(Konceptuāls ziņojums grozīts ar MK 11.09.2020. rīkojumu Nr. 505)

SATURS

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. Situācijas apraksts

Ievads

1. Ugunsdrošības situācijas vispārīgs raksturojums

2. Iespējamie riski, ja esošā situācija netiek mainīta

III. Valsts politikas ugunsdrošības jomā mērķis, prioritātes, sasniedzamie rezultāti un rezultatīvie rādītāji

IV. Prioritātes, problēmas un risinājumi

1. Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana

2. Prevencijas pasākumu pilnveidošana

3. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība

4. Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana

V. Ietekme uz problēmu risināšanu

VI. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots, lai radītu optimālus priekšnosacījumus ugunsdrošības uzlabošanai valstī. Konceptuālajā ziņojumā atspoguļota pašreizējā situācija ugunsdrošības jomā, noteikti mērķi, veicamie pasākumi un sasniedzamie rezultāti, lai uzlabotu ugunsdrošības situāciju valstī. Konceptuālajā ziņojumā nav skarti jautājumi, kas saistīti ar Valsts meža dienesta darbību meža ugunsdzēsības jomā.¹

Lai sasniegtu mērķi – uzlabot situāciju ugunsdrošības jomā valstī, kā arī sasniegtu šajā konceptuālajā ziņojumā noteiktos rezultātus, noteiktas šādas prioritātes:

1. valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana;

2. prevencijas pasākumu pilnveidošana;

3. brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība;

4. ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana.

Ugunsdrošība ir atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu.²

Valsts ugunsdrošības uzraudzība ir preventīvo pasākumu kopums, kura mērķis ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Ugunsdzēsība ir organizēta darbība, kuru veic, lai likvidētu ugunsgrēku, glābtu fiziskās personas un materiālās vērtības, kā arī aizsargātu vidi ugunsgrēka dzēšanas laikā⁴.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana

Valsts ugunsdrošības uzraudzības mērķis ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) amatpersonas plānotās ugunsdrošības pārbaudes objektos veic saskaņā ar VUGD noteiktiem kritērijiem, atbilstoši objektu bīstamībai, ievērojot arī VUGD personāla resursu kapacitāti, kā rezultātā netiek gūta visaptveroša informācija par faktisko ugunsdrošības prasību ievērošanas līmeni dažādu lietošanas veidu objektos. Piemēram, dzīvojamās ēkās ugunsdrošības pārbaudes netiek veiktas pietiekamā apjomā, lai gan bojāgājušo un cietušo skaits ugunsgrēkos pamatā ir tieši dzīvojamās mājās.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošanai, kā arī problēmu risināšanai sagatavots risinājums, kas paredz, ka ugunsdrošības uzraudzība tiek veikta esošo VUGD resursu ietvaros, regulāri izvērtējot ugunsdrošības stāvokli un nosakot pārbaudāmo objektu grupas. Izlases kārtībā plānveidīgi tiks veiktas ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamās mājās. Tiks veikti pasākumi VUGD amatpersonu vienotas profesionālās izpratnes un rīcības veicināšanai ugunsdrošības uzraudzībā.

Risinājums nav saistīts ar jaunu uzdevumu deleģējumu institūcijām un ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Paredzēta jauna likumprojekta izstrāde par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kura ietvaros tiks pilnveidots arī regulējums attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu.

Prevencijas pasākumu pilnveidošana

VUGD prevencijas pasākumu pamatā ir pastāvīga sabiedrības informēšana un izglītošana par aktuālām jomām, kas saistītas ar ugunsdrošību, cilvēkdrošību un rīcību ārkārtas situācijās. Nepieciešams paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni par ugunsdrošību dzīvojamās mājās, jo, kā liecina statistikas dati, vislielākais cietušo un bojāgājušo skaits ir ugunsgrēkos, kas izcēlušies dzīvojamās mājās.

Risinājums paredz sagatavot informāciju individuālo dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem par veicamajiem pasākumiem un to periodiskumu ugunsdrošības prasību ievērošanai dzīvojamās mājās, īstenot ikgadējās VUGD informatīvās kampaņas iedzīvotājiem, sakārtot un strukturēt sadarbību ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem, kā arī īstenot vienotu koordināciju prevencijas pasākumu veikšanā. Paredzēts veikt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu biedru apmācību pēc VUGD sagatavotas 20 stundu apmācības programmas ugunsdrošības prevencijā. Risinājums arī paredz īstenot pastiprināti prevencijas pasākumus teritorijās, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku.

Risinājums nav saistīts ar jaunu uzdevumu deleģējumu institūcijām un ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt papildus nepieciešamais finansējums brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu biedru apmācībai iekļauts sadaļā par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstību. Jaunu tiesību aktu projektu izstrāde nav nepieciešama.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība

Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto valstī ir šādi ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:

1) VUGD;

2) iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

3) pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

4) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumi Nr. 686 "Noteikumi par iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijām un tiesībām" nosaka iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības, taču minētais regulējums neattiecas uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām, kas darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu.

Ņemot vērā, ka arī pašvaldību ugunsdzēsības dienestos daļa iesaistīto personu darbojas uz brīvprātības principa, šajā konceptuālajā ziņojumā tiek aplūkoti risinājumi gan brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju (turpmāk – BUB), gan pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai.

Iekšlietu ministrija veica pašvaldību anketēšanu, lai apzinātu situāciju saistībā ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, kā arī iegūtu informāciju par pašvaldību sniegto atbalstu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Atbilstoši saņemtajai informācijai, pašvaldības 2016.gadā ir sniegušas atbalstu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem (tikai tiem, kas veic ugunsgrēku dzēšanu) 200 945 euro apmērā, tai skaitā, 85 079 euro telpu, tehnikas uzturēšanai, degvielas nodrošināšanai u.c. vajadzībām, 115 866 euro brīvprātīgo ugunsdzēsēju atlīdzībai.

Lai veicinātu BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstību, tiek piedāvāti šādi risinājuma varianti:

1.a.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot piecas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.

Īstenojot šādu variantu, tiktu realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu. Pilotprojekta īstenošanai no dažādiem valsts reģioniem tiks izraudzītas piecas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu (vai formējumu) komandas.

Paredzēts minētās komandas iesaistīt ugunsgrēku dzēšanā, kam nav augsta sarežģītība (mazstāvu, neapdzīvotu ēku, kūlas ugunsgrēki, atkritumu degšana u.tml.), kā arī vienkāršos glābšanas darbos, atbalstot VUGD un attiecīgajā periodā arī Valsts meža dienestu. Pilotprojektā iesaistītajām komandām tiks paredzēts finansiāls atbalsts tehnikas uzturēšanai, kā arī kompensācija par izbraukumiem uz notikumiem un par dalību ugunsdrošības prevencijas pasākumos.

VUGD nodrošinās pilotprojektam izraudzīto komandu apmācību. Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēta prasību piemērošanas nepieciešamība attiecībā uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, tiks testēti jautājumi attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp pilotprojektā iesaistītajām komandām un VUGD, tiks vērtēta nepieciešamība precizēt pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tiks izvērtēta situācija ugunsdrošības jomā attiecīgajos pilotprojekta komandu izbraukumu rajonos. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku ("baltie plankumi") – VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus. Vienlaikus, attīstot Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienību, tiks nosegts "baltais plankums" – Kaunata, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novadā.

Pēc pilotprojekta realizācijas tiks sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 43 000 euro gadā, kas tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

1.b.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot desmit brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.

Īstenojot šādu variantu, tiktu realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu, iesaistot lielāku brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandu skaitu.

Tāpat kā 1.a. variantā paredzēts, ka VUGD nodrošinās pilotprojektam izraudzīto BUB komandu apmācību. Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēta prasību piemērošana attiecībā uz BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, tiks testēti jautājumi attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp BUB komandām un VUGD, tiks vērtēta nepieciešamība precizēt pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tiks izvērtēta situācija ugunsdrošības jomā attiecīgajos BUB komandu izbraukumu rajonos. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku – VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus. Vienlaikus, attīstot Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienību, tiks nosegts "baltais plankums" – Kaunata, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novadā.

Pēc pilotprojekta realizācijas tiks sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par BUB pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 86 000 euro gadā (43 000 euro gadā tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt 43 000 euro gadā nepieciešams papildu no valsts budžeta).

2.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība tiek īstenota, saņemot papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.

Īstenojot šādu variantu, tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB kompetenci ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā, preventīvo pasākumu veikšanā, informācijas apmaiņas kārtību starp pašvaldību ugunsdzēsības dienestu, BUB komandām un VUGD, tiktu noteiktas prasības attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, noteikts pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu resursu minimums un prasības, precizēti pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī paredzēts risinājums teritorijās, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku –minētajās teritorijās ("baltajos plankumos") netiek būvēti jauni brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo – depo vajadzībām tiek pielāgotas pašvaldību īpašumā esošas telpas. Papildus, lai paaugstinātu ugunsdrošības līmeni "baltajos plankumos" līdz depo izveidei, VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus.

Iekšlietu ministrija iesniegtu finanšu līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu atbalstam, piešķirtais finansējums tiktu iedalīts attiecīgajiem BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Variants paredz pakāpenisku BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstību atbilstoši VUGD veiktajai apmācībai. Apmācītās komandas tiek iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā (2020.gadā – 5 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, 2021.gadā – 15 komandas, 2022.gadā – 25 komandas, 2023.gadā – 35 komandas, 2024.gadā – 45 komandas, 2025.gadā – 55 komandas).

Variants paredz arī jaunu brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo izveidi 4 "baltajos plankumos", nebūvējot tos no jauna, bet depo vajadzībām pielāgojot pašvaldību īpašumā esošas telpas. Viena depo izveidei nepieciešamās investīcijas varētu būtu 307 555 euro (184 000 euro telpu pielāgošanai, ugunsdzēsības automobilis ar atbilstošu aprīkojumu 120 879 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi diviem ugunsdzēsējiem 2676 euro).

Šī risinājuma varianta īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta:

2020.gadā – 42 510 euro (atbalsts 5 komandām);

2021.gadā – 435 085 euro (atbalsts 15 komandām un 1 depo izveidošana);

2022.gadā – 520 105 euro (atbalsts 25 komandām un 1 depo izveidošana);

2023.gadā – 605 125 euro (atbalsts 35 komandām un 1 depo izveidošana);

2024.gadā – 690 145 euro (atbalsts 45 komandām un 1 depo izveidošana);

2025.gadā – 467 610 euro (atbalsts 55 komandām).

Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB aprīkojumam jābūt salāgojamam ar VUGD aprīkojumu, iesaistīto brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības līmenim jābūt tādam, lai tie spētu saprast un izpildīt glābšanas darbu vadītāja rīkojumus, kā arī atbalsta sniedzēju profesionalitātei jābūt tādai, lai, uzsākot aktīvu rīcību, tā būtu lietderīga.

Vienlaikus apgalvot, ka attiecīgais formējums varēs noreaģēt ātrāk nekā VUGD, nevar, jo, ņemot vērā "brīvprātības principu", pēc trauksmes signāla saņemšanas brīvprātīgie ugunsdzēsēji un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu ugunsdzēsēji uzsāk pulcēties vienkopus, nevis pilnā ekipējumā nekavējoši izbrauc uz notikuma vietu.

Variants saistīts ar izmaiņām tiesību aktos.

Konceptuālajā ziņojumā iekļauts arī risinājuma 3.variants, ko iesniedza Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība:

3.variants – Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība, saņemot finansējumu no valsts, sadarbojas ar pašvaldībām, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un VUGD.

Īstenojot šādu variantu, arī tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienību un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu uzdevumiem, pienākumiem un tiesībām, prasībām pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, lai tie varētu īstenot pasākumus ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā, ugunsdzēsēju apmācības apjomu un saturu, kā arī resursu minimumu attiecībā pret sniegtā pakalpojuma apjomu. Tiktu iesniegts finanšu līdzekļu pieprasījums no valsts budžeta brīvprātīgo ugunsdzēsēju atbalstam, piešķirtais finansējums tiktu iedalīts Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Šī risinājuma varianta īstenošanai nepieciešami papildus finanšu līdzekļi no valsts budžeta brīvprātīgo ugunsdzēsēju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu atbalstam (uzturēšanas izmaksas):

2019.gadā – 545 600 euro;

2020.gadā – 633 600 euro;

2021.gadā – 721 600 euro;

2022.gadā un turpmāk katru gadu – 809 600 euro.

Variants saistīts ar izmaiņām tiesību aktos.

Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi" nosaka virkni prasību, kas ir jāievēro, lai maksimāli samazinātu ugunsgrēku izcelšanās riskus objektos. Minētie noteikumi nosaka, ka tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā. Savukārt citiem pakalpojumiem ugunsdrošības jomā, piemēram, ugunsaizsardzības sistēmu tehniskā apkope un remonts, nav attiecīgā normatīvā regulējuma, izņemot atsevišķas prasības, kas iekļautas standartos, bet tās galvenokārt ir vispārējas. Tādējādi nav vienotas izpratnes, kādas personas var sniegt pakalpojumus ugunsdrošības jomā.

Izstrādājot jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, plānots ietvert tajā tiesisko regulējumu, kas paredzētu, ka:

- pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanai veic fiziska persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;

- tiek noteiktas prasības fizisku personu, kas veic pasākumus ugunsdrošības normu nodrošināšanai, kvalifikācijai.

Risinājums ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Iekšlietu ministrija atbalsta šā konceptuālā ziņojuma IV sadaļas pirmās nodaļas "Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana" 1.3.apakšpunktā, otrās nodaļas "Prevencijas pasākumu pilnveidošana" 2.3.apakšpunktā, trešās nodaļas "Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība" 3.4.apakšpunktā 1.a.variantā un ceturtās nodaļas "Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana" 4.3.apakšpunktā ietvertos risinājumus.

II. Situācijas apraksts

Ievads

Konceptuālais ziņojums ir sagatavots atbilstoši Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai noteiktajam pasākumam (pasākuma Nr.85.3.) – konceptuālā ziņojuma sagatavošana iesniegšanai Ministru kabinetā, atspoguļojot tajā pašreizējo situāciju ugunsdrošības jomā un nosakot turpmākās darbības pamatprincipus, mērķus, veicamo pasākumu kopumu un sasniedzamos rezultātus, kas vērsti uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī, kā arī saistībā ar šādu Valsts kontroles ieteikumu⁵, kas tika sniegti Iekšlietu ministrijai un VUGD, izpildi:

1. izvērtēt un noteikt prioritātes, konkrētus sasniedzamos mērķus, veicamos pasākumus, sasniedzamos rezultātus un to novērtēšanas rādītājus;

2. noteikt valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros veicamo preventīvo pasākumu saturu, iesaistītajām institūcijām veicamos uzdevumus;

3. izvērtēt iespējas iesaistīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju, pašvaldību un citu institūciju ugunsdzēsības dienestus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomās, nosakot tām normatīvajā regulējumā konkrētus uzdevumus, vienlaikus izvērtējot arī iespējamos risinājumus brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbības atbalstam.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā "Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?" norādīja, ka:

- ugunsdrošības situāciju valstī raksturo pieaugošs ugunsgrēku skaits, līdz ar to VUGD reaģēšanai uz ugunsgrēkiem nepieciešams vairāk resursu, kā arī – ne vienmēr VUGD spēj ierasties notikuma vietā normatīvajos aktos noteiktajā laikā;

- VUGD īstenoto preventīvo darbību nevar vērtēt kā pietiekamu un efektīvu, jo netiek sekmēta ugunsdrošības situācijas uzlabošanās;

- ugunsdrošības prasību pārkāpumi objektos, kur VUGD amatpersonas veikušas ugunsdrošības pārbaudes, ilglaicīgi netiek novērsti;

- ugunsdrošības prasību pārkāpēji tiek saukti pie administratīvās atbildības nepietiekoši;

- ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamās mājās tiek plānotas un veiktas minimālā apmērā;

- fizisko personu zināšanu un informētības līmenis par ugunsdrošību (it īpaši par apkures sistēmu ekspluatāciju) ir zems;

- VUGD veiktie informatīvie pasākumi iedzīvotāju zināšanu un izpratnes paaugstināšanai nav pietiekami;

- netiek novērtēti veikto preventīvo pasākumu rezultāti un ietekme;

- valstī nav vērtēts jautājums par to, vai ar pašreizējo kārtību tiek nodrošināta pietiekama ugunsdrošības prasību ievērošanas kontrole būvniecībā;

- nepietiekošā līmenī norisinās sadarbība starp VUGD un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām, pašvaldību un citu institūciju ugunsdzēsības dienestiem ugunsgrēku dzēšanā un preventīvo pasākumu veikšanā;

- valstī nav kompleksi risināts jautājums par nepieciešamajiem pasākumiem un finansējumu, lai paaugstinātu iedzīvotāju izpratnes līmeni par ugunsdrošību, mazinātu ugunsgrēku skaitu un to sekas;

- valstī nav izvirzīti konkrēti ugunsdrošības attīstības plānošanas politikas mērķi un nav paredzēti tiem atbilstoši veicamie pasākumi un sasniedzamie rezultāti;

- nav noteiktas ugunsdrošības situācijas uzlabošanā iesaistāmās institūcijas, to funkcijas un sadarbības mehānismi.

Konceptuālajā ziņojumā netiek skatīti jautājumi, kas saistīti ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājumu ar tehniku, aprīkojumu, telpām un cilvēku resursiem, ņemot vērā, ka minētie jautājumi tiek ietverti citos Ministru kabinetā skatāmajos dokumentos, piemēram, Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdē (prot. Nr.7, 42.§) tika skatīts informatīvais ziņojums "Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādi, papildu nepieciešamo personālu esošo struktūrvienību nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, kā arī depo ēku būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu un papildus nepieciešamo finansējumu 2018.gadam un turpmākajiem gadiem", dodot uzdevumu jautājumu par papildu amata vietu un to uzturēšanai nepieciešamo finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam risināt vienlaikus ar konceptuālā ziņojuma "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" izskatīšanu.

Ņemot vērā plānā "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020" (apstiprināts Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra sēdē) iekļauto pasākumu, kas paredz valsts pārvaldē "iesaldēt" jaunu amata vietu veidošanu tuvāko triju gadu laikā, kā arī Ministru kabineta 2017.gada 28.augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.41, 1.§, 42.punkts) doto uzdevumu – "Ministrijām pārskatīt līdzšinējo praksi un turpmāk nepieprasīt jaunas amata vietas, nepieciešamos cilvēkresursus rodot iekšējo procesu efektivizēšanā vai ministrijas ietvaros (izņemot pilnā apmērā no ārvalstu finanšu palīdzības finansētās amata vietas)", jautājums par papildu amatu vietām nav aktualizējams un konceptuālajā ziņojumā nav iekļauts. VUGD turpinās pildīt tam normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus esošo personāla resursu ietvaros. Savukārt Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošanas ietvaros Iekšlietu ministrija līdz 2018.gada 31.decembrim veiks iestāžu analīzi, kurās tiek nodarbinātas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tai skaitā arī VUGD.

Lai veicinātu šī konceptuālā ziņojuma sagatavošanu, ar Iekšlietu ministrijas 2017.gada 13.maija rīkojumu Nr.1-12/1107 tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības pārstāvji. Atsevišķās darba grupas sanāksmēs piedalījās arī Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes pārstāvji.

1. Ugunsdrošības situācijas vispārīgs raksturojums

VUGD statistikas dati liecina, ka 2017.gadā valstī reģistrēti 8714 ugunsgrēki (bez meža ugunsgrēkiem), kas ir par 6,18% mazāk, salīdzinot ar 2016.gadu. Sākot no 2014.gada, vērojama ugunsgrēku skaita samazināšanās (skat. 1.attēlu). 2018.gadā laika posmā no 1.janvāra līdz 31.augustam reģistrēti 7224 ugunsgrēki (no tiem Rīgā 1694).

1.attēls

Reģistrētie ugunsgrēki no 2010. līdz 2017.gadam
(skaits, bez meža ugunsgrēkiem)

Izvērtējot ugunsgrēku skaitu vairāku gadu garumā dažādos objektos, secināms, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas dzīvojamās ēkās, neapsaimniekotās ēkās, izgāztuvēs, bieži deg atkritumi un kūla (skat. 2.attēlu).

2.attēls

Ugunsgrēki dažādos objektos 2017.gadā
(skaits attiecīgajos objektos, procentuāli no kopējā skaita)

Dzīvojamās mājās arī iezīmējas tendence pēdējos gados ugunsgrēku skaitam pakāpeniski samazināties (skat. 3.attēlu).

3.attēls

Ugunsgrēki dzīvojamās mājās⁶no 2010. līdz 2017.gadam (skaits)

Savukārt dzīvojamās mājās nemainīgi vairāku gadu griezumā lielāko skaitu veido ugunsgrēki daudzdzīvokļu ēkās, dzīvokļos (skat. 4.attēlu).

4.attēls

Ugunsgrēki dzīvojamās mājās 2017.gadā
(skaits attiecīgajos objektos, procentuāli no kopējā skaita)

Dzīvojamās mājās lielākais ugunsgrēku izcelšanās risks ir saistīts ar virtuvēm, dūmvadiem un dzīvojamām istabām, guļamistabām (skat. 1.tabulu).

1.tabula

Ugunsgrēka izcelšanās vietas dzīvojamās mājās
(skaits)

Galvenie ugunsgrēku iespējamie cēloņi joprojām ir neuzmanīga apiešanās ar uguni (5035 gadījumi 2017.gadā), elektroierīces un iekārtas (1063 gadījumi 2017.gadā), 1053 ugunsgrēku iespējamais cēlonis 2017.gadā bija saistīts ar bojātu apkures sistēmu vai tās nepareizu ekspluatāciju.

Ugunsgrēkos bojāgājušo skaits ir samazinājies, apmēram 90% no kopējā bojā gājušo skaita ugunsgrēkos iet bojā ugunsgrēkos dzīvojamās mājās.

2017.gadā ugunsgrēkos bojā gājuši 79 cilvēki, kas ir par 16,84% mazāk, salīdzinot ar 2016.gadu (skat. 5.attēlu) – dzīvojamās mājās bojā gāja 67 cilvēki, nedzīvojamās ēkās/būvēs – 8 cilvēki, transporta nozarē – 2 cilvēki, ražošanas objektos – 1 cilvēks, citos objektos – 1 cilvēks. 2018.gadā laika posmā no 1.janvāra līdz 31.augustam ugunsgrēkos bojā gājis 41 cilvēks, kas ir par 8 mazāk nekā 2017.gada astoņos mēnešos.

5.attēls

Bojāgājušie ugunsgrēkos no 2010. līdz 2017.gadam (skaits)

Vienlaikus vērojams ugunsgrēkos cietušo cilvēku skaita pieaugums (skat. 6.attēlu). 2017.gadā ugunsgrēkos cietis 381 cilvēks, kas ir par 26,16% vairāk, salīdzinot ar 2016.gadu, kad to skaits bija 303. Dzīvojamās mājās cietis 321 cilvēks, nedzīvojamās ēkās/būvēs – 24 cilvēki, sabiedriskās ēkās – 3 cilvēki, transporta nozarē – 27 cilvēki, ražošanas objektos – 2 cilvēki, citos objektos – 4 cilvēki. 2018.gadā laika posmā no 1.janvāra līdz 31.augustam ugunsgrēkos cietuši 244 cilvēki, kas ir par 29 mazāk, salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, kad to skaits bija 273.

6.attēls

Cietušie ugunsgrēkos no 2010. līdz 2017.gadam (skaits)

2017.gadā valstī reģistrēti 2253 kūlas ugunsgrēki (2018.gadā – 2090 ugunsgrēki), kas ir par 14,98% mazāk, salīdzinot ar 2016.gadu, kad to skaits bija 2650. Kūlas ugunsgrēki nodara kaitējumu ne tikai videi, bet tajos cieš un iet bojā arī cilvēki (skat. 7.attēlu).

7.attēls

Bojāgājušie un cietušie kūlas ugunsgrēkos no 2010. līdz 2017.gadam
(skaits)

2. Iespējamie riski, ja esošā situācija netiek mainīta

Nemainoties situācijai, būtiski nemazināsies cietušo un bojā gājušo skaits, ugunsgrēkos nodarītie materiālie zaudējumi īpašumam, kā arī kaitējumi videi, turklāt ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji Latvijā attiecībā pret citām Eiropas Savienības dalībvalstīm neuzlabosies un būs sliktāki nekā kaimiņvalstīs. Saskaņā ar Starptautiskās ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas datiem par periodu no 2011.gada līdz 2015.gadam Latvijā vidējais ugunsgrēkos bojā gājušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 5,1 cilvēks gadā (Lietuvā – 4,8, Igaunijā – 4,2, Polijā – 1,4, Zviedrijā – 1, Somijā – 1,3), savukārt tādā pašā periodā Latvijā vidējais ugunsgrēkos cietušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 13,8 cilvēki gadā (Lietuvā – 7,1, Igaunijā – 6,1, Zviedrijā – 8,7, Somijā – 11,8).

Neveicot uzlabojumus BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu darbībā, veicinot to attīstību, nebūs iespējams panākt iedzīvotāju interesi un motivāciju iesaistīties minēto organizāciju kustībā. Novados bērnu un jauniešu iesaistīšana jauno ugunsdzēsēju kustībā veicinātu ne tikai to piesaisti lietderīgā laika pavadīšanā un fiziskās aktivitātēs, ko dod nodarbošanās ar ugunsdzēsības sportu, bet arī vairotu bērnu un jauniešu zināšanas ugunsdrošības jomā un ieaudzinātu attieksmi palīdzēt līdzcilvēkiem, kas nokļuvuši nelaimē.

III. Valsts politikas ugunsdrošības jomā mērķis, prioritātes, sasniedzamie rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Lai sasniegtu mērķi – uzlabot situāciju ugunsdrošības jomā valstī, kā arī sasniegtu šajā konceptuālajā ziņojumā noteiktos rezultātus, tiek noteiktas šādas prioritātes:

1. valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana;

2. prevencijas pasākumu pilnveidošana;

3. brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība;

4. ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana.

Īstenojot attiecīgos pasākumus, kas paredzēti šī konceptuālā ziņojuma IV.sadaļā, plānots sasniegt 2.tabulā iekļautos rezultātus.

2.tabula

Ugunsdrošības jomā sasniedzamie rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

IV. Prioritātes, problēmas un risinājumi

1. Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana

1.1.Esošā situācija

Valsts ugunsdrošības uzraudzība (turpmāk – ugunsdrošības uzraudzība) ir preventīvo pasākumu kopums, kura mērķis ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu. Ugunsdrošības uzraudzību veic VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) saskaņā ar amata aprakstu, bet tieši: inspektors, vecākais inspektors, daļas komandieris un posteņa komandieris. Ugunsdrošības uzraudzības funkcijas nodrošināšanā ir iesaistīta 191 amatpersona, no kurām tiešais pienākums veikt ugunsdrošības uzraudzību ir 87 amatpersonām (kopējais VUGD amatu vietu skaits uz 2017.gada 1.augustu – 3136, tai skaitā amatpersonu amata vietu skaits – 2905). Pārējām 104 amatpersonām pienākums veikt ugunsdrošības uzraudzību ir kā papildu pienākums, jo to pamatpienākums ir vadīt VUGD teritoriālās struktūrvienības daļas vai posteņa darbu.

Ugunsdrošības uzraudzības ietvaros VUGD amatpersonas atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumam (13.panta trešā daļa) veic plānotās un neplānotās ugunsdrošības pārbaudes.

Plānotās ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar apstiprinātiem ugunsdrošības pārbaužu plāniem (turpmāk – objektu pārbaužu plāns), kas tiek sagatavoti katrai dienesta struktūrvienībai, kurā tiek veikta ugunsdrošības uzraudzība. Objektu pārbaužu plāns tiek sagatavots uz pieciem gadiem.

Objektu pārbaužu plānā tiek iekļauti objekti, kas atbilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2016.gada 11.janvāra iekšējos noteikumos Nr.22-1.12/1 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā organizē un veic valsts ugunsdrošības uzraudzības darbu" (turpmāk – VUGD iekšējie noteikumi) noteiktajiem kritērijiem (skat. 8.attēlu). Tāpat ugunsdrošības pārbaudes plāno objektos arī pēc citiem kritērijiem, piemēram, ņemot vērā notikušo ugunsgrēku statistiku vai konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu būtību. Piemēram, 2013.gadā sakarā ar notikušo ugunsgrēku Rīgas pilī tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes muzejos un kultūrvēsturiskos objektos (muižās, pilīs). Tāpat 2013.gadā saistībā ar notikušo skābekļa balonu eksploziju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā tika veiktas neplānotās ugunsdrošības pārbaudes slimnīcās. Savukārt 2014.gadā veiktas neplānotās ugunsdrošības pārbaudes teātros, jo tika saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības par iespējamiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem dažādos teātros. Tāpat, ņemot vērā īsā laikposmā notikušos vairākus ugunsgrēkus, 2017.gadā tika veiktas neplānotās ugunsdrošības pārbaudes lauku saimniecībās. Neplānotās ugunsdrošības pārbaudes 2018.gada martā tika veiktas arī publiskās būvēs, ņemot vērā ugunsgrēku Kemerovā, Krievijā.

8.attēls

Objektu pārbaužu plānā iekļautie objekti un plānoto ugunsdrošības pārbaužu biežums

Ugunsdrošības uzraudzība tiek veikta arī būvniecības jomā. Plānotās būvobjektu ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar Būvobjektu pārbaužu plānu, kas tiek sagatavots uz vienu gadu un tajā uzskaita III grupas būvobjektus (atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1.pielikumam). Informācija par III grupas būvobjektiem tiek iegūta no būvvaldēm, citām valsts un pašvaldību iestādēm, fizisko un juridisko personu iesniegumiem, kā arī, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzības darbu.

Šobrīd netiek vērtēta iespēja, ka VUGD amatpersonas projektēšanas stadijā varētu izskatīt būvprojektus, jo šāds uzdevums būtiski paplašinātu VUGD funkcijas, un tā izpilde ir nodrošināma, veicot būtiskas izmaiņas līdzšinējā valsts ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas un veikšanas kārtībā. VUGD esošie resursi nav pietiekami jaunu funkciju īstenošanai.

Būvniecības regulējums pēdējos gados ir būtiski pilnveidots, lai celtu būvprojektu kvalitāti projektēšanas posmā, tai skaitā arī ugunsdrošības prasību ievērošanā:

1. Ir pieņemti jauni Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumi Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", kuros noteikts, ka, lai pretendētu uz būvspeciālista sertifikāta saņemšanu arhitekta praksē; ēku konstrukciju projektēšanā; ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas, projektēšanā; siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā; elektroietaišu projektēšanā; personai būvspeciālista kompetences pārbaudes ietvaros obligāti tiks pārbaudīta kompetence arī ugunsdrošības jomā. Noteikumos noteikts arī, ka pārbaudes saturu, kārtību un profesionālās pilnveides pasākumu tēmas un apjomu daļā par būvnormatīvos un piemērojamos standartos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kompetences pārbaudes iestādei jāsaskaņo ar VUGD, kā arī būvspeciālista kompetences novērtēšanas komisijas sastāvā jāuzaicina VUGD pārstāvis. Šādas prasībās ir noteiktas arī būvspeciālistiem būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.

2. Atbilstoši Būvniecības likuma 9.¹ pantam Alternatīvos tehniskos risinājumus un atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām ugunsdrošības jomā speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos saskaņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

3. Pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, būvspeciālistiem projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā no nākamā gada būs pieejami visi būvniecības standarti, kas svarīgi kvalitatīvai projektēšanai un būvniecībai.

4. No 2019.gada būvniecībā tiek ieviesta plānveida, sistemātiska un padziļināta būvspeciālistu darbības kvalitātes uzraudzība, kuru veiks kompetences pārbaudes institūcijas. Pārbaudes tiks veiktas, izvērtējot riska kritērijus.

5. Jau šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 43.punktu būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem.

Papildus Ekonomikas ministrija plāno veikt grozījumus būvniecības regulējumā, lai celtu būvniecības kvalitāti un ugunsdrošības prasību ievērošanu:

1. Pilnveidot Būvniecības likumu, nosakot precīzu atbildības sadalījumu starp būvniecībā iesaistītām pusēm, kā arī ieviest efektīvu apdrošināšanas mehānismu.

2. Lai uzlabotu būvprojekta kvalitāti un novērstu kļūdas arī otrās grupas būvprojektos, plānots ieviest četru acu principu, proti, papildus cits atbilstošas sfēras būvspeciālists veic nepieciešamos aprēķinus – pārbauda būvprojekta izstrādātāja piedāvāto risinājumu.

3. Tiks turpināts BIS pilnveidošanas process, kuras ietvaros sistēma nodrošinās funkcionalitāti efektīvai ēku un būvju ekspluatācijas uzraudzībai.

Atbilstoši Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģijai 2017.–2024.gadam viens no būvniecības nozares attīstības mērķiem ir efektīvs būvniecības process, tai skaitā īsāki projektu saskaņošanas un ēku pieņemšanas ekspluatācijā termiņi.

Ņemot vērā ievērojamos būvniecības regulējuma pilnveidojumus, nepieciešams izvērtēt lietderību pēc 2021.gada VUGD veikt ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā.

Būvniecības informācijas sistēmā tiks attīstīta un uzturēta arī informācija par ekspluatācijā veiktajām pārbaudēm (piemēram, būves tehniskās apsekošanas atzinumi), kas būtu noderīga arī VUGD vajadzībām, plānojot ugunsdrošības uzraudzību.

Lai uzlabotu ugunsdrošības pārbaužu plānošanu objektos, VUGD jānoslēdz vienošanās ar Būvniecības valsts kontroles biroju par Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā, lai iegūtu informāciju par ierosināto būvniecību Latvijā. Tādejādi VUGD resursi tiktu efektīvāk izmantoti ugunsdrošības uzraudzības pārbaudēs.

VUGD amatpersonas veic ugunsdrošības pārbaudes arī paaugstinātas bīstamības objektos – objektos, kas atbilst Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumu Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" prasībām. Valsts vides dienests izstrādā kopējo inspekcijas programmu, kas nodrošina šo objektu regulāru komplekso pārbaudi ne retāk kā reizi kalendārā gadā ikvienā augstākā riska līmeņa objektā un reizi trijos gados ikvienā zemākā riska līmeņa objektā.

Atsevišķi ugunsdrošības pārbaudes tiek plānotas arī VUGD darba plānos. Piemēram, saskaņā ar VUGD 2018.gada darba plānu, ugunsdrošības pārbaudes 2018.gadā ir jāveic muižās, pilīs un muzejos. 2017.gadā ugunsdrošības pārbaudes tika veiktas visās slimnīcās, 2016.gadā – izglītības un sociālās aprūpes iestādēs, 2015.gadā – kokapstrādes uzņēmumos un autoservisos, 2014.gadā – sociālās aprūpes iestādēs, slimnīcās un nakts klubos.

Objektu ugunsdrošības pārbaužu plānošana notiek manuāli un šajā procesā netiek izmantotas informācijas sistēmas vai datubāzes, kas automatizētu un padarītu efektīvāku ugunsdrošības pārbaužu plānošanu, kā arī novērstu līdz šim konstatētās nepilnības. Piemēram, dažkārt secināts, ka atsevišķi objekti, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem, nav iekļauti Objektu pārbaužu plānā vai atsevišķos objektos kārtējā plānotā ugunsdrošības pārbaude veikta retāk, nekā noteikts VUGD iekšējos noteikumos.

Ugunsdrošības pārbaužu plānošanu veicinātu informācijas sistēmas "Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēma" ieviešana. Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēma paredzēta kā integrēta ugunsgrēku riska novērtējuma un ugunsdrošības pārbaužu plānošanas analītiska informācijas sistēma. Pašdeklarēšanas sistēmas mērķis ir analizēt ugunsgrēka izcelšanās riskus objektos atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību izpildes un notikušajiem ugunsgrēkiem, kā arī atbalstīt un automatizēt ugunsdrošības pārbaužu plānošanas procesu, balstot to uz riska novērtējumu.

Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēma paredzētu, ka objekta atbildīgā persona sniedz informāciju par konkrētajā objektā īstenotajām ugunsdrošības prasībām. Pašdeklarēšanas sistēma ģenerētu deklarācijas veidlapu atkarībā no objekta lietošanas veida un, ja publisks objekts, tad arī atkarībā no cilvēku skaita un to aizpildītu tiešsaistē. Ugunsdrošības stāvokļa izvērtējums veidotos no objekta atbildīgās personas sniegtajām atbildēm par attiecīgo ugunsdrošības prasību īstenošanu. Balstoties uz iegūto informāciju, VUGD amatpersonas pēc noteiktiem riska kritērijiem izlases kārtībā pārbaudītu objekta atbildīgās personas sniegto ziņu patiesumu. Šāda risinājums ne tikai automatizētu ugunsdrošības pārbaužu plānošanas procesu, bet arī veicinātu lielāku līdzatbildību no objektu atbildīgajām personām par ugunsdrošību to objektos. Tādējādi ugunsdrošības pārbaužu plānošana būtu pilnvērtīgāka, kā arī novērstu Valsts kontroles 2016.gada 9.marta ziņojumā "Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?" norādīto, ka līdzšinējā veidā plānojot ugunsdrošības pārbaudes, tās tiek veiktas nemainīgā objektu lokā un tās nav balstītas uz ugunsdrošības situācijas un risku analīzi.

Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību iestādes veido lielu īpatsvaru no kopējā gadā plānoto ugunsdrošības pārbaužu skaita, tad jaunā pieeja ugunsdrošības stāvokļa deklarēšanā, ugunsdrošības pārbaužu plānošanā sākotnēji varētu tikt attiecināma tieši uz valsts un pašvaldību iestādēm, jo arī "revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte pat valsts un pašvaldību iestādēm – 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi. Lielā daļā izglītības, kultūras un citu iestāžu nav primāri nepieciešamā – 31,0% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26,0% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošināti ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām".

Detalizētāka informācija par Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēmu tiks aprakstīta informatīvajā ziņojumā par informācijas sistēmu ieviešanu valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā atbilstoši šī ziņojuma 4.tabulā norādītajam pasākumam.

Ugunsdrošības pārbaužu plānošanā ņem vērā arī VUGD amatpersonai gada laikā noteikto pārbaudāmo objektu skaita kritēriju, paredzot, ka inspektoram gada laikā jāpārbauda ne mazāk kā 70 objekti, VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas vecākajam inspektoram ne mazāk kā 30 objekti, daļas komandierim – ne mazāk kā pieci objekti un posteņa komandierim – ne mazāk kā 20 objekti.

VUGD teritoriālā struktūrvienība organizē amatpersonu apmācību reizi mēnesī un papildus – pēc nepieciešamības. Vienu reizi gadā amatpersonu apmācību ugunsdrošības jomā organizē un veic VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvalde. Piemēram, 2017.gada 2.novembrī apmācība tika organizēta centralizēti visām amatpersonām kopā. Savukārt 2018.gadā amatpersonu apmācības ietvaros plānots vismaz viens seminārs katrā reģionā.

Tāpat vienotu amatpersonu profesionālo izpratni un rīcību var veicināt dažādi informatīvie un metodiskie materiāli. Līdz 2018.gada beigām tiks izstrādāts informatīvais materiāls par ugunsdrošības stāvokļa izvērtējuma veikšanu, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju Latvijā ugunsdrošības stāvokļa analīzes veikšanā, kā arī veicinot ugunsdrošības pārbaužu veikšanu atbilstoši ugunsdrošības stāvokļa izvērtējuma rezultātiem.

Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka valsts pārvalde jāorganizē pēc iespējas efektīvi un tai jāuzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Veicinot amatpersonu profesionālo izpratni par ugunsdrošības prasību piemērošanu un nodrošinot konsekvenci amatpersonu darbībā, var uzlabot valsts ugunsdrošības uzraudzības darba kvalitāti. Tāpat darba kvalitāti pilnveidotu valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā iesaistīto cilvēkresursu pārdale, izvērtējot attiecīgās VUGD struktūrvienības daļas noslodzi un administratīvās teritorijas raksturojumu. Līdz ar to līdz 2018.gada beigām VUGD veiks šādu izvērtējumu un, konstatējot nepieciešamību un nepasliktinot konkrētās VUGD struktūrvienības darbu, pārdalīs esošos resursus, lai nodrošinātu efektīvāku valsts ugunsdrošības darbu citas VUGD struktūrvienības daļas administratīvajā teritorijā.

Objektu plānotās ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas ik pēc noteikta perioda (skat. 8.attēlu). Plānotās ugunsdrošības pārbaudes objektos saskaņā ar VUGD iekšējos noteikumos noteikto periodiskumu tiek veiktas ne retāk kā reizi divos, trijos vai piecos gados. Jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos ugunsdrošības pārbaužu veikšanas periodiskums izriet no normatīvajiem aktiem. Piemēram, ugunsdrošības pārbaudes izglītības iestādēs būtu jāveic pat katru gadu, jo Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumi Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" paredz, ka izglītības iestādes vadītājam ne retāk kā reizi mācību gadā jāorganizē apskate un atbilstības novērtējums jāsniedz arī VUGD. Tāpat Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" paredz, ka komplekso pārbaudi ikvienā augstākā riska līmeņa objektā veic reizi kalendārā gadā, reizi trijos gados – ikvienā zemākā riska līmeņa objektā.

Neplānotās objektu ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz VUGD rakstveida lēmumu, ar mērķi pārbaudīt informāciju par iespējamiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem, kas norādīti iesniegumā vai sūdzībā.

9.attēls

Veiktās ugunsdrošības pārbaudes 2013.–2017.gadā
(skaits)

Veiktās ugunsdrošības pārbaudes objektos liecina, ka sociālās aprūpes iestādēs, slimnīcās un izglītības iestādēs raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir evakuācijas praktisko mācību neorganizēšana un neatbilstošas ugunsdrošības instrukcijas.

Kokapstrādes uzņēmumos un autoservisos konstatēts, ka nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes, ugunsaizsardzības sistēmas netiek uzturētas darba kārtībā, kā arī atbildīgai personai par ugunsdrošību nav attiecīgās apmācības vai profesionālās izglītības ugunsdrošības jomā, kā arī netiek veikta ugunsdrošības instruktāža.

Pārbaudot ugunsdrošības prasību ievērošanu naktsklubos, viesnīcās un viesu mājās, konstatēts, ka visbiežāk nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes un organizētas evakuācijas praktiskās mācības, ugunsaizsardzības sistēmas nav uzturētas darba kārtībā un par ugunsdrošību atbildīgā persona nav apmācīta.

Tāpat arī muzejos un kultūrvēsturiskos objektos (muižās, pilīs) konstatēts, ka tajos nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes un par ugunsdrošību atbildīgā persona nav apmācīta, ir nepietiekams nodrošinājums ar ugunsdzēsības aparātiem un netiek veikta ugunsdrošības instruktāža.

Dzīvojamās augstceltnēs konstatēts, ka tajās netiek veiktas elektroinstalācijas pārbaudes, iekšējais ugunsdzēsības ūdensvads un ugunsaizsardzības sistēmas nav darba kārtībā.

Pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā objektos, kuros plāno un veic ugunsdrošības pārbaudes, notikuši 87 ugunsgrēki (skat. 10.attēlu). 2017.gadā šādos objektos reģistrēti 98 ugunsgrēki.

10.attēls

Ugunsgrēki objektos, kuros veiktas plānotās ugunsdrošības pārbaudes 2013.–2017.gadā
(skaits)

Par ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem tiek sagatavoti dažādi uzraudzības dokumenti, piemēram, pārbaudes akts, Atzinums par atbilstību ugunsdrošības prasībām, Atzinums par būvobjekta atbilstību, Brīdinājumu par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas, būvdarbu vai produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai ierobežošanu (turpmāk – Brīdinājums par darbības apturēšanu), Lēmumu par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas, būvdarbu vai produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai ierobežošanu (turpmāk – Lēmums par darbības apturēšanu) (skat. 11.attēlu).

Pārbaudes akts tiek sagatavots, ja, veicot ugunsdrošības pārbaudi, ir konstatēti ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību pārkāpumi. Pārbaudes aktā tiek noteikts konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņš, adresāta tiesības un atbildība par pārbaudes akta neizpildi. Pārbaudes aktu sagatavo un izsniedz adresātam ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pārbaudes sākuma.

Atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām VUGD amatpersonas sagatavo pēc valsts vai pašvaldības iestādes, citas juridiskās vai fiziskās personas rakstiska pieprasījuma, ja tas nepieciešams, lai saņemtu licenci vai speciālo atļauju citā valsts iestādē. Ugunsdrošības pārbaudi veic un atzinumu izsniedz viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Atzinumus par atbilstību ugunsdrošības prasībām VUGD amatpersonas izsniedz atbilstoši 13 spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, piemēram, par bērnu nometņu vai pieskatīšanas vietu atbilstību ugunsdrošības prasībām, muitas noliktavām u.c. Sagatavoto atzinumu skaits par bērnu nometnēm paredzēto vietu atbilstību ugunsdrošības prasībām⁷ veido lielāko īpatsvaru (75%) no sagatavoto atzinumu skaita. Piemēram, 2015.gadā par bērnu nometnēm paredzēto vietu atbilstību ugunsdrošības prasībām tika izsniegti 1035 atzinumi, 2014.gadā – 915.

Atzinumu par būvobjekta vai inženierbūves atbilstību ugunsdrošības prasībām VUGD amatpersonas sagatavo, ja ekspluatācijā nodod trešās grupas ēku, tās daļu⁸ vai trešās grupas inženierbūvi (izņemot līnijveida inženierbūvi)⁹. Ugunsdrošības pārbaudi veic un atzinumu izsniedz 10 darba dienu laikā pēc būvniecības pasūtītāja rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

11.attēls

Sagatavotie ugunsdrošības uzraudzības dokumenti 2013.–2017.gadā
(skaits)

Brīdinājumu par darbības apturēšanu sagatavo, ja konstatēti tādi ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas var ietekmēt, piemēram, cilvēku evakuācijas drošību, apkures iekārtu un ierīču drošību un tamlīdzīgi. Brīdinājumu par darbības apturēšanu sagatavo un izsniedz 30 dienu laikā no ugunsdrošības pārbaudes sākuma. Lēmumu par darbības apturēšanu sagatavo, ja nav novērsti Brīdinājumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā vai ja konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Otrajā gadījumā Lēmumu par darbības apturēšanu pieņem triju darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas.¹⁰

12.attēls

Brīdinājumi un lēmumi par darbības apturēšanu 2013.–2017.gadā
(skaits)

Pašlaik nav plānots mainīt valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros sagatavojamo dokumentu veidus, to izdošana galvenokārt izriet no ārējiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, Brīdinājuma vai Lēmuma par darbības apturēšanu izdošana ir noteikta Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, toties, Atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām izsniegšana izriet no vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, savukārt, VUGD iekšējie noteikumi tikai detalizē prasības un termiņus attiecībā uz šo dokumentu sagatavošanu.

Regulējums par Brīdinājuma un Lēmuma par darbības apturēšanu ir noteikts Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.¹ pantā. Šī likuma 13.¹ panta sestā daļa noteic, ka lēmumu par apturēšanu attiecībā uz produkcijas laišanu tirgū pieņem, ja tirgū tiek laista produkcija, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām. Kopš šāda regulējuma pieņemšanas VUGD amatpersonu praksē nav bijuši gadījumi, kad tiek apturēta produkcijas laišana tirgū un tas, visticamāk, saglabājies no iepriekšējām tiesību normām. Preču atbilstību izvērtē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Tāpat Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.panta trešajā daļā ir noteikts, ka neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veic pamatojoties uz VUGD rakstveida lēmumu. Atsevišķos gadījumos, veicot ugunsdrošības pārbaudes, objekta atbildīgās personas ir atteikušās parakstīt rakstveida lēmumu par neplānoto pārbaudi. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.panta trešajā daļas regulējums nav pilnīgs, jo tas nenosaka turpmāko amatpersonas rīcību, piemēram, vai šādā gadījumā tai ir tiesības veikt ugunsdrošības pārbaudi.

Izstrādājot jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, nepieciešams pilnveidot regulējumu attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu.

Par VUGD administratīvajā procesā izdoto administratīvo aktu labprātīgu neizpildi adresātam var paredzēt dažādus piespiedu izpildes līdzekļus¹¹. VUGD savas kompetences ietvaros šobrīd par pārbaudes aktu un Lēmuma par darbības apturēšanu labprātīgu neizpildi var piemērot piespiedu naudu.

2017.gadā par VUGD izdoto administratīvo aktu labprātīgu neizpildi administratīvā procesa ietvaros pieņemti 16 izpildrīkojumi par piespiedu naudas uzlikšanu 2770 euro apmērā, 2016.gadā – trīs.

VUGD izdoto administratīvo aktu izpilde tiks nodrošināta, stiprinot VUGD amatpersonu izpratni par piespiedu naudas uzlikšanu un sagatavojot apmācību materiālu, izskaidrojot Administratīvā procesa likuma prasības attiecībā uz piespiedu naudas uzlikšanas kārtību.

Tāpat, veicot grozījumus VUGD iekšējos noteikumos, tiks noteikta prasība, ka, ņemot vērā ugunsdrošības pārbaudes laikā konstatēto ugunsdrošības prasību būtību, pēc konstatētā pārkāpuma labprātīgai novēršanai noteiktā termiņa, jāveic neplānotās ugunsdrošības pārbaudes ar mērķi kontrolēt iepriekš izdotā administratīvā akta izpildi.

Savukārt par ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību neievērošanu, kā arī par VUGD amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179., 179.² un 179.³ pantā paredzētajiem administratīvo pārkāpumu sastāviem (skat. 13.attēlu).

13.attēls

Pieņemtie lēmumi par administratīvā soda uzlikšanu 2013.–2017.gadā
(skaits)

Kopš 2016.gada personas vairs netiek sauktas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, kas izpaužas kā VUGD izdoto administratīvo aktu neizpilde, tas ir, par LAPK 179.panta otrajā un trešajā daļā minētajiem administratīvā pārkāpuma sastāviem, jo administratīvo aktu izpilde tiek nodrošināta administratīvā procesa ietvaros atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 15.marta rīkojumu Nr.125 "Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu" viens no minētajā plānā ietvertajiem pamatprincipiem ir "konsultē vispirms" principa ieviešana valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošo institūciju darbībā. Princips paredz, ka uzraudzības iestāžu galvenais pienākums nav sodīt un veicināt administratīvo sodu piemērošanu, bet gan nodrošināt attiecīgo prasību izpildi, dodot termiņu nepilnību novēršanai.

"Konsultē vispirms" princips tiek ieviests arī ugunsdrošības uzraudzības darbā, proti, par konstatētajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem adresātam sākotnēji tiek izsniegts pārbaudes akts, norādot konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Tāpat konstatētā pārkāpuma novēršanas termiņš tiek noteikts Brīdinājumā par darbības apturēšanu.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā joprojām tiek izmantoti papīra formas dokumentu reģistrācijas žurnāli. Objektu uzraudzības lietas atrodas attiecīgajā VUGD struktūrvienībā pēc objektu faktiskās atrašanās vietas un tās ir papīra formā. Tāpat valsts ugunsdrošības uzraudzības darba rezultāti tiek apkopoti manuāli, iegūstot informāciju no attiecīgajiem reģistrācijas žurnāliem. Nepieciešamo atskaišu sagatavošanu apgrūtina apstāklis, ka reģistrācijas žurnāli atrodas VUGD teritoriālajās struktūrvienībās vai to daļās. Atskaites par uzraudzības darba rezultātiem nav iegūstamas attālināti.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba organizēšanas sistēmas (turpmāk – Uzraudzības darba organizēšanas sistēma – UDOS) ieviešana būtiski pilnveidotu valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanas, vadības un kontroles procesu, padarot to modernāku un ērtāku. UDOS paredzēta kā vairāku savstarpēji saistītu informācijas sistēmu integrēta pārvaldības sistēma, kas pieejama uzraudzībā iesaistītajām VUGD amatpersonām efektīvākai uzraudzības darba veikšanai, vadīšanai un kontrolei. un tās mērķis ir nodrošināt automatizētu uzraudzības darba rezultātu noformēšanu un atskaišu sagatavošanu, tādējādi nodrošināt uzraudzības procesu efektīvāku norisi, samazinot uzraudzības darba rezultātu sagatavošanas laiku un kopumā pilnveidojot uzraudzības darba efektivitāti.

Detalizētāka informācija par UDOS tiks aprakstīta informatīvajā ziņojumā par informācijas sistēmu ieviešanu valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā atbilstoši šī ziņojuma 4.tabulā norādītajam pasākumam.

1.2. Risināmās problēmas.

1. Ugunsdrošības pārbaužu plānošana un veikšana nav balstīta uz ugunsdrošības stāvokļa izvērtējumu, tas ir, ugunsdrošības pārbaudes galvenokārt tiek veiktas objektos pēc noteiktiem, nemainīgiem kritērijiem, kā rezultātā netiek gūta visaptveroša informācija par faktisko ugunsdrošības stāvokli dažādās objektu grupās.

2. (Svītrots ar MK 11.09.2020. rīkojumu Nr. 505)

3. Valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanas kārtība nav pietiekami efektīva – valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā tiek izmantoti papīra formas reģistrācijas žurnāli un nepieciešamās atskaites tiek sagatavotas manuāli.

4. Atsevišķos gadījumos VUGD amatpersonu profesionālā izpratne par ugunsdrošības prasību piemērošanu un rīcība, veicot ugunsdrošības pārbaudes, nav konsekventa, VUGD amatpersonas dažkārt ugunsdrošības prasības piemēro atšķirīgi.

1.3. Risinājums.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošanai, kā arī minēto problēmu risināšanai tiek piedāvāts šāds risinājums:

– valsts ugunsdrošības uzraudzība tiek veikta esošo VUGD resursu ietvaros, izvērtējot ugunsdrošības stāvokli un nosakot pārbaudāmo objektu grupas kārtējam gadam.

Īstenojot šādu risinājumu, paredzēts, ka:

- katru gadu, balstoties uz VUGD ugunsdrošības stāvokļa izvērtējumu, tiks noteiktas objektu grupas, kur nākamajā gadā tiks veiktas ugunsdrošības pārbaudes; analīzes rezultāti un informācija par plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm kārtējam gadam tiks publicēti VUGD tīmekļvietnē, darot tos zināmus sabiedrībai;

- netiek palielināts VUGD amata vietu skaits attiecībā uz amatpersonām, kas veic valsts ugunsdrošības uzraudzību, vienlaikus tiks izvērtēta attiecīgo amatu vietu pārdale starp VUGD struktūrvienībām;

- tiks veikti pasākumi amatpersonu vienotas profesionālās izpratnes un rīcības veicināšanai (amatpersonu apmācība, kvalifikācijas paaugstināšana un informatīvo un metodisko materiālu izstrāde);

- tiks noslēgta starpresoru vienošanās par Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu, lai iegūtu informāciju par trešās grupas būvju būvniecību, kas veicinās būvobjektu ugunsdrošības uzraudzību;

- tiks sagatavots informatīvais ziņojums par informācijas sistēmu "Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba vadība un kontrole" un "Ugunsdrošības prasību ievērošanas pašdeklarēšanas sistēma" ieviešanu valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā;

- tiks izstrādāts ugunsdrošības risku novērtēšanas instruments – ugunsbīstamības karte visai valsts teritorijai, kas ļaus identificēt attiecīgos riskus, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, infrastruktūru, bīstamos objektus, notikušos ugunsgrēkus, ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu u.c., kā arī sniegs atbalstu ugunsdzēsības depo dislokācijas vietu noteikšanai.

3.tabula

Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošanas risinājuma SVID analīze

Stiprās puses	Vājās puses
Netiek izveidotas jaunas amata vietas VUGD, līdz ar to nav nepieciešami papildus finanšu līdzekļi. Dzīvojamajās mājās izlases kārtībā tiks veiktas ugunsdrošības pārbaudes, ņemot vērā, ka tajā vērojams liels ugunsgrēku īpatsvars, kā arī cietušo un bojāgājušo skaits. Tiks izvērtēts ugunsdrošības stāvoklis objektu grupās un ugunsdrošības pārbaudes tiks veiktas atbilstoši analīzes rezultātā noteiktajām objektu riska grupām. Tiks nodrošināta amatpersonu vienota profesionālā izpratne par ugunsdrošības prasību piemērošanu un rīcība. Palielināsies iedzīvotāju informētības līmenis par ugunsdrošības prasībām daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas koplietošanas daļās.	VUGD esošie resursi ir nepietiekoši, lai pilnvērtīgi nodrošinātu ugunsdrošības uzraudzības darbu.
Iespējas	Draudi
Uz ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu balstīta valsts ugunsdrošības uzraudzība sniegs pilnīgāku informāciju par ugunsdrošības prasību ievērošanas līmeni dažādu lietošanas veidu objektos. Ugunsdrošības pārbaudes tiks veiktas, izvērtējot un pārdalot esošos VUGD resursus ugunsdrošības uzraudzības jomā. Informācijas sistēmu ieviešana ugunsdrošības jomā padarīs efektīvāku ugunsdrošības pārbaužu plānošanu, kā arī atvieglos uzraudzības darba vadību un kontroli.	Informācijas sistēmu ieviešanu var kavēt finansējuma trūkums.

Risinājuma īstenošanai atbilstošie pasākumi norādīti 4.tabulā.

4.tabula

Pasākumi risinājuma īstenošanai

2. Prevencijas pasākumu pilnveidošana

2.1.Esošā situācija

Šajā konceptuālajā ziņojumā ar terminu "prevencijas pasākumi" tiek saprasti pasākumi, kas ietver dažādu informatīvu un izglītojošu materiālu publicēšanu presē un interneta vidē, uzstāšanos televīzijā un radio, informējot par dažādām aktualitātēm ugunsdrošības jomā, lekciju vadīšanu (to skaitā lekcijas izglītības iestādēs), dalību praktiskajās nodarbībās, ugunsdzēsības daļu apmeklētāju pieņemšanu un citus pasākumus, piemēram konkursu un sacensību organizēšanu vai dalību tajos.

Prevencijas pasākumu mērķis ir veicināt sabiedrības interesi, veidot pareizu izpratni ar ugunsdrošību, ugunsdzēsību un civilo aizsardzību saistītajos jautājumus. Veicot prevencijas pasākumus, tiek uzrunātas dažāda vecuma mērķauditorijas grupas.

VUGD prevencijas pasākumu pamatā ir pastāvīga sabiedrības informēšana un izglītošana par aktuālām jomām, kas saistītas ar ugunsdrošību, cilvēkdrošību un rīcību ārkārtas situācijās.

Sabiedrības informēšanai ar ugunsdrošību, ugunsdzēsību un civilo aizsardzību un glābšanas darbiem saistītajos jautājumos VUGD pēdējo sešu gadu laikā vidēji gadā veicis ~ 6940 prevencijas pasākumus (neskaitot prevencijas pasākumus dzīvojamā sektorā) (skatīt 14.attēlu).

14.attēls

Veikto prevencijas pasākumu skaits 2012.–2017.gadā

Kopējais uzskaitītais prevencijas pasākumu mērķauditorijas dalībnieku skaits pēdējo sešu gadu laikā redzams 15.attēlā.

15.attēls

Prevencijas pasākumu dalībnieku skaits 2012.–2017.gadā

Veikto prevencijas pasākumu skaits dzīvojamās mājās pēdējo sešu gadu laikā vidēji ir bijis ~ 2100. Šajos pasākumos iedzīvotājiem izsniegti informatīvi bukleti saistībā ar drošību, kā arī instruēti ēku iedzīvotāji ugunsdrošības jomā. Instruēto cilvēku skaits dzīvojamā sektorā vidēji pēdējo sešu gadu laikā ir bijis ~ 4300 cilvēki gadā. Kopumā prevencijas pasākumos reģistrēto dalībnieku skaits katru gadu pieaug, līdz ar to ik gadu arvien vairāk tiek paaugstināts iedzīvotāju izpratnes līmenis par ugunsdrošību un par ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības darbības principiem, kā arī VUGD darbu kopumā.

VUGD ik gadu organizē informatīvās kampaņas "Par drošību uz ūdens", "Nededzini savu zemi" un "Ugunsdrošība apkures sezonā", lai informētu un izglītotu sabiedrību. Savukārt pilnveidojot sabiedrības izpratni par drošības jautājumiem, regulāri tiek rīkotas preses konferences par drošības jautājumiem – 2016.gadā rīkotas preses konferences par drošības jautājumiem Līgo svētku laikā un par galvenajiem drošības riskiem, sagaidot Ziemassvētkus un gadumiju. Lai informētu iedzīvotājus par VUGD darbību, aktuālajiem notikumiem, kā arī sniegtu praktiskus padomus, kas būtu jāievēro ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, par rīcību ugunsgrēka gadījumā un citās ārkārtas situācijās, VUGD regulāri sagatavo un izsūta paziņojumus centrālajiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī nodrošina aktīvu komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem – 2017.gadā kopumā veikti 7600 komunikācijas pasākumi.

Lai veicinātu iespējami plašākas auditorijas informēšanu par VUGD darbu, ugunsdrošību, ugunsdzēsības un glābšanas, kā arī civilās aizsardzības darbības principiem, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa uztur komunikāciju VUGD oficiālajā tīmekļa vietnē, kā arī sociālajos tīklos Twitter un Facebook. Savukārt, lai pasniegtu sabiedrībai sarežģītu informāciju vieglāk uztveramā formā, tiek izstrādātas infografikas un informatīvie plakāti, kuri tiek izmantoti ne tikai publicēšanai sociālajos tīklos, bet sagatavoti drukātā formātā, lai tiktu izdalīti, piemēram, informatīvi izglītojošos pasākumos vai plānveida pārbaužu laikā dzīvojamā sektorā. 2017.gadā sagatavotas vairāk kā 50 infografikas un plakāti. Līdztekus arī VUGD tīmekļa vietne ir nozīmīgs informācijas ieguves avots, jo tajā ir vienkopus pieejama gan informācija par ugunsdrošības prasībām un rīcību, gan arī normatīvie akti.

Par sabiedrības apziņas un intereses pieaugumu un iesaistīšanos ugunsdrošības jomā liecina VUGD saņemto iesniegumu saistībā ar ugunsdrošības jautājumiem (piemēram: norādes uz iespējamiem ugunsdrošības pārkāpumiem, sūdzības, dažādi jautājumi par ugunsdrošību sadzīvē u.c.) skaita pieaugums. Cita starpā jautājumi un norādes uz iespējamiem ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem tiek saņemtas arī ar VUGD tīmekļa vietnes sadaļas Raksti mums un sociālo tīklu starpniecību.

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un vienotu sabiedrības informēšanu, ik gadu tiek kopēji noteikti konkrēti jautājumi, par kuriem informējami vai izglītojami iedzīvotāji gan pasākumos izglītības sektorā, gan preventīvos pasākumus dzīvojamajā sektorā. VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa, lai nodrošinātu vienotas un uz statistikas datiem balstītas informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, pirms apkures un pirms kūlas sezonas, kā arī pirms vasaras iestāšanās sagatavo informācijas apkopojumu, kas paredzēts iekšējai lietošanai. Informācijas apkopojumā tiek iekļauti statistikas dati, normatīvo aktu regulējums (dienesta un iedzīvotāju tiesības un pienākumi konkrētajā jomā), komunikācijā izmantojamās tēzes utt. Šie informācijas apkopojumi tiek nosūtīti VUGD struktūrvienībām un turpmāk tiek izmantoti darbam ar iedzīvotājiem un žurnālistiem.

2016.gada 28.decembrī VUGD tika apstiprināta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komunikācijas stratēģija 2017.–2020.gadam, kuras mērķis ir sekmēt sabiedrības un iestādes nodarbināto informētību, izpratni un pozitīvu attieksmi par nozari un sabiedrības drošības jautājumiem. Komunikācijas stratēģijas uzdevums ir pilnveidot sabiedrības izpratni un zināšanas par drošības jautājumiem, to skaitā arī ugunsdrošību, lai samazinātu ugunsgrēku un citu negadījumu skaitu, un iepazīstināt sabiedrību ar ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas, civilās aizsardzības sistēmas principiem.

Lai pilnveidotu ugunsdrošības prevencijas darbu un varētu novērtēt, vai veicamie pasākumi sasniedz savu mērķi, VUGD piedalās projektā "Preventīvo pasākumu rezultātu novērtēšanas modeļa izveide" (EVAPREM), kas tiek īstenots programmas "EU Civil Protection" ietvaros. Projekta vadošais partneris – Igaunijas Glābšanas pārvalde. Projekta partneri: Tartu Universitāte, Turku Universitāte, Lietuvas ugunsdzēsības un glābšanas departaments, Frederiksundas – Halsnatas ugunsdzēsības un glābšanas dienests (Dānija).

Jāatzīmē, ka prevencijas pasākumus īsteno arī BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienesti.

Lai VUGD varētu efektīvi veikt koordināciju sabiedrības izglītošanā par ugunsdrošību, nepieciešama informācija par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem no visiem ugunsdrošības prevencijas pasākumu īstenotājiem, nodrošinot vienotu un mērķtiecīgu sabiedrības informēšanu un izglītošanu, kā arī, lai neveidotos situācijas, ka, piemēram, VUGD, BUB vai pašvaldību ugunsdzēsības dienesti īsā laika posmā apmeklē vienu un to pašu izglītības iestādi.

2.2. Risināmās problēmas

1. Nepieciešams paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni par ugunsdrošību dzīvojamās ēkās, jo, kā liecina statistikas dati, vislielākais cietušo un bojāgājušo skaits ir ugunsgrēkos, kas izcēlušies dzīvojamā sektorā.

2. VUGD rīcībā nav informācijas par BUB un pašvaldības ugunsdzēsības dienestu veiktajiem sabiedrības izglītošanas pasākumiem, to saturu, mērķi, atbilstību mērķauditorijai un satura aktualitāti.

2.3. Risinājums

Lai risinātu minētās problēmas un sabiedrība gūtu lielāku labumu no īstenotajiem prevencijas pasākumiem, ir jāsakārto un jāstrukturē sadarbība ar BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem šajā jomā, kā arī jāiesaista Valsts meža dienests informatīvajos un izglītojošajos pasākumos, iekļaujot tajos jautājumus par meža ugunsdrošību. Ugunsdrošības prevencijas jomā veicamo pasākumu kopums tiks noteikts, pamatojoties uz VUGD veikto risku analīzi, identificējot konkrētas mērķgrupas un tām atbilstošo preventīvo pasākumu veidu un saturu.

Paredzēts veikt BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu biedru apmācību pēc VUGD sagatavotas 20 stundu apmācības programmas ugunsdrošības prevencijā (detalizētāks izklāsts iekļauts sadaļas par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstību risinājumā, turklāt jāņem vērā, ka prevencijas pasākumi tiks veikti pastāvīgi un neatkarīgi no īstenotā brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības risinājuma, tai skaitā – trešās nodaļas "Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība" 3.4.apakšpunktā aprakstītā pilotprojekta īstenošanas laikā prevencijas pasākumu veikšanā iesaistītas tiks ne tikai tās brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, kas īsteno pilotprojektu, bet arī citas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas, un citas institūcijas, piemēram, Valsts meža dienests, pašvaldības. Koordinācija un sadarbība paredzēta atbilstoši konceptuālā ziņojuma 4. un 5.pielikumam.). Tiks attīstīta arī ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp VUGD un pašvaldībām ugunsdrošības situācijas uzlabošanai to administratīvajās teritorijās.

Risinājuma īstenošanai atbilstošie pasākumi norādīti 5.tabulā. Jauni tiesību aktu projekti nav nepieciešami.

5.tabula

Pasākumi risinājuma īstenošanai

3. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība

3.1. Esošā situācija

Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto valstī ir šādi ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:

1) VUGD;

2) iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

3) pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

4) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

Atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 21.panta pirmajai daļai VUGD ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas realizē valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā, uzrauga normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī koordinē iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību.

Atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 7.pantam viens no pašvaldību uzdevumiem ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā.

VUGD funkcijas, uzdevumi un tiesības ir noteiktas Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.398 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums".

Ministru kabineta 2003.gada 11.novembra noteikumi Nr.639 "Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izveidošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.639) nosaka kārtību, kādā iestādes, organizācijas un komercsabiedrības izveido ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus (neattiecas uz pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, kā arī brīvprātīgajiem ugunsdzēsības formējumiem), bet Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumi Nr.686 "Noteikumi par iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijām un tiesībām" (turpmāk – MK noteikumi Nr.686) nosaka iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības (neattiecas uz brīvprātīgajiem ugunsdzēsības formējumiem).

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.639 iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus nosacīti var iedalīt divās grupās: obligātie dienesti (MK noteikumu Nr.639 3.1.apakšpunkts), tas ir, kuros pastāvīgi dežurē personāls, kas ir apgādāts ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un speciālo aprīkojumu (objektā, kurš atzīts par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu) un neobligātie dienesti (MK noteikumuNr.639 3.1.apakšpunkts) – kas apgādāti ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku vai tehniku, kas pielāgota ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbiem, kā arī speciālo aprīkojumu un kurā ir darbinieki, kas, ja nepieciešams ir iesaistāmi dienestam noteikto funkciju veikšanā (atbilstoši MK noteikumiem Nr.639, tieši šis regulējums nav attiecināms uz pašvaldību ugunsdzēsības, ugunsdrošības un glābšanas dienestiem, kā arī brīvprātīgajiem ugunsdzēsības formējumiem).

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.686 pašvaldībām var būt savi ugunsdzēsības, ugunsdrošības un glābšanas dienesti, taču nav regulējuma, kas noteiktu, kā tos izveidot, vienlaikus ir regulējums par tiem noteiktajām funkcijām un tiesībām. Iestāžu, komercsabiedrību un organizāciju (tā saucamajos neobligātajos), kā arī pašvaldību ugunsdzēsības, ugunsdrošības un glābšanas dienestā var nebūt pastāvīgi dežurējošs personāls, taču saskaņā ar dienestam izvirzītajām prasībām ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbos (MK noteikumu Nr.686 7.punkts):

"dienesta atrašanās vieta, darbinieku skaits, speciālais aprīkojums, ugunsdzēsības un glābšanas tehnika, inventārs atbilst attiecīgās iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības objektu specifikai, lai šajos objektos nodrošinātu ugunsgrēku profilaksi, ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus";

"iesaistāmie dienesta darbinieki ir apmācīti izglītības iestādē atbilstoši programmai, kas saskaņota ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu"

"ugunsgrēku dzēšanā un glābšanos darbos iesaistāmo dienesta darbinieku fiziskā un profesionālā sagatavotība ir tāda, lai viņi varētu veikt minētos darbus"

ugunsgrēku dzēšanā un glābšanos darbos iesaistāmie dienesta darbinieki ir apgādāti ar speciālo apģērbu, ekipējumu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem".

Šobrīd VUGD ugunsdzēsības jomā sadarbojas ar pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām (turpmāk – BUB). Viens no sadarbības jautājumiem ir operatīvā transportlīdzekļa statuss, ko attiecīgais pašvaldību ugunsdzēsības dienests vai BUB vēlas iegūt un vēršas VUGD ar lūgumu izvērtēt operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanu.

Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumi Nr.304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr.304) nosaka, ka iekšlietu ministrs operatīvā transportlīdzekļa statusu piešķir ugunsdzēsēju transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti pašvaldību, iestāžu, komercsabiedrību un organizāciju ugunsdrošības dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsības formējumu operatīvo uzdevumu veikšanai.

Uz BUB nav attiecināmi MK noteikumi Nr.639 un MK noteikumi Nr.686, bet ir attiecināmi MK noteikumi Nr.304, kas atļauj to transportlīdzekļiem pretendēt uz operatīvo transportlīdzekļu statusu, savukārt MK noteikumi Nr.304 nenosaka potenciālo operatīvo transportlīdzekļu piederības veidu, tas ir, atļauju piešķir ugunsdzēsēju transportlīdzeklim, kurš tiek izmantots pašvaldību, iestāžu, komercsabiedrību un organizāciju ugunsdrošības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdzēsības formējumu operatīvo uzdevumu veikšanai.

VUGD apkopotā informācija liecina, ka Latvijā ir reģistrētas 44 BUB, tai skaitā arī Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība.

VUGD uzskata, ka nav iespējama sadarbība ar tādām BUB, kuru pastāvēšana ir saistīta vienīgi ar saimniecisko darbību un kas distancējas no savas galvenās jeb pamatdarbības ugunsdzēsības jomā, kāda izsenis ir bijusi šo biedrību pastāvēšanas galvenā loma.

Vienlaikus jāuzsver, ka valstī ir astoņas pašvaldību atbalstītas BUB, piemēram, Ainažu novada BUB, Salas novada BUB un Inčukalna BUB, kuras kā primāro uzdevumu savai darbībai ir izvirzījušas tieši dalību ugunsgrēku dzēšanas darbos, un šim nolūkam tiek piesaistīts arī pašvaldību sniegtais atbalsts.

2017.gada janvārī valstī kopumā bija 70 pašvaldību ugunsdzēsības dienesti, kuru rīcībā bija 32 ugunsdzēsības transporta vienības ar operatīvā transportlīdzekļa statusu, taču obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polišu un tehniskās apskates neesamība šai ugunsdzēsības tehnikai neļauj tos visus iekļaut kopējā valsts ugunsdzēsības sistēmā.

Jāatzīmē, ka pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB rīcībā ir ugunsdzēsības tehnika, kas saņemta kā palīdzība vai iepirkta no ārvalstīm, pārņemta no VUGD vai palikusi no iepriekšējiem gadiem.

Iekšlietu ministrija veica pašvaldību anketēšanu, lai apzinātu situāciju saistībā ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, kā arī iegūtu informāciju par pašvaldību sniegto atbalstu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem¹². Atbilstoši saņemtajai informācijai pašvaldības 2016.gadā ir sniegušas atbalstu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem (tikai tām organizācijām, kas veic ugunsgrēku dzēšanu) 200 945 euro apmērā, no tiem – 85 079 euro telpu, tehnikas uzturēšanai, degvielas nodrošināšanai u.c. vajadzībām, 115 866 euro brīvprātīgo ugunsdzēsēju atlīdzībai.

VUGD sadarbībā ar pašvaldībām un iedzīvotājiem 2014. un 2015.gadā sekmēja divu biedrību izveidošanu (Demenes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrība), kuru galvenais nodarbošanās veids ir ugunsdzēsība.

Šobrīd VUGD izsūtīšanas sarakstā ir iekļauta daudzu pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB tehnika, taču piedalās ugunsgrēku dzēšanā tikai nedaudzi BUB un pašvaldības ugunsdzēsības dienesti, kuru galvenais uzdevums – uzsākt aktīvu ugunsgrēku dzēšanu, ar mērķi neļaut izplatīties ugunsgrēkam, taču uz jebkuru notikumu neatkarīgi no šo dienestu aktivitātes, VUGD reaģē un izsūta nepieciešamo tehniku.

Jāapzinās, ka BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienesti nav profesionāli formējumi, un to izbraukumi būs atkarīgi no blakus faktoriem, piemēram, no brīvprātīgā ugunsdzēsēja atrašanās vietas izsaukuma laikā un iespējām iesaistīties ugunsgrēka dzēšanā, turklāt brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nav noteikti laika kritēriji, kādos jāierodas notikuma vietā. Ne pašvaldību ugunsdzēsības dienestu, ne BUB ugunsdzēsēji nav attiecīgi apmācīti reaģēt uz notikumiem, kas saistīti ar glābšanas darbiem, zemūdens meklēšanas darbiem, ceļu satiksmes negadījumiem vai darbu veikšanu elpošanai nepiemērotā vidē.

VUGD daļas un posteņi Latvijas teritorijā ir izvietoti ar aprēķinu, lai uz notikuma vietu pilsētā, ciemā, novada un pagasta teritorijā, kur neatrodas VUGD daļa vai postenis, VUGD amatpersonas nokļūtu 23 minūšu laikā (23 km rādiuss). Vienlaikus Latvijā ir teritorijas ("baltie plankumi"), kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku, un kur būtu nepieciešama pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB izveidošana vai jau esošo atbalsts (6.tabula).

6.tabula

Potenciālo brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteņu izveides vietu izvērtējums¹

Saskaņā ar VUGD statistikas datiem prognozējamais izbraukumu skaits "balto plankumu" teritorijās gadā varētu būt 5,6.

Izvērtējot jau esošo pašvaldību ugunsdzēsības dienestu (formējumu) un BUB dislokācijas vietas, nenosegto balto plankumu skaits samazinās (skat. 7.tabulu)

7.tabula

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteņu izveidošanas alternatīvas

Jāpiemin, ka šobrīd brīvprātīgie ugunsdzēsēji nevar nodrošināt reaģēšanu uz visiem notikumiem, ņemot vērā tehniskā aprīkojuma līmeni un personāla sagatavotību, salīdzinot ar VUGD iespējām (skat. 8.tabulu).

8.tabula

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu reaģēšanas spējas uz notikumiem

3.2. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība kaimiņvalstīs

Polija

Kopš 2013.gada septembra pieredzes apmaiņas nolūkā par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību ir notikušas vairākas VUGD un Polijas valsts ugunsdzēsības dienesta pārstāvju tikšanās. Tās ietvaros Polijas kolēģi iepazīstināja ar savu pieredzi brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības jomā.

Polijas brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir nozīmīga valsts ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas sastāvdaļa, kuras darbība balstās uz brīvprātības principiem un tiek pozitīvi vērtēta sabiedrībā. To aktivitāte ir liela – līdzdalība ugunsdzēsības un glābšanas darbos pārsniedz pat trešdaļu (36%) no kopējā izbraukumu skaita.

Polijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju galvenais uzdevums ir ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšana tajās apdzīvotajās vietās, kur valsts dienesta vienības nevar ierasties normatīvos aktos noteiktajā laikā.

Polijā pastāv princips, ka ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām tiek slēgti līgumi, kuros ir reglamentēti būtiskākie sadarbības jautājumi: darbības veids (dzēšana, glābšanas darbi, prevencija), reaģēšanas laiks un finanšu kompensācijas apmērs (iedalās trijos līmeņos). Dienests nodrošina ar aprīkojumu un tehniku (saņemot jaunu tehniku un aprīkojumu, lietotā tiek nodota brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem), kā arī apmācību, pārējais finansējums tiek nodrošināts ar pašvaldību (pamatfinansējums) un komersantu (sponsoru) palīdzību.

2006.gadā Polijā tika ieviesta brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības sistēma, kura ietver pamatkursu, specializētos kursus (pirmā medicīniskā palīdzība, glābšanas darbi augstumā, glābšanas darbi uz ūdens u.c.) un operatīvos kursus (ugunsdzēsēju komandu vadītājiem).

Igaunija

Glābšanas likumā noteiktais juridisko personu (turpmāk brīvprātīgā glābšanas komanda) un brīvprātīgo glābēju iesaistīšanas mērķis ir glābšanas darba veikšana kā glābšanas pakalpojuma pieejamības nodrošināšana visā valstī iespējami īsā laikā. Iesaistīšanā tiek ņemti vērā teritoriālie riski un iedzīvotāju izvietojums un tā blīvums. Brīvprātīgo glābšanas komandu sistēmas attīstīšanā priekšroka tiek dota teritorijām, kur iedzīvotāju izvietojums ir blīvāks un kas atrodas no valsts glābšanas dienesta komandām tālāk. Tāpat Igaunijas tiesību aktos brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībai ir noteikts tiesiskais ietvars, proti, likums izvirza prasības šo personu apmācībai un arī veselības stāvoklim. Veselības pārbaudi saskaņā ar attiecīgām prasībām veic un sertifikātu izsniedz ģimenes ārsts, bet tas nav nepieciešams, ja konkrētajai personai ir derīga autovadītāja medicīniskā izziņa. Tāpat brīvprātīgajiem tiek nodrošināta vakcinācija un citas sociālās garantijas – līdzvērtīgi valsts dienesta glābējiem. Arī darbiem nepieciešamo tehniku un aprīkojumu iespēju robežās nodrošina Glābšanas departaments, atvēlot savus vecos resursus, kā arī to pērk pašvaldības, kuru finansējums balstās uz brīvprātīgu lēmumu. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām ir arī noteikts minimālais aprīkojuma daudzums uz autocisternas.

Izdevumus brīvprātīgai ugunsdzēsēju komandai atlīdzina pēc noteiktiem principiem šādā apmērā:

1. Juridiskās personas darbības nodrošināšanas izdevumu atlīdzināšanas apmērs brīvprātīgai ugunsdzēsēju komandai, kas sniedz ugunsdzēšanas pakalpojumu un atrodas no valsts glābšanas dienesta komandas vairāk nekā 14 minūšu brauciena attālumā, un ir gatava izbraukumam:

a) līdz 5 minūtēm – 3900 euro gadā;

b) no 5 līdz 10 minūtēs – ir 3300 euro gadā;

c) no 10 līdz 15 minūtēs – 2820 euro gadā.

2. Juridiskās personas darbības nodrošināšanas izdevumu atlīdzības apmērs brīvprātīgai ugunsdzēsēju komandai, kas sniedz ugunsdzēšanas pakalpojumu un atrodas no valsts glābšanas dienesta komandas līdz 14 minūšu brauciena attālumā, un ir gatava izbraukumam:

a) līdz 5 minūtēm – 1560 euro gadā;

b) no 5 līdz 10 minūtēs – 1380 euro gadā;

c) no 10 līdz 15 minūtēs – 1200 euro gadā.

Juridiskās personas darbības nodrošināšanas izdevumu atlīdzība vienai brīvprātīgai ugunsdzēsēju komandai, kas ir noslēgusi ar valsts glābšanas dienestu glābšanas darba veikšanas līgumu, pienākas gatavības atlīdzība atbilstoši gatavības līmenim no 200 līdz 5000 euro gadā proporcionāli darba laikam un ņemot vērā operatīvās gatavības pārskatu. Tiek maksāts arī uz vienu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu attiecīgi par vienu glābšanas auto 500 euro gadā, par vienu autocisternu 756 euro gadā un otru autocisternu (rezerves) 200 euro gadā, kā arī 9000 euro gadā par tehniku, kuras ūdens tilpne ir vismaz 7m³.

Atlīdzība brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem:

1. Ilgstošās atlīdzības apmērs vienai brīvprātīgai glābšanas komandai uz vienu brīvprātīgo ugunsdzēsēju, kurš ir no valsts glābšanas dienesta puses uzņemts par brīvprātīgo ugunsdzēsēju un ir pabeidzis 2.līmeņa apmācību – 40 euro gadā.

2. Brīvprātīgai ugunsdzēsēju komandai kopumā maksimālais atlīdzības apmērs – 1000 euro gadā.

Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir paredzēta obligātā apmācība. Tā iedalās vairākos līmeņos:

• 1.līmenis – 16 stundas;

• 2.līmenis – 36 stundas;

• pirmā palīdzība – 16 stundas;

• braukšana ar speciālo transportu – 24 stundas, nākamajās reizēs – 16 stundas;

• glābšanas taktika un glābšanas darbu vadītāja apmācība – 36 stundas;

• apmācība darbam piedūmotā vidē un ceļu satiksmes negadījumos (ja nepieciešams, atbilstoši specifikācijai);

• apmācība valsts glābšanas dienestā – 5 stundas gadā.

Papildus noteikta apmācība prevencijas jomā:

• drošība uz ūdens – 4 stundas (teorija) +3 stundas (prakse);

• dzīvojamo māju apsekošanas/konsultācijas – 6 stundas.

Tāpat Igaunijā tiek praktizēta arī attālināta jeb e-apmācība.

Piemēram, tā kā pēdējos gados Igaunijā īpaši tiek attīstīts prevencijas darbs, šim mērķim ir paredzēta atsevišķa samaksa: mājas vizīte – 10 euro, darbs ar jauniešiem (oktobris-maijs) – 700 euro, dalība atvērto durvju dienās – 35 euro, apmācība drošībai uz ūdens vidusskolniekiem – 50 euro u.tml.

Igaunijā brīvprātīgie ugunsdzēsēji nodarbojas arī ar komerciālajiem pakalpojumiem, piemēram, sporta pasākumu nodrošināšana, drošības dienas u.c.

Glābšanas darbā iesaistītiem brīvprātīgiem ugunsdzēsējiem un juridiskām personām mērķtiecīgi ieplānotā budžeta pārpalikums tiek izmantots:

1. glābšanas un ugunsdzēšanas darba nozares darbību izpildīšanas izdevumu segšanai;

2. brīvprātīgām ugunsdzēsēju komandām vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju glābšanas aprīkojuma iegādei;

3. brīvprātīgo ugunsdzēsēju kopīgu pasākumu rīkošanai.

Lietuva

Par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju attīstību, sadarbību un kontroli ir atbildīgs Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departaments (turpmāk – Ugunsdzēsības un glābšanas departaments). Saskaņā ar Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta sniegtajām ziņām šobrīd kaimiņvalstī ir noslēgts 921 individuālais līgums ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kuri veic ugunsdzēsības darbus un 184 līgumi ar brīvprātīgajiem, kuri realizē ugunsdrošības prevencijas pasākumus. Pašu lietuviešu vērtējumā ieteicamāk tomēr būtu slēgt līgumus ar juridiskām personām. Līgums ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju tiek slēgts uz četriem gadiem.

Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kas dzēš ugunsgrēkus, noteiktas šādas prasības:

– vecuma ierobežojums no 18 līdz 65 gadiem;

– atbilstošs veselības stāvoklis (veselības pārbaudes jāveic reizi divos gados);

– atbilstoša fiziskā sagatavotība (fiziskās sagatavotības pārbaudes jāveic reizi divos gados);

– nepieciešams iziet sākotnējo apmācību (30 stundas) un nokārtot eksāmenu;

– pēc četriem gadiem jāiziet kvalifikācijas paaugstināšanas mācību kurss (4 stundas).

Brīvprātīgie, kas veic prevencijas pasākumus, var būt, sākot no 14 gadiem, turklāt tiek rekomendēts iziet sākotnējo apmācību (8 stundas).

Brīvprātīgā darba organizētājam (brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācija vai Ugunsdzēsības un glābšanas departaments) no valsts budžeta tiek piešķirts finansējums. Vienlaikus arī pašvaldības atbalsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas, bet tas notiek brīvprātīgi. Lietuvas tiesību aktos nav atrunātas tiesības lemt un noteikt vietas, kur veidojamas brīvprātīgo komandas.

Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem noteiktas šādas sociālās garantijas:

– tiek kompensēti izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgā ugunsdzēsēja darbību (ceļa izdevumi, naktsmītne, ēdināšana, sakaru izdevumi);

– brīvprātīgā darba organizētājs apdrošina brīvprātīgo ugunsdzēsēju pret nelaimes gadījumiem;

– tiesības uz bezmaksas veselības pārbaudi;

– brīvprātīgajam ugunsdzēsējam tiek saglabāta darba vai mācību vieta uz laiku, kas nepārsniedz 10 dienas gadā, turklāt iestādēm un komersantiem ir pienākums nekavējoties palaist brīvprātīgo ugunsdzēsēju uz laiku, kas nepārsniedz 10 dienas gadā.

Salīdzinot ar Igauniju, Lietuvas brīvprātīgo ugunsdzēsēju finansēšanā pastāv atšķirības, jo tiek nodrošināta arī atsevišķu darbinieku (galvenokārt autovadītāju) dežūra 24/7 režīmā. Par dalību notikumu seku likvidācijā tiek maksāti 6 euro stundā, ieskaitot ierašanās un atgriešanās laiku, kā arī tiek kompensēti izdevumi par dalību apmācībās.

Šobrīd Lietuvā tiek ieviesta moduļu apmācības sistēma, paredzot plašāka spektra apmācības atkarībā no līgumā noteiktajiem uzdevumiem. 2016.gadā ir uzsākta Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta amatpersonu un brīvprātīgo sadarbība ugunsdrošības prevencijas jautājumos.

3.3. Risināmās problēmas

1. Trūkst regulējuma, kas noteiktu minimālās prasības, kādas nepieciešamas ugunsdzēsības formējuma pastāvēšanai, kā arī noteiktu ietvaru VUGD sadarbībai ar BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem (piemēram, prasības tehnikai, aprīkojumam, apmācības līmenim).

2. Ar ārējo normatīvo aktu nav noteikta informācijas apmaiņas kārtība starp BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un VUGD.

3. Nav pietiekošas iespējas koordinēt darbus preventīviem pasākumiem, ko veic BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienesti.

4. Nav noteiktas prasības attiecībā uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, kā arī apmācību. Visbiežāk brīvprātīgie ugunsdzēsēji vispār nav apmācīti ugunsdzēsības jomā.

5. Pašvaldības nepietiekoši atbalsta BUB, lai radītu priekšnoteikumus to efektīvai darbībai attiecīgajā administratīvajā teritorijā, t.sk. nav precīzi noteiktas tiesības, veicot ugunsgrēku dzēšanu, izmantot ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamo ūdeni bez maksas.

3.4. Risinājuma varianti

Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB attīstībai tiek piedāvāti šādi iespējamie risinājuma varianti:

1.a.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot piecas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.

Īstenojot šādu variantu:

1. Tiks realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu (turpmāk – pilotprojekts).

Pilotprojekta īstenošanai izraudzītas konkrētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu (vai formējumu) komandas atbilstoši šādiem kritērijiem:

- pilotprojektā tiek iekļauta viena komanda no katra VUGD reģionālo struktūrvienību pārziņas rajona;

- komandai jābūt spējīgai nosegt "balto plankumu" (komanda ir dislocēta "baltajā plankumā" vai ne tālāk kā 20 km no tā);

- tehniskajam aprīkojumam jābūt tādam, kas ļauj dzēst ugunsgrēkus, kam nav augsta sarežģītība (mazstāvu, neapdzīvotu ēku, kūlas ugunsgrēki, atkritumu degšana u.tml.), atbalstot VUGD un attiecīgajā periodā arī Valsts meža dienestu;

- izbraukumam jābūt gatavībā vismaz vienam ugunsdzēsības automobilim;

- izbraukumā jāspēj nodrošināt vismaz divu brīvprātīgo ugunsdzēsēju dalība;

- komandai jābūt gatavai izbraukt neatkarīgi no sezonas un laika apstākļiem.

Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēti brīvprātīgo ugunsdzēsēju koordinācijas jautājumi, īstenojot koordināciju ar VUGD resursiem.

9.tabula

Pilotprojekta īstenošanā iesaistāmās brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas

Pilotprojekta realizēšanā kā piemērotākā iestāde ir uzskatāms VUGD. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam VUGD slēgs līdzdarbības līgumus ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām (ja pilotprojektā iekļauta BUB komanda) un sadarbības līgumus ar pašvaldībām (ja pilotprojektā iekļauta pašvaldību ugunsdzēsības formējuma komanda). Pilotprojektā iesaistītajām komandām tiks paredzēts finansiāls atbalsts tehnikas uzturēšanai, kā arī kompensācija par tehnikas izmantošanu, izbraukumiem uz notikumiem un par dalību ugunsdrošības prevencijas pasākumos.

2. VUGD nodrošinās pilotprojektam izraudzīto komandu apmācību.

Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem būs jāiziet obligāta apmācība, ko nodrošinās VUGD atbilstoši Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas izstrādātajai 40 stundu mācību programmai ugunsdzēsībā, kā arī 20 stundu mācību programmai ugunsdrošības prevencijā. Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem par apmācību nebūs jāmaksā. Pēc apmācības beigām tiks kārtots eksāmens un izsniegta apliecība. Eksāmenus nokārtojušo ugunsdzēsēju uzskaiti nodrošinās VUGD.

3. Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēta prasību piemērošanas nepieciešamība attiecībā uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.

4. Pilotprojekta ietvaros tiks testēti jautājumi attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp pilotprojekta komandām un VUGD, tai skaitā par tehniskajiem risinājumiem.

Pilotprojektā iesaistītās komandas katru dienu sniegs informāciju par to, vai ir tehniski gatavas attiecīgajā dienā nepieciešamības gadījumā izbraukt uz notikumiem. Izceļoties ugunsgrēkam vai notiekot negadījumam vietā, kas atrodas attiecīgās pilotprojekta komandas izbraukuma rajonā, VUGD tai nodos attiecīgo informāciju. Gadījumā, ja pilotprojekta komanda saņems informāciju par ugunsgrēku vai negadījumu no iedzīvotājiem uzreiz, par to tiks nekavējoties ziņots uz VUGD, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

5. Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēta nepieciešamība precizēt pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.

Šobrīd Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums nosaka pašvaldībām uzdevumu atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību. Tiks vērtēta nepieciešamība noteikt ārēja normatīvajā aktā, ka pašvaldība nodrošina ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, kā arī citi jautājumi.

6. VUGD koordinēs brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā.

VUGD koordinēs pilotprojekta komandu iesaisti ugunsgrēku dzēšanā un ugunsdrošības prevencijas pasākumos (5. un 6. pielikums).

7. Tiks izvērtēta situācija ugunsdrošības jomā attiecīgajos pilotprojekta komandu izbraukumu rajonos.

Situācija ugunsdrošības jomā atbilstoši statistikas datiem tiks vērtēta laika periodā pirms pilotprojekta ieviešanas un pēc tā ieviešanas, lai apzinātu pilotprojekta komandām piešķirto investīciju efektivitāti un lietderību.

8. Pilotprojekta ietvaros tiks īstenota Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas komandas izveidošana Rēzeknes novada Kaunatā un vērtēts nepieciešamās sadarbības ar attiecīgo pašvaldību apjoms, kā arī VUGD veicamie pasākumi BUB komandas izveidošanas veicināšanai.

9. Pēc pilotprojekta realizācijas, tā rezultātu izvērtēšanā iesaistot arī Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienību (turpmāk – LBUBA), Latvijas Republikas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, Latvijas Ugunsdzēsēju savienību u.c., tiks sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.

10. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku.

VUGD pastiprināti veiks prevencijas pasākumus minētajās teritorijās. Vienlaikus, izveidojot Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas komandu, tiks nosegts "baltais plankums" – Kaunata, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novadā.

1.b.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot desmit brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.

Īstenojot šādu variantu:

Tiks realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu (turpmāk – pilotprojekts).

Pilotprojekta īstenošanai izraudzītas konkrētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu (vai formējumu) komandas atbilstoši šādiem kritērijiem:

- komandai jābūt spējīgai nosegt "balto plankumu" (komanda ir dislocēta "baltajā plankumā" vai ne tālāk kā 20 km no tā);

- tehniskajam aprīkojumam jābūt tādam, kas ļauj dzēst ugunsgrēkus, kam nav augsta sarežģītība (mazstāvu, neapdzīvotu ēku, kūlas ugunsgrēki, atkritumu degšana u.tml.), atbalstot VUGD un attiecīgajā periodā arī Valsts meža dienestu;

- izbraukumam jābūt gatavībā vismaz vienam ugunsdzēsības automobilim;

- izbraukumā jāspēj nodrošināt vismaz divu brīvprātīgo ugunsdzēsēju dalība;

- komandai jābūt gatavai izbraukt neatkarīgi no sezonas un laika apstākļiem.

Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēti brīvprātīgo ugunsdzēsēju koordinācijas jautājumi, īstenojot koordināciju ar VUGD resursiem.

10.tabula

Pilotprojekta īstenošanā iesaistāmās brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas

Pārējie risinājuma 1.b. variantā realizējamā pilotprojekta laikā veicamie uzdevumi un pēc tā ir tādi paši kā risinājuma 1.a. variantā.

11.tabula

1.a. un 1.b. variantā paredzētā risinājuma SVID analīze

Stiprās puses	Vājās puses
Pilotprojekta ietvaros tiek izvērtēts ieguvums no brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības, ja tiek piešķirts papildus finansējums. Tiek apzināta nepieciešamība normatīvā regulējuma pilnveidošanai attiecībā uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību. Tiek paredzēts pastiprināti veikt ugunsdrošības prevencijas pasākumus teritorijās, kur prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz normatīvajā aktā noteikto ierašanās laiku, tādejādi mazinot nepieciešamību veidot no jauna ugunsdzēsības posteņus. Risinājuma 1.b. variantā tiek iesaistīts lielāks BUB un pašvaldības ugunsdzēsības dienestu komandu skaits.	Tiek attālināta lēmuma pieņemšana par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldības ugunsdzēsības dienestu attīstības modeli. Risinājuma 1.b. varianta realizācijai nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta.
Iespējas	Draudi
BUB un pašvaldības ugunsdzēsības dienestiem sadarbojoties ar VUGD un dzēšot mazāk nozīmīgus ugunsgrēkus, kopumā tiek panākta ugunsdzēsības pakalpojuma kvalitātes paaugstināšana. Iesaistot BUB un pašvaldības ugunsdzēsības dienestus preventīvo pasākumu (informatīvie un izglītojošie pasākumi) veikšanā un VUGD īstenojot atbilstošu koordināciju, tiks nodrošināts plašāks informēto cilvēku par ugunsdrošību skaits.	Beidzoties pilotprojektam un neturpinoties finansiālajam atbalstam, var mazināties brīvprātīgo ugunsdzēsēju entuziasms turpināt aktīvu darbību.

Risinājuma īstenošanai atbilstošie pasākumi norādīti 12.tabulā.

12.tabula

Pasākumi problēmu risināšanai 1.a. un 1.b. variantā

2.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība tiek īstenota, saņemot papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.

Īstenojot šādu variantu:

1. Tiek noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB kompetenci ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā.

Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēji atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajiem uzdevumiem dzēš ugunsgrēkus, kam nav augsta sarežģītība (mazstāvu, neapdzīvotu ēku, kūlas ugunsgrēki, atkritumu degšana u.tml.), kā arī veic vienkāršus glābšanas darbos (t.sk. ceļu satiksmes negadījumos) patstāvīgi, nepieciešamības gadījumā iesaistot VUGD, kā arī atbalsta attiecīgajā periodā Valsts meža dienestu.

2. Tiek noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB kompetenci preventīvo pasākumu veikšanā.

Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB biedri atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajiem uzdevumiem veic ugunsdrošības prevencijas pasākumus patstāvīgi (t.sk. attiecīgajā pašvaldībā pārrauga situāciju kūlas degšanas periodā), kā arī piedalās VUGD organizētajos ugunsdrošības prevencijas pasākumos.

3. Tiek noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp pašvaldību ugunsdzēsības dienestu, BUB komandām un VUGD.

Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandas, kas saņem finansējumu no valsts budžeta, tiek iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā.

Izceļoties ugunsgrēkam vai notiekot negadījumam vietā, kas atrodas attiecīgās pašvaldību ugunsdzēsības dienesta vai BUB komandas izbraukumu zonā, VUGD tai nodos attiecīgo informāciju. Gadījumā, ja pašvaldību ugunsdzēsības dienesta vai BUB komanda saņems informāciju par ugunsgrēku vai negadījumu no iedzīvotājiem uzreiz, par to tiks ziņots uz VUGD, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, nepieciešamības gadījumā iesaistot VUGD.

4. Tiek noteiktas prasības attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.

Prasības tiks noteiktas tikai tiem pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB biedriem, kas piedalīsies ugunsgrēku dzēšanā:

- veselības stāvoklis ir atbilstošs, ja iegūta autovadītāja apliecība, vai arī izieta medicīniskā komisija;

- fiziskā sagatavotība atbilst prasībām, ko nosaka Iekšlietu ministrija (par pamatu ņemot normas, kas noteiktas Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumos Nr.288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm", taču piemērojot tām atvieglojuma koeficientus);

- pašvaldības ugunsdzēsības dienestā un BUB netiks uzņemta persona:

• ar ierobežotu rīcībspēju;

• ja tā ir atkarīga no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas;

• kurai ir psihiska novirze, smags personības vai uzvedības traucējums;

• kurai ir tāda fiziska novirze, kas traucē uzdevumu pildīšanu.

Attiecīgos datus iegūs un apstrādās VUGD pēc tam, kad saņems no pašvaldību ugunsdzēsības dienesta vai BUB pieteikumu ugunsdzēsēju apmācībai.

5. VUGD sniedz tehnisko atbalstu pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB.

Pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB tiks nodota VUGD lietotā tehnika (ja tiks nodrošināta VUGD tehnikas regulāra atjaunināšana).

6. VUGD nodrošina apmācību pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB.

Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsējiem būs jāiziet obligāta apmācība, ko nodrošinās VUGD atbilstoši Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas izstrādātajai 40 stundu mācību programmai ugunsdzēsībā, kā arī 20 stundu mācību programmai ugunsdrošības prevencijā. Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsējiem par apmācību nebūs jāmaksā.

Lai celtu profesionālo kvalifikāciju un stiprinātu pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB kapacitāti, paredzēts, ka nākotnē brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem būs iespēja iegūt papildus apmācību:

- darbs un braukšana ar speciālo transportu;

- darbs piedūmotā vidē;

- darbs ceļu satiksmes negadījumos;

- glābšanas darbi uz ūdens;

- dzēšanas darbu vadītājs.

Pašvaldību ugunsdzēsības dienesti un BUB iesniegs pieteikumu savu biedru apmācībai, pēc apmācības beigām tiks kārtots eksāmens un izsniegts attiecīgs sertifikāts (apliecība). Eksāmenus nokārtojušo brīvprātīgo ugunsdzēsēju uzskaiti nodrošinās VUGD. Tās pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandas, kuru ugunsdzēsēji būs sekmīgi nokārtojuši eksāmenus pēc apmācības, tiks iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā.

Šī risinājuma varianta ietvaros tiek pieņemts, ka VUGD gadā spēs nodrošināt 10 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu apmācību, izņemot pirmo gadu (apmācību ugunsgrēku dzēšanā un prevencijā nodrošinot brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas dislokācijas vietā).

13.tabula

7. VUGD koordinē pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB darbību ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā.

VUGD nodrošinās vispārējo koordināciju pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB funkcionēšanā, kā arī koordinēs to iesaisti ugunsgrēku dzēšanā un ugunsdrošības prevencijas pasākumos (4., 5. un 6.pielikums).

8. Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā sagatavo un virza papildu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB atbalstam.

Finansējums paredzēts pašvaldības ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu izdevumu segšanai saistībā ar telpu, tehnikas un aprīkojuma uzturēšanu un gatavības izbraukumiem nodrošināšanas izmaksām, kā arī kompensācija par dalību notikumā – ugunsgrēka dzēšanā.

9. Finansējums tiek piešķirts, ievērojot Ministru kabineta noteiktos finansējuma piešķiršanas kritērijus un apjomus.

Lai noteiktu finansiālā atbalsta apmēru no valsts budžeta līdzekļiem, paredzēts pašvaldības ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu iedalījums sešos līmeņos, atkarībā no to resursu nodrošinājuma (ugunsdzēsības tehnikas un brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaits):

1.līmenis – 1 ugunsdzēsības automobilis, 2 brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

2.līmenis – 1 ugunsdzēsības automobilis, 3 (vai vairāk) brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

3.līmenis – 2 ugunsdzēsības automobiļi (viens no tiem – ūdensvedējs), 3 brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

4.līmenis – 2 ugunsdzēsības automobiļi (viens no tiem – ūdensvedējs), 4 (vai vairāk) brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

5.līmenis – 1 ugunsdzēsības automobilis, 1 autokāpnes, 4 (vai vairāk) brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

6.līmenis – 1 ugunsdzēsības automobilis, 1 autokāpnes, 1 glābšanas darbu automobilis, 4 (vai vairāk) brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

10. Tiek noteikts pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu resursu minimums un prasības.

Resursu minimums tiek paredzēts atbilstoši iedalījumam līmeņos. Vispārējās prasības pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB funkcionēšanai paredzēs, ka:

– minimālais ugunsdzēsēju skaits izbraukšanai uz notikumu – 2;

– speciālais aprīkojums, ugunsdzēsības un glābšanas tehnika, inventārs atbilst attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo objektu specifikai, lai nodrošinātu ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus (t.sk. ugunsdzēsīgās vielas padošanu);

– ugunsdzēsības un glābšanas tehnika ir izvietota atsevišķā apsildāmā telpā;

– ugunsdzēsēji ir apgādāti ar speciālo apģērbu, ekipējumu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (ugunsdzēsēju speciālais aizsargtērps ar CE marķējumu, ugunsdzēsēju aizsargķivere (marķēta ar uzrakstu BUB), ugunsdzēsēju speciālie aizsargzābaki);

– ugunsdzēsēji ir apmācīti atbilstoši VUGD izstrādātajai programmai, spēj vadīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus līdz VUGD ierašanās brīdim un ir atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem;

– ugunsdzēsēju fiziskā sagatavotība atbilst noteiktajiem normatīviem;

– noteikts izbraukšanas laiks pēc nosūtīšanas uz notikumu un ierašanās laiks.

11. Tiek precizēti pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.

Paredzēts, ka pašvaldības nodrošinās ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB – šobrīd Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums nosaka pašvaldībām uzdevumu atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību.

12. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku.

Minētajās teritorijās ("baltajos plankumos") netiek būvēti jauni ugunsdzēsēju depo – vietās, kur nav iespējami alternatīvi risinājumi (neatrodas tuvumā jau darbojošies BUB vai pašvaldību ugunsdzēsības dienesti) depo vajadzībām tiek pielāgotas pašvaldību īpašumā esošas telpas. Papildus, lai paaugstinātu ugunsdrošības līmeni "baltajos plankumos" līdz depo izveidei, VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus.

14. tabula

2.variantā paredzētā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB attīstības modeļa SVID analīze

Stiprās puses	Vājās puses
Pašvaldību ugunsdzēsības dienesti un BUB, izmantojot piešķirto finansējumu, normatīvajos aktos noteiktus uzdevumus veiks patstāvīgi, kā arī kvalitatīvāk sniegs atbalstu VUGD. Tiek pilnveidots normatīvais regulējums attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB darbību. Pašvaldību ugunsdzēsības dienesti un BUB tiek izveidoti administratīvās teritorijās, kur to darbība ir īpaši aktuāla un atbalstāma. VUGD sniedz atbalstu pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, nodrošinot brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācību, kā arī nododot to rīcībā tehniku, ko vairāk nelieto VUGD.	Nav iespējams precīzi aprēķināt, kādi finansiālie līdzekļi ir nepieciešami brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo ierīkošanai, pielāgojot tam jau esošas telpas. Nav skaidra tālākā pašvaldību rīcība attiecībā uz to jau sniegto finansiālo atbalstu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
Iespējas	Draudi
Tiek nodrošināta efektīvāka ugunsgrēku dzēšana, piesaistot ar uzlabotiem resursiem nodrošinātas pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandas. Palielināsies cilvēku motivācija iesaistīties pašvaldību ugunsdzēsības dienestos un BUB. Teritorijās, kas atrodas tālu no VUGD struktūrvienību dislokācijas vietām, tiek veicināta ugunsdzēsības un glābšanas darbu pakalpojuma ātrāka sniegšana. Iesaistot pašvaldību ugunsdzēsības dienestus un BUB preventīvo pasākumu (informatīvie un izglītojošie pasākumi) veikšanā, VUGD īstenojot atbilstošu koordināciju, tiks nodrošināts plašāks par ugunsdrošību informēto personu skaits.	Brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo izveidošanā atsevišķos "baltajos plankumos" var nākties saskarties ar situāciju, kad izrādīsies, ka attiecīgajā teritorijā nav cilvēku, kas vēlētos kļūt par brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Var izrādīties, ka paredzētās 40 stundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācībai ugunsdzēsībā ir par maz kvalitatīvai sadarbībai ar VUGD notikuma vietā.

Risinājuma īstenošanai atbilstošie pasākumi norādīti 15.tabulā.

15.tabula

Pasākumi problēmu risināšanai

Šī risinājuma varianta ietvaros brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstība tiek plānota, apmācot brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, pilnveidojot jau esošās BUB, kā arī izveidojot jaunus BUB. Jauno BUB izveides iespējamais laika grafiks iekļauts 16.tabulā.

16.tabula

Jauno BUB izveides iespējamais laika grafiks

Tabulā iekļautas tās vietas, kur prognozējamais VUGD ugunsdzēsēju glābēju ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz normatīvos noteikto ierašanās laiku, taču tas neliedz brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas izveidot no jauna arī citur.

Konceptuālajā ziņojumā iekļauts arī risinājuma 3.variants, ko iesniedza Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība:

3.variants – Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība, saņemot finansējumu no valsts, sadarbojas ar pašvaldībām, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un VUGD.

Īstenojot šādu variantu (3.pielikums), arī tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienību (turpmāk – LBUBA) un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu uzdevumiem, pienākumiem un tiesībām, prasībām pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, lai tie varētu īstenot pasākumus ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā, to apmācības apjomu un saturu, kā arī resursu minimumu attiecībā pret sniegtā pakalpojuma apjomu. Tiktu gatavots finanšu līdzekļu pieprasījums no valsts budžeta brīvprātīgo ugunsdzēsēju atbalstam, piešķirtais finansējums tiktu iedalīts LBUBA atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, LBUBA piedāvā atjaunot brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu izvietojumu valsts teritorijā ar aprēķinu – nokļūšana notikuma vietā 15 minūšu laikā.

16.attēls

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju reaģēšana ugunsgrēka gadījumā

Attēlā atspoguļotā rīcība ļauj saprast veicamos procesus, kas sadalīti pa minūtēm, kur viens no svarīgākiem posmiem ir paspēt veikt pirmās darbības līdz 17 min. reanimācijas robežai. Nokavējot šo posmu, ugunsnelaime ir jau pilnīgi citā attīstības stadijā, ar daudz lielāku degšanas ātrumu un platību.

Lai nodrošinātu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu piedūmotā vidē, LBUBA piedāvā veikt ugunsdzēsēju apmācību darbam piedūmotā vidē un, saņemot finansējumu, iegādāties jaunus individuālos aizsardzības līdzekļus. Tāpat brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir gatavi būt attiecīgi apmācīti reaģēt uz notikumiem, kas saistīti ar jebkāda veida glābšanas darbiem un ceļu satiksmes negadījumiem.

VUGD atbalstītu pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB darbību, nododot tām VUGD lietoto tehniku, kā arī veicot pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēju apmācību.

Ņemot vērā situācijas aprakstu šā konceptuālā ziņojuma II sadaļā, var secināt, ka lielākās problēmas ugunsdrošības jomā ir sastopamas ārpus Rīgas. Savukārt 2.attēls sniedz ieskatu par ugunsgrēku sadalījumu dažādos objektos – neapsaimniekotu ēku, atkritumu degšana, krūmu un kūlas ugunsgrēki sastāda 55,98 %, un tie nav augstas sarežģītības ugunsgrēki, kur būtu nepieciešama augsti kvalificētu speciālistu iesaistīšana, bet tos varētu likvidēt vietējie BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienesti.

LBUBA ieskatā dažādas nepilnības brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībā ir sastopamas tikai tāpēc, ka nav valstiski sakārtota šī joma, ir gadījumi, kad uz notikumu izbraukt ir sarežģīti, jo VUGD ne vienmēr paziņo laicīgi vai vispār nepaziņo par notikumu.

Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandas iedalītos četros līmeņos (skat. 2.pielikumu), atkarībā no to resursu nodrošinājuma (ugunsdzēsības tehnikas un brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaita):

1.līmenis –1 ugunsdzēsības automobilis, 2 brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

2.līmenis – 1 ugunsdzēsības automobilis, autokāpnes (pacēlājs) un 4 brīvprātīgie dzēsēji;

3.līmenis – 2 ugunsdzēsības automobiļi (viens no tiem – ūdensvedējs), 3 brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

4.līmenis – 2 ugunsdzēsības automobiļi (viens no tiem – ūdensvedējs), autokāpnes (autopacēlājs) un 6 brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

LBUBA šajā attīstības variantā saskata un piedāvā ne tikai ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī, bet arī, raugoties no valsts kopējā drošības aspekta, brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi būtu reāls spēks un resurss pašvaldībām dažādos ārkārtas gadījumos un apdraudējumos.

17. tabula

3.variantā paredzētā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB attīstības modeļa SVID analīze

Stiprās puses	Vājās puses
LBUBA un tās struktūrvienības, izmantojot piešķirto finansējumu, sadarbībā VUGD kvalitatīvi veiks ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus un preventīvos pasākumus. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas tiek izveidotas administratīvās teritorijās, nodrošinot 15 min. ierašanos notikuma vietā. LBUBA sadarbībā ar pašvaldībām iegādāsies mazlietotu un darbspējīgu ugunsdzēsības tehniku, ņemot vērā attiecīgā reģiona specifiku. LBUBA spēj īsā laikā piesaistīt ārkārtas gadījumos lielu skaitu cilvēkresursu. Nepalielinot VUGD štatus, tiek nodrošināta glābēju kapacitāte notikumos. Būtiski tiks risinātas problēmas ar VUGD darbinieku atvaļinājumu piešķiršanu, virsstundu darbu un personāla komplektēšanas jaut. LBUBA nodrošinās meža ugunsgrēku dzēšanas darbus, tā izmantojot VMD ugunsdzēsības tehniku un resursus visa gada griezumā.	Nav iespējams precīzi aprēķināt, kādi finansiālie līdzekļi ir nepieciešami no valsts budžeta, jo nav zināms nepieciešamo investīciju apjomus, kurš savukārt ir atkarīgs no tā, vai pašvaldības ugunsdzēsības dienests vai BUB tiek veidots no jauna.
Iespējas	Draudi
Tiek nodrošināta efektīvāka ugunsgrēku dzēšana, piesaistot ar labākiem resursiem nodrošinātas pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandas. Darba samaksa par iesaisti ugunsdzēsībā un ugunsdrošības prevencijā palielinās cilvēku motivāciju iesaistīties brīvprātīgo ugunsdzēsēju rindās, kas veicinās tās attīstību valstī. Teritorijās, kas atrodas tālu no VUGD struktūrvienību dislokācijas vietām, tiek laicīgi nodrošināti ugunsdzēsības un glābšanas darbu pakalpojumiem. Iesaistot brīvprātīgos ugunsdzēsējus preventīvo pasākumu (informatīvie un izglītojošie pasākumi) veikšanā, tiks nodrošināts plašāks par ugunsdrošību informēto cilvēku skaits.	Jo ilgāk tiek atlikta brīvprātīgo komandu iesaistīšana valsts iekšējās drošības uzlabošanā, jo ilgāks ceļš veidojas, lai īstenotu ugunsdrošības uzlabošanu valstī.

Risinājuma īstenošanai atbilstošie pasākumi norādīti 18.tabulā.

18.tabula

Pasākumi problēmu risināšanai

4. Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana

4.1. Esošā situācija

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi" (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi) nosaka prasības, kas ir jāievēro, lai maksimāli samazinātu ugunsgrēku izcelšanās riskus objektos:

- jāveic elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude, par ko jānoformē pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 56., 57.punkts);

- jāpārbauda elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte ar termokameru, par ko jānoformē pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 58.punkts).

- jāveic dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšana un par rezultātiem jāsastāda akts (Ugunsdrošības noteikumu 67., 72.punkts);

- jāveic dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude un par rezultātiem jāsastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 74., 75.punkts);

- jāveic mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana un par pārbaudes rezultātiem vai tīrīšanu jāsastāda akts (Ugunsdrošības noteikumu 91., 92.punkts);

- jāveic ugunsdzēsības hidrantu pārbaude un par pārbaudes rezultātiem jāsastāda pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 106., 107.punkts);

- jāveic ugunsdzēsības krānu pārbaude, par ko jānoformē attiecīga informācija (Ugunsdrošības noteikumu 117.punkts);

- jānodrošina objektā ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko apkope un tehniskās apkopes kontrole (Ugunsdrošības noteikumu 129.punkts);

- jāveic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā (Ugunsdrošības noteikumu 275.punkts);

- jānodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrāde saimnieciskās darbības objektam vai publiskam objektam, daudzdzīvokļu objekta koplietošanas telpām un teritorijai (Ugunsdrošības noteikumu 176., 177.punkts);

- jānodrošina ugunsdrošības instruktāža visiem saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta nodarbinātajiem (Ugunsdrošības noteikumu 184.punkts);

- jāorganizē praktiskās nodarbības saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā (Ugunsdrošības noteikumu 192.punkts).

Ugunsdrošības noteikumi (178.punkts) nosaka, ka tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā – saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem, kā arī saimnieciskās darbības objektam ar sprādzienbīstamu vidi – atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām), savukārt saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, kā arī paaugstinātas bīstamības saimnieciskās darbības objektam – atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas licencētai profesionālās izglītības programmai (ne mazāk par 160 stundām).

Citiem pakalpojumiem ugunsdrošības jomā, piemēram, par ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu, nav attiecīgā normatīvā regulējuma, izņemot atsevišķas prasības, kas iekļautas standartos, bet tās galvenokārt ir vispārējas. Tādējādi nav vienotas izpratnes, kādas personas var sniegt pakalpojumus ugunsdrošības jomā.

4.2. Risināmās problēmas

1. Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana nav tiesiski regulēta.

2. Personām, kas sniedz pakalpojumus ugunsdrošības jomā, nav noteiktas prasības un atbildība.

3. Personas, kas saņem pakalpojumus ugunsdrošības jomā, nevar pārliecināties, vai konkrētais pakalpojuma sniedzējs ir kompetents, lai sniegtu šādus pakalpojumus.

4.3. Risinājums

Izstrādājot jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, plānots ietvert tajā tiesisko regulējumu, kas paredzētu, ka:

- pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanai veic fiziska persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;

- tiek noteiktas prasības fizisku personu, kas veic pasākumus ugunsdrošības normu nodrošināšanai, kvalifikācijai.

19.tabula

Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana SVID analīze

Stiprās puses	Vājās puses
Līdz ar ugunsdrošības pakalpojuma jomas normatīvā regulējuma ieviešanu, uzlabosies sniegto pakalpojumu kvalitāte. Tiks ieviesta vienota un sabiedrībai izprotama pakalpojumu ugunsdrošības jomā aprites sistēma. No tirgus aprites tiks izslēgti negodprātīgie pakalpojumu ugunsdrošības jomā sniedzēji, kuri izpildāmos darbus veic nekvalitatīvi.	VUGD resursi ir nepietiekoši, lai pilnvērtīgi veiktu visu komersantu uzraudzību, kuri sniedz pakalpojumus ugunsdrošības jomā Nosakot kvalifikācijas prasības fiziskām personām, lai tās varētu nodrošināt ugunsdrošības pasākumus, var neaptvert visas profesijas.
Iespējas	Draudi
Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana tiks veikta efektīvāk, veicinot ugunsdrošības uzlabošanos.	Iespējama pretestība no to komersantu puses, kas šobrīd veic ugunsdrošības pakalpojumus.

Risinājuma īstenošanai atbilstošie pasākumi norādīti 20.tabulā.

20.tabula

Pasākumi risinājuma īstenošanai

V. Ietekme uz problēmu risināšanu

Konceptuālais ziņojums sagatavots, lai radītu optimālus priekšnosacījumus ugunsdrošības uzlabošanai valstī, pilnveidojot ugunsdrošības uzraudzību un ugunsdrošības prevencijas pasākumus, kā arī regulējot ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanu un attīstot pašvaldību ugunsdzēsības dienestus un BUB.

1. Ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana

Risinājums nav saistīts ar jaunu uzdevumu deleģējumu valsts institūcijām un ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Paredzēts izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kura ietvaros tiks pilnveidots regulējums attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu.

2. Prevencijas pasākumu pilnveidošana

Risinājums nav saistīts ar jaunu uzdevumu deleģējumu institūcijām un ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jaunu tiesību aktu projektu izstrāde nav nepieciešama.

3. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība

Lai veicinātu nevalstisko organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstību, tiek piedāvāti trīs risinājuma varianti:

1.a.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot piecas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.

Īstenojot šādu variantu, tiktu realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu. VUGD nodrošinās pilotprojektam izraudzīto BUB komandu apmācību. Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēta prasību piemērošana attiecībā uz BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, tiks testēti jautājumi attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp BUB komandām un VUGD, tiks vērtēta nepieciešamība precizēt pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tiks izvērtēta situācija ugunsdrošības jomā attiecīgajos BUB komandu izbraukumu rajonos. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku – VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus. Vienlaikus, attīstot Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienību, tiks nosegts "baltais plankums" – Kaunata, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novadā.

Pēc pilotprojekta realizācijas tiks sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par BUB pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 43 000 euro gadā, kas tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

1.b.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot desmit brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.

Īstenojot šādu variantu, tiktu realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu, iesaistot lielāku brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandu skaitu.

Tāpat kā 1.a.variantā VUGD nodrošinās pilotprojektam izraudzīto BUB komandu apmācību. Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēta prasību piemērošana attiecībā uz BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, tiks testēti jautājumi attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp BUB komandām un VUGD, tiks vērtēta nepieciešamība precizēt pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tiks izvērtēta situācija ugunsdrošības jomā attiecīgajos BUB komandu izbraukumu rajonos. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku – VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus. Vienlaikus, attīstot Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienību, tiks nosegts "baltais plankums" – Kaunata, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novadā.

Pēc pilotprojekta realizācijas tiks sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par BUB pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 86 000 euro gadā (43 000 euro gadā, kas tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt 43 000 euro gadā nepieciešami papildu no valsts budžeta).

2.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība tiek īstenota, saņemot papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.

Variants paredz piesaistīt papildus līdzekļus no valsts budžeta pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB atbalstam, lai tie spētu izpildīt uzticētos uzdevumus atbilstošā kvalitātē.

Īstenojot šādu variantu, tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB kompetenci ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā, preventīvo pasākumu veikšanā, informācijas apmaiņas kārtību starp pašvaldību ugunsdzēsības dienestu, BUB komandām un VUGD, tiktu noteiktas prasības attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, noteikts pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu resursu minimums un prasības, precizēti pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī paredzēts risinājums teritorijās, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku – izveidojot jaunus brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo, depo vajadzībām pielāgojot pašvaldību īpašumā esošas telpas.

Konceptuālajā ziņojumā iekļauts arī risinājuma 3.variants, ko iesniedza Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība:

3.variants – Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība, saņemot finansējumu no valsts, sadarbojas ar pašvaldībām, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un VUGD.

Īstenojot šādu variantu, tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienību un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu uzdevumiem, pienākumiem un tiesībām, prasībām pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, lai tie varētu īstenot pasākumus ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā, to apmācības apjomu un saturu, kā arī resursu minimumu attiecībā pret sniegtā pakalpojuma apjomu. Tiktu gatavots finanšu līdzekļu pieprasījums no valsts budžeta brīvprātīgo ugunsdzēsēju atbalstam, piešķirtais finansējums tiktu iedalīts Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

4. Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana

Risinājums ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Tiks palielināts administratīvais slogs valsts pārvaldei un privātpersonām. Variants saistīts ar izmaiņām tiesību aktos.

VI. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

1. Konceptuālā ziņojuma IV.sadaļas 3.4.apakšpunkta 1.a.risinājuma variants.

Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 43 000 euro gadā, kas tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(EKK 3200 "Subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem" – BUB vai EKK 7310 "Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim" – pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem (formējumiem), izņemot 1.pasākumu)

Aprēķins:

1. Mācību programmu īstenošana

(Nodrošinās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros)

1.1. Mācību programma ugunsdzēsībā (40 stundas)

Paskaidrojums:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.902 "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas maksas pakalpojumu cenrādis" 2.pielikuma 23.punktu mācību programmas ugunsdzēsībā (40 stundas) izmaksas uz 1 izglītojamo 10 izglītojamo grupā ir 91,31 euro, ja to apgūst Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Plānots, ka cenrādis tiks papildināts ar minētās programmas tālmācības pakalpojumu. Pieņemts, ka izmaksas sastādīs 30% no klātienes apmācības izmaksām jeb 27 euro uz 1 izglītojamo.

1.2. Mācību programma ugunsdrošības prevencijā (20 stundas)

Paskaidrojums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.902 "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas maksas pakalpojumu cenrādis" 2.pielikuma 23.punktu mācību programmas ugunsdrošībā (20 stundas) izmaksas uz 1 izglītojamo ir 41,69 euro, ja to apgūst Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Plānots, ka cenrādis tiks papildināts ar minētās programmas tālmācības pakalpojumu. Pieņemts, ka izmaksas sastādīs 30% no klātienes apmācības izmaksām jeb 12 euro uz 1 izglītojamo.

2. Ugunsdzēsēju veselības un dzīvības apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā

Paskaidrojums

1. Piemēroti Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 762 "Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā" nosacījumi, paredzot, ka dienests vai organizācija apdrošina ugunsdzēsējus pret traumām, apdegumiem vai apsaldējumiem un ar tiem saistītiem veselības traucējumiem (apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par 3 000 euro), invaliditāti (apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par 10 000 euro) un nāvi (apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par 10 000 euro).

2. Veicot tirgus izpēti, noskaidrots, ka vidēji apdrošināšanas prēmija vienai personai sastāda ap 45 euro (atkarīga no apdrošināmo personu skaita).

3. Gatavības uzturēšanas izmaksas

Paskaidrojums

Aprēķini veikti, paredzot, gatavības uzturēšanas izmaksu kompensāciju vienam ugunsdzēsības automobilim.

4. Kompensācija par tehnikas izmantošanu ugunsgrēku dzēšanā

Paskaidrojums

1. Aprēķini veikti, pieņemot, ka pašvaldības ugunsdzēsības formējums vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda gadā izbrauc vidēji uz 20 notikumiem un vienā izbraukumā pavada 3 stundas.

2. Tiek pieņemts, ka viena izbraukuma laikā:

– tiek nobraukti 50 km ar degvielas patēriņu 40 litri uz 100 km;

– ugunsdzēsības automobilis atrodas notikuma vietā vai ūdens ņemšanas vietā, darbojoties ūdens sūkņiem, 1,5 stundas ar degvielas patēriņu 0,3 litri minūtē;

– ugunsdzēsības automobilis atrodas notikuma vietā, nedarbojoties ūdens sūkņiem, 0,5 stundas ar degvielas patēriņu 0,15 litri minūtē.

3. Tiek pieņemts, ka kompensācija par ugunsdzēsības automobiļa izmantošanu ir 50% no Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.885 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" noteiktās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētā transportlīdzekļa nomas maksas stundā (118,78 euro).

5. Kompensācija pašvaldības ugunsdzēsības formējumam vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai par dalību ugunsgrēku dzēšanā un prevencijas pasākumu veikšanā

Paskaidrojums

1.Tiek pieņemts, ka pašvaldības ugunsdzēsības formējums vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda gadā izbrauc vidēji uz 20 notikumiem un vienā izbraukumā pavada 3 stundas.

2. Tiek pieņemts, ka prevencijas pasākumus veic pašvaldības ugunsdzēsības formējuma vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītājs, atvēlot tam 2 stundas nedēļā katrā otrajā nedēļā.

2. Konceptuālā ziņojuma IV.sadaļas 3.4.apakšpunkta 1.b.risinājuma variants.

Ņemot vērā, ka šajā variantā pilotprojektā tiek iesaistītas desmit pašvaldības ugunsdzēsības dienestu (formējumu) vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams divreiz lielāks papildu finansējums nekā 1.a.variantā – 86 000 euro gadā (43 000 euro tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt no valsts budžeta papildu nepieciešami 43 000 euro).

3. Konceptuālā ziņojuma IV.sadaļas 3.4.apakšpunkta 2.risinājuma variants.

Risinājuma variants rada ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem (izdevumu palielinājumu) – pieprasot finanšu līdzekļus no valsts budžeta pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestu darbības nodrošināšanai, atbalstam un attīstībai.

Aprēķins veikts:

1) balstoties uz VUGD iesniegto informāciju par ierašanās laikiem uz izsaukumiem novados vai novadu teritoriālajās vienībās, kur nevar nodrošināt ugunsdzēsēju ierašanos notikuma vietā atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteiktajā laikā (23 min.) un kur būtu nepieciešams izveidot pašvaldību ugunsdzēsības dienestu (formējumu) vai BUB;

2) ņemot vērā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB komandu skaitu, kas tiks apmācītas un iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā;

3) balstoties uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas (1 ugunsdzēsības automobilis, 2 brīvprātīgie ugunsdzēsēji) uzturēšanas, gatavības un tehnikas izmantošanas izmaksām (skat.1.pielikumu);

4) pieņemot, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda gadā izbrauc vidēji uz 20 notikumiem un vienā izbraukumā pavada 3 stundas;

5) pieņemot, ka brīvprātīgie ugunsdzēsēji piedalās prevencijas pasākumos, kas vērsti uz bērnu un jauniešu iesaisti aktivitātēs, kas saistītas ar ugunsdrošību un pareizu rīcību dažādos ārkārtas gadījumos.

Jāņem vērā, ka aprēķins ir provizorisks, jo balstīts uz pieņēmumiem.

Aprēķins:

(EKK 3200 "Subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem" – BUB vai EKK 7310 "Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim" – pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem)

I. Atbalsts brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām:

1. A₁ (atbalstāmo pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB komandu skaits, kas ir apmācītas un iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā):

2020.gadā – 5

2021.gadā – 15

2022.gadā – 25

2023.gadā – 35

2024.gadā – 45

2025.gadā – 55

2. A₂ (1.līmeņa komandas uzturēšanas, gatavības un tehnikas izmantošanas izmaksas – atbilstoši 1.pielikumam) = 6782 euro

3. A₃ (kompensācija par izbraukumiem uz notikumiem 1.līmeņa komandai gadā) = 60 (izbraukuma stundas gada laikā) x (20 euro kompensācija stundā par komandas izbraukumu uz notikumu) = 60 x 20 euro = 1200 euro

4. A₄ (kompensācija par dalību prevencijas pasākumos) = 26 (nedēļu, kurās tiek īstenoti prevencijas pasākumi, skaits) x 2 (stundu skaits prevencijas pasākumiem) x 10 euro (kompensācija stundā par dalību prevencijas pasākumos) = 520 euro

5. A (papildus nepieciešamais finansējums gadā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu atbalstam) = A₁ x (A₂ + A₃ + A₄):

5.1. A_2020.gadā = 5 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 5 x 8502 euro = 42 510 euro

5.2. A_2021.gadā = 15 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 15 x 8502 euro = 127 530 euro

5.3. A_2022.gadā = 25 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 25 x 8502 euro = 212 550 euro

5.4. A_2023.gadā = 35 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 35 x 8502 euro = 297 570 euro

5.5. A_2024.gadā = 45 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 45 x 8502 euro = 382 590 euro

5.6. A_2025.gadā = 55 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 55 x 8502 euro = 467 610 euro

II. Atbalsts četru BUB depo izveidei:

1. B₁ (izveidojamo ugunsdzēsības depo skaits):

1.1. 2021.gadā – 1

1.2. 2022.gadā – 1

1.3. 2023.gadā – 1

1.4. 2024.gadā – 1

2. B₂ (telpu pielāgošanas ugunsdzēsības depo vajadzībām izmaksas, pieņemot tās kā 35% no jauna depo būvniecības izmaksām) = 184 000 euro

3. B₃ (ugunsdzēsības automobilis ar atbilstošu aprīkojumu) = 120 879 euro

4. B₄ (individuālie aizsardzības līdzekļi) = 1338 euro (individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas vienam ugunsdzēsējam) x 2 (minimālais brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaits komandā) = 2676 euro

5. B (BUB ugunsdzēsības depo izveides izmaksas) = B₂ + B₃ + B₄= 184 000 euro + 120 879 euro + 2676 euro = 307 555 euro

6. Papildus nepieciešamais finansējums BUB ugunsdzēsības depo izveidei pa gadiem:

6.1. B_2021.gadā = B₁ x B = 1 x 307 555 euro = 307 555 euro

6.2. B_2022.gadā = B₁ x B = 1 x 307 555 euro = 307 555 euro

6.3. B_2023.gadā = B₁ x B = 1 x 307 555 euro = 307 555 euro

6.4. B_2024.gadā = B₁ x B = 1 x 307 555 euro = 307 555 euro

Teritorijās, kurās VUGD uz notikumu, iespējams, nespēs ierasties atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam laika kritērijam, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem vai BUB aprīkojumam jābūt salāgojamam ar VUGD aprīkojumu, iesaistīto brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības līmenim jābūt tādā līmenī, lai tas spētu saprast un izpildīt glābšanas darbu vadītāja rīkojumus, kā arī atbalsta sniedzēju profesionalitātei jābūt tādai, lai uzsākot aktīvu rīcību tā būtu lietderīga.

Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai jauna ugunsdzēsības depo izveidei nepieciešamās izmaksas – ugunsdzēsības depo uzbūvēšana 1 402 013 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi vienam ugunsdzēsējam 1 338 euro, transportlīdzeklis ar atbilstošu aprīkojumu 322 344 euro.

Pašvaldību ugunsdzēsības dienesta vai BUB jauna ugunsdzēsības depo izveidei nepieciešamās izmaksas¹⁵ varētu būt – ugunsdzēsības depo uzbūvēšana – 350 503 līdz 701 006 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi vienam ugunsdzēsējam – 1 338 euro, transportlīdzeklis ar atbilstošu aprīkojumu – 80 586 līdz 161 172 euro.

4. Konceptuālā ziņojuma IV.sadaļas 3.4.apakšpunkta 3.risinājuma variants.

Risinājuma variants rada ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem (izdevumu palielinājumu) – pieprasot finanšu līdzekļus no valsts budžeta pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestu darbības nodrošināšanai, atbalstam un attīstībai, kuru organizē LBUBA.

Aprēķins veikts:

1) balstoties uz VUGD iesniegto informāciju par ierašanās laikiem uz izsaukumiem novados vai novadu teritoriālajās vienībās – 16 vietas, kurās nevar nodrošināt ugunsdzēsēju ierašanos notikuma vietā atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteiktajā laikā (23 min.) un kur būtu nepieciešams pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB atbalsts;

2) ņemot vērā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB komandu skaitu, kas ir iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā – 44;

3) balstoties uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas (1 ugunsdzēsības automobilis, 3 (vai vairāk) brīvprātīgie ugunsdzēsēji) uzturēšanas un gatavības izmaksām (skat. 2.pielikumu);

4) pieņemot, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda gadā izbrauc vidēji uz 20 notikumiem un vienā izbraukumā pavada 3 stundas;

5) pieņemot, ka brīvprātīgie ugunsdzēsēji piedalās prevencijas pasākumos, kas vērsti uz bērnu un jauniešu iesaisti aktivitātēs, kas saistītas ar ugunsdrošību un pareizu rīcību dažādos ārkārtas gadījumos.

Aprēķins:

1. A₁ (atbalstāmo pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju komandu skaits) = 18 (izveidojamo pašvaldības ugunsdzēsības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju komandu skaits) + 44 (pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju komandu skaitu, kas ir iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā) = 62

2. A₂ (atlīdzība par izbraukumiem uz notikumiem 2.līmeņa komandai gadā) = 60 (izbraukuma stundas gada laikā) x [40 euro (ugunsdzēsības automobiļa izmaksas stundā par izbraukumu uz notikumu) + 3 (minimālais brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaits komandā) x 10 euro (brīvprātīgā ugunsdzēsēja atlīdzība stundā par izbraukumu uz notikumu)] = 60 x 70 euro = 4200 euro

3. A₃ (atlīdzība par brīvprātīgo ugunsdzēsēju dalību prevencijas pasākumos) = 3 (minimālais brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaits komandā) x 6 (mēnešu skaits, kad tiek īstenoti prevencijas pasākumi) x 50 euro (atlīdzības par brīvprātīgā ugunsdzēsēja dalību prevencijas darbā) = 900 euro

4. A₄ (2.līmeņa komandas uzturēšanas un gatavības izmaksas – atbilstoši 2.pielikumam) = 3700 euro

5. A (papildus nepieciešamais finansējums gadā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju komandu atbalstam) = A1 x (A2 + A3 + A4) = 62 x (4200 euro + 900 euro + 3700 euro) = 62 x 8800 euro = 545 600 euro

Savukārt attiecībā uz jaunu ugunsdzēsības depo izveidi jāpiemin, teritorijās, kurās VUGD uz notikumu, iespējams, nespēs ierasties atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam laika kritērijam, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem vai BUB aprīkojumam jābūt salāgojamam ar VUGD aprīkojumu, iesaistīto brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības līmenim jābūt tādā līmenī, lai tas spētu saprast un izpildīt glābšanas darbu vadītāja rīkojumus, kā arī atbalsta sniedzēju profesionalitātei jābūt tādai, lai uzsākot aktīvu rīcību tā būtu lietderīga.

Lai nodrošinātu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu piedūmotā vidē, LBUBA piedāvā veikt ugunsdzēsēju apmācību darbam piedūmotā vidē un, saņemot finansējumu, iegādāties jaunus individuālos aizsardzības līdzekļus. Savukārt, transportlīdzekļi, kurus šobrīd izmanto pašvaldību ugunsdzēsību dienesti un BUB, humānās palīdzības ietvaros ir saņemti pārsvarā no Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes. Šie transportlīdzekļi pārsvarā ir vismaz 20–30 gadus veci. Ņemot vērā izgatavošanas kvalitāti, šie transporta līdzekļi ir izmantojami vēl ilgi. Savukārt, depo izmaksas ir saistītas ar telpu rekonstrukcijas vai labiekārtošanas darbiem.

Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai jauna VUGD ugunsdzēsības depo izveidei nepieciešamās izmaksas – ugunsdzēsības depo uzbūvēšana 1 402 013 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi vienam ugunsdzēsējam 1 338 euro, transportlīdzeklis ar atbilstošu aprīkojumu 322 344 euro.

Atbilstoši LBUBA sniegtajai informācijai jauna ugunsdzēsības depo izveidei nepieciešamās izmaksas – ugunsdzēsības depo uzbūvēšana – 160 000 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi vienam ugunsdzēsējam 1 338 euro, transportlīdzeklis – lietots sākot no 5000 euro, bet jauns 180 000 euro.

Tomēr LBUBA uzskata, ka depo jautājumu būtu iespējams risināt, pielāgojot esošās pašvaldību īpašumā esošās būves.

21.tabula

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstībai indikatīvi nepieciešamais valsts budžeta finansējums (euro)

22.tabula

Konceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstībai indikatīvi nepieciešamais valsts budžeta finansējums (euro)