Nr.
p.k.

Indikatora nosaukums

Mērvienība

Datu avots

1.

Atkritumu apsaimniekošana

1.1.

kopējais apglabāto sadzīves atkritumu daudzums

tūkst. tonnu gadā

LVĢMC ⁽¹⁾

1.2.

radītais bīstamo atkritumu daudzums

tūkst. tonnu gadā

LVĢMC

1.3.

sadzīvē radītais atkritumu daudzums

kg uz iedz. gadā

LVĢMC

1.4.

kopējais pārstrādātais sadzīves atkritumu apjoms

procenti no gadā radītā apjoma

LVĢMC

1.5.

kopējais pārstrādātais bīstamo atkritumu apjoms

procenti no gadā radītā apjoma

LVĢMC

2.

Bioloģiskā daudzveidība

2.1.

sauszemes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars attiecībā pret valsts sauszemes teritoriju

procenti

DAP⁽⁹⁾

2.2.

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kopējais skaits un platība

skaits, ha

DAP

2.3.

mikroliegumu skaits un platība ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pa organismu grupām

skaits, ha

DAP

2.4.

atmirusī koksne

m³/ha

ZM⁽²⁾

2.5.

mežu platība

ha

ZM

2.6.

bioloģiski vecu mežaudžu īpatsvars pa valdošajām vietējo koku sugām (priede – 140 gadu, egle – 120 gadu, bērzs – 90 gadu, melnalksnis – 80 gadu, apse – 70 gadu, ozolu, ošu vai liepu audzes – 100 gadu)

procenti

ZM

2.7.

apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju platība

ha

ZM

2.8.

bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kurā tiek ievēroti atbalsta saņemšanas nosacījumi

ha

ZM

2.9.

indikatorsugu populāciju demogrāfijas rādītāji: melnais stārķis, baltais stārķis, mazais ērglis un lasis

īpatņu skaits, populāciju demogrāfijas rādītāji

DAP

2.10.

vietējo putnu populāciju indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.11.

lauku putnu populāciju indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.12.

tauriņu sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.13.

spāru sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.14.

abinieku sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.15.

sīko zīdītājdzīvnieku sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

3.

Gaisa piesārņojums un ozona slāņa samazināšanās

3.1.

paskābinošo vielu (SO₂, NO_x, nemetāna gaistošo organisko savienojumu, NH₃) emisiju apjoms

kilotonnas gadā katrai piesārņojošai vielai

LVĢMC

3.2.

gaisu piesārņojošām vielām (SO₂, NO₂, O₃, daļiņas PM₁₀) noteikto robežlielumu pārsniegumi

 robežlieluma (O₃ – mērķlieluma) pārsniegumu skaits gadā, arī attiecībā pret atļauto pārsniegumu skaitu

LVĢMC

µg/m³
(ozonam – µg/m³ x h)

LVĢMC

3.3.

jonizējošā gamma starojuma līmenis

nSv/h,

vidējā gamma fona līmeņa pārsniegumu skaits virs
150 % gadā

VVD RDC⁽³⁾

4.

Klimata pārmaiņas

4.1.

nokrišņu daudzums (gadā, mēnesī)

mm

LVĢMC

4.2.

gaisa vidējā temperatūra (gadā, mēnesī)

ºC

LVĢMC

4.3.

vēja vidējais ātrums (gadā, mēnesī) un maksimālās brāzmas

m/s

LVĢMC

4.4.

atjaunojamo energoresursu īpatsvars primāro energoresursu patēriņā

procenti gadā

CSP^{(4, 10)}

4.5.

siltumnīcefekta gāzu (CO₂, CH₄, N₂O, SF₆, HFC, PFC) emisijas

Gg CO₂ ekvivalents gadā

LVĢMC

4.6.

siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotāju

Gg CO₂ ekvivalents uz iedz. gadā

LVĢMC

4.7.

piesaistītais siltumnīcefekta gāzu daudzums

Gg CO₂ ekvivalents gadā

LVMI “Silava”⁽⁵⁾

4.8.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotāju

t CO₂ ekvivalents uz iedz. gadā

LVĢMC,

CSP

4.9.

transporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotāju

t CO₂ ekvivalents uz iedz. gadā

LVĢMC,

CSP

4.10.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz kopējo primāro energoresursu patēriņu

t CO₂ ekvivalents/TJ

LVĢMC,

CSP

4.11.

siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte

SEG emisijas uz IKP

(t CO₂ ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))

LVĢMC,

CSP

4.12.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte

enerģētikas SEG emisijas uz IKP

(t CO₂ ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))

LVĢMC,

CSP

4.13.

transporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte

enerģētikas SEG emisijas uz IKP

(t CO₂ ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))

LVĢMC,

CSP

4.14.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, daļa kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijās (bez zemes izmantošanas, zemes maiņas un mežsaimniecības sektora)

procenti gadā

LVĢMC

4.15.

transporta sektora daļa kopējās siltumnīc­efekta gāzu emisijās (bez zemes izmantošanas, zemes maiņas un mežsaimniecības sektora)

procenti gadā

LVĢMC

5.

Ūdeņu apsaimniekošana

5.1.

pazemes ūdeņi – pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņas (īpaši depresijas apgabalā Rīgā)

 m gadā

LVĢMC

5.1.1.

pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņas (īpaši depresijas apgabalā Rīgā)

m gadā

LVĢMA

5.1.2.

pazemes dzeramā ūdens objektu īpatsvars, kas nodrošina kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstošu ūdens piegādi

procenti

SVA⁽⁶⁾

5.2.

virszemes ūdeņi⁽¹¹⁾

5.2.1.

notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem

milj. m³ gadā

LVĢMC

5.2.2.

biogēno elementu emisijas virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (N_kop un P_kop)

t gadā

LVĢMC

5.2.3.

biogēno elementu emisijas virszemes ūdeņos no difūzā piesārņojuma avotiem (N_kop un P_kop)

t gadā

LVĢMC

5.2.4.

skābekli patērējošo organisko vielu ienese virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (BSP₅)

t gadā

LVĢMC

5.2.5.

bioķīmiskā skābekļa patēriņa gada vidējā koncentrācija upēs (BSP₅)

mg O₂ litrā

LVĢMC

5.2.6.

hlorofila-a vidējā vasaras koncentrācija ezeros

µg/l

LVĢMC

5.2.7.

biogēno elementu gada vidējās koncentrācijas virszemes ūdeņos (N_kop un P_kop)

mg/l

LVĢMC

5.2.8.

labas un augstas ūdens kvalitātes ūdens objektu īpatsvars

procenti no kopējā skaita

LVĢMC

5.3.

jūras ūdeņi

5.3.1.

robežšķērsojošo ūdeņu radītā N_kop un P_kop slodze (pie valsts robežas) salīdzinājumā ar kopējo upes slodzi uz Baltijas jūru (upju grīvās)

t gadā

LVĢMC

5.3.2.

N_kop un P_kop gada vidējās koncentrācijas robežšķērsojošās ūdenstecēs (pie valsts robežas un upju grīvās)

mg/l

LVĢMC

5.3.3.

biogēno elementu (slāpekļa, N-NO₃ un fosfora, P- PO₄) vidējās koncentrācijas Rīgas līcī un Latvijas teritoriālajos ūdeņos (pārejas, piekrastes un jūras ūdeņos) ziemas periodā

µmol/l

LHEI⁽⁷⁾

5.3.4.

Seki dziļums (piekrastes, pārejas un jūras ūdeņos, vidējā vasaras vērtība)

m

LHEI

5.3.5.

hlorofila-a vidējā vasaras koncentrācija pārejas, piekrastes un jūras ūdeņos

mg/m³

LHEI

5.3.6.

makrofītu dziļuma robeža (piekrastes ūdeņos, reizi gadā vasarā)

m

LHEI

5.3.7.

skābekļa deficīta laukums (sezonāli – vasara, rudens; jūras ūdeņos)

km²

LHEI

5.4.

peldvietu ūdeņi – peldvietas ar vismaz pietiekamas kvalitātes prasībām atbilstošu ūdens kvalitāti

skaits no kopējā peldvietu skaita

VI⁽⁶⁾

5.5.

procenti

VI

6.

Zemes izmantošana

6.1.

zemes apauguma izmaiņas

ha reizi piecos gados

LVĢMC

6.2.

lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana, kurā tiek ievēroti atbalsta saņemšanas nosacījumi

tūkst. ha

ZM, LAD⁽⁸⁾

6.3.

sertificētā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība

ha

ZM

6.4.

reģistrā iekļautās piesārņoto teritoriju platības

ha

LVĢMC

6.5.

reģistrā iekļautās potenciāli piesārņoto teritoriju platības

ha

LVĢMC

7.

Dabas resursu izmantošana

7.1.

būvmateriālu izejvielu (ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, māls, smilts, smilts-grants) krājumi

m³

LVĢMC

7.2.

būvmateriālu izejvielu ieguves apjoms

m³ gadā

LVĢMC

7.3.

kūdras krājumi (ar mitrumu 40 %)

tūkst. t

LVĢMC

7.4.

kūdras ieguves apjoms

t gadā

LVĢMC

7.5.

pazemes ūdeņu krājumi

milj. m³

LVĢMC

7.6.

pazemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriem

milj. m³ gadā

LVĢMC

7.7.

virszemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriem

milj. m³ gadā

LVĢMC

7.8.

koksnes krājas pieaugums

milj. m³ gadā

ZM

7.9.

koksnes ieguves apjoms

milj. m³ gadā

ZM

7.10.

koksnes izmantošanas apjoms energoresursu gala patēriņā

PJ gadā

CSP