Ministru kabineta noteikumi Nr. 596

Rīgā 2015. gada 20. oktobrī (prot. Nr. 55 23. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība"

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4. panta otro un ceturto daļu un 19. panta piekto daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 81. nr.; 2005, 197. nr.; 2006, 4. nr.; 2007, 54. nr.; 2008, 79. nr.; 2009, 121., 157. nr.; 2010, 101. nr.; 2012, 66. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 3. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"3. Dzeramā ūdens mikrobioloģisko, ķīmisko un fizikālo vielu, tostarp radioaktīvo vielu, rādītāju monitoringu (turpmāk arī - monitorings) īsteno, regulāri laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību šajos noteikumos minētajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī.";

1.2. papildināt noteikumus ar 3.², 3.³, 3.⁴, 3.⁵, 3.⁶, 3.⁷, 3.⁸ un 3.⁹ punktu šādā redakcijā:

"3.² Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu:

3.² 1. īsteno valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) atbilstoši Vides monitoringa programmai, kas izstrādāta saskaņā ar Vides aizsardzības likuma prasībām, nodrošinot arī šo noteikumu 1.¹ pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ūdeņos;

3.² 2. Vides monitoringa programmā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs var neīstenot, ja ir pietiekama informācija par to, ka konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā nav iespējama tāda radioaktīvās vielas koncentrācija dzeramajā ūdenī, kas varētu pārsniegt šo noteikumu 1.¹ pielikumā minēto attiecīgā rādītāja vērtību;

3.² 3. nodrošina ūdens piegādātājs vai komersants šādos gadījumos:

3.² 3.1. uzsākot darbību ar jaunu ūdens piegādes avotu un veicot visu to radioaktīvo vielu rādītāju kontroli, kas minētas šo noteikumu 1.¹ pielikumā;

3.² 3.2. vienu reizi gadā ūdens ieguves vietā - radona kontroli, ja tirdzniecībai paredzētu dzeramo ūdeni pilda pudelēs vai citos traukos.

3.³ Ja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, īstenojot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ir konstatējis radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstību šo noteikumu prasībām, tostarp pēc dzeramā ūdens apstrādes radionuklīdu līmeņa samazināšanai, turpmāko monitoringa programmu ūdens piegādātājs vai komersants saskaņo ar Veselības inspekciju atbilstoši šo noteikumu 28. punktam un patstāvīgi īsteno to.

3.⁴ Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātus:

3.⁴ 1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nosūta Veselības inspekcijai;

3.⁴ 2. ja tie iegūti šo noteikumu 3.³ punktā minētajā gadījumā, ūdens piegādātājs vai komersants elektroniski nosūta Veselības inspekcijai un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kas tos iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātos.

3.⁵ Ja pārsniegta šo noteikumu 1.¹ pielikuma 1. punktā minētā radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī, Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru izvērtē, vai radioaktīvās vielas dzeramajā ūdenī nerada tādus draudus iedzīvotāju veselībai, kuru dēļ nepieciešams rīkoties, kā arī, ja nepieciešams, organizē korektīvas darbības, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un nodrošinātu tādu kvalitātes līmeni, kas atbilst cilvēku veselības aizsardzības prasībām no radiācijas drošības viedokļa. Korektīvās darbības veic bez detalizētākas izvērtēšanas, ja radona koncentrācija pārsniedz 1000 Bq/l.

3.⁶ Radioaktīvo vielu kontroles biežumu dzeramajam ūdenim, ko īslaicīgi piegādā cisternās, nosaka Veselības inspekcija, saskaņojot ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru.

3.⁷ Ja gada laikā radona vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 1.¹ pielikuma 1. punktā, radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu turpmāk var neveikt, par to informējot Veselības inspekciju. Ja ir zināms, ka ūdens apgādē ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā vai tritija rādītāja vērtību 100 Bq/l, ūdens piegādātājs vai komersants īsteno arī šo radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu atbilstoši norādītajam ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālajam biežumam.

3.⁸ Ja izmeklējamā paraugā ir pārsniegta radioaktīvo vielu rādītāju vērtība, Veselības inspekcija, saskaņojot ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko paraugu ņemšanas biežumu, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi raksturo vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs vai komersants.

3.⁹ Ja ir veikta dzeramā ūdens apstrāde radionuklīdu līmeņa samazinā­šanai, Veselības inspekcija, saskaņojot ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko monitoringa biežumu, lai pierādītu, ka minētās attīrīšanas efektivitāte turpinās. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs vai komersants.";

1.3. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Šo noteikumu 3. punktā minētais komersanta pienākums organizēt kārtējo monitoringu un auditmonitoringu neattiecas uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas:

4.1. neražo pārtiku un nenodarbojas ar tās sagatavošanu vai apstrādi, kuras rezultātā pārtikas produkts nonāk tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni;

4.2. ir augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumi un dzeramo ūdeni neizmanto produktu apstrādē, kuras rezultātā pārtikas produkts nonāk tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni;

4.3. dzeramo ūdeni izmanto tikai karsto dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, pagatavošanai un to ņem no publiskajām ūdens apgādes sistēmām.";

1.4. papildināt noteikumus ar 19.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.3. dzeramais ūdens neatbilst šo noteikumu 1.¹ pielikuma 1. punktā minētajai radioaktīvo vielu rādītāju vērtībai. Noteiktā radona parametra vērtība nedrīkst pārsniegt 1000 Bq/l.";

1.5. papildināt 19.² punktu aiz skaitļa "19.1." ar vārdu un skaitli "un 19.3.";

1.6. papildināt 19.⁴ punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja pārsniegti šo noteikumu 1.¹ pielikumā minētie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī, Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru izvērtē radioaktīvo vielu iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai.";

1.7. aizstāt 19.⁵ punktā vārdu un skaitli "un 19.2." ar skaitļiem un vārdu "19.2. un 19.3.";

1.8. aizstāt 20.¹ punktā vārdus "Pārtikas un veterinārais dienests" ar vārdiem "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"";

1.9. papildināt 29. punktu aiz vārdiem "Veselības inspekcijas" ar vārdiem "un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra";

1.10. papildināt noteikumus ar 32.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"32.4. radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ir īstenojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tas informē Veselības inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru.";

1.11. papildināt noteikumus ar 40.¹ punktu šādā redakcijā:

"40.¹ Ja konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība šo noteikumu 1.¹ pielikuma 1. punktā minētajām vērtībām, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs informē Veselības inspekciju un Pārtikas un veterināro dienestu par iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un turpmāko rīcību, lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina, ka iedzīvotājiem tiek paziņots par apdraudējumu un veiktajām korektīvajām darbībām, kā arī par visiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai pasargātu cilvēkus no jonizējošā starojuma.";

1.12. papildināt noteikumus ar 45. un 46. punktu šādā redakcijā:

"45. Ja līdz 2015. gada 28. novembrim šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā minētajās ūdens piegādes zonās ir veiktas radioaktīvo vielu pārbaudes dzeramajā ūdenī un ir pieejami pārbaužu rezultāti, ūdens piegādātājs vai komersants pārbaužu rezultātus iesniedz Veselības inspekcijā un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā.

46. Veselības inspekcija tās rīcībā esošo informāciju par ūdens piegādātājiem līdz 2016. gada 1. janvārim nosūta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, izvērtējot ūdens piegādātāju izvietojumu Latvijas teritorijā, līdz 2016. gada 1. martam sagatavo radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa programmu, ievērojot šo noteikumu 3.² un 3.³ punktā un 1.¹ pielikumā noteikto, un šo programmu iekļauj Vides monitoringa programmā.";

1.13. izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti;

2) Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvas 2013/51/EURATOM, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.";

1.14. svītrot 1. pielikuma 3.19. apakšpunktu;

1.15. papildināt noteikumus ar 1.¹ pielikumu šādā redakcijā:

"1.¹ pielikums
Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa
noteikumiem Nr. 235

Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings

1. Nosakāmie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība1	Piezīmes
1.1.	radons	100 Bq/l
1.2.	tritijs	100 Bq/l	Ja tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi
1.3.	indikatīvā doza (ID)2	0,10 mSv/gadā	Indikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja: 1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l; 2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1 Bq/l

Piezīmes.

¹ Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.

² Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas rezultātā, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.

2. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu noteikšanai

Nr. p. k.	Gada vidējais diennaktī piegādātā vai pildītā ūdens daudzums piegādes zonāa, b (m3)	Paraugu skaitsc, d, e gadā
2.1.	ūdenim, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensvadā un ko pilda cisternās vai piegādā pārtikas uzņēmumiem
2.1.1.	līdz 100	1
2.1.2.	101-1000	1
2.1.3.	1001-10 000	1 + 1 no katriem 3300 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.1.4.	10 001-100 000	3 + 1 no katriem 10 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.1.5.	vairāk par 100 000	10 + 1 no katriem 25 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.2.	pudelēs vai citos traukos pildītam dzeramajam ūdenim, kas paredzēts tirdzniecībai	1

Piezīmes.

^a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par apmēram līdzīgu.

^b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.

^c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.

^d Norādītais paraugu skaits gadā attiecas uz radona rādītāja kontroli.

^e Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.

3. Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes:

3.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana:

3.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās beta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo beta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo beta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība;

3.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā;

3.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem;

3.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā;

3.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana:

3.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība:

kur:

C_i(nov)- radionuklīda i novērotā koncentrācija;

C_i(atv) - radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 1.¹ pielikuma 3.2.2. apakšpunktā;

n - konstatēto radionuklīdu skaits;

3.2.2. radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī

Nr. p. k.	Radionuklīda izcelsme	Radionuklīds1	Atvasinātā koncentrācija
3.2.2.1.	dabiska	U-2382	3,0 Bq/l
3.2.2.2.	dabiska	U-2342	2,8 Bq/l
3.2.2.3.	dabiska	Ra-226	0,5 Bq/l
3.2.2.4.	dabiska	Ra-228	0,2 Bq/l
3.2.2.5.	dabiska	Pb-210	0,2 Bq/l
3.2.2.6.	dabiska	Po-210	0,1 Bq/l
3.2.2.7.	mākslīga	C-14	240 Bq/l
3.2.2.8.	mākslīga	Sr-90	4,9 Bq/l
3.2.2.9.	mākslīga	Pu-239/Pu-240	0,6 Bq/l
3.2.2.10.	mākslīga	Am-241	0,7 Bq/l
3.2.2.11.	mākslīga	Co-60	40 Bq/l
3.2.2.12.	mākslīga	Cs-134	7,2 Bq/l
3.2.2.13.	mākslīga	Cs-137	11 Bq/l
3.2.2.14.	mākslīga	I-131	6,2 Bq/l

3.3. veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes

Nr. p. k.	Parametri un radionuklīdi	Jutības robeža3, 4	Piezīmes
3.3.1.	tritijs	10 Bq/l	Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās parametra vērtības 100 Bq/l
3.3.2.	radons	10 Bq/l	Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās parametra vērtības 100 Bq/l
3.3.3.	kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte	0,04 Bq/l	Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās parametra vērtības 0,1 Bq/l
3.3.4.	kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte	0,4 Bq/l	Kopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās parametra vērtības 1,0 Bq/l
3.3.5.	U-238	0,02 Bq/l
3.3.6.	U-234	0,02 Bq/l
3.3.7.	Ra-226	0,04 Bq/l
3.3.8.	Ra-228	0,02 Bq/l	Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē, ka ir maz ticams, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriem Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude
3.3.9.	Pb-210	0,02 Bq/l
3.3.10.	Po-210	0,01 Bq/l
3.3.11.	C-14	20 Bq/l
3.3.12.	Sr-90	0,4 Bq/l
3.3.13.	Pu-239/Pu-240	0,04 Bq/l
3.3.14.	Am-241	0,06 Bq/l
3.3.15.	Co-60	0,5 Bq/l
3.3.16.	Cs-134	0,5 Bq/l
3.3.17.	Cs-137	0,5 Bq/l
3.3.18.	I-131	0,5 Bq/l

Piezīmes.

¹ Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.

² Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.

³ Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartu ISO 11929 - Tipisko robežu noteikšana (lēmumu sliekšņi, noteikšanas robeža un ticamības intervāla noteikšana) jonizējošā starojuma mērījumiem - Pamatprincipi un galvenās piemērošanas jomas ar 1. un 2. veida varbūtības kļūdām par 0,05 katrā.

⁴ Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96 saskaņā ar ISO metodisko līdzekli par mērījuma nenoteiktības izteikšanu."

2. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 28. novembrī.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs