1. Noteikumi nosaka:

1.1. būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi;

1.2. gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana;

1.3. gadījumus, kad nepieciešama būves vai būvprojekta ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu, veikšanas kārtību un apjomu;

1.4. gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu;

1.5. būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī birojā, institūcijās, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un pašvaldībā nodarbināto būvinspektoru sadarbības kārtību;

1.6. būvspeciālistu atbildību;

1.7. principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu;

1.8.  gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.

(Grozīts ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390)

3. Būvniecību var ierosināt:

3.1. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs;

3.2. pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;

3.3.  enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants;

3.4. zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai servitūta izlietotājs – būves ekspluatācijai nepieciešamās inženierbūves ceļu zemes nodalījuma joslā.

(Grozīts ar MK 22.08.2023. noteikumiem Nr. 478)

3.¹ Ja būvniecības ierosinātājs ir ārzemnieks vai ārvalstu komersants, būvniecības dokumentos norāda šādu informāciju:

3.¹ 1. ārzemnieks, par kuru nav iekļautas ziņas Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, norāda dzimšanas datumu un papildus norāda tā dzimšanas vietu, valstisko piederību un tās veidu;

3.¹ 2. ārvalstu komersants, kas nav reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, norāda juridiskās personas dibināšanas datumu un papildus juridiskās personas juridisko adresi.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 604 redakcijā)

4. Būves iedala trīs grupās (1. pielikums) atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa.

(Grozīts ar MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 55)

5. Dalījums būvju grupās un būvniecības process neattiecas uz:

5.1. ģeodēziskajiem punktiem, robežzīmēm un citām apvidū nostiprinātām zīmēm, kurām ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem – koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība – un kuru būvniecības kārtību nosaka normatīvie akti ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā;

5.2. pagaidu būvēm.

6. Būvniecības ieceres iesniegumu par paredzēto būvniecību iesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura veic būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde). Iesniedzot Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvniecības informācijas sistēmā, tajā veido būvniecības lietu par konkrēto būvniecības ieceri.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

6.¹ Būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā nodrošina būvprojekta vadītājam un atbildīgajam būvuzraugam, kā arī citām personām atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piekļuves tiesības konkrētajai būvniecības lietai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

6.² Būvniecības dalībnieki, kontrolējošās institūcijas un citas personas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmā pieejamo saziņas rīku, var savstarpēji sazināties vai iesniegt informāciju. Būvvalde saņemto informāciju, ja nepieciešams, pievieno konkrētajai būvniecības lietai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

7. Ja būvniecības ieceres iesniegums tiek iesniegts par vairāku būvju būvniecību, kuras atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam atrodas dažādās būvju grupās, būvniecības procesā piemēro kārtību, kāda speciālajos būvnoteikumos noteikta augstākas grupas būves būvniecībai. Ja būvniecības ieceres iesniegumā ir plānota ēkas būvniecība, piemēro ēku būvnoteikumus, izņemot gadījumu, ja ēka ir pakārtota inženierbūvei.

8. Atkarībā no būves grupas un speciālajos būvnoteikumos noteiktā būvniecības procesa būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā un šo noteikumu 12.² punktā minētajos termiņos. Būvdarbus var uzsākt pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un atzīmju izdarīšanas par nosacījumu izpildi.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

9. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

10. Ja paredzētā būve ir īslaicīgas lietošanas būve, būvvalde lemj par īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņu, nosakot to ne ilgāku par pieciem gadiem. Ekspluatācijas termiņu var pagarināt, kopā nepārsniedzot 10 gadus.

11. Ja būvei nav saglabājies neviens konstruktīvais elements un teritorija ir sakārtota, būvvalde pēc zemes vai būves īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai lietotāja pieprasījuma saņemšanas 10 darbdienu laikā veic apsekošanu dabā un izdod dokumentu, kas apliecina būves neesību. Izziņā par būves neesību būvvalde norāda ziņas par objektu (būves kadastra apzīmējums, būves īpašnieks, būves lietošanas veids un būves raksturlielumi) un zemesgabalu (zemes vienības kadastra apzīmējums, zemes vienības adrese, zemesgabala īpašnieks).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 604 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

12. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

12.¹ Ja būvniecības ierosinātājs ar juridisko personu ir noslēdzis pakalpojuma līgumus par būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta izstrādāšanu, būvekspertīzi, būvuzraudzību, autoruzraudzību vai būvdarbu veikšanu, tad būvniecības dokumentāciju (piemēram, paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti, būvprojektu, visu veidu segto darbu pieņemšanas aktus, apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai, aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā) nolīgtās juridiskās personas vārdā paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina attiecīgais būvspeciālists atbilstoši šajos noteikumos minētajiem pienākumiem un tiesībām. Juridiskā persona civiltiesiski atbild par būvspeciālista darbību vai bezdarbību.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

12.² Būvvalde izskata būvniecības ieceres dokumentāciju (būvprojektu), pieņem lēmumu un izdara atbilstošas atzīmes būvniecības informācijas sistēmā šādos termiņos:

12.²1. mēneša laikā – par Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktā minēto jautājumu;

12.²2. 10 darbdienu laikā – par Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. punktā minēto jautājumu;

12.²3. 10 darbdienu laikā – par Būvniecības likuma 16. panta 2.² daļā un 17. panta 2.¹ daļā minēto jautājumu, kā arī par izmaiņām būvatļaujā gadījumos, kad mainās būvatļaujas adresāts, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs;

12.²4. 15 darbdienu laikā – atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;

12.²5.  piecu darbdienu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā iesniegti dati, kas apliecina visu attiecīgo nosacījumu izpildi, – atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

12.³ Būvniecības likuma 14.¹ panta otrā daļa attiecībā uz atļaujas un saskaņojuma izdošanu ar noklusējumu ir piemērojama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lēmumiem būvniecības administratīvajā procesā.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā; sk. 183. punktu)

12.⁴ Būvniecības likuma 14.¹ panta trešā daļa attiecībā uz saskaņojuma izdošanu ar noklusējumu ir piemērojama, ja ir ievēroti būvnormatīvā noteiktie šādu inženiertīklu savstarpējie attālumi (horizontālie, vertikālie):

12.⁴1. gāzapgādes ārējie inženiertīkli ar spiedienu līdz 0,4 MPa;

12.⁴2. elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot);

12.⁴3. ūdensapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot);

12.⁴4. kanalizācijas ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot);

12.⁴5. siltumapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot);

12.⁴6. elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli;

12.⁴7. pašvaldību ielas un ceļi.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā; sk. 183. punktu)

13. Pirms būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību, kā arī saņemt no inženiertīklu īpašniekiem pieslēgšanās (atslēgšanās) vai inženiertīklu šķērsošanas tehniskās prasības.

13.¹ Būvniecības ieceres dokumentāciju būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai izstrādā ekspluatācijā nodotām būvēm vai zemesgrāmatā reģistrētām būvēm, izņemot jaunbūves.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

14. (Svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390)

14.¹ (Svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390)

15. Būvvalde pieprasa būvniecības ierosinātājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus no valsts institūcijām, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos. Ja būvniecība skar objektu un inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas, projektēšanai jāsaņem arī attiecīgo objektu un inženiertīklu īpašnieku tehniskie noteikumi.

16. Valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ daļai izdod 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

17. Inženiertīklu īpašnieki pieslēgšanās (atslēgšanās) vai inženiertīklu šķērsošanas tehniskos noteikumus atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ daļai izdod bez maksas 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

17.¹ Inženiertīklu īpašnieki vai valdītāji būvniecības ieceres dokumentācijā iestrādātos tehniskos noteikumus atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta 1.² daļai izvērtē saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā 30 dienu laikā pēc būvniecības ieceres dokumentācijas saņemšanas.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 604 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

18. Inženiertīklu īpašnieki atbilstoši kompetencei nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženiertīkliem vai to šķērsošanai. Tehniskajos noteikumos nosaka prognozēto izdevumu apmēru par pieslēgšanos inženiertīkliem vai inženiertīklu pilnveidošanu. Prognozētais izdevumu apmērs nedrīkst būt lielāks par tehnisko prasību izpildei nepieciešamajām izmaksām, kuras tieši saistītas ar īstenojamo projektu.

19. Teritorijas inženierizpēti veic, lai nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides un kultūras pieminekļu aizsardzību būvniecības un būves ekspluatācijas laikā.

20. Inženierizpēti veic:

20.1. no jauna būvējamu, pārbūvējamu un atjaunojamu būvju būvprojektam, ja nepieciešams, arī projektējamiem inženiertīkliem. Veicot inženierizpēti būves paplašināšanai, pārbūvei vai tehniskajai modernizācijai, noskaidro, kā mainījušies dabas apstākļi (arī pamatnes grunts īpašības) attiecīgās būves būvniecības un ekspluatācijas laikā;

20.2. būvniecības un ekspluatācijas laikā, lai kontrolētu zemes darbu, būves pamatnes un pamatu izbūves atbilstību būvprojektam un laikus prognozētu un novērstu iespējamos būvniecības izraisītos vai veicinātos nelabvēlīgos ģeoloģiskos procesus (piemēram, karstu, noslīdeņus, sufoziju, pārmitrināšanu), kā arī lai noteiktu būves deformācijas.

21. Inženierizpēte būvniecības vajadzībām ietver:

21.1. ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti;

21.2. ģeotehnisko izpēti;

21.3. hidrometeoroloģisko izpēti.

22. Inženierizpētes mērķi, darbu veidus un izpildes secību atkarībā no būves sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz vidi nosaka būvniecības ierosinātājs kopā ar būvprojekta izstrādātāju un inženierizpētes darbu izpildītāju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

23. (Svītrots ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

24. Inženierizpēti veic saskaņā ar tehnisko uzdevumu, kurā atkarībā no plānotās darbības norāda darbu izpildes termiņus, nepieciešamo veicamo darbu precizitāti un ticamības pakāpi, kā arī ziņas par agrāk veikto inženierizpēti būvvietā, topogrāfiskajiem plāniem, kartēm vai shēmām ar projektējamo būvju, esošo būvju un inženiertīklu izvietojumu, būvlaukuma robežas, inženiertīklu trases un to iespējamos variantus, būvju tehnisko raksturojumu, citas īpašas vai papildu prasības un ziņas par citiem izpētes veidiem.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

25. Inženierizpētes darbu veicējam ir pienākums:

25.1. pārliecināties, ka ir saņemta pietiekama un aktuāla informācija inženierizpētes veikšanai un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju;

25.2. darīt zināmu būvniecības ierosinātājam un būvprojekta izstrādātājam jebkādu saņemto informāciju, kas ietekmē vai var ietekmēt inženierizpētes darbu izpildi;

25.3. inženierizpētes rezultātus apstrādāt un apkopot pārskatā, kura saturs atbilst tehniskā uzdevuma, inženierizpētes darbu programmas un normatīvo aktu prasībām.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

26. Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos dokumentus normatīvajos aktos noteiktos gadījumos ir tiesīgs izstrādāt būvprojekta izstrādātājs, būvkomersants vai būvspeciālists. Izņēmumi ir pieļaujami speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

26.¹ Būvniecības ierosinātājam ir pienākums būvniecības ieceres realizācijai pasūtīt būvprojektu, kas ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus un mezglus, lai nodrošinātu būves atbilstību Būvniecības likumā noteiktām būtiskām prasībām.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

27. Būvniecības ierosinātājs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

28. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei tādā apjomā, lai būtu iespējams:

28.1. noteikt izbūvējamās būves atbilstību normatīvajiem aktiem un citām izvirzītajām prasībām;

28.2. veikt būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama;

28.3. veikt ēkas energoefektivitātes novērtējumu, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums;

28.4. aprēķināt būvizmaksas ar būvniecības ierosinātāja noteiktu precizitāti;

28.5. nodrošināt būvdarbu veicējam pietiekamu informāciju būvdarbu veikšanai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

29. Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos dokumentus, tā var tos izstrādāt tāda būvspeciālista vadībā, kuram ir atbilstoša specialitāte. Šajā gadījumā būvniecības ieceres dokumentus, kā arī būvprojektu paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina un par to atbildību uzņemas būvspeciālists, kura vadībā tā ir izstrādāta.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

30. Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentus, būvprojektu vai tā daļu, būvprojekta izstrādātājam ir pienākums ievērot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un tehniskās prasības.

31. Būvniecības ierosinātājs slēdz līgumu par būvprojekta izstrādi ar būvprojekta izstrādātāju.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

32. Ja būvprojekta izstrādātājs ir būvkomersants, tas par būvprojekta vadītāju norīko atbilstošas jomas būvspeciālistu, kurš vada projektēšanu un koordinē būvprojekta izstrādi.

33. Ja būvprojekta izstrādātājs ir būvspeciālists, tas veic arī būvprojekta vadītāja pienākumus.

34. Ja būvniecības ierosinātājs slēdz vairākus atsevišķus līgumus, lai nodrošinātu viena būvprojekta izstrādi, tajos norāda atbildīgo būvprojekta izstrādātāju, kā arī būvprojekta daļu izstrādātājus. Ja būvprojekta vai būvprojekta daļu izstrādātājs ir būvkomersants, tas par būvprojekta vai attiecīgi būvprojekta daļas vadītāju norīko atbilstošas jomas būvspeciālistu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

34.¹ Ja būvprojekta izstrādātājs vai būvspeciālists noslēdzis projektēšanas līgumus ar citiem būvkomersantiem vai būvspeciālistiem par būvprojekta daļu izstrādi vai konkrētu darbu izpildi, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir attiecīgajiem būvspeciālistiem piekļuves tiesības konkrētajai būvniecības lietai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

35. Ja būvprojekta izstrādātājs neturpina tā izstrādi (tai skaitā pēc atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi), jaunais būvprojekta izstrādātājs, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu, kā arī par tā atbilstību sākotnējai iecerei.

36. Būvprojekta vadītājam ir šādi pienākumi:

36.1. vadīt projektēšanas darbus, kā arī koordinēt atsevišķo būvprojekta daļu savstarpējo atbilstību būvprojektam kopumā;

36.1.¹ pārliecināties, ka būvprojektā ir iekļautas un izstrādātas visas nepieciešamās daļas atbilstoši projektēšanas uzdevumam un būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem;

36.2. pārliecināties, ka ir saņemta pietiekama un aktuāla projektēšanai nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju un nodrošināt savlaicīgu tās nodošanu būvprojekta daļu atbildīgajiem speciālistiem;

36.3. informēt būvprojekta daļu vadītājus par viņu izstrādei nodoto darbu apjomu;

36.4. pārbaudīt atsevišķo projekta daļu atbilstību būvniecības iecerei un to savstarpējo saskaņotību;

36.5. darīt zināmu būvniecības procesa dalībniekiem jebkādu saņemto informāciju, kas ietekmē vai var ietekmēt projektēšanas darbu izpildi;

36.6. būvprojekta izmaiņu gadījumā nodrošināt atbilstošu to iestrādāšanu visās attiecīgajās būvprojekta daļās, ja nepieciešams, informēt par izmaiņām būvatļauju izdevušo institūciju un organizēt atbilstošu saskaņošanas procedūru.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

37. Ja viena zemesgabala robežās atsevišķus objektus projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, zemesgabala ģenerālplāna izstrādāšanu vada viens būvprojekta vadītājs, kura pienākums ir koordinēt zemesgabala apbūvi kopumā.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

38. Būvprojekta daļas vadītājam ir šādi pienākumi:

38.1. pārliecināties, ka ir saņemta visa darbu izpildei nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, pieprasīt būvprojekta vadītājam papildu informāciju;

38.2. veikt nepieciešamos aprēķinus un izstrādāt attiecīgās būvprojekta daļas, nodrošinot to atbilstību būvniecības iecerei, būvniecības ierosinātāja uzdevumam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī pārliecināties, ka būvprojekta daļas risinājumi atbilst Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām, bet, ja būvprojektu izstrādā, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, – Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskajām, kā arī tehnisko vai īpašo noteikumu prasībām;

38.3. nodrošināt attiecīgo daļu ietvaros izstrādāto risinājumu savstarpējo saskaņotību;

38.4. informēt būvprojekta vadītāju par attiecīgās daļas risinājumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt citu būvprojekta daļu risinājumus;

38.5. pārbaudīt katru izstrādāto būvprojekta rasējuma lapu, ja atsevišķas būvprojekta daļas rasējumu tehniskajam izstrādātājam nav attiecīgā sertifikāta.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

39. Līgumā par būvprojekta izstrādi iekļaujami autoruzraudzības veikšanas pamatnosacījumi, ja būvprojekts tiek izstrādāts šo noteikumu 105. punktā minētajām būvēm.

40. Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, tiem ir pienākums ziņot Ekonomikas ministrijai un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai par būvspeciālista pārkāpumiem.

(Nodaļas nosaukums MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

41. Būvprojekta ekspertīzi ir tiesīgs veikt no būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvekspertīzes veicējs, bet būves ekspertīzi – no būvdarbu veicēja neatkarīgs būvekspertīzes veicējs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

42. Būveksperts būvekspertīzes atzinumā apliecina, ka ne būveksperta, ne viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses neietekmēs būvekspertīzes atzinumu un ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka būveksperts ir ieinteresēts būvprojekta realizācijā. Šo noteikumu izpratnē par radiniekiem ir uzskatāmas šādas personas – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

43. Būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja. Būvprojekta ekspertīze nav jāveic būves nojaukšanas būvprojektam.

(MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā)

44. Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām būvekspertīzes veikšanā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

45. Ja būvekspertīze ir obligāta vai to pieprasa būvvalde, pamatojot būvekspertīzes nepieciešamību, būvekspertīzes veicēju izvēlas būvniecības ierosinātājs. Līgumu par būvekspertīzi slēdz un ar tā izpildi saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

46. Trešās grupas būvēm speciālos būvnoteikumos nosaka būvprojekta daļas, kurām nepieciešama būvprojekta ekspertīze.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

47. Būvkomersantam, kas veic būvekspertīzi, ir pienākums iesaistīt būvekspertīzes veikšanas procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus ar prasmēm un pieredzi uzdoto darbu veikšanā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

48. Ja būvniecības ierosinātājs slēdz līgumu par būvprojekta ekspertīzi:

48.1. ar vairākiem būvkomersantiem, – attiecīgajos līgumos norāda būvekspertīzes vadītāju, kura pienākums ir koordinēt visu būvprojekta daļu būvekspertīzi, kā arī sniegt kopējo būvprojekta ekspertīzi;

48.2. ar vienu būvkomersantu vai būvspeciālistu, tad tas uzņemas gan būveksperta, gan būvekspertīzes vadītāja pienākumus un tiesības.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)  

48.¹ Būvekspertīzes vadītājam un piesaistītajiem būvekspertiem būvniecības ierosinātājs vai būvprojekta vadītājs piešķir būvniecības informācijas sistēmā piekļuves tiesības būvniecības ieceres dokumentācijai, tai skaitā būvprojektam un citiem pievienotajiem dokumentiem.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

49. Būvprojekta ekspertīzes veikšanai būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvprojekts, tai skaitā projektēto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķini un – pārbūves, restaurācijas, atjaunošanas, konservācijas vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos – esošās būves tehniskās apsekošanas atzinums. Ja būvprojekts izstrādāts papīra dokumenta formā, tad būvprojekta ekspertīzes veikšanai iesniedz pilnu būvprojekta eksemplāru (ar atbildīgo vadītāju un būvniecības ierosinātāja parakstiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

49.¹ Būvekspertam papildus šo noteikumu 49. punktā minētajam ir tiesības pieprasīt citu nepieciešamo dokumentāciju, kas nav pieejama būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

50. Atsevišķo būvprojekta daļu būvekspertīzes rezultātus būveksperts apkopo būvprojekta daļas ekspertīzes atzinumā (3. pielikums).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

51. Pamatojoties uz šo noteikumu 50. punktā minētajiem atzinumiem, būvekspertīzes vadītājs sagatavo būvprojekta ekspertīzes atzinumu, tai skaitā gadījumos, kad piemēroti citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie standarti un būvnormatīvi, norādot, vai būvprojektā sasniegti nacionālajos standartos un būvnormatīvos izvirzītie kritēriji un vērtības (3. pielikums).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

52. Atsevišķo būvprojekta daļu ekspertīzes atzinumi tiek pievienoti būvprojekta ekspertīzes atzinumam kā neatņemama atzinuma sastāvdaļa. Būvprojekta daļas ekspertīzes atzinumu un būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības lietai būvniecības informācijas sistēmā vai būvprojekta dokumentācijai, ja būvprojekta saskaņošana noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

53. Būvekspertīzes vadītājs par normatīvo aktu un tehnisko noteikumu (tai skaitā piemēroto Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu) prasībām atbilstošu būvprojektu sniedz pozitīvu atzinumu, bet par neatbilstošu būvprojektu – negatīvu atzinumu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

54. Saņemot negatīvu atzinumu, būvprojekta izstrādātājs novērš konstatētās neatbilstības.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)  

55. Pēc neatbilstību novēršanas precizētais būvprojekts ir pieejams būvniecības informācijas sistēmā vai, ja būvprojekta saskaņošana noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs precizēto būvprojektu iesniedz būvekspertam. Būveksperts izvērtē precizēto būvprojekta daļu. Ja atkārtotu būvekspertīzi veic cits būveksperts, nepieciešama pilna būvprojekta ekspertīze. Atkārtotas būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvprojekta ekspertīzes atzinumu papīra dokumenta formā pievieno būvprojektam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

56. Būvekspertam ir pienākums dokumentēt būvekspertīzes veikšanas gaitu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

57. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

58. Būveksperts saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta būvekspertīzes veikšanai, veiktos aprēķinus un sniegto atzinumu glabā vismaz 10 gadus, izņemot gadījumu, ja minētie dokumenti ir pieejami būvniecības informācijas sistēmā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

59. Ja būveksperts ir sniedzis negatīvu atzinumu par būvprojektu, viņam par to ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk – birojs), ja konstatētie trūkumi skar Būvniecības likumā noteiktās būtiskās būvei izvirzītās prasības.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

60. Ja būvprojektam, kuram būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir veikta būvekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais vai cits risinājums, kas samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, un to izmaiņu būvprojektā atbilstoši šo noteikumu 67.¹ punktam ir norādījis būvprojekta izstrādātājs, būvniecības ierosinātājam ir pienākums veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu ekspertīzi, ievērojot šo noteikumu 69. punktu. Izmaiņu būvprojekta būvekspertīzes atzinumu pievieno izmaiņu būvprojektam līdz būvdarbu atsākšanas brīdim, ja tie ir pārtraucami, vai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.

(MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā)

61. Būves ekspertīzi veic:

61.1. ja risināms strīds starp būvniecības dalībniekiem;

61.2. pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma;

61.3. pēc biroja vai būvvaldes pamatota rakstiska pieprasījuma;

61.4. ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

62. Būvekspertīzes rezultātus būveksperts apkopo būves ekspertīzes atzinumā (4. pielikums).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

63. Būvekspertīzes pasūtītājam ir saistoši šīs nodaļas nosacījumi par līguma slēgšanu ar būves ekspertīzes veicēju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

64. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

65. Šo noteikumu 61.1. un 61.4. apakšpunktā minētajā gadījumā būvekspertu izvēlas, slēdz ar to pakalpojuma līgumu un par minēto pakalpojumu maksā persona, kura ir pieaicinājusi būvekspertīzes veicēju, savukārt šo noteikumu 61.2. un 61.3. apakšpunktā minētajā gadījumā – būvniecības ierosinātājs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

66. Apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā ir pieļaujamas izmaiņas sākotnējā iecerē. Izmaiņas var veikt pēc atzīmes izdarīšanas par būvniecības ieceres akceptu vai būvdarbu laikā, ievērojot Būvniecības likuma 16. panta 2.¹, 2.², 2.³, 2.⁴ daļā vai 17. panta 2.¹ daļā minētos nosacījumus.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

67. Būvniecības ieceres dokumentācijā izdarītās izmaiņas jāsaskaņo Būvniecības likumā un speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

67.¹ Ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, izmaiņu būvprojekta izstrādātājs skaidrojošajā aprakstā norāda minēto izmaiņu ietekmi uz iepriekš ekspertēto būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu.

(MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā)

68. Ja būvniecības ierosinātājs vēlas mainīt būvniecības ieceres dokumentāciju un tas neatbilst Būvniecības likuma 16. panta 2.¹, 2.², 2.³, 2.⁴ daļas vai 17. panta 2.¹ daļas nosacījumiem, būvniecības ieceres dokumenti būvvaldē iesniedzami no jauna, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu, un uzsākams jauns būvniecības process.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

68.¹ Ja būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, būvdarbus pārtrauc būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas, līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā (ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu) un saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā)

69. Ja saskaņā ar šo noteikumu 60. punktu ir jāveic atkārtota būvprojekta ekspertīze un būve tiek ekspluatēta, būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, pārtrauc un tos var atsākt tikai pēc tam, kad ir saņemts pozitīvs būvekspertīzes atzinums.

(MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā)

69.¹ Ja saskaņā ar šo noteikumu 68. punktu ir uzsākams jauns būvniecības process, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz jaunu būvniecības ieceres iesniegumu un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

69.² Ja būvdarbu laikā saskaņā ar šo noteikumu 68. punktu ir uzsākams jauns būvniecības process, būvniecības ierosinātājs papildus šo noteikumu 69.¹ punktā minētajiem dokumentiem iesniedz būvspeciālista sagatavotu slēdzienu par dabā esošās būves būvapjomu un iespēju turpināt būvdarbus atbilstoši jaunajai būvniecības iecerei, kā arī esošās būves būvapjoma fotofiksāciju.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

69.³ Būvvalde izvērtē šo noteikumu 69.¹ un 69.² punktā minētos dokumentus un pieņem vienu no Būvniecības likuma 14. panta trešajā daļā minētiem lēmumiem. Jaunajā būvatļaujā, paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē norāda iepriekš izsniegto būvatļauju, paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti un, ja nepieciešams, to atceļ.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

70. Pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti. Būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi.

71. Lēmums par būvniecības ieceres akceptēšanu ir spēkā piecus gadus, un šajā termiņā ir jārealizē iecere, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

72. Pabeidzot pirmās grupas būves būvdarbus, būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.

73. Otrās un trešās grupas jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošo būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, ierīkošanai, novietošanai vai nojaukšanai būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības ieceres iesniegumu un dokumentus.

74. Būvvalde, saņemot būvatļaujā norādītos dokumentus, kas apliecina projektēšanas nosacījumu izpildi, pārliecinās, ka būvprojektam ir izstrādātas visas nepieciešamās daļas, būvprojekts atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) (izņemot gadījumu, ja būvprojekts attiecas uz nacionālo interešu objektu), kā arī ir saņemta tehnisko noteikumu izdevēja piekrišana būvprojekta risinājumiem.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

75. (Svītrots ar MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390)

76. Būvvalde neizdara atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja ir apstrīdēti vai pārsūdzēti vides institūcijas izsniegtie tehniskie noteikumi. Vides institūcijai ir pienākums triju darbdienu laikā informēt attiecīgo būvvaldi par vides tehnisko noteikumu apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu.

77. Būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir pieci gadi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

78. Maksimālajā projektēšanas nosacījumu izpildes termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

79. Būvatļaujā norādītie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir jāizpilda speciālajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā. Ja būvniecības ierosinātājs minētos nosacījumus norādītajā termiņā neizpilda, būvatļauja pēc minētā termiņa beigām ir atceļama.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

81. Maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu nosaka no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto nosacījumu izpildi. Šajā laikā ieskaita arī būvdarbu pārtraukšanas laiku, ja būvdarbi pārtraukti pēc būvatļaujas saņēmēja lūguma, bet, ja būvdarbi pārtraukti, pamatojoties uz institūcijas lēmumu, un tas nav saistīts ar pārkāpumiem būvniecībā, būvdarbu pārtraukšanas laiku maksimālajā būvdarbu veikšanas ilgumā neieskaita.

82. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības dalībnieki veic darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumus un iekārto darbavietas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, veicot būvdarbus.

83. Pēc būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes katrai būvniecības lietai vai katrai būves kārtai aizpilda būvdarbu žurnālu (5.¹ pielikums) (izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir noteikts citādi). Būvdarbu žurnāls atspoguļo būvdarbu gaitu objektā no būvdarbu uzsākšanas līdz būves vai tās daļas nodošanai ekspluatācijā, kā arī informāciju par objektam piesaistītajiem būvspeciālistiem un atbildīgajām personām, būvizstrādājumu atbilstību apliecinošiem dokumentiem un informāciju par nozīmīgo konstrukciju, segto darbu, ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas un citiem nepieciešamajiem pieņemšanas aktiem. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvdarbu žurnālā norāda šo noteikumu 5.pielikumā minēto informāciju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

83.¹ Būvdarbu žurnālu būvniecības informācijas sistēmā aizpilda atbildīgais būvdarbu vadītājs, atsevišķu būvdarbu veicēja norīkotais būvdarbu vadītājs, institūcijas un personas, kas veic būvdarbu uzraudzību un kontroli, norādot šo noteikumu 5.¹ pielikumā minētās ziņas.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

83.² Institūcijas un personas, kas veic būvniecības uzraudzību un kontroli, būvdarbu žurnālā iekļauj informāciju par būvdarbu apturēšanu vai atjaunošanu, norādījumus un informāciju par norādījumu izpildi un, ja nepieciešams, novērojumu aprakstu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

84. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

85. Pārtraucot būvdarbus uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, ir jāveic būves konservācija speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Būves konservāciju veic arī tad, ja būvdarbus pārtrauc uz īsāku laiku, bet to prasa attiecīgā būvniecības stadijā esošais būves konstruktīvais vai vides stāvoklis.

86. Ja Valsts darba inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts vides dienests vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbilstoši kompetencei ir apturējis būvdarbus, minētās institūcijas triju darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža informē būvvaldi, būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju par būvdarbu apturēšanu vai atļauju atsākt būvdarbus.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

87. Būvi, tās daļu vai būves kārtu pieņem ekspluatācijā, ja tā ir uzbūvēta atbilstoši būvatļaujas nosacījumiem.

88. Būves, tās daļas vai būves kārtas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina būvniecības ierosinātājs, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

89. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

90. Būvvalde, izskatot paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti un tai pievienotos speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus, pārliecinās, ka risinājumi atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), ir ievērotas visu tehnisko noteikumu prasības un, ja nepieciešams, vides pieejamības prasības.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

91. Ja būvvalde, izskatot šo noteikumu 90. punktā minētos dokumentus, konstatē acīmredzamas neatbilstības normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībām, tā ir tiesīga lūgt speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā precizēt iesniegtos dokumentus un neizdarīt atzīmi par akceptu.

92. Būvniecības ierosinātājs nodrošina būvdarbu veicējam piekļuvi būvlaukumam. Būvdarbu līgumā norāda periodu, uz kādu piekļuve tiek nodrošināta, kā arī piešķirto tiesību un atbildības apjomu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

93. Galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir:

93.1. organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizēšanas projektam, darba aizsardzības plānam un darbu veikšanas projektam;

93.2. nodrošināt veikto darbību un metožu piemērotību konkrētajā būvlaukumā, darbību stabilitāti un drošību;

93.3. nodrošināt to personu drošību, kurām ir tiesības atrasties būvlaukumā;

93.4. organizēt papildu pasākumus, kas, veicot būvdarbus, nepieciešami sabiedrības drošības garantēšanai;

93.5. iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus;

93.6. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti;

93.7. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

93.8. nodrošināt, ka būvdarbu žurnālā ir informācija par visiem atsevišķu būvdarbu veicējiem, kas piesaistīti konkrētā objekta realizācijai.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

94. Būvniecības ierosinātāja pienākums ir norīkot darba aizsardzības koordinatoru būvdarbu izpildes sagatavošanas posmam, kā arī būvdarbu veikšanas posmam, ja būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

95. Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai. Būvdarbu vadītājs nodrošina konkrētā darba kvalitāti atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Galvenais būvdarbu veicējs nav tiesīgs nodot būvdarbu veicējam visu būvdarbu izpildi kopumā.

96. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

97. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

98. Visiem būvniecības dalībniekiem, kas strādā vai atrodas būvlaukumā, ir saistoši atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi, ciktāl to nosaka noslēgtie līgumi un darba aizsardzības koordinatora norādījumi.

99. Atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas projektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Būvdarbu kvalitātei ir jāatbilst Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

100. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir šādi pienākumi:

100.1. kontrolēt būvlaukuma sagatavošanas darbus pirms būvdarbu uzsākšanas;

100.1.¹ nepieļaut patvaļīgu būvniecību, kā arī objekta patvaļīgu ekspluatāciju;

100.2. atbilstoši plānotajiem darbiem atrasties būvlaukumā;

100.3. (svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604);

100.4. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti;

100.5. ievērot būvdarbu secību un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu organizēšanas projektam un darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, vides aizsardzību, darba aizsardzību un ugunsdrošību reglamentējošos normatīvos aktus;

100.6. organizēt būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanu, kā arī, ja nepieciešams, vizuāli fiksēt izpildītos segtos darbus pirms to aizsegšanas;

100.7. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem būvdarbiem, iebūvētajiem būvizstrādājumiem un darbu kvalitāti, kā arī būvdarbu laikā radītiem atkritumiem;

100.8. kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi, attiecīgi to fiksējot žurnālā;

100.9. būvniecības informācijas sistēmā apstiprināt būves gatavību ekspluatācijai;

100.10. pēc būvuzrauga pieprasījuma sniegt detalizētu informāciju par būvdarbu sagatavošanās posmiem un izvēlētajām metodēm darbu izpildē;

100.11. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

100.12. nodrošināt, lai būvlaukumā netiktu ielaistas un neuzturētos nepiederošas personas;

100.13. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

100.14. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

100.15. informēt būvniecības ierosinātāju par objektiem, kuriem būvspeciālists ir piesaistīts.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551; MK 28.06.2022. noteikumiem Nr. 390)

101. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir tiesības:

101.1. ierosināt būvspeciālistu būvprakses sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu, ja būvdarbu laikā būvspeciālisti neveic šajos būvnoteikumos noteiktos pienākumus;

101.2. veikt izmaiņas plānotajos darbu sagatavošanas posmos, kā arī izvēlētajās darba metodēs, pirms tam veicot izmaiņas darbu veikšanas projektā un saskaņojot tās ar būvniecības ierosinātāju, autoruzraugu un būvuzraugu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

101.¹ (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

102. Autoruzraudzības mērķis ir nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

103. Ja būvprojektu minimālā sastāvā un būvprojektu neizstrādā viena un tā pati persona, autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvkomersants vai būvspeciālists, kurš ir izstrādājis būvprojektu, ja ar būvniecības ierosinātāju noslēgtajā līgumā par būvprojekta izstrādi nav noteikts citādi.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

104. Autoruzraudzība neatbrīvo citus būvniecības procesa dalībniekus no normatīvajos aktos tiem noteiktās atbildības.

105. Autoruzraudzību veic:

105.1. valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas) pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam;

105.2. trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;

105.3. otrās grupas būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja:

105.3.1. publiskām jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām ēkām;

105.3.2. jaunbūvējamām dzīvojamām ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas);

105.4. būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

106. Autoruzraudzību, izņemot gadījumu, ja būve tiek nojaukta, veic laikposmā pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar būvniecības ierosinātāja un būvprojekta izstrādātāja noslēgto līgumu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

107. Šo noteikumu 32. un 33. punktā minētajā gadījumā autoruzraugs ir būvprojekta vadītājs, bet šo noteikumu 34. punktā minētajā gadījumā – būvprojekta vadītājs un būvprojekta daļu vadītāji.

108. Ja būvprojekta izstrādātājs vairs nenodarbina būvprojekta vadītāju vai būvprojekta daļas vadītāju vai tie zaudējuši patstāvīgās prakses tiesības, autoruzraudzības veikšanai būvprojekta izstrādātājs norīko citu atbilstošas jomas būvspeciālistu.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

111. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

112. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

113. Autoruzraugam ir šādi pienākumi:

113.1. apsekot objektu un apsekojuma rezultātus ierakstīt būvdarbu žurnālā;

113.2. izskatīt būvdarbu veicēja iesniegtos risinājumus un informāciju par lietotajām konstrukcijām, iekārtām, materiāliem un sniegt atzinumus par to atbilstību būvprojektam;

113.3. ja nepieciešams, dot norādījumus būvdarbu vadītājam būvprojektā paredzēto risinājumu īstenošanai;

113.4. atbilstoši kompetencei kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;

113.5. iesniegt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē un vietējā pašvaldībā pārskatu par veiktajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonā, ja tas ir pieprasīts;

113.6. iesniegt būvniecības ierosinātājam vai būvvaldei motivētu informāciju, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas normatīvo aktu prasības;

113.7. ierasties būvlaukumā pēc būvniecības ierosinātāja, būvdarbu veicēja, būvuzrauga, būvinspektora vai citu būvvaldes amatpersonu uzaicinājuma.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

113.¹ Ja autoruzraudzības līgums nav noslēgts, bet būvprojekta izstrādātājs izmanto savas Būvniecības likuma 16. panta trešajā daļā noteiktās tiesības, tas par apsekojuma rezultātiem informē būvniecības ierosinātāju un būvvaldi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

114. Autoruzraugam ir šādas tiesības:

114.1. piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā;

114.2. pieprasīt iesniegt izvērtēšanai būvdarbu veicēja izstrādātos risinājumus un informāciju par lietotajām konstrukcijām, iekārtām, materiāliem;

114.3. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

114.4. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī normatīvo aktu prasībām;

114.5. piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā;

114.6. ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikātu, tā anulēšanu vai apturēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos;

114.7. vienpusēji atkāpties no autoruzraudzības līguma, ja būvniecības ierosinātājs neievēro būvprojekta izstrādātāja prasību pārtraukt būvdarbus, un ierosināt būvvaldei atcelt būvatļauju, par ko būvprojekta izstrādātājs paziņo būvniecības ierosinātājam;

114.8. veikt autoruzraudzību, izmantojot visas šajos noteikumos noteiktās tiesības, arī tad, ja autoruzraudzība nav nepieciešama un autoruzraudzības līgums nav noslēgts. Minētajā gadījumā autoruzraudzības izdevumus sedz būvprojekta izstrādātājs;

114.9. ziņot būvvaldei, ja būvdarbu veicējs neievēro autoruzrauga pamatotās prasības, kā arī ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

115. Izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā var izdarīt būvprojekta izstrādātājs vai autoruzraugs pēc vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem, ja plānotās izmaiņas saskaņā ar Būvniecības likuma 17. panta 2.¹ daļu nav jāsaskaņo būvvaldē. Izmaiņu izdarītājs ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām pēc izmaiņu veikšanas tajā, kā arī tādu risinājumu izvēli, lai būve pēc tās nodošanas ekspluatācijā atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

117. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt būvniecības ierosinātāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut:

117.1. būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta;

117.2. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus;

117.3. atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

118. Būvuzraudzību šo noteikumu 120. punktā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

119. Būvuzraudzība neatbrīvo būvdarbu veicēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam un būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

120. Būvuzraudzību veic, ja:

120.1. būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem otrās un trešās grupas būvēm. Šī prasība attiecas arī uz pirmās grupas būvēm, ja to paredz normatīvie akti;

120.2. būve ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis;

120.3. paredzēti trešās grupas būves būvdarbi;

120.4. otrās grupas publiskām ēkām un ražošanas būvēm, ja būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni būvvaldes vērtējumā ir saistīti ar paaugstinātu risku videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai.

121. Būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu. Būvuzraugu grupu vada un grupas darbu koordinē atbildīgais būvuzraugs.

(MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā)

122. To otrās grupas būvju būvuzraudzību, kuru būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī trešās grupas būvju būvuzraudzību uz līguma pamata var veikt tikai būvkomersants, kurš reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības piedāvāt pakalpojumus būvuzraudzības jomā, un kurš nodarbina atbilstošus būvspeciālistus, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

122.¹ Ja būvkomersants, kas veiks objekta būvuzraudzību, noslēdzis būvuzraudzības līgumus ar citiem būvkomersantiem vai būvspeciālistiem par konkrētu darbu izpildi, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir attiecīgajiem būvspeciālistiem piekļuves tiesības konkrētajai būvniecības lietai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

123. Speciālajos noteikumos noteiktajos gadījumos pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvuzraudzību var veikt būvspeciālists uz darba devēja rīkojuma pamata.

124. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

125. Būvuzraugam ir šādi pienākumi:

125.1. pirms būvdarbu uzsākšanas izstrādāt būvuzraudzības plānu un pievienot konkrētajai būvniecības lietai būvniecības informācijas sistēmā;

125.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

125.2.¹ nepieļaut atkāpes no būvniecības ieceres dokumentācijas;

125.3. iepazīties ar būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja, kā arī ar būvdarbu veicēja un atsevišķu būvdarbu veicēju (ja tādi ir iesaistīti būvdarbu veikšanā) līguma nosacījumiem attiecībā uz būvdarbu apjomu un izpildi;

125.3.¹ (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

125.4. pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir izpildīti būvdarbu sagatavošanas nosacījumi;

125.5. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

125.6. pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību apliecinošos dokumentus, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam;

125.7. pārbaudīt veikto būvdarbu apjomus;

125.8. pārbaudīt objektu, kā arī izbūvēto konstrukciju un inženiersistēmu atbilstību būvprojekta risinājumiem;

125.9. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā, tai skaitā par objekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem un būvdarbu vadītāja prombūtni;

125.10. vizuāli fiksēt (piemēram, fotogrāfijā) būvuzraudzības plānā noteikto būvdarbu posmu pabeigšanu;

125.11. ierasties būvlaukumā pēc autoruzrauga, būvdarbu veicēja, būvinspektora vai citas būvvaldes amatpersonas pirmā uzaicinājuma;

125.12. piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā; tai skaitā kontrolēt darbu izpildes kvalitāti;

125.13. pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

125.14. kontrolēt būvdarbu žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;

125.15. ziņot būvniecības ierosinātājam un atbildīgajām institūcijām par būvdarbu vadītāja prombūtni būvdarbu laikā, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem būvdarbu sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta;

125.16. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas, sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to būvniecības ierosinātājam, būvvaldei, kā arī, ja nepieciešams, izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo dienestu pārstāvjus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Būvuzraugs rīkojumus un darbības koordinē ar atbildīgo būvdarbu vadītāju;

125.17. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

125.18. piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā;

125.19. informēt attiecīgo būvvaldi vai biroju, ja objekta ekspluatācija ir uzsākta patvaļīgi;

125.20. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551);

125.20.¹ informēt būvniecības ierosinātāju par objektiem, kuriem būvspeciālists ir piesaistīts;

125.21. parakstīt vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprināt apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai, ja objekts ir realizēts atbilstoši būvprojektam un ir izpildīti šo noteikumu 125.9. apakšpunktā noteiktajā kārtībā izteiktie būvuzrauga norādījumi.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

126. Būvuzraugam ir šādas tiesības:

126.1. pieprasīt no būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja jebkurus būvprojekta dokumentus, lai iegūtu precīzu pārskatu par būvdarbu gaitu un būvdarbu izpildi atbilstoši būvprojektam un, ja nepieciešams, par būvdarbu izpildītāju kvalifikāciju, ja attiecīgā informācija un dokumenti nav pieejami būvniecības informācijas sistēmā;

126.2. pieprasīt uzbūvēto konstrukciju un segto darbu atsegšanu, ja turpmākā darbu izpildes procesā rodas pamatotas šaubas par kāda darba izpildes kvalitāti un atbilstību būvprojektam;

126.3. ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvos vai darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai iesniegt attiecīgi būvniecības ierosinātājam, būvvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu apturēt būvdarbus;

126.4. ierosināt atbildīgā būvdarbu vadītāja, kā arī atsevišķo darbu būvdarbu vadītāju būvprakses sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu, ja būvdarbos atkārtoti tiek pieļautas profesionālas kļūdas vai normatīvo aktu pārkāpumi;

126.5. vienpusēji atkāpties no būvuzraudzības līguma vai atteikties no pienākuma pildīšanas (ja būvuzraugs ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi vai biroju, ja būvniecības ierosinātājs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

126.6. informēt būvniecības ierosinātāju, autoruzraugu un būvvaldi vai institūciju, kas pilda būvvaldes funkcijas, iesniedzot detalizētus aprēķinus, ja būvuzraugam ir radušās pamatotas šaubas par būvprojektā ietvertajiem tehniskajiem risinājumiem.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

127. Būvuzraudzības plānā, ņemot vērā būves specifiku, sākotnēji ietver šādu informāciju:

127.1. nepieciešamās pārbaudes un to apjoms, ievērojot darbu organizēšanas projektā un darbu veikšanas projektā, ja tāds tiek izstrādāts, ietvertos darbu posmus (piemēram, būvdarbu sagatavošana, tai skaitā būvasu nospraušana, un pamatu, pazemes stāvu izbūve, inženiertīklu pievadu izbūve, ēkas karkasa vai nesošo konstrukciju izbūve);

127.2. iespējamo risku novērtējumu būvdarbu laikā;

127.3. būvdarbu stadijas, kuras ir jāfiksē vizuāli (piemēram, fotogrāfijā), lai pārliecinātos par būvdarbu kvalitāti;

127.4. dalība būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā;

127.5. risks, ko var radīt būves nojaukšanas vai demontāžas gaitā radušies bīstamie atkritumi.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

128. Ja būves realizācijai ir izstrādāts darbu veikšanas projekts, būvuzraugs precizē būvuzraudzības plānu un iesniedz to institūcijā, kura veic būvdarbu kontroli. Būvuzraudzības plānu precizē, ja darbu veikšanas projektā izdarītās izmaiņas skar būvuzraudzības plānā ietvertos darbu posmus.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

129. Būvuzraugs pirms būves nodošanas ekspluatācijā pievieno būvniecības informācijas sistēmā pārskatu par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu savlaicīgu izpildi un apliecina, ka būve ir uzbūvēta atbilstoši būvdarbu kvalitātes prasībām un normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

130. Būvniecības ierosinātājs iesniedz iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā, ja mainās būvdarbu veicējs, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs. Ja mainās būvniecības ierosinātājs, iesniegumu par izmaiņām būvatļaujā iesniedz jaunais būvniecības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

131. Būvvalde vai birojs var apturēt būvdarbus, ja:

131.1. netiek ievērotas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības;

131.2. nav izpildīti vai netiek pildīti būvatļaujas nosacījumi;

131.3. būvlaukumā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

131.4. būvdarbi tiek veikti bez būvdarbu veicēja (būvētāja, galvenā būvdarbu veicēja, atsevišķo būvdarbu veicēja) civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas;

131.5. tiek konstatēts, ka būvuzraudzības veicējam ir darba tiesiskās attiecības vai citas saistības, kas var radīt interešu konfliktu ar būvkomersantu, kas veic objekta būvdarbus vai piegādes uzraugāmajam objektam;

131.6. objektā būvdarbu veikšanas laikā netiek nodrošināta autoruzraudzība, ja tā saskaņā ar šiem noteikumiem ir nepieciešama;

131.7. atbildīgais būvdarbu vadītājs neveic tam noteiktos pienākumus;

131.8. netiek veikta būvuzraudzība, ja tās nepieciešamību nosaka normatīvie akti, tai skaitā netiek ievērots būvuzraudzības plāns.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

132. Būvvalde var atcelt būvatļauju, ja:

132.1. netiek ievērotas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī nav izpildīti vai netiek pildīti būvatļaujas nosacījumi un būvvalde atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktam pieņem lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu;

132.2. projektēšanas un būvdarbu laikā netiek ievēroti Būvniecības likuma 16. panta 2.¹, 2.², 2.³, 2.⁴ daļas un 17. panta 2.¹ daļas nosacījumi;

132.3. atklājas, ka būvatļaujā ietvertie nosacījumi faktiski nav izpildīti un būvvalde ir tikusi maldināta, pieņemot personai labvēlīgu lēmumu.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

133. Būvniecības kontroli veic būvinspektoru reģistrā reģistrēts būvinspektors. Būvinspektoram ir aizliegts stāties darba tiesiskajās attiecībās ar būvkomersantu un sniegt būvniecības pakalpojumus būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības un būvekspertīzes specialitātēs, izņemot gadījumu, ja būvinspektors likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā kārtībā ir saņēmis rakstveida atļauju saimnieciskās darbības veikšanai būvniecības pakalpojumu sniegšanai par pirmās grupas būvju būvniecību ārpus savas kontrolējamās administratīvās teritorijas un ja šo būvniecības pakalpojumu sniegšana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar būvinspektoram saistošām ētikas normām vai nekaitē būvinspektora tiešo pienākumu pildīšanai. Būvinspektoram ir aizliegts veikt būvdarbu kontroli objektā, kurā būvniecības pakalpojumus sniedz būvkomersants vai piegādes veic komersants, ar kuru būvinspektoram ir vai ir bijušas jebkādas līgumiskās (tai skaitā darba tiesiskās) attiecības pēdējo 24 mēnešu laikā.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

134. Par katru pārbaudi būvinspektors sagatavo atzinumu, kurā norāda būves pārbaudes pamatojumu un konstatētos pārkāpumus, dod norādījumus pārkāpumu novēršanai un norāda to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 604 redakcijā)

135. Atzinumu var nesagatavot, ja apsekošanas rezultātā tiek sagatavots cits dokuments, kurā tiek ietverti apsekošanas rezultāti (izziņa par būves neesību u. c.).

136. Būvniecības kontroles ietvaros atsevišķu darbību veikšanu, kam nav galīgā noregulējuma rakstura, var nodrošināt būvinspektora palīgs.

137. (Svītrots ar MK 25.10.2022. noteikumiem Nr. 674)

138. Pēc būvdarbu uzsākšanas būvinspektors kontrolē būvniecības procesu, apsekojot būvdarbu veikšanas vietu atbilstoši būvuzraudzības plānam.

139. Veicot objekta pārbaudi, būvinspektors pārliecinās, ka:

139.1. būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja un pirms to uzsākšanas ir izpildīti būvatļaujas nosacījumi vai arī pirms būvdarbu veikšanas būvvaldē ir akceptēta apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms to uzsākšanas ir iesniegti un reģistrēti nepieciešamie dokumenti;

139.2. būvdarbi notiek, nepieļaujot atkāpes no būvatļaujas, akceptētās apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta nosacījumiem, kā arī ievērojot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus;

139.3. būvlaukumā atrodas būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija, tai skaitā būvizstrādājumu atbilstību apliecinoši dokumenti, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dokumenti ir pieejami būvniecības informācijas sistēmā;

139.4. būvdarbi būvlaukumā notiek, ievērojot vides prasības;

139.5. tiek veikta autoruzraudzība vai būvuzraudzība, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti, tai skaitā tiek ievērots būvuzraudzības plāns;

139.6. būvdarbu veikšanai ir spēkā esoša obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polise;

139.7. būvlaukumā atrodas atbildīgais būvdarbu vadītājs un veic tam noteiktos pienākumus.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

140. Ja būvinspektors, veicot šo noteikumu 139. punktā minēto pārbaudi, konstatē, ka:

140.1. būvizstrādājumiem nav atbilstošas ekspluatācijas īpašību deklarācijas, būvinspektors informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru;

140.2. netiek ievēroti darba aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti, būvinspektors informē Valsts darba inspekciju;

140.3. veicot būvdarbus, pieļautas atkāpes no vides prasībām, kas radījušas vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu, būvinspektors informē institūciju, kura veic vides valsts kontroli (tai skaitā Valsts vides dienestu).

(Grozīts ar MK 22.08.2023. noteikumiem Nr. 478)

141. Būvinspektoram ir pienākums apturēt būvdarbus, ja viņš, veicot šo noteikumu 139.1., 139.2. un 139.3. apakšpunktā minēto pārbaudi, konstatē pārkāpumus.

142. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

143. Būvinspektoram ir tiesības:

143.1. apsekot objektu vai ekspluatācijā pieņemtu būvi, lai konstatētu iespējamu patvaļīgu būvniecību vai būves ekspluatāciju neatbilstoši tās lietošanas veidam;

143.2. apturēt būves ekspluatāciju, ja konstatēta būves patvaļīga ekspluatācija pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā, vai ierosināt birojam vai būvvaldei apturēt būves ekspluatāciju, ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam;

143.3. pieprasīt no būvniecības dalībniekiem jebkuru objekta dokumentāciju, tai skaitā būvprojektu, izņemot gadījumu, ja attiecīgā informācija un dokumenti ir pieejami būvniecības informācijas sistēmā;

143.4. būvdarbu laikā lūgt atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes;

143.5. apturēt būvdarbus, ja būvlaukumā nav būvdarbu vadītāja.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

144. Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, novērtē redzamos bojājumus un apskates rezultātus fiksē atzinumā. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

145. Būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde vai birojs atbilstoši kompetencei var pieņemt šādus lēmumus:

145.1. uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, iesniedzot būves tehniskās apsekošanas atzinumu;

145.2. uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību;

145.3. ja konstatēta būves bīstamība, – aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai;

145.4. ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, – aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli.

146. Kriminālprocesa virzītājam, būvniecības dalībniekiem un būvniecību kontrolējošām iestādēm ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un sertificēšanas institūciju, kura speciālistu sertificējusi, par iespējamiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, kas radījis vai var radīt apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai un videi.

147. Ja būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 1. punktu, ir pieņēmusi lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus būves nojaukšanai, atjaunošanai vai pārbūvei. Lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu nepieņem, ja būve nojaukta patvaļīgi.

148. Būvvalde lēmumā par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu norāda:

148.1. iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas pamatojumu;

148.2. kādi pasākumi veicami iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai (atbilstošas dokumentācijas izstrāde un būves vai tās daļas nojaukšana, atjaunošana, pārbūve, būves vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves, teritorijas sakārtošana utt.);

148.3. termiņu, līdz kuram jāveic iepriekšējā stāvokļa atjaunošana.

149. Būvniecības likuma 18. panta piektās daļas 2. punktā minētajā lēmumā būvvalde, birojs vai cita institūcija, kura veic būvvaldes funkcijas, norāda, kādas konkrētas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības ir jāizpilda, un termiņu, līdz kuram tās jāizpilda, kā arī, ja nepieciešams, norāda, kāds kaitējums videi jānovērš.

150. Biroja būvinspektoram, izskatot iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā vai arī gadījumos, kad būve ir radījusi vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, ir tiesības apskatīt jebkuru objektu un fiksēt situāciju apskates materiālos, bet gadījumos, kad apsekojamās būves uzraudzība ir biroja kompetencē, arī sastādīt atzinumu.

151. Ja attiecīgās būves uzraudzība nav biroja kompetencē, par veikto apsekošanu birojs paziņo būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, turpmākai rīcībai.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

152. Izskatot biroja sniegto informāciju un materiālus par būves apskati, būvvalde vai cita institūcija veic pasākumus Būvniecības likuma 18. vai 21. pantā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

153. Sadarbības ietvaros būvvaldes būvinspektoram ir tiesības būvdarbu laikā apskatīt arī tādu būvi un būvlaukumu, kura uzraudzība ir biroja vai citas institūcijas kompetencē, un sniegt par to informāciju birojam vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, turpmākai rīcībai.

154. Institūcijai, kuras kompetencē ir attiecīgās būves būvniecības vai ekspluatācijas kontrole, ir pienākums piecu darbdienu laikā pēc citas institūcijas būvinspektora apskates dokumentu saņemšanas apsekot attiecīgo būvlaukumu vai būvi.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804)

155. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

156. Būvvaldei vai citai institūcijai, kas pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par nosacījumu izpildi būvdarbu uzsākšanai, jāpaziņo birojam par piedalīšanos būves pieņemšanā ekspluatācijā.

157. Birojs vai cita institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, informē būvvaldi par plānoto būves pieņemšanu ekspluatācijā piecas dienas pirms būves pieņemšanas, ja būvvalde paziņojusi, ka vēlas piedalīties pieņemšanā ekspluatācijā.

160. Visas darbības, kas ir saistītas ar būves sakārtošanu vai konservāciju, kurai piešķirts:

160.1. valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, ir jāveic, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības, kā arī minētās darbības pirms tam jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi;

160.2. vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss, ir jāveic, ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības, kā arī minētās darbības pirms tam jāsaskaņo ar attiecīgo kompetento pašvaldības institūciju vai amatpersonu, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir deleģējusi pašvaldībai pārvaldes uzdevumus, kas attiecas uz vietējās nozīmes nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

161. Būves konservāciju veic speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

162. Pēc būves nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas būves nojaukšanas faktu apliecina būvvaldes izdota izziņa par būves neesību.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

163. Ja būves īpašnieks neizpilda prasību par pilnīgi vai daļēji sagruvušas būves savešanu kārtībā, būves konservāciju vai nojaukšanu tādā apjomā, lai tā neradītu bīstamību, pašvaldība lemj par administratīvā akta piespiedu izpildi atbilstoši Administratīvā procesa likumam.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

164. Ja saskaņā ar šo noteikumu 163. punktu pašvaldības dome vai tās institūcija pieņem lēmumu par būves sakārtošanu, pašvaldībai ir tiesības veikt būves sakārtošanas darbus tikai tādā apmērā, lai novērstu bīstamību un apdraudējumu cilvēku drošībai.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

165. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

166. Būvniecības ierosinātājam plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā ir tiesības izstrādāt skiču projektu vai tehnisko projektu, pamatojoties uz arhitektūras un plānošanas uzdevumu, kas tika izsniegts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

167. Ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atbildot uz būvvaldē iesniegto būvniecības iesniegumu:

167.1. ir izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums un tā derīguma termiņš nav beidzies, būvniecības ierosinātājam ir tiesības plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā saņemt būvatļauju ar šo noteikumu prasībām atbilstošiem nosacījumiem, ja būvvaldē ir iesniegta attiecīgās grupas būvniecības ierosināšanai speciālajos būvnoteikumos noteiktā projekta dokumentācija. Būvvalde, izvērtējot iesniegto projekta dokumentāciju, izsniedz būvatļauju, projektēšanas nosacījumos norādot plānošanas un arhitektūras uzdevumā iekļautās prasības;

167.2. nav izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums, būvvalde informē būvniecības ierosinātāju, ka plānotā būvniecības iecere ir jāiesniedz atbilstoši šo noteikumu un speciālo būvnoteikumu prasībām.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

168. Objektiem, kuru projektēšana ir likumīgi uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvvalde izsniedz būvatļauju ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, kuri atbilstoši būves funkcijai noteikti speciālajos būvnoteikumos, vai akceptē būvniecības ieceri, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, ja būvniecības ierosinātājs būvvaldē ir iesniedzis:

168.1. skiču projektu (plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņa laikā) vai izvērsto skiču projektu (plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņa laikā, ja nav saņemta būvatļauja). Būvvalde, izvērtējot iesniegto projekta dokumentāciju, izsniedz būvatļauju, projektēšanas nosacījumos norādot plānošanas un arhitektūras uzdevumā iekļautās prasības;

168.2. akceptētu tehnisko projektu, no kura akceptēšanas brīža nav pagājuši vairāk kā divi gadi, un nav pagarināts akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš. Būvvalde izsniedz būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus;

168.3. akceptētu tehnisko projektu, kura derīguma termiņš ir pagarināts un nav beidzies. Būvvalde izsniedz būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 804; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

169. Būvniecības ierosinātājs atbilstoši šo noteikumu prasībām ir tiesīgs saņemt būvatļauju vai būvniecības ieceres akceptu, būvvaldei izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, ja būvniecības ierosinātājs plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā iesniedz būvvaldē tehnisko projektu ar iesniegumu par būvatļaujas saņemšanu, lūdzot veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, vai paskaidrojuma rakstu, vai apliecinājuma karti trijos eksemplāros. Ja ir izpildīti plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumi, būvvalde izsniedz būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus vai akceptē būvniecības ieceri, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē. Ja būvniecības ierosinātājs būvvaldē ir iesniedzis akceptēta izvērstā skiču projekta būves konstruktīvās daļas tehnisko projektu, būvvalde izvērtē iesniegtā tehniskā projekta atbilstību plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasībām un, ja tie ir izpildīti, saskaņo būves konstruktīvās daļas tehnisko projektu.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

170. Ja būvvalde līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir akceptējusi nulles cikla tehnisko projektu, kas tika izstrādāts, pamatojoties uz būvvaldē saskaņota skiču projekta pamata, un no akceptēšanas brīža nav pagājuši vairāk kā divi gadi vai nav beidzies akceptētā tehniskā projekta pagarinātais derīguma termiņš, būvvalde izsniedz būvatļauju nulles cikla darbiem ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt nulles cikla projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus. Objekta tālākai realizācijai ir jāievēro šajos noteikumos, kā arī atbilstošajos speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

170.¹ Ja būvvalde līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saskaņojusi skiču projektu, kurā tika paredzēta objekta realizācija kārtās, būvniecības ierosinātājam plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņa laikā ir tiesības objekta realizāciju daļā, kurā vēl nav saņemta būvatļauja, veikt, izstrādājot un iesniedzot būvvaldē ne vairāk kā divus tehniskos projektus atlikušajām būves kārtām, savukārt būvvalde izdod būvatļauju atbilstoši šo noteikumu 169. punktam.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

170.² Ja tehniskajam projektam, kam nebija obligāta būvprojekta ekspertīze un kas akceptēts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, būvniecības ierosinātājam ir pienākums veikt attiecīgo izmainīto būvprojekta daļu un sadaļu ekspertīzi, ievērojot šo noteikumu 69. punktu, ja izmaiņas tiek veiktas trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būvju nojaukšanas būvprojektus.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 604)

172. Objektiem, kuru būvdarbi ir likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvdarbi ir pabeidzami, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus (izņemot būvuzrauga sagatavoto pārskatu par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu izpildi) un uzmērījumus, un būve nododama ekspluatācijā attiecīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

173. Ja būvekspertīzes līgums noslēgts līdz 2016. gada 30. jūnijam un atbilstoši Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11. punktam piesaistītajiem būvspeciālistiem bija tiesības veikt būvprojekta ekspertīzi vai būves ekspertīzi, tie ir tiesīgi to pabeigt.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)

174. Šo noteikumu 74. punktā noteikto pienākumu apstiprināt, ka ievērotas tehnisko noteikumu prasības, Valsts vides dienests pilda ar 2019. gada 1. janvāri.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 784; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 551)

175. Ja, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, tika reģistrēts autoruzraudzības žurnāls (6. pielikums), autoruzraugs līdz attiecīgā būvniecības procesa pabeigšanai turpina tajā veikt ierakstus. Šajā gadījumā būvdarbu vadītājs un būvuzraugs veic autoruzraudzības žurnālā atzīmes par autoruzrauga norādījumu izpildi. Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, autoruzraudzības žurnālu iesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 604 redakcijā)

176. Līdz brīdim, kad būvdarbu žurnālā ieraksti tiek veikti būvniecības informācijas sistēmā un šajos noteikumos noteiktajos gadījumos autoruzraudzība ir obligāta, būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, reģistrē autoruzraudzības žurnālu. Autoruzraugs, būvdarbu vadītājs un būvuzraugs ierakstus veic autoruzraudzības žurnālā. Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, autoruzraudzības žurnālu iesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 604 redakcijā)

177. Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu:

177.1. būvdarbu žurnāls (5. pielikums), būvniecības ieceres dokumentācija, tai skaitā būvprojekts, būvatļaujas kopija, nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas akti, iebūvēto materiālu un konstrukciju ekspluatācijas īpašību deklarācijas ir pieejamas būvlaukumā tām amatpersonām, kurām ir tiesības kontrolēt būvdarbus;

177.2. pirms objekta nodošanas ekspluatācijā būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju nodod būvniecības ierosinātājam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 551 redakcijā)

179. Ja uzsākta būvniecības administratīvā procesa ietvaros mainās būves grupa no augstākas būves grupas uz zemāku būves grupu, būvniecības iecerēm, kuru īstenošana turpinās, piemēro zemākai grupai atbilstošo būvniecības procesu. Šādu izmaiņu gadījumā būvniecības ierosinātājam ir tiesības pabeigt būvniecības procesu, nemainot būvniecības iesnieguma veidu un ar to turpmāk procesuāli saistītos paziņojumus un iesniedzamos dokumentus.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 166 redakcijā)

180. Būvniecības iecerēm, kas ierosinātas līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos attiecībā uz būves veida maiņu no ēkas uz inženierbūvi, piemēro normas, kas bija spēkā uz būvniecības ieceres ierosināšanas brīdi.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 166 redakcijā)

181.  Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, informāciju par būvniecības atkritumiem norāda apliecinājumā par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu, apliecinājuma kartes II daļā vai paskaidrojuma raksta II daļā, ierosinot būves nodošanu ekspluatācijā, attiecīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

182.  Ja līdz 2022. gada 30. jūnijam būvniecības informācijas sistēmā ir veikta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, informāciju par būvniecības atkritumiem var nenorādīt būvdarbu žurnālā. Informāciju par būvniecības atkritumiem norāda, būvi nododot ekspluatācijā, attiecīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

183. Šo noteikumu 12.³ un 12.⁴ punkts piemērojams ar 2023. gada 1. jūliju un attiecas uz būvniecības procesiem, kas noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu.

(MK 28.06.2022. noteikumu Nr. 390 redakcijā)

184. Šo noteikumu 5.¹ pielikuma 2.2. un 2.5. apakšpunkts, ciktāl tas attiecas uz būvdarbu žurnāla satura izmaiņām par norādāmo informāciju saistībā ar derīgo izrakteņu ieguvi, piemērojams ar 2024. gada 1. martu.

(MK 22.08.2023. noteikumu Nr. 478 redakcijā)