1. Noteikumi nosaka:

1.1. ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību;

1.5. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.6. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.7. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.8. būves konservācijas kārtību;

1.9. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.10. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā;

1.11. gadījumus, kuros piemērojama atzīmes veikšana ar noklusējumu.

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245; MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 387)

2. Noteikumi:

2.1. neattiecas uz ēkām, dzelzceļa būvēm, elektronisko sakaru būvēm, enerģijas ražošanas hidrotehniskajām būvēm ar jaudu līdz 2 MW, hidrotehniskajām (izņemot ostu hidrotehniskās inženierbūves) un meliorācijas būvēm, ar radiācijas drošību saistītajām būvēm, autoceļiem, ielām un būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

2.2. attiecas uz inženierbūvēm, kas nav norādītas šo noteikumu 2.1. apakšpunktā;

2.3. attiecas uz būvju iekšējiem inženiertīkliem, izņemot elektronisko sakaru komersantu iekšējos elektronisko sakaru inženiertīklus.

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245; MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 665)

3. Šajos noteikumos noteikto inženierbūvju būvniecības (turpmāk – būvniecība) procesa kontroli un tiesiskumu nodrošina institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas:

3.1. Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. un 1.¹ punktā un pārejas noteikumu 19. punktā minētajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs);

3.2. citos gadījumos – attiecīgās administratīvās teritorijas būvvalde.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 361 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

4. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

5. Būvniecības ieceres dokumentāciju par plānoto būvniecību iesniedz tajā būvvaldē, kura atbild par attiecīgo administratīvo teritoriju. Ja būvniecība plānota vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, būvniecības ieceres dokumentāciju iesniedz:

5.1. visās būvvaldēs, kuru atbildībā esošajā administratīvajā teritorijā plānota būvniecība, un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā noris atsevišķi;

5.2. tās pašvaldības būvvaldē, kurai deleģēta atsevišķu uzdevumu izpilde būvniecības procesa ietvaros.

6.¹ Paziņojumu par būvniecību piemēro šādos gadījumos:

6.¹ 1. daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla ierīkošanai vai pārbūvei, kā arī citu būvju iekšējā inženiertīkla ierīkošanai vai pārbūvei, ja tie neatbilst šo noteikumu 6.⁵ punktā minētajiem nosacījumiem;

6.¹ 2. pirmās grupas inženierbūves nojaukšanai;

6.¹ 3. inženiertīkla pievada jaunai būvniecībai, ierīkošanai vai pārbūvei atbilstoši šo noteikumu 18. punktam;

6.¹ 4. energoapgādes komersanta veicamiem būvdarbiem (izņemot šo noteikumu 6. punktā minētos gadījumus):

6.¹ 4.1. brīvstāvošas elektroenerģijas sadalnes jaunai būvniecībai un pārbūvei (izņemot šo noteikumu 33.¹ punktā minētos gadījumus);

6.¹ 4.2. pārbūves un nojaukšanas būvdarbiem pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes komersantu objektu teritorijās;

6.¹ 4.3. energoapgādes komersantu objektu elektroenerģijas inženiertīklu ierīkošanai vai pārbūvei to aizsargjoslā vai sarkano līniju robežās;

6.¹ 4.4. elektroenerģijas inženiertīklu pievadu ierīkošanai vai pārbūvei energoapgādes objektu vajadzībām;

6.¹ 4.5. otrās grupas elektroenerģijas līnijveida energoapgādes objekta (vai elektrolīnijas) nojaukšanai.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

6.² Paskaidrojuma rakstu (1. pielikums) piemēro šādos gadījumos:

6.² 1. pirmās grupas inženierbūves (izņemot inženiertīklu pievadus) jaunai būvniecībai, novietošanai un pārbūvei (izņemot šo noteikumu 6.¹ 4. apakšpunktā minētos gadījumus);

6.² 2. inženiertīklu pievadu jaunai būvniecībai un pārbūvei (izņemot šo noteikumu 6.3.4.², 6.¹ 3. un 6.¹ 4. apakšpunktā minētos gadījumus);

6.² 3. karoga masta būvdarbiem (izņemot atjaunošanu), ja masta augstums pārsniedz 12 m, bet nepārsniedz 18 m;

6.² 4. reklāmas un informācijas stendu būvniecībai, ja stenda augstums pārsniedz 6 m;

6.² 5. otrās un trešās grupas inženierbūves atjaunošanai (izņemot šo noteikumu 6.4. un 6.¹ 4. apakšpunktā minētos gadījumus);

6.² 6. otrās un trešās grupas inženierbūves nojaukšanai (izņemot šo noteikumu 6.¹ 4.2. un 6.¹ 4.5. apakšpunktā minētos nojaukšanas darbus);

6.² 7. otrās grupas urbumu jaunai būvniecībai, atjaunošanai, ierīkošanai, nojaukšanai vai pārbūvei;

6.² 8. inženierbūves konservācijai.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

6.³ Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 6., 6.¹ un 6.² punktā, iesniedz būvniecības iesniegumu (4. pielikums), izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā un saņem būvatļauju.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

6.⁴ Lai veiktu šo noteikumu 6.¹ punktā minētos būvdarbus, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paziņojumu par būvniecību (4.¹ pielikums).

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

6.⁵ Iekšējā inženiertīkla ierīkošana nav uzskatāma par darbību, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

6.⁵ 1. urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniedz 50 mm, attālums starp urbumiem ir vismaz 0,5 m;

6.⁵ 2. urbjot netiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

7. Inženierbūves telpas vai telpu grupas vienkāršotajai atjaunošanai vai lietošanas veida maiņai bez pārbūves piemēro ēku būvnoteikumus. Karoga masta ar augstumu virs 18 m, bet līdz 100 m (ieskaitot), būvdarbiem neatkarīgi no tā plānotās būvdarbu veikšanas vietas piemēro otrās grupas inženierbūves būvniecības kārtību, bet virs 100 m piemēro trešās grupas inženierbūves būvniecības kārtību.

8. Būvniecības ierosinātājs vienojas ar būvspeciālistu vai būvkomersantu atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi. Atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

8.¹ Ja paredzēts elektroenerģijas sadalni ievietot ēkas sienā, konstruktīvā mezgla risinājumu izstrādā būvspeciālists ēku konstrukciju projektēšanā.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

9. Būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atsevišķu labiekārtojuma elementu un žogu būvdarbiem.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

10. Būvspeciālists vai būvkomersants būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanai var pieaicināt citus būvspeciālistus. Pieaicinātie būvspeciālisti paraksta vai apstiprina būvniecības informācijas sistēmā to izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

11. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.

12. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

13. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists (izņemot gadījumu, ja būvniecības ieceri izstrādā pats būvniecības ierosinātājs).

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

14. Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 9. punktā minētajā gadījumā, būvspeciālists vai būvkomersants izstrādā paskaidrojuma rakstu tādā apjomā, kāds noteikts šajos noteikumos un ir nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

14.¹ Ja plānotajai būvniecībai, kuru īsteno, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu, atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, atļaujas vai saskaņojumi, tos pieprasa un saņem pirms attiecīgās būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

15. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

16. Ja jaunas būves būvniecībai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir saskaņojusi būvniecības ieceres dokumentāciju, šīs plānotās būves papildu inženiertīkla pievada būvniecībai var iesniegt minētajā institūcijā atsevišķu būvniecības ieceres dokumentāciju. Iesniedzot atsevišķu būvniecības ieceres dokumentāciju, būvniecības ierosinātājs pievieno iepriekš saskaņoto savietoto projektējamo ārējo inženiertīklu plānu, lai papildu inženiertīkla pievads nepārklājas ar iepriekš saskaņoto ārējo inženiertīklu risinājumu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

17. Šo noteikumu 6.¹ 1. apakšpunktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla ierīkošanas vai pārbūves gadījumā pievieno atbilstoša būvspeciālista apstiprinātu iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu, kurā norādīts iekšējā inženiertīkla novietojums būvē vai telpu grupā, uz būves stāva plāna vai telpu grupas plāna, un izvērtējumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējo inženiertīklu ierīkošanas vai pārbūves ietekmi uz pakalpojuma pieejamību un būves nesošajām konstrukcijām. Novietojuma plānu saskaņo ar būves vai telpu grupas īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju un pakalpojuma sniedzēju, ja to ir norādījis pakalpojuma sniedzējs. Ja tiek veiktas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, tad konstruktīvā mezgla risinājumu izstrādā būvspeciālists ēku konstrukciju projektēšanā. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

18. Šo noteikumu 6.¹ 3. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja inženiertīkla pievada jauna būvniecība, ierīkošana vai pārbūve plānota būvei piegulošā zemes gabala robežās un līdz būvei piegulošā zemes gabala robežai ir izbūvēts ārējā inženiertīkla atzars, pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību, kuram pievieno atbilstoša būvspeciālista apstiprinātu inženiertīkla pievada novietojuma plānu, kurā norādīts inženiertīkla pievada novietojums zemes gabalā un tā ārējie izmēri, vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos). Novietojuma plānu saskaņo ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju un pakalpojuma sniedzēju, ja to ir norādījis pakalpojuma sniedzējs, kurš inženiertīklu pievadu izmanto vai izmantos pakalpojuma sniegšanai. Ja pakalpojuma sniedzējs, kurš inženiertīklu pievadu izmanto vai izmantos pakalpojuma sniegšanai, nodarbina atbilstošu būvspeciālistu, tad viņš pats var izstrādāt šajā punktā noteikto inženiertīkla pievada novietojuma plānu. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

18.¹ Šo noteikumu 6.¹ 2. apakšpunktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību, kuram pievieno būvspeciālista apstiprinātu inženierbūves novietojuma plānu zemes gabalā ar tās ārējiem izmēriem vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna, būvju situācijas plāna vai inženiertīklu izvietojuma shēmas, kurā norādīta nojaucamā inženierbūve, un skaidrojošo aprakstu par plānotajiem darbiem un darbu metodēm.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

18.² Šo noteikumu 6.¹ 4. apakšpunktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību, kuram atbilstoši plānotajiem būvdarbiem pievieno būvspeciālista apstiprinātus projektēšanas uzdevumā energoapgādes komersanta noteiktos dokumentus.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

18.³ Projektēšanas pamatnes ir šādas:

18.³ 1. būvju situācijas plāns;

18.³ 2. topogrāfiskais plāns;

18.³ 3. situācijas plāns;

18.³ 4. inženiertīklu izvietojuma shēma.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

19. Būvju situācijas plāns (turpmāk – būvju situācijas plāns) ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu un zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu savietots attēlojums vizuāli uztveramā formā (M 1:50; M 1:250; M 1:500; M 1:1000).

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

20. Būvju situācijas plānu nesagatavo, ja:

20.1. pašvaldības vai personas, kurai pašvaldība deleģējusi augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes uzturēšanu, (turpmāk – datubāzes turētājs), rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par dzelzceļa, valsts autoceļa vai pašvaldību autoceļa vai ielas aizsargjoslas teritorijas daļu, kurā ir plānota būvdarbu veikšana;

20.2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta atzīme par zemes vienības robežu neatbilstību.

21. Būvju situācijas plānu sagatavo ģeodēziskajos darbos sertificēta persona (turpmāk – mērnieks) vai datubāzes turētājs. Būvju situācijas plānu nesagatavo datubāzes turētājs, ja tā rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācija par visu zemes vienību vai teritoriju, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos.

22. Būvju situācijas plānu sagatavo:

22.1. zemes vienībai vai teritorijai, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos;

22.2. atbilstoši noteiktajai precizitātei normatīvajos aktos augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas jomā;

22.3. elektroniski vektordatu formā un attēlo elektroniski vektordatu formā vai papīra izdruku veidā.

23. Būvju situācijas plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju tās sagatavotājs pieprasa no:

23.1. datubāzes uzturētāja – pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes datus un ielu sarkanās līnijas;

23.2. Valsts zemes dienesta – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskos datus (kadastra karti) topogrāfiskās uzmērīšanas vajadzībām;

23.3. citām personām, ja tas nepieciešams.

24. Mērnieks veic mērījumu apvidū atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ja:

24.1. datubāzes turētāja rīcībā nav augstas detalizācijas topogrāfiskās informācija par visu zemes vienību vai teritoriju, kas noteikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos, vai augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijā nav attēlotas apvidū esošās būves;

24.2. virszemes stāvoklis apvidū neatbilst pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijas datubāzē uzkrātajai topogrāfiskajai informācijai.

25. Novietojuma plānu, būvprojekta minimālā sastāvā rasējumus un būvprojekta rasējumus atbilstošā mērogā var izstrādāt uz zemes gabala būvju situācijas plāna, izņemot šo noteikumu 20. un 26. punktā noteikto gadījumu.

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

26. Būvju situācijas plāns nav izmantojums gadījumā, ja plānota otrās vai trešās grupas inženierbūves pārbūve, mainot inženierbūves apjomu, vai ja plānota otrās vai trešās grupas inženierbūves jauna būvniecība vai novietošana.

27. Ja būvprojekta minimālā sastāvā rasējumi ir izstrādāti uz būvju situācijas plāna, tad būvprojekta rasējumus var izstrādāt uz būvju situācijas plāna.

28. Ja būvprojekta minimālā sastāvā rasējumi ir izstrādāti uz topogrāfiskā plāna, būvprojekta rasējumus var izstrādāt uz būvju situācijas plāna, izņemot šo noteikumu 20. un 26. punktā noteiktos gadījumus.

29. Ja novietojuma plānu, būvprojekta minimālā sastāvā rasējumus vai būvprojekta rasējumus izstrādā uz būvju situācijas plāna, tad paskaidrojuma raksta I daļai, būvprojektam minimālajā sastāvā vai būvprojektam nepievieno topogrāfisko plānu vai situācijas plānu, bet pievieno būvju situācijas plānu.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

29.¹ Inženiertīklu izvietojuma shēma ir Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sagatavotu pēdējā cikla augstākās izšķirtspējas ortofotokaršu, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu, zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu, inženiertīklu īpašnieku sagatavotu inženiertīklu novietojuma plānu shematisks attēlojums (kompilācija) vizuāli uztveramā formā. Inženiertīklu izvietojuma shēma kā projektēšanas pamatne ir piemērojama gaisvada elektrolīniju nojaukšanas (demontāžas) gadījumā.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

30. Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

30.1. valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinošus dokumentus, izņemot vienu no šādiem gadījumiem:

30.1.1. būvniecības ierosinātājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks;

30.1.2. būvniecības ierosinātājs ir objekta, kuram noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai valdītājs;

30.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527);

30.3. saskaņojumus atkarībā no būvniecības ieceres:

30.3.1. paskaidrojuma rakstu saskaņo ar:

30.3.1.1. zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju, ja būvniecības ierosinātājs nav zemes gabala īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

30.3.1.2. ostas pārvaldi un – no kuģošanas drošības viedokļa – ar attiecīgās ostas kapteini un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", ja būvdarbi plānoti ostas teritorijā;

30.3.1.3. trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu);

30.3.2. (svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245);

30.3.3. papildus Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam būvprojektu minimālā sastāvā saskaņo ar:

30.3.3.1. ostas pārvaldi un – no kuģošanas drošības viedokļa – ar attiecīgās ostas kapteini un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", ja būvdarbi plānoti ostas teritorijā;

30.3.3.2. trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu);

30.4. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu).

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527; MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 665)

31. Ja plānotajiem ārējo inženiertīklu būvdarbiem ir nepieciešama būvatļauja, būvprojektu minimālā sastāvā, ciktāl tas attiecas uz ārējiem inženiertīkliem, var nesaskaņot ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju, ja par konkrēto būvniecības ieceri ne vēlāk kā septiņas dienas pirms būvniecības iesnieguma iesniegšanas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, rakstiski ir informēts zemes gabala īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs. Šajā gadījumā būvniecības ieceres iesniegumam papildus pievieno dokumentu, kas apliecina, ka atbilstošie paziņojumi nosūtīti apdrošinātas vēstules ar saturu veidā, un būvprojekta minimālā sastāvā skaidrojošajā aprakstā norāda informāciju par zemes gabala īpašnieku vai, ja tādu nav, – tiesisko valdītāju, informēšanu (zemes vienības kadastra apzīmējums; zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, tad tiesiskā valdītāja nosaukums vai vārds un uzvārds, informācijas nosūtīšanas vai informēšanas datums). Ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju ir saskaņojams būvprojekts, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

32. Personas saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu vienošanos tā, lai no tās izrietētu nepārprotama personas piekrišana būvniecības iecerei. Ja būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā papīra dokumentu formā, trešo personu saskaņojumu var noformēt uz projektējamās teritorijas vispārīgā plāna ar inženierbūvju piesaisti zemes gabalam (turpmāk – būvprojekta ģenerālplāns) vai paskaidrojuma raksta novietojuma plāna.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)  

33. Ierosinot būvniecību šo noteikumu 6.² punktā minētajos gadījumos (izņemot elektroenerģijas sadalnes jaunas būvniecības un pārbūves gadījumu), institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 30. punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

33.1. šo noteikumu 6.² 1., 6.² 2., 6.² 3., 6.² 4. un 6.² 7. apakšpunktā minētajos gadījumos pievieno:

33.1.1. topogrāfisko plānu, būvju situācijas plānu, inženiertīklu izvietojuma shēmu (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos) vai situācijas plānu;

33.1.2. dokumentus saskaņā ar tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem;

33.1.3. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, plānotās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācijas, izvērtējumu, vai pieļaujama būves izmantošana būvdarbu laikā, un izmantošanas nosacījumus, sadalījumu būves kārtās ar tajā ietveramo apjomu (ja paredz būvdarbus vai objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām);

33.1.4. grafiskos dokumentus ar inženierbūves vizuālo risinājumu (izņemot inženierbūves nojaukšanu);

33.1.5. garenprofila rasējumu, ja plānots būvēt inženiertīkla pievadu;

33.1.6. novietojuma plānu, kurā norādīts inženierbūves novietojums zemes gabalā un tās ārējie izmēri, vizuāli uztveramā formā (M 1:50; M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz:

33.1.6.1. topogrāfiskā plāna, būvju situācijas plāna vai inženiertīklu izvietojuma shēmas (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos), ja būvdarbi paredzēti pilsētas teritorijā;

33.1.6.2. situācijas plāna, topogrāfiskā plāna, būvju situācijas plāna vai inženiertīklu izvietojuma shēmas (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos) visos citos gadījumos;

33.1.7. ražotāja gatavā būvizstrādājuma tehnisko dokumentāciju, ja ir plānota inženierbūves novietošana;

33.1.8. galvenos konstruktīvos mezglus (karogu masta vai sezonas inženierbūves novietošanas gadījumā);

33.1.9. detalizāciju atbilstoši projektēšanas līgumam (piemēram, būvizstrādājumu specifikāciju);

33.2. šo noteikumu 6.² 5. apakšpunktā minētajos gadījumos (otrās un trešās grupas inženierbūves atjaunošanai) papildus pievieno:

33.2.1. grafiskos dokumentus ar inženierbūves vizuālo risinājumu, ja inženierbūvei ir plānota virszemes daļa (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi (apgaismes inženierbūve, elektrotīkls, elektrolīnija, tramvaju ceļš, lidlauku skrejceļš, ārējais inženiertīkls)) un minētajos dokumentos ir parādītas inženierbūvē plānotās izmaiņas vai plānotie funkcionālie vai tehniskie uzlabojumi;

33.2.2. plānotās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācijas;

33.2.3. teritorijas vertikālo plānojumu (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi un inženierbūvi, kurai nav virszemes daļas);

33.2.4. labiekārtojuma un apstādījumu plānu, ja ir nepieciešami labiekārtošanas vai stādīšanas darbi;

33.2.5. darbu organizēšanas projektu;

33.3. šo noteikumu 6.² 6. apakšpunktā minētajos gadījumos (otrās vai trešās grupas inženierbūves nojaukšanai) papildus pievieno:

33.3.1. zemes gabala inženierizpētes dokumentus vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

33.3.2. skaidrojošu aprakstu, kurā norādīta vispārīga informācija par inženierbūves tehniskajiem rādītājiem, lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai, teritorijas sakārtošanu pēc nojaukšanas darbu pabeigšanas, kā arī paredzēto nojaukšanas metodi un termiņiem;

33.3.3. ģenerālplānu atbilstošā vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna, būvju situācijas plāna vai inženiertīklu izvietojuma shēmas (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos);

33.3.4. savietoto demontējamo inženiertīklu plānu atbilstošā vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna, būvju situācijas plāna vai inženiertīklu izvietojuma shēmas (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos).

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.11.2021. noteikumiem Nr. 777)

33.¹ Ja elektroenerģijas sadalnes jauna būvniecība un pārbūve paredzēta UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietās, pilsētbūvniecības pieminekļa, kultūras pieminekļa vai apbūves aizsardzības teritorijā un to aizsardzības zonā, kā arī ja paredzēts kalt aili ēkas sienā sadalnes ievietošanai, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 30. punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

33.¹ 1. topogrāfisko plānu, būvju situācijas plānu (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos) vai situācijas plānu;

33.¹ 2. grafiskos dokumentus ar inženierbūves vizuālo risinājumu. Ja tiek plānots sadalni ievietot ēkas sienā iekaltā ailē, minētajos dokumentos papildus iekļauj konstruktīvā mezgla risinājumu, kurā atkarībā no sienas tipa, biezuma, būvizstrādājuma un ēkas stāvu skaita veikti aprēķini un noteikta dimensiju pārsedzes marka un tips, sienas konstrukcijas aizsardzības pasākumi pret bojājumiem klimatisko apstākļu ietekmē, kā arī norāda nepieciešamo urbumu pārsedzi standarta kabeļu aizsargcauruļu (diametrs no 110 mm līdz 125 mm) ievietošanai, ja iekaltais caurums horizontālā virzienā pārsniedz 280 mm, bet, ja tiek iekalta sadalne, norāda arī sienas biezuma kontrolmērījumus;

33.¹ 3. skaidrojošajā aprakstā norāda veicamo darbu tehnoloģisko aprakstu pa posmiem, norādot ailes kalšanas tehnoloģiju, būvdarbu apjomu un būvizstrādājumu uzskaitījumu.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

34. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

35. Paskaidrojuma raksta I daļai nepievieno šo noteikumu 33.1.6. apakšpunktā noteikto novietojuma plānu, ja atjaunojamā inženierbūve nav līnijveida inženierbūve un vienlaikus ar inženierbūves atjaunošanu nav plānots veikt citu būvju būvdarbus, teritorijas labiekārtošanu vai apstādījumu veidošanu.

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

36. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

37. Ierosinot otrās vai trešās grupas inženierbūves būvniecību, uz kuru attiecas šo noteikumu 6.³ punkts, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu, kuram pievieno šo noteikumu 30. punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā. Būvprojekts minimālā sastāvā ietver šādus dokumentus:

37.1. skaidrojošu aprakstu, kurā norādīta informācija par:

37.1.1. nekustamo īpašumu, kurā paredzēts īstenot būvniecības ieceri:

37.1.1.1. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

37.1.1.2. inženierbūves kadastra apzīmējumu, ja tai tāds piešķirts;

37.1.1.3. īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju;

37.1.2. plānoto būvniecības veidu;

37.1.3. plānoto būvdarbu apjomu un veikšanas metodi;

37.1.4. plānoto būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

37.1.5. plānotajiem vides pieejamības risinājumiem, ja attiecīgā veida inženierbūvēm atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nodrošināma vides pieejamība;

37.1.6. plānotajiem aizsargājamo kultūras pieminekļu un to kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem, ja būvniecības ieceri plānots īstenot kultūras pieminekļa aizsargjoslā;

37.2. būvprojekta ģenerālplānu atbilstošā vizuāli uztveramā formā (M 1:50; M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos);

37.3. grafiskos dokumentus ar inženierbūves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm, ja inženierbūvei ir plānota virszemes daļa (neattiecas uz nojaukšanu un līnijveida inženierbūvju būvdarbiem);

37.4. raksturīgus griezumus ar augstuma atzīmēm (neattiecas uz inženierbūves atjaunošanu vai nojaukšanu);

37.5. labiekārtošanas risinājuma plānu, ja ir nepieciešams labiekārtojums;

37.6. transporta un gājēju kustības organizācijas aprakstu, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir plānots īstenot ceļu vai ielu zemes nodalījuma joslā;

37.7. ražotāja gatavā būvizstrādājuma tehnisko dokumentāciju, ja ir plānota inženierbūves novietošana;

37.8. rasējumus, norādot inženierbūves kārtu robežas un secību, un papildu skaidrojošu aprakstu, ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām;

37.9. informāciju par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja plānota būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

38. Ja ekspluatācijā pieņemtas inženierbūves stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti un pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par šādas inženierbūves konservāciju, būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 30. un 32. punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

38.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527);

38.2. inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu, kurš ietver:

38.2.1. skaidrojošu aprakstu par konservācijas veikšanu;

38.2.2. nepieciešamo konservācijas darbu sarakstu;

38.2.3. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un inženierbūves elementu turpmākas bojāšanās novēršanai;

38.2.4. risinājumus bīstamības cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi novēršanai;

38.3. kultūrvēsturiskās inventarizācijas aktu, ja inženierbūve ir kultūras piemineklis;

38.4. darbu organizēšanas projektu, ja pašvaldība lēmumā par inženierbūves konservāciju to ir norādījusi;

38.5. citus dokumentus, kas raksturo inženierbūvi un ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

39. Ja ekspluatācijā pieņemtas inženierbūves stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti vai nonākusi tādā tehniskā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, bet pašvaldības lēmums nav pieņemts, personai ir tiesības ierosināt šādas inženierbūves konservāciju, piemērojot šajos noteikumos noteikto kārtību un iesniedzot attiecīgos dokumentus.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

40. Paskaidrojuma raksta I daļu un šo noteikumu 38. punktā minētos dokumentus iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, pašvaldības lēmumā par inženierbūves konservāciju norādītajā termiņā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

41. Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešajai daļai.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 387 redakcijā)

41.¹ Būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt būvdarbus atbilstoši būvniecības informācijas sistēmā iesniegtajam paziņojumam par būvniecību. Paziņojumam pievienoto tehnisko risinājumu izstrādā un būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli attiecībā uz būvniecības informācijas sistēmā saņemto paziņojumu par būvniecību.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

41.² Būvniecības likuma 14.¹ panta pirmo daļu attiecībā uz atzīmes veikšanu ar noklusējumu piemēro šo noteikumu 6.²3., 6.²4., 6.²5., 6.²6., 6.²7. (izņemot otrās grupas urbumu jaunu būvniecību vai ierīkošanu) un 6.²8. apakšpunktā minētajos gadījumos.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 387 redakcijā; sk. 213. punktu)

42. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvniecības informācijas sistēmā (strukturēto datu veidā) būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 2.7.1., 2.7.2., 2.7.3., 2.7.4., 2.8. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 607 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

43. Ja būvprojekts minimālā sastāvā ārējo inženiertīklu būvdarbiem nav saskaņots ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvatļaujā ietver projektēšanas nosacījumu par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

44. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. punktu, par to izdara atzīmi būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

45. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

46. Paskaidrojuma raksta (izņemot sezonas inženierbūves) inženierbūvju būvdarbiem spēkā esības termiņš ir pieci gadi, skaitot no akcepta pieņemšanas dienas. Paskaidrojuma raksts inženierbūvju būvdarbiem ir īstenojams tā spēkā esības termiņā. Ja paredzēta inženierbūves konservācija, paskaidrojuma rakstā īstenošanas termiņu nosaka, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības lēmumu par inženierbūves konservāciju (ja tāds ir pieņemts).

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

47. Paskaidrojuma rakstā iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot prasību par informācijas sniegšanu par būvdarbu veicēju. Ja paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politikas instrumentu finansējums, papildus iesniedz informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)).

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

48. Būvatļaujā iekļauj:

48.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

48.1.1. institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta detalizācijai atbilstoši pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta piekto daļu;

48.1.2. prasības par saskaņojumiem no valsts un pašvaldību institūcijām;

48.1.3. prasības par saskaņojumiem inženiertīklu pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem;

48.1.4. prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju, ja šādas tiesības pielīgtas vai ja būvprojekts minimālā sastāvā nav saskaņots ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tāda nebija, – ar tiesisko valdītāju, vai par to informēšanu;

48.1.5. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – prasības par citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem;

48.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

48.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

48.2.2. prasības būvdarbu procesu fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

48.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

48.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

48.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

49. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

50. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

51. Par saņemto būvatļauju būvniecības ierosinātājs Būvniecības likuma 14. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā informē sabiedrību, izvietojot būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A 1, no materiāla, kas ir izturīgs pret apkārtējo vidi) zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība, šādos gadījumos:

51.1. otrās grupas inženierbūves jauna būvniecība, novietošana vai pārbūve (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi);

51.2. trešās grupas inženierbūves jauna būvniecība un pārbūve (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi).

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

52. Būvtāfeli neizvieto, ja par būvniecības ieceri rīkota publiska apspriešana.

53. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

54. Būvtāfeli pilsētās vai ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām vai ciemiem – vērstu pret autoceļu. Būvtāfelē norāda šādas ziņas:

54.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);

54.2. būvniecības ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

54.3. būvprojekta izstrādātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

54.4. būvniecības ieceres plāns ar inženierbūves novietojumu;

54.5. informācija par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

55. Saņemot būvatļauju, būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajām institūcijām, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

56. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

57. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds noteikts šajos noteikumos un ir nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī norādīts būvatļaujā.

58. Saskaņojot ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

59. Būvprojektu, kura izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un tā īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos inženierbūvei noteiktās būtiskās prasības.

60. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

61. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

62. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

63. Otrās grupas inženierbūves būvprojektam ir šādas sastāvdaļas:

63.1. vispārīgā daļa:

63.1.1. projektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti (ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums, norāda tehniskās apsekošanas atzinuma datumu un numuru būvniecības informācijas sistēmā);

63.1.2. zemes gabala inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

63.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par inženierbūves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu), kā arī vispārīga informācija par vides pieejamību publiskām inženierbūvēm;

63.1.4. vispārīgo rādītāju lapa;

63.1.5. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos);

63.1.6. savietotais projektējamo ārējo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai būvju situācijas plāna (šo noteikumu 2.2. apakšnodaļā minētajos gadījumos), ja inženierbūves darbības nodrošināšanai vai vienlaikus ar to plānots būvēt ārējos inženiertīklus;

63.1.7. teritorijas vertikālais plānojums (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi vai inženierbūvi, kurai nav virszemes daļas);

63.1.8. labiekārtojuma un apstādījumu plāns, ja ir nepieciešami labiekārtošanas vai stādīšanas darbi;

63.2. arhitektūras daļa inženierbūvei (neattiecas uz līnijveida inženierbūvi vai inženierbūvi, kurai nav virszemes daļas):

63.2.1. grafiskie dokumenti ar inženierbūves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm;

63.2.2. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

63.2.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

63.3. būvkonstrukciju daļa:

63.3.1. tehniskās shēmas, konstrukciju plāni, griezumi, mezgli;

63.3.2. būvizstrādājumu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi un apraksti;

63.3.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

63.3.4. vides aizsardzības pasākumi;

63.4. inženierbūvei nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas (piemēram, ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas):

63.4.1. risinājumi, pieslēguma shēmas, griezumi un aprēķini;

63.4.2. būvizstrādājumu specifikācijas;

63.4.3. vides aizsardzības pasākumi;

63.5. citas inženierrisinājumu daļas, ja tādas nepieciešamas;

63.6. darbu organizēšanas projekts.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

63.¹ Elektroenerģijas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

63.¹ 1. gaisvadu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns derīgā topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos ar mērogu no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos ar mērogu no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā griezumā ar mērogu 1:500, šķērsojumos ar pazemes un virszemes inženiertīklu un citu šķēršļu šķērsojuma vietām – vertikālā griezumā ar mērogu 1:50;

63.¹ 2. kabeļu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns derīgā topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos ar mērogu no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos ar mērogu no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā griezumā ar mērogu 1:500, vertikālā griezumā ar mērogu 1:50, bet, ja izmanto beztranšeju kabeļu guldīšanas metodi (caurduršanas metodi), – vertikālā griezumā ar mērogu 1:50 ar šķērsojošiem vai blakus esošiem pazemes inženiertīkliem, to tehniskajiem datiem un augstuma atzīmēm;

63.¹ 3. vietās ar blīvu inženiertīklu izvietojumu un sarežģītu konstruktīvo risinājumu attēlošanai izmanto mērogu ar mērogu no 1:50 līdz 1:250.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

63.² Standartizētām transformatoru apakšstacijām un sadales punktiem ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

63.² 1. elektrotīkla pievienojuma konstruktīvais risinājums;

63.² 2. transformatoru apakšstaciju shēmas;

63.² 3. transformatoru apakšstaciju konstruktīvie risinājumi;

63.² 4. signalizācija un tālvadība.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

63.³ Ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem, būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

63.³ 1. pārejas pār šķēršļiem un šķērsojumi ar inženiertīkliem – mērogā 1:50;

63.³ 2. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini;

63.³ 3. aizsardzība pret pārspriegumiem un zemējumi;

63.³ 4. aizsardzība pret īsslēgumiem, pārslodzēm;

63.³ 5. elektroenerģijas uzskaites risinājums;

63.³ 6. projektēšanas uzdevumā noteiktie aprēķini un risinājumi.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

64. Ja inženierbūvē plānoti telpu būvdarbi, būvprojekta arhitektūras daļai pievieno telpu plānus ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju.

65. Trešās grupas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

65.1. būvkonstrukciju daļā:

65.1.1. konstrukciju būtiskāko slodžu uzņemšanas mezglu detalizācija;

65.1.2. būvkonstrukciju detalizēta aprēķinu atskaite, kurā norādītas visas slodzes, slodžu shēmas un kopējais aprēķina modelis;

65.1.3. grafiskā daļa, kas ietver konstrukciju plānus, griezumus, izklājumus un mezglus;

65.2. ugunsdrošības pasākumu pārskats (izņemot līnijveida inženierbūves):

65.2.1. apraksts, kas ietver inženierbūves ugunsdrošības raksturlielumus;

65.2.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (inženierbūvju izvietošana, ārējo inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

65.2.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, inženierbūvju ugunsnoturības pakāpes, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klases, prasības būvkonstrukciju apdarei, ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā inženierbūvju īpatnības);

65.2.4. evakuācijas nodrošināšana inženierbūvēm;

65.2.5. sprādziena aizsardzības risinājumi, ja inženierbūve plānota sprādzienbīstamas vielas transportēšanai, ražošanai, apstrādei vai ieguvei;

65.2.6. ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

65.2.7. inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

65.2.8. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām;

65.2.9. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas laikā;

65.3. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527).

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

65.¹ 110 kilovoltu vai 330 kilovoltu elektrolīnijām būvprojektā papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

65.¹ 1. elektrolīnijas trasi šķērsojošo inženiertīklu saraksts, kurā norādīti to tehniskie dati, piederība, nepieciešamie saskaņojumi un darbi, lai nodrošinātu šķērsojumu atbilstību inženiertīklu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

65.¹ 2. vadu, aizsargtrošu, optisko aizsargkabeļu un optisko piekarkabeļu nokaru tabulas, kurās norādīti regulēšanas nostiepumi;

65.¹ 3. izolatoru virteņu komplektācijas saraksts;

65.¹ 4. balstu rasējumi vai standartrisinājumu norādes;

65.¹ 5. balstu un balstu pamatu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi;

65.¹ 6. kabeļu savienošanas uzmavu un kabeļu gala uzmavu uzstādīšanas zīmējumi;

65.¹ 7. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini (piemēram, vadu un balstu aprēķini, optisko kabeļu un aizsargtroses izvēles aprēķini);

65.¹ 8. darbu organizēšanas projekts, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

65.² Apakšstacijai vai sadalietaisei un hidroelektrostacijas hidrotehniskajai būvei būvprojektā (izņemot standartizētas brīvgaisa transformatoru apakšstacijas un sadales punktus ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem) papildus ietver šādas sastāvdaļas un dokumentu kopumus:

65.² 1. apgaismošana, zibens aizsardzība, zemēšana;

65.² 2. primārās komutācijas shēma;

65.² 3. primārās komutācijas iekārtu izvietojuma plāni un griezumi;

65.² 4. releju aizsardzība, automātika, sekundārā komutācija un elektroenerģijas uzskaite;

65.² 5. sakari un tālvadība, apsardzības signalizācija;

65.² 6. elektroiekārtu (jebkura iekārta, kas paredzēta elektroenerģijas ražošanai, pārveidošanai, pārvadei, sadalei vai patēriņam) vadības sistēma;

65.² 7. elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises energoapgādes (pašpatēriņa) un līdzstrāvas elektroiekārtas;

65.² 8. kabeļu izvietojums un kabeļu žurnāls, kurā norādītas kabeļu pievienošanas adreses, kabeļu garums, dzīslu šķērsgriezums un skaits. Spēka kabeļiem norāda arī nominālo spriegumu;

65.² 9. risinājumi patērētāju energoapgādes nodrošināšanai elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises pārbūves vai atjaunošanas laikā;

65.² 10. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini;

65.² 11. ugunsdrošības tehniskie risinājumi.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

66. Otrās un trešās grupas rūpnieciskās ražošanas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver tehnoloģisko daļu:

66.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

66.2. iekārtu izvietojumu, shēmas un aprakstus;

66.3. ražošanas procesa tehniskos noteikumus vai aprakstus.

67. Publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētai otrās vai trešās grupas inženierbūvei būvprojektā papildus ietver ekonomisko daļu:

67.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkumu;

67.2. būvdarbu apjomus;

67.3. izmaksu aprēķinu (tāmi).

67.¹ Ja būvprojekts izstrādāts ekspluatācijā esošai hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves pārbūvei, ko veic, nepārtraucot attiecīgā objekta pamatfunkcijas:

67.¹ 1. būvdarbu ģenerālplānos norāda ekspluatācijā esošās būves, inženiertīklus, kuru funkcionēšana pārbūves vai atjaunošanas laikā netiek pārtraukta, kā arī būves un inženiertīklus, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

67.¹ 2. izveido transporta un gājēju kustības organizācijas shēmu;

67.¹ 3. darbu organizēšanas projektā norāda pasākumus, kas veicami, lai netraucētu attiecīgo būvju pamatfunkcijas, kā arī darbuzņēmēja speciālistu darbības kārtību.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

68. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

69. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam). Darbu organizēšanas projektam ir šādas sastāvdaļas:

69.1. skaidrojošs apraksts;

69.2. būvdarbu ģenerālplāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota būves, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

69.3. situācijas plāns, ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma;

69.4. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts īstenot ceļu vai ielu zemes nodalījuma joslā;

69.5. darba aizsardzības plāns;

69.6. būvdarbu kalendāra plāns, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

70. Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, kā arī norāda pamatojumu būvdarbu kopējam ilgumam un svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai un organizēšanai būvlaukumā.

71. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem. Tajā atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās inženierbūves, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus), norādot tiem pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

72. Izstrādājot darba organizēšanas projektus ekspluatācijā esošas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot inženierbūves pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda:

72.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot inženierbūves pamatfunkciju izpildi, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos veicami paredzēto pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

72.2. būvdarbu ģenerālplānos – būves, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

72.3. skaidrojošajā aprakstā – pasākumus, kas potenciāli nodrošinās netraucētu inženierbūves pamatfunkciju izpildi un būvdarbu veikšanu.

73. Ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, sastāda situācijas plānu, kurā norāda visus materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objektus, atbērtnes un būvmateriālu piegādes ceļus, nomas līgumus ar zemes gabalu īpašniekiem, termiņu, kad atbērtne tiks likvidēta, un saskaņojumu ar pašvaldību par būvmateriālu piegādes ceļiem.

74. Ja kādas tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņo laikus projektēšanas gaitā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

75. Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.¹ pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

76. Būvprojekta ekspertīzi veic trešās grupas inženierbūves risinājumam, lai izvērtētu projektētās inženierbūves atbilstību prasībām attiecībā uz būves mehānisko stiprību un stabilitāti un uz ugunsdrošību. Trešās grupas elektroenerģijas inženierbūves būvprojektiem papildus veic būvprojekta ekspertīzi attiecībā uz lietošanas drošumu (tehnoloģiskajai daļai).

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 387 redakcijā)

76.¹ (Svītrots ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 387)

77. Ja risināmi strīdi starp būvniecības dalībniekiem par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos norādītajām prasībām, būvprojekta ekspertīzi veic tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem pastāv strīds.

78. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

79. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

80. Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 32. punktā minētās personas).

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

81. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē izstrādātā būvprojekta atbilstību būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

82. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 387 redakcijā)

83. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi vai atļaujas, tā uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus vai atļaujas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

84. Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 83. punktā minētos trūkumus novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

85. Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildīšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

85.¹ Pēc nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanas institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvniecības ieceres dokumentācijā būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, vai atsaka akceptēt būvniecības ieceri.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

85.² (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

86. Kad izpildīti būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un būvniecības ierosinātājs iesniedzis nepieciešamos dokumentus un informāciju, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā:

86.1. izdara būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

86.2. būvatļaujā norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu) un līdz kuram inženierbūve nododama ekspluatācijā;

86.3. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 387 redakcijā)

86.¹ Ja būvdarbi vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

87. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 90. punktā minēto nosacījumu izpildes.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

88. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

89. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

90. Ja inženierbūve vai tās kārta (ja inženierbūvi paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu) pagarina uz laiku, ko pieprasījis būvniecības ierosinātājs, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkciju, ir iesniegts inženierbūves izpildmērījums šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos un atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 361 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

91. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības sfēra, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

91.¹ Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 607 redakcijā)

91.² Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība būvniecības iecerē paredzētos risinājumus sadalīt būves kārtās, veic izmaiņas būvniecības ieceres dokumentācijā, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

92. To būvdarbu sagatavošanu, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja, sāk tikai tad, kad saņemtā būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.

93. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus veic būvdarbu veicējs.

94. Būvētājs bez patstāvīgas prakses tiesībām arhitektūras vai būvniecības jomā, uzņemoties būvdarbu veicēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus, var veikt:

94.1. pirmās grupas inženierbūvju (neattiecas uz karogu mastiem ar augstumu virs 12 m un elektrotīklu ar nominālo spriegumu līdz 20 kV, tai skaitā elektroapgādes sadalnes, komutācijas un aizsardzības iekārtām) būvdarbus;

94.2. mazās notekūdeņu attīrīšanas inženierbūves (jauda līdz 5 m³/d), sausās tualetes vai izvedamu notekūdeņu krājtvertnes būvdarbus;

94.3. viņa valdījumā esošo iekšējo inženiertīklu būvdarbus;

94.4. šo noteikumu 6.3.3., 6.3.4., 6.3.4.¹, 6.3.4.², 6.3.5. un 6.3.6. apakšpunktā minētos būvdarbus;

94.5. šo noteikumu 6.3.7. apakšpunktā minētos pirmās grupas inženierbūves būvdarbus;

94.6. šo noteikumu 6.1. un 6.3.2. apakšpunktā minētos būvdarbus un darbus objektos, kuru būvdarbus būvētājs ir tiesīgs veikt atbilstoši šo noteikumu 94.1., 94.2., 94.3., 94.4. un 94.5. apakšpunktam.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

95. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

96. Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

96.¹ Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

97. Būvdarbu veicējs nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

98. Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

98.¹ (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

99. Būvdarbu sagatavošanas procesā veic nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, kā arī darbus būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

100. Būvdarbu veicējs, izskatot būvniecības ieceres dokumentāciju, pārliecinās par papildu – detalizētāku – rasējumu nepieciešamību. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 387 redakcijā)

101. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvdarbu veicējs veic visus būvniecības ieceres teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas norādīti šo noteikumu 105. punktā minētajā darbu veikšanas projektā. Galveno būvasu nospraušanas aktu (izņemot līnijveida inženierbūves) būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, septiņu dienu laikā, skaitot no akta parakstīšanas dienas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

102. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvdarbu veicējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes inženiertīklu un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām ēkām un infrastruktūras objektiem.

103. Ja būvdarbu laikā rodas nepieciešamība paredzēt risinājumus, kas ir atšķirīgi no būvprojektā paredzētajiem risinājumiem, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Būvprojekta izmaiņu dokumentāciju ar skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

104. Būvdarbus organizē un veic saskaņā ar paskaidrojuma rakstu vai būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

105. Pirms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptēto būvniecības ieceres dokumentāciju, izstrādā būvdarbu veicējs (galvenais būvdarbu veicējs), bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Izstrādājot darbu veikšanas projektu, ievēro darbu organizēšanas projektā (ja tāds ir izstrādāts) norādītās prasības. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minēto projektu saskaņo ar galveno būvdarbu veicēju. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

105.¹ Darbu veikšanas projektu izstrādā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

105.¹ 1. otrās grupas inženierbūve ir augstāka par 7 m (neattiecas uz elektroenerģijas inženierbūvēm);

105.¹ 2. ir paredzēta trešās grupas inženierbūves būvniecība;

105.¹ 3. būvdarbu veikšanas laikā paredzama inženierbūves ietekme uz satiksmi (piemēram, satiksmes ierobežojumi, transporta plūsmas organizācija vai citi organizatoriskie vai drošības pasākumi) un inženiertīkliem (būvdarbi noris tuvu citiem inženiertīkliem, šķērsojumos ar citiem inženiertīkliem, apbūvējamā zemes gabalā vai tam piegulošā teritorijā);

105.¹ 4. inženierbūvei ir piemērots valsts kultūras pieminekļa statuss vai tā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" izpratnē) vai mikroliegumā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma izpratnē);

105.¹ 5. otrās vai trešās grupas inženierbūves būvdarbi ir bijuši pārtraukti un tā bijusi iekonservēta ilgāk nekā piecus gadus;

105.¹ 6. uzsākti būvdarbi pēc otrās vai trešās grupas inženierbūves daļējas sagrūšanas;

105.¹ 7. atzinumā par būves tehnisko stāvokli norādīts, ka tā ir avārijas stāvoklī;

105.¹ 8. ir paredzēta otrās grupas inženierbūves nojaukšana;

105.¹ 9. darbu veikšanas projektu pieprasa būvniecības ierosinātājs vai būvdarbu veicējs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

105.² Darbu veikšanas projektā iekļauj:

105.² 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

105.² 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota būvju, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

105.² 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

105.² 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

105.² 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

105.² 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

105.² 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

105.² 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

105.² 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

105.² 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

105.² 11. skaidrojošu aprakstu;

105.² 12. darbaspēka kustības grafiku;

105.² 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

105.³ Darbu veikšanas projektu var neizstrādāt, ja būvdarbus veic būvētājs, kā arī pirmās grupas elektroapgādes ārējo inženiertīklu gadījumā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

106. Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai inženierbūvei vai būvdarbu ciklam (piemēram, pazemes ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, inženierbūves sekcijai, laidumam, stāvam).

107. Izstrādājot darbu veikšanas projektu esošai inženierbūvei, ievēro tās īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja prasības un situāciju objektā.

108. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

109. Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

110. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

111. Būvdarbu žurnālu var neaizpildīt paskaidrojuma rakstā paredzētajiem būvdarbiem.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

111.¹ (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

112. Būvdarbu vadītājs katru darbdienu veic ierakstus būvdarbu žurnālā, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Būvdarbu žurnālā izteiktie būvuzrauga un autoruzrauga iebildumi vai norādījumi ir uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs izdarījis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus būvdarbu žurnālā veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji par saviem veiktajiem darbiem.

113. Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

114. Ekspluatācijā pieņemtas inženierbūves pārbūves vai atjaunošanas laikā tās izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par inženierbūves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā un izmantošanas nosacījumi.

115. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

116. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un attiecīgajos standartos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

117. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

117.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

117.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

117.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

117.¹ (Punkts stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.07.2025., sk. grozījumu 3. punktu)

117.² (Punkts stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.07.2025., sk. grozījumu 3. punktu)

118. Darbi, kuru pārbaude pēc pilnīgas būvdarbu pabeigšanas nav iespējama, pieņemami ar segto darbu aktu uzreiz pēc to izpildes.

119. Pabeigtās nozīmīgās konstrukcijas un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

119.¹ Nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem speciālajiem un ikdienas būvdarbiem un to apstiprina atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

119.² Atbilstoši veiktajiem būvdarbiem nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno šādus dokumentus (ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam):

119.² 1. segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktam –būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;

119.² 2. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 607 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

119.³ (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

120. Nav pieļaujama būvdarbu turpināšana, ja būvdarbu veicēja pārstāvji un būvuzraugs (ja tiek veikta būvuzraudzība) nav būvniecības informācijas sistēmā izveidojuši un apstiprinājuši segto darbu pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu. Darbus var turpināt tikai tad, kad visas šajā punktā minētās personas ir apstiprinājušas attiecīgo segto darbu pieņemšanas aktu.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

121. Ja būvdarbu gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami ar aktu pieņemto segto darbu bojājumi, pirms būvdarbu atsākšanas veic atkārtotu iepriekš veikto segto darbu kvalitātes pārbaudi un sastāda attiecīgu aktu.

122. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

123. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

123.¹ Trešās grupas inženierbūvju būvuzraudzību var veikt būvkomersants, kurš ir reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības sniegt pakalpojumus būvuzraudzības jomā. Pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvuzraudzību var veikt viens vai vairāki būvspeciālisti, kuriem ir atbilstoši būvprakses sertifikāti un kurus nodarbina būvniecības ierosinātājs. Darba devējs izdod rīkojumu par būvuzrauga norīkošanu konkrētajā objektā.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

124. Ja būvdarbi tiek veikti strādājošā uzņēmumā, tos saskaņo ar uzņēmuma vadību.

124.¹ Sadaļņu iekalšanai izmanto instrumentus, kuru darbība neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz ēkas kopējo noturību. Izmantojamo instrumentu maksimāli pieļaujamie ierobežojumi ir šādi:

124.¹ 1. vienreizējā trieciena enerģija – 12 J;

124.¹ 2. vibrācijas līmenis – 14 m/s².

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

124.² Ja inženiertīklu būvdarbu laikā ēkas konstrukcijā konstatē deformāciju, darbu pārtrauc un uzaicina būvspeciālistu ēku konstrukciju projektēšanā, lai veiktu izmaiņas konstruktīvā mezgla risinājumā.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

125. Būvdarbus organizē un veic tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbus organizē un veic, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības.

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

126. Atjaunojot, pārbūvējot vai nojaucot inženierbūvi, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radušos atkritumus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

127. Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

128. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas ārējā inženiertīklā tos attīra atbilstoši normatīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas jomā.

129. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veidu un novadgrāvju sistēmu paredz darbu veikšanas projektā.

130. Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veic pasākumus, lai novērstu pazemes ūdeņu nelietderīgu izplūšanu un ūdens nesējhorizontu piesārņošanu.

131. Pastiprinot grunti, novērš pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošanu. Nepieciešamos pasākumus paredz darbu veikšanas projektā.

132. Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja minētie pasākumi paredzēti būvniecības ieceres dokumentācijā.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 607 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

133. Inženierbūves konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas rezultātā var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai un veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās.

134. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt būvniecības ierosinātājs, par to paziņojot institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Šo noteikumu 133. punktā minētajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

135. Inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektā norāda:

135.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

135.2. risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un inženierbūves elementu turpmākas bojāšanās novēršanai;

135.3. risinājumus, lai novērstu bīstamību cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

135.4. inženierbūves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

136. Ja atbilstoši kompetencei iestāde, kas nav institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir apturējusi būvdarbus, tā nekavējoties par to informē minēto institūciju.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 361 redakcijā)

137. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 134. un 136. punktā minētās informācijas saņemšanas apseko objektu un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu vai, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par inženierbūves konservāciju.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 361 redakcijā)

138. Ja pēc objekta apsekošanas konstatēta inženierbūves konservācijas nepieciešamība un būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektu, minētā institūcija lēmumā par inženierbūves konservāciju norāda:

138.1. inženierbūves konservācijas iemeslus;

138.2. inženierbūves konservācijas nosacījumus;

138.3. termiņu inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

139. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas, izvērtējot tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un to novēršanas termiņu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

140. Pēc šo noteikumu 139. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

141. Veicot inženierbūves konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasība par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu īstenošanas laiku.

142. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi lēmumu par atļauju apturēt būvdarbus vai kad būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis inženierbūves konservācijas darbus atbilstoši minētās institūcijas saskaņotajam inženierbūves konservācijas darbu veikšanas projektam.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 361 redakcijā)

143. Ja būvniecības ierosinātājs neizpilda šo noteikumu prasības, pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot būvniecības ierosinātāju, veikt inženierbūves konservācijas darbus. Visus ar inženierbūves konservāciju saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

144. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc būvdarbu pārtraukšanas vēlākā laikposmā konstatē, ka inženierbūve var radīt bīstamību videi vai cilvēku dzīvībai un veselībai vai tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, minētā institūcija pieņem lēmumu par inženierbūves konservāciju šajā nodaļā minētajā kārtībā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 361 redakcijā)

145. Ja pēc būvdarbu apturēšanas institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka nepieciešama inženierbūves konservācija, minētā institūcija pieņem lēmumu par inženierbūves konservāciju šajā nodaļā minētajā kārtībā.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 361 redakcijā)

146. Pirms inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā ierosināšanas veic inženierbūvē esošās telpas uzmērīšanu (ja šī telpa nav kadastrāli uzmērīta vai veikta šīs telpas pārbūve) un inženierbūves izpildmērījumu, izņemot šādus gadījumus:

146.1. inženierbūves atjaunošanas, konservācijas vai restaurācijas gadījumā;

146.2. nojaukšanas gadījumā, ja nav veikta līnijveida inženierbūves nojaukšana;

146.3. sezonas inženierbūves novietošanas vai ierīkošanas gadījumā;

146.4. atsevišķu labiekārtojuma elementu, stacionāra reklāmas, informācijas stenda vai avota kaptāžas jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā ārpus pilsētas teritorijas.

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

147. Inženierbūves izpildmērījuma plānu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tajā papildus iekļaujot informāciju:

147.1. par inženierbūves apjoma rādītājiem (raksturlielumiem) atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti normatīvajos aktos būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā;

147.2. par inženierbūves lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai.

148. Inženierbūves stāvu plānu vai telpu grupas plānu izstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā.

149. Izpildmērījumā par līnijveida inženierbūves nojaukšanu norāda nojauktās līnijveida inženierbūves daļas sākuma un beigu punktu, nojaukto daļu pārsvītrojot ar krustiņu.

(Apakšnodaļas nosaukums MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

150. Šo noteikumu 6.² punktā minētos būvdarbus pieņem ekspluatācijā, ja būvdarbi veikti atbilstoši paskaidrojuma rakstam.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

151. Pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs pieprasa institūcijām, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, sniegt atzinumu par būves atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem. Institūcijas 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

152. Pēc šo noteikumu 6.² punktā minēto būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, paskaidrojuma raksta II daļu, kurai pievieno šo noteikumu 151. punktā minēto atzinumu un šādus dokumentus:

152.1. ja veikta jauna būvniecība, novietošana vai pārbūve, – inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu (šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos);

152.2. ja veikta atjaunošana, – būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju (izņemot šo noteikumu 111. punktā minētos gadījumus);

152.3. ja veikta nojaukšana:

152.3.1. inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu (šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos);

152.3.2. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju (izņemot šo noteikumu 111. punktā minētos gadījumus).

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

153. Paskaidrojuma rakstā (neattiecas uz sezonas inženierbūvēm) norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc inženierbūves vai iekšējā inženiertīkla nodošanas. Minimālais būvdarbu garantijas termiņš ir divi gadi, skaitot no dienas, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet otrās un trešās grupas inženierbūves atjaunošanas gadījumā – trīs gadi, skaitot no dienas, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

153.¹ Būvdarbu veicēja pienākums ir novērst būvniecības dēļ radušos ceļu, ielu, ietvju konstrukciju un zemes virskārtas bojājumus. Autoceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas īpašniekiem vai, ja tādu nav, – tiesiskajiem valdītājiem nav tiesību pieprasīt minēto objektu pārbūvi vai šo objektu atjaunošanu lielākā apjomā, nekā nodarīti bojājumi.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

153.² Paskaidrojuma rakstā norāda ar būvniecības ierosinātāju saskaņotu sezonas inženierbūves ekspluatācijas un nojaukšanas termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Minēto termiņu kontrolē institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

154. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 152. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda patvaļīgās būvniecības esību un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet nojaukšanas gadījumā izdod būvniecības informācijas sistēmā (strukturēto datu veidā) izziņu par inženierbūves neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

155. Inženierbūve vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir izdarījusi būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

156. Ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, konstatē, ka ir veikta patvaļīga būvniecība vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti, tā pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Minētajā lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, termiņus, kā arī citus nosacījumus konstatēto nepilnību novēršanai.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

157. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis visus šo noteikumu 156. punktā minētajā lēmumā norādītos trūkumus, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, bet nojaukšanas gadījumā izdod būvniecības informācijas sistēmā (strukturēto datu veidā) izziņu par inženierbūves neesību, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju, kā arī atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

157.¹ Ja inženierbūvi vai tās daļu pieņem ekspluatācijā vai inženierbūve nojaukta ziemā un saskaņā ar būvniecības ieceri paredzēta teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana, koku un krūmu stādīšana, piebrauktuvju un ietvju seguma virsslāņa uzklāšana, tad minētos darbus var veikt tiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. jūnijam. Atlikto darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvdarbu veicējs atliktos būvdarbus veic termiņos un apjomā, kas noteikts aktā par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā, ja ar būvniecības ierosinātāju nav vienošanās par citu kārtību.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

157.² Pēc šo noteikumu 6.¹ 2., 6.¹ 3. un 6.¹ 4. apakšpunktā minēto būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs sagatavo inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu (šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos).

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

157.³ Būvniecības ierosinātājs līdz paziņojumā par būvniecību norādītajam būvdarbu pabeigšanas termiņam:

157.³ 1. pēc inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plāna (šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos) iesniegšanas pašvaldībā apstiprina būvniecības informācijas sistēmā būvdarbu pabeigšanu, ja tie ir pabeigti;

157.³ 2. pagarina būvniecības informācijas sistēmā būvdarbu izpildes termiņu, ja plānotie būvdarbi ir uzsākti, bet nav pabeigti;

157.³ 3. atceļ būvniecības informācijas sistēmā paziņojumu par būvniecību, ja plānotie būvdarbi nav uzsākti un netiks veikti.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

158. Ja inženiertīkla pievada būvdarbi veikti, pamatojoties uz šo noteikumu 18. punktā noteikto novietojuma plānu, būvniecības ierosinātājs pēc būvdarbu pabeigšanas iesniedz pakalpojuma sniedzējam, kurš inženiertīklu pievadu izmantoja vai izmantos pakalpojuma sniegšanai, inženiertīkla pievada izpildmērījuma plānu šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos un uzrāda objektu. Ja būvdarbi veikti atbilstoši novietojuma plānam, pakalpojuma sniedzējs, kurš inženiertīklu pievadu izmantoja vai izmantos pakalpojuma sniegšanai, par to veic atzīmi uz novietojuma plāna. Inženiertīkla pievada ekspluatāciju var uzsākt ar atzīmes veikšanu uz novietojuma plāna. Pakalpojuma sniedzējs, kurš inženiertīklu pievadu izmantoja vai izmantos pakalpojuma sniegšanai, piecu darbdienu laikā, skaitot no atzīmes veikšanas, iesniedz pašvaldībā novietojuma plānu un inženiertīkla pievada izpildmērījuma plānu.

159. Īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam pēc pirmās grupas inženierbūves, kura noteikta būvju klasifikācijā, pieņemšanas ekspluatācijā iesniedz Valsts zemes dienestā datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā paskaidrojuma rakstu un šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos – izpildmērījuma plānu.

(Grozīts ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

160. Inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

161. Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums ir nepieciešams, ja tas noteikts nekustamā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā. Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai inženierbūvei normatīvajos aktos epidemioloģiskās drošības jomā ir noteiktas higiēnas prasības.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

162. Ja nodod ekspluatācijā trešās grupas inženierbūvi (izņemot līnijveida inženierbūvi), papildus šo noteikumu 161. punktā minētajām institūcijām 10 darbdienu laikā pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sniedz atzinumu par inženierbūves atbilstību ugunsdrošības prasībām, bet, ja šī inženierbūve atrodas ostas teritorijā, 10 darbdienu laikā pēc minētā pieprasījuma saņemšanas arī valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" sniedz atzinumu par šīs inženierbūves gatavību ekspluatācijai no kuģošanas drošības viedokļa.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 665 redakcijā)

163. Ierosinot inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu (11. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

163.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527);

163.2. būvprojekta izmainītās daļas, kuras būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajos būvnoteikumos noteikto;

163.3. inženierbūves izpildmērījuma plānu šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos;

163.4. inženierbūves stāvu plānu vai telpu grupas plānu šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos;

163.5. ēkas vai tās telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja vienlaikus ar inženierbūvi ekspluatācijā tiek pieņemta ēka vai tās telpu grupa;

163.6. šo noteikumu 161. un 162. punktā minēto institūciju atzinumus;

163.7. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

163.8. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

163.9. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527);

163.10. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607);

163.11. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, ja būvdarbu laikā ir veikta būvuzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

163.¹ Apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs (izņemot šo noteikumu 94. punktā noteiktajā gadījumā), atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 607 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

164. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

165. Inženierbūvi pieņem ekspluatācijā institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Birojs pieņemšanas procesā pieaicina būvvaldes amatpersonu, ja būvvalde ir izteikusi vēlmi tajā piedalīties.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 361 redakcijā)

166. Būvniecības ierosinātājs, pieaicinot būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, uzrāda institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, inženierbūvi.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

167. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, novērtē inženierbūves gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz šo noteikumu 163. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par inženierbūves gatavību ekspluatācijai), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

168. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, inženierbūves pieņemšanas procesā var pieaicināt būvuzraugu, ja veikta būvuzraudzība, vai būvprojekta izstrādātāju, ja viņš nav veicis autoruzraudzību. Elektroenerģijas inženierbūves pieņemšanas procesā, ja energoapgādes objekts atrodas valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā), pieaicina Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (vai kompetentas pašvaldības iestādes vai amatpersonas). Būvuzrauga vai būvprojekta izstrādātāja atteikšanās piedalīties inženierbūves pieņemšanā nav pamats institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, nepieņemt inženierbūvi ekspluatācijā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

169. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav tiesīga pieņemt inženierbūvi ekspluatācijā, ja kāda no šo noteikumu 161. vai 162. punktā minētajām institūcijām nav sniegusi pozitīvu atzinumu par inženierbūves gatavību nodošanai ekspluatācijā vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

170. Inženierbūves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai inženierbūves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss projektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

171. Pārbūvējamas un atjaunojamas inženierbūves inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo inženierbūvi vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms ir izdots akts par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā, ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību nodošanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir saņemti šo noteikumu 161. punktā minētie atzinumi.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

172. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts apliecinājums par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju inženierbūves uzrādīšanas termiņu, izdod būvniecības informācijas sistēmā (strukturēto datu veidā) aktu par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts) vai pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Aktā ietver apliecinājuma par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 607 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527; MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

173. Ja inženierbūvi pieņem ekspluatācijā ziemā, labiekārtošanas darbus (piemēram, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu) un fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz kārtējā gada 1. jūnijam.

174. Saskaņā ar šo noteikumu 173. punktu atliktos būvdarbus un to veikšanas termiņus ieraksta aktā. Aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvinspektors.

175. Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas inženierbūves, būves tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru būvi.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 607 redakcijā)

176. Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc inženierbūves pieņemšanas ekspluatācijā. Minētais termiņš, skaitot no akta izdošanas dienas, nedrīkst būt mazāks par:

176.1. trim gadiem otrās grupas inženierbūvei;

176.2. pieciem gadiem trešās grupas inženierbūvei.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

177. Šo noteikumu 176. punktā minētais būvdarbu garantijas termiņš nav piemērojams iekārtām, kas tiek uzstādītas būvdarbu laikā. Iekārtu garantijas termiņus nosaka attiecīgās iekārtas ražotājs iekārtas tehniskajā dokumentācijā.

178. Akta ciparu kodā ir šādas 14 zīmes:

178.1. pirmās divas zīmes – attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;

178.2. nākamās piecas zīmes – akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;

178.3. pēdējās septiņas zīmes – būves teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

179. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

180. Inženierbūve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta izdošanas dienu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 607)

181. Ja inženierbūve netiek pieņemta ekspluatācijā, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Minētajā lēmumā norāda konstatētās atkāpes no akceptētās būvniecības ieceres vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un termiņu atkāpju novēršanai.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 361)

182. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis šo noteikumu 181. punktā minētajā lēmumā norādītās atkāpes, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas izdod būvniecības informācijas sistēmā (strukturēto datu veidā) aktu, kurā ietver būvniecības ierosinātāja norādīto informāciju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

183. Īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam pēc otrās vai trešās grupas inženierbūves, kura noteikta būvju klasifikācijā, pieņemšanas ekspluatācijā iesniedz Valsts zemes dienestā datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā aktu par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā un šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos – izpildmērījuma plānu, stāvu plānu un telpu grupas plānu.

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

184. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

185. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

186. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

187. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

188. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

189. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

190. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

191. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

192. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

193. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

194. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 527)

195. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

196. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

197. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

198. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

199. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

200. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

201. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

202. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

203. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

204. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

205. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

206. (Svītrots ar MK 20.04.2021. noteikumiem Nr. 245)

207. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumus Nr. 551 "Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 193.nr.).

207.¹ Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumus Nr. 573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 194. nr.; 2018, 84., 191. nr.; 2019, 239. nr.).

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

208. Ja būvdarbu veikšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir izdota būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts, paskaidrojuma raksts inženierbūves konservācijai vai apliecinājuma karte, tad šos būvdarbus pabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecības procesa veidam.

209. Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā tās institūcijas arhīvā, kura pilda būvvaldes funkcijas, šādus dokumentus:

209.1. apliecinājumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu;

209.2. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

209.3. institūciju atzinumus par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu;

209.4. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

209.5. inženierbūves izpildmērījuma plānu (šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos);

209.6. inženierbūves stāvu plānu vai telpu grupas plānu (šo noteikumu 146. punktā minētajos gadījumos);

209.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

210. Ja būvdarbi ir uzsākti vai būvdarbu veikšanai līdz 2021. gada 31. oktobrim ir izdota būvatļauja vai akceptēta apliecinājuma karte, tad šos būvdarbus pabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecības procesa veidam:

210.1. pabeidz būvdarbus, kuri ir uzsākti atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" 3. punktam un kuru veikšanai nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti;

210.2. apliecinājuma kartes gadījumā – atbilstoši šo noteikumu 9.1. apakšnodaļā minētajai kārtībai, iesniedzot apliecinājuma kartes II daļu (3. pielikums) un šo noteikumu 152. punktā minētos dokumentus;

210.3. būvatļaujas gadījumā būvprojektu izstrādā atbilstoši šo noteikumu 6. nodaļā minētajai kārtībai un apjomam, būvdarbus veic atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļā minētajai kārtībai un būvi nodod ekspluatācijā atbilstoši šo noteikumu 9.2. apakšnodaļā minētajai kārtībai.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

211. Ja saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktu būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad ievēro Būvniecības likumu un šajos noteikumos noteikto kārtību un termiņus, izņemot šādas darbības:

211.1. būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) papīra dokumentu formā izstrādā trijos eksemplāros, Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros, bet elektroniski – vienā eksemplārā. Ja būvniecības ierosinātājs pats izstrādā būvniecības ieceres dokumentāciju papīra dokumentu formā, to sagatavo divos eksemplāros. Trešo personu saskaņojumu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna, arī saskaņojumu par atkāpēm no tehnisko noteikumu prasībām var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna. Visus eksemplārus iesniedz izskatīšanai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas;

211.2. būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama, pievieno būvprojekta dokumentācijai;

211.3. būvdarbu žurnālu iesniedz reģistrācijai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei;

211.4. pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības ierosinātājs izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam akceptētu paskaidrojuma rakstu vai būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju;

211.5. darbu veikšanas projektu pirms būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēto darbu uzsākšanas nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontroles institūcijām;

211.6. būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam;

211.7. pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (8., 9. un 10. pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 119.² punktā minētos dokumentus.

(MK 20.04.2021. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

212. Līdz attiecīgās būvniecības informācijas sistēmas programmatūras izstrādāšanai un ieviešanai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. martam:

212.1. šo noteikumu 6.¹ punktā minētajos gadījumos:

212.1.1. ierosinot būvniecību, paziņojumam par būvniecību papildus pievieno dokumentu, kurā norāda informāciju par objekta būvniecības veidu (jauna būvniecība, atjaunošana, pārbūve, novietošana vai nojaukšana), inženierbūves lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai, būvniecības ieceres izstrādātāju (juridiskās personas nosaukums, būvkomersanta nosaukums vai būvspeciālista(-u) vārds, uzvārds, juridiskās personas reģistrācijas numurs, būvkomersanta reģistrācijas numurs vai būvspeciālista(-u) sertifikāta numurs un darbības sfēra);

212.1.2. līdz plānoto būvdarbu izpildes termiņa beigām iesniedz brīvas formas iesniegumu, kurā pēc izpildmērījuma iesniegšanas pašvaldībā norāda, ka būvdarbi ir pabeigti, vai pagarina būvdarbu izpildes termiņu, vai atceļ paziņojumu par būvniecību, ja būvdarbi nav uzsākti un netiks veikti;

212.2. ja paskaidrojuma raksta būvniecības procesa ietvarā paredzēti atliktie būvdarbi, tad, iesniedzot paskaidrojuma raksta II daļu, papildus pievieno dokumentu, kurā norāda ziņas par atliktajiem būvdarbiem (darba nosaukums, mērvienība un daudzums, pabeigšanas termiņš), bet institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod atsevišķu lēmumu par atliktajiem būvdarbiem un izdara būvniecības informācijas sistēmā paskaidrojuma rakstā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu;

212.3. ja paskaidrojuma raksta būvniecības procesa ietvarā būvniecības iecerē ir paredzēti būvdarbi vai objekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, tad:

212.3.1. nododot ekspluatācijā katru būves kārtu, izņemot pēdējo kārtu, iesniedz brīvas formas iesniegumu, kurā norāda informāciju atbilstoši paskaidrojuma raksta II daļai un šo noteikumu 152. punktā minētos dokumentus, un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdod atsevišķu lēmumu par būvdarbu pabeigšanu;

212.3.2. nododot ekspluatācijā pēdējo būves kārtu, iesniedz paskaidrojuma raksta II daļu un šo noteikumu 152. punktā minētos dokumentus, un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izdara būvniecības informācijas sistēmā paskaidrojuma rakstā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu;

212.4. iekļaujot būvniecības informācijas sistēmā datus par būvspeciālista darbības jomu, norāda informāciju tādā apjomā, kādu nodrošina būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāte.

(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 777 redakcijā)

213. Šo noteikumu 41.² punkts piemērojams ar 2023. gada 1. jūliju un attiecas uz būvniecības procesiem, kas noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 387 redakcijā)

214. (Punkts stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.07.2025., sk. grozījumu 3. punktu)