1. Noteikumi nosaka:

1.1. elektroenerģijas ražošanas būvju, elektroenerģijas pārvades un sadales būvju (turpmāk – energoapgādes objekts) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.2. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.3. būvatļaujā, apliecinājuma kartē un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus;

1.4. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.5. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.6. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.7. energoapgādes objekta konservācijas kārtību;

1.8. energoapgādes objekta uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā energoapgādes objekts pieņemams ekspluatācijā;

1.9. būvdarbu garantijas termiņus pēc energoapgādes objekta pieņemšanas ekspluatācijā;

1.10. būvtāfeles informācijas saturu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. energoapgādes objekts – ēkas, inženierbūves, iekārtas, ietaises, līnijas, tīkli, kas paredzēti elektroenerģijas ražošanai, pārvadei vai sadalei;

2.2. elektroiekārta – jebkura iekārta, kas paredzēta elektroenerģijas ražošanai, pārveidošanai, pārvadei, sadalei vai patēriņam;

2.3. elektroietaise – vairāku savstarpēji saistītu elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas paredzēts kopīgu funkciju veikšanai;

2.4. energoapgādes objekta būvdarbu veicējs – būvprakses sertifikātu saņēmusi fiziska persona vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas būvniecības ierosinātāja uzdevumā veic būvdarbus energoapgādes objektā;

2.5. energoapgādes objekta projektētājs – energoapgādes objektu būvspeciālists, kurš ieguvis tiesības projektēt, vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēts būvkomersants, kas būvniecības ierosinātāja uzdevumā saskaņā ar līgumu veic energoapgādes objekta būvprojektēšanu;

2.6. energoapgādes objekta būvuzraugs – energoapgādes objektu būvspeciālists vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts būvkomersants, kas noslēdzis līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai kuru būvniecības ierosinātājs norīkojis energoietaišu būvdarbu uzraudzībai;

2.7. energoapgādes objekta pārbūve – būvdarbi, kas saistīti ar būvobjekta apjoma, funkciju vai izvietojuma maiņu (pārvietošanu) vai jaunu ietaišu pievienošanu, tai skaitā esošā energoapgādes objekta pilnīgu vai daļēju demontāžu;

2.8. energoapgādes objekta remonts – pasākumi, kas tiek veikti, lai uzturētu objekta darbspēju un darba resursus, nemainot objekta apjomu (līnijas garums);

2.9. energoapgādes objekta atjaunošana – būvdarbi, lai atjaunotu energoapgādes objektu, nomainot (demontējot) nolietojušos nesošos elementus, elektroiekārtas vai konstrukcijas, funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, vadu vai kabeļu šķērsgriezuma maiņa, nemainot būvobjekta funkciju un apjomu (līniju garumu) vai nesošo elementu paredzēto nestspēju;

2.10. elektrotīkls – elektrosistēmas daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju un sastāv no savstarpēji savienotām elektrolīnijām, elektriskajām apakšstacijām un sadalietaisēm;

2.11. elektrotīkla pievads – sadales elektrotīkla atzars no elektrolīnijas vai sadalnes līdz lietotāja elektrotīkla ievada sadalnei;

2.12. pagaidu elektroietaise – būvdarbu veikšanai nepieciešama elektroietaise, kas uzbūvēta ekspluatācijai uz noteiktu termiņu, ne ilgāku par četriem gadiem, un kas jānojauc pirms būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā;

2.13. hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves – hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens;

2.14. energoapgādes objekta valdītājs – energoapgādes objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs – fiziska vai juridiska persona, kas būvē, lieto vai uztur būves un ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli;

2.15. A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskā būve – hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;

2.16. elektroietaises ierīkošana – būvdarbi, kurus veic elektroietaises montāžai – elektroietaisi veidojošo elektroiekārtu salikšana, kā arī uzstādīšana to lietošanas vietā saskaņā ar noteiktiem plāniem, projektiem un rasējumiem ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē;

2.17. elektroietaises pieslēgums – sistēmas lietotāju un pretendentu elektroietaišu pievienojums enerģijas pārvades, sadales un ražošanas sistēmām;

2.18. elektrolīnija – vadu, kabeļu, izolatoru un nesošo konstrukciju kopums elektroenerģijas pārvadei no viena tīkla punkta uz otru;

2.19. gaisvadu elektrolīnija – elektrolīnija, kuras vadi vai piekarkabeļi nostiprināti balstos noteiktā augstumā virs zemes;

2.20. kabeļu elektrolīnija – elektrolīnija, kas izveidota no viena vai vairākiem kabeļiem un ieguldīta zemē vai uzstādīta uz ēku sienām, kabeļkanālos, caurulēs vai citādi;

2.21. sistēmas lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas pakalpojumus;

2.22. situācijas plāns – mērogā samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē ar būvju un inženiertīklu izvietojumu būvobjektā;

2.23. tehniskie noteikumi – būvniecībā iesaistīto institūciju izdoti tehniski nosacījumi energoapgādes objekta būvniecībai;

2.24. projektēšanas uzdevums – dokuments, ko pirms būvniecības ieceres izstrādāšanas sastāda būvniecības ieceres ierosinātājs un kurā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus, būvprojekta veidu, ietveramās sadaļas, būvprojekta izstrādei piemērojamos dokumentus un standartus, būvniecības izpildes secību, ja būvobjekts nododams ekspluatācijā pa būves kārtām, kā arī autoruzraudzības nepieciešamību.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

3. Šajos noteikumos paredzētā būvvaldes informēšana par būvdarbiem, būvniecības iesniegums, atzīme paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē un būvatļauja, kā arī būvprojekts nav nepieciešams energoapgādes komersantu objektos:

3.1. avāriju un bojājumu seku (arī bojājumu, kas radušies dabas stihijas, zādzības un citu neparedzētu apstākļu dēļ) novēršanai;

3.2. atsevišķu bojāto vai nolietoto iekārtu vai konstrukciju nomaiņai;

3.3. energoapgādes objektu ekspluatācijas un uzturēšanas remontiem;

3.4. elektroenerģijas uzskaites iekārtas pārbūvei vai atjaunošanai;

3.5. energoapgādes objektu atjaunošanai, ja objekts ir pirmās grupas būve un netiek mainītas elektrolīniju trases, principiālais tehniskais risinājums vai ēku (būvju) fasādes;

3.6. atjaunošanas un pārbūves būvdarbiem pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes objektu teritorijās (piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotnēs, apakšstaciju, sadales punktu, komutācijas punktu un tamlīdzīgās norobežotās teritorijās);

3.7. pagaidu elektroietaises pieslēgumam uz laiku līdz trim mēnešiem un sezonas energoapgādes objektiem ārpus valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un to aizsargjoslām (aizsardzības zonām);

3.8. mazu funkcionālu palīgēku nojaukšanai, kas atrodas pastāvīgi norobežotās un nepiederošām personām slēgtās energoapgādes objektu teritorijās.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

4. Energoapgādes komersantu objektos veicamie elektroietaišu būvdarbi, par kuriem būvvalde jāinformē atbilstoši šo noteikumu 9. punktam, bet kuriem šajos noteikumos paredzētās būvvaldes izsniegtās būvatļaujas, akcepts uz paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes nav nepieciešams, ir šādi:

4.1. energoapgādes objektu inženiertīklu ierīkošana, atjaunošana vai pārbūve to aizsargjoslā vai sarkano līniju robežās;

4.2. inženiertīklu pievadu ierīkošana, atjaunošana vai pārbūve energoapgādes objektu vajadzībām;

4.3. elektrolīnijas pārbūve, kuru īstenojot gaisvadu elektrolīnijas aizsargjoslā tiek ieguldīta kabeļu elektrolīnija.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230)

5. Šo noteikumu 3.4., 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. apakšpunkts un 4. punkts piemērojams licencētiem vai atbilstoši noteikumiem par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem reģistrētiem energoapgādes komersantiem, kuri elektroietaišu ekspluatācijai pastāvīgi nodarbina vismaz piecus kvalificētus elektroinženierus atbilstoši noteikumiem par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības.

6. Šo noteikumu 3. un 4. punktā minēto būvdarbu tehniskās prasības, būvdarbu organizēšanas, veikšanas un kontroles kārtību nosaka energoapgādes komersants.

7. Enerģētikas likuma 19. panta 1.¹ un 1.² daļā noteiktajos gadījumos būvniecības ieceres vai būvprojekta saskaņošanas procedūru attiecībā uz energoapgādes komersantu energoapgādes objektiem var aizstāt ar zemes vienības īpašnieku vai, ja tādu nav, – tiesisko valdītāju informēšanu. Visos citos gadījumos būvniecības ieceri rakstiski saskaņo ar personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas.

8. Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajos gadījumos par būvdarbu kontroli un tiesiskumu, kā arī būves pieņemšanu ekspluatācijā ir atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs, un tas šajā gadījumā pilda šajos noteikumos būvvaldei noteiktās funkcijas. Ja būvdarbu kontroli veic un tiesiskumu nodrošina Būvniecības valsts kontroles birojs, būvprojekta vienu eksemplāru papildus iesniedz tās pašvaldības būvvaldē, kuras administratīvajā teritorijā plānota būvniecība.

8.¹ Ierosinot jebkura veida energoapgādes objekta būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno:

8.¹ 1. īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

8.¹ 2. saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu);

8.¹ 3. citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

8.² Šo noteikumu 8.¹ 2. apakšpunktā minēto trešo personu saskaņojumu atbilstoši Būvniecības likuma 15. panta otrajai daļai iesniedz būvvaldē, izpildot būvatļaujas projektēšanas nosacījumus. Trešo personu saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ un 1.² daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu dokumentu, lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu. Ja būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā papīra dokumentu formā, trešo personu saskaņojumu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna (uz derīga topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

9. Būvniecības iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu iesniedz būvvaldē vai, ja energoapgādes objekta būvniecību paredzēts īstenot vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, visu attiecīgo pašvaldību būvvaldēs.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 601 redakcijā)

10. Lai veiktu šo noteikumu 4. punktā minētos būvdarbus, iesniedz paziņojumu par būvniecību saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

11. Energoapgādes objektu būvniecībai, kas ir pirmās grupas būves, izņemot šo noteikumu 3., 4. un 11.¹ punktā minētos būvdarbus, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu (3. pielikums), kurai pievieno šādus dokumentus:

11.1. (svītrots ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230);

11.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553);

11.3. tehnisko shēmu, tai skaitā situācijas plānu, un būvobjekta aprakstu;

11.4. esošās situācijas fotofiksācijas (neattiecas uz elektrolīniju objektiem).

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

11.¹ Lai atjaunotu, ierīkotu, nojauktu vai pārbūvētu inženiertīklu pievadus un iekšējos inženiertīklus, ja šiem būvdarbiem ir paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansējums, iesniedz apliecinājuma kartes I daļu (4. pielikums), kurai pievieno 11. punktā minētos dokumentus.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

12. Lai pārbūvētu vai atjaunotu esošu energoapgādes objektu, kas ir otrās un trešās grupas būve, vai pārbūvētu vai atjaunotu energoapgādes objektu ārpus energoapgādes komersantu norobežotām teritorijām, kā arī atjaunotu A klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvi, iesniedz apliecinājuma kartes I daļu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 601 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

12.¹ Paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē iekļauj būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot prasību sniegt informāciju par būvdarbu veicēju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

13. Jaunu energoapgādes objektu būvniecībai, kas ir otrās vai trešās grupas būves, izņemot gadījumu, ja paredzēts veikt šo noteikumu 3. un 4. punktā minētos būvdarbus, iesniedz:

13.1. būvniecības iesniegumu;

13.2. būvprojektu minimālā sastāvā.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230)

14. Energoapgādes objekta būvprojekts minimālā sastāvā ietver:

14.1. skaidrojošu aprakstu, kurā norādīts tās zemes vienības kadastra apzīmējums, kur paredzēts īstenot būvniecības ieceri, kā arī informācija par zemes vienības īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju, būves kadastra apzīmējumu, ja tāds piešķirts, galveno lietošanas veidu (četru zīmju kods) saskaņā ar būvju klasifikāciju, paredzēto būvniecības veidu, būvdarbu apjomu un veikšanas metodi, paredzamo būvniecības atkritumu apjomu un veidu, un kam pievienoti sarakstes dokumenti ar valsts, pašvaldības un citām institūcijām, kas attiecināmi uz būvniecību;

14.2. būvniecības ierosinātāja projektēšanas uzdevumu;

14.3. tehniskā risinājuma attēlojumu uz situācijas plāna būvniecības ierosinātāja noteiktajā mērogā;

14.4. projektējamā energoapgādes objekta inženiertīklu shēmu;

14.5. plānoto būvdarbu veikšanas vietas fotofiksāciju (neattiecas uz elektrolīniju izbūvi).

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

15. Ja paredzēta elektroniska saskaņošana, būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) papīra dokumentu formā izstrādā trijos eksemplāros, Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros, bet elektroniski – vienā eksemplārā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

16. Būvniecības ieceres dokumentāciju ir tiesīgs izstrādāt būvspeciālists.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

17. Būvprojekts nepieciešams visiem energoapgādes objektu būvdarbiem, izņemot šo noteikumu 3. punktā minētos būvdarbus. Energoapgādes komersants iekšējos normatīvajos aktos var noteikt gadījumus, kad būvprojektu izstrādā arī šo noteikumu 3. punktā minētajiem būvdarbiem.

18. Ja energoapgādes objekta būvniecībai paredzētas vairākas būvniecības kārtas, iekļaujot darbā atsevišķas objekta daļas, būvniecības ierosinātājs projektēšanas uzdevumā norāda nepieciešamību projektā noteikt energoapgādes objekta daļu būvniecības secību un citus organizatoriskos pasākumus.

18.¹ Ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

19. Būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt projektēšanas nosacījumus pirms būvniecības ieceres iesniegšanas būvvaldē. Būvvalde projektēšanas nosacījumus izsniedz septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

20. Saņemot būvniecības iesniegumu, būvvalde Būvniecības likuma 12. panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pašvaldības teritorijas plānojumam un pieņem lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt būvatļauju vai veic atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē. Ja energoapgādes objekta būvniecība iecerēta uz zemes vienības vai esošā būvē, kas nepieder būvniecības ierosinātājam, būvatļauju izsniedz pirms Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto prasību izpildes. Prasību par nepieciešamību veikt saskaņošanu vai informēšanu šo noteikumu 7. punktā noteiktajā kārtībā iekļauj būvatļaujas projektēšanas nosacījumos.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230)

20.¹ Būvvalde, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 2.7.1., 2.7.2. apakšpunktā un 4. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 601 redakcijā)

21. Būvatļaujā iekļauj:

21.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

21.1.1. prasību par būvvaldē iesniedzamajām būvprojekta daļām un citiem būvprojekta detalizācijas dokumentiem atbilstoši vietējās pašvaldības apbūves noteikumiem;

21.1.2. prasības būvprojekta risinājumu saskaņošanai ar trešajām personām, ja mainījies saskaņotais energoapgādes objekta novietojums vai tehniskais risinājums;

21.1.3. prasību saņemt tās pašvaldības būvvaldes tehniskos noteikumus, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta būvniecība, vai izziņu, ka tai nav iebildumu pret attiecīgo būvniecību;

21.1.4. prasību saņemt valsts institūciju tehniskos vai īpašos noteikumus;

21.1.5. prasību saņemt inženiertīklu īpašnieku (turētāju) tehniskos noteikumus;

21.1.6. prasību par būvprojekta ekspertīzes veikšanu;

21.1.7. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – prasību iesniegt citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus;

21.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

21.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

21.2.2. prasības būvdarbu procesa fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns, ja tiek veikta būvuzraudzība);

21.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

21.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

21.3. būvatļaujas nosacījumu izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 601 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

22. Šo noteikumu 5. punktā minētajiem energoapgādes komersantiem būvatļauja tiek izsniegta bez maksas.

23. Par saņemto būvatļauju jaunas ēkas, masta vai torņa būvniecībai vai esošās ēkas atjaunošanai būvniecības ierosinātājs informē sabiedrību Būvniecības likumā noteiktajā termiņā, izvietojot būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A1) zemes vienībā, kurā atļauta ēkas, masta vai torņa būvniecība vai atjaunošana. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.

24. Būvtāfeli inženiertīklu objektiem un šo noteikumu 3. punktā minētajiem darbiem izvieto, ja:

24.1. to pieprasa būvniecības ierosinātājs;

24.2. tās nepieciešamība noteikta darbu veikšanas projektā;

24.3. būvdarbu laiks pārsniedz 30 dienas;

24.4. paredzēta vēja elektrostaciju būvniecība.

25. Būvtāfeli novieto, vēršot to pret publisku vietu, un tajā norāda šādas ziņas:

25.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);

25.2. būvniecības ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs un kontakttālrunis);

25.3. energoapgādes objekta projektētājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs un kontakttālrunis);

25.4. būvniecības ieceres vizualizācija vai situācijas plāns;

25.5. informācija par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku;

25.6. plānotais būvdarbu sākuma un beigu datums.

26. Energoapgādes objektu būvniecībai izstrādā vienu no šādiem būvprojektu veidiem:

26.1. tehniskā shēma;

26.2. vienkāršots tehniskais projekts;

26.3. tehniskais projekts;

26.4. divpakāpju tehniskais projekts, kas sastāv no skiču projekta un tehniskā projekta.

27. Energoapgādes objektam atkarībā no tā būves grupas, kas noteikta atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem, veic būvprojektēšanu šādā apjomā:

27.1. energoapgādes objektiem, kas ir pirmās grupas būves, izstrādā tehnisko shēmu;

27.2. energoapgādes objektiem, kas ir otrās vai trešās grupas būves, izstrādā vienkāršoto tehnisko projektu;

27.3. energoapgādes objektiem, kas ir trešās grupas būves, izstrādā tehnisko projektu vai projektēšanas uzdevumā noteiktajos gadījumos – divpakāpju tehnisko projektu (ar skiču projektu).

28. Būvniecības ierosinātājs projektēšanas uzdevumā var noteikt augstākas detalizācijas būvprojektēšanas apjomu (piemēram, projekta veidu vai projekta saturu), nekā noteikts energoapgādes objekta attiecīgās grupas būvei.

29. Jaunu energoapgādes objektu būvniecībai vai novietošanai, kā arī esošo energoapgādes objektu pārbūvei vai atjaunošanai būvprojektu (tehnisko shēmu, vienkāršotu tehnisko projektu vai tehnisko projektu) izstrādā vienā stadijā.

29.¹ Ja energoapgādes objekta būvniecība paredzēta UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietās, pilsētbūvniecības pieminekļa, kultūras pieminekļa  vai apbūves aizsardzības teritorijā un to aizsardzības zonā un, novietojot elektrotīkla sadalni (vai elektroapgādes objektu) publiskajā ārtelpā, tiek pārveidots ēkas siluets, traucēta ēkas vai teritorijas kultūrvēsturisko vērtību uztvere, sadalne (elektroapgādes objekts) izvietojama vietā, kur tā nav uztverama no publiskās ārtelpas, vai ievietojama ēkas sienā iekaltā ailē, ja netiek ietekmēta ēkas dekoratīvā apdare.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

29.² Visos gadījumos, ja ēkas sienā paredzēts kalt aili sadalnes ievietošanai, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte tiek papildināta ar konstruktīvā mezgla risinājumu, kurā atkarībā no sienas tipa, biezuma, būvizstrādājuma un stāvu skaita tiek veikti aprēķini un noteikta dimensiju pārsedzes marka un tips, sienas konstrukcijas aizsardzības pasākumi pret bojājumiem klimatisko apstākļu ietekmē, kā arī atzinums, vai ir nepieciešama urbumu pārsedze standarta kabeļu aizsargcauruļu (diametrs no 110 līdz 125 mm) ievietošanai, ja iekaltais caurums horizontālā virzienā pārsniedz 280 mm. Konstruktīvā mezgla risinājumu izstrādā būvspeciālists ēku konstrukciju projektēšanā.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 230 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

30. Ja energoapgādes objekta būvniecība saistīta ar valsts, pilsētas vai novada elektroapgādi un ir tehniski sarežģīta vai jāizvēlas tehniski un ekonomiski izdevīgākais variants, energoapgādes objekta būvprojektu var izstrādāt divās stadijās – skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā. Skiču projektu izstrādā saskaņā ar projektēšanas uzdevumā noteiktajām prasībām.

31. Tehniskajai shēmai ir šādas sastāvdaļas:

31.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553);

31.2. projektēšanas uzdevums;

31.3. skaidrojošs apraksts, kurā ir informācija par zemes vienības kadastra apzīmējumu, būves kadastra apzīmējumu, ja tāds piešķirts, galveno lietošanas veidu (četru zīmju kods) saskaņā ar būvju klasifikāciju un informācija par energoapgādes objekta tehniskajiem rādītājiem;

31.4. dokumenti saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem vai projektēšanas uzdevumu, kas var ietvert šādus papildu dokumentus:

31.4.1. nestandarta konstrukciju rasējumi;

31.4.2. elektrotīkla aprēķina shēma;

31.4.3. iekārtu izvietojums un apraksts;

31.4.4. iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu uzskaitījums;

31.4.5. būvdarbu apjomi;

31.4.6. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553);

31.4.7. elektrotīkla pievada novietojuma attēlojums ar mēroga noteiktību no 1:250 līdz 1:500 situācijas plānā. Vietās ar blīvu inženiertīklu izvietojumu un sarežģītu konstruktīvo risinājumu attēlošanai izmanto mērogu ar mēroga noteiktību no 1:50 līdz 1:250;

31.4.8. pārejas pār šķēršļiem un šķērsojumi ar inženiertīkliem – ar mēroga noteiktību 1:50;

31.4.9. elektroietaišu zemējuma kontūru izvietojums attēlojams plānos ar mēroga noteiktību no 1:250 līdz 1:500, bet vietās ar blīvu inženiertīklu izvietojumu un sarežģītu konstruktīvo risinājumu attēlošanai piemēro mēroga noteiktību no 1:50 līdz 1:250;

31.4.10. izvērtējums, vai pieļaujama būves izmantošana būvdarbu laikā, un izmantošanas nosacījumi;

31.4.10.¹ ja tiek iekalta sadalne – konstruktīvā mezgla risinājums, sienas biezuma kontrolmērījums, veicamo darbu tehnoloģiskais apraksts pa etapiem, norādot ailes kalšanas tehnoloģiju, būvdarbu apjomu un būvizstrādājumu uzskaitījumu;

31.4.11. citi tehniskajos noteikumos vai projektēšanas uzdevumā noteiktie dokumenti.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

32. Vienkāršotajam tehniskajam projektam ir šādas sastāvdaļas:

32.1. šo noteikumu 31. punktā minētās tehniskās shēmas sastāvdaļas;

32.2. šo noteikumu 37. punktā minētās specifiskās sastāvdaļas attiecīgā veida energoapgādes objektiem, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā;

32.3. darbu organizēšanas sadaļa, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā.

33. Tehniskajam projektam ir šādas sastāvdaļas:

33.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553);

33.2. skaidrojošs apraksts saskaņā ar šo noteikumu 31.3. apakšpunktu;

33.3. projektēšanas uzdevums;

33.4. vispārīgā daļa:

33.4.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

33.4.2. zemes vienības topogrāfiskās izpētes materiāli un, ja projektēšanas uzdevumā noteikts, ģeodēziskās izpētes materiāli;

33.4.3. informācija par elektroietaises tehniskajiem rādītājiem;

33.4.4. novietojuma plāns;

33.5. inženierrisinājumu daļa:

33.5.1. nestandarta konstrukciju rasējumi;

33.5.2. vides aizsardzības pasākumi;

33.6. tehnoloģiskā daļa:

33.6.1. elektroietaises shēmas un nepieciešamie tehniskie aprēķini;

33.6.2. iekārtu izvietojums un apraksti;

33.7. ekonomikas daļa:

33.7.1. iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu daudzumu uzskaitījums;

33.7.2. būvdarbu apjomi;

33.7.3. izmaksu aprēķins (tāme), ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā;

33.8. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553);

33.9. gaisvadu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns derīgā topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos ar mēroga noteiktību no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos ar mēroga noteiktību no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā ar mēroga noteiktību 1:500, vertikālie griezumi šķērsojumos ar pazemes un virszemes inženiertīklu un citu šķēršļu šķērsojuma vietām ar mēroga noteiktību 1:50;

33.10. kabeļu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns derīgā topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos ar mēroga noteiktību no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos ar mēroga noteiktību no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā ar mēroga noteiktību 1:500, vertikālā ar mēroga noteiktību 1:50, bet, ja izmanto beztranšeju kabeļu guldīšanas metodi (caurduršanas metodi), – vertikālais griezums ar mēroga noteiktību 1:50 ar šķērsojošiem vai blakus esošiem pazemes inženiertīkliem, to tehniskajiem datiem un augstuma atzīmēm;

33.11. vietās ar blīvu inženiertīklu izvietojumu un sarežģītu konstruktīvo risinājumu attēlošanai izmanto mērogu ar mēroga noteiktību no 1:50 līdz 1:250;

33.12. šo noteikumu 34., 35., 36. un 37. punktā noteiktās sadaļas attiecīgās grupas būvei;

33.13. hidroelektrostacijas hidrotehniskai būvei:

33.13.1. būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapa M 1:500 uz derīga topogrāfiskā plāna ar zemes vienības robežām;

33.13.2. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns M 1:500 uz derīga topogrāfiskā plāna, teritorijas vertikālais plānojums un labiekārtojuma risinājuma plāns;

33.13.3. teritorijas vertikālais plānojums un labiekārtojuma risinājuma plāns.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

34. 110 kilovoltu vai 330 kilovoltu elektrolīnijas tehniskajam projektam papildus šo noteikumu 33. punktā minētajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

34.1. elektrolīnijas trasi šķērsojošo inženiertīklu saraksts, kurā norādīti to tehniskie dati, piederība, nepieciešamie saskaņojumi un darbi, lai nodrošinātu šķērsojumu atbilstību inženiertīklu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

34.2. vadu, aizsargtrošu, optisko aizsargkabeļu un optisko piekarkabeļu nokaru tabulas, kurās norādīti regulēšanas nostiepumi;

34.3. izolatoru virteņu komplektācijas saraksts;

34.4. balstu rasējumi vai standartrisinājumu norādes;

34.5. balstu un balstu pamatu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi;

34.6. kabeļu savienošanas uzmavu un kabeļu gala uzmavu uzstādīšanas zīmējumi;

34.7. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini (piemēram, vadu un balstu aprēķini, optisko kabeļu un aizsargtroses izvēles aprēķini);

34.8. darbu organizēšanas projekts, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

35. Apakšstacijas vai sadalietaises un A klases hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves tehniskajam projektam, izņemot standartizētas brīvgaisa transformatoru apakšstacijas un sadales punktus ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem, papildus šo noteikumu 33. punktā minētajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

35.1. teritorijas ģenerālais plāns (arī žogi, ceļi), vides aizsardzības, teritorijas meliorēšanas un labiekārtošanas risinājumi;

35.2. zemes vienības inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;

35.3. arhitektūras daļa:

35.3.1. vispārīgo rādītāju lapa;

35.3.2. teritorijas sadaļa;

35.3.3. būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapa atbilstošā mērogā uz derīga topogrāfiskā plāna;

35.3.4. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns atbilstošā mērogā uz derīga topogrāfiskā plāna;

35.3.5. teritorijas vertikālais plānojums un labiekārtojuma un apstādījumu plāns;

35.3.6. ēkas, būves fasādes ar augstuma atzīmēm;

35.3.7. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

35.3.8. būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācija;

35.4. būvkonstrukcijas;

35.5. ūdensapgāde, kanalizācija, apkure un vēdināšana;

35.6. apgaismošana, zibens aizsardzība, zemēšana;

35.7. primārās komutācijas shēma;

35.8. primārās komutācijas iekārtu izvietojuma plāni un griezumi;

35.9. releju aizsardzība, automātika, sekundārā komutācija un elektroenerģijas uzskaite;

35.10. sakari un tālvadība, apsardzības signalizācija;

35.11. elektroiekārtu vadības sistēma;

35.12. elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises energoapgādes (pašpatēriņa) un līdzstrāvas elektroiekārtas;

35.13. kabeļu izvietojums un kabeļu žurnāls, kurā norādītas kabeļu pievienošanas adreses, kabeļu garums, dzīslu šķērsgriezums un skaits. Spēka kabeļiem norāda arī nominālo spriegumu;

35.14. risinājumi patērētāju energoapgādes nodrošināšanai elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises pārbūves vai atjaunošanas laikā;

35.15. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini;

35.16. ugunsdrošības tehniskie risinājumi.

36. Standartizētu transformatoru apakšstaciju un sadales punktu ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem tehniskajam projektam papildus šo noteikumu 33. punktā minētajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

36.1. elektrotīkla pievienojuma konstruktīvais risinājums;

36.2. transformatoru apakšstaciju shēmas;

36.3. transformatoru apakšstaciju konstruktīvie risinājumi;

36.4. signalizācija un tālvadība.

37. Ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem, tehniskajam projektam papildus šo noteikumu 33. punktā minētajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

37.1. pārejas pār šķēršļiem un šķērsojumi ar inženiertīkliem – mērogā 1:50;

37.2. elektrolīniju konstruktīvie risinājumi;

37.3. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini;

37.4. aizsardzība pret pārspriegumiem un zemējumi;

37.5. aizsardzība pret īsslēgumiem, pārslodzēm;

37.6. elektroenerģijas uzskaites risinājums;

37.7. projektēšanas uzdevumā noteiktie aprēķini un risinājumi.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

38. Ja būvprojekts izstrādāts ekspluatācijā esošai A klases hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves pārbūvei vai atjaunošanai, ko veic, nepārtraucot attiecīgā objekta pamatfunkcijas:

38.1. būvdarbu ģenerālplānos norāda ekspluatācijā esošās būves, inženiertīklus, kuru funkcionēšana pārbūves vai atjaunošanas laikā netiek pārtraukta, kā arī būves un inženiertīklus, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

38.2. izveido transporta un gājēju kustības organizācijas shēmu;

38.3. darbu organizēšanas projektā norāda pasākumus, kas veicami, lai netraucētu attiecīgo būvju pamatfunkcijas, kā arī darbuzņēmēja speciālistu darbības kārtību.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230)

39. A klases hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves atjaunošanas un pārbūves tehniskajam projektam ir šādas sastāvdaļas:

39.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553);

39.2. projektēšanas uzdevums;

39.3. dokumenti un materiāli saskaņā ar projektēšanas uzdevumu;

39.4. hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves tehniskie rādītāji;

39.5. konstrukciju rasējumi;

39.6. darbu organizēšanas projekts;

39.7. vides aizsardzības pasākumi un zemes vienības labiekārtošanas risinājums;

39.8. iekārtu izvietojums un apraksti;

39.9. ekonomikas daļa:

39.9.1. iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu uzskaitījums;

39.9.2. hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves būvdarbu apjomi;

39.10. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553).

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230; MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

40. Būvprojekta sastāvā paredz darba organizācijas un darba aizsardzības pasākumus, kuru izpildi nodrošina būvdarbu laikā.

41. Būvprojektu izstrādā atbilstoši projektēšanas uzdevumam, ievērojot institūciju un organizāciju izdotos tehniskos noteikumus un šajos noteikumos minētās prasības.

42. Energoapgādes objekta projektētājs saskaņo būvprojektu ar būvniecības ierosinātāju un ar institūcijām un organizācijām, kas izdevušas tehniskos noteikumus. Būvprojektu saskaņo ar personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos informē attiecīgās personas. Saskaņojumus noformē uz būvprojekta ģenerālplāna vai uz atsevišķas veidlapas, ja būvprojekts izstrādāts papīra dokumenta formā un uz ģenerālplāna nav iespējams izvietot visus saskaņojumus. Ja saskaņotajā būvprojektā tiek veiktas izmaiņas, kuru dēļ mainās būvprojektā noteiktais energoapgādes objekta novietojums, ēkas būvapjoms vai ēkas fasādes risinājums, būvprojekta izstrādātājs veic atkārtotu būvprojekta saskaņošanu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601; MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

43. Būvprojekta ekspertīzi vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā veic energoapgādes objektiem, kas ir trešās grupas būves. Būvprojekta ekspertīze obligāti veicama energoapgādes objektu nojaukšanas darbiem, kas var tieši skart vai ietekmēt paaugstinātas bīstamības ražošanas ēkas.

44. Būvprojekta ekspertīzi energoapgādes objektu būvprojektiem veic šādām būvprojekta sadaļām:

44.1. būvkonstrukciju daļai;

44.2. tehnoloģiskajai daļai;

44.3. ēkas un būves galveno inženiertīklu sadaļām;

44.4. vispārīgajai daļai;

44.5. citām būvniecības ierosinātāja noteiktajām būvprojekta sadaļām.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

45. Ja kādas projektēšanas uzdevuma vai tehnisko noteikumu prasības nav iespējams izpildīt, būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Institūcijas pamatotos gadījumos var mainīt tehniskos noteikumus. Ja būvprojekts izstrādāts papīra dokumenta formā, atzīmi par saskaņojumu var izdarīt uz būvprojekta ģenerālplāna.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

45.¹ Ja paredzēta elektroniska saskaņošana, būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad būvprojektu papīra dokumenta formā izstrādā trijos eksemplāros, Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros eksemplāros, bet elektroniski – vienā eksemplārā. Izstrādāto būvprojektu paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 8.¹ 2. apakšpunktā minētās personas).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

46. Energoapgādes objektos, kuros būvdarbus veic vairāk nekā viens būvdarbu veicējs, pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības ierosinātājs atbilstoši normatīvajos aktos par darba aizsardzību noteiktajām prasībām norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus.

47. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

47.¹ Pēc būvvaldes atzīmes veikšanas paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē būvniecības ierosinātājs iesniedz informāciju par būvdarbu veicēju.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 601 redakcijā)

48. Būvdarbus, izņemot šo noteikumu 3. un 4. punktā minētos gadījumus, uzsāk tikai pēc tam, kad saņemta būvvaldes atzīme paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē vai saņemtas visas nepieciešamās atzīmes būvvaldes izsniegtajā būvatļaujā, kā arī saņemtas citas attiecīgajā administratīvajā teritorijā nepieciešamās atļaujas.

48.¹ Pēc tam kad būvvalde būvniecības informācijas sistēmā izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

48.² Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

49. Energoapgādes objektu būvē saskaņā ar izstrādāto būvprojektu un darbu organizēšanas projektu, ja tādi izstrādāti, kā arī saskaņā ar darbu veikšanas projektu, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

49.¹ Sadaļņu iekalšanai izmanto instrumentus, kuru darbība neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz ēkas kopējo noturību. Izmantojamo instrumentu maksimāli pieļaujamie ierobežojumi ir šādi:

49.¹ 1. vienreizējā trieciena enerģija – 12J;

49.¹ 2. vibrācijas līmenis –14m/s².

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

49.² Ja kalšanas darbu laikā ēkas konstrukcijā konstatē deformāciju, darbu pārtrauc un uzaicina būvspeciālistu ēku konstrukciju projektēšanā, lai veiktu izmaiņas konstruktīvā mezgla risinājumā.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

49.³ Darbu veikšanas projektu izstrādā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

49.³ 1. ir paredzēta trešās grupas inženierbūves būvniecība;

49.³ 2. ja būvdarbu veikšanas laikā paredzama inženierbūves ietekme uz satiksmi (piemēram, satiksmes ierobežojumi, transporta plūsmas organizācija vai citi organizatoriskie vai drošības pasākumi) un inženiertīkliem (būvdarbi noris tuvu citiem inženiertīkliem, šķērsojumos ar citiem inženiertīkliem, apbūvējamā zemes gabalā vai tam piegulošajā teritorijā);

49.³ 3. inženierbūvei ir piemērots valsts kultūras pieminekļa statuss vai tā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" izpratnē) vai mikroliegumā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma izpratnē);

49.³ 4. otrās vai trešās grupas inženierbūves būvdarbi ir bijuši pārtraukti un tā bijusi iekonservēta ilgāk nekā piecus gadus;

49.³ 5. uzsākti būvdarbi pēc otrās vai trešās grupas inženierbūves daļējas sagrūšanas;

49.³ 6. atzinumā par būves tehnisko stāvokli norādīts, ka tā ir avārijas stāvoklī;

49.³ 7. ir paredzēta otrās grupas inženierbūves nojaukšana;

49.³ 8. darbu veikšanas projektu pieprasa būvniecības ierosinātājs vai būvdarbu veicējs.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

49.⁴ Darbu veikšanas projektā iekļauj:

49.⁴ 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

49.⁴ 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota ēkas, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

49.⁴ 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

49.⁴ 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

49.⁴ 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

49.⁴ 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

49.⁴ 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

49.⁴ 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

49.⁴ 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

49.⁴ 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

49.⁴ 11. skaidrojošu aprakstu;

49.⁴ 12. darbaspēka kustības grafiku;

49.⁴ 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

49.⁵ Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, darbu veikšanas projektu pirms būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēto darbu uzsākšanas nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

49.⁶ Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontroles institūcijām.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

50. Ja būvdarbu laikā neparedzētu apstākļu dēļ būvdarbus nav iespējams realizēt atbilstoši izstrādātajam būvprojektam, būvdarbu veicējs nekavējoties informē būvniecības ierosinātāju un būvprojekta izstrādātāju. Būvprojekta izstrādātājs precizē būvprojekta daļas, kurās nepieciešamas izmaiņas, un saskaņo tās atbilstoši šo noteikumu 42. punktam. Precizēto būvprojektu vai tā daļu iesniedz būvvaldē.

51. Trešās grupas būvju būvuzraudzību, pamatojoties uz līgumu, var veikt būvkomersants, kas reģistrēts būvkomersantu reģistrā un kuram ir tiesības sniegt pakalpojumus būvuzraudzības jomā, vai viens vai vairāki būvspeciālisti, kuriem ir atbilstoši būvprakses sertifikāti un kurus nodarbina būvniecības ierosinātājs, norīkojot par energoapgādes objekta būvuzraugiem. Citu energoapgādes objektu būvdarbu kvalitātes kontroli nodrošina būvniecības ierosinātāja noteiktajā kārtībā un apjomā. Energoapgādes komersants var norīkot kvalificētu speciālistu ekspluatācijā esošu vai spriegumaktīvu elektroietaišu pārbūves vai atjaunošanas darbu izpildes uzraudzībai (tehnisko uzraugu).

52. Ja būvniecības ierosinātājs uzskata par nepieciešamu veikt autoruzraudzību arī energoapgādes objektiem, kas ir pirmās un otrās grupas būves, vai ja to pamatoti pieprasa būvvalde, autoruzraudzība tiek noteikta projektēšanas uzdevumā.

53. Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvdarbu žurnālu iesniedz būvvaldē būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei. Būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

54. Prasības energoapgādes objektos lietojamām iekārtām un būvizstrādājumiem nosaka objekta būvniecības ierosinātājs, un tās tiek iekļautas projektēšanas uzdevumā un būvprojektā. Energoapgādes objekta projektētāja kompetencē ir būvprojektā veiktie aprēķini un iekārtu un būvizstrādājumu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Energoapgādes objekta būvdarbu veicēja kompetencē ir uzstādāmo iekārtu un izmantoto būvizstrādājumu kvalitātes atbilstība būvprojektam. Ja būvniecības ierosinātājs piegādā iekārtas un būvizstrādājumus, tā pienākums ir izvēlēties būvprojektam atbilstošas kvalitātes iekārtas un būvizstrādājumus.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

55. Energoapgādes objektā lietotie mērīšanas līdzekļi ir metroloģiski pārbaudīti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību.

56. Prasības būvdarbu izpildei un pārbaudei energoapgādes objektā, kā arī nepieciešamos mērījumus nosaka energoapgādes objekta būvniecības ierosinātājs. Tehnisko prasību līmenis nedrīkst būt zemāks, nekā noteikts normatīvajos aktos, un tam jāatbilst prasībām, kas noteiktas piemērojamajos standartos, kuru sarakstu savā tīmekļvietnē publicē nacionālā standartizācijas institūcija.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 230)

57. Minimālais garantijas laiks elektroenerģijas būvobjektu būvdarbiem, būvkonstrukcijām, izmantotajām iekārtām un būvizstrādājumiem ir divi gadi. Būvniecības ierosinātājs un energoapgādes objekta būvdarbu veicējs vai iekārtu un būvizstrādājumu piegādātājs var vienoties par citu, garāku, termiņu. Garantijas laikā būvdarbu veicējs novērš visus defektus, ja tādi ir radušies vai atklājušies. Būvspeciālistu profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana ir spēkā visā būves būvniecības un garantijas laikā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

58. Energoapgādes objekta būvdarbu veicēja pienākums ir novērst būvniecības dēļ radušos ceļu, ielu, ietvju konstrukciju un zemes virskārtas bojājumus. Autoceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas īpašniekiem vai, ja tādu nav, – tiesiskajiem valdītājiem nav tiesību pieprasīt minēto objektu pārbūvi vai šo objektu atjaunošanu lielākā apjomā, nekā nodarīti bojājumi.

59. Atsevišķu koku un krūmu nociršanai iesniedz būvvaldē iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam.

60. Par darba aizsardzības prasību ievērošanu energoapgādes objekta būvlaukumā ir atbildīgs energoapgādes objekta būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs.

60.¹ Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu uzsākšanas izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam akceptētu paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

61. Energoapgādes objektu būvlaukumā, ja objekti ir trešās grupas būves, autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem. Citu grupu būvēm darbu veikšanas projektu izstrādā, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs vai energoapgādes objekta galvenais būvdarbu veicējs.

62. Par elektroietaišu būvuzraudzībai veltītā laika uzskaites pamatojumu kalpo Būvniecības informācijas sistēmā elektroniskā veidā uzkrātais būvuzraudzības dokumentācijas saturs.

63. Būvniecības kvalitātes kontrole ietver:

63.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas un būvizstrādājumu atbilstības kontroli;

63.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

63.3. pabeigtā (nododamā) darba apjoma vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli;

63.4. vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvuzrauga pienākumu izpildi;

63.5. būvuzraudzības plānā noteikto prasību izpildi.

64. Energoapgādes objektiem, kas ir trešās grupas būves, būvuzraugs izstrādā būvdarbu kvalitātes uzraudzības plānu. Elektroenerģijas ražošanas būvēm un 110 kilovoltu un 330 kilovoltu elektroietaisēm būvdarbu laikā aizpilda būvdarbu žurnālu, citos gadījumos būvdarbu žurnālu aizpilda, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

65. Energoapgādes objektu būvdarbu kvalitātes kontroli, ja objekti ir pirmās un otrās grupas būves, nodrošina energoapgādes objekta valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

65.¹ Nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem speciālajiem un ikdienas būvdarbiem.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

66. Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu, segto darbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu apstiprina atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums).

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

66.¹ Atbilstoši veiktajiem būvdarbiem nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus, ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

66.² Ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (7.¹, 7.² un 7.³ pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 66.¹ punktā minētos dokumentus.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

67. Būvniecības ierosinātājs un iestāde, kas saistīta ar attiecīgo būvi, bet nav būvvalde, atbilstoši kompetencei ir tiesīga pārtraukt būvdarbus, par to paziņojot būvvaldei. Šāds paziņojums nav nepieciešams šo noteikumu 3. punktā minētajiem būvdarbiem. Ja būvdarbu pārtraukšana var būt bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi vai tā var radīt bīstamus bojājumus konstrukcijās, būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu pārtraukšanas iesniedz saskaņošanai būvvaldē būves konservācijas darbu veikšanas projektu, kurā norāda:

67.1. būvdarbu pārtraukšanas un būves konservācijas iemeslus;

67.2. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

67.3. energoapgādes objekta projekta risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu novēršanai un būves elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

67.4. risinājumus bīstamības novēršanai cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

67.5. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

68. Ja pieņemts lēmums par būvdarbu apturēšanu vai pārtraukšanu esošajos energoapgādes objektos, tad elektroapgādes sistēmas lietotāju elektroietaisēm, kuras bija pievienotas šiem energoapgādes objektiem pirms būvniecības uzsākšanas, nodrošina elektroapgādi, izveidojot savienojumu ar elektrotīklu.

69. Būvvalde 14 dienu laikā pēc šo noteikumu 67. punktā minētās informācijas saņemšanas par būvdarbu pārtraukšanu apseko būvobjektu, pieņem lēmumu par būvdarbu apturēšanu un, ja nepieciešams, – lēmumu par būves konservāciju un saskaņo konservācijas darbu veikšanas projektu, ko iesniedzis būvniecības ierosinātājs. Būvvalde lēmumā par būvdarbu apturēšanu norāda:

69.1. būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas un energoapgādes objekta konservācijas iemeslus;

69.2. pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu energoapgādes objekta konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību;

69.3. energoapgādes objekta stāvokli pēc būvdarbu pārtraukšanas un par būves konservāciju atbildīgās personas;

69.4. termiņu, kādā energoapgādes objekta konservācijas darbu veikšanas projekts iesniedzams saskaņošanai.

70. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar brīdi, kad būvniecības ierosinātājs ir paziņojis par to būvvaldei vai ir pabeidzis energoapgādes objekta konservācijas darbus atbilstoši konservācijas darbu veikšanas projektam. Ja būvniecības ierosinātājs, pārtraucot būvdarbus, neizpilda šo noteikumu prasības, pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot būvniecības ierosinātāju, veikt inženierbūves konservācijas darbus. Visus ar būves konservāciju saistītos izdevumus sedz būvniecības ierosinātājs.

70.¹ Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja būvvaldē iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas būvatļaujā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

70.² Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 601 redakcijā)

71. Energoapgādes objektu pieņem ekspluatācijā, ja tas ir uzbūvēts atbilstoši būvprojektam. Būvprojekta izmaiņām jābūt saskaņotām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

72. Energoapgādes komersantu energoapgādes objekta izmantošana energoapgādei pirms visa būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā pieļaujama, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā vai būvprojektā un ir izpildītas Būvniecības likuma 21. panta trešajā daļā noteiktās prasības.

73. Būvniecības atbilstību tehniskajos noteikumos un projektēšanas uzdevumā minētajām speciālajām prasībām kontrolē būvniecības ierosinātājs un autoruzraugs, ja tāds ir piesaistīts.

74. Pirms energoapgādes objekta pieņemšanas ekspluatācijā būvniecības ierosinātājs var iesniegt pieprasījumu institūcijā, kura ir izdevusi tehniskos noteikumus, veikt pārbaudi un atbilstoši kompetencei sniegt atzinumu par energoapgādes objekta tehnisko gatavību ekspluatācijai, atbilstību akceptētajam būvprojektam, Latvijas būvnormatīviem, piemērojamiem standartiem un līguma nosacījumiem. Attiecīgā institūcija 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz minēto atzinumu.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

75. Ja energoapgādes objekta būvniecībai ir saņemta būvatļauja, energoapgādes objekta pieņemšanu ekspluatācijā pēc būvniecības pabeigšanas ierosina būvniecības ierosinātājs, iesniedzot būvvaldē apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu (8. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

75.1. būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

75.2. energoapgādes objekta vai tā daļas novietojuma izpildmērījumus digitālā formā LKS 92 koordinātu sistēmā. Veicot inženiertīklu novietojuma uzmērījumus (digitālā formā LKS 92 koordinātu sistēmā), gruntī izbūvēto inženiertīklu novietojumam pieļaujama novirze +/– 0,3 m no energoapgādes objekta projektā paredzētā;

75.3. būvprojektā paredzēto mērījumu rezultātus, elektroiekārtu un citu speciālo iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

75.4. saskaņā ar šo noteikumu 74. punktu izsniegtos atzinumus;

75.5. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

75.6. energoapgādes objektu ēkām – ēku kadastrālās uzmērīšanas lietas;

75.7. būvuzraudzības pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

75.¹ Apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu paraksta vai būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 601 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

76. Pabeidzot energoapgādes objekta būvniecību, ja objekts ir pirmās grupas būve, būvvaldē iesniedz paskaidrojuma raksta II daļu vai apliecinājuma kartes II daļu, kurai pievieno šādus dokumentus:

76.1. energoapgādes objektu ēkām – ēku kadastrālās uzmērīšanas lietu;

76.2. energoapgādes objekta vai tā daļas novietojuma izpildmērījumus digitālā formā LKS 92 koordinātu sistēmā. Veicot inženiertīklu novietojuma uzmērījumus (digitālā formā LKS 92 koordinātu sistēmā), gruntī izbūvēto inženiertīklu novietojumam pieļaujama pielaide +/– 0,3 m no energoapgādes objekta projektā paredzētā.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)

77. Energoapgādes objektu, kas ir pirmās grupas būve, uzskata par pieņemtu ekspluatācijā ar dienu, kad būvvalde būvniecības informācijas sistēmā izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

78. Energoapgādes objektu, kas ir otrās un trešās grupas būve, uzskata par pieņemtu ekspluatācijā pēc pārbūves vai atjaunošanas ar dienu, kad būvvalde būvniecības informācijas sistēmā izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

79. Ja ir ierīkotas inženierbūves, kārtību energoapgādes objekta pieņemšanai ekspluatācijā nosaka energoapgādes komersants.

80. Energoapgādes objektu ekspluatācijā pieņem būvvalde, izņemot šo noteikumu 79. un 89. punktā minētos gadījumus.

81. Būvvalde pēc visu šo noteikumu 75. punktā minēto dokumentu saņemšanas, saskaņojot ar būvniecības ierosinātāju, nosaka termiņu energoapgādes objekta pieņemšanai ekspluatācijā, kas nav ilgāks par 10 darbdienām, skaitot no dokumentu iesniegšanas dienas būvvaldē.

82. Būvvalde būves pieņemšanas darbā pieaicina energoapgādes objekta būvuzraugu, energoapgādes objekta būvprojekta izstrādātāju (autoruzraugu), energoapgādes objekta būvdarbu veicēju, kā arī Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (vai kompetentas pašvaldības iestādes vai amatpersonas), ja energoapgādes objekts atrodas valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā).

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

83. Ekspluatācijā nododamo energoapgādes objektu uzrāda energoapgādes objekta būvniecības ierosinātājs.

84. Būvvalde novērtē energoapgādes objekta gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē iesniegtajiem šo noteikumu 74. punktā minētajiem dokumentiem, kā arī atbilstību būvprojektam un normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

85. Ja energoapgādes objekta būvniecībai ir saņemta būvatļauja, pēc būvdarbu pabeigšanas būvvalde izdod aktu par energoapgādes objekta pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts). Aktā ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 601 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

85.¹ Ja būve tiek nojaukta, būvvalde izdod izziņu par būves neesību. Izziņā ietver apliecinājumā par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1.1.1., 1.1.2., 1.2., 1.3. apakšpunktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

(MK 25.09.2018. noteikumu Nr. 601 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 553)

86. Energoapgādes objekts uzskatāms par pieņemtu ekspluatācijā ar akta izdošanas dienu.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

87. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

88. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvvalde.

89. Energoapgādes objektus, kuru būvniecībai nav nepieciešama būvatļauja, ekspluatācijā pieņem un aktu izdod energoapgādes komersanta norīkota komisija. Kārtību šo noteikumu 3. un 4. punktā minēto būvdarbu pieņemšanai ekspluatācijā nosaka energoapgādes komersants.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

90. Būvvalde aktā norāda būvdarbu vai būvniecības līgumā noteiktos būvdarbu garantijas termiņus pēc būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā.

(Grozīts ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 601)

91. Ekspluatācijā esošu energoapgādes objektu pārbūvi, atjaunošanu un remontu drīkst veikt pa daļām (sektoriem, posmiem) energoapgādes objekta valdītāja apstiprinātajā kārtībā, ievērojot Būvniecības likuma 21. panta trešajā daļā noteiktās prasības. Katru energoapgādes objekta daļu atsevišķi atvieno uz noteiktu laiku, kas nepieciešams izpildāmajiem darbiem, ievērojot darba aizsardzības prasības. Ja ekspluatācijā esošās elektroietaises atjauno vai pārbūvē, tās neatvienojot no sprieguma (nepārtraucot sistēmas lietotāju elektroapgādi), būvdarbus izpilda kā spriegumaktīvos darbus atbilstoši noteikumiem par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības.

92. Energoapgādes objekta atvienotās vai neatvienotās daļas gatavību darbam pēc attiecīgo darbu izpildes energoapgādes objekta būvdarbu veicējs apliecina rakstiski energoapgādes objekta valdītāja noteiktajā kārtībā, ievērojot darba aizsardzības prasības un noteikumus par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības. Visu energoapgādes objektu pieņem ekspluatācijā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

93. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumus Nr. 243 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 57. nr.).

94. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

95. Energoapgādes objektu būvniecības procesi, kuri iesākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pabeidzami saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot vispārīgajos būvnoteikumos paredzēto kārtību attiecībā uz būvatļaujas izsniegšanu būvobjektiem, kuru būvniecība ierosināta vai uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

96. Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā tās institūcijas arhīvā, kura veic būvvaldes funkcijas, šādus dokumentus:

96.1. apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu;

96.2. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

96.3. institūciju atzinumus par inženierbūves gatavību ekspluatācijai vai inženierbūves nojaukšanu;

96.4. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

96.5. inženierbūves izpildmērījuma plānu;

96.6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību.

(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 553 redakcijā)