Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Ministru kabineta noteikumi Nr. 46

Rīgā 2019. gada 15. janvārī (prot. Nr. 2 58. §)
Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma
58. panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens) satura pamatvirzienus, kas izriet no profesijas standarta, kā arī kvalifikācijas eksāmena organizēšanas, norises, finansēšanas un vērtēšanas kārtību;

1.2. kvalifikācijas eksāmena komisijas (turpmāk – komisija) izveidošanas un darbības kārtību;

1.3. par kvalifikācijas eksāmenu atbildīgo institūciju.

2. Kvalifikācijas eksāmens ir profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa. Kvalifikācijas eksāmenu kārto jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

3. Kvalifikācijas eksāmena apjoms ir četri kredītpunkti.

4. Kvalifikācijas eksāmenu kārto pēc maģistra darba aizstāvēšanas.

5. Par kvalifikācijas eksāmenu atbildīgā institūcija ir Tieslietu ministrija.

6. Tieslietu ministrija, noslēdzot deleģēšanas līgumu, deleģē Latvijas Universitātei elektroniskās vides uzturēšanu, kurā notiek kvalifikācijas eksāmens.

7. Augstskola, kas īsteno profesionālo maģistra studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), akadēmiskā gada sākumā rakstveidā informē Tieslietu ministriju par akadēmiskā gada kalendāru.

8. Augstskola divas reizes gadā (trīs mēnešus pirms ziemas un vasaras sesijas) elektroniskajā vidē publicē informāciju par prognozējamo studējošo skaitu, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu.

II. Komisijas sastāvs un darbības kārtība

9. Tieslietu ministrs ne retāk kā reizi gadā apstiprina komisiju 45 locekļu sastāvā. Komisijas sastāvā ietilpst augstskolu un šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji. Komisijas locekli komisijas sastāvā drīkst iekļaut atkārtoti.

10. Darbam komisijā izvirza augstskolas pārstāvi, kurš ir ieguvis doktora grādu tiesību zinātnē un ir ievēlēts akadēmiskajā amatā vai kurš ir ieguvis jurista profesionālo kvalifikāciju un ir bijis ievēlēts akadēmiskajā amatā vismaz piecus gadus.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

11. Augstskolas pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu pārstāvju skaitu proporcionāli prognozējamam studējošo skaitam, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi un informāciju par pārstāvjiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram.

12. Ģenerālprokuratūra un juridisko nozari pārstāvošās profesionālās organizācijas – Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome – pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu komisijas pārstāvju skaitu un informāciju par pārstāvjiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs dalībai komisijā var uzaicināt tiesu sistēmas institūciju un starptautisko institūciju pārstāvjus.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

13. Komisiju veido tā, lai tajā vienādā skaitā būtu pārstāvētas visas šo noteikumu 24. punktā minētās jomas.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

14. Komisijas locekļus uz pirmo sēdi sasauc tieslietu ministrs. Līdz brīdim, kamēr komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietniekus, komisijas sēdi vada tieslietu ministra pilnvarota persona.

(Grozīts ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 179)

15. Komisijas locekļi, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un piecus komisijas priekšsēdētāja vietniekus – pa vienam katrā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā – un nosaka secību, kādā komisijas priekšsēdētāja vietnieki aizvieto komisijas priekšsēdētāju viņa prombūtnē. Komisijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētāja vietnieki nevar būt augstskolas pārstāvji, kā arī šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji, kas piedalās studiju programmas īstenošanā augstskolā.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

16. Komisijas darbu, kvalifikācijas eksāmena sagatavošanu un tā izvērtēšanu organizē komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – attiecīgais komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

(Grozīts ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 179)

17. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Tieslietu ministrijas norīkota persona. Komisijas sekretārs nav komisijas loceklis.

18. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas darbā un lēmumu pieņemšanā klātesošo locekļu skaits ir lielāks par pusi no komisijas sastāva.

19. Komisijas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

20. Komisijas darbību materiāltehniski nodrošina Tieslietu ministrija.

21. Komisijas darba telpas atrodas Rīgā, Tieslietu ministrijā.

III. Kvalifikācijas eksāmena organizēšanas kārtība

22. Kvalifikācijas eksāmenu Tieslietu ministrija organizē divas reizes gadā atbilstoši ziemas un vasaras sesijai augstskolās.

23.  Komisija pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas datumu un laiku un vismaz mēnesi pirms kvalifikācijas eksāmena norises dienas informāciju par to publicē elektroniskajā vidē.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

23.1 Komisija vienojas par kvalifikācijas eksāmena uzraudzību kvalifikācijas eksāmena laikā eksāmena telpās. Tieslietu ministrija vismaz trīs darbdienas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas elektroniski informē augstskolas, Ģenerālprokuratūru un attiecīgo tiesu sistēmas institūciju par komisijas locekļiem, kas to pārstāv un piedalīsies kvalifikācijas eksāmena uzraudzībā.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā; sk. 65. punktu)

24. Ņemot vērā tiesību sistēmas vienotību un iekšējo saskaņotību, kvalifikācijas eksāmenā pārbauda studējošā zināšanas, prasmes un kompetences šādās jomās:

24.1. krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības;

24.2. civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības;

24.3. konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības;

24.4. starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības;

24.5. tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

25. Kvalifikācijas eksāmenu organizē šādās daļās:

25.1. teorētiskā daļa, kurā rakstveidā sniedz izvērstas atbildes uz 15 jautājumiem (katrā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā ir trīs jautājumi);

25.2. praktiskā daļa, kurā rakstveidā risina piecus praktiskus uzdevumus (kāzusus) (katrā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā ir viens uzdevums (kāzuss)).

26. Komisijas priekšsēdētājs nodrošina kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanu šo noteikumu 24. punktā minētajās jomās. Katrs komisijas priekšsēdētāja vietnieks organizē kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanu tajā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā, kurā ir ievēlēts par komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

(Grozīts ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 179)

27. Kvalifikācijas eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) komisija izstrādā komisijas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā un skaitā atbilstoši kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanas principiem (2. pielikums).

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

28. Komisijas priekšsēdētāja vietnieki sagatavotos kvalifikācijas eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) katrā no šo noteikumu 24. punktā minētajām jomām iesniedz komisijas priekšsēdētājam. Katrā no šo noteikumu 24. punktā minētajām jomām izstrādā vairāk kvalifikācijas eksāmena jautājumu, nekā tas paredzēts šo noteikumu 25.1. apakšpunktā, un vismaz divus uzdevumus (kāzusus).

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

29. (Svītrots ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 30)

30. Konkrētus kvalifikācijas eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) nosaka komisijas priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētāja vietnieki un šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji. Konkrētu kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) noteikšanā nepiedalās šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji, kuri piedalās studiju programmas īstenošanā augstskolās.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

30.1 Komisijas locekļiem ir aizliegts izpaust fizisko personu datus un jebkādu ar kvalifikācijas eksāmena norises kārtību un jautājumu un uzdevumu (kāzusu) saturu un to izstrādi saistītu ierobežotas pieejamības informāciju.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

31. Studējošajam līdz šo noteikumu 24. punktā minētās kvalifikācijas eksāmena jomas daļas kārtošanas sākumam nav pieejami kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas jautājumi un uzdevums (kāzuss).

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

31.1 Komisija sagatavo katras šo noteikumu 24. punktā minētās jomas teorētiskās daļas ietvara anotāciju, ko publicē elektroniskajā vidē vismaz trīs nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

32. Divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas komisija sagatavo avotu sarakstu, kas izmantojams kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā (uzdevumu (kāzusu) risināšanā) un ir pieejams elektroniskajā vidē.

III1. Fizisko personu datu apstrāde elektroniskajā vidē

(Nodaļa MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

32.1 Piekļuves tiesības elektroniskajai videi ir:

32.1 1. Latvijas Universitātei – pilnā apjomā;

32.1 2. Tieslietu ministrijas pārstāvim – pilnā apjomā;

32.1 3. komisijas loceklim – kvalifikācijas eksāmena sadaļai;

32.14. augstskolas administratoram – šo noteikumu 23., 32.5 un 41. punktā minētajai informācijai;

32.15. studējošajam – šo noteikumu 32.  un 32.5 punktā  minētajai informācijai par sevi un kvalifikācijas eksāmena sadaļai. Piekļuves tiesības tiek nodrošinātas laikposmā līdz trim mēnešiem pēc kvalifikācijas eksāmena rezultāta paziņošanas.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 30)

32.2 Elektroniskās vides lietotāja tiesības piešķir, maina vai anulē:

32.2 1. Tieslietu ministrijas pārstāvim – Latvijas Universitātes pārstāvis vai cits Tieslietu ministrijas pārstāvis;

32.22. komisijas loceklim un augstskolas administratoram – Tieslietu ministrijas pārstāvis vai, izņēmuma gadījumā, Latvijas Universitātes pārstāvis pēc Tieslietu ministrijas pārstāvja rakstveida pieprasījuma;

32.23. studējošajam – augstskolas administrators.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 30)

32.3 Lietotājam elektroniskajā vidē izveido unikālu lietotāja kontu un piešķir autentifikācijas datus (lietotājvārdu un paroli), ko nosūta uz lietotāja elektroniskā pasta adresi.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

32.4 Par Tieslietu ministrijas pārstāvi, komisijas locekli un augstskolas administratoru elektroniskajā vidē iesniedz šādu informāciju:

32.41. vārds, uzvārds;

32.42. personas kods;

32.43. elektroniskā pasta adrese;

32.44. mobilā tālruņa numurs.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

32.5 Augstskola par studējošo, kas kārtos kvalifikācijas eksāmenu, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas iesniedz elektroniskajā vidē šādu informāciju:

32.5 1. vārds, uzvārds;

32.5 2. personas kods vai augstskolas piešķirtais personas identifikācijas numurs, ja personai Latvijā nav piešķirts personas kods;

32.5 3. augstskola;

32.5 4. elektroniskā pasta adrese.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

32.6 Augstskola ir atbildīga par ievadīto datu precizitāti. Studējošais ne vēlāk kā divas darbdienas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas pieslēdzas elektroniskajai videi, lai pārliecinātos par piekļuvi tai.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

32.7 Studējošā personas datus pēc attiecīgās kvalifikācijas eksāmena daļas kārtošanas elektroniskā vide pseidonimizē, piešķirot identifikācijas numuru (kodu).

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

32.8 Šo noteikumu 32.5 punktā minēto informāciju studējošais ir tiesīgs lūgt labot līdz kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas brīdim.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

32.9 Elektroniskajā vidē iesniegto informāciju par studējošo, tostarp kvalifikācijas eksāmena rezultātu, glabā piecus gadus pēc kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas dienas un pēc tam automātiski dzēš.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

32.10 Kvalifikācijas eksāmena auditācijas pierakstus elektroniskajā vidē glabā piecus gadus.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

IV. Kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtība

33. Studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārto vienlaikus tiešsaistē, izmantojot elektronisko vidi.

(Grozīts ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 179)

34. Šo noteikumu prasību izpildei augstskola nodrošina atbilstošu kvalifikācijas eksāmena norises darba vidi un aprīkojumu.

35. Studējošais kvalifikācijas eksāmenu drīkst kārtot vienu reizi sesijas laikā.

36. Ja, kārtojot kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas daļu, elektroniskajā vidē rodas tehniskas problēmas, studējošais to drīkst kārtot atkārtoti komisijas noteiktajā dienā attiecīgās sesijas laikā.

37. Kvalifikācijas eksāmena laikā eksāmena telpā atrodas komisijas loceklis un augstskolas norīkots novērotājs. Augstskolas studējošo pašpārvalde, vismaz divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas informējot augstskolas attiecīgās fakultātes dekānu, var izvirzīt augstskolas studējošo pašpārvaldes pārstāvi kvalifikācijas eksāmena novērošanai. Novērotājam nav tiesību ietekmēt kvalifikācijas eksāmena norisi.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

38. Studējošais, ierodoties uz kvalifikācijas eksāmenu, komisijas loceklim uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

(Grozīts ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 179)

39. Ja studējošais nokavē kvalifikācijas eksāmena sākumu, viņš ar komisijas locekļa atļauju drīkst kārtot kvalifikācijas eksāmenu. Kvalifikācijas eksāmena izpildes laiku nepagarina.

40. Kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā studējošajam ir tiesības izmantot līdzpaņemtos palīglīdzekļus (papīra formā). Kvalifikācijas eksāmena teorētiskajā daļā palīglīdzekļus izmantot aizliegts.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

41. Kvalifikācijas eksāmena praktiskās daļas kārtošanas laikā studējošajam ir piekļuve tīmekļvietnei likumi.lv un nacionālo un starptautisko tiesu datubāzēm. Komisija var noteikt citas tīmekļvietnes, kurām studējošajam ir piekļuve kvalifikācijas eksāmena praktiskās daļas kārtošanas laikā, publicējot sarakstu ar šīm tīmekļvietnēm elektroniskajā vidē vismaz divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

42. Kvalifikācijas eksāmena laikā studējošais var izmantot pierakstu lapu (melnrakstu), uz kuras fiksē kvalifikācijas eksāmena izpildes gaitas piezīmes. Kvalifikācijas eksāmena attiecīgās daļas beigās studējošais pierakstu lapu (melnrakstu) nodod komisijas loceklim vai augstskolas norīkotajam novērotājam, kas pierakstu lapu (melnrakstu) iznīcina.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

43. Ja studējošais kvalifikācijas eksāmena laikā izmanto neatļautus palīglīdzekļus vai citā veidā pārkāpj akadēmiskā godīguma principus, kvalifikācijas eksāmenu uzskata par nenokārtotu. Komisijas loceklis par konstatēto faktu izdara piezīmi elektroniskajā vidē.

44. Ja konstatē šo noteikumu 43. punktā minēto pārkāpumu, studējošais kvalifikācijas eksāmenu var kārtot atkārtoti ne ātrāk kā pēc gada, izlaižot nākamo kvalifikācijas eksāmena kārtošanas reizi.

45. Kvalifikācijas eksāmena teorētisko un praktisko daļu katrā no šo noteikumu 24. punktā minētajām jomām kārto vienā dienā. Atbilžu sagatavošanas laiks teorētiskajā daļā ir viena stunda, praktiskajā daļā – divas stundas.

46. Kvalifikācijas eksāmenu organizē ne ilgāk kā triju nedēļu garumā, nodrošinot, ka pārtraukums starp kvalifikācijas eksāmena jomām ir vismaz divas dienas.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

47. Komisijas loceklis kvalifikācijas eksāmena norises laikā var atļaut vienlaikus iziet no eksāmena telpas vienam studējošajam augstskolas norīkotā novērotāja pavadībā, ja tas nepieciešams veselības stāvokļa vai fizioloģisku iemeslu dēļ. Šādā gadījumā komisijas loceklis elektroniskajā vidē izdara piezīmi par prombūtnes faktu un laiku. Studējošā kvalifikācijas eksāmena izpildes laiku nepagarina.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

48. Atbildes uz kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumiem un praktiskās daļas risinājumus vērtē atbilstoši kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanas principiem (2. pielikums).

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

49. Kvalifikācijas eksāmena vērtēšana notiek anonīmi elektroniskajā vidē. Komisijas loceklis vērtējumam, kas ir zemāks par 4 ballēm, pievieno īsu vērtējuma pamatojumu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

50. Kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas atbildes uz jautājumiem un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) risinājumus vērtē kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas komisijas loceklis.

51. Komisijas loceklis atbildes uz katru kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumu un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) novērtē 10 ballu skalā saskaņā ar noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

52. Studējošā kvalifikācijas eksāmena darbu vai tā daļu nevērtē un kvalifikācijas eksāmenu uzskata par nenokārtotu, ja:

52.1. studējošais tajā ir norādījis vārdu, uzvārdu vai citus identificējošus datus;

52.2. tajā lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi;

52.3. elektroniskajā vidē ir izdarīta komisijas locekļa piezīme, ka studējošais izdarījis šo noteikumu 43. punktā minēto pārkāpumu.

53. Kvalifikācijas eksāmens ir nokārtots, ja katrā šo noteikumu 24. punktā minētās jomas teorētiskajā un praktiskajā daļā studējošais ir saņēmis sekmīgu vērtējumu.

53.1 Ja nav nokārtota teorētiskā vai praktiskā daļa vienā vai divās šo noteikumu 24. punktā minētajās jomās, eksāmenu atkārtoti kārto tajā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā, kurā kāda no daļām nav nokārtota.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

V. Kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošana un kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanas kārtība

54. Kvalifikācijas eksāmena rezultātus studējošajam paziņo elektroniskajā vidē viena mēneša laikā no kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas. Tieslietu ministrija nosūta augstskolai izrakstu no elektroniskās vides par attiecīgās augstskolas studējošā kvalifikācijas eksāmena rezultātu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

55. Mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas par kvalifikācijas eksāmena rezultātu studējošais kvalifikācijas eksāmena rezultātu un kvalifikācijas eksāmena procesu var apstrīdēt apelācijas komisijā. Komisijas priekšsēdētājs katrā apstrīdēšanas gadījumā apstiprina apelācijas komisiju triju komisijas locekļu sastāvā. Apelācijas komisija no sava vidus ievēlē apelācijas komisijas priekšsēdētāju, kas paraksta lēmumu par apstrīdēšanas iesniegumu. Apelācijas komisijā neiekļauj kvalifikācijas eksāmena vērtētāju, kura vērtējums ir apstrīdēts.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

56. Studējošais pamatotu iesniegumu par kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanu iesniedz komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs iesniegumu nodod apelācijas komisijai.

57. Apelācijas komisija izskata studējošā iesniegumu, izvērtē kvalifikācijas eksāmenā piešķirto vērtējumu vai kvalifikācijas eksāmena procesa pārkāpumus un pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Kvalifikācijas eksāmena finansēšanas kārtība

58. Komisijas darbības materiāltehniskās nodrošināšanas izmaksas, kā arī elektroniskās vides pielāgošanas un uzturēšanas izmaksas sedz no valsts budžeta.

59. Komisijas metodiskās vadības, kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanas, kvalifikācijas eksāmena uzraudzības (izņemot šo noteikumu 60.1 punktā minētos izdevumus) un vērtēšanas izmaksas, ciktāl tās saistītas ar augstskolu pārstāvošo komisijas locekļu darba samaksu komisijā, sedz augstskola atbilstoši komisijas locekļa darba slodzei.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā; sk. 65. punktu)

60. Komisijas metodiskās vadības, kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanas, kvalifikācijas eksāmena uzraudzības (izņemot šo noteikumu 60.1 punktā minētos izdevumus) un vērtēšanas izmaksas, ciktāl tās saistītas ar šo noteikumu 12. punktā  minētās institūcijas pārstāvošo komisijas locekļu darba samaksu komisijā, sedz attiecīgā institūcija.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā; sk. 65. punktu)

60.1 Komisijas locekļa komandējuma izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas eksāmena uzraudzību, augstskolai, Ģenerālprokuratūrai, tiesu sistēmas institūcijai un komisijas locekļiem, kas pārstāv citas šo noteikumu 12. punktā minētās institūcijas,  atlīdzina Tieslietu ministrija atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzina ar komandējumiem saistītos izdevumus, pamatojoties uz augstskolas, Ģenerālprokuratūras, tiesu sistēmas institūcijas un to komisijas locekļu iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem, kas pārstāv citas šo noteikumu 12. punktā minētās institūcijas.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā; sk. 65. punktu)

VII. Noslēguma jautājumi

61. Noteikumus piemēro attiecībā uz studējošajiem, kuri studijas profesionālajā maģistra studiju programmā uzsākuši ar 2019. gada rudens semestri. Ar 2022. gada 1. janvāri kvalifikācijas eksāmenu kārto visi profesionālajā maģistra studiju programmā studējošie.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

62. Augstskolas profesionālās maģistra studiju programmas jurista kvalifikācijas iegūšanai pielāgo šo noteikumu prasībām un līdz 2019. gada 1. maijam iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu izmaiņu veikšanai studiju virzienā.

63. Ja Covid-19 infekcijas izplatības laikā nav iespējams ievērot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, kārtojot kvalifikācijas eksāmenu elektroniskajā vidē, komisija ne vēlāk kā mēnesi pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas var lemt par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu papīra formā, nodrošinot epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu kvalifikācijas eksāmena kārtošanas telpās.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 179 redakcijā)

64. Studējošie, kas 2021. gada vasaras kvalifikācijas eksāmenā nav nokārtojuši teorētisko vai praktisko daļu vienā vai divās šo noteikumu 24. punktā minētajās jomās, atkārtoti kārto tikai nenokārtoto kvalifikācijas eksāmena teorētisko un praktisko daļu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

65. Šo noteikumu 23.159., 60. un 60.1 punktu, ciktāl tas attiecas uz to, ka komisijas locekļu komandējuma izdevumus atlīdzina Tieslietu ministrija, piemēro ar 2022. gada vasaras kvalifikācijas eksāmenu.

(MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
Pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. janvāra
noteikumiem Nr. 46
Kvalifikācijas eksāmena vērtējumu apraksts

(Pielikums svītrots ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 30)

2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. janvāra
noteikumiem Nr. 46
Kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanas principi

(PIelikums MK 11.01.2022. noteikumu Nr. 30 redakcijā)

1. Katrs Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 46 "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība" 24. punktā minētās kvalifikācijas eksāmena jomas (turpmāk – joma) teorētiskās daļas jautājums sastāv no trim komponentēm, kas konkretizē uz jautājumu sniedzamās atbildes ietvaru. Viena no jautājuma komponentēm var ietvert citas jomas aspektus. Komisijas attiecīgās jomas pārstāvji, sagatavojot teorētiskās daļas jautājumu, nosaka, cik punktus piešķir par atbildi uz katru no konkrētā jautājuma komponentēm, ievērojot, ka par atbildi piešķiramais maksimālais punktu skaits ir 10 punkti.

 

2. Par atbildi uz katru no trim kvalifikācijas eksāmena jomas teorētiskās daļas jautājumiem piešķir līdz 10 punktiem, un piešķirtais punktu skaits atbilst vērtējumam 10 ballu skalā.

 

3. Teorētiskā daļa katrā jomā ir nokārtota sekmīgi, ja vērtējums par katru no attiecīgās jomas trim jautājumiem ir vismaz 4 balles.

 

4. Vērtējumu par katru kvalifikācijas eksāmena jomas teorētisko daļu nosaka, aprēķinot vidējo vērtējumu no vērtējuma kopsummas par trim jautājumiem, un:

4.1. ja katrā no jomas teorētiskās daļas trim jautājumiem vērtējums ir vismaz 4 balles, vērtējums atbilst vidējam vērtējumam;

4.2. ja kādā no jomas teorētiskās daļas trim jautājumiem vērtējums ir zemāks par 4 ballēm, vērtējums atbilst vidējam vērtējumam, bet tas nav augstāks par 3 ballēm.

 

5. Katru kvalifikācijas eksāmena jomas praktiskās daļas uzdevuma (kāzusa) risinājumu novērtē 10 ballu skalā.

 

6. Ievērojot katras jomas specifiku, par atbildēm uz praktiskās daļas uzdevumā (kāzusā) uzdotajiem jautājumiem vai par izmantotajām metodēm var tikt noteikts iegūstamo punktu skaits, kas atbilst vērtējumam 10 ballu skalā, ievērojot, ka par risinājumu piešķiramais maksimālais punktu skaits ir 10 punkti.

 

7. Praktiskā daļa katrā jomā ir nokārtota sekmīgi, ja vērtējums uzdevumā (kāzusā) ir vismaz 4 balles.

 

8. Kopējo vērtējumu par kvalifikācijas eksāmenu nosaka, aprēķinot vidējo vērtējumu no katras jomas teorētiskās daļas un praktiskās daļas vērtējumu kopsummas, un:

8.1. ja katras jomas teorētiskās daļas un praktiskās daļas vērtējums ir vismaz 4 balles, vērtējums atbilst vidējam vērtējumam;

8.2. ja kāds no jomas teorētiskās daļas vai praktiskās daļas vērtējumiem ir zemāks par 4 ballēm, vērtējums atbilst vidējam vērtējumam, bet tas nav augstāks par 3 ballēm.

 

9. Kopējo vērtējumu noapaļo pēc šādiem principiem:

9.1. vērtējumu, kas ir vismaz 4 balles un kurā cipars aiz komata ir "5" vai lielāks, noapaļo uz augšu;

9.2. vērtējumu, kas ir vismaz 4 balles un kurā cipars aiz komata ir mazāks par "5", noapaļo uz leju;

9.3. vērtējumu, kas ir zemāks par 4 ballēm, neatkarīgi no cipara aiz komata noapaļo uz leju.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 46Pieņemts: 15.01.2019.Stājas spēkā: 22.01.2019.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 14, 21.01.2019. OP numurs: 2019/14.2
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
304369
{"selected":{"value":"15.01.2022","content":"<font class='s-1'>15.01.2022.-31.08.2022.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.09.2022","iso_value":"2022\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2022.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"15.01.2022","iso_value":"2022\/01\/15","content":"<font class='s-1'>15.01.2022.-31.08.2022.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2021","iso_value":"2021\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2021.-14.01.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.01.2019","iso_value":"2019\/01\/22","content":"<font class='s-1'>22.01.2019.-22.03.2021.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
15.01.2022
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)