Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 36

Rīgā 2018. gada 5. februārī (prot. Nr. 6 25. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) A sadaļā ietverto risinājumu.

2. Atbilstoši konceptuālā ziņojuma 3.4. apakšpunktam izsludināt 2018. gadu par Goda ģimenes gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru un sadarbības platformu "Demogrāfisko lietu centrs" (turpmāk - Demogrāfisko lietu centrs) nodrošināt Goda ģimenes gada pasākumu īstenošanu piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros atbilstoši konceptuālajam ziņojumam.

3. Goda ģimenes gada rīcības plāna īstenošanai un koordinēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru izveidot vadības grupu. Vadības grupā iekļaut Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Demogrāfisko lietu centra un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjus.

4. Pieņemt zināšanai, ka Labklājības ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 9. novembra ārkārtas sēdes protokollēmumam (prot. Nr. 56 31. § 9. punkts) izvērtēs 2018. gada pirmajā ceturksnī ģimenes valsts pabalstos izmaksāto līdzekļu apmēru un gadījumā, ja tiks prognozēts ģimenes valsts pabalsta izmaksām 2018. gadam paredzēto līdzekļu atlikums, Labklājības ministrija sadarbībā ar Demogrāfisko lietu centru un atbildīgajām ministrijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2018. gada 1. maijam sagatavos priekšlikumus līdzekļu pārdalei, prioritāri novirzot finansējumu konceptuālajā ziņojumā paredzētajiem pasākumiem.

5. Pieņemt zināšanai, ka Demogrāfisko lietu centrs izvērtēs konceptuālā ziņojuma B sadaļā iekļautos pasākumus un noteiktā kārtībā priekšlikumus par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem sagatavos izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

(Ministru kabineta
2018. gada 5. februāra
rīkojums Nr. 36)

Konceptuālais ziņojums
"Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā"

SATURS

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI

I. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

II. SITUĀCIJAS APRAKSTS

III. KOMPLEKSS RISINĀJUMS ĢIMENES ATBALSTA POLITIKAS PILNVEIDOŠANAI - SABIEDRĪBAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS"

IV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU

V. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI

AAP

iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu

BKA

bērna kopšanas atvaļinājums

BKP

bērna kopšanas pabalsts

CSP

Centrālā Statistikas pārvalde

DLC

sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs"

EM

Ekonomikas ministrija

FM

Finanšu ministrija

GGP

Starptautisks longitudināls pētījums "Generations and Gender Programme"

ĢVP

ģimenes valsts pabalsts

FICIL

Ārvalstu investoru padome

IEM

Iekšlietu ministrija

IIN

iedzīvotāju ienākuma nodoklis

KM

Kultūras ministrija

LDDK

Latvijas Darba devēju konfederācija

LIAS2030

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

LM

Labklājības ministrija

LR

Latvijas Republika

MIL

minimālais ienākumu līmenis

MK

Ministru kabinets

NAP2020

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam

NVO

nevalstisko organizāciju sektors

OECD

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

PKC

Pārresoru koordinācijas centrs

SPKC

Slimību profilakses un kontroles centrs

PMLP

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

SIF

Sabiedrības integrācijas fonds

TA

Tiesu administrācija

VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VBTAI

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

VID

Valsts ieņēmumu dienests

VM

Veselības ministrija

VP

vecāku pabalsts

VRP

Valdības rīcības plāns

VSAA

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VTMEC

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs

I. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

Par mūsu valsts demogrāfiskās situācijas turpmāko attīstību satraukti ir ne vien pētnieki Latvijā, politikas plānotāji un nacionāla mēroga uzņēmēji. Bažas par Latvijas demogrāfisko situāciju atkārtoti paudusi arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk - FICIL), kas apvieno lielākos dažādas valstis un nozares pārstāvošos uzņēmumus un vairāku valstu tirdzniecības palātas. FICIL uzsver, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās tuvākajā laikā var kļūt par nopietnu šķērsli gan Latvijas valsts ekonomiskajai, gan garīgajai izaugsmei1.

Apzinoties, ka demogrāfija ir viens no daudzu Eiropas valstu un jo īpaši Latvijas attīstības izaicinājumiem, Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums ir izvirzīta kā viena no piecām Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbības galvenajām prioritātēm. Lai nodrošinātu šīs prioritātes īstenošanu, ar Ministru prezidenta 05.04.2016. rīkojumu Nr. 111 tika izveidota ekspertu sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs" (turpmāk - DLC). DLC darbības mērķis - ņemot vērā uzdevumus, kas noteikti Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta (turpmāk - arī MK) iecerēto darbību, sniegt priekšlikumus par tautas ataudzes atbalsta pasākumu pilnveidošanu un īstenošanu Demogrāfisko lietu padomei, lai virzītu tos izskatīšanai MK.

Ziņojumā (II. nodaļā) sniegtais Latvijas demogrāfiskās situācijas raksturojums identificē vairākus problemātiskus tautas ataudzes aspektus, kuru pozitīvām izmaiņām jāsniedz zināšanās un pierādījumos balstīti risinājumi efektīvām sociālajām investīcijām. Šādu risinājumu identificēšanai DLC darbības laikā (kopumā 17 sēdes kopš pirmās sanāksmes 2016. gada 14. aprīlī) Sadarbības platformas darbā iesaistītie eksperti ir regulāri tikušies, padziļināti analizējuši nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumus un politikas dokumentus, piedalījušies zinātniskās konferencēs, attīstījuši sadarbību ar Skandināvijas valstu un Igaunijas demogrāfiem Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Norden projekta ietvaros, ģimenes atbalsta politikas veidotājiem un pārstāvjiem no bērnu interešu aizsardzības institūcijām, kā arī konsultējušies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Latvijā.

2016. gadā, izstrādājot DLC 1. Konceptuālo ziņojumu izskatīšanai 2017. gada valsts budžeta veidošanas procesā, DLC priekšlikumi ietvēra operatīvi risināmus jautājumus ģimeņu ar bērniem atbalstam. Šajā konceptuālajā ziņojumā ģimenes atbalsta joma tverta plašāk, izstrādājot visaptverošu sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis" īstenošanai 2018. gadā un turpmākajos gados. Tiek sagaidīts, ka šajā Konceptuālajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi, no kuriem vairāki piedāvā diskusijai reformu līmeņa izmaiņas, sekmēs virzību uz hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam (apstiprināta ar Saeimas lēmumu 10.06.2010.) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam (akceptēts Latvijas Republikas Saeimā 20.12.2012.) izvirzīto tautas ataudzes mērķu sasniegšanu. 2017. gads bija spēkā esošo ģimenes valsts politikas plānošanas dokumentu darbības termiņa noslēdzošais gads un, ņemot vērā to, ka Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam tika izstrādātas pirms septiņiem gadiem, un šajā laikā notikušas būtiskas demogrāfiskās situācijas izmaiņas, "Māras solis" papildina pašreizējo politikas dokumentu tvērumu un akcentē virzienus arī nākamā posma ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumenta izstrādei. Vienlaikus DLC priekšlikumi veido tiešu sinerģiju ar vairākiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kurus Latvija kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) dalībvalsts apņēmusies sasniegt atbilstoši savām attīstības prioritātēm, iesaistot politikas veidošanā un ieviešanā plašu partneru loku un finansējot ilgtspējīgu attīstību ne tikai no valdības budžetiem, bet arī līdzdarbojoties uzņēmējiem.

Tiek sagaidīts, ka līdz ar citām aktivitātēm, "Māras soļa" programmas stūrakmeņi - prevence un pierādījumos balstīta politika, būtiski veicinās NAP2020 tautas ataudzes rādītāju sasniegšanas progresu. Ziņojuma IV. nodaļā minēti riski, ja "Māras solis" 2018. gadā netiks īstenots. Ziņojuma 1. pielikumā sniegts izvērsts pierādījumos balstīts pamatojums katram no "Māras solī" ietvertajiem pasākumiem, kuru uzsākšana plānota 2018. gadu. Saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumā noteikto kārtību, DLC konceptuālais ziņojums tika izvērtēts 2017. gada septembra, oktobra Demogrāfisko lietu padomes sēdē, tādējādi nodrošinot gan ekspertu, gan sabiedrības līdzdalību.

II. SITUĀCIJAS APRAKSTS

1. Demogrāfiskā situācija Latvijā

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pēdējos divdesmit gados novērotās Latvijas iedzīvotāju skaita sarukšanas tendences ir turpinājušās arī 2016. gadā, iedzīvotāju skaitam sarūkot gandrīz par 19 tūkstošiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (iedzīvotāju skaits 2016. gadā 1,969 milj., 2017. gada sākumā - 1,950 milj.)2. Savukārt jaundzimušo skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izaugsmi, ir stabilizējies iepriekšējā gada līmenī (2015. gadā 21 979, 2016. gadā - 21 968).

Lai arī dzimstības kvantitatīvie rādītāji (jaundzimušo skaits) ir palikuši nemainīgi, tomēr jāatzīmē, ka pēdējos gados palielinātā valsts atbalsta ietekme vērojama t.s. dzimstības kvalitatīvo rādītāju būtiskās pozitīvās izmaiņās, tuvinoties LIAS2030 un NAP2020 tautas ataudzes mērķu sasniegšanai3:

• Ir palielinājies ne tikai otro (2012. gadā - 36,3 %, 2016. gadā - 38,3 %), bet arī trešo (attiecīgi: 12,0 % un 14,6 %) un nākamo bērnu (attiecīgi: 5,4 % un 6,0 %) īpatsvars jaundzimušo kopskaitā;

• 2016. gadā ir turpinājis pieaugt summārais dzimstības koeficients (ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī), un laika posmā no 2001. gada līdz 2016. gadam Latvija šī rādītāja pieauguma tendenču kontekstā saglabā savas līderes pozīcijas Eiropā (2015. gadā - 1,71, 2016. gadā - 1,74);

• pieaudzis laulībā dzimušo bērnu īpatsvars (2012. gadā - 55 %, 2016. gadā - 59 % no visiem jaundzimušajiem);

• pozitīvas izmaiņas vērojamas noslēgto un šķirto laulību attiecībā - ja 2012. gadā no 1000 noslēgtām laulībām 650 tika šķirtas, tad 2016. gadā - salīdzinoši vien 466 (kas ir aptuveni par 30% mazāk).

Vienlaikus, analizējot valsts demogrāfisko situāciju, jāņem vērā arī aspekti, kurus tik atzinīgi nav iespējams vērtēt:

• dzimstības rādītāji vēl aizvien nav sasnieguši 2007. gada (pirms ekonomiskās krīzes) līmeni, un nav pietiekami ekonomiski attīstītajām valstīm nepieciešamajam līmenim paaudžu nomaiņai (vēlamais dzimstības koeficients 2,1 - 2,2);

• dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs - konkrētā gadā mirušo skaits ir lielāks par jaundzimušo skaitu. Pierīgas reģions ir vienīgais, kur novērojami pozitīvi dabiskā pieauguma rādītāji, tāpat Pierīgā salīdzinājumā ar citiem statistiskajiem reģioniem lielāks ģimeņu ar vairāk bērniem īpatsvars;

• migrācijas saldo rādītāji ir negatīvi - lai arī no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju īpatsvars laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam samazinājās, 2015. un 2016. gadā tas pieauga, un vēl aizvien ir salīdzinoši augsts;

• līdz ar zemo dzimstības līmeni un augstajiem emigrācijas rādītājiem, pēdējos desmit gados notikušas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā, jo īpaši, samazinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma un jaunākajām kohortām, kas rada risku sociālās aizsardzības sistēmas ilgtspējai4;

• dati rāda, ka pēdējo 15 gadu laikā par 10 % samazinājies arī ģimeņu skaits5, un izmaiņas skārušas arī ģimeņu struktūru un bērnu skaitu ģimenēs - kopš 2000. gada6 - gandrīz trešdaļā visu ģimeņu bērnus audzina tikai viens pieaugušais, ģimeņu struktūrā palielinājies laulāto pāru bez bērniem īpatsvars, turklāt kopumā vairāk nekā puse no visām ģimenēm ar bērniem audzina tikai vienu bērnu - kopš 2000. gada šādu ģimeņu īpatsvars ir pieaudzis.

DLC eksperti kā vienu no satraucošākajām iezīmēm Latvijas demogrāfiskajā situācijā saskata visai izteiktas reģionālās atšķirības - jo augstāks novada teritoriālās attīstības indekss, jo augstāki dzimstības rādītāji, jo zemāks indekss - jo kritiskāka situācija ir gan tautas ataudzes jomā, gan dažādos citos rādītājos (piemēram, plašāk izplatīts bezdarbs, augstāks nabadzības risks, izplatītāka vardarbība ģimenē u.c.).

2. Demogrāfisko situāciju Latvijā ietekmējošie faktori

Pētījumi par faktoriem, kas ietekmē tautas ataudzi Latvijā, ir identificējuši gan tos aspektus, kas demogrāfisko situāciju ietekmē pozitīvi, gan tos, kas atstāj negatīvu iespaidu uz tautas ataudzi7.

Kā viens no būtiskākajiem pozitīvajiem faktoriem Latvijā tiek minēta pakāpeniska valsts ekonomiskā izaugsme un nodarbinātības pieaugums, kas samazina emigrācijas un nabadzības risku, ienākumu nevienlīdzības mazināšanās, kā arī pieaugoša pirmsskolas izglītības pieejamība u.c. - jeb visi tie faktori, kas vairo Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi un NAP2020 kontekstā stiprina Latvijas iedzīvotāju drošumspēju, stabilitātes sajūtu un pārliecību par nākotni.

Papildus, no ģimenes perspektīvas pētnieki akcentē ģimeņu ekonomisko un partnerattiecību stabilitāti, iepriekšēju pozitīvu dzemdību un grūtniecības, kā arī bērnu audzināšanas pieredzi, kas iedrošina apsvērt nākamā bērna ienākšanu ģimenē.

Izteikti negatīvi demogrāfiskos rādītājus valstī ietekmē risks ģimenēm nokļūt nabadzībā līdz ar nākamo bērnu piedzimšanu, kas pieaug līdz ar trešā bērna piedzimšanu, un īpaši augsts ir tajos gandrīz 30 % Latvijas ģimeņu, kur bērnus audzina viens pieaugušais. Jau iepriekšējā ziņojumā DLC akcentēja, ka Latvija ir viena no tām ES valstīm, kur nabadzības risks būtiski pieaug, ģimenē ienākot nākamajam bērnam, kamēr citās Eiropas valstīs šī sakarība nav tik izteikta8.

Statistikas dati rāda, ka nabadzības risks strādājošajiem samazinās9, tomēr vienlaikus gandrīz 2/3 darba ņēmēju atzīst, ka viņiem ir būtiskas problēmas savienot darba un ģimene dzīvi10, jo īpaši tiem, kuriem jāaprūpē ne tikai mazi bērni, bet jāuzņemas atbildība arī par saviem vecākiem (t.s. "sendviča paaudzei" tipiska situācija).

Turklāt, tā kā bērnu veselība ir izteikta vērtība Latvijas ģimenēs, negatīvu pieredzi rada arī ierobežota valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem, kā rezultātā vecākiem jāizvēlas maksas pakalpojumi, kas savukārt ierobežotu finanšu līdzekļu gadījumā mazina iespēju saņemt veselības pakalpojumus arī pašiem vecākiem.

Dati rāda, ka Latvijā reāli ģimenēs esošo bērnu skaits ir mazāks, salīdzinot ar skaitu, ko iedzīvotāji vēlētos11. Domājot par apstākļiem, kas traucē ģimenē audzināt vēlamo bērnu skaitu, Latvijas ģimenes minējušas šādus aspektus12:

• nepietiekami (46 %) un nestabili (40 %) ienākumi;

• nestabila valsts un pašvaldības atbalsta politika (39 %);

• nestabilitāte darbā (25 %);

• nepiemērots mājoklis (19 %).

Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC vadītājs I. Parādnieks, diskutējot par šiem jautājumiem Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā, secinājis, ka viens no būtiskajiem iemesliem, kādēļ 2017. gada pirmā ceturkšņa dzimstības rādītāji uzrāda lejupejošu tendenci salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, ir tas, ka 2016. gadā netika panākts lielāks valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem.

DLC pievienojas ekspertu viedokļiem, kas izskanēja 2017. gada 29. maijā Rīgas pilī organizētajā diskusijā "Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade"13, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju finansiālā stabilitāte, un zināšanās un pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti ģimenēm ar bērniem, jo īpaši koncentrējoties uz bērna pirmajiem trīs dzīves gadiem, kuru laikā veiktie ieguldījumi ir visefektīvākie. Nodrošinot makro un individuāla līmeņa finansiālo stabilitāti, ģimenēm tiek radīta drošības sajūtu par nākotni. Vienlīdz svarīga veselīgas personības un līdz ar to arī veselīgas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai ir arī iedzīvotāju garīgā veselība, ģimenes un bērna kā vērtības apzināšanās un novērtēšana sabiedrībā14.

3. Demogrāfiskās situācijas prognozes

Visas demogrāfiskās prognozes par Latviju norāda uz depopulāciju - iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas atstās būtisku iespaidu uz ekonomikas attīstību, par ko bažas pauduši arī ārvalstu investori. Viskritiskākās prognozes snieguši Eiropas Komisijas eksperti15, minot, ka jau 2030. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs ievērojami samazinājies, un nepārsniegs 1,6 miljonus. Tiesa, profesors P. Zvidriņš, lai gan pievienojas atziņām par depopulācijas tendencēm, EK prognozes vērtē kā nepamatoti pesimistiskas, jo vienlaikus tiek prognozēts dzimstības līmeņa pieaugums un vidējā mūža ilguma palielināšanās vīriešiem un sievietēm, kā arī negatīvā migrācijas saldo samazināšanās.

Būtiski pozitīvākas ir gan Ekonomikas ministrijas16, gan domnīcas Certus prognozes. Turklāt domnīcas Certus speciālisti demogrāfisko situāciju analizējuši detalizētāk, un akcentē, ka situācija nebūt nav tik viennozīmīga:

"ilgtermiņa demogrāfiskās tendences sašķeļ Latviju divās kontrastējošās daļās. Viena no tām - sarūkošā daļa, kuras iedzīvotāji dzīvo mazpilsētās un lauku novados, kas atrodas tālu no Rīgas, kur ir lielāks bezdarbs, zemākas algas un strauji novecojoša sabiedrība. Otra daļa - jaunāka, turīgāka, urbanizēta un gūst labumu no plašākām profesionālajām un personīgajām iespējām, ko piedāvā dzīve galvaspilsētā Rīgā un ap to"17.

DLC eksperti pievienojas Certus viedoklim un aicina meklēt instrumentus mazināt izteiktās atšķirības starp pašvaldībām, kas sekmētu lielāku ienākumu un iespēju vienlīdzību, un līdz ar to - viendabīgi ilgtspējīgāku demogrāfisko situāciju Latvijā.

III. KOMPLEKSS RISINĀJUMS ĢIMENES ATBALSTA POLITIKAS PILNVEIDOŠANAI - SABIEDRĪBAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS"

Ziņojumā iepriekš sniegtais Latvijas demogrāfiskās situācijas raksturojums identificē vairākus problemātiskus tautas ataudzes aspektus, kuru pozitīvām izmaiņām jāsniedz zināšanās un pierādījumos balstīti risinājumi efektīvām sociālajām investīcijām.

Lai veicinātu tautas ataudzi, pozitīvas izmaiņas demogrāfiskajā situācijā tika izvirzīta kā viena no piecām Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbības galvenajām prioritātēm "Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums"18 (sk. 1. tab.).

1. tabula

Valdības apņemšanās tautas ataudzes jomā: sasniedzamie rezultatīvie rādītāji

Prioritāte:

Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums

Valdības deklarācijā definētais mērķis

Dzimstības veicināšana, ekonomiskās migrācijas mazināšana, sociālo garantiju un palīdzības sistēmas optimizēšana, lai nodrošinātu atbilstību minimālajam patēriņa grozam un vienlaikus motivētu cilvēkus atgriezties darbā.

Rezultāti, kas jāsasniedz:

Palielinās dzimstība (10,8 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem).

Palielinās dzimstība ekonomiski aktīvajās ģimenēs - pieaug vecāku pabalsta saņēmēju skaits.

Ģimeņu dzīves kvalitātes ekonomiskie aspekti

Mazināta ienākumu nepietiekamības iespējamība ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un viena vecāka ģimenēm. Izmaiņas varētu skart 20,5 tūkstošus 2017. gadā, 21,4 tūkstošus 2018. gadā un 25,3 tūkstošus 2019. gadā pensijas vecuma cilvēku un ~ 317 tūkstošus ģimenes valsts pabalsta saņēmēju (2016. gadā vidēji mēnesī plānotais skaits).

Diferencēts Ģimenes valsts pabalsta apmērs par 1., 2. un par 3. un nākamajiem bērniem. Pagarināts pabalsta izmaksas periods, kamēr tiek iegūta izglītība vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē19.

Ģimeņu dzīves kvalitātes sociālpsiholoģiskie aspekti

Uzlabojas vardarbības ģimenē atpazīstamība, pieaug gadījumu atklāšanas un ziņošanas skaits, samazinās ierosināto krimināllietu skaits par nodarījumiem pret tuviniekiem (no vardarbības ģimenē cietušo personu, kuras guvušas traumas un vērsušās veselības aprūpes iestādēs skaits - 210).

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana

Sociāli atbildīga uzņēmējdarbība - komersanti kļūst ģimenei "draudzīgāki" (20 komersantiem piešķirts "Ģimenei draudzīga komersanta" statuss).

• Eksperimentālā kārtā uzņēmumos Rīgā, Jelgavā un Valmierā ar nestandarta darba laika grafiku strādājošiem 150 vecākiem ar bērniem vecumā no 1 līdz 7 gadiem 10 mēnešus nodrošināts elastīgs bērnu uzraudzības pakalpojums. Izpētīta jaunās bērnu aprūpes formas ieviešanas lietderība, ietekme uz privāto uzņēmumu pašregulācijas prakses attīstību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.

Adopcija un ģimenes videi pietuvināta ārpusģimenes aprūpe

Veicināt un popularizēt adopciju (pēdējos gados nav vērojams adoptētāju skaita pieaugums, Latvijā adoptēto bērnu īpatsvars no juridiski adopcijai pieejamiem bērniem - 11 %, turklāt interese ir galvenokārt par vecuma ziņā jaunākiem bērniem).

Samazinās ārpusģimenes aprūpes institūcijās esošo bērnu skaits attiecībā pret visu nepilngadīgo skaitu valstī (%) samazinās: 2014.g - 2,31%, 2015.g - 2.2%, 2016.g. -1.99%

• Sāktas aktivitātes "Jauniešu māju" un ģimeniskai videi pietuvinātu ārpus institūcijas aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveidei ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Valdības rīcības plānā ir paredzēta virkne uzdevumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, virzoties uz "trešā bērna politiku", t.sk. programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" attīstība, atbalsts ģimenes un darba dzīves savienošanai, remigrācijas veicināšana (sk. 2. pielikumu).

Lai nodrošinātu šīs prioritātes īstenošanu, ar Ministru prezidenta 2016. gada 5. aprīļa rīkojumu Nr. 111 tika izveidota ekspertu sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs20. DLC darbības mērķis - ņemot vērā uzdevumus, kas noteikti Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību Rīcības plānā, sniegt priekšlikumus par tautas ataudzes atbalsta pasākumu pilnveidošanu un īstenošanu Demogrāfisko lietu padomei, lai virzītu tos izskatīšanai valdībā.

Efektīvāko, pierādījumos balstīto risinājumu identificēšanai un izvērtēšanai DLC darbības laikā21 Sadarbības platformas darbā iesaistītie eksperti - augsta līmeņa valsts pārvaldes speciālisti un pētnieki Saeimas demogrāfisko lietu apakškomisijas priekšsēdētāja Imanta Parādnieka vadībā ir regulāri tikušies sanāksmēs, padziļināti analizējuši nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumus un politikas dokumentus, piedalījušies nacionāla un starptautiska līmeņa zinātniskās konferencēs, attīstījuši sadarbību ar Skandināvijas valstu un Igaunijas demogrāfiem Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Norden projekta ietvaros, ģimenes atbalsta politikas veidotājiem un bērnu interešu aizsardzības institūciju pārstāvjiem, kā arī konsultējušies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Latvijā.

Sadarbības platformas ekspertu proaktīvās darbības rezultātā, sākotnēji 2016. gadā tika identificētas jomas, kur nepieciešama operatīva rīcība ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanai vai normatīvā regulējuma sistēmiskai sakārtošanai. Savukārt 2017. gadā DLC eksperti jau visaptverošāk un vienlaikus detalizētāk izstrādāja Latvijas sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis", kur, cita starpā, ārkārtīgi būtiska loma tiek piešķirta prevences pasākumu īstenošanai stabilu ģimeņu veidošanās atbalstam, gan arī pierādījumos balstītas politikas īstenošanai.

DLC konceptuālajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi sniedz risinājumus vairākām problēmām, kas identificētas galvenajos ģimenes valsts politikas plānošanas dokumentos - Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam (apstiprinātas 18.02.2011. ar MK rīkojumu Nr. 65) un Rīcības plānā šo pamatnostādņu īstenošanai 2015.-2017. gadā (apstiprināts 13.02.2016. ar MK rīkojumu Nr. 115). Papildus, ņemot vērā, ka minētie politikas dokumenti izstrādāti pirms septiņiem gadiem, līdzīgi kā iepriekšējais, arī šis DLC ziņojums papildina iepriekšējos pasākumus ģimenes atbalsta politikā, aktualizē arī jaunas, līdz šim nepietiekami aktīvi risinātas problēmsituācijas ekonomiski un demogrāfiski mainīgajos apstākļos, tādējādi identificē aspektus, kas paplašināti jāskata, plānojot nākamā termiņa ģimenes atbalsta politikas mērķus un uzdevumus.

Saskaņā ar NAP2020 valsts, radot apstākļus cilvēku drošumspējas stiprināšanai, sniedz pozitīvu ieguldījumu tautas ataudzes veicināšanā, "lai tautas saimniecības izaugsmes apstākļos Latvija būtu vieta, kur dzimst gaidīti bērni, kur vecāki var viņiem nodrošināt aprūpi un attīstības perspektīvas, kur var atrast darbu un pilnveidoties, lai valstī pieaug cilvēka dzīves ilgums, veselīgi nodzīvoto gadu skaits, saglabājas labas darbaspējas un dzīves kvalitāte" (NAP2020, 211). Ziņojumā ietvertā Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis" atbilst Valdības deklarācijā dotā uzdevuma #091. īstenošanai: "Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem izstrādāsim visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kurās audzina bērnus. Tās īstenošanu uzsāksim līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti".

Latvijas demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis" sevī ietver pasākumus, kas jau ir saņēmušas finansiālu atbalstu un to īstenošana tiek plānota 2018. gadā (konceptuālā ziņojuma A sadaļa), kā arī ekspertu priekšlikumus, par kuriem nepieciešams turpināt diskutēt un tos attīstīt (konceptuālā ziņojuma B sadaļa). Lai pieņemtu izsvērtu un pamatotu lēmumu, precizējot priekšlikuma iespējamās izmaksas, fiskālo ietekmi un ievērojot valsts budžeta iespējas, DLC sadarbībā ar ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām vērtēs un lems par priekšlikumu tālāko virzību, izstrādās un noteiktā kārtībā sagatavos priekšlikumus Ministru kabinetam par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējam.

Programmas aktivitātes skatīt nākamā lappusē, izvērstāka informācija par katru no pasākumiem iekļauta šī ziņojuma 1. pielikumā.

2. tabula

LATVIJAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS"

Mūsu kopīgā misija: Lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku!


Nr.
p.k.

Konceptuālā ziņoj. A/B sadaļa*

Nr.p.k. progr. Māras solis

Ģimenes atbalsta politikas jomas

Priekšlikuma statuss

Atbildīgā institūcija

Sadarbības partneri

Gads, kurā uzsākta pasākuma īstenošana

2017.

2018.

2019.

2020.

1.Stratēģiskais virziens

ZINĀŠANĀS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTAS DEMOGRĀFIJAS POLITIKAS ĪSTENOŠANA

1.1.

A

1.1.

Dalība starptautiskā longitudinālā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai

Finansējums piešķirts

PKC

DLC

       

1.2.

A

1.2.

Pētījums Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam izvērtējumam

Finansējums piešķirts

LM

DLC

       

1.3.

 

1.3.

Pētījums par pašvaldību remigrācijas instrumentiem

Īstenots

PKC

DLC, VARAM

       

2.Stratēģiskais virziens

PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI

2.1.

   

Preventīvas aktivitātes ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanās skaita mazināšanai - valsts finansētas pirmslaulību apmācības un mediācija

 

TM

         

2.2.

A

2.1.

Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" uzsākšana:

• 1) Informatīvi ievadsemināri;

• 2) Valsts finansējums 1.programmas solim - Džimbas apmācībai.

Finansējums piešķirts

VARAM

DLC, VBTAI,

Asociācija SOS; "Centrs Dardedze"

       

2.3.

A

2.2.

Mediācijas pakalpojumu, ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai, pilotprojekta turpināšana

Finansējums piešķirts

TM

         

2.4.

   

Sabiedrības informēšanas programmas, sociālās kampaņa, lai celtu un stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā

Īstenots

LM

DLC, NVO

       

2.5.

A

2.3.

Atbalsts pilotprojekta "Bērna māja" turpināšanai

Finansējums piešķirts

LM, TM

IEM (VP), VM (VTMEC), "Centrs Dardedze"

       

2.6.

B

2.4.

Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā"

Attīstāmais pasākums

VM

DLC

       

3.Stratēģiskais virziens

TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM

3.1.

   

Paplašināta daudzbērnu ģimeņu definīcija transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaides saņemšanai

Īstenots

LM

         

3.2.

   

Daudzbērnu ģimenes kā jauna pasažieru kategorija, kas ir tiesīga izmantot braukšanas maksas atvieglojumus starppilsētu sabiedriskajā transportā

Īstenots

SM

SIF

       

3.3.

   

ĢVP palielināšana par ceturto un nākamajiem bērniem

Īstenots

LM

         

3.4.

A

3.1.

Ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšana:

• "Goda ģimenei 100" - valsts atbalsta paaugstināšana par trešo un katru nākamo bērnu līdz 20 gadu vecumam;

• Ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) izmaksa arī par profesionālo skolu audzēkņiem, kuri saņem stipendiju. Izmaksas perioda pagarināšana līdz 20 gadu vecumam, kamēr iegūst profesionālo vai vidējo izglītību.

Finansējums piešķirts

LM

         

3.5.

B

3.2.

Latvijas Goda ģimenes sertifikāts:

• 1000 euro apmērā - dāvana Latvijas simtgadē (ieplānojot faktisko atprečošanas iespēju 2019. gadā, piecu un vairāk bērnu vecākiem 2018. gadā);

• piedzimstot trešajam bērnam 1000 euro mājokļa iegādei, iekārtošanai, mācībām.

Attīstāmais pasākums

DLC

LM/VSAA

       

3.6.

B

3.3.

Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vecākiem, kas izaudzinājuši trīs un vairāk bērnus (3 gadus pirms termiņa)

Attīstāmais pasākums

LM

         

3.7

A

3.4.

2018. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu vērtībizpratni sabiedrībā

Finansējums piešķirts

VARAM, VRAA

KM, DLC, NVO, LM, SIF

       

4.Stratēģiskais virziens

ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM

4.1.

A

4.1.

Tēva lomas ģimenē stiprināšana:

• Informatīvas aktivitātes sabiedrībā.

Finansējums piešķirts

VARAM

NVO

       

4.2.

B

4.2.

Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem līdz pusotra gada vecumam atbalstam:

• BKP un VP aprēķināšanas nosacījumu pilnveide;

• Sociālās iemaksas no pilna BKP un VP;

• VP izmaksas strādājošajiem.

Attīstāmais pasākums

LM

         

4.3.

   

Atbalsts bērniem, kurus audzina viens no vecākiem - apgādnieka zaudējuma pensijas palielināšana

Īstenots

LM

         

4.4.

   

Sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana pensiju kapitālā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā

Īstenots

LM

         

4.5.

A

4.3.

Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība

Finansējums piešķirts

VARAM

         

4.6.

A

4.4.

Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" turpmāka darbība un attīstība

Finansējums piešķirts

EM

         

4.7.

A

4.5.

Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem zobārstniecības pakalpojumi - bērniem un daudzbērnu vecākiem

Finansējums piešķirts

VM, SPKC

         

4.8.

B

4.6.

IIN atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros:

• AAP par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto noteiktām kategorijām;

• AAP par bērniem MUN režīmā strādājošajiem vecākiem, kuri gūst ienākumus arī vispārējā nodokļu režīmā.

Attīstāmais pasākums

FM

         

5.Stratēģiskais virziens

ATBALSTS VECĀKIEM ĢIMENES UN DARBA DZĪVES SASKAŅOŠANAI

5.1.

B

5.1.

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana

• Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem

• Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta"

• Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšanu

• Darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšana tiešsaistē

Attīstāmais pasākums

LM

         

5.2.

B

5.2.

Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana22

Attīstāmais pasākums

VARAM, IZM/LM

         

6.Stratēģiskais virziens

ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA

6.1.

   

Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM JPI, izskatīšanai VB2017

 

LM

         

6.2.

A

6.1.

Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM JPI, izskatīšanai VB2018

Finansējums piešķirts

LM

         

6.3.

B

6.2.

Papildus DLC iniciēti pasākumi

Attīstāmais pasākums

LM

         

7.Stratēģiskais virziens

SADARBĪBA AR TAUTIEŠIEM ĀRPUS LATVIJAS. REMIGRĀCIJAS VEICINĀŠANA

7.1.

A

7.1.

Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai - Reģionālās remigrācijas koordinators (5-10 pilotpašvaldības).

Finansējums piešķirts

VARAM

         

7.2.

A

7.2.

Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai

Finansējums piešķirts

VBTAI

TM

       

* Konceptuālā ziņojuma:

A sadaļa - pasākumi, kuru īstenošana uzsākama 2018. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros

B sadaļa - attīstāmie pasākumi (detalizācija un finansiālā ietekme precizējama)

3. tabula.

DLC priekšlikumi ģimeņu atbalsta politikas pilnveidošanai - sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis", 2018. gadā

Konc ziņoj. A/B sadaļa

Nr.
p.k.

Uzdevumi

Nepieciešamības pamatojums

Sagaidāmais rezultāts

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Uzsākšanas termiņš

 

1. Stratēģiskais virziens. ZINĀŠANĀS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTAS DEMOGRĀFIJAS POLITIKAS ĪSTENOŠANA

A

1.1.

Dalība starptautiskā longitudinālajā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai

Šobrīd esošie pētījumi padziļināti neanalizē nedz daudzbērnu, nedz to ģimeņu, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, problemātiku, un nespēj nodrošināt uz pierādījumiem balstītu un efektīvu politikas instrumentu izstrādi šo ģimeņu atbalstam un izkļūšanai no nabadzības riska zonas.

Tiks iegūta padziļināta daudzbērnu un to ģimeņu, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, problemātikas analīze un ir iespējams izstrādāt atbilstošākus un efektīvākus politikas instrumentus šo ģimeņu atbalstam un izkļūšanai no nabadzības riska zonas.

Iegūs starptautiskiem standartiem atbilstošus zinātniska pētījuma rezultātus gan nacionāla līmeņa ģimenes atbalsta politikas veidošanai, gan - lai identificētu Latvijas ģimeņu situācijas daudzveidīgos aspektus starptautiskā salīdzinājumā.

PKC

DLC

01.01.2018.

A

1.2.

Pētījums Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam izvērtējumam

Kopš 2010. gada, kad tika sagatavotas iepriekšējās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, ir notikušas ļoti būtiskas izmaiņas Latvijas demogrāfiskajā situācijā, ir nepieciešams aktualizēt plānotās politikas pamatnostādnes atbilstoši šodienas situācijai.

Tiks izvērtēta esošo dokumentu atbilstība esošajai situācija, kas ļaus LM ekspertiem sagatavot nākamos vidēja termiņa demogrāfijas un ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumentus.

LM

DLC

01.01.2018.

 

2. Stratēģiskais virziens. PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI

A

2.1.

Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" uzsākšana:

1) Informatīvi ievadsemināri;

2) Valsts finansējums 1.programmas solim - Džimbas apmācībai.

Bērnudārzs ir pirmā vieta, kur bērns pēc ģimenes nonāk formalizētā vidē, socializējas dzīvei sabiedrībā. Tāpēc, ir svarīgi, lai šī vide būtu bērniem droša un draudzīga, kā arī bērna vecākus iesaistoša, atbalstoša. Vienlaikus svarīgi radīt arī vidi, kas ir izglītojoša un atbalstoša pedagogiem.

Tāpēc, no prevences viedokļa, samazinoties ienākumiem ģimenē, kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamība kļūst vēl svarīgāka pilnvērtīgai bērna attīstībai un vienlīdzīgam sākumam ikviena bērna dzīvē, un pirmsskolas izglītība jo īpaši būtiska ir tiem bērniem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm.

Tiek veidota bērnudārzu vide, kas ir bērnam droša un draudzīga, savlaicīgi atpazīstot un novēršot bērnu tiesību pārkāpumu riskus, veidojot pozitīvu sadarbību bērnu, vecāku un iestādes darbinieku starpā, un uzturot pozitīvu vidi, kurā bērna intereses un vajadzības ir centrālās.

PII darbiniekiem ir skaidrība par soļiem un sistemātisku pieeju bērna novērošanai, problēmu identificēšanai un tālākai rīcībai

Kopumā tiks organizēti ievadsemināri, aptverot visas LV pašvaldības un tajās esošās PII23, tas ir, jāorganizē 17 ievadsemināri, kur katrā no tiem vidēji piedalītos 60 dalībnieki.

Lai realizētu programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" pirmā soļa "Džimbas drošības programma" īstenošanu visās Latvijas PII, tiks aptvertas 819 PII, kurās līdz šim nav Džimbas aģentu.

VARAM

LM, DLC, VBTAI

01.01.2018.

A

2.2.

Mediācijas pakalpojumu, ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai, pilotprojekta turpināšana

Ģimeņu ieinteresētība izmantot mediāciju pakāpeniski pieaug, turklāt mediācijas procesu rezultāti ir pozitīvi - 66,7 % gadījumu mediācijas process noslēdzies ar pilnīgu vai daļēju vienošanos. Ņemot vērā šo labo praksi, ir nepieciešams to turpināt arī 2018. gadā. Tajā pašā laikā svarīgi akcentēt, ka finansiāls atbalsts, pilnībā vai daļēji sedzot mediācijas izmaksas, ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē mediācijas pieprasījumu un pušu labprātīgu iesaistīšanos.

Mediācijas pieejamība ģimenes strīdu risināšanai stiprinātu Latvijas ģimenes un bērnu interešu aizsardzību, ļaujot konfliktējošajām pusēm ar neitrālas trešās personas palīdzību, rast konstruktīvu konflikta risinājumu.

Mediācijas pakalpojumus varētu saņemt arī paplašinātās ģimenes (t.i., ģimenes locekļi, ne tikai pāra mediācijas). Papildus būtu iespējams nepieciešamības gadījumā palielināt mediācijas sesiju skaitu - no 5 līdz 7 sesijām.

TM

   

A

2.3.

Sadarbības modeļa pilotprojekta "Bērna māja" - bērniem draudzīgs starpnozaru sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai turpināšana

Ik gadu no vardarbības un novārtā pamešanas Latvijā cieš vairāk nekā 2 tūkstoši bērnu. Procentuāli lielākais noziedzīgo nodarījumu īpatsvars, kuros cieš bērni, ir noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Seksuālās vardarbības gadījumus pret bērnu ir sevišķi grūti atklāt, kā arī sekas, ko šāds noziedzīgs nodarījums rada bērnam, ir sevišķi kaitējošas bērna turpmākajai attīstībai. Tādēļ ir svarīga īpaši augsti kvalificētu profesionāļu iesaiste šādu lietu risināšanā, kā arī skaidra un saprotama procedūra.

Tiek izveidots starptautiski atzīts bērniem draudzīgs starpdisciplinārs un starpinstitucionāls sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai, lokalizējot vienā noteiktā vietā, novēršot bērna atkārtotu viktimizāciju; Bērna māja zem viena jumta gan juridiski, gan praktiski apvieno bāriņtiesu, policiju, sociālo dienestu, prokuratūru personālu un tiesu medicīniskās ekspertīzes jomas speciālistus.

LM/TM

IEM (VP), VM (VTMEC)

"Centrs Dardedze"

01.01.2018.

B

2.4.

Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā"

Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam atzīts (39.lpp.), ka netiek īstenoti pietiekami efektīvi atbalsta pasākumi sievietēm un ģimenēm neauglības, neplānotas grūtniecības gadījumā, pēc aborta vai spontāna aborta vai pāragra bērna zaudējuma gadījumos. Lielais abortu skaits, īpaši jaunu sieviešu vidū, būtiski ietekmē demogrāfisko situāciju un var radīt problēmas sieviešu reproduktīvai veselībai, tādejādi ietekmējot demogrāfiskās izmaiņas ilgtermiņā. Lai arī konstatēto problēmu klāsts ir daudz plašāks, projekta mērķis ir sniegt atbalstu tām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kas nonākušas grūtībās un apsver grūtniecības pārtraukšanu radušos sociālo, materiālo vai personisko apsvērumu dēļ.

Pēc grūtniecības medicīniskās konstatēšanas gadījumos, kad sieviete šaubās par bērna saglabāšanu, pilotprojekta ietvaros papildus informācijai par grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas būtību un tās medicīniskajiem riskiem, tiks dota iespēja saņemt izvēlēta speciālista (jurista, psihologa, sociālā darbinieka, u.c.) konsultāciju pirms grūtniecības pārtraukšanas, kā arī uzzināt par visām iespējām un atbalstiem, ko sniedz valsts un pašvaldība māmiņām un ģimenēm ar bērniem.

Saņemot pilnīgu informāciju par atbalsta iespējām, sekām un dažādiem citiem krīzes situācijas risinājumiem, sievietei būtu lielāks pamats pieņemt pārdomātu lēmumu, iespējams, tieši par labu grūtniecības saglabāšanai un bērniņa laišanai pasaulē.

VM

DLC

 
 

3. Stratēģiskais virziens. TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM

A

3.1.

Ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšana

ĢVP apmērs joprojām ir nepietiekams, īpaši daudzbērnu ģimenēs. Lai arī, pieņemot 2016. gada valsts budžetu, tika paaugstināts pabalsts par 4. un nākamajiem bērniem, tomēr tas bija tikai viens no pirmajiem soļiem virzībā uz īpašu "trešā bērna" atbalsta politiku. Līdz ar to nepieciešams palielināt pabalstu arī par 3.bērnu ģimenē, kā arī pilnveidot ĢVP metodiku tā, lai pabalsts mērķētāk sasniegtu mērķi.

Pilnveidota ĢVP metodika, saglabājot vēsturisko ĢVP pamatapmēra aprēķina metodiku, un nosakot ikmēneša piemaksu tām ģimenēm, kurās aug divi un vairāk nepilngadīgi bērni.

LM

 

01.03.2018.

B

3.2.

Goda ģimenes sertifikāts;

• 1000 euro apmērā - dāvana Latvijas simtgadē;

• piedzimstot trešajam bērnam dāvana 1 000 euro apmērā mājokļa iegādei, remontam, mācībām.

Rūpes par bērna audzināšanu ar katra bērna ienākšanu ģimenē pieaug. Ģimenē ienākot trešajam un nākamajiem bērniem, rodas jauni izdevumi, piemēram, ģimenei rodas nepieciešamība pēc lielākas platības mājokļa, ietilpīgākas automašīnas, ir nepieciešams nodrošināt bērnu izglītību, t.sk. interešu izglītību, u.c. gadījumos, kas bieži vien prasa ievērojamos līdzekļus daudzbērnu ģimenes budžetā, tāpēc nepieciešams šīm ģimenēm sniegt papildus atbalstu.

1) Ieviests Goda ģimenes sertifikāts kā dāvana visām daudzbērnu ģimenēm 1000 euro apmērā Latvijas simtgadē (vienreizējs pasākums);

2) Ieviests Goda ģimenes sertifikāts par katru ģimenē piedzimušo trešo un nākamajiem bērniem 1000 euro apmērā.

Sertifikāts izmantojams, saņemot pakalpojumu (mājokļa iegāde, remonts, maksa par mācībām, interešu izglītība).

DLC

LM/VSAA

 

B

3.3.

Priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja vienam no daudzbērnu ģimenes vecākiem

Šobrīd tiesību akti paredz, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, un, kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus bērnus, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas. Tomēr esošais modelis neaptver visas daudzbērnu ģimenes, un pastāvošā pāreja ir ļoti radikāla.

Lai mīkstinātu pārejas radikālo raksturu, kā arī nodrošinātu lielāku atbalstu visām daudzbērnu ģimenēm, nepieciešams dot tiesības pensionēties pirms termiņa arī personām, kuras aprūpējušas trīs vai četrus bērnus.

Izdarīti grozījumi likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtajā daļā, nosakot, ka vecākiem ar 3 un 4 bērniem ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju attiecīgi 3 un 4 gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas.

LM

   

A

3.4.

2018. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā, t.sk.arī pasākumi Tēva lomas ģimenē stiprināšanai.

Daudzbērnu ģimenes jeb Goda ģimenes Latvijas valstij tās saspringtajā demogrāfiskajā situācijā sniedz sevišķu pienesumu iedzīvotāju skaitā, tāpēc nepieciešami tādi pasākumi, kas godinātu un stiprinātu šādas ģimenes.

Īstenoti daudzveidīgi pasākumi daudzbērnu ģimeņu godināšanai un ģimenes kā vērtības stiprināšanai sabiedrībā.

VARAM, VRAA

LM, KM, SIF, NVO, DLC

01.01.2018

 

4. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM

A

4.1.

Tēva lomas ģimenē stiprināšana

Ģimenē atbalsts no partnera vai vīra ir aspekts, kas būtiski ietekmē sievietes gatavību radīt nākamo bērnu, jo tieši ietekmē sievietes ikdienu. Pētījumu rezultāti apliecina - sievietes, kas norādīja, ka vīrs iesaistās bērnu audzināšanā un mājas darbu veikšanā, ir pozitīvāk noskaņotas vēl viena bērna radīšanai. Būtiski, ka arī visas daudzbērnu ģimenes, kas piedalījās intervijās, norādīja, ka skaidra darbu dalījuma mājās nav - tas kurš ir mājās, veic nepieciešamos darbus. Turklāt sievietes, kurām partneri deva iespēju atvēlēt kādu laiku sev, un tajā laikā uzņēmās bērna pieskatīšanu, bija apmierinātākas ar savām attiecībām un arī drīzāk noskaņotas radīt nākamos bērnus.

Stiprināt tēva lomu ģimenē, motivējot tēvus vairāk iesaistīties ģimenes ikdienas pienākumu veikšanā, un pavadīt laiku ar bērnu visos vecumos. Sabiedrībā veidojas apziņa par tēva būtisko lomu ģimenē. Visu Tēva dienas pasākumu (tai skaitā reģionu) fotoattēli un informācija apkopota un ievietota izveidotajā Latvijas kartē; kartē arī norādīts pasākumu grafiks: kad un kur pilsētā, pagastā atzīmē Tēva dienu.

Plānotie pasākumi:

• Tēva dienas gājiens Rīgā;

• Tēva dienas reģionos - ne mazāk kā 10 pasākumi visā Latvijā;

• Tēva dienas bērnudārzos visā Latvijā - iesaistīti vairāk nekā 300 bērnudārzi no visas Latvijas;

• Tēva dienas skolās visā Latvijā - iesaistītas ne mazāk kā 100 skolas no visas Latvijas.

VARAM

 

01.01.2019

B

4.2.

Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem vecumā līdz pusotram gadam atbalstam:

• BKP un VP aprēķināšanas nosacījumu pilnveide;

• Sociālā iemaksas no pilna BKP un VP;

• VP izmaksas strādājošajiem.

Mātei izvēloties aprūpēt bērnu līdz 18 mēnešu vecumam, aprēķinātais VP kopsummā ar BKP neatvieto sievietes iepriekšējos ienākumus, turklāt sociālās apdrošināšanas iemaksas netiek veiktas no visa saņemtā ienākumu atvietojuma, kā rezultātā māte, kas uzaudzinājusi vairākus bērnus, būtiski samazina savu nākotnes pensiju, salīdzinājumā ar personu, kas nav bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā.

Šobrīd noteiktais BKP apmērs ir absolūti nepietiekams, lai segtu bērna un mātes vajadzības, tāpēc BKP celšana ir sociāli pamatots solis, kas ir īpaši būtisks gados jaunajiem vecākiem.

Esošais normatīvais regulējums VP saņemšanai situācijās, kad vecāks vienlaikus saņem VP un turpina strādāt, ir oficiālo nodarbinātību un nodokļu nomaksu bremzējošs, turklāt netaisnīgs pret daļslodzes darba veicējiem.

Pakāpeniski līdz 50% no vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām paaugstināts VP 18 mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma periodam: 2018. gadā - 45%, lai nodrošinātu vecākiem pietiekamu ienākumu atvietojuma līmeni visā periodā, kas būtu identisks iepriekš saņemtajai algai;

Veiktas iemaksas pensiju kapitālā: 2018. gadā no visa VP, 2019. gadā - no BKP un VP kopsummas;

Tiks pilnveidota valsts pabalstu sistēma jaunajiem vecākiem, pakāpeniski paaugstinot ienākumus tiem, kas iepriekš nav strādājuši, t.i., BKP 2019. gadā paaugstināt līdz 200 EUR, 2021. gadā sasniedzot Minimālā ienākuma līmeņa (MIL) apmēru par diviem mājsaimniecības locekļiem (indikatīvi atbilstoši 2016. gada MIL: 284 euro), uzlabojot situāciju dzīves kvalitātes nodrošināšanai un mazinot trūkumu tieši gados jaunās ģimenēs;

Rasts risinājums strādājošo vecāku pabalsta taisnīgam aprēķinam.

LM

   

A

4.3.

Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība

Ņemot vērā to, ka pašvaldība un vietējā kopiena ir vistuvāk katrai ģimenei, ir jāturpina pagājušā gadā uzsāktā programma, lai veicinātu pašvaldību draudzīgu sacensību ģimeņu atbalstam, to veidojot sinerģijā ar jau pašreiz eksistējošu programmu attīstību

Uzsāktais darbs pie programmas norāda uz nepieciešamību to turpināt un pilnveidot, lai ikgadēji veiktu pašvaldību sniegtā atbalsta ģimenēm monitoringu, informētu sabiedrību par iespējām, ko sniedz dažādas pašvaldības, kā arī veicinātu labdabīgu pašvaldību konkurenci ģimeņu ar bērniem atbalsta sniegšanā.

Ieviešot arī motivējošu balvu sistēmu ģimenēm draudzīgākajām pašvaldībām un piesaistot uzņēmumus šīs programmas atbalstam.

VARAM

 

01.01.2018.

A

4.4.

Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai "turpmāka darbība un attīstība

Izsniegto garantiju skaits, augstā iedzīvotāju ieinteresētība un ieguldītie finanšu resursi apliecina, ka mājokļa atbalsta programma sevi ir pierādījusi kā efektīvu instrumentu ģimeņu ar bērniem atbalstam, tomēr, apzinot programmas darbības nianses, secināms, ka programmu ir nepieciešams pilnveidot un paplašināt.

"Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" programmas turpmāka darbība, sniedzot atbalstu ģimenēm ar bērniem valsts garantiju veidā pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai:

1) Programma attiecināta arī uz daudzbērnu ģimenēm, kurās aug bērns līdz 24 gadu vecumam.

EM

 

01.01.2018.

A

4.5.

Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem: zobārstniecība

Ģimenēs ar bērniem tipiski ir pieejams mazāk līdzekļu, ko veltīt maksas ārstniecībai, kam var būt graujoša negatīva ietekme uz visas ģimenes veselību.

Īpaši skaudra situācija ir zobārstniecībā - gan to izmaksu, gan fiziskās pieejamības ziņā, īpaši attālināto reģionu iedzīvotājiem.

Tiks nodrošināta atvieglota piekļuve zobārstniecības pakalpojumiem attālinātajos reģionos dzīvojošajām ģimenēm ar bērniem, izmantojot speciāli aprīkotus autobusus, kā arī nodrošināts atbalsts vai atlaides zobārstniecības pakalpojumu saņemšanai daudzbērnu ģimeņu vecākiem.

VM, SPKC

 

01.01.2018.

B

4.6.

IIN atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros:

• par nestrādājošu laulāto;

• par bērniem arī MUN režīmā strādājošajiem vecākiem;

• dalīts atvieglojums starp abiem bērna vecākiem.

Pašreizējā situācijā laulātais, kas objektīvu iemeslu dēļ ģimenē mājās aprūpē bērnus, gulstas kā slogs uz strādājošā laulātā pleciem, jo viņš ne tikai nepelna, bet par viņu arī nepiemēro IIN atvieglojumu, kas rezultātā divkārši pasliktina ģimenes materiālo stāvokli.

Iedzīvotāji, kas strādā vairākos darbos, viens no kuriem ir mikrouzņēmums, nesaņem atvieglojumu par apgādājamu personu, un tādējādi tiek finansiāli sodīti par to, ka audzina un apgādā bērnus, lai gan darbs divās darbavietās jau tā neizbēgami samazina bērniem veltīto laiku, turklāt bieži darbs mikrouzņēmuma nodokļu režīmā nav darbinieka izvēle, bet gan darba devēja prasība; šādā situācijā atvieglojuma nesaņemšana vēl vairāk ierobežo ģimenes rocību.

Personām ar zemiem ienākumiem, kuri audzina vairākus bērnus, it īpaši ņemot vērā neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma pieaugumu nodokļu reformas ietvaros (no 175 euro uz 250 euro līdz 2020. gadam), alga nereti nenosedz visu pieejamo atvieglojuma apjomu (piemēram, mātei apgādībā divi bērni, bet tēvam - viens). Šādā situācijā neizmantoto atvieglojumu par bērnu varētu dalīt starp vecākiem uz pusēm, vai precīzu atvieglojuma apmēru aprēķināt gada beigās.

IIN atvieglojumu var saņemt arī par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto par periodu, kurā tas objektīvu iemeslu dēļ mājās aprūpē mazus bērnus vai kuplu bērnu pulku.

Novērst sistēmisko nepilnību mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ar apgādībā esošām personām, piemērojot ārpus MUN gūtajiem ienākumiem IIN atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kuru ģimenēs aug vairāki bērni, ja atvieglojums par bērnu pārsniedz personai pieejamo neapliekamo minimumu par apgādājamo personu, var "nodot" pārsnieguma daļu otram bērna vecākam, lai saņemtu pilnīgāku atbalstu.

Abu pasākumu rezultātā mazināsies ienākumu nevienlīdzība un šajās ģimenēs augošo bērnu nabadzības risks, iedzīvotāji tiks motivēti strādāt oficiāli, lai saņemtu visus nodokļu atvieglojumus un sociālās garantijas.

FM

 

Par laulāto - 01.07.2018.

 

5. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS VECĀKIEM ĢIMENES UN DARBA DZĪVES SASKAŅOŠANAI

B

5.1.

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana

• Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums

• Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšana

• Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta"

• Tiešsaistes platforma ģimenes un darba dzīves līdzsvara popularizēšanai

Praksē ģimenes un profesionālās dzīves saskaņošana notiek pēc ad hoc principa atsevišķu indivīdu līmenī - tā netiek plaši praktizēta un par to netiek runāts, inovācijas netiek aktīvi ieviestas, lai gan modernās tehnoloģijas to pieļautu.

Nepieciešams izcelt progresīvi domājošos uzņēmumus, kas ir pretimnākoši saviem darbiniekiem un ļauj tiem efektīvi saskaņot privātās un profesionālās dzīves vajadzības.

Ģimenes un darba dzīves saskaņošanas nolūkā, lai veicinātu labāku līdzsvaru starp šiem dzīves aspektiem algotu darbu strādājošajiem vecākiem, tiks izvērtētas iespējas plašāk ieviest elastīgas nodarbinātības formas, piemēram, tāldarbs un daļslodzes darbs.

Pozitīvās konkurences darba devēju vidū veicināšanai tiks uzsākta iniciatīva, izceļot saviem darbiniekiem visvairāk pretimnākošos darba devējus.

LM

EM

 

B

5.2.

Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana, t.sk., nodrošinot vecākiem brīvas izvēles iespējas izlemt par bērnam vispiemērotāko pieskatīšanas veidu

Šobrīd vecākiem no bērna 1,5 gada vecuma netiek nodrošināts pietiekami plašs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu klāsts. Vecāki saņem atbalstu no pašvaldības, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, kā arī atsevišķi novadi piedāvā līdzfinansēt aukļu pakalpojumu, tomēr, ja vecāks lemj bērna agrīnajā vecumā (1,5-3 gadi) pieskatīt bērnu pats, viņš nesaņem nekādu atbalstu no pašvaldības bērna pieskatīšanai. Šāda situācija nav taisnīga - vecāki ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā gan no iekļaušanās darba tirgū aspekta, gan no nepieciešamības pašiem pilnībā vai daļēji finansēt bērna pieskatīšanu.

1) Unificēta pašvaldību atbalsta sistēma, kuras ietvaros vecāki brīvi izvēlas piemērotāko variantu bērna pieskatīšanai:

- bērna 1,5-3 gadu vecumā:

- pašam pieskatīt bērnu,

- izmantot aukles pakalpojumu,

- pašvaldības vai privāto bērnudārzu;

- bērna 3-7 gadu vecumā:

- vienlīdzīgā apmērā subsidēts pašvaldības vai privātais bērnudārzs;

2) Pašvaldības atbalsts 60 % apmērā no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām, ja vecāks pats pieskata bērnu vai uztic pieskatīšanu auklei (atbalstā ieskaitītas sociālās apdrošināšanas iemaksas ~ 10 %);

3) BKP par bērnu vecumā no 1,5-2 gadiem (42,69 euro) novirzīts šīs sistēmas funkcionēšanai.

VARAM, IZM, LM

   
 

6. Stratēģiskais virziens. ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA

A

6.1.

Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM prioritārā virziena izskatīšanai 2018. gada valsts budžeta ietvaros

Latvijā visiem bērniem nav nodrošināta iespēja dzīvot ģimeniskā vidē, joprojām aktuāli ir uzlabojumi arī ģimeniskais videi pietuvinātās ārpusģimenes aprūpes jomā.

Īstenoto aktivitāšu rezultātā pieaudzis aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu skaits, samazinājies ārpusģimenes institucionālajā aprūpē esošo bērnu īpatsvars, samazināsies nabadzības un sociālās atstumtības risks aizbildnībā un audžuģimenēs ievietotajiem bērniem.

LM

 

01.01.2018.

B

6.2.

Papildus DLC iniciēti pasākumi

Adoptējot bērnus vecumā no 3 līdz 18 gadiem, adoptētājiem joprojām nav tiesību uz 10 apmaksātām kalendārajām atvaļinājuma dienām.

Joprojām atsevišķās pašvaldībās bērni tiek ievietoti bērnunamos, nevis nodoti aprūpei ģimeniskā vidē aizbildņu vai audžuģimenēs. Pašvaldībām aktīvāk jāiesaistās ārpusģimenes aprūpes veicināšanā.

Visiem adoptētājiem, neatkarīgi no adoptētā bērna vecuma, ir tiesības uz 10 dienu pēcadopcijas apmaksātu atvaļinājumu piesaistes starp adoptētājiem un bērnu veidošanai.

Lai veicinātu bērnu deinstitucionalizāciju, nepieciešams rast iespēju izcelt pašvaldības, kas sava novada grūtdieņus neievieto institūcijās, bet aktīvi meklē bērnu psihei draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vērtējot to draudzīgumu ģimenei.

LM

VARAM

 
 

7. Stratēģiskais virziens. SADARBĪBA AR TAUTIEŠIEM ĀRPUS LATVIJAS. REMIGRĀCIJAS VEICINĀŠANA

A

7.1.

Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai

No ārzemēm remigrējošie tautieši visbiežāk atgriežoties saskaras ar praktiskām problēmām, kuru risināšanai nepieciešamas vietējās situācijas un sistēmas zināšanas, kas var būtiski paaugstināt remigrantu psiholoģisko apmierinātību pēc atgriešanās.

Izveidots reģionāls koordinatoru tīkls, kas sniedz konsultācijas remigrantiem dažādos ar atgriešanos saistītos jautājumos, tādējādi sniedzot praktisku atbalstu, lai atvieglotu atbraucējiem iesaistīšanos vietējā dzīvē, piemēram, mājoklis, bērnudārzs, vakantās darba vietas, kultūras pasākumi.

VARAM

 

01.01.2018.

B

7.2.

Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai

Latvijas valstspiederīgajiem to mītnes zemēs ārvalstīs dažkārt rodas domstarpības ar mītnes valsts varas iestādēm par bērnu tiesību aizsardzību. Situācijai eskalējot, bērni tiek no ģimenēm izņemti, un dažkārt pat nodoti adopcijai mītnes zemē, neievērojot bērnu tiesības uz etnisko un ģimenisko saišu saglabāšanu.

Uzsākts pilotprojekts Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai gadījumos, kad mītnes zemes varas iestādes iniciējušas jautājumu par aizgādnības tiesību pārtraukšanu / atņemšanu. Projekta ietvaros kvalificēti speciālisti sniegs atbalstu attiecīgā bāriņtiesas darbiniekiem, lai bērnu aizgādnības tiesības tiktu nodotas to radiniekiem.

VBTAI

TM

 

* Konceptuālā ziņojuma:

A sadaļa - pasākumi, kuru īstenošana uzsākama 2018. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros

B sadaļa - attīstāmie un nesaskaņotie pasākumi (detalizācija un finansiālā ietekme precizējama)

IV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU

Kā iepriekš minēts, galvenie iemesli, ko iedzīvotāji minējuši kā faktorus, kas kavē ģimenei izšķirties par vēl kādu bērnu, galvenokārt ir saistīti ar ģimenes ienākumu nestabilitāti un nepietiekamību, iespējams, nepiemērotu mājokli, un vienlaikus - ar nedrošību, kas saistīta ar mainīgu, nestabilu valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem24.

Starptautisku un nacionāla līmeņa pētījumu dati apliecina, ka vēlamo bērnu skaits Latvijas ģimenēs ir ievērojami lielāks, nekā ģimenēs reāli augošo bērnu vidējais skaits25. Tiesa, pēdējo desmit gadu laikā vēlamo bērnu skaits ir nedaudz mazinājies. Turklāt, ja Latvijā summārais dzimstības koeficients 2016. gadā bija 1,74, tad Latvijas valstspiederīgajām ārvalstīs šis rādītājs bijis būtiski augstāks - 2,51. Šīs tendences apliecina, ka bērns ir vērtība Latvijas ģimenēs, un, ka ar efektīviem valsts un pašvaldību atbalsta instrumentiem iespējams veicināt tautas ataudzi.

Gan ģimenes demogrāfijas zinātnieku, gan politikas plānotāju vidū jau ilgstoši notiek aktīva diskusija par to, cik lielā mērā politikas instrumenti faktiski spēj ietekmēt iedzīvotāju demogrāfisko uzvedību26. Dažādo tautas ataudzi veicinošo politiku klāstā tieši dzimstību veicinošie instrumenti ir izrādījušies efektīvākie no ieguldījuma viedokļa, kamēr valstu centieni ar politiku ietekmēt ģimeņu dinamikas (piemēram, laulību skaita palielināšanos) atzīti par mazāk efektīviem. Vispretrunīgākie ir rezultāti par palielinātu valsts pabalstu ietekmi un vēlmi, lai mātes atgrieztos ātrāk darba tirgū. Tiesa, pētnieki uzsver, ka ļoti būtiska ir katras konkrētās valsts situācija, vērtības un sabiedrībā valdošie stereotipi. Zinātnieki uzskata, ka starpība starp ideālo un reālo bērnu skaitu skaidri raksturo valsts politiku mazspēju ietekmēt iedzīvotāju ģimenes palielināšanas plānus.

Ieskats DLC priekšlikumu ģimenes atbalsta politikas pilnveidošanai 2017. gadā īstenošanas progresā

Atskatoties paveiktajā, būtiski atzīmēt, ka jau pagājušā gadā izvirzītie DLC priekšlikumi, neskatoties uz īso laiku, ko bija iespējams veltīt to izstrādei, bija vērsti uz LIAS2030 un NAP2020 tautas ataudzes mērķu sasniegšanu. 12. Saeima 2016. gada 23. novembra un 24. novembra ārkārtas sēdēs galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2017. gadam" (turpmāk - VB2017) un likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", kuros DLC rosināto priekšlikumu īstenošanai tika piešķirti 24,5 milj. euro 2017. gadā un 27 milj. euro 2018. gadā (sk. zemāk).

LM27 kompetencē 2017. gadā bija īstenot tādus pasākumus ģimeņu ar bērniem atbalstam kā valsts uzturlīdzekļu palielināšana apgādnieku zaudējušiem bērniem, ĢVP par 4. un nākamajiem bērniem palielināšana, sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, atbalsta uzlabošana adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm, veicinot bērnu aprūpi ģimeniskā vidē vai adopciju, kā arī pasākumus ģimenes stabilitātes un ģimenisko vērtību stiprināšanai sabiedrībā. Tāpat ar 2017.gadu noteikts, ka mātei ir tiesības uz vecāku pabalstu nodrošināmas arī tad, ja darba tiesiskās attiecības ir bijušas maternitātes atvaļinājuma iestāšanās brīdī, bet izbeigušās šā atvaļinājuma laikā.

Vienlaikus pēc DLC iniciatīvas LM tika piešķirts papildus finansējums 90 tūkstošu euro apmērā, lai īstenotu pasākumus ģimenes stabilitātes un vērtības sabiedrībā stiprināšanai. Tādējādi Labklājības ministrija no 2017.gada 11.oktobra līdz decembra vidum īstenoja integrētu komunikācijas kampaņu par ģimenes stabilitātes un vērtību sabiedrībā stiprināšanu "Maziem mirkļiem ir liela nozīme!". Šī akcija aicināja vecākus bērniem vairāk veltīt uzmanību - kaut piecām minūtēm, kas pavadītas kvalitatīvi, ir ļoti liela nozīme. Iniciatīvas ietvaros divu mēnešu garumā tika veikta pastiprināta vērtību kampaņa, kuras mērķis bija skaidrot un parādīt kvalitatīva laika pavadīšanas iespējas, kā arī pozitīvo ietekmi, kas sekmē veselīgas personības veidošanos un ģimenes kopības stiprināšanu. Apzinoties vecāku aizņemtību un dzīves steidzību, kampaņas centrālais vēstījums runāja par reālām izmaiņām, kuras ir spējīga veikt katra ģimene, kvalitatīvi pavadot kopā 15-20 minūtes dienā. Kampaņas ietvaros daudzās Latvijas pašvaldībās tika rīkoti semināri vecākiem, izdots elektronisks 1000 ideju krājums kvalitatīvai laika pavadīšanai kopā, apbalvotas Latvijas stiprākās ģimenes, kuras ar savu piemēru iedvesmo līdzcilvēkus, kā arī veiktas citas aktivitātes.

VARAM28 ir atbildīgā institūcija programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" īstenošanā. Programmas ietvaros tika organizēts konkurss "Ģimenei draudzīga pašvaldība", kura mērķis ir vērtēt Latvijas pašvaldības, nosakot tās pašvaldības, kuras nodrošina lielāko atbalstu, pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem. Papildus programmas ietvaros tiek veidots ilgtermiņā funkcionējošs, visaptverošs un viegli pārskatāms informācijas apkopojums par katras pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas sniegs pilnu informāciju vecākiem par viņu iespējām saņemt atbalstu savā pašvaldībā; tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv vienkopus ir pieejama aktuālā informācija par pašvaldību sniegto atbalstu.

Divus no DLC rosinātajiem priekšlikumiem - pirmslaulību mācību programma un mediācija īsteno TM.29 Pirmslaulību mācību programmai VB2017 kopā tika piešķirti 8000 euro, un šī programma ir paredzēta personām, kuras vēlas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā, tādējādi veicinot ģimenes stabilitāti, un laulības šķiršanas skaita samazināšanu. Programma 2017. gadā tiek īstenota kā pilotprojekts, šādu iespēju piedāvājot 50 pāriem. Personas varēja pieteikties apmācībām jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai TM Dzimtsarakstu departamentā. TM ir veikusi nepieciešamās darbības apmācības programmas popularizēšanai, ievietojot informāciju TM mājaslapā un sniedzot informāciju medijiem. Tāpat ir uzrunātas visas pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas. Līdz oktobrim pilotprojekta ietvaros pirmslaulību apmācību programmu apguvuši 16 pāri; apmācības bija pieejamas līdz 2017. gada 30. novembrim.

Tāpat TM realizēja pilotprojektu "Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos". Laika posmā no 2017.gada 1. janvāra līdz 5. oktobrim projekta ietvaros noslēgti 203 mediācijas līgumi. Lielākā daļa līgumu noslēgta Rīgā (92 līgumi), bet iespēju, projekta ietvaros saņemt mediācijas pakalpojumu, izmantojuši pāri arī Liepājā, Aizkrauklē, Jelgavā, Kuldīgā, Dobelē, Grobiņā, Ikšķilē, Jūrmalā, Valmierā, Ventspilī. No uzsāktajiem mediācijas procesiem šobrīd noslēgušies 138. No tiem 66,7 % gadījumu mediācijas process noslēdzies ar pilnīgu vai daļēju vienošanos (72 gadījumos process noslēdzies ar pušu pilnīgu vienošanos vai izlīgumu, bet 20 gadījumos - ar daļēju vienošanos). Bez vienošanās mediācijas process izbeigts 46 gadījumā.

Programmu "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai", kas Latvijā darbojas kopš 2015. gada, īsteno EM30. Divu gadu laikā programma ir palīdzējusi vairāk nekā 6752 ģimenēm, no tām 61 % ģimeņu ar vienu bērnu, 32 % ar diviem bērniem un 7 % ar trim un vairāk bērniem31, tikt pie atbilstoša lieluma mājokļiem (mājokļa iegādei izsniegti 96,5% garantiju, mājokļa būvniecībai 3,5% garantiju), tādā veidā nodrošinot vairāk nekā 9000 bērnus ar mājokli, kā arī ir palielinājusies dzīvokļu pieejamība ģimenēm ar bērniem.32 Kopējā izsniegto garantiju summa veido 46 miljonus euro. Pirmais aizdevums tika izsniegts 2015. gada februārī. Kā atzīst Ekonomikas ministrija, programmā ieguldītais 1 euro ir stimulējis 32 reižu lielāku kredītresursu piesaisti mājokļu iegādei.

Programmas ietvaros ir palielinājušies mājokļu kreditēšanas apjomi Latvijā, kā arī darījumu skaits jeb aktivitāte, jo līdz ar programmas ieviešanu ir būtiski atvieglots jautājums par pirmo iemaksu. Pašlaik programma palīdz aptuveni 50 % visiem kredītu ņēmējiem, un garantijas izsniedz 7 kredītiestādes - AS "Citadele banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka", Nordea Bank AB, AS "DNB banka", AS "ABLV" un AS ""Baltikums Bank".

Lai īstenotu DLC rosinātos pasākumus - atlaide 25% apmērā daudzbērnu ģimenēm braukšanas maksai reģionālajā transportā un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojuma 50% attiecināšana uz paplašinātu daudzbērnu ģimeņu loku, SM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta nozarē izstrādāja attiecīgus grozījumus MK noteikumos. 2017. gada 27. jūnijā tika apstiprināti MK noteikumi "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi",33 un tajos ir uzskaitītas pasažieru kategorijas, kas ir tiesīgas saņemt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā reģionālas nozīmes maršrutos, papildinot ar jaunu pasažieru kategoriju - daudzbērnu ģimenes locekļi. Braukšanas maksas atvieglojums tiek piemērots ar 2017.g. 1.jūliju.

Savukārt LM 2017.gadā veica grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.15 "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"", lai Sabiedrības integrācijas fonda izsniegtās daudzbērnu ģimeņu goda kartes piešķirtu arī pašiem bērniem, kuri ir sasnieguši 7 gadu vecumu un pilngadīgajām personām, kas turpina iegūt izglītību, bet vēl nav sasnieguši 24 gadu vecumu (iepriekš - kartes izsniedza tikai vecākiem).

4. tabula

Likumā par valsts budžetu 2017. gadam un likumā par valsts budžetu 2018. gadam iekļautie DLC ekspertu rosinātie pasākumi ģimeņu ar bērniem atbalstam, milj. euro

 

2017.

2018.

Atbildīgā institūcija

1. Atbalsts visām ģimenēm

1.1. Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" turpmāka darbība un attīstība

5,35

6,112

EM

1.2. Palielinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas personām, kuras kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam (no 142,29 euro uz 171 euro)

0,60

0,60

LM

1.3. Pilnveidota sistēma vecāku pabalsta aprēķināšanas nosacījumiem

0,76

0,76

LM

1.4. Preventīvas aktivitātes ģimeņu stabilitātei un laulību šķiršanās skaita mazināšanai:

 

-

 

1.4.1. sabiedrības informēšana ģimeņu atbalstam;

0,090

LM

1.4.2. pirmslaulību mācību programma un mediācija

0,053

TM

1.5. Uzsākta programma "Ģimenei draudzīga pašvaldība"

0,0993

0.332

VARAM

2. Atbalsts daudzbērnu ģimenēm

2.1. ĢVP palielināšana par 4. un nākamajiem bērniem (11,38 x 4,4 = 50,07 euro, pašreiz 34,14 euro)

3,50

3,50

LM

2.2. Daudzbērnu ģimenēm ar Goda ģimenes apliecību - 25% atlaide braukšanai reģionālajā transportā

1,70

3,40

SM

2.3. Paplašināta daudzbērnu ģimeņu definīcija (līdz bērnu 24 gadu vecumam) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojuma saņemšanai

0,31

0,31

SM

3. Atbalsts īpašām grupām

3.1. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai

4,90

4,90

LM

3.2. Apgādnieka zaudējuma pensijas palielināšana

4,00

5,34

LM

4. Pierādījumos balstītas ģimenes atbalsta politikas veicināšana

4.1. Atbalsts pētījumam par ģimeņu, kur bērnus audzina viens pieaugušais, un daudzbērnu ģimeņu situācijas problemātiku un efektīvākiem atbalsta risinājumiem, t.sk. emigrācijas un augsta nabadzības riska mazināšanai

0,0987

-

DLC/PKC

Tāpat MK 2017. gada 24. janvārī pieņēma grozījumus MK 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 858 "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība", kas paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu 50% apmērā attiecināt arī uz tām daudzbērnu ģimenēm, kurās aug bērns līdz 24 gadu vecumam.

Kā ļoti būtisks panākums zināšanās un pierādījumos balstītas politikas īstenošanā uzskatāma PKC uzticētā pētījuma par Latvijas ģimenēm īstenošana, kas sniedz iespēju Latvijai līdz ar Igauniju un Lietuvu iesaistīties starptautiskā longitudinālā pētījumā par ģimeņu situāciju "Generations and Genders Programme" sākot no 2017. gada, kā arī īstenot pētījumu, lai apzinātu Latvijas pašvaldību politikas instrumentus iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai.

Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis" īstenošanai 2018. gadā

Apzinoties to, ka Latvijas demogrāfiskā situācija, neskatoties uz atsevišķām pozitīvām tendencēm, ar tai raksturīgajiem negatīvajiem rādītājiem (negatīvu dabisko pieaugumu un negatīvu migrācijas saldo) šobrīd nevar piedāvāt optimistisku skatījumu uz tautas ataudzi tuvākajā nākotnē34,35, kā arī to, ka demogrāfiskie procesi ir lēni un inerti, un nav kāda viena īpaša pasākuma, kas varētu izteikti pozitīvi no valsts puses ietekmēt iedzīvotāju demogrāfisko uzvedību, DLC apzinās, ka tikai īstenojot efektīvu un stabilu politiku, valstij ir iespēja Latvijas valstspiederīgo skaitu noturēt tādā līmenī, lai to īpatsvars nekļūtu kritiski zems. Savā darbībā DLC kā vienu no mērķiem ir izvirzījis konsekventu, stabilu valsts un pašvaldību atbalsta pieaugumu ģimenēm ar bērniem gan tiešā monetārā formātā, gan, jo īpaši - pakalpojumu piedāvājumā, lai iedzīvotājos vairotu drošības un stabilitātes sajūtu, jo kā vairākkārt šī ziņojuma ietvaros minēts, viens no līdzšinējās dzimstības veicināšanas politikas lielākajiem trūkumiem ir valsts atbalsta nekonsekvence un nestabilitāte36.

Tādējādi DLC ekspertu sniegtie priekšlikumi gan 2017., gan 2018. gada valsts budžeta veidošanas procesā sasaucas ar labklājības ministra Jāņa Reira norādēm par to, cik sabiedrībai "svarīga ir drošība, ka valsts rīkosies bērna vislabākajās interesēs [..], ka bērna nākotni izšķiroši lēmumi tiek pieņemti augstā līmenī, profesionāli un efektīvi. [..] Svarīga ir pārliecība, ka bērnu tiesību regulējums, izpilde un kontrole valstī būs drošās un profesionālās rokās"37. Tāpat DLC pievienojas labklājības ministram par nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas bērnu interešu un tiesību aizsardzības jomā un tam, ka šo reformu realizācijai ārkārtīgi nozīmīga ir proaktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un augsti kvalificētiem ekspertiem. Vienlaikus DLC sagaida, ka Sadarbības platformas ekspertiem būs iespēja aktīvi iesaistīties un sniegt atbalstu labklājības ministra minētajā Bērnu lietu sadarbības padomē, kuras misija - "sekot, lai valsts un pašvaldību politikas, plānojot un projektus īstenojot, uzmanības, rīcības un atbildības centrā būtu bērns" ir tiešā saistībā ar DLC izstrādāto Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis".

Tajā pašā laikā "Māras solī" iekļautais stratēģiskais virziens ģimenes un darba dzīves līdzsvara nodrošināšanai saskan ar Ministru prezidenta Māra Kučinska aicinājumu Saeimā, uzsverot darba devēju ietekmi darba ņēmēju labbūtības veicināšanā, sniedzot atbalstu ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējām, un tādējādi netieši veicinot nodarbinātībā balstīta tautas ataudzes scenārija attīstību.

Tā kā ir problemātiski izvērtēt katra atsevišķa tautas ataudzi veicinošā pasākuma ietekmi, nav iespējams tieši un precīzi identificēt arī riskus prognozēto dzimstības rādītāju sasniegšanā, ja kāds no DLC priekšlikumiem netiktu īstenots. Tāpat, iespējams, par vairākiem no risinājumiem vēlamas padziļinātas diskusijas to realizācijai. Tomēr DLC sagaida, ka ilgtermiņā iedzīvotāju uzticība valstij un savstarpējā uzticība paaugstināsies, ļaujot rasties stiprām ģimenēm un stiprinoties katra indivīda drošumspējai.

Ekspertu sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs", izvērtējot demogrāfijas veicināšanas pasākumiem pieejamo finansējumu 2018.-2020. gadiem, ierosina īstenot šādus pasākumus (sīkāks priekšlikumu apraksts un pamatojums norādīts ziņojuma 1. pielikumā).

5. tabula

A sadaļa - pasākumi, kuru īstenošana uzsākama 2018. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros

Nr.
p.k.

Pasākums

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Uzsākšanas termiņš

1. Stratēģiskais virziens. ZINĀŠANĀS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTAS DEMOGRĀFIJAS POLITIKAS ĪSTENOŠANA

1.1.

Dalība starptautiskā longitudinālajā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai

PKC

DLC

01.01.2018.

1.2.

Pētījums Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam izvērtējumam

LM

DLC

01.01.2018.

2. Stratēģiskais virziens. PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI

2.1.

Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" uzsākšana:

1) Informatīvi ievadsemināri;

2) Valsts finansējums 1.programmas solim - Džimbas apmācībai.

VARAM

LM, DLC, VBTAI

01.01.2018.

2.2.

Mediācijas pakalpojumu, ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai, pilotprojekta turpināšana*

TM

   

2.3.

Sadarbības modeļa pilotprojekta "Bērna māja" - bērniem draudzīgs starpnozaru sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai turpināšana

LM/TM,

IEM (VP), VM (VTMEC)

"Centrs Dardedze"

01.01.2018.

3. Stratēģiskais virziens. TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM

3.1.

Ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana (t.sk. piemaksas ieviešana)

LM

 

01.01.2018 /01.03.2018

3.4.

2018. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā

VARAM

 

01.01.2018

4. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM

4.1.

Tēva lomas ģimenē stiprināšana*

VARAM

   

4.3.

Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība

VARAM

 

01.01.2018.

4.4.

Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" darbība un attīstība

EM

 

01.01.2018.

4.5.

Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem: zobārstniecība**

VM, SPKC

 

01.01.2018.

6. Stratēģiskais virziens. ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA

6.1.

Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM prioritārā virziena izskatīšanai 2018. gada valsts budžeta ietvaros

LM

 

01.01.2018.

7. Stratēģiskais virziens. SADARBĪBA AR TAUTIEŠIEM ĀRPUS LATVIJAS. REMIGRĀCIJAS VEICINĀŠANA

7.1.

Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai

VARAM

 

01.01.2018.

7.2.

Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai*

VBTAI

TM

 

* Pasākumi īstenojami, ja LM atbilstoši MK 09.11.2017. sēdes protokola Nr. 56, 31.§ 9.punktam, izvērtējot 2018. gada I ceturkšņa izdevumu izpildi ģimenes valsts pabalsta izmaksām, prognozēs līdzekļu atlikumu gada izpildei, un sadarbībā ar DLC normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos priekšlikumus līdzekļu pārdalei vienreizēju demogrāfijas un adopcijas jautājumu risināšanai, neradot ietekmi uz valsts budžetu turpmākajiem gadiem, kā arī gadījumā, ja par pasākuma izpildi atbildīgajai ministrijai ir iespējams piešķirt valsts budžeta līdzekļus konkrētā pasākuma īstenošanai, neradot ietekmi uz valsts budžetu turpmākajiem gadiem.

** Priekšlikuma finansējumu 2018.gadā un 2019.gadā 3 721 116 euro apmērā Veselības ministrija plāno nodrošināt no budžeta resora 74 "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" pieejamā papildus finansējuma, atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. 2020.gadā 3 721 116 euro Veselības ministrija plāno nodrošināt no likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" budžeta resorā "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" Veselības ministrijai veselības finansējuma nodrošināšanai rezervētiem līdzekļiem 144 000 000 euro apmērā.

6. tabula

B sadaļa - attīstāmie pasākumi (detalizācija un finansiālā ietekme precizējami)

Nr.
p.k.

Pasākums

Atbildīgā un līdzatbildīgās institūcijas

2. Stratēģiskais virziens. PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI

2.4.

Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā"

VM (DLC jāprecizē atbilstoši sadarbības modelim)

3. Stratēģiskais virziens. TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM

3.2.

Goda ģimenes sertifikāts 1000 euro apmērā

(jāprecizē atbilstoši iesaistīto institūciju sadarbības modelim)

3.3.

Priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja vienam no daudzbērnu ģimenes vecākiem

LM

4. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM

4.2.

Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem vecumā līdz pusotram gadam atbalstam:

• BKP un VP aprēķināšanas nosacījumu pilnveide;

• Sociālā iemaksas no pilna BKP un VP;

• VP izmaksas strādājošajiem.

LM

4.6.

IIN atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros:

• par bērniem arī MUN režīmā strādājošajiem vecākiem;

• dalīts atvieglojums starp abiem bērna vecākiem.

FM

5. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS VECĀKIEM ĢIMENES UN DARBA DZĪVES SASKAŅOŠANAI

5.1.

Darba un ģimenes dzīves - iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta"

LM, EM

5.2.

Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana, t.sk., nodrošinot vecākiem brīvas izvēles iespējas izlemt par bērnam vispiemērotāko pieskatīšanas veidu

VARAM, IZM, LM

6. Stratēģiskais virziens. ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA

6.2.

Papildus DLC iniciēti pasākumi (atvaļinājums, adoptējot vecākus bērnus)

LM

V. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Nodaļas ietvaros sniegts izvērsts pārskats par DLC sniegto priekšlikumu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

A Sadaļa

Pasākumi realizēšanai 2018. gada budžeta ietvaros

Risinājums

Risinājums (risinājuma varianti)

Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)

2018. gads

2019. gads

2020.gads

2019. gads

2020. gads

2021. gads

turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)

Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā

39 907 949

41 711 969

36 450 000

0

0

0

5 261 969

0

tajā skaitā:

 

12. Ekonomikas ministrija

6 112 000

4 000 000

4 000 000

0

0

0

0

0

18. Labklājības ministrija

28 366 000

32 450 000

32 450 000

0

0

0

0

0

19. Tieslietu ministrija*

45 000

0

0

0

0

0

0

0

21. Vides un reģionālās attīstības ministrija

1 649 650

0

0

0

0

0

0

0

29. Veselības ministrija**

3 735 299

5 261 969

0

0

0

0

5 261 969

1. Stratēģiskais virziens: Zināšanās un pierādījumos balstīta ģimenes atbalsta politika

1.2. Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam izvērtējums (LM budžeta līdzekļu ietvaros)

97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"

41 000

0

0

0

0

0

0

0

2018.

18. Labklājības ministrija

41 000

0

0

0

0

0

0

0

97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"

41 000

0

0

0

0

0

0

0

2. Stratēģiskais virziens: Preventīvs atbalsts Latvijas ģimenēm un bērnu interešu aizsardzībai

2.1. Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" īstenošanas uzsākšana nacionālā līmenī

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

91 951

0

0

0

0

0

0

0

2018.

2.2. Mediācijas pakalpojumi ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai*

09.05.00 "Dotācijas reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem"

69 300

0

0

0

0

0

0

0

2018.

2.3. Sadarbības modeļa pilotprojekta "Bērna māja" - bērniem draudzīgs starpnozaru sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai, turpināšana (LM budžeta līdzekļu ietvaros)

22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai"

85 000

0

0

0

0

0

0

0

2018.

18. Labklājības ministrija

85 000

0

0

0

0

0

0

0

22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai"

85 000

0

0

0

0

0

0

0

21. Vides un reģionālās attīstības ministrija

91 951

0

0

0

0

0

0

0

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

91 951

0

0

0

0

0

0

0

2020.

19. Tieslietu ministrija

0

0

0

0

0

0

0

0

09.05.00 "Dotācijas reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem"

45 000

0

0

0

0

0

0

0

2018.

 

3.1. Ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana (t.sk. piemaksas ieviešana)

20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"

28 240 000

32 450 000

32 450 000

0

0

0

 

3.4. 2018. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

800 000

0

0

0

0

0

0

0

2018.

21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

800 000

0

0

0

0

0

0

0

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

800 000

0

0

0

0

0

0

0

18. Labklājības ministrija

28 240 000

32 450 000

32 450 000

0

0

0

0

0

20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"

28 240 000

32 450 000

32 450 000

0

0

0

0

0

4.1. Tēva lomas ģimenē stiprināšana*

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

52 000

0

0

0

0

0

0

0

4.3. Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

332 000

0

0

0

0

0

0

0

4.4. Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" darbība un attīstība

33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma"

6 112 000

4 000 000

4 000 000

0

0

0

0

0

4.5. Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem: zobārstniecība**

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana"

0

3 735 299

5 261 969

0

0

0

0

5 261 969

21. Vides un reģionālās attīstības ministrija

332 000

0

0

0

0

0

0

0

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

261 004

0

0

0

0

0

0

0

97.00.000 "Nozaru vadība un politikas plānošana"

70 996

0

0

0

0

0

0

0

29. Veselības ministrija

0

3 735 299

5 261 969

0

0

0

0

5 261 969

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana"

0

3 735 299

5 261 969

0

0

0

0

5 261 969

12. Ekonomikas ministrija

6 112 000

4 000 000

4 000 000

0

0

0

0

0

33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma"

6 112 000

4 000 000

4 000 000

0

0

0

0

0

 

6. Stratēģiskais virziens: ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana

 

6.1. Atbalsts ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes īstenošanai (LM piešķirto līdzekļu ietvaros)

04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai"; 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"; 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai"; 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"; 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets"

0

0

0

0

0

0

0

0

0

18. Labklājības ministrija

0

0

 

0

0

0

0

0

0

04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai"; 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"; 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai"; 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"; 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets"

0

0

0

0

0

0

0

0

0

7. Stratēģiskais virziens: atbalsts tautiešiem ārpus Latvijas. Remigrācijas veicināšana

7.1. Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai - "Reģionālās remigrācijas koordinators - 5-10 pilotpašvaldības".

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

425 699

0

0

0

0

0

0

0

0

7.2. Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai*

22.01.00 Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bērnu uzticības tālrunis

54 457

0

0

0

0

0

0

0

2018.

21. Vides un reģionālās attīstības ministrija

425 699

0

0

0

0

0

0

0

0

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

425 699

0

0

0

0

0

0

0

0

18. Labklājības ministrija

0

0

0

0

0

0

0

0

0

22.01.00 Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bērnu uzticības tālrunis

0

0

0

0

0

0

0

0

0

* pasākumi īstenojami, ja LM atbilstoši MK 09.11.2017. sēdes protokola Nr. 56, 31.§ 9.punktam, izvērtējot 2018. gada I ceturkšņa izdevumu izpildi ģimenes valsts pabalsta izmaksām, prognozēs līdzekļu atlikumu gada izpildei, un sadarbībā ar DLC normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos priekšlikumus līdzekļu pārdalei vienreizēju demogrāfijas un adopcijas jautājumu risināšanai, neradot ietekmi uz valsts budžetu turpmākajiem gadiem, kā arī gadījumā, ja par pasākuma izpildi atbildīgajai ministrijai ir iespējams piešķirt valsts budžeta līdzekļus konkrētā pasākuma īstenošanai, neradot ietekmi uz valsts budžetu turpmākajiem gadiem.

**Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta sēdē (protokols Nr.40, 43.§) akceptēts papildu finansējums budžeta resora 74 "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums", atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai 2018.gadam 113 400 000 euro, paredzot finanšu ministram tiesības pārdalīt rezervēto finansējumu Veselības ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu veselības reformas pasākumu īstenošanai 2018.gadā. Pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam" 54.panta 1.punktu un saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 19.decembra sēdē nolemto (prot.Nr.63., 66.§), kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2017.gada 20.decembra sēdē nolemto, tiks veikta apropriācijas pārdale uz Veselības ministrijas budžetu. No minētā finansējuma 3 735 299 euro tiks novirzīti bērnu zobārstniecības pieejamības uzlabošanai, t.sk. tarifa pieaugumam 2 968 525 euro apmērā un kompozītam bērniem līdz 14 gadiem (ieskaitot) ar medikamentiem 766 774 euro apmērā.

Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta sēdē (protokols Nr.40, 43.§) akceptēts papildu finansējums budžeta resora 74 "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums", atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai 2019.gadam 149 900 000 euro. No šī finansējuma 2019.gadā bērnu zobārsniecības pieejamības uzlabošanai plānots novirzīt 5 261 969 euro t.sk tarifa pieaugums 4 495 195 euro un kompozīts bērniem līdz 14 gadiem (ieskaitot) ar medikamentiem 766 774 euro.

Bērnu zobārstniecības pieejamības uzlabošana 2020.gadam tiks nodrošināta no Likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" budžeta resorā "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" Veselības ministrijai veselības finansējuma nodrošināšanai rezervētiem līdzekļiem 144 000 000 euro apmērā. No šī finansējuma 2020.gadā bērnu zobārsniecības pieejamības uzlabošanai plānots novirzīt 5 261 969 euro t.sk tarifa pieaugums 4 495 195 euro un kompozīts bērniem līdz 14 gadiem (ieskaitot) ar medikamentiem 766 774 euro.

B Sadaļa

Attīstāmie pasākumi, kuri būtiski sabiedrības atveseļošanas programmas "Māras solis" kontekstā un attīstāmi turpmāk precizējot saturu, detalizāciju un finansiālo ietekmi

Risinājums

Risinājums (risinājuma varianti)

Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)

2018. gads

2019. gads

2020. gads

2019. gads

2020. gads

2021. gads

turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)

Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā

97 521 465

0

0

156 435 865

143 302 525

143 302 525

0

183 875 726

tajā skaitā:

     

18. Labklājības ministrija

15 517 017

0

0

26 693 417

28 660 077

28 660 077

0

69 275 726

21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

0

0

0

9 000 000

9 000 000

9 000 000

0

9 000 000

29. Veselības ministrija

   

104 448

0

0

104 448

104 448

104 448

     

Cita institūcija

1 500 000

0

0

28 500 000

3 600 000

3 600 000

3 600 000

Pašvaldību budžets

80 400 000

0

0

92 200 000

102 000 000

102 000 000

0

102 000 000

 

2. Stratēģiskais virziens: Preventīvs atbalsts Latvijas ģimenēm un bērnu interešu aizsardzībai

2.4. Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā"

 

104 448

0

0

104 448

104 448

104 448

 

104 448

29. Veselības ministrija

104 448

0

0

104 448

104 448

104 448

104 448

46.04.00 "Veselības veicināšana"

104 448

0

0

104 448

104 448

104 448

104 448

 

3. Stratēģiskais virziens: Trešā bērna politika - īpaši atbalsta veidi daudzbērnu ģimenēm

3.2. Latvijas Goda ģimenes sertifikāts

 

xx. programma

1 500 000

0

0

28 500 000

3 600 000

3 600 000

3 600 000

3.3. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vienam no daudzbērnu ģimenes vecākiem

SB 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets"

5 472 144

0

0

5 472 144

5 472 144

5 472 144

5 472 144

XX. resors

1 500 000

0

0

28 500 000

3 600 000

3 600 000

3 600 000

xx. programma

1 500 000

0

0

28 500 000

3 600 000

3 600 000

3 600 000

18. Labklājības ministrija

5 472 144

0

0

5 472 144

5 472 144

5 472 144

5 472 144

SB 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets"

5 472 144

0

0

5 472 144

5 472 144

5 472 144

5 472 144

 

4. Stratēģiskais virziens: Atbalsts ikvienai Latvijas ģimenei ar bērniem

4.2. Pabalstu sistēmas uzlabojumi ģimenēm ar bērniem, sākot no grūtniecības laika līdz bērna pusotra gada vecumam

9 936 822

0

0

20 981 222

23 027 882

23 027 882

63 803 582

4.2.1. BKP paaugstināšana

20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"

0

0

0

10 544 400

10 544 400

10 544 400

41 086 800

4.2.2. Vecāku pabalsta % paaugstināšana

SB 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"

3 069 990

0

0

3 069 990

5 116 650

5 116 650

15 349 950

4.2.3. Vecāku pabalsta izmaksa strādājošajiem vecākiem

SB 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"

2 177 232

0

0

2 177 232

2 177 232

2 177 232

2 177 232

4.2.4. Sociālās iemaksas pensiju kapitālā par bērna kopšanas laiku pilnā apmērā no VP

04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai"

3 900 000

0

0

4 400 000

4 400 000

4 400 000

4 400 000

4.2.7. VP piešķīrums arī gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības pārtrauktas 2 mēnešus pirms maternitātes atvaļinājuma sākuma

SB 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"

789 600

0

0

789 600

789 600

789 600

789 600

4.2.8. Darba devēja maksātā bērna piedzimšanas pabalsta neaplikšana ar IIN

0

0

0

0

0

0

4.6. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu pilnveidošana

40 200 000

0

0

46 100 000

50 100 000

50 100 000

50 100 000

4.6.1. Atvieglojumi MUN režīmā strādājošajiem

19 200 000

0

0

22 000 000

23 900 000

23 900 000

23 900 000

4.6.2. Dalītais IIN

21 000 000

0

0

24 100 000

26 200 000

26 200 000

26 200 000

18. Labklājības ministrija

9 936 822

0

0

20 981 222

23 027 882

23 027 882

63 803 582

20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"

0

0

0

10 544 400

10 544 400

10 544 400

41 086 800

SB 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"

6 036 822

0

0

6 036 822

8 083 482

8 083 482

18 316 782

04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai"

3 900 000

0

0

4 400 000

4 400 000

4 400 000

4 400 000

Pašvaldību budžets

80 400 000

0

0

92 200 000

102 000 000

102 000 000

40 080 000

 

5. Stratēģiskais virziens: Atbalsts vecākiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanai

5.1. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana

97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"

108 051

0

0

178 051

98 051

98 051

0

5.1.1. Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam saistībā ar atbalstu darba ņēmējam

0

0

0

0

0

0

0

5.1.2. Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta"

97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"

78 051

0

0

78 051

78 051

78 051

0

5.1.3. Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšana

0

0

0

0

0

0

0

5.1.4. Darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšana tiešsaistē

30 000

0

0

100 000

20 000

20 000

5.2. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana

0

0

0

9 000 000

9 000 000

9 000 000

9 000 000

18. Labklājības ministrija

108 051

0

0

178 051

98 051

98 051

0

97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"

108 051

0

0

178 051

98 051

98 051

0

21. Vides un reģionālās attīstības ministrija

0

0

0

9 000 000

9 000 000

9 000 000

9 000 000

30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"

0

0

0

9 000 000

9 000 000

9 000 000

9 000 000



1 FICIL (26.05.2017.). Latvijas valdības un ārvalstu investoru padomes Latvijā 21. augsta līmeņa tikšanās. Komunikē. http://www.ficil.lv/f/2017/26_FIN_25052017_komunike_LV_no_VK.pdf (06.06.2017.)

2 CSP (2017). Centrālās statistikas pārvaldes datubāze: Iedzīvotāji un sociālie procesi http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

3 Turpat.

4 Hazans M. (2013). Emigration from Latvia: Recent trends and economic impact. In OECD. Coping with Emigration in Baltic and East European Countries, OECD Publishing, pp. 65-110.

5 Āboliņa, L. (14.05.2016.). Ģimenes valsts politika - mērķi un izaicinājumi", prezentācija DLC 1.sēdē. http://www.pkc.gov.lv/images/DLC/14042016__LM_par_gimenes_politiku.pdf (sk. 01.06.2016.)

6 Detalizētāk: Āboliņa, L. (2016.). Ģimene un tās atbalsta politikas attīstības Latvijā (1990.-2015). Promocijas darbs. https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31863/298-54487-Abolina_Liga_la10049.pdf?sequence=1&isAllowed=y (sk.06.06.2016.)

7 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.)

8 Bela, B. (red.), (2013). Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Ilgtspējīga nācija, 2012/2013. LU SPPI. http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/tautas/TAP-makets2013_ar_vaaku.pdf (01.06.2016.)

9 CSB datu bāze "Iedzīvotāji un sociālie procesi". http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__monetara_nab/?tablelist=true&rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe

10 Amigo (2017). Laimīgām ģimenēm: 63% iedzīvotāju Latvijas darba vietas vērtē kā ģimenēm un bērniem nedraudzīga. shttp://laimigamgimenem.lv/1201/0/31827 (07.05.2017.)

11 PKC, Sniķere S. (2014) Zināšanās balstīta politika tautas ataudzei. Konference Saeimā "Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana". http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/21803-saeima-uzsak-darbu-pie-demografiskas-atveselosanas-cela-kartes-veidosanas (07.07.2015.)

12 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte.http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.)

13 Valsts prezidenta kanceleja (2017). Diskusija "Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade" http://www.president.lv/images/modules/art_description/file/24973/20170529_Diskusija-berni-PROGRAMMA.pdf (29.05.2017.)

14 PKC (2015). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums. http://www.pkc.gov.lv/images/MP_zinojums/MPzin_07092015_Uzraudzibas_zinojums.pdf (01.06.2016.)

15 EC (2014). The 2015 Ageing Report.Underlying Assumptions and Projection Methodologies. http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/2014/pdf/ee8_en.pdf (11.07.2015.)

16 EM (2016). Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2016. gada jūnijs. https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/ (06.06.2017.)

17 http://certusdomnica.lv/wp-content/uploads/2017/05/Certus_LatvijasDemografiskaisPortrets_2017_LV.pdf

18 PKC (2016). Māra Kučinska vadītā valdība. http://www.pkc.gov.lv/valdības-prioritātes-2014/māra-kučinska-vadītā-valdība (sk. 01.06.2016.)

19 Uzdevums ir izpildīts, jāturpina diskusija par nepieciešamību ĢVP būtiskāk diferencēt atkarībā no bērnu skaita, virzoties uz trešā bērna politiku. Papildus ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par vairāk nekā divu bērnu aprūpi vecumā no 1 līdz 20 gadiem.

20 DLC sastāvs - DLC locekļi, kuri piedalījās Konceptuālā ziņojuma izstrādē - 3. pielikumā.

21 DLC kopumā organizētas 19 sēdes kopš pirmās sēdes 2016. gada 14. aprīlī.

22 2017. gada 17. oktobrī MK ir apstiprināti grozījumi MK 2015. gada 8. decembra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei". Tāpat 2017. gada 17. oktobra MK sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra sēdes protokollēmuma (Nr.68 27.§) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei"" 2.punktā dotā uzdevuma izpildi.

23 Informācija par pirmsskolas iestāžu skaitu pašvaldībā iegūta no VIIS; dati uz 2017. gada 27. februāri

24 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.)

25 PKC, Sniķere S. (2014) Zināšanās balstīta politika tautas ataudzei. Konference Saeimā "Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana". http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/21803-saeima-uzsak-darbu-pie-demografiskas-atveselosanas-cela-kartes-veidosanas (sk. 07.07.2015.)

26 Piemēram, Gauthier, A.H. (2001) The impact of public policies on families and demographic behaviour. http://www.demogr.mpg.de/Papers/workshops/010623_paper21.pdf (06.06.2017.)

27 Informāciju sniedza Labklājības ministrija.

28 Informāciju sniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

29 Informāciju sniedza Tieslietu ministrija.

30 Informācija no Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas 2017. gada 6. jūnija sēdē Ekonomikas ministrijas prezentētās informācijas. Pieejams: http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&prevCat=12|Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija

31 Ekonomikas ministrijas 06.06.2017. prezentācija Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomitejā (http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&srcv=dt)

32 Informāciju sniedza Ekonomikas ministrija.

33 Izdoti jauni noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumu saņemšanas kārtību. Pieejams: http://www.sam.gov.lv/?cat=8&art_id=7069

34 VARAM (2014). 1. starpatskaite. Demogrāfisko izmaiņu raksturojums un prognozes. http://www.varam.gov.lv/files/text/Petijums_1 %20starpatskaite.pdf (sk. 11.07.2015.)

35 Meļhovs A., Latvijas Banka (2014). Forecasting natural population change. https://www.macroeconomics.lv/sites/default/files/en_dp-3-2014-melihovs_0.pdf (sk. 11.07.2015.)

36 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (sk. 07.07.2015.)

37 LM (29.05.2017). Labklājības ministra Jāņa Reira uzruna diskusijā "Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade" http://www.lm.gov.lv/news/id/7592 (06.06.2017.)

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

 

1. pielikums
konceptuālajam ziņojumam "Par sadarbības platformas
"Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem
ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā"

LATVIJAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS"

SATURS

1. Stratēģiskais virziens: zināšanās un pierādījumos balstītas demogrāfijas politikas īstenošana

2. Stratēģiskais virziens: preventīvs atbalsts stabilām Latvijas ģimenēm un bērnu interešu aizsardzībai

3. Stratēģiskais virziens: trešā bērna politika - īpaši atbalsta veidi daudzbērnu ģimenēm

4. Stratēģiskais virziens: atbalsts ikvienai Latvijas ģimenei ar bērniem

5. Stratēģiskais virziens: atbalsts vecākiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanai

6. Stratēģiskais virziens: ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana

7. Stratēģiskais virziens: sadarbība ar tautiešiem ārpus Latvijas, remigrācijas veicināšana

1. Stratēģiskais virziens: zināšanās un pierādījumos balstītas demogrāfijas politikas īstenošana

DLC eksperti, izstrādājot Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis", centušies tajā iekļaut tikai tādus risinājumus, kuru efektivitāti pierāda citu valstu pieredze vai apliecina nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumu rezultāti.

Pievienojoties Igaunijas, Polijas, Ungārijas un Skandināvijas valstu ģimenes atbalsta politikas pamatprincipiem, arī "Māras solī" kā viens no stratēģiskajiem pamatprincipiem noteikta zināšanās un pierādījumos balstītas demogrāfijas politikas īstenošana, apzinoties efektīvu sociālo investīciju nozīmi ilgtspējīgu tautas ataudzes risinājumu īstenošanai ierobežotas fiskālās telpas un cilvēkresursu situācijā.

DLC risinājumi

1.1. Dalība starptautiskā longitudinālā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai

Jau uzsākot darbu pie pasākumiem, kas papildinātu līdzšinējo ģimenes atbalsta politiku 2017. gadā, DLC secināja, ka, lai arī diskusijas par demogrāfijas atbalsta pasākumos ieguldītā un vēl papildus nepieciešamā finansējuma efektīvu izlietojumu tiek aktualizētas katru gadu valsts budžeta veidošanas procesā, un pēdējos gados Latvijā ir veikti vairāki pētījumi, kas raksturo demogrāfiskās tendences un tautas ataudzi ietekmējošos faktorus, tomēr tie padziļināti neanalizē ne daudzbērnu un to ģimeņu, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, problemātiku, ne efektīvākos politikas instrumentus šo ģimeņu atbalstam un izkļūšanai no nabadzības riska zonas.

Tādējādi, lai pieņemtu izsvērtus, zināšanās un pierādījumos balstītus lēmumus, Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai PKC tika deleģēts veikt "Pētījumu par viena vecāka ģimeņu un daudzbērnu ģimeņu situācijas problemātiku un efektīvākiem atbalsta risinājumiem, t.sk. augsta nabadzības riska mazināšanai".

PKC eksperti, kuri piedalījās 2013. gadā īstenotajā pētījumā par tautas ataudzi ietekmējošajiem faktoriem, kas līdz ar situācijas analīzi ietvēra arī vairākus scenārijus tautas ataudzes nodrošināšanai, secināja, ka, lai arī šis pētījums sniedza nozīmīgu ieguldījumu ģimenes atbalsta politikas plānošanā, un tā rezultātus papildina vairāki citi pētījumi, t.sk., 2015. gada pētījums par laulību nereģistrēšanas problemātiku un šīs attiecību formas ietekme uz tajās dzīvojošo pieaugušo un bērnu ekonomisko situāciju pēc attiecību beigšanās, tomēr šie pētījumi sniedz galvenokārt konkrētā brīža situācijas fiksāciju - "momentuzņēmumu".

Savukārt citās valstīs, lai precīzi sekotu ieviesto politikas iniciatīvu ietekmei un monitorētu to efektivitāti, kā arī operatīvi reaģētu uz nepieciešamām izmaiņām, uz pierādījumiem balstītas politikas pamatā ir longitudinālie pētījumi1. Longitudinālā pētījuma ietvaros ar noteiktu laika intervālu ilgstošā laika posmā tiek padziļināti pētīta konkrēta cilvēku grupa, izveidojot respondentu paneli - datu bāzi - un ik pēc noteikta laika tiek intervēti vieni un tie paši respondenti. Līdz ar to ir iespējams precīzāk identificēt politikas iniciatīvu ietekmi un sekot tai līdzi, piemēram, vai un kā mainās šo ģimeņu dzīves kvalitāte, kā noris jaunajiem pieaugušajiem pāreja no izglītības uz darba tirgu, kā tiek veidotas ģimenes u.tml. Nepieciešamību pēc longitudināla pētījuma uzsākšanas ģimeņu atbalsta politikas plānošanā akcentē arī iepriekš veiktie pētījumi ģimenes atbalsta un izglītības jomā.

Līdz ar to tika nolemts piešķirtā finansējuma ietvaros īstenot nacionāla līmeņa longitudinālā pētījuma 1.vilni, sagaidot, ka tā rezultāti līdz ar jau divu citu Latvijā īstenotu longitudinālo pētījumu2 secinājumiem sniegs visaptverošus priekšlikumus ģimenes atbalsta politikas pilnveidei.

Būtiski atzīmēt, ka 2016.-2017. gada ietvaros DLC ekspertu īstenoto pieredzes apmaiņas vizīšu Skandināvijas valstīs3 ietvaros tika rasta iespēja Latvijai uzsākt dalību starptautiskā longitudinālā pētījumā "Generations and Gender Programme" (turpmāk - GGP)4. Šis pētījums Latvijā tiks īstenots PKC piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros, atsevišķus izpētes aspektus uzņemoties PKC ekspertiem darba pienākumu ietvaros. Dalība starptautiskā longitudinālā pētījumā par ģimenēm uzskatāma par būtisku soli, lai iegūtu starptautiskiem standartiem atbilstoša zinātniska pētījuma rezultātus gan nacionāla līmeņa ģimenes atbalsta politikas veidošanai, gan lai identificētu Latvijas ģimeņu situācijas daudzveidīgos aspektus starptautiskā salīdzinājumā. 2017. gada 6. jūlijā noslēgts Saprašanās memorands starp PKC un longitudinālā pētījuma GGP zinātnisko padomi Nīderlandē, tiek veikta tēmas priekšizpēte, kā arī notiek turpmāko aktivitāšu plānošana, lai izpētes lauka darbu uzsāktu 2018. gada sākumā, tādējādi iekļaujoties pētījuma vispārējā īstenošanas struktūrā.

Būtiski atzīmēt, ka DLC apzinās nepieciešamību meklēt īpašus atbalsta mehānismus augstākam nabadzības riskam pakļautajām ģimenēm, t.sk., ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens pieaugušais, kuru īpatsvars Latvijā ir ļoti augsts, tuvojoties 30% visu ģimeņu. Lai visprecīzāk sniegtu mērķētu atbalstu tieši šai grupai, pēc pētījuma rezultātu saņemšanas tiks lemts par dažādiem atbalsta veidiem.

1.2. Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam izvērtējums

2017. gads bija spēkā esošo ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumentu - Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam un Rīcības plāna šo pamatnostādņu īstenošanai - darbības termiņa noslēdzošais gads. Laikā kopš 2010. gada, kad tika sagatavotas šīs Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, ir notikušas ļoti būtiskas izmaiņas Latvijas demogrāfiskajā situācijā.

Tās primāri ir saistītas ar augstām ekonomiski aktīvo iedzīvotāju emigrācijas plūsmām no Latvijas, kā rezultātā būtiski ir samazinājies iedzīvotāju skaits un mainījusies iedzīvotāju vecumstruktūra. Lai izstrādātu nākamo vidēja termiņa demogrāfijas un ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumentu, LM eksperti pauduši vēlēšanos veikt iepriekšējo dokumentu izvērtējumu (t.sk., īstenotās politikas instrumentu efektivitātes ekonometrisko izvērtējumu), ko pilnībā atbalsta DLC, to iekļaujot kā vienu no pasākumiem realizēšanai Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmas "Māras solis" ietvaros 2018. gadā.

1.3. Pētījums pašvaldību remigrācijas instrumentu izpētei

Papildus iepriekš minētajam starptautiskajam longitudinālajam pētījumam Latvijas ģimeņu situācijas izpētei, 2017. gadā PKC īstenoja pētījumu "Pašvaldību politikas instrumenti aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai". Pētījumu īstenoja augsti kvalificēti zinātnieki ar plašu pieredzi migrācijas un integrācijas pētījumu realizēšanā no Nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences".

Pētījuma mērķis - detalizēti analizēt pašvaldību politikas instrumentus, kas vērsti uz aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā veicināšanu, identificēt t.s. veiksmes stāstus, lai piedāvātu risinājumus nacionālā un reģionālā līmenī remigrācijas veicināšanai un pozitīvām Latvijas demogrāfiskās situācijas izmaiņām.

Lai realizētu mērķim atbilstošu pētījumu, darba izpildes gaitā tika raksturoti ar remigrāciju saistītie statistikas dati nacionālā un reģionālā līmenī, balstoties uz sekundāro datu analīzi (t.sk., iepriekš veiktie pētījumi, piemēram, Ārlietu ministrijas finansētie un LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Diasporas un migrācijas pētniecības centra veiktie migrācijas pētījumi), pētnieki apzināja nacionāla un pašvaldību līmeņa normatīvajos aktos iekļautos risinājumus remigrācijas veicināšanai.

Pētījuma gaitā tika apkopota informācija par visu Latvijas pašvaldību plānotajiem un īstenotajiem atbalsta politikas instrumentiem aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai, kā arī padziļināti izpētīta situācija tajās pašvaldībās, kuru remigrācijas politika var tikt uzskatīta par salīdzinoši veiksmīgāko Latvijā (t.s. labās prakses piemēri).

Veicot integrētu pētījuma rezultātu analīzi, pētījuma noslēgumā tiks izstrādāti priekšlikumi nacionāla un reģionāla līmeņa politikas, t.sk. tiesiskā regulējuma izmaiņām remigrācijas veicināšanai, t.sk. izvērtēta iespēja un precizēts risinājums pašvaldībās izveidot projektu vadītāja amatu, kas tieši kontaktētos ar emigrantiem, piedāvājot konkrētas programmas vai pasākumus Latvijā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem un citiem indikatoriem par pašvaldību darbu remigrācijas jomā, plānots noteikt 5-10 pilotpašvaldības, kurās varētu īstenot platformas izveidi remigrācijas veicināšanai. Detalizētāka remigrācijas projekta izstrāde tiks veikta pēc iepazīšanās ar pētījuma rezultātiem.

2. Stratēģiskais virziens: preventīvs atbalsts stabilām Latvijas ģimenēm un bērnu interešu aizsardzībai

Preventīvas aktivitātes un iespējami agrīnāka intervence problēmsituāciju gadījumā ir viens no sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmas "Māras solis" stūrakmeņiem. Nobela prēmijas laureāts ekonomikas doktors Hekmans savā zinātniskajā darbībā ir pierādījis, ka jo agrākas investīcijas bērnībā, jo lielāka cilvēkkapitāla atdeve turpmākā dzīvē5. Turklāt viena vienība, kas ieguldīta preventīvās aktivitātēs, ļauj ietaupīt vairāk nekā desmit vienības, lai novērstu jau radušās sekas, piemēram, vardarbību ģimenē6.

1. attēls

Preventīvo aktivitāšu līmeņi

Avots: Balode L. (16.03.2011.). Prevention of Sexual Offences and Rehabilitation of Sex Offenders' Victims in Latvia. Dardedze.

Būtiski, ka tieši prevence līdz ar pierādījumos balstītu politiku ir vieni no galvenajiem Igaunijas Bērnu un ģimeņu stratēģijas, kā arī Skandināvijas valstu ģimenes atbalsta politiku7 pamatprincipiem. Tiek uzsvērts, ka resursi, kas ieguldīti primārajā prevencē - tajā, kas vērsta uz visiem iedzīvotājiem, ir salīdzinoši mazāki un vieglāk administrējami nekā tie, kas jāizlieto sekundārajai un jo īpaši terciārajai prevencei, lai mazinātu jau esošas problēmas un to pieaugumu8.

Problemātika

DLC ekspertu skatījumā līdz šim ģimenes atbalsta politikā agrīnām intervencēm, preventīvām aktivitātēm un starpinstitucionālai sadarbībai veltīta nepietiekoša uzmanība.

Tāpēc, lai sekotu labākajām starptautiskajām praksēm, tuvinātos ANO 1989. gada 20. novembra konvencijas par bērna tiesībām mērķiem par to, ka bērnam ir tiesības justies droši un būt pasargātam no fiziskām un psiholoģiskām ciešanām, un netikt pakļautam jebkāda veida vardarbībai, kā arī, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas prioritātes, kas kā vienu no efektīvas stratēģijas piemēriem izdala tieši bērniem drošas un draudzīgas vides radīšanu un uzturēšanu9, DLC konceptuālajā ziņojumā jau 2017. gadā tika iekļauti vairāki preventīvi pasākumi. Piemēram, primārās prevences jomā - (1) sabiedrības informēšana par vecāku tiesībām un pienākumiem, ģimenes un darba dzīves līdzsvara nozīmīgo lomu, nereģistrētas kopdzīves tiesiskajām sekām u.tml.; (2) pirmslaulību apmācības jaunajiem pāriem ģimenes izveidošanas sākumposmā par laulības psiholoģiskajiem, finansiālajiem, sociālajiem un citiem aspektiem; savukārt sekundārās prevences jomā tika piešķirts finansējums mediācijas pakalpojumiem ģimenes strīdu risināšanai.

2018. gadā īstenojamie "Māras soļa" pasākumi prevences jomā kļūst izvērstāki un būtiski apjomīgāki:

1) gan uzsākot primārās prevences valsts programmu "Bērnam drošs bērnudārzs", un to īstenojot pēc Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un nodibinājuma Centrs Dardedze iniciatīvas;

2) gan turpinot sniegt atbalstu mediācijai ģimenes strīdu risināšanai, paplašinot "ģimene" formulējumu šā termina visplašākajā izpratnē (vecāki, vecvecāki, bērna aizbildņi, arī bērni, kuri sasnieguši pilngadību, bet vēl nevar sevi paši apgādāt);

3) gan arī - paužot savu atbalstu starpdisciplinārā sadarbības pilotprojekta "Bērna māja" īstenošanas turpināšanai Latvijā, kas paredz bērniem draudzīga starpnozaru sadarbības modeļa īstenošanu no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai.

2.1. Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" īstenošanas uzsākšana nacionālā līmenī

Pirmsskolas izglītības iestādes (PII) ir pirmā vieta, kur bērns pēc ģimenes nonāk formālākā vidē, socializējas dzīvei sabiedrībā. Tāpēc, no vienas puses, ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī vide būtu bērnam droša un draudzīga, no otras puses - bērna vecākus iesaistoša un atbalstoša. Jo agrāk vecāki pamanīs un novērtēs ieguvumus, ko sniedz sadarbība ar pedagogiem, jo pilnvērtīgāka izveidosies turpmākā sadarbība, tādējādi īpaši pozitīvi ietekmējot bērna attīstību ne tikai bērnudārzā, bet arī turpinot skolas gaitas un izglītības ieguvi. Vienlaikus pirmsskolas izglītības posmā ir svarīgi radīt vidi, kas ir izglītojoša un atbalstoša pedagogiem un citiem darbiniekiem, lai iestādē darbotos visiem skaidra kārtība bērnu tiesību un interešu aizsardzībai.

Prof. Džeimss Hekmans10 līdz ar daudziem citiem zinātniekiem izglītības jomā11 secinājis, ka līdz ar cienīgu darbu, noteiktu ienākumu minimumu ģimenē, tieši publiskie pakalpojumi un, jo īpaši pirmsskolas izglītība, ir ārkārtīgi būtiska visiem bērniem. Samazinoties ienākumiem ģimenē, kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamība kļūst vēl jo svarīgāka pilnvērtīgai bērna attīstībai un vienlīdzīgam sākumam ikviena bērna dzīvē. Tātad, pirmsskolas izglītība jo īpaši būtiska ir tiem bērniem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm. Bērnudārzā līdztekus investīcijām bērnu kognitīvajā attīstībā, pilnveidojas arī bērnu emocionālā inteliģence, savukārt vecāku līdzdalība izglītības procesā un veiksmīga sadarbība ar pedagogiem sniedz iespēju, ka, rodoties problemātiskām situācijām arī bērnu vai vecāku starpā, tieši pedagogi būs tie, pie kuriem vecāki meklēs palīdzību, tādējādi dažādas problēmas, kas varētu kavēt bērna pilnvērtīgu attīstību (emocionālā, fiziskā vardarbība, kaitīgi veselības ieradumi u.tml.) tiks identificētas un risinātas iespējami ātri.

Lai PII palīdzētu virzīties uz šo mērķi, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija un Nodibinājums Centrs Dardedze ir izveidojuši kompleksu preventīvu programmu pirmsskolas izglītības iestādēm "Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs".

Programmas galvenais mērķis - veidot PII vidi bērnam drošu un draudzīgu, savlaicīgi atpazīstot un novēršot bērnu tiesību pārkāpumu riskus, veidojot pozitīvu sadarbību bērnu, vecāku un iestādes darbinieku starpā, un uzturot pozitīvu vidi, kurā bērna intereses un vajadzības ir centrālās.

Programma "Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs" sastāv no četriem posmiem (soļiem), kas detalizētāk aprakstīti zemāk esošajā tabulā (sk. 1. tabulu). Bērnudārzam ieviešot visus nosauktos soļus, tas iegūst "Bērnam droša un draudzīga bērnudārza" statusu.

1. tabula

Programmas soļi "Bērnam droša un draudzīga bērnudārza" bērnudārza statusa iegūšanai

1.solis

Iestādē tiek ieviesta un īstenota Džimbas drošības programma

Mērķis:

• mācīt bērniem personiskās drošības iemaņas saskarsmē ar citiem cilvēkiem;

• veicināt bērnu spēju izvairīties no viktimizācijas; veicināt adekvātu pašapziņu un pāridarījumu atklāšanu;

• sekmēt komunikāciju starp vecākiem, pedagogiem un bērniem par personisko drošību attiecībās un rīcību apdraudošās situācijās.

Veids:

no pirmsskolas izglītības iestādes tiek izvēlēts viens pārstāvis, kurš piedalās apmācībās, lai kļūtu par Džimbas drošības aģentu savā pirmsskolā un vadītu Džimbas 9 soļu programmas nodarbības bērniem, kā arī, lai izglītotu vecākus un kolēģus Džimbas drošības programmā.

Rezultāts:

• Bērni spēj atpazīt bīstamas, personisko drošību apdraudošas situācijas, aizstāvēt sevi, citus un lūgt pieaugušo palīdzību;

• Pedagogi apgūst, kā bērniem viegli saprotamā valodā un interaktīvā veidā mācīt par personisko drošību saskarsmē ar citiem cilvēkiem; iemācās runāt ar bērniem par tēmām, kas ikdienā šķiet neērtas, veicina bērna personības izaugsmi, rūpējoties par bērna nākotni;

• Vecāki ir informēti par programmas tēmām un saturu, ko apgūst bērni.

Soli īsteno:

Centrs Dardedze. Vairāk par Džimbas drošības programmu šeit: www.dzimba.lv

2.solis

Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma "Laboratorija pedagogiem"

Mērķis:

• stiprināt pedagogu un izglītības iestādes personāla profesionālo kapacitāti, uzlabojot savstarpējo sapratni un sadarbību PII kolektīva ietvaros un sadarbībā ar vecākiem;

• veicināt spēju agrīni identificēt un risināt sociāli psiholoģiskas problēmas PII.

Veids:

ar izglītojošu programmu un atbalsta nodarbībām pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem.

Rezultāts:

• pedagogi iegūst praktiski pielietojamas zināšanas, iespēju komandas darbā risināt problēmas un drošāk rīkoties sarežģītās situācijās;

• PII uzlabojas sadarbība ar vecākiem, palielinās izpratne par bērna vajadzībām, darbinieki kļūst pārliecinātāki, uzlabojas prasmes agrīni identificēt riska faktorus.

Soli īsteno:

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas Resursu un kompetences centrs.

3.solis

Bērna novērojuma un riska izvērtējuma metode e-vidē

Mērķis:

• agrīni identificēt un savlaicīgi risināt sociāli psiholoģiskas problēmas bērnudārzā.

Veids:

pedagogi aizpilda bērna novērojuma anketas e-vidē un iegūst zemam, vidējam vai augstam riskam atbilstošu bērna izvērtējumu piecās jomās - uzvedība, psiho-emocionālā attīstība, mācību process, saskarsme un veselība, kā arī iegūst rekomendācijas turpmākai rīcībai.

Rezultāts:

• pedagogi spēj objektīvi izvērtēt situāciju, saņem rekomendācijas vēlamajai rīcībai bērna situācijas uzlabošanai;

• Iestādes vadība iegūst pārskatu par sociāli psiholoģiskām problēmām bērnudārzā, kas palīdz plānot PII rīcību, atbalstu un apmācības.

Soli īsteno:

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas Resursu un kompetences centrs.

4.solis

Bērnu tiesību aizsardzības protokols iestādē

Mērķis:

• balstoties uz bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipiem, tiek izstrādāts organizācijas darbinieku rīcības protokols vai darbinieku vienota izpratne un vienošanās, kas skaidri, visiem saprotamā veidā nosaka, kā iestādē tiek novērsti jebkādi bērnu tiesību aizskārumi un kāda ir konkrētā rīcība, ja pārkāpumi tiek konstatēti.

Veids:

PII tiek izveidota atbalsta komanda, kura ar Centra Dardedze atbalstu izstrādā Bērnu tiesību aizsardzības protokolu lietošanai konkrētajā iestādē.

Rezultāts:

• visiem iestādes darbiniekiem ir vienota izpratne par bērnu tiesību īstenošanu, iestādē ir saskaņota rīcība problēmsituāciju atpazīšanai, ziņošanai un risināšanai;

• kā rezultātā bērni saskaras ar pieaugušajiem, kuri sadarbojas un kuriem rūp bērna personības izaugsme.

Soli īsteno:

Centrs Dardedze

Līdz šim programma ieviesta un pilotēta atsevišķās pašvaldībās Latvijā, visplašāk - Rīgā. Veicot pilotprojekta izvērtējumu (izmantotās pētniecības metodes - anketēšana, padziļinātās intervijas pilotprojekta sešās PII Rīgā), antropoloģe A. Putniņa secināja, ka ir izdevies radīt kompleksu programmu, kas saturiskās kvalitātes ziņā veido jaunu, vajadzībās balstītu oriģinālu programmu, tādējādi kļūstot par pirmo pilotprojektu Latvijā, kas "sistemātiski uzrunā agrīnos riska faktorus"12.

DLC Priekšlikums

Valsts programmas ietvaros:

1) Informatīvi ievadsemināri

Sniegt iespēju visām pašvaldībām Latvijā iepazīties ar preventīvo programmu "Bērnam drošs bērnudārzs", organizējot seminārus, kas informē par programmas mērķiem, saturu, ieguvumiem un pašvaldības iespējām iesaistīt šīs programmas realizācijā savā administratīvajā teritorijā esošās PII.

Lai nodrošinātu preventīvas programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" IEVADSEMINĀRUS, aptverot visas LV pašvaldības un tajās esošās PII13, ir jāorganizē 17 semināri, kuros katrā vidēji piedalītos 60 dalībnieki. Paaugstinot izpratni par bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības prevences jautājumiem un veicinot sadarbību un dialogu starp lēmējvaru un izpildvaru, katrā ievadseminārā aicinās piedalīties:

• pašvaldības izglītības nodaļas speciālistus,

• sociālā dienesta vadību un speciālistus (4 dalībnieki no novada),

• visu novada PII vadītājus,

• kā arī pārstāvjus - pašvaldību deputātus no pašvaldības domes izglītības un sociālo jautājumu komitejām (2 dalībnieki no novada).

2) Iniciatīva "Džimba katrā bērnudārzā Latvijā"

Finansēt visām Latvijā esošajām PII programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" pirmā soļa "Džimbas drošības programma" (detalizētāka informācija par saturu - iepriekšējā tabulā, programmas "Bērnam drošs bērnudārzs 1. solis) īstenošanu, t.i. viena PII darbinieka apmācību un metodiskā materiāla iegādi.

Tālākā četru soļu preventīvās programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" apguve un īstenošana pašvaldībā būtu katras konkrētās pašvaldības lēmums un finansējums.

Lai realizētu programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" pirmo soli "DŽIMBAS DROŠĪBAS PROGRAMMA" visās Latvijas PII, ir jāaptver 819 PII14, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu Latvijā un kurās līdz šim nav Džimbas aģents, t.sk.:

• 550 PII (kopējais PII skaits Latvijā - 648, no kurām 98 jau darbojas Džimbas aģents);

• 269 skolas, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu (kopējais šādu skolu skaits Latvijā - 312, no tām 43 jau ir Džimbas aģents).

Lai 2020. gadā katram Latvijas bērnam, kurš apgūst PII programmu, būtu pieejams Džimbas aģents, nepieciešams sagatavot - 2018. gadā - 228, 2019. gadā - 272, 2020. gadā - 319 speciālistus.

Plānots, ka valsts atbalsta programmas ietvaros apmācības notiks grupās pa 25 - 35 darbiniekiem no dažādām iestādēm (novadi sagrupēti pēc apmācību gadiem un iedalīti grupās, ņemot vērā novadu, pilsētu attīstības indeksu15 un reģionālo principu). Katrā apmācību grupā piedalīsies viena novada iestāžu pārstāvji, lai sniegtu savstarpēju atbalstu un veicinātu sadarbību to novadu iestādēs, kur novadā ir tikai viena vai divas iestādes. Plānots, ka pirmās divas apmācību dienas notiks reģionā, savukārt trešā apmācību diena notiks Rīgā.

Pašvaldību sadalījums pa gadiem veidots tā, lai trešajā gadā apmācības tiktu organizētas pašvaldībās ar visaugstāko attīstības indeksu16, un, ņemot vērā to urbanizācijas pakāpi - ar vislielāko bērnu skaitu, pieļaujot iespēju, ka līdz 2020. gadam šīs pašvaldības jau savu budžetu ietvaros būs radušas iespēju finansēt gan Džimbas aģenta (programmas 1. soļa), gan arī visu pārējo programmas soļu izmaksas.

2.2. Mediācijas pakalpojumu ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai pilotprojekta turpināšana

2017. gadā TM ar DLC atbalstu paplašināja mediācijas pieejamību ģimenes strīdu risināšanai, lai stiprinātu Latvijas ģimenes un bērnu interešu aizsardzību. Mediācijas procesā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību pašas mēģina rast konstruktīvu konflikta risinājumu.17

Atbilstoši TM un Sertificētu mediatoru padomes noslēgtajam līgumam laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim valsts budžeta programmas ietvaros tika nodrošināta iespēja ar valsts atbalstu apmeklēt piecas sertificēta mediatora vadītas bezmaksas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu garumā), lai risinātu starp vecākiem radušās domstarpības, kas skar arī bērnu intereses, un rastu iespēju uzlabot ģimenes locekļu savstarpējās attiecības.

Pirmo desmit mēnešu laikā projekta ietvaros noslēgti 203 mediācijas līgumi. Tika paredzēts, ka līdz 2017. gada beigām, atbilstoši plānotajam, projekta dotās iespējas izmantos kopumā 300 pāri.

Ģimeņu ieinteresētība izmantot mediāciju pakāpeniski pieaug, turklāt dati liecina, ka pilotprojekta ietvaros noslēgto mediācijas procesu rezultāti ir pozitīvi - 66,7 % gadījumu mediācijas process noslēdzies ar pilnīgu vai daļēju vienošanos, TM ieskatā pilotprojekts "Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos" būtu jāturpina arī 2018. gadā. Konceptuālu atbalstu projekta turpināšanai ir izteikusi arī Sertificētu mediatoru padome.

Vienlaikus TM uzskata par nepieciešamu paplašināt ģimenes strīda, kura risināšana projekta ietvaros īstenojama ar valsts finansiālu atbalstu, tvērumu, lai pilnīgāk sasniegtu mediācijas virsmērķi:

1) Mediācijas pakalpojumus sniegt ne tikai vecākiem, bet plašākam lokam.

Analizējot līdzšinējos pieprasījumus projekta ietvaros, secināts, ka ģimenes strīdi aptver ne vien tādus strīdus, kas pastāv starp laulātajiem vai starp bērna vecākiem un ir saistīti ar nepilngadīgu bērnu interesēm, bet arī strīdus, kuros iesaistīti bērna vecvecāki, aizbildnis. Ievērojot minēto, projekta mērķī "ģimene" formulējama šā termina visplašākajā izpratnē (vecāki, vecvecāki, bērna aizbildņi, arī bērni, kuri sasnieguši pilngadību, bet vēl nevar sevi paši apgādāt).

2) Palielināt no valsts līdzekļiem apmaksājamo mediācijas sesiju skaitu (no 5 līdz 7 sesijām).

Atbilstoši Sertificētu mediatoru padomes apkopotajiem datiem pilotprojekta pirmajos piecos mēnešos pabeigto mediācijas procesu vidējais ilgums bijis 4,7 stundas. Tādējādi absolūtam vairākumam no projektā iesaistītajiem pāriem nodrošināta iespēja mediācijas procesā piedalīties bez jebkādu mediācijas izmaksu segšanas no personīgajiem līdzekļiem. Tai pašā laikā nozīmīgs skaits gadījumu - 46 mediācijas procesi, jeb 33,3 % no visiem šajā laika periodā pabeigtajiem mediācijas procesiem, izbeigti bez pušu vienošanās. Ikvienā gadījumā pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā, tās uzsākšanu un pārtraukšanu vai izbeigšanu ar vai bez vienošanās noslēgšanas.

Iemesli, kuru dēļ praksē mediācija ne vienmēr noslēdzas ar sekmīgu rezultātu, var būt ļoti dažādi, piemēram, pušu nespēja vienoties par pieņemamu konflikta risinājumu, un izšķiršanās par labu tiesvedības uzsākšanai (turpināšanai), pušu iesaiste mediācijā bez patiesas intereses panākt vienošanos vai kādu citu iemeslu dēļ, kad zūd nepieciešamība vai iespēja izmantot mediāciju.

Tai pašā laikā būtiski ņemt vērā konkrētā pilotprojekta īpašos nosacījumus, saskaņā ar kuriem, neatkarīgi no mediācijas procesa gaitas, valsts viena procesa ietvaros uzņemas segt mediatora atlīdzību par konkrētu sesiju skaitu. Finansiāls atbalsts, daļēji vai pilnībā sedzot mediācijas izmaksas, ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē pieprasījumu pēc mediācijas. Ja vispārējā gadījumā, vienojoties par mediācijas izmantošanu, puses jau pirms mediācijas uzsākšanas rēķinās ar zināmiem izdevumiem, un savstarpēji vienojas par to segšanu, tad projektā iesaistītās puses mediāciju uzsāk ar pilnu valsts finansiālu atbalstu, un nepieciešamība ieguldīt savus finanšu līdzekļus var negatīvi ietekmēt pušu gatavību turpināt strīdu risināt mediācija ceļā.

Ņemot vērā minēto, lai mazinātu gadījumus, kuros abas puses vēlas mediāciju turpināt, tomēr izvēlas to nedarīt tāpēc, ka maksimālais valsts apmaksāto mediācijas sesiju skaits jau novadīts, un turpmākās izmaksas jāsedz pašiem, TM ieskatā nepieciešams palielināt valsts apmaksāto maksimālo sesiju skaitu līdz 7 sesijām viena mediācijas procesa ietvaros. Nepieciešamo sesiju skaits ir atkarīgs no strīda rakstura. Ne katra strīda risinājumam būs nepieciešamas 7 sesijas, līdz ar to kopējais maksimālais ģimenes mediācijas procesu skaits, kas šāda finansējuma ietvaros tiktu nodrošināts, varētu būt arī lielāks.

Papildus jāatzīmē, ka 2017. gadā īstenotā pilotprojekta "Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos" administrēšanu nodrošināja Sertificētu mediatoru padome, to veicot brīvprātīgi un bez atlīdzības. Tomēr atzīstams, ka projekta administrēšana prasa salīdzinoši lielu laika un cilvēkresursu ieguldījumu, jo projekta administrēšana saistīta ar:

• projekta vadību un informatīvo atbalstu gan mediatoriem, gan potenciālajiem mediācijas pakalpojuma saņēmējiem, gan speciālistiem, kuri iesaka mediācijas izmantošanu ģimenēm, kurām tas nepieciešams;

• projektā iesaistīto mediatoru darba koordinēšanu;

• ar projektu saistītās dokumentācijas sagatavošanu;

• projekta grāmatvedības kārtošanu;

• statistikas datu sagatavošanu, apkopošanu, uzkrāšanu un apstrādi, lai nodrošinātu datu sniegšanu TM saskaņā ar noslēgto līgumu par līdzekļu piešķiršanu Sertificētu mediatoru padomei.

Atbalstot pilotprojekta turpināšanu 2018. gadā, būtu nepieciešams rast iespēju projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērā ietvert arī ar projekta administrēšanu saistītos izdevumus 10% apmērā no projekta pamata finansējuma.

Apzinoties augsti kvalificētu mediācijas speciālistu darba pozitīvo ietekmi uz Latvijas ģimeņu stiprināšanu, DLC atbalsta minēto pasākumu īstenošanu.

2.3. Starpdisciplinārā sadarbības modeļa "Bērna māja" - bērniem draudzīgs starpnozaru sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai - pilotprojekta turpināšana

Ik gadu no vardarbības un novārtā pamešanas Latvijā cieš vairāk nekā divi tūkstoši bērnu. No vardarbības cietušo rehabilitēto bērnu kopskaits 2016. gadā bija 2293 bērni, (tai skaitā institūcijās - 1156 bērni) 2015. gadā - 2473 bērni (tai skaitā institūcijās - 1237 bērni);18.

2016. gadā noziedzīgos nodarījumos kopā cietuši 564 bērni, no tiem 244 vecumā no 14 līdz 18 gadiem, 110 vecumā no 11 līdz 14 gadiem, 92 vecumā no 7 līdz 11 gadiem un 96 vecumā no 0 līdz 7 gadiem. Procentuāli lielākais noziedzīgo nodarījumu īpatsvars, kuros cieš bērni, ir noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību - 2016. gada - 26 % gadījumu (salīdzinoši - no mantiskiem nodarījumiem - 20 %, no cietsirdības un vardarbības - 19,3% un no nodarījumiem pret dzīvību un veselību - 10,4% gadījumu19). Seksuālās vardarbības gadījumus pret bērnu ir sevišķi grūti atklāt, kā arī sekas, ko šāds noziedzīgs nodarījums rada bērnam, ir sevišķi kaitējošas bērna turpmākajai augšanai un attīstībai. Tādēļ ir svarīga īpaši augsti kvalificētu profesionāļu iesaiste šādu lietu risināšanā, kā arī skaidra un saprotama procedūra.

Bērna māja - bērniem draudzīgs starpdisciplinārs un starpinstitucionāls sadarbības modelis no seksuālas vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai, kā arī noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas saukšanai pie atbildības. Lokalizēts vienā noteiktā vietā - "Bērna māja", kas zem viena jumta gan juridiski, gan praktiski apvieno bāriņtiesu, policiju, sociālo dienestu, prokuratūru, tiesu medicīnas ekspertīzes jomas personālu.

Nosaukums "bērna māja" ("māja bērniem", starptautiski lietotais apzīmējums - "barnahus") ir radies Islandē, kur 1998. gadā tika izveidota pirmā bērna māja. Kopš tā laika ir nodibinātas daudzas bērna mājas, galvenokārt Ziemeļvalstīs. Bērna mājas modelis Ziemeļvalstīs tiek pielietots vairāk nekā 15 gadus, un šai laikā tas ir ticis atzīts par vienu no reģiona labās prakses piemēriem, ar kura palīdzību informācijas noskaidrošanas un pierādījumu iegūšanas procedūras ir iespējams padarīt maksimāli bērniem draudzīgas, novēršot bērna atkārtotu viktimizāciju, vairākkārtīgu iztaujāšanu par vieniem un tiem pašiem jautājumiem; modelis arī nodrošina institūciju darba labāku koordināciju, jo mudina tām sadarboties, kopīgi veicot bērna intervēšanu. Pašu bērna intervēšanu veic īpaši apmācīts psihologs vai policists. Pārējie bērna intervētāji atrodas citā telpā un veic interviju pastarpināti. Intervijas norise tiek ierakstīta un pieejama turpmākai lietošanai atbilstoši katra speciālista kompetencēm. Turpat bērna mājā iekārtota telpa, kur pirms vai pēc intervijas notiek cietušā bērna medicīniskā pārbaude.

Balstoties uz bērna mājā iegūtās informācijas kopumu, bērniem tiek plānots turpmāk nepieciešamais atbalsts (terapija), ja nepieciešams, ārpusģimenes aprūpe, kā arī veicamās izmeklēšanas darbības kriminālprocesa ietvaros.

"Bērna māju" kā labās prakses piemēru ir rekomendējušas arī vairākas starptautiskas organizācijas (Eiropas Padome, Eiropas Savienība, Baltijas jūras valstu padome) un starptautiski atzīti tieslietu jomas eksperti. 2016. gada jūnijā bērna māja izveidota arī Lietuvā, bet 2017. gada janvārī - Igaunijā.

DLC priekšlikums

Bērna mājas izmēģinājuma projekts Latvijā noslēdzās 2017. gada beigās.

Jau secināts, ka Bērna mājas darbību ir nepieciešams turpināt arī 2018. gadā un turpmākajos gados gan Rīgā, gan arī Latvijas reģionos. Bērna mājas projekts Latvijā tika ieviests, balstoties uz Īslandes Bērna mājas pieredzi, kā arī saskaņā ar vienotajiem, starptautiski apstiprinātajiem Bērna mājas kvalitātes standartiem - "Starpdisciplināras un starpinstitucionālas rīcības veicināšana attiecībā uz cietušiem bērniem un vardarbības lieciniekiem; Eiropas modeļa "Bērna māja" kvalitātes standarti".

Lai varētu ieviest Bērna mājas starpinstitucionālās sadarbības modeli arī Latvijas reģionos, Latvija ir to izvirzījusi kā vienu no prioritātēm atbalstāmajiem pasākumiem EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta pārstāvji ir indikatīvi atbalstījuši šo Latvijas puses izvirzīto prioritāti. Latvijas sadarbības partneris šajā projektā būs Islandes valdības Bērnu tiesību aģentūra. Atbalstu Latvijas iniciatīvai ir izteicis arī Islandes Rotari klubs. Šo iniciatīvu kā vienu no prioritātēm no seksuālas vardarbības cietušu bērnu atbalstam atzīst arī DLC eksperti.

2.4. Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā"

Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam atzīts (39. lpp.), ka netiek īstenoti pietiekami efektīvi atbalsta pasākumi sievietēm un ģimenēm neauglības, neplānotas grūtniecības gadījumā, pēc aborta vai spontāna aborta vai pāragra bērna zaudējuma gadījumos. Lielais abortu skaits, īpaši jaunu sieviešu vidū, būtiski ietekmē demogrāfisko situāciju un var radīt problēmas sieviešu reproduktīvai veselībai, tādejādi ietekmējot demogrāfiskās izmaiņas ilgtermiņā. Lai arī konstatēto problēmu klāsts ir daudz plašāks, projekta mērķis ir sniegt atbalstu tām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kas nonākušas grūtībās un apsver grūtniecības pārtraukšanu radušos sociālo, materiālo vai personisko apsvērumu dēļ.

Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu ieviešanai 2015.-2017. gadam ir norādīts (9.lpp.), ka uzdevumam "Izvērtēt un ieviest atbalsta pasākumus neplānotas grūtniecības, grūtniecības pārtraukšanas, negatīvas dzemdību pieredzes, pāragra bērna zaudējuma un neauglības problēmu gadījumos" atsevišķi pasākumi netiek plānoti, jo pasākumi tiks īstenoti Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam ietvaros. Tomēr šo pamatnostādņu mērķu sasniegšanai izvirzītie uzdevumi, kas būtu saistāmi ar neplānotas un neveiksmīgas grūtniecības norisi un to radīto negatīvo seku novēršanu un prevenci, ir vispārizglītojoša rakstura un tikai daļēji ir vērsti uz attiecīga atbalsta sniegšanu krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm un ģimenēm vai sievietēm pēc neveiksmīgas grūtniecības pieredzes.

Patlaban atbalstu grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes situācijā Latvijā sniedz 9 pašvaldības vai NVO izveidotas institūcijas20. Tomēr optimāla ilgtspējīga atbalsta ieviešanai nepieciešams īstenot pilotprojektu, kura ietvaros tiktu nodrošināts sociāls, psiholoģisks un juridisks atbalsts sievietēm, t.sk. nepilngadīgām grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes situācijā. Tādejādi, ņemot vērā labās prakses piemērus, tiktu nodrošināts atbalsts mērķgrupai kritiskā brīdī un radīta lielākā izpratne un informētība par iespējām risināt krīzes situācijas, neizdarot abortu.

DLC priekšlikums

DLC ierosina 2018. gadā uzsākt īstenot pilotprojektu, kura ietvaros pēc grūtniecības medicīniskās konstatēšanas tajos gadījumos, kad sieviete šaubās par bērna laišanu pasaulē, papildus ginekologa sniegtajai informācijai par grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas būtību un aborta medicīniskajiem riskiem, dot sievietei iespēju saņemt izvēlēta speciālista (jurista, psihologa, sociālā darbinieka, u.c.) konsultāciju, lai uzzinātu par visām iespējām un atbalstiem, ko sniedz valsts un pašvaldība, māmiņām un ģimenēm ar bērniem.

Saņemot pilnīgāku informāciju par atbalsta iespējām, sekām un dažādiem citiem iespējamiem personiskās krīzes situācijas risinājumiem, izsverot savu individuālo situāciju un iespējamās tās attīstības iespējas, sieviete pieņemtu pārdomātāku lēmumu, iespējams, tieši par labu grūtniecības saglabāšanai un bērniņa laišanai pasaulē.

3. Stratēģiskais virziens: trešā bērna politika - īpaši atbalsta veidi daudzbērnu ģimenēm

3.1. Ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšana

Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijas 94. punktā ir noteikts: "Virzīsimies uz mērķtiecīgu "trešā bērna" politiku. Pakāpeniski palielināsim ģimenes valsts pabalstu tādā apmērā, kas veicinātu otrā un - īpaši - trešā un nākamā bērna dzimstību."

Lai nodrošinātu pastāvīgu un nepārtrauktu ikmēneša atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni, valsts ģimenēm par bērna audzināšanu izmaksā ģimenes valsts pabalstu (ĢVP).21 ĢVP piešķir vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai adoptētājam, audžuģimenei par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena gada vecuma sasniegšanas līdz 15 gadu vecumam. Ja bērns pēc 15 gadu vecumam sasniegšanas turpina iegūt izglītību un nesaņem stipendiju, tad pabalsta izmaksa tiek turpināta līdz bērna 19 gadu vecumam (ja persona nav stājusies laulībā). Par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, tiek piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta. Tiesības uz šo piemaksu ir no bērna invalīda statusa noteikšanas dienas līdz dienai, kad bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu, neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas.22

Līdz 2014. gada 31. decembrim ĢVP par katru bērnu bija 8 Ls jeb 11,38 euro. Kopš 2015. gada 1.janvāra saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma23 15. pantu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1517 "Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību" ĢVP ir diferencēts, un par pirmo bērnu ģimenē mēnesī ĢVP ir 11,38 euro, par otro divas reizes lielāks - 22,76 euro (11,38 x 2), par trešo - trīs reizes lielāks kā par pirmo bērnu - 34,14 euro (11,38 x 3), savukārt ar 2017. gadu, par ceturto un nākamajiem bērniem - četras reizes lielāks kā par pirmo bērnu (11,38 X 4) - 50,07 euro.

Saskaņā ar statistikas datiem ĢVP 2014. gadā tika izmaksāts par 306,3 tūkstošiem bērnu, 2015. gadā - par 313,1 tūkstošiem bērnu, savukārt 2016. gadā - par 317,8 tūkstošiem bērnu.24

Problēma

Ik gadu, plānojot gadskārtējo valsts budžetu un iespējamos atbalsta veidus ģimenēm ar bērniem, politikas veidotāji un eksperti diskutē par ĢVP apmēra pamatotību un iespējamām sistēmiskām izmaiņām ĢVP izmaksu kārtībā.

Šobrīd ģimene ar trīs bērniem saņem 68,3 euro (11,38+22,76+34,14), bet ģimene ar sešiem bērniem, no kuriem trīs jau ir vecāki par 19 gadiem, par jaunākajiem bērniem - ceturto, piekto un sesto saņem 150,21 euro (50,07+50,07+50,07). Situācija vizuāli attēlota shēmā.

2. attēls

ĢVP apmērs dažādās ģimenēs

Lai arī situācija rūpēs par nepilngadīgajiem bērniem abām ģimenēm objektīvi ir identiska, tomēr viena no šīm ģimenēm ĢVP saņem vairāk nekā divkārt mazākā apmērā. Šāds regulējums pēc būtības nav pareizs, tāpēc nepieciešams pārveidot ĢVP tā, lai nodrošinātu taisnīgu līdzekļu sadali, proti, lai ģimenes, pastāvot līdzvērtīgiem apstākļiem, saņemtu ĢVP vienādā apmērā. Tāpat ņemot vērā, ka ģimeņu ar bērniem, īpaši - daudzbērnu ģimeņu, vajadzības nepārtraukti pieaug, ir nepieciešams kāpināt arī pašu ĢVP apmēru.

Igaunijā ĢVP apmērs ir ievērojami lielāks - mēnesī par 1. bērnu tiek izmaksāti 50 euro, par 2. bērnu - arī 50 euro, savukārt par 3. bērnu - 100 euro.25 Turklāt atšķirībā no Latvijas regulējuma, aprēķinot ĢVP, Igaunijā tiek ņemts vērā apgādībā esošo bērnu skaits, nevis bērna dzimšanas kārtas skaitlis, tādējādi daudzbērnu ģimenes, pastāvot identiskiem faktiskajiem apstākļiem (piemēram, kā iepriekš aprakstītajā situācijā), saņem ĢVP vienādā apmērā.

Polijā kopš 2016. gada ieviesta programma "Ģimene 500+", kuras ietvaros universālais pabalsts 500 zlotu (114 euro) apmērā tiek izmaksāts, sākot no otrā bērna, bet īpašos apstākļos trūcīgām personām - arī no pirmā bērna. Šai programmai Polija gadā atvēlējusi 5 miljardus euro, kas pie IKP 425 miljardi euro veido 1,2% no IKP jeb Latvijas gadījumā proporcionāli tie būtu ap 320 miljoni euro pašreizējo 78 miljonu vietā. Kā konstatējusi Polijas vadība - tas ne vien uzlabojis ģimeņu finansiālo stabilitāti un drošības sajūtu, īpaši daudzbērnu ģimenēs, bet arī pieauguši dzimstības rādītāji (Elžbeta Rafalska - Polijas Ģimenes, darba un sociālās politikas ministre Budapeštas forumā 2017.gada maijā26).

Vienlaicīgi ar pabalstu palielinājumu, līdzīgi kā Polijā, jāparedz, ka gadījumā, ja šis pabalsts netiek izmantots pienācīgi, pašvaldības ir tiesīgas savas kompetences ietvaros iniciēt jautājumu par pabalsta izmaksu apturēšanu. Latvijas gadījumā - sociālais dienests varētu iestāties kā starpnieks pabalsta mērķtiecīgai izmantošanai bērnu vajadzībām.

Tāpat, ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties profesionālās izglītības iestādē (arodskolā) un saņem stipendiju, tad vecāki nesaņem ĢVP par šo bērnu. Saskaņā ar statiskas datiem profesionālās izglītības programmās 2016/2017. mācību gadā kopumā mācījās 15 661 izglītojamie vecumā līdz 19 gadiem (neieskaitot).27 Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām"28 22. punktam, minimālā ikmēneša stipendija, ko katrs izglītojamais saņem, ir 10 euro, savukārt 25. punkts noteic, ka paaugstinātās ikmēneša stipendijas apmērs nevar pārsniegt 150 euro.

Šādam regulējumam nav rodams pamatojums, jo bieži vien stipendijas apmērs nesasniedz ĢVP apmēru (piemēram, ja izglītojamais saņem minimālo ikmēneša stipendiju un ir otrais bērns ģimenē pēc kārtas, tad ģimene zaudē 12,76 eiro mēnesī), kā arī stipendija nereti tiek izmantota, lai iegādātos aroda apgūšanai nepieciešamos izejmateriālus.

Ir netaisnīgi šādā veidā samazināt valsts atbalstu ģimenēm, kurās bērns izvēlējies apgūt arodu un uzrāda labas sekmes mācībās - pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas kopā stipendiju saņēmēju skaits profesionālās izglītības iestādēs ir 20 238 (Izglītības ministrijas skolās - 18 631, Kultūras ministrijas skolās 1 607) ar vidējo stipendiju 47,95 euro mēnesī.

DLC priekšlikums

Lai virzītos uz M. Kučinska vadītās valdības deklarācijas 94. punktā noteikto uzstādījumu, DLC eksperti, balstoties uz Igaunijas piemēru, rosina:

1) ĢVP par pirmo un otro bērnu noteikt attiecīgi 15 un 35 euro apmērā par katru bērnu;

2) ĢVP par trešo un nākamajiem bērniem noteikt 100 euro apmērā (šobrīd attiecīgi 34,14 un 50,07 euro)

3. attēls

DLC ierosina noteikt, ka regulējuma izmaiņas stājas spēkā ar 2018. gada 1. aprīli, nosakot pārejas periodu līdz 2018. gada 31. decembrim, ar atrunu, ka kopējais ĢVP ģimenei nav mazāks kā iepriekš par apgādībā esošiem bērniem saņemtais apmērs.

Vienlaicīgi obligāti nosakāms, ka ĢVP tiek izmaksāts ik mēnesi arī par bērnu pēc 15 gadu vecuma, ja bērns turpinās iegūt izglītību mācību iestādē, neatkarīgi no mācību gada sākumā mācību iestādes nosūtītā apstiprinājuma (t.i., bez ĢVP izmaksas pārtraukuma vasaras brīvdienās), un arī par tiem bērniem, kuri turpina mācības profesionālās izglītības iestādē (arodskolā) un saņem stipendiju. Vienīgais ĢVP izmaksu apturēšanas pamats ir pastāvīgi ienākumi no algota darba (neieskaitot vasaras perioda darbus) un stāšanās laulībā.

Konceptuālā ziņojuma precizēšanas procesa ietvaros 2017. gada 22. novembrī Saeima ir pieņēmusi grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kā rezultātā tiek saglabāti esošie ģimenes valsts pabalstu apmēri un bērnu kārtas skaitļa noteikšanas principi, kad ņem vērā visus pabalsta saņēmēja bērnus. Līdz ar to arī 2018. gadā ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē būs 11,38 eiro, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem - 50,07 eiro mēnesī.

Vienlaikus Saeima nolēma, ka tiks nodrošināts lielāks finansiālais atbalsts ģimenēm, kurās ir vismaz divi bērni, un papildus esošajai ģimenes valsts pabalsta sistēmai no 2018. gada 1. marta sāks darboties jauns atbalsta mehānisms - piemaksa. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs būs 10 euro mēnesī, par trīs bērniem - 66 euro mēnesī. Par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs papildus 50 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka par četriem bērniem piemaksa būs 116 euro, par pieciem bērniem - 166 euro, par sešiem bērniem - 216 euro mēnesī un par septiņiem bērniem - 266 euro. Konkrētos piemaksu apmērus nosaka Ministru kabinets.

Tāpat nolemts, ka no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd - līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr tas mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no 2018. gada 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.

Vienlaikus Demogrāfisko lietu centrs atzīst nepieciešamību uzlabot atbalstu arī tām ģimenēm, kurās aug divi bērni, jo, kā tas secināts 2013. gada pētījumā "Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte29", šobrīd tautas ataudzes nodrošināšanai būtiska ir ne tikai trešā bērna, bet arī otrā bērna radīšana (Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam norādīts, ka summārā dzimstības koeficienta, kas nepieciešams paaudžu atražošanas nodrošināšanai, palielināšanu iespējams panākt tikai tādā gadījumā, ja Latvijā būtiski pieaug otrā, trešā un nākamo bērnu dzimstība, uz ko norādījis arī demogrāfs, habilitētais ekonomikas doktors, Latvijas Universitātes profesors P. Zvidriņš Demogrāfisko lietu padomes sēdē 2017. gada 7. septembrī, uzsverot, ka šobrīd stratēģiski svarīgi ir cīnīties par otrā bērna ienākšanu ģimenē), tomēr Demogrāfisko lietu centra ieskatā mērķtiecīgs atbalsts divu un trīs bērnu ģimenēm (neaizmirstot arī ģimenes, kurās aug viens bērns) un attiecīgi otrā vai trešā bērna dzimšanas ģimenē veicināšana ir savstarpēji papildinoši pasākumi, kas visefektīvākie būtu realizēti kopā.

3.2. Latvijas Goda ģimenes sertifikāts

"Trešā bērna" politika un atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir viena no galvenajām vadlīnijām demogrāfijas jautājumu risināšanā. Apzinoties ģimeņu ar bērniem, īpaši - daudzbērnu ģimeņu vajadzības, Latvijā ir ieviesta un darbojas īpaša Latvijas Goda ģimenes programma, kuras ietvaros daudzbērnu ģimenes var saņemt "3+ Ģimenes karti" un, uzrādot šo apliecību, saņemt dažādas atlaides no valsts un privāto uzņēmumu piedāvāto pakalpojumu maksas. Programmas darbība ir atkarīga no valsts un privāto uzņēmumu iesaistes programmā, tāpēc iesaistīties programmā nepārtraukti tiek aicināti aizvien jauni uzņēmumi.

Tāpat "trešā bērna" politikas ietvaros tiek paredzēti arī citi atbalsta pasākumi daudzbērnu ģimenēm, piemēram, nodokļu atvieglojumi - nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 50% apmērā, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums 50% apmērā, atlaide nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā u.c. No 2017. gada 1. jūlija stājās spēkā 25 % atlaide starppilsētu sabiedriskajā transportā vienreizējām biļetēm, bet no 1. septembra - arī 20 % atlaide abonementu biļetēm starppilsētu transportā.

Visi atbalsta veidi kopā - gan nodokļa atvieglojumi, gan atlaides precēm un pakalpojumiem, gan arī dažāda veida valsts pabalsti veicina daudzbērnu ģimeņu labklājību un finansiālo drošību.

Problēma

Rūpes par bērna audzināšanu ar katra bērna ienākšanu ģimenē pieaug. Ģimenē ienākot trešajam un nākamajiem bērniem, mainās apgādnieku un apgādājamo skaita attiecība mājsaimniecībā, rodas jauni izdevumi, piemēram, ģimenei rodas nepieciešamība pēc plašāka mājokļa, ietilpīgākas automašīnas, jānodrošina bērnu izglītība, u.c. gadījumi, kas bieži vien prasa ievērojamus līdzekļus daudzbērnu ģimenes budžetā.

"Trešā bērna" politika jāveido pēc principa, ka ģimenē ienākot trešajam bērnam - rodas apziņa - paliks vieglāk, tāpēc nepieciešams regulāri pārskatīt valsts garantēto atbalstu ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu, un meklēt jaunus risinājumus atbalsta palielināšanai.

Piemēram, Ungārijā, papildus citiem atbalsta veidiem, no 2016. gada janvāra tika noteikts pabalsts mājokļa celtniecībai vai jaunuzcelta nekustamā īpašuma iegādei, par pamatu ņemot tikai bērnu skaitu ģimenē. Pabalsts ģimenēm ar trim vai vairāk bērniem ir 32 500 euro (10 000 000 HUF).30 Papildus minētajam, pabalstu šādā apmērā ir tiesīgas saņemt arī tās ģimenes, kuras apņemas tuvāko 10 gadu laikā laist pasaulē trīs bērnus.

Līdzīgi Igaunijā - kopš 2016. gada Mājokļa pabalsts lielām ģimenēm (3 un vairāk bērniem) tiek piešķirts apjomā no 7 000 līdz 14 000 euro, pabalsts var tikt piešķirts atkārtoti.

DLC priekšlikums

DLC izsaka priekšlikumu ieviest Goda ģimenes sertifikātu, ko daudzbērnu ģimene varētu izmantot pēc saviem ieskatiem, piemēram:

• Mājokļa iegādei - sertifikāts kalpotu kā pirmā iemaksa programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" ietvaros;

• Mājokļa labiekārtošanai, dzīvojamās telpas paplašināšanai;

• Mājokļa komunālo maksājumu segšanai;

• Izdevumiem par izglītību (piemēram, mācības augstskolā);

• Interešu izglītības nodarbībām un nometnēm u.c.

Goda ģimenes sertifikātu daudzbērnu ģimenes varētu izmantot, saņemot attiecīgo pakalpojumu, taču sertifikāta vērtību nevarētu saņemt naudā. Sertifikātu piešķirtu katrai daudzbērnu ģimenei par godu Latvijas simtgadei, un turpmāk par ģimenē dzimušo trešo un katru nākamo bērnu. Saskaņā ar CSP datiem 2014. gadā kā trešie un nākamie bērni kopā piedzimuši 3990 bērni, savukārt 2015. gadā - 4370 bērni.31

Lai neradītu papildus emocionālo spriedzi sabiedrībā, tiks izstrādāta detalizēta metodika, nosakot kvalifikācijas noteikumus Goda ģimenes sertifikāta saņemšanai (iespējamais risinājums - Goda ģimenes sertifikātu piešķirt mātēm, kuras ir laidušas pasaulē un audzina vismaz trīs bērnus un kurām nav pārtrauktas (vai atņemtas) aizgādības tiesības, savukārt tēviem tikai tajos gadījumos, ja viņi faktiski audzina trīs bērnus (piemēram, māte ir mirusi vai viņai pārtrauktas aizgādības tiesības, vai izveidota jauna ģimene, kas nostiprināta laulībā, un tajā kopīgi tiek audzināti trīs un vairāk bērni, utt.)).

DLC piedāvā godināt Latvijas daudzbērnu ģimenes, dāvinot Goda ģimenes sertifikātus:

1. Latvijas simtgadē katrai Goda ģimenei Sertifikātu 1000 euro vērtībā (vienreizējs pasākums);

un turpmāk:

2. ģimenē piedzimstot trešajam vai katram nākamajam bērnam - Sertifikātu 1000 euro vērtībā ģimenes mājokļa iegādei, remontam vai mācībām.

Lai izlīdzinātu budžeta fiskālo slogu, 2018. gadā - Latvijas simtgades gadā, iespējams sertifikātu faktisko atprečošanu uzsākt piecu un vairāk bērnu vecākiem (gandrīz 1500 ģimenes), kamēr pārējās daudzbērnu ģimenes (ap 28 500 ģimenes) šo dāvanu varētu izmantot no 2019. gada. Jāuzsver, ka kopējie, sertifikātos uzdāvinātie finanšu līdzekļi, kaut daļēji, bet atgriezīsies valsts budžetā un kopējā tiešā ietekme uz valsts budžetu ir jāvērtē kā zemāka. Turpmākā fiskālā ietekme, ņemot vērā trešā un katra nākamā bērna piedzimšanas statistiku un iespējamo pieaugumu, būtu ap 3,6 miljoni euro ik gadu.

3.3. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vienam no daudzbērnu ģimenes vecākiem

Šobrīd likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, un, kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus bērnus, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas. Ņemot vērā, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāte ilgtermiņā lielā mērā ir atkarīga no strādājošo un pensionēto skaita attiecības nākotnē, šāda no valsts puses ir pamatota.

Tomēr esošais modelis ir vēsturiska tiesību norma, un tas neaptver visas daudzbērnu ģimenes, turklāt pāreja ir ļoti radikāla - ja ģimenē ir trīs vai četri bērni, tiesības pieprasīt vecuma pensiju rodas tikai pēc vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas, ja ir pieci bērni - tad piecus gadus agrāk.

Lai mīkstinātu pārejas radikālo raksturu, kā arī nāktu pretim visām daudzbērnu ģimenēm, nepieciešams paplašināt šīs normas tvērumu arī ar personām, kuras aprūpējušas trīs vai četrus bērnus.

Vienlaicīgi LM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā daudzbērnu ģimenēm", uzsver, ka turpinoties valstī prognozētajai iedzīvotāju novecošanās tendencei, palielinās sociālo izdevumu vajadzības, kuras jāfinansē arvien sarūkošam darba ņēmēju skaitam. Līdz ar to ilgāka darba mūža atbalstīšanai ir izšķiroša nozīme, un priekšlaicīga pensionēšanās nav izmantojama kā mehānisms pašreizējās demogrāfiskās situācijas risināšanai valstī. LM uzsver, ka pastāvot iespējai atsevišķām personu kategorijām doties pensijā ātrāk, pensiju sistēmai ilgtermiņā tiek uzlikts papildu slogs. Izmantojot iespēju ātrāk pensionēties, personām būs gan mazāks pensijas kapitāls, gan apdrošināšanas stāžs, līdz ar to arī pensijas apmērs; jebkādu jaunu garantiju un atvieglojumu ieviešana ir saistīta ar būtisku papildu finanšu resursu nepieciešamību.

Risinājums

DLC skatījumā ir būtiski piedāvāt izvēli Goda ģimenēm un noteikt, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, un, kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai trīs bērnus, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju trīs gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas, bet personām ar četriem bērniem - četrus gadus pirms noteiktā vecuma sasniegšanas, atstājot izvēli indivīda ziņā.

Lai novērstu šobrīd pastāvošo problēmu, ka priekšlaicīgi pensionējoties daudzbērnu vecāki saņem mazākas pensijas, vienlaikus ir vēlams noteikt, ka pensiju kapitālam tiek piemērots papildus indekss, kas varētu būt 5 % par katru bērnu, vai līdzīgs risinājums, lai priekšlaicīgi pensionējoties saņemtā pensija būtu vismaz līdzvērtīga tai, ko saņemtu, ja dotos pensijā vispārējā kārtībā. Priekšlaicīgas pensionēšanas iespēju izmantot var viens no daudzbērnu ģimenes vecākiem, ģimenē par to vienojoties.

3.4. 2018. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā

Ģimenes loma laika gaitā ir mainījusies, tomēr tās nozīmīgumu nav iespējams novērtēt par augstu. Īpaši Latvijā, kurā vēsturiski ir veidojušās stipras un kuplas ģimenes. Ikviens, kas mēģinājis pētīt savu dzimtas koku, var pārliecināties, ka vēl pirms simts gadiem tradicionāli Latvijas ģimenēs auga desmit un pat vairāk bērnu. Latviešu dižgari, kas likuši pamatus latviešu nacionālajai pašapziņai un veicinājuši Latvijas valstiskumu, paši auguši šādās lielās ģimenēs - šeit jāmin gan Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Kārlis Skalbe, gan Jānis Čakste un Kārlis Ulmanis.

Daudzbērnu ģimenes jeb Goda ģimenes Latvijas valstī uztur un popularizē ģimeniskās vērtības un tradīcijas. Jau šobrīd tiek ieviesti dažādi daudzbērnu ģimenes atbalstoši instrumenti, tomēr ļoti būtisks ir arī emocionālais fons, sabiedrības izpratne un attieksme pret šīm ģimenēm. Lai veicinātu kopumā pozitīvāku noskaņojumu sabiedrībā un sniegtu atbalstu Goda ģimenēm, nepieciešams sekmēt tādus pasākumus, kas godinātu un stiprinātu ģimenes ar vairākiem bērniem. Daudzbērnu ģimeņu kultūras dzīves bagātināšanai, nepieciešams rast iespēju nodrošināt Goda ģimeņu apliecības uzrādītājiem atlaidi visās valsts finansētajās organizācijās - muzejos, teātros, koncertzālēs u.c., kur noteikta ieejas maksa.

Bez cilvēkiem valsts nevar pastāvēt! Tādēļ šogad, atzīmējot Latvijas valsts 100gadi, jo būtiskāk ir atcerēties un godināt arī ģimenes, it īpaši kuplās ģimenes, kuras devušas un vēl dos būtisku ieguldījumu tautas ataudzē. Atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, 2018. gads izsludināms par "Goda ģimenes" gadu un jāizceļ un jāsaka pateicības vārdi visām lielajām Latvijas ģimenēm - gan tām, kuru atvases jau pieaugušas, gan tām, kuras šodien saspringtajā demogrāfiskajā situācijā sniedz savu sevišķo pienesumu, audzinot lielāku bērnu pulciņu, tādējādi sekmējot arī sabiedrības vērtībmaiņu, vienlaikus mazinot aizspriedumus un ceļot daudzbērnu ģimeņu prestižu un nozīmīgumu sabiedrības attīstībā.

Laiks bērniem - Latvijas sabiedrības nākotne ir tiešā veidā atkarīga no bērniem. Bērni ir ne tikai priekšnosacījums jebkuras valsts pastāvēšanai de facto, nodrošinot iedzīvotāju skaitu, bet arī nosacījums valsts izaugsmei, jo mūsu bērni būs tie, kas cels, attīstīs un vadīs šo valsti nākotnē. Vienlaikus nedrīkst aizmirst arī par ikdienu - cik daudz mēs kā sabiedrība kopumā un katrs no mums individuāli jau šobrīd rodam un veltām laiku bērniem. "Laiks bērniem" ir jāatrod jau šobrīd.

Iepazīstoties ar pētījumā "Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā"32 iegūtajiem datiem, redzams, ka daudzbērnu ģimeņu sociāldemogrāfiskais profils veidojas sekojoši: 60% ģimenēs vienā mājsaimniecībā dzīvo vecāki un viņu kopīgie bērni; 23 % gadījumu - vecāki, to bērni no iepriekšējām attiecībām un kopējie bērni; 10% ģimeņu kopā dzīvo vairākas paaudzes; un tikai 6% ģimeņu veido viens no vecākiem un bērni.

Analizējot daudzbērnu ģimeņu dzīves kvalitāti un tās pašnovērtējumu, pētījuma dati liecina, ka pietiekami daudz līdzekļu tiek tērēts visu mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai - 69% no aptaujātajām ģimenēm, vienlaicīgi 20% respondentu atzīst, ka tas viņu ģimenei sagādā nopietnas grūtības.

Arī iespējas apmierināt vajadzības, kas saistītas ar formālu izglītību bērnu dārzos vai skolās labā līmenī spēj nodrošināt tikai 60% ģimeņu, savukārt neformālās izglītības vajadzības - vidēji tikai 25% ģimeņu. Vissliktāk ģimenes vērtē savas iespējas apmeklēt bērnus interesējošus kultūras pasākumus un nodrošināt bērniem iespēju piedalīties ārpusstundu un interešu izglītības nodarbībās.

Vienlaicīgi pētījumā secināts, ka 69% ģimeņu ir kredītsaistības, un tikai 4% norāda, ka nav kredītsaistību, jo nekvalificējas aizdevumam. Jāpiezīmē, ka 46% ģimeņu ar kredītsaistībām, norāda, ka viņiem tās ir saistītas ar hipotekāro kredītu, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka šo daudzbērnu ģimeņu ienākumi kredītiestāžu izpratnē ir pietiekami aizdevuma saņemšanai, neskatoties uz bērnu skaitu.

Arī pētījuma ietvaros intervēto ekspertu vidū lielākoties dominē viedoklis, ka daudzbērnu ģimeņu situācija ir salīdzinoši grūta un ka ģimenes, kas izvēlējušās audzināt vairākus bērnus Latvijā, ir nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar citām sociālajām grupām. Tomēr demogrāfe Pārsla Eglīte vērš uzmanību uz to, ka visbiežāk, raksturojot ģimeņu situāciju tiek rēķināts ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli, taču tas, iespējams, nav pats labākais veids, jo ne vienmēr ir vienkārši nodalāma un nošķirama ienākumu daļa attiecībā uz vienu ģimenes locekli. Viņasprāt, daudzbērnu ģimeņu situācija ir sociāli labāka nekā daudzām citām grupām, jo viņi ir iemantojuši īstas vērtības, nevis pseidovērtības, un gadījumi, kad mūsdienās ģimene izvēlas radīt un audzināt vairākus bērnus, apliecina faktu, ka konkrētā ģimene ir nospriedusi, ka to spēj un vēlas darīt, kā rezultātā ģimene acīmredzot ir pārliecināta par to, ka varēs savus bērnus materiāli apgādāt.

Problēma

Lai arī pētījumu dati liecina, ka situācija pakāpeniski nedaudz uzlabojas, tomēr jēdziens "daudzbērnu ģimene" sabiedrībā ir ieguvis negatīvu skanējumu: kuplās ģimenes bez iedziļināšanās abstrakti tiek pieskaitītas finansiāli un sociāli nenodrošinātu iedzīvotāju kategorijai, uzskatot, ka tās ir valsts un pašvaldības pabalstu saņēmējas. Vēl jo vairāk - sabiedrībā dominē uzskats, ka ģimenē pietiek ar diviem bērniem, tāpēc daudzbērnu vecāki savā ziņā ir pelnījuši dzīvot ierobežotā rocībā, jo bijuši bezatbildīgi bērnu skaita ierobežošanā, iespējams, dažādu atkarību dēļ, un šādas ģimenes nav pelnījušas apjomīgāku valsts atbalstu, piemēram, ģimenes valsts pabalsta veidā.

2016. gadā pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati atklāj, ka indivīdi pašvaldības, valsts iestāžu un sabiedrības kopumā attieksmi pret ģimenēm ar bērniem vērtē kā viduvēji labu, tieši sabiedrības un valsts iestāžu attieksmi novērtējot kā viduvēju. Vienlaikus respondenti atzīst, ka tieši pašvaldību attieksme ir uzlabojusies33. Šis pats pētījums arī atklāj, ka respondenti par Latvijas situācijā visvēlamāko bērnu skaitu ģimenē 37,5 % gadījumu uzskata trīs bērnus (2 bērnus - 36,4 %, 4 bērnus - 9,1 %) un 27% aptaujāto sieviešu tuvāko trīs gadu laikā vēlētos laist pasaulē vēl vienu bērnu.

DLC priekšlikums

2018. gadā Latvija svin savu simto dzimšanas dienu. Lai valsts turpinātu pastāvēt, nepieciešams, lai vecāki nebaidītos veidot daudzbērnu ģimenes, izvēlētos audzināt vairāk bērnu, nevairītos uzņemties audžuvecāku un aizbildņu pienākumus, nebaidītos no sabiedrības paustā nosodījuma, bet tieši pretēji - izjustu to ar lepnumu.

Sabiedrības viedokļa maiņa ir jautājums, kas slēpj sevī lielu inerci, tāpēc nepieciešams jau tagad uzsākt vērtībmaiņas iniciatīvas, demonstrējot valsts un pašvaldību attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm. Vairākkārtīgi daudzbērnu ģimeņu pārstāvji ir uzsvēruši, ka svarīgs ir ne tikai valsts finansiālais atbalsts, bet arī emocionālais un morālais gandarījums. Tāpēc Latvijas valsts simtgadē līdzās valsts tēla popularizēšanai un nacionālās apziņas stiprināšanai nepieciešams 2018. gadu pasludināt par Goda ģimenes gadu, un publiski izteikt atzinību tām ģimenēm, kuras radušas sevī drosmi audzināt vismaz trīs bērnus, kā arī pieņemt savā ģimenē audžubērnu statusā bērnus, kas palikuši bez vecāku gādības.

Goda ģimenes gada ietvaros DLC ierosina īstenot šādus pasākumus:

1) organizēt starptautisku ģimeņu forumu-konferenci, lai izstrādātu ceļa karti ģimenes politikas attīstībai Latvijā un Eiropā, veicinot ģimenes kā vērtības apzināšanos sabiedrībā, dalītos pieredzē par ģimenes politikas attīstību un izstrādātu priekšlikumus šīs politikas attīstībai nākotnē;

2) organizēt daudzveidīgus pasākumus, informatīvi izglītojošu kampaņu "2018. - Latvijas Goda ģimenes gads", lai veicinātu sabiedrības izpratni par ģimenes lomu un cildinātu daudzbērnu ģimenes - jo īpaši Latvijas simtgades pasākumu ietvaros, kā arī:

- Daudzbērnu ģimeņu godināšanas pasākumos pašvaldībās,

- Sniedzot informāciju par Goda ģimenēm plašsaziņas līdzekļos,

- Ģimenes dienas, Tēvu dienas u.c. ģimenisko un svinīgo pasākumu ietvaros;

- Veicināt sabiedrības, nevalstisko organizāciju un pašvaldību līdzdalību un sniegt atbalstu iniciatīvām, veidojot ģimenei draudzīgu vidi;

3) izveidot daudzbērnu ģimeņu reģistru, apzinot un identificējot ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Plānots, ka ziņas reģistrā sinhronizēsies ar PMLP Iedzīvotāju reģistru, vienmēr precīzi norādot daudzbērnu ģimeņu skaitu, kā arī šie dati būs analizējami, plānojot un verificējot dažādus daudzbērnu ģimeņu atbalstam plānotos politikas un nepolitikas instrumentus.

Goda ģimenes gada Rīcības plāna īstenošanai un koordinēšanai VARAM sadarbībā ar VRAA izveidot Vadības grupu, iekļaujot tajā VARAM, LM, KM, VRAA, SIF un PKC (DLC) pārstāvjus. Atbilstoši Vadības grupā nolemtajam, ziņojumā minētie Latvijas Goda ģimenes gada pasākumi var tikt precizēti vai papildināti.

4. Stratēģiskais virziens: atbalsts ikvienai Latvijas ģimenei ar bērniem

4.1. Tēva lomas ģimenē stiprināšana

Saskaņā ar pētījumu datiem Latvijas ģimenēs lielākoties mājas darbu sadalījums joprojām ir tradicionāls, un visai raksturīgs postpadomju sabiedrībām, kad sieviete gatavo ēst, mazgā veļu, uzkopj māju, bet vīrietis veic sīkus remontdarbus34. Vienīgais darbs, kas tiek sadalīts līdzīgi, ir pārtikas iegāde. Turklāt, kā rāda sieviešu padziļināto interviju rezultāti, bērnu aprūpe un mājas darbi ģimenēs visbiežāk tiek skatīti kā sievietes pienākumi. Visai raksturīgi, ka tikmēr, kamēr sieviete atrodas mājās ar bērnu, lielāko daļu mājas darbu padara viņa, tomēr nereti, atgriežoties algotā darbā, pienākumu sadalījums mājās paliek nemainīgs, tāpēc sieviete jūtas hroniski nogurusi, kas ir iemesls strīdiem.

Lai arī māti liela daļa respondentu uzskata par labāko bērnu aprūpētāju, tomēr interesanti atzīmēt, ka mātes loma nebūt nav pārspīlēta, salīdzinot ar tēvu. Tikai 47 % sieviešu un 48 % vīriešu uzskata, ka tēvs nekad nebūs tik piemērots bērna audzināšanai kā māte. Uzskatam, ka pirmajā bērna dzīves gadā tēvam vispār nebūtu jāiesaistās tā kopšanā, piekrīt tikai nedaudz vairāk par 10 % respondentu.

Risinot tautas ataudzes politikas jautājumus, ģimenē atbalsts no partnera vai vīra ir aspekts, kas būtiski ietekmē sievietes gatavību radīt nākamo bērnu, jo tieši ietekmē sievietes ikdienu. Pētījumu rezultāti apliecina - sievietes, kas norādīja, ka vīrs iesaistās bērnu audzināšanā un mājas darbu veikšanā, ir pozitīvāk noskaņotas vēl viena bērna radīšanai. Būtiski, ka arī visas daudzbērnu ģimenes, kas piedalījās intervijās, norādīja, ka skaidra darbu dalījuma mājās nav - tas kurš ir mājās, veic nepieciešamos darbus35. Turklāt sievietes, kurām partneri deva iespēju atvēlēt kādu laiku sev, un tajā laikā uzņēmās bērna pieskatīšanu, bija apmierinātākas ar savām attiecībām un arī drīzāk noskaņotas radīt nākamos bērnus. Savukārt atbalsta trūkums sievietēm lika pārdomāt savu lēmumu radīt nākamo bērnu.

Savukārt pētījumā, kurā tika analizēti pašu tēvu viedokļi, redzams, ka vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka pavada vairāk laika ar saviem bērniem, nekā to darīja viņu tēvi36. Turklāt gandrīz katrs no tēviem (93 %) uzsvēris, ka vēlētos pavadīt vēl vairāk laika ar saviem bērniem. Šī tendence norāda uz notikušajām izmaiņām sabiedrībā, kas, iespējams, ir pamatā pieaugošajai tēva iesaistei bērnu audzināšanā, kad tēviem ne tikai ir vairāk laika saviem bērniem, bet viņi arī paši izjūt nepieciešamību pavadīt ar bērniem vairāk laika, iesaistoties to aprūpē un audzināšanā.

Kā lielākās grūtības, pildot tēva lomu, respondenti atzīmēja darba un ģimenes dzīves savienošanu (80%), finansiālās problēmas (57 %) un bērnu disciplinēšanu (44 %). Ikdienas grūtībās, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, tēvi gūst atbalstu un ietekmējas no bērnu mātes (61 %) un saviem vecākiem (no mātes - 43 %, no tēva - 39 %).

DLC risinājums

Citu valstu pieredzes analīze rāda, ka dažādas iniciatīvas tēva lomas stiprināšanai ģimenē, sākotnēji bijušas visai izplatītas Skandināvijas valstīs, kuru labklājības valstu modelis vienlaikus ir t.s. abu vecāku nodarbinātību veicinošais modelis, mūsdienās kļūst arvien populārākās gan OECD valstīs37, gan Eiropas Savienībā,38 lai ne tikai stiprinātu ģimenes saites, bet arī uzlabotu ģimeņu ekonomisko situāciju un atvieglotu sievietēm atgriešanos darba tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC eksperti piedāvā divus risinājumus tēva lomas ģimenē stiprināšanai:

1) Izmaiņas valsts sniegtajā atbalstā, palielinot tēvu iespējas iesaistīties bērnu aprūpē;

2) Sabiedrības informēšanas kampaņu, kas gan vispārīgi aktualizē tēva lomu ģimenē, gan konkretizē - skaidro jaunās izmaiņas un iespējamo risinājumu, kas vērsti uz vecāku līdzvērtīgāku iesaisti arī mazu bērnu aprūpē, tālāku attīstību.

4.1.1. Tēva kvota

Latvijā šobrīd spēkā esošajā regulējumā t.s. tēvu kvotas, kuru mērķis būtu dot iespēju tēviem aktīvāk iesaistīties bērna aprūpē, sākot no tā pirmajām dzīves dienām, un nodrošināt līdzvērtīgāku pienākumu sadalījumu ģimenē, nav paredzētas. Tēviem piedāvāts saņemt divu veidu atbalstu:

• Paternitātes pabalstu - šo pabalstu piešķir bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu, un vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju (nosacījums spēkā no 2017. gada 1. janvāra). Pabalstu piešķir 80 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tas jāpieprasa 6 mēnešu laikā no pirmās atvaļinājuma dienas, kas piešķirts sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju.

• Bērna kopšanas pabalstu (BKP)/ vecāku pabalstu (VP) - šo pabalstu ir tiesīga saņemt persona par bērnu līdz divu gadu vecumam - viens no bērna vecākiem, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

BKP ir tiesības saņemt gan tiem vecākiem, kuri nav sociāli apdrošinātās personas (nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), gan tiem - kuri ir sociāli apdrošinātās personas. Ja vecāks nav sociāli apdrošinātā persona - bērna kopšanas pabalstu piešķir no bērna dzimšanas dienas datuma, pie nosacījuma - ja vien sakarā ar šī bērna piedzimšanu un kopšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts, vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu laikposmu otram vecākam. Ja vecāks ir sociāli apdrošinātā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) - par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Abus pabalstus vienlaikus var saņemt, ja vien sakarā ar šī bērna piedzimšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu. Būtiski, ka VP un BKP par viena un tā paša bērna kopšanu, par vienu un to pašu laika posmu piešķir vienai personai. Tādēļ vecākiem ģimenē ir jāvienojas, kurš saņem pabalstus par bērna kopšanu, jo gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu par viena bērna kopšanu piešķir vienam vecākam (vienai personai).

Sekojot Ziemeļvalstu pozitīvajam piemēram, DLC ierosina arī Latvijā ieviest t.s. tēvu kvotas - iespēju bērna tēvam izmantot viena mēneša apmaksātu atvaļinājumu bērna kopšanai. Līdzīgi kā citur, šī atvaļinājuma izmantošana vai neizmantošana ir ģimenes individuāla izvēle, tomēr, ja tēvs to neizmanto līdz bērna trīs gadu vecumam, šis apmaksātais periods tiek zaudēts. DLC piedāvā kvalifikācijas kritērijus tēvu kvotai noteikt līdzvērtīgus vecāku pabalsta saņemšanai, t.i., tēvs ir nodarbināts un ir veicis obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas noteiktajā kvalifikācijas periodā.

DLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums - pagarināt par vienu mēnesi bērna kopšanas atvaļinājumu, nosakot, ka to ekskluzīvi var izmantot tēvi.

4.1.2. Sabiedrības informēšanas aktivitātes

Kā rāda Skandināvijas valstu pieredze, lai arī, piemēram, Norvēģijā, t.s. tēvu kvotas tika ieviestas jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, sabiedrības attieksme mainās samērā lēni.

Līdz ar to ir nepieciešams pastāvīgs papildus skaidrojošais darbs. Lai to īstenotu, DLC piedāvā realizēt sabiedrības informēšanas kampaņu. Finanšu līdzekļu efektīvam izlietojumam plānots nevis izstrādāt pilnībā jaunu kampaņas konceptu, bet adaptēt jau līdzšinējos radošos meklējumus, piemēram, plašu rezonansi sabiedrībā guvušo Nodibinājuma Centrs Dardedze un Tēvi.lv39 2014. gadā realizēto iniciatīvu par tēvu lomu ģimenē40, to papildinot ar jauno regulējumu izskaidrojošām informatīvām aktivitātēm.

Ņemot vērā minēto, DLC plāno aktīvi sadarboties ar minētajām nevalstiskajām organizācijām mērķa sasniegšanai.

2018. gadā plānots dažādas sabiedrības informēšanas aktivitātes, popularizējot tēvu lomu ģimenē, īstenot Goda Ģimenes gada pasākumu ietvarā. Novērojot lielo sabiedrisko ieinteresētību un atsaucību Tēvu dienas pasākumiem un apzinoties nepieciešamību pēc informatīvo pasākumu turpināšanas arī 2019, 2020, tādejādi nepieciešams sagatavot priekšlikumus MK par papildu valsts budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējam.

Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem līdz pusotra gada vecumam atbalstam

4.1.3. Bērna kopšanas pabalsts

Vienošanās protokols par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem (parakstīts starp Koalīcijas partneriem un NVO ekspertiem 2012. gada 23. oktobrī) paredzēja - bērna kopšanas un vecāku pabalsta minimālo apjomu /bāzi/ no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam pakāpeniski palielināt līdz 70 % no minimālās mēnešalgas, sākot ar 2014. gada 1. janvāri.

2014. gadā pabalsts tika paaugstināts līdz 120 Ls jeb 171 euro, šobrīd 2017. gadā BKP pēc šiem nosacījumiem, bija jābūt 266 euro, bet 2018. gadā - 301 euro. Salīdzinoši Igaunijā šis pabalsts 2017. gadā bija 430, bet 2018. gadā - 47041 euro, Horvātijā 310 eiro.42

Iespējamais risinājums

Ņemot vērā to, ka valstī noteiktā minimālā alga ir politiski noteikta vērtība, kas ne vienmēr atspoguļo faktisko ekonomisko situāciju, objektīvāk būtu saistīt BKP apmēru ar valstī noteikto minimālo ienākumu līmeni (MIL) iepriekšējā gadā, attiecīgi katru gadu veicot pabalsta pārrēķinus (piemēram, aprēķinātais MIL 2015. gadā bija 139 euro, 2016. gadā - 167 euro). Pēc šī principa, ievērojot to, ka BKP tiek maksāts nestrādājošiem jaunajiem vecākiem, arī gados jauniem vecākiem, kuriem nav bijusi iespēja veikt uzkrājumus, tad BKP apmēram šajā situācijā jābūt kā divām personām mājsaimniecībā - mātei un bērnam (MIL 100 % + 70 %).

Lai nodrošinātu 2012. gada 23. oktobra Koalīcijas partneru un NVO vienošanās izpildi, DLC ierosina no 2018. gada 1. jūlija paaugstināt BKP līdz 200 euro mēnesī, pakāpeniski to kāpinot katru gadu, un no 2021. gada 1. janvāra ieviešot pilnā aprēķinātajā apmērā (170 %).

4.1.4. Vecāku pabalsts

Vecāku pabalsta palielinājums par termiņu līdz bērna 1,5 gadu vecumam no 43,75% no vidējām iemaksām līdz 50%

Vecāku pabalsta apmērs ir nepietiekams: vecākiem izvēloties patstāvīgi aprūpēt bērnu līdz 1,5 gada vecumam, summējot BKP un VP, lielai daļai vecāku netiek nodrošināts tāds pats ienākumu līmenis, kāds bija strādājot (ienākumu atvietojuma kritums - nulles punkts ir pie bruto algas ap 600 euro mēnesī, ja personai nav apgādājamo, un pie 450 euro ar vienu apgādājamo bērnu).

Jāpiezīmē, ka LM ieskatā, palielinot vecāku pabalsta apmēru līdz bērna pusotra gada vecumam no 43,7% uz 50% būtu jāpārskata obligātā iemaksu likme, jo esošās obligātās iemaksu likmes ietvars varētu nenosegt papildu izmaksas, vai nepieciešams pārskatīt sociālā budžeta izdevuma struktūru, vai papildus dotējot šo pozīciju no valsts pamatbudžeta.

Iespējamais risinājums

Pakāpeniski palielināt koeficientu no pašreizējā 43,75 % līdz 50 % (piemēram, no 2018. gada 1. janvāra 45 %, bet no 2020. gada 1.septembra - 50%), lai panāktu pilnīgāku ienākumu atvietojumu (Igaunijā ienākumu atvietojums ir 100 % neto algas apmērā, kas vērtējams kā nodokļu nomaksu sekmējošs un prognozējams ienākums pēc principa "ko sēsi, to pļausi").

Palielinot līdz 50 % vidējās iemaksas vecāku pabalsta aprēķinam, iedzīvotāji, kas saņem algu vidējās algas apmērā Latvijā, nezaudētu savu ienākumu līmeni vai VP atvietotais (kopā ar BKP) ienākumu kritums būtu jūtami mazāks (atkarībā no apgādājamo personu skaita).

Savukārt personām ar nelielu atalgojumu, vai jaunajām māmiņām, kuras nav vēl paspējušas veikt lielākas sociālās iemaksas, kompleksi kopā ar BKP palielinājumu sniegtu būtisku atbalstu dzīves kvalitātes uzlabošanai rūpējoties par bērnu, salīdzinot ar ienākumiem strādājot un nodrošinot iztiku vienai personai.

Ņemot vērā Latvijas pabalstu sistēmas uzbūves īpatnības, šis jautājums ir skatāms kopsakarā ar BKP paaugstināšanu, tāpat, risinot jautājumu par sociālajiem pabalstiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, nepieciešams noteikt sociālo iemaksu griestus, lai novērstu nepamatoti lielu pabalstu aprēķināšanu un izmaksu.

DLC šobrīd diskusijai piedāvātais risinājums - virzīties uz risinājumu, lai bērna ienākšana ģimenē automātiski nenozīmētu ģimenes rocības samazināšanos, pakāpeniski paaugstināt vecāku pabalstu 18 mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma periodam līdz 50% no veiktajām iemaksām, nosakot maksimālo pabalsta apjomu, piemēram, trīs vidējās algas valstī iepriekšējā gadā.

4.1.5. Vecāku pabalsta aprēķina formula strādājošiem vecākiem atkarībā no darba slodzes, iepretim pašreizējiem 30%

Pašreizējais regulējums paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējam bērna kopšanas atvaļinājuma laikā atsākot darba tiesiskās attiecības, neatkarīgi, vai tas ir pilnas vai nepilnas slodzes darbs, tāpat neņemot vērā izpeļņas apmēru, bet balstoties tikai uz pašu nodarbinātības faktu, vecāku pabalsts tiek samazināts par 70 %, izmaksājot vien 30 % no aprēķinātā pabalsta.

Sekas šādam regulējumam - nelegāla nodarbinātība, kā rezultātā no ienākumiem vispār netiek maksāti nodokļi. Mainot šo regulējumu, valstī palielinātos saņemtie nodokļi, un ģimenei tiktu dota iespēja legāli paaugstināt savus ienākumus.

Šis aspekts ir īpaši kritisks zemo ienākumu ģimenēs papildus ienākumu nepieciešamības gadījumā (piemēram, aprēķinātais VP ir zems), vai ģimenēs, kur vērojama ievērojama ienākumu atšķirība.

Iespējamais risinājums

DLC uzskata, ka gadījumos, kad vecāku pabalsta saņēmējs atsāk strādāt, nepieciešams izvērtēt vecāku pabalsta un saņemamās algas attiecību, izstrādājot formulu, kas ņemtu vērā šos rādītājus, lai pabalsts netiktu mehāniski samazināts.

Tāpat būtisks aspekts šajā jautājumā ir saņemamā alga - jānosaka zināms ienākumu līmenis, piemēram, trīs valstī noteiktās vidējās algas iepriekšējā gadā, kuru pārsniedzot, vecāku pabalsts strādājošam vecākam vairs netiek maksāts, jo pabalsta mērķis ir atvietot negūtos ienākumus sakarā ar bērna piedzimšanu. Ja persona turpina strādāt un gūt ienākumus, kas pārsniedz noteikto līmeni, tā ir robežšķirtne un pamats pārtraukt vecāku pabalsta izmaksu.

4.1.6. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā pilnā apmērā no vecāku pabalsta

Pašreizējais normatīvais regulējums par sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā ir diskriminējošs pret nodarbinātājām sievietēm, kas godprātīgi maksājušas nodokļus un veikušas iemaksas, tādējādi sakrājot sev vecāku pabalstu, jo neatkarīgi no VP saņemšanas fakta, par visām sievietēm bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek veiktas iemaksas pensiju kapitālā un citiem sociālās apdrošināšanas gadījumiem (bezdarbs, slimība, bērna piedzimšana) no konstantas summas 171 euro, nevis no faktiskā ienākumu atvietojuma - vecāku pabalsta un bērnu kopšanas pabalsta kopsummas. Šāda regulējuma rezultātā sievietei, kas audzina vairākus bērnus, uzkrātais pensijas kapitāls un attiecīgi pensija būs mazāka par sievieti, kas bērnu kopšanas atvaļinājumu nav izmantojusi, tāpat šīs iemaksas ietekmē bezdarbnieka pabalsta un citu sociālo pabalstu apmēru, kurus aprēķina pēc veiktajām iemaksām.

Iespējamais risinājums

DLC uzskata, ka šī sistēmiskā nepilnība ir novēršama visdrīzākajā laikā, jo tā ir netaisnīga pret godprātīgiem nodokļu maksātājiem un kropļo sociālā atbalsta sistēmu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Turklāt noregulējot iemaksu apjoma jautājumu sociālās apdrošināšanas gadījumiem, tas skartu tieši nodarbinātās ģimenes ar bērniem, kuru situācija, iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam, būtiski uzlabotos salīdzinājumā ar šodienas situāciju.

4.1.7. Saglabāt vecāku pabalstu tādā pat apmērā, kā tika saņemts par pirmo bērnu, ja nākamais piedzimst līdz vecākā bērna 3 gadu vecumam, un persona nav atjaunojusi darba tiesiskās attiecības.

Šobrīd spēkā esošais regulējums, ka, ja jaunākais bērns piedzimst līdz vecākā otrajai dzimšanas dienai, tad VP tiek saglabāts tādā pašā apmērā kā ar vecāko bērnu, lai arī ir jaunajām māmiņām pretimnākošs, tomēr slēpj sevī zināmu pretrunību.

Šis regulējums neņem vērā apstākli, ka ģimenes plānošanā mātes veselības labā dzemdniecības speciālisti rekomendē sievietei starp grūtniecībām ieturēt vismaz pusotra gada intervālu. Tas saistīts ar nepieciešamību mātes organismam atgūties no grūtniecības un dzemdībām, līdz ar to sieviete nav gatava jauna bērniņa iznēsāšanai ne fizioloģiski, ne emocionāli.43

Esošajā situācijā ģimene netiek motivēta pašiem vecākiem rūpēties par bērnu, plānojot kuplāku ģimeni. Šobrīd, ja māmiņa nav atjaunojusi darba tiesiskās attiecības pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, tad:

1) gadījumā, ja otrs bērns piedzimst pēc vecākā bērna divu gadu vecuma, vecāku pabalsta apmērs būtiski samazinās;

2) gadījumā, ja ģimenē piedzimst trešais bērns pēc kārtas, mātei neatjaunojot darba tiesiskās attiecības, vecāku pabalsts vairs netiek maksāts.

Iespējamais risinājums

DLC rosina pārskatīt kvalifikācijas periodu vecāku pabalstam, lai mātei tiktu aprēķināts un izmaksāts VP arī tad, ja jaunākais bērns dzimis līdz vecākā bērna trīs gadu vecumam.

4.1.8. Vecāku pabalsta apmērs paliek nemainīgs arī gadījumos, kad nākamais bērns piedzimst laikā, līdz nav izmantots viss bērna kopšanas atvaļinājums.

Vecāki tiek "sodīti", ja otrs bērns piedzimst pirms pirmā bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, vai piedzimst dvīņi.

Situācija - ja māmiņa ir izvēlējusies saņemt BKP vienu gadu, tad piedzimstot otrajam bērnam pēc šī gada, viņa būs saņēmusi visu vecāku pabalstu un saņems jaunu pabalstu pilnā apmērā. Savukārt, ja māmiņa izvelēsies 1,5 gadu ilgu atvaļinājumu bērna kopšanai, un nākamais bērns piedzims pēc gada un 2 mēnešiem, par šo vienu bērnu tiek atņemts pabalsts un tiek maksāts par otru bērnu (līdz ar to par vienu bērnu netiek maksāts vispār). Izņemot uz maternitātes pabalsta saņemšanas laiku - 30% no VP.

Arī dvīņu gadījumā tiek izmaksāts tikai viens VP (+BKP par diviem bērniem). Gadījumā, ja bērni būtu dzimuši secīgi, tad valsts izmaksātu VP par katru bērnu, bet, ja piedzimst vienlaicīgi, tad par vienu bērnu nemaksā, kas nav taisnīgi.

Iespējamais risinājums

Jānosaka kāds apmērs, kad vecāku pabalstu turpina maksāt arī par šo bērnu (30-50%).

4.1.9. Vecāku pabalsta aprēķins tiek veikts arī gadījumos, ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas līdz 2 mēnešiem pirms maternitātes atvaļinājuma sākuma

Pēc esošā tiesiskā regulējuma sociālā netaisnība veidojas attiecībā uz vecākiem, kuru darba tiesiskās attiecības kādu iemeslu dēļ ir pārtrūkušas vēl grūtniecības laikā pirms pirmsdzemdību atvaļinājuma sākuma; darba uzteikšanas iemesls ne vienmēr ir atkarīgs no darba ņēmēja - darba attiecības var pārtrūkt arī, piemēram, uzņēmuma likvidācijas gadījumā.

Šobrīd darba ņēmēju tiesības aizsargā 06.11.1995. gada Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 8. pants, kas nosaka, ka sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar darba devēja likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba. Vienlaikus, neskatoties uz objektīvajiem apstākļiem, ka pirms uzņēmuma likvidācijas sieviete ir veikusi visas sociālās iemaksas vecāku pabalsta saņemšanai, vadoties tikai pēc nodarbinātības fakta, viņai tiek liegtas tiesības saņemt vecāku pabalstu. Vienlaikus jāatzīmē, ka grūtniecības piektajā - sestajā mēnesī sievietei var būt objektīvas grūtības sameklēt jaunu darba vietu, lai izpildītu prasību par atrašanos darba tiesiskajās attiecībās vecāku pabalsta piešķiršanai.

Iespējamais risinājums

DLC ierosina dot tiesības saņemt vecāku pabalstu arī sievietēm, kurām darba attiecības izbeigušās pirms maternitātes atvaļinājuma iestāšanās, bet ne ātrāk kā divus (trīs) mēnešus pirms. Šajos gadījumos ierosinām vecāku pabalsta aprēķinā attiecīgo laika periodu (bez darba tiesiskajām attiecībām) ieskaitīt 12 mēnešu vidējās algas aprēķinā, ienākumus nosakot kā nulle.

4.1.10. Darba devēja piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

Pašreizējais normatīvais regulējums nosaka, ka gadījumos, kad darba devējs vēlas materiāli palīdzēt saviem darbiniekiem un piešķir pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, no šī pabalsta tiek ieturēts IIN. Tajā pašā laikā IIN likuma 9.pants nosaka, ka darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 euro, netiek aplikts ar IIN.

DLC ierosina šādu atvieglojumu ieviest arī gadījumos, kad darba devējs vēlas atbalstīt savu darbinieku un piešķirt tam pabalstu par bērnu piedzimšanu. Tādejādi neapliekot darba devēja piešķirto pabalstu minimālās (vai darbiniekam noteiktās) algas apjomā ar IIN un stimulējot arī darba devējus iesaistīties ģimeņu ar bērniem atbalstā caur valsts nodokļu politiku, tiktu vairots tādu darba devēju skaits, kas atbalsta darbiniekus saistībā ar bērna piedzimšanu, un gaida tos atgriežamies darbā.

4.2. Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība

Jau 2016. gadā DLC eksperti demogrāfiskās situācijas kontekstā uzsvēra, ka starp Latvijas pašvaldībām pastāv ievērojamas atšķirības, t.sk., ekonomiskās - atsevišķās pašvaldībās ģeogrāfiskie apstākļi un labvēlīgā ekonomiskā vide būtiski palielina pašvaldības ieņēmumus, tai pašā laikā liela daļa pašvaldību ar saviem budžeta ieņēmumiem nevar nodrošināt savu funkciju izpildi, kas apdraud Latvijas demogrāfisko situāciju - teritorijās ar augstāku teritoriālās attīstības indeksu dzimstības rādītāji ir salīdzinoši augstāki nekā teritorijās ar zemāku teritoriālās attīstības indeksu. Nenoliedzami, pašvaldību sniegtais atbalsts ģimenēm ir visai atšķirīgs un lielā mērā tieši atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām.

Kā norāda pētījumi tautas ataudzē, Latvijas iedzīvotajiem ir visai ierobežota informācija par visām pašvaldības atbalsta iespējām, turklāt pašvaldību sociālie dienesti visbiežāk ir reaktīvi - atbalsts tiek piedāvāts tikai izteiktas krīzes situācijās, kad iedzīvotāji paši lūdz palīdzību, bet ne izrādot iniciatīvu proaktīvā veidā no pašvaldības darbinieku puses44.

Ņemot vērā iepriekšminētos aspektus un to, ka valstiskā līmenī nebija pieejama apkopota informācija par pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem, tika atbalstīta programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" uzsākšana.

Programma ietver konkursa "Ģimenei draudzīga pašvaldība" organizēšanu, lai vērtētu Latvijas pašvaldības, nosakot tās pašvaldības, kas nodrošina lielāko atbalstu, daudzveidīgākos un pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem.

Konkursa gaitā tiek noteiktas labākās pašvaldības starp 9 republikas pilsētām, 21 novadu ar reģionālas nozīmes centru pašvaldībām un 89 novadu pašvaldībām. Konkursa norise notiek divās kārtās:

• Pirmajā kārtā tiek vērtēts pašvaldību sniegtā atbalsta apmērs un dzimstības rādītāji, veiktas vecāku aptaujas (mērķis apkopot 50 000 balsojumu), vērtēti dati un pašvaldību līdzdalība konkursā;

• Otrajā kārtā trīs labākās pašvaldības katrā no grupām sniedza savu redzējumu un pamatojumu, kāpēc attiecīgā pašvaldība ir ģimenei draudzīgākā;

• Papildus programmas ietvaros tiek izveidots ilgtermiņā funkcionējošs, visaptverošs un viegli pārskatāms informācijas apkopojums par katras pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas sniedz pilnu informāciju vecākiem par viņu iespējām saņemt atbalstu savā pašvaldībā, izstrādājot un regulāri aktualizējot tīmekļa vietni, kurā vienkopus ir pieejama informācija par pašvaldību atbalsta iespējām. Informāciju ievietošanai vietnē www.vietagimenei.lv sniegušas 100 pašvaldības, 55 pašvaldības piedalījās 2017. gada konkursā. Šāda vienkopus apkopota informācija nodrošina iespēju vecākiem vienuviet iegūt informāciju par pašvaldību piedāvāto atbalstu un sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem.

Konkursā "Ģimenei draudzīga pašvaldība" par laureātu valsts mērogā tika atzīta Ozolnieku novada pašvaldība. Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību grupā uzvarēja Daugavpils pilsētas pašvaldība. Reģionālas nozīmes attīstības centru novadu pašvaldību grupā - Siguldas novada pašvaldība. Savukārt pārējo 89 novadu pašvaldību grupā pirmo vietu izcīnīja Olaines novada pašvaldība.

Konkursa galvenā uzvarētāja - Ozolnieku novada pašvaldība no VARAM balvā saņēma 20 000 euro ģimenēm noderīgu pasākumu veikšanai 2018. gadā. Savukārt konkursa uzvarētājas katrā pašvaldību grupā saņēma 10 000 euro naudas balvu katra. Papildus konkursa komisija izcēla arī citu pašvaldību veikumu dažādās jomās, piemēram, Ventspils pilsētu konkursa dalībnieki atzina par pašvaldību ar ģimenei draudzīgāko infrastruktūru, Mārupes novadā dzimis visvairāk mazuļu un tiem pieejams daudzveidīgākais atbalsts, bet Dobeles novadā ir liels daudzbērnu ģimeņu skaits un tām tiek sniegts būtisks atbalsts. Konkursa lieldraugs SIA "Jūrmalas Mežaparki" savu speciālo balvu - rotaļu laukumu - dāvāja savam favorītam 9 konkursa finālistu konkurencē - Gulbenes novada pašvaldībai.

Jau iepriekšējā gadā DLC norādīja, ka saskata programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" sinerģiju ar jau pašreiz eksistējošu "Nacionālo veselīgo pašvaldību tīklu"45, kura mērķis ir sekmēt labās prakses piemēru, pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām, atbalstīt pašvaldības un sniegt tām metodoloģisku atbalstu dažādu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu risināšanā lokālā līmenī un paaugstināt pašvaldību darbinieku izglītotību sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī. Vienlaikus "Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls" tiek izmantots kā platforma, lai īstenotu Eiropas struktūrfondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" aktivitātes vairāk nekā 30 miljonu euro apmērā.

Papildus, pilnveidojot programmu "Ģimenei draudzīgs komersants" un, to paplašinot, darba devēju grupā iekļaujot arī valsts pārvaldes iestādes - un izveidojot iniciatīvu "Ģimenei draudzīga darbavieta" atbilstoši Skandināvijas valstu labākajiem piemēriem46, tās darbību varētu ciešāk saistīt arī ar programmu "Ģimenei draudzīga pašvaldība". Iepriekš veiktie pētījumi akcentē nepieciešamību veidot ciešāku pašvaldību un uzņēmēju dialogu47, lai veicinātu pilnvērtīgāku ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, vienojoties par pagarinātiem kādas no pašvaldības teritorijā esošo pirmsskolas un sākumskolas (pagarinātās dienas grupas) izglītības iestāžu darba laikiem, izvērtējot papildus pašvaldības atbalsta mehānismus uzņēmējiem, ja tie saviem darbiniekiem nodrošina veselības veicināšanas pasākumus, kā arī diskutējot par elastīgas nodarbinātības iespējām, daļslodzes darbu ģimeņu vecākiem un iespējām to savienot ar citu mērķgrupu atšķirīgajām vajadzībām (piemēram, vēlamais darba laiks vecākiem apvienojumā ar vēlamo darba laiku studentiem).

Ņemot vērā iepriekš minēto, programmas darbību nepieciešams turpināt 2018. gadā un nākamajos gados.

Programmas "Ģimenēm draudzīga pašvaldība" tiešsaistes satura pilnveidošana

Atbilstoši Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam īstenošanai 3.2.12.4. uzdevumam "Izstrādāt kritērijus ģimenei ar bērniem draudzīgās pašvaldības noteikšanai, izceļot un atzīmējot pašvaldību sasniegumus, labās prakses piemērus atbalsta un iespēju sniegšanā ģimenēm ar bērniem" 2017. gadā, kā arī DLC priekšlikumiem 2017. gadā ģimeņu ar bērniem atbalstam VARAM īsteno programmu "Ģimenei draudzīga pašvaldība".

Programmas īstenošanas rezultātā tiek veicināta informācijas pieejamība par pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, par ģimenēm draudzīgu publisko un privāto infrastruktūru, kā arī tiek sekmēta pašvaldību sniegto pakalpojumu un infrastruktūras ģimenēm pieejamības un kvalitātes uzlabošana. Papildus programmas ietvaros veidots ilgtermiņā funkcionējošs, visaptverošs un viegli pārskatāms informācijas apkopojums par katras pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas sniegs pilnu informāciju vecākiem par viņu iespējām saņemt atbalstu savā pašvaldībā, izstrādājot un regulāri aktualizējot tīmekļa vietni, kurā vienkopus ir pieejama informācija par pašvaldību atbalsta iespējām.

DLC priekšlikums

Būtiski nodrošināt programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" ilgtspēju un tās tīmekļa vietnē iekļaut informāciju par pašvaldību iniciatīvām, kas ir vērstas uz to, lai motivētu tautiešus ārvalstīs, jo īpaši ģimenes ar bērniem, atgriezties dzīvei savā pašvaldībā.

Papildus, informācija par pašvaldību remigrācijas speciālistiem būtu pieejama VARAM izveidotajā tīmekļa vietnē konkursam "Ģimenei draudzīga pašvaldība", kā arī pašvaldību īstenotajām iniciatīvām un to rezultātiem (labās prakses un pieredzes apmaiņas platforma).

4.3. Programmas "Valsts garantijas nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" turpmāka darbība un attīstība

Cienījams mājoklis ir viena no fundamentālām cilvēka pamatvajadzībām, tomēr tā iegāde vai būvniecība lielai iedzīvotāju daļai, īpaši ģimenēm ar bērniem, ir apgrūtināta sakarā ar finanšu nepietiekamību. Ģimenes ar bērniem bieži vien nespēj iekrāt pietiekamus naudas līdzekļus pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai, jo līdzekļi, ko personas varētu iekrāt, tiek novirzīti, piemēram, dzīvokļa īres samaksai. Tādējādi jaunās ģimenes nespēj realizēt ieceri par savu mājokli, un ir spiestas dzīvot īres dzīvokļos vai kopā ar saviem vecākiem.

Valsts šajā ziņā ir spērusi soli pretī ģimenēm ar bērniem - 2014. gada 5. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 443 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"48 (turpmāk - Noteikumi Nr. 443) paredz iespēju ģimenēm ar bērniem saņemt valsts garantiju par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu (turpmāk - programma). Noteikumi Nr. 443 izdoti, pamatojoties uz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"49 27.1 pantu. Programmas mērķis ir sniegt valsts palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts garantija par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu, izveidojot plaši pieejamu valsts atbalsta programmu ģimenēm mājokļa iegādei.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 443 9. punktam, garantijas apmērs ir atkarīgs no apgādībā esošo vai ar personu kopā dzīvojošo bērnu skaita. Tas ir, ja personai apgādībā vai ar to kopā dzīvo viens nepilngadīgs bērns, persona ir tiesīga saņemt garantiju 10% apmērā no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 10 000 euro), ja divi nepilngadīgi bērni - 15% apmērā no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 15 000 euro) savukārt, ja personai ir trīs nepilngadīgi bērni - 20% no aizdevuma summas (bet ne vairāk kā 20 000 euro). Garantiju sniedz un administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum".

Divu gadu laikā programma ir palīdzējusi vairāk nekā 6752 ģimenēm, no tām 61 % ģimeņu ar vienu bērnu, 32 % ar diviem bērniem un 7 % ar trim un vairāk bērniem50, tikt pie atbilstoša lieluma mājokļiem (mājokļa iegādei izsniegti 96,5% garantiju, mājokļa būvniecībai 3,5% garantiju), tādā veidā nodrošinot vairāk nekā 9000 bērnus ar mājokli, kā arī ir palielinājusies dzīvokļu pieejamība ģimenēm ar bērniem.51 Kopējā izsniegto garantiju summa veido 46 miljonus euro. Pirmais aizdevums tika izsniegts 2015. gada februārī. Kā atzīst Ekonomikas ministrija, programmā ieguldītais 1 euro ir stimulējis 32 reižu lielāku kredītresursu piesaisti mājokļu iegādei.

Programmas ietvaros ir palielinājušies mājokļu kreditēšanas apjomi Latvijā, kā arī darījumu skaits jeb aktivitāte, jo līdz ar programmas ieviešanu ir būtiski atvieglots jautājums par pirmo iemaksu. Pašlaik programma palīdz aptuveni 50 % visiem kredītu ņēmējiem, un garantijas izsniedz 7 kredītiestādes - AS "Citadele banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka", Nordea Bank AB, AS "DNB banka", AS "ABLV" un AS ""Baltikums Bank".

Līdz šim programmai valsts budžeta ietvaros ir tikuši piešķirti finanšu līdzekļi šādā apmērā:

• 2015. gadā - 2 335 295 euro (papildus programmai tika izmantoti VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pamatkapitālā 2005. gadā ieskaitītie līdzekļi - 332 678, 71 euro apmērā);

• 2016. gadā - 4 859 386 euro;

• 2017. gadā - 5 349 300 euro.

Problēma

Izsniegto garantiju skaits, augstā iedzīvotāju ieinteresētība un ieguldītie finanšu resursi apliecina, ka programma sevi ir pierādījusi kā ļoti efektīvu instrumentu ģimeņu ar bērniem atbalstam. Tāpēc DLC atzīst nepieciešamību to turpināt arī turpmāk, taču tieši finansējums ir būtisks priekšnosacījums programmas turpināšanai un paplašināšanai.

Tāpat DLC eksperti ir konstatējuši, ka programmas tvērums nav attiecināts uz atsevišķām ģimenēm ar bērniem svarīgām jomām, kas ietver nepieciešamību piesaistīt finanšu līdzekļus, bet nav mājokļa iegāde vai būvniecība, tāpat nav paredzēts atbalsts gados jauno pāru nodibinātajām ģimenēm, kuras vēlas atrisināt mājokļa jautājumu pirms bērnu laišanas pasaulē.

DLC priekšlikums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 2017. gada 6.jūnija sēdē skatīja jautājumu par programmas aktualitātēm, sasniegumiem un iespējamiem attīstības virzieniem.52

Sēdes gaitā Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti iezīmēja vēl papildus trīs gadījumus un grupas, uz kuriem programma būtu attiecināma, un līdz ar to paplašināma.

2. tabula

Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" paplašināšanas iespējas

1. Daudzbērnu ģimeņu paplašinātais loks

Programma paredz garantiju izsniegšanu tikai tām ģimenēm, t.sk. daudzbērnu ģimenēm, kurās aug nepilngadīgi bērni. Tomēr daudzbērnu ģimenēs ietilpst arī bērni, kuri sasnieguši 24 gadu vecumu un turpina iegūt izglītību. Līdz ar to regulējums ir pilnveidojams, proti, attiecināms uz paplašināto daudzbērnu ģimeņu loku.

2. Jaunās ģimenes bez bērniem

Programma būtu attiecināma arī uz personām, kuras dzīvo reģistrētā laulībā, bet kurā bērni pagaidām nav piedzimuši. (Precizējot jaunās ģimenes definīcijas vecuma robežas)

3. Mājokļa paplašināšana un uzlabošana

Programma būtu attiecināma ne tikai uz mājokļa iegādi vai būvniecību, kā tiesiskais regulējums to paredz šobrīd, bet arī uz mājokļa paplašināšanu un uzlabošanu (rekonstrukcija/remonts/labiekārtošana), jo bieži vien ģimenei ar bērniem nav vajadzīgs iegādāties jaunu māju/dzīvokli, bet uzlabot vai paplašināt pašreizējo mājokli.

Konceptuālā ziņojuma precizēšanas procesa ietvaros attiecīgi pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 2017. gada 6. jūnija sēdes, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2017. gada 21. marta rīkojuma Nr. 126 (prot. Nr. 10 32. §) "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019. gadam" 2.1.1.1 apakšpunktā ietverto uzdevumu - paplašināt valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei galvojuma saņēmēju loku, paredzot iespēju galvojumu piešķirt ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem, Ekonomikas ministrija uzsāka darbu pie programmas subjektu loka paplašināšanas. Minētā rezultātā 2017. gada 22. novembrī Saeima pieņēmusi grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas paredz programmu attiecināt ne tikai uz personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, bet arī uz personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns (bērns šīs daļas izpratnē ir persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu), bet arī uz personām, kas ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un nav vecākas par 35 gadiem.

Lai minētās izmaiņas varētu stāties spēkā, tika izstrādāti un virzīti saskaņošanai jauni ministru kabineta noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, kas aizstātu līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2014. gada 5. augusta noteikumus Nr. 443 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai". Vienlaikus, ievērojot to, ka ir nepieciešams veikt izmaiņas līdz šim pastāvošajā sistēmā, kas šobrīd nodrošina garantiju izsniegšanu tikai personām, ar kurām dzīvo, vai kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, kā arī pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nepieciešams pārslēgt akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" un komercbanku sadarbības līgumus, izmaiņas attiecībā uz iepriekš minētajām personu grupām varētu stāties spēkā 2018. gada martā.

Veicot minētās izmaiņas, kā tas tika norādīts arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kas izskatīja grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", programmas paplašinājums ir pat vēl plašāks, kā tika iezīmēts no Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātu puses, proti:

- tiek noteikts, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, taču nav ietverts obligāts priekšnosacījums par nepieciešamību turpināt izglītību53;

- paplašinot programmu uz personām, kas ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu, tiek ietverts tostarp personu loks, kuras dzīvo reģistrētā laulībā, bet kurā bērni pagaidām nav piedzimuši.

4.4. Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem: zobārstniecības pakalpojumi

Lai gan bērna un mātes veselība ir izvirzīta par vienu no prioritātēm veselības aprūpes sistēmas reformu ietvaros, ierobežoto valsts finansiālo iespēju veselībai dēļ, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir ierobežota54.

Kā secināts pētījumā par tautas ataudzi ietekmējošiem faktoriem, mazajās pilsētās un laukos tieši veselības aprūpe (laukos kopā ar interešu izglītību) nokļūst vismazāk pieejamo pakalpojumu vidū. Negatīvu pieredzi vecākiem rada rindas uz bērniem nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas traucē saņemt speciālista konsultāciju nekavējoties, tiklīdz tāda nepieciešamība radusies. Rīgā un pārējās lielākajās pilsētās uz citu nepieciešamo pakalpojumu (skolas, interešu izglītība, bērnudārzi) fona veselības aprūpes pieejamība tiek vērtēta kā vidēji smaga - par būtiskāku problēmu, salīdzinot ar veselības aprūpi, respondenti uzskata bērnudārzu pieejamību55.

Tā kā bērnu veselība tiek uzskatīta par būtisku vērtību, tad daļa vecāku izvēlas maksas medicīnas pakalpojumus. Taču trūcīgajiem vecākiem maksas pakalpojumi ir mazāk pieejami tieši nepietiekamo līdzekļu dēļ. Pētījuma ietvaros intervētie pašvaldību pārstāvji atzinuši, ka vajadzības gadījumā sniedz ģimenēm atbalstu medikamentu iegādei, tomēr nevar sniegt atbalstu medicīnas pakalpojumu apmaksai bērniem, jo tie ir pakalpojumi, kas ir definēti kā bezmaksas bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

Analizējot daudzbērnu ģimeņu situāciju, var konstatēt, ka tikai aptuveni ceturtā daļa no daudzbērnu ģimeņu vecākiem kā pietiekami labas vērtē savas iespējas nodrošināt ģimenei veselības aprūpes pakalpojumus. Gandrīz katrs desmitais no aptaujātajiem atzinis, ka pilnībā vai daļēji nevar atļauties apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus56. Aptuveni trešdaļai daudzbērnu ģimeņu vecākiem problemātiska ir arī regulāra veselīgas un sabalansētas pārtikas nodrošināšana.

Savukārt, analizējot daudzbērnu ģimeņu vajadzības veselības pakalpojumu jomā, jāsecina, ka visbiežāk izskan vajadzība pēc zobārsta pakalpojumiem vecākiem, kā arī ātrāka pieeja ārsta - speciālista pakalpojumiem.

Būtiski ņemt vērā ārstniecības speciālistu norādes, ka slikts zobu stāvoklis ir priekšnosacījums hronisku slimību attīstībai57, turklāt kā rāda pētnieku secinājumi, jo sliktāka mutes veselība un lielāks bojāto zobu skaits, jo lielākas bailes apmeklēt stomatologu, tādejādi veidojoties negatīvam apburtajam lokam58. Tāpēc tiek uzsvērts, ka ir svarīgi gan sniegt vecākiem viegli pieejamu informāciju gan interneta vidē, gan organizēt kursus vai konsultācijas par bērnu vecumposmu uztveres īpatnībām saistībā ar zobārstniecību, par bērna pozitīvu sagatavošanu vizītei pie zobārsta un to, kā nevajadzētu rīkoties pirms bērnu vizītes pie zobārsta.

2017. gada 1. aprīlī Slimību profilakses un kontroles centrs mobilos zobārstniecības autobusus pārņēma no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, lai turpinātu valsts apmaksātā zobārstniecības pakalpojuma sniegšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam attālos Latvijas reģionos. Mobilie zobārstniecības autobusi ir specializēts auto transports, kurā izvietots (atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 12. februāra noteikumiem Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām") zobārstniecības kabinets ar medicīnas iekārtām. Autobusos ir nodrošināta mutes dobuma profilaktiskā izmeklēšana un ārstniecība, instrumentu dezinfekcija un sterilizācija, kā arī nodrošināti pacientu drošības standarti. Autobusos ir zobu rentgens, kā arī dators ar interneta pieslēgumu, lai nodrošinātu iespēju sazināties ar kolēģiem jautājumu gadījumā59.

Arī šobrīd zobārstniecības pakalpojumu pieejamības problēmu Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem, kam ikdienā stomatoloģiskā palīdzība ir attālināta no dzīvesvietas (attālums līdz tuvākajai zobārstniecības iestādei ir lielāks par 15 km vai kur sabiedriskais transports kursē retāk nekā trīs reizes nedēļā), palīdz risināt divi atbilstoši normatīvajām prasībām aprīkoti t.s. mobilās zobārstniecības autobusi.

Kopumā valstī mobilo zobārstniecības kabinetu apmeklējumu skaits gada laikā tuvojas 7 tūkstošiem60. Tiesa, kā atzīst Slimību un profilakses centra (turpmāk - SPKC) galvenais speciālists dr. A. Paeglītis, pēdējos gados arvien grūtāk izdodas piesaistīt vietējos reģionālos zobārstus darbam mobilās zobārstniecības autobusos, jo no valsts budžeta apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi bērnu zobārstniecībai ir pārāk zemi un nemotivē zobārstus iesaistīties programmā. Līdz ar to 2016. un 2017. gadā mobilās zobārstniecības autobusos bija iespējams saņemt vien higiēnista pakalpojumus, kas, lai gan ir lietderīgi, tomēr nenodrošina sākotnēji izvirzītā programmas mērķa sasniegšanu.

Turklāt ierobežotā finansējuma dēļ būtiski samazinājušās SPKC un citu ārstniecības speciālistu aktivitātes informēšanas un profilakses pasākumu jomā zobārstniecībā, kas savulaik īpašu uzmanību pievērsa bērnu riska grupā mutes higiēnai, īstenojot gan informatīvi motivējošo darbu (prezentācijas, motivējošas akcijas skolās un PII), gan bērnu mutes apskates (padziļinātas apskates saslimstības izplatības statistiskai izvērtēšanai, vadoties pēc PVO apstiprinātas apskašu kartes, kā arī bērnu zobu stāvokļa vispārējai izvērtēšanai un informatīvam darbam, gan aktualizēja arī zobārstniecības pakalpojumu ierobežotas pieejamības problēmas aktualizēšanu visā Latvijas teritorijā.

DLC priekšlikums

Ņemot vērā iepriekš minēto un uzsākot ģimenes veselības pakalpojumu iekļaušanu Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmā "Māras solis", DLC izvirza priekšlikumus, kas saistīti ar atbalstu zobārstniecības pakalpojumu izmantošanai:

1) Piešķirt finansējumu bērnu stomatoloģijai, tādējādi atrisinot sasāpējušo bērnu zobārstniecības jautājumu, t.sk. īpaši aprīkotu autobusu norīkošanai uz attālinātiem reģioniem;

2) Papildus - attīstīt mobilās zobārstniecības ne tikai ārstējošo, bet arī izglītojoši izskaidrojošo funkciju, kas preventīvi veicina optimālu mutes veselību bērniem un viņu vecākiem;

3) Rast iespēju nākotnē noteikt daudzbērnu ģimeņu vecākiem pieejamā atbalsta summu gadā (piemēram 100 euro) zobārstniecības pakalpojumu saņemšanai (pēc principa - nauda seko pacientam).

Ņemot vērā, ka minētā pasākuma īstenošanai nav paredzēts finansējums un noteikta kārtība, lai varētu nodrošināt tā izpildi, jāizvērtē un jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī jāizstrādā kārtība, kādā tiks nodrošināta minētā aktivitāte un kārtība, kā tiks veikti norēķini ar zobārstniecības pakalpojumu saņēmējiem. Vienlaikus jāizvērtē nepieciešamā finansējuma pieaugumu Nacionālajam veselības dienestam saistībā ar administratīvā sloga palielinājumu minētā pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī jāizvērtē, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošajā informācijas sistēmā un jāveic aprēķini par nepieciešamo finansējumu izmaiņu veikšanai.

4.5. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros

Analizējot atbalsta politiku strādājošiem vecākiem, DLC eksperti vērš uzmanību uz nepilnībām saistībā ar atvieglojumiem par apgādībā esošām personām.

4.5.1. Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto

Problēma

Līdz 2015. gadam (ieskaitot), nodarbinātajām personām bija iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto. 2015. gada 30. novembrī Saeima pieņēma grozījumus, kas paredz iespēju saņemt atvieglojumu par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto tikai gadījumos, ja laulātais ir atzīts par personu ar invaliditāti. Jaunais regulējums nostādīja nelabvēlīgākā situācijā tās mājsaimniecības, kurās viens no vecākiem objektīvu iemeslu dēļ aprūpē mājās bērnu līdz 3 gadu vecumam vai nodrošina atbalstu vairākiem bērniem. Rezultātā spēkā esošais regulējums palielināja nevienlīdzību un nabadzības risku ģimenēm ar bērniem.

Risinājums

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13. panta 1. daļā ietvert nosacījumu, ka maksātājam piemēro AAP arī par nestrādājošu laulāto, kura aizgādībā ir bērns vecumā līdz 3 gadiem vai 3 bērni, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par 8 gadiem, vai 5 bērni vecumā līdz 18 gadiem (t.s. īpašās kategorijas). Šādā veidā nosauktajām īpašajām kategorijām tiks nodrošināta iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu.

Konceptuālā ziņojumā tapšanas laikā ir pieņemts jauns tiesiskais regulējums, kas risina iepriekšminēto problemātiku, un no 2018. gada 1. jūlija iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus arī par noteiktām kategorijām apgādībā esošo nestrādājošo laulāto.

4.6.2. AAP par bērniem mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem vecākiem, kuri gūst ienākumus arī kā vispārējā nodokļu režīmā nodarbinātas vai pašnodarbinātās personas

Problēma

Šobrīd mikrouzņēmumos (MUN) strādājošie vecāki, kuri gūst arī citus ienākumus, zaudē ievērojami vairāk, nekā identiskā dubultrežīmā ar identisku ienākumu līmeni nodarbinātie, kuriem nav apgādājamo.

Gadījumos, kad MUN maksātāja darbinieks vienlaikus gūst ienākumus citā vietā, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13. panta 3. daļā ietvertais nosacījums, ka maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis MUN maksātāja - darbinieks, nepiemēro atvieglojumus par apgādībā esošajām personām (AAP), nostāda MUN maksātāja darbiniekus nevienlīdzīgā situācijā pēc pazīmes - ir vai nav apgādībā esošas personas.

Tiem MUN maksātāja darbiniekiem, kuriem nav apgādājamo - tiek atņemts tikai neapliekamais minimums (NM; šogad kapacitāte 14 līdz 26 euro mēnesī), savukārt tiem, kuriem ir apgādībā esošas personas - tiek atņemti arī AAP (kapacitāte 40 euro mēnesī par katru apgādājamo).

Tādējādi, piemēram, dubultrežīmā strādājošs MUN maksātāja darbinieks, ar ienākumiem 800 euro mēnesī, kuram nav apgādājamo, zaudē NM aptuveni 20 euro apmērā.

Savukārt dubultrežīmā strādājošs MUN maksātāja darbinieks, ar ienākumiem 800 euro mēnesī, kuram ir divi apgādājamie, zaudē NM 20 euro apmērā un AAP par diviem bērniem - 80 euro apmērā, kas kopā veido 100 euro.

Pirmajā gadījumā darba ienākumi uz mājsaimniecības locekli ir 800 euro mēnesī, otrajā - nepilni 270 euro mēnesī.

Šādu situāciju nevar uzskatīt ne par taisnīgu (viena persona darbavietas statusa dēļ zaudē pieckārt vairāk nekā otra), ne par samērīgu un saprātīgu (lielāki zaudējumi ir personai, kura uztur ne tikai sevi pašu, bet nodrošina uzturu vēl diviem bērniem). Turklāt šāds regulējums, kura rezultātā lielākus zaudējumus cieš mājsaimniecība, kurā ienākums uz mājsaimniecības locekli ir trīskārt mazāks, rada arī problēmas ne tikai no nevienlīdzības, bet arī no nabadzības risku skatupunkta, īpaši attiecībā uz viena vecāka mājsaimniecībām ar bērniem, kā arī daudzbērnu ģimenēm.

DLC risinājums

Izslēgt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13. panta 3. daļā ietverto nosacījumu, ka maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis MUN maksātāja - darbinieks, nepiemēro AAP arī attiecībā uz ienākumiem, kas gūti ārpus MU.

Šādā veidā tiks nodrošināta iespēja mikrouzņēmumos strādājošajiem vecākiem, kuri gūst arī citus ienākumus, piemērot atvieglojumus par apgādībā esošajiem bērniem.

4.6.3. Dalīts IIN atvieglojums starp abiem bērna vecākiem

Problēma

Personām ar zemiem ienākumiem, kuri audzina vairākus bērnus, it īpaši ņemot vērā neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma pieaugumu nodokļu reformas ietvaros (no 175 euro uz 250 euro līdz 2020. gadam), alga nereti nenosedz visu pieejamo atvieglojuma apjomu (piemēram, mātei apgādībā divi bērni, bet tēvam - viens). Šādā situācijā neizmantoto atvieglojumu par bērnu varētu dalīt starp vecākiem uz pusēm, vai precīzu atvieglojuma apmēru aprēķināt gada beigās.

DLC risinājums

Situācijās, kad abu nodarbināto vecāku saņemtās darba algas nav pietiekamas, lai pilnībā izmantotu IIN atvieglojumu (piemēram, mātei apgādībā divi bērni, bet tēvam - viens, mātes alga nav pietiekama visa atvieglojuma saņemšanai, bet uz tēva algu tas nav attiecināts), sadalīt neizmantoto atvieglojumu starp abiem vecākiem, vai veikt norēķinus gada beigās, lai ģimene varētu pilnā apmērā izmantot šo valsts sniegto atbalstu.

5. Stratēģiskais virziens: atbalsts vecākiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanai

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana ir viens no ģimenes atbalsta politikas efektīvas īstenošanas stūrakmeņiem61, ko apliecina arī citu, jo īpaši Skandināvijas, valstu pieredze62. Jaunākās Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) iniciatīvas, kas vērstas uz darba un ģimenes līdzsvaru, liecina, ka šis jautājums ieņem arvien būtiskāku vietu arī EK dienas kārtībā63. Lai gan Ģimenes politikas ir ES dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, tomēr ES vienmēr ir centusies izvērtēt savu politiku ietekmi uz ģimenes saitēm un ģimenes locekļu dzīves kvalitāti. EK ierosinātā iniciatīva paredz uzlabotu sieviešu un vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvaru un sekmēt elastīgāku darba režīmu.

Darba un ģimenes līdzsvara veicināšanas iniciatīvas ir jāskata kā iespējamais risinājums vairākiem izaicinājumiem64. Piemēram, sievietes arvien vairāk ir augsti kvalificētas, un viņu izglītības līmenis ir pat augstāks nekā vīriešiem, tomēr darba tirgū salīdzinājumā ar vīriešiem viņas joprojām nav pietiekami pārstāvētas un līdz ar to zemāks ir arī viņu ekonomiskās neatkarības līmenis.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteicis atšķirīgo nodarbinātības līmeni, ir nevienlīdzīgais bērnu aprūpes pienākumu sadalījums sieviešu un vīriešu starpā. Vīriešu un sieviešu nodarbinātības atšķirība ievērojami palielinās, tiklīdz ir runa par ģimenēm ar bērniem, un tas atspoguļo sarežģījumus, ar kuriem sastopas sievietes, kas mēģina apvienot bērnu audzināšanas un aprūpes pienākumus ar algotu darbu. Dati norāda, ka gandrīz piektā daļa sieviešu 2014. gadā un arī 2015. gadā nevēlējās strādāt pilnu darba laiku, un līdzīgs skaits sieviešu nevarēja strādāt pilnu darba laiku personisku apsvērumu vai ģimenes apstākļu dēļ65.

Vecāki, audzinot bērnus, tam velta ne tikai būtisku daļu savu finansiālo resursu, bet arī laiku. Tiešais kontaktēšanās ar bērnu laiks ir kritiski nozīmīgs aspekts bērna attīstībā un izaugsmē, lai kļūtu par pašapzinīgiem un mērķtiecīgiem pieaugušajiem66. Dažādās valstīs īstenotu pētījumi rezultāti apliecina, ka pastāv pozitīva sakarība starp vecāku izglītību un ienākumiem un to, cik daudz laika viņi pavada ar saviem bērniem - vecāki ar augstāku izglītību un ienākumiem pavada vairāk laika ar saviem bērniem nekā vecāki no zemākām ienākumu grupām67. Var izvirzīt pieņēmumu, ka minētās sakarības ir saistītas gan ar informētības līmeni, gan arī - ļoti būtiski - ar vecāku iespējām. Zinātnieki aicina atšķirības vecāku uzvedībā šajā aspektā ņemt vērā arī, izstrādājot ģimenes atbalsta politiku, kas vienlaikus vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu un bērnu interešu aizsardzību68.

Tajā pašā laikā digitalizācijas radītās pārmaiņas ekonomikā maina veidu, kā cilvēki strādā un nodarbojas ar uzņēmējdarbību, rada jaunas attālinātā darba iespējas, lielāku neatkarību un elastīgākus grafikus, kas, iespējams, ļauj labāk saskaņot darba un ģimenes pienākumus. Papildus jāņem vērā demogrāfiskās tendences, un tas, ka Latvijā vērojama darbspējīgā vecuma iedzīvotāju novecošana, kas paplašina ģimenes dzīves definīciju un ietver ne vien bērnu aprūpi, bet arī rūpes par citiem aprūpējamajiem.

Problemātika

Analizējot datus par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām, pētījumu rezultāti uzrāda vairākus izaicinājumus, turpinājumā - ieskats galvenajos aspektos.

Lai gan darbinieku apmierinātība ar darba un ģimenes līdzsvaru ir stabila, tomēr rādītāji Latvijā atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Eurobarometer aptauja par Darba apstākļiem (2014. gada aprīlis) liecina, ka Latvijā ar darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām apmierināti ir 68% nodarbināto, savukārt ES vidēji - 74%. Arī KANTAR TNS jaunākie aptaujas dati (2017. gada maijs) liecina, ka 69% ir apmierināti ar darba un privātās dzīves līdzsvaru69.

Neskatoties uz to, ka darba devēji piedāvā dažādas iespējas darba un ģimenes dzīves saskaņošanai (66% respondentu snieguši apstiprinošu atbildi), tomēr tas neļauj darbiniekiem pienācīgi rūpēties par savu ģimeni. 86 % respondentu atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tiem ir bijis grūti pildīt pienākumus ģimenē darbā pavadītā laika dēļ, savukārt 78 % respondentu ir bijis grūti koncentrēties darbam mājās veicamo pienākumu dēļ.

Uzņēmumi darba apstākļu uzlabošanu un darba izpildes atvieglošanu reti saprot kā aktivitātes jēdzienam "Inovācijas". Atbildot uz jautājumu, ko Jūs saprotat ar jēdzienu "Inovācijas" jeb "Inovācijas uzņēmumā", tikai 4 % uzņēmumu vadītāju ir norādījuši darba apstākļu uzlabošanu un darba izpildes atvieglošanu70.

Vērtējot darba devēju piedāvātās darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iniciatīvas, bērnu pieskatīšana darbavietā tiek piedāvāta tikai 3 % respondentu. Visbiežāk darbinieki kā iespējas darba un ģimenes dzīves saskaņošanai norāda elastīgu darba laiku (44 %), papildus brīvas svētku dienas (33 %) un attālinātā darba iespējas (19 %). Savukārt tikai 44 % Latvijā strādājošo uzskata savu darbavietu par ģimenēm draudzīgu liecina "Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm" veiktā aptauja par ģimenēm draudzīgu darba kultūru Latvijā.

Latvijā saglabājas nemainīga nodarbinātības prakse netipiskā darba laikā. 2015. gadā 35% vīriešu un 34% sieviešu bija nodarbināti sestdienās, savukārt darbs vakaros bija 30 % sieviešu un 32 % vīriešu, būtiska daļa nodarbināto strādā arī maiņu darbā71.

Vecāku spēju līdzsvarot ģimenes dzīvi ar darbu ietekmē ne tikai darba laika organizācija, bet arī tādi aspekti kā bērnu skaits, vecvecāku atbalsts, tas vai bērns var apmeklēt bērnudārzu un citi. Sievietes biežāk nekā vīrieši norāda, ka nespēj veiksmīgi līdzsvarot ģimeni un darbu, jo ir galvenās aprūpētājas, tāpēc jūtas hroniski pārgurušas72.

Papildus, pētījumi liecina, ka aprūpētājiem darbspējīgā vecumā ir sarežģīti apvienot apmaksātu darbu un aprūpes pienākumus, un tādēļ aprūpētāji var izvēlēties strādāt saīsinātu darbadienu vai pat pamest algotu darbu. Aprūpe var arī izraisīt pārslodzi un stresu. Ņemot vērā pieaugošās novecošanās tendences, Latvijā šī problēma varētu kļūt arvien aktuālāka.

Būtisks aspekts ir tiesiskā regulējuma nepilnības:

1) gan vispārīgi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai:

• Politikas dokumentos Latvijā tiek pozicionēta nepieciešamība sekmēt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, tostarp veicinot ģimenei draudzīgas darba vides veidošanu.

• Kaut arī tiesiskais regulējums veidots, lai atbalstītu darba un ģimenes saskaņošanu, tas vairāk atbalsta ar bērna piedzimšanu saistītos aspektus, pārējo ar darba un ģimenes saskaņošanu saistīto atstājot indivīda, ģimenes, pašvaldības un darba devēju ziņā.

• Tiesiskais regulējums neparedz, ka tiesību normas tiek ievērotas un politikas līmenī paustie uzstādījumi sākti īstenot praksē. Tas liek uzdot jautājumus par darba un ģimenes saskaņošanu organizācijās, esošo tiesisko normu ievērošanu un ģimenei draudzīgas darba vides veidošanos ietekmējošajiem faktoriem.

• Visas ieinteresēto aģentu grupas sagaida privātā sektora organizāciju kā darbavietu iesaistīšanos darba un ģimenes saskaņošanas atbalsta sistēmā73.

2) bērnu uzraudzības pakalpojumu organizēšanai netipiskā darba laikā74:

• Latvijā nepastāv specifisks normatīvais regulējums, kurā bērnu uzraudzības pakalpojumi būtu saistīti ar netipisku darba laiku vai bērnu uzraudzības pakalpojumu plānošana politikas dokumentos būtu vērsta uz bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanas risinājumiem atkarībā no vecāku darba laika formām.

• Ārvalstu prakšu par elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu organizēšanu netipiskā darba laikā analīze liecina, ka to ietekmē vairāki faktori. Šādu programmu sekmīgai darbībai svarīga nozīme ir saiknei ar lielu organizāciju. Lielas organizācijas administratīvā kapacitāte ir galvenais faktors, kas ļauj sekmīgi apkalpot vecākus, kas strādā maiņu darbu vai dodas uz izsaukumiem, jo šāds darba režīms prasa daudz nopietnāku administrēšanu nekā standarta laika programmas. Lielāks pieejamo darbinieku skaits ir otra lielas organizācijas priekšrocība. Tā piedāvā plašākas nodarbinātības iespējas, kas ir viens no veidiem, kā piesaistīt potenciālos darbiniekus nestandarta laika programmām. Vairumam ārvalstu prakšu programmām ir pieejams papildus finansējums, ne tikai vecāku maksa, kas ir vitāli svarīgi nestandarta laika pakalpojuma dzīvotspējas nodrošināšanai. Papildus finansējums nāk no trim avotiem: valsts finansējums, pašvaldību subsīdijas un darbadevēju/arodbiedrību fondi. Savukārt kā negatīvie faktori jāmin grūtības ar pieprasījuma nodrošināšanu nestandarta laika pakalpojumam, novērojama bieža pakalpojuma saņēmēju mainība.

Vairāki pētījumi liecina75, ka ģimenei draudzīgu darbavietu veidošanos kavē vairāki faktori:

• Uzskats par darba un ģimenes dzīves nošķiršanu un to, ka darba devējam nav jāiesaistās/ jāpielāgojas darba ņēmēju ikdienas situācijām;

• Neinformētība par ģimenei draudzīgas darbavietas ideju un ģimenei draudzīgas darbavietas idejas popularizēšana privātā sektora organizācijās;

• Praktisku zināšanu trūkums par ģimenei draudzīgu iniciatīvu ieviešanu;

• Negatīva pieredze pretimnākšanā darba ņēmējiem;

• Bažas par vienlīdz taisnīgas attieksmes iespējamību pret visiem darbiniekiem;

• Stimulu un atbalsta mehānismu trūkums darba un ģimenes līdzsvarošanas pasākumu īstenošanai.

Lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, būtiska loma gan izpratnes veidošanai sabiedrībā un visās iesaistītajās pusēs, darba likumdošanas pārskatīšanai, pašreizējo iniciatīvu, kas vērstas uz darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, pilnveidošanai, gan, jo īpaši - urbanizētajās Latvijas teritorijās - bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai.

5.1. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana

Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC piedāvā šādus risinājumus:

1) Stiprināt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu, t.sk., izvērtēt ierosinātās izmaiņas likumdošanā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem;

2) Pilnveidot pašreizējās iniciatīvas, kas vērstas uz darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, stiprinot to lomu ilgtspējīgas sabiedrības kontekstā;

3) Veidot izpratni par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu, kur nepieciešama sadarbība ar valsts, pašvaldību un privātā sektora organizācijām darba un ģimenes līdzsvara popularizēšanā;

4) Papildus - veidot sabiedrisko domu par ģimenes un darba līdzsvara pozitīvo ietekmi gan darba devēju, gan darba ņēmēju grupās, sniedzot iespēju izmantot interaktīvu tiešsaistes (on-line) rīku - platformu.

5) Veicināt un popularizēt koplīgumu noslēgšanu, ņemot vērā, ka koplīgums uzņēmumā un iestādē ir viens no efektīvākajiem un elastīgākajiem instrumentiem darba un ģimenes dzīves saskaņošanā, kā to pierāda līdzšinējā labā prakse.

5.1.1. Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem

Jaunais Eiropas direktīvas projekts darba un ģimenes dzīves līdzsvaram (priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošanu) iesaka ES dalībvalstu likumdošanā iekļaut iniciatīvas, kas ir vērstas uz elastīgu nodarbinātības nosacījumu nostiprināšanu un darba un aprūpes pienākumu labāku saskaņošanu.

Lai modernizētu spēkā esošo tiesisko regulējumu, Komisija 2017. gada 26. aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu tādai direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru, kura saglabātu līdzšinējās tiesības un uz to pamata iedibinātu gan pilnveidotas, gan pavisam jaunas tiesības tiklab sievietēm, kā vīriešiem.

Priekšlikums pilnībā ievēro darba ņēmēju un ģimeņu individuālo brīvību un neliedz dalībvalstīm pēc to izvēles ieviest augstākus standartus. Šī iniciatīva arī ierosina jaunus pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt Maternitātes atvaļinājuma direktīvas piemērošanu, vienlaikus negrozīti saglabājot ar tās normām dotās tiesības.

Kā daļa no priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vecāku un aprūpētāju darba un ģimenes dzīves saskaņošanu jāmin:

1) tiesības uz piecām atvaļinājuma dienām gadā, ko apmaksā slimības pabalsta līmenī un ko darba ņēmējs var izmantot, lai rūpētos par smagi slimiem vai apgādājamiem piederīgajiem;

2) tiesības uz elastīgu darba režīmu par 12 gadiem jaunāku bērnu vecākiem un darba ņēmējiem, kuriem ir aprūpes pienākumi.

DLC ieskatā šīs iniciatīvas sniegtu būtisku atbalstu gan tiem darba ņēmējiem, kuriem ir mazi bērni, gan arī tiem, kuru aprūpē ir vecāki vai citi aprūpējami tuvi ģimenes locekļi. Prognozējams, ka šī tēma t.s. "sendviča paaudzes" un sabiedrības novecošanās kontekstā, kas darbspējīgiem indivīdiem jārūpējas ne tikai par saviem bērniem, bet arī par vecākiem, arvien vairāk ienāks sociālās un ģimenes atbalsta politikas dienaskārtībā.

Līdz ar nepieciešams gan izvērtēt līdzšinējo likumdošanu un tās atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, gan arī veidot izpratni visās iesaistītājās pusēs par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas sniegtajiem ieguvumiem.

5.1.2. Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta"

Lai sniegtu atbalstu vecākiem veiksmīgāk saskaņot ģimenes dzīvi un darbu, 2018. gadā plānots uzsākt iniciatīvas "Ģimenei draudzīga darbavieta" īstenošanu, paplašinot līdzšinējās programmas, kas vērsta uz ģimenes un darba dzīves saskaņošanu - "Ģimenei draudzīgs komersants", darbību divos virzienos.

1) Pirmkārt, paplašināt programmas institucionālo tvērumu, izvērtējumā iekļaujot arī valsts pārvaldes institūcijas.

DLC eksperti ierosina paplašināt līdzšinējās programmas "Ģimenei draudzīgs komersants" tvērumu un programmā ietvert darbavietas ne tikai no privātā sektora, bet arī no publiskā sektora. Tādējādi programmā tiks integrētas arī valsts pārvaldes institūcijas - darbavietas, kuru stabilitāti, iespējas saskaņot ģimenes un darba dzīvi pozitīvi novērtē arī Latvijas jaunieši, izvērtējot potenciālo karjeras izaugsmi76. Šādā veidā valsts pārvaldes iestādes kļūst īpaši piemērotas ģimenēm ar bērniem, minētās priekšrocības lielā mērā kompensē atalgojuma atšķirības salīdzinājumā ar privāto sektoru.

Pirmo reizi ģimenei draudzīgā komersanta statuss Latvijā tika ieviests 2006. gadā, šādu praksi pārņemot no Eiropā aizsāktas kustības par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. 2017. gadā Ģimenei draudzīga komersanta statuss tika piešķirts desmito reizi. Vērtējot rezultātus, var secināt, ka interese no komersantiem piedalīties šajā iniciatīvā ar katru gadu pieaug77. Lai gan Ģimenei draudzīgā komersanta iniciatīvas nosaukums liecina, ka tas tiek piešķirts tikai komersantiem, tad esošais saņēmēju loks pēc statusa rāda, ka šī iniciatīva jau ir kļuvusi daudz plašāka, jo 2017. gadā Ģimenei draudzīgā komersanta statusu saņēma arī Rīgas Tehniskās universitāte, kas ir valsts dibināta augstskola. Lai gan laika posmā kopš 2005. gada Latvijā ir tikušas īstenotas kopumā 16 dažādas vērtēšanas sistēmas, tomēr tikai dažas no tām turpina pastāvēt vēl šodien t.sk. Ģimenei draudzīgs komersants78.

Kopš 2011. gada Ģimenei draudzīgā komersanta statuss tiek izvērtēts un piešķirts sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu, integrējot Ģimenei draudzīga komersanta kritērijus iniciatīvā Ilgtspējas indekss. Turklāt 2016. gadā projekta "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" ietvaros notika Ilgtspējas indeksa un Ģimenei draudzīgā komersanta statusa kritēriju pilnveidošana, atspoguļojot tajos Projekta ietvaros ieviestā pakalpojuma - elastīgās bērnu uzraudzības pakalpojuma saturu, kā arī sagatavojot ieteikumus Ilgtspējas indeksa dalībniekiem par pilnveidoto Ģimenei draudzīga komersanta kritēriju ieviešanu praksē.

Mērķa sasniegšanai, sākotnēji plānots, izvērtēt līdzšinējās darba devēju vērtēšanas sistēmas t.sk. programmas "Ģimenei draudzīgs komersants" darbību un izmantotos instrumentus, kā arī, analizējot citu valstu pieredzi un apkopojot labās prakses piemērus, izstrādāt rekomendācijas programmas pilnveidei.

Papildus programmā "Ģimenei draudzīga darbavieta" plānots īpašu uzmanību pievērst visu iesaistīto pārstāvju izpratnei par atbilstošas likumdošanas un atbalsta instrumentu, kas atbalsta līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, nepieciešamību, atbalsta pakalpojumiem - bērnu uzraudzībai, pēcpusdienā aprūpe jaunākiem vecuma bērniem, kā arī kopumā pozitīvai attieksmei pret ģimenes un darba dzīves saskaņošu dažādos dzīves posmos.

2) Otrkārt, programmas ietvaros paredzēts integrēt līdz šim LM īstenoto pilotprojektu "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma (turpmāk - BUP) nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku", tēmas tvērumu paplašinot un to attiecinot uz visiem darbiniekiem, un meklējot iespējas ne tikai bērnu uzraudzības pakalpojumiem, bet arī atbalstu situācijās, kad ir jāaprūpē kāds no ģimenes vecajiem cilvēkiem vai smagi slimajiem radiniekiem.

Izvērtējot projekta "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" rezultātus paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu, lai piedāvātu ilgtermiņā funkcionējošu modeli elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu atbalstam un attīstībai netipiskā darba laikā.

5.1.3. Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšana

Būtiski uzsvērt, ka gan iepriekšminētais piedāvājums izmaiņām likumdošanā, gan programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta" īstenošana pieprasa aktīvu iesaisti ne tikai no nacionālā trīspusējā dialoga partneriem, bet katras puses vienlīdz aktīvu pārstāvniecību un līdzdalību no t.s. "nacionālā kvarteta" - institūcijas, kas pārstāv valsti (Labklājības ministrija, Valsts Kanceleja), darba devējus (Darba devēju konfederācija), darba ņēmējus (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība) un pašvaldības (Latvijas Pašvaldību savienība).

Darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvniecības iesaiste saistīta, pirmkārt veicinot izpratni par to, kā darba devēju iesaistīšanās darbinieka situāciju risināšanā veicina, nevis sarežģī uzņēmējdarbības attīstību. Pašvaldību iesaiste (LPS) nepieciešama gan nodrošinot atbilstoši savām funkcijām pirmsskolas izglītības pieejamību visiem bērniem atbilstošajā vecumā, gan aktīvi sadarbojoties ar uzņēmējiem, lai meklētu elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu iespējas.

Lai iepriekšminēto realizētu, nepieciešams stiprināt LM lomu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas politikas plānošanā un īstenošanā, t.sk., attiecībā par bērnu uzraudzības pakalpojumu plānošanu un ieviešanu. Tiek piedāvāts izveidojot divas amata vietas ar mērķi attīstīt darba un ģimenes līdzsvara politikas plānošanas un ieviešanas funkciju t.sk. plānojot un ieviešot jaunas politiku iniciatīvas, kuru mērķis ir darba un ģimenes līdzsvara veicināšana, elastīgu bērnu aprūpes un uzraudzības pakalpojumu attīstīšana un konsultatīvā atbalsta nodrošināšana sabiedriskā un privātā sektora organizācijām šādu iniciatīvu īstenošanā, t.sk.,

• dalība EK darba grupās un sadarbība ar citām ES dalībvalstīm;

• normatīvā regulējuma pilnveidošana, t.sk., elastīgu bērnu aprūpes un uzraudzības pakalpojumu attīstībai;

• konsultatīvais atbalsts elastīgu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstīšanā un ieviešanā;

• "Ģimenei draudzīga darbavieta" iniciatīvas attīstīšana, t.sk., veicot izvērtējumu par līdzšinējām darba devēju vērtēšanas sistēmām;

• līdzdalība "Ģimenei draudzīga pašvaldība" iniciatīvas ieviešanā;

• sadarbība ar valsts, pašvaldību un privātā sektora organizācijām darba un ģimenes līdzsvara popularizēšanā, piemēram, organizējot projektu konkursu pašvaldībām un darba devējiem jaunu iniciatīvu attīstīšanai t.sk. pakalpojuma uzlabošanai (IT risinājumi aukļu reģistru izveidei, finansējums darba devējiem inovācijām darba vides pilnveidošanai).

5.1.4. Darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšana tiešsaistē

Jau iepriekš minēts, ka saskaņā ar pētījumiem, kas veikti Skandināvijas valstīs, darba un privātās dzīves līdzsvars pozitīvi ietekmē veselību, labklājību un apmierinātību ar dzīvi un darbu. Savukārt nelīdzsvarotība starp šīm jomām var izraisīt pārmērīgu stresu, darba zaudēšanu, veselības stāvokļa pasliktināšanos, kā arī darba un ģimenes konfliktus. Pārlieku liela darba slodze un nepietiekams laiks privātajai dzīvei var palielināt profesionālās izdegšanas un depresijas risku.

Darba devēji bieži uzskata, ka saglabāt līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi ir darbinieka pienākums. Tomēr uzņēmumu pieredze to skaidri parāda, ka, ieguldot kultūrā, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tiek veicināta darbinieku iesaiste un lojalitāte, tas ir nozīmīgs instruments jaunu darbinieku piesaistīšanai un esošo noturēšanai, tādējādi pozitīvi ietekmējot uzņēmuma darbības rezultātus. Ilgstoša nelīdzsvarotības sajūta starp darbu un privāto dzīvi arī ietekmē veiktā darba kvalitāti. Pārstrādājies darbinieks piedzīvo grūtības strādāt produktīvi, ir mazāk iesaistīts un mazāk motivēts strādāt, biežāk nonāk konfliktos ar kolēģiem un klientiem, rezultātā biežāk slimo. Galu galā neapmierināti darbinieki biežāk maina darbu, tādējādi liekot uzņēmumam ne tikai zaudēt vērtīgu komandas locekli, bet arī radot papildus izmaksas.

Lai veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšanu un ieviešanu praksē, kā arī uzlabotu darba devēju izpratni par darba un privātās dzīves līdzsvara ietekmi uz darba produktivitāti, plānots izstrādāt interaktīvu rīku - interneta vietnē veidotu platformu. Šāda platforma tiks izmantota, lai:

• popularizētu darba devēju labo praksi;

• veicinātu darba devēju, sociālo partneru un zinātnisko institūciju sadarbību un zināšanu apmaiņu;

• veicinātu jaunu iniciatīvu izstrādi.

Līdzīgas platformas, kas ir izveidotas un veiksmīgi darbojas citās ES valstīs79,80, rāda, ka tie ir veiksmīgi risinājumi, lai veicinātu informācijas, labās prakses un zināšanu apmaiņu un šādu iniciatīvu popularizēšanu.

5.2. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana

Kā iepriekš minēts, bērnu aprūpes, tajā skaitā pirmsskolas izglītības (PII) un bērnu uzraudzības (aukļu) pakalpojumu (BUP) pieejamība bērna pirmsskolas vecumā (1,5-7 gadu vecumā) ir nozīmīgs aspekts ģimenes un darba dzīves saskaņotai funkcionēšanai. Daudzveidīgs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu piedāvājuma klāsts ļauj pašiem vecākiem pieņemt bērna attīstībai nozīmīgo lēmumu par vēlamāko aprūpes veidu,81 kā arī veicina vecāku iespējas iekļauties darba tirgū un veiksmīgi savienot nodarbinātību ar ģimenes dzīvi. NAP2020 42. punktā noteiktais uzstādījums cita starpā noteic: "[..] pateicoties pilnīgotam "nauda seko bērnam" principam, vecāki var izvēlēties savam bērnam piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi plašā, daudzpusīgā un kvalitatīvā piedāvājumu klāstā."

Šobrīd normatīvais regulējums paredz pašvaldības pienākumu savā administratīvajā teritorijā nodrošināt vienlīdzīgu pieeju PII visiem bērniem no 1,5 gadu vecumam. (Vispārējās izglītības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1999. 30. jūnijs, Nr. 1673., 21. pants ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2011. gada 3. augustā). Tas izriet no likumā "Par pašvaldībām" (Likums "Par pašvaldībām": LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1994. 24. maijs, Nr. 61.) noteiktā, ka pirmsskolas bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs ir pašvaldību autonomā funkcija. Atbilstoši Izglītības likuma 17. pantam situācijā, ja bērnam ir iespēja apmeklēt PII citā pašvaldībā, pašvaldība piedalās šīs PII uzturēšanas izdevumu finansēšanā. Gadījumā, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis 1,5 gadu vecumu, nenodrošina vietu pašvaldības PII, un bērns apmeklē privāto PII (neatkarīgi no privātās PII atrašanās vietas), tad pašvaldībai ir pienākums segt privātā PII izmaksas.

No minētā secināms, ka, realizējot likumā noteikto pienākumu, pašvaldībai ir jārēķinās ar izmaksām par katru bērnu no 1,5 gadu vecuma. Proti, pašvaldībām, sastādot katra gada budžetu, jāparedz izdevumi par ikvienu bērnu 1,5-7 gadu vecumā, jo katrs bērns ir potenciālais pirmsskolas izglītības pakalpojuma saņēmējs.

No VARAM sniegtās informācijas izriet, ka šobrīd bērna 1,5-4 gadu vecumā vidējais pašvaldības atbalsts privātajai PII ir 217,04 euro (svārstība no 150 euro līdz 278 euro), savukārt bērniem, kam tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei (5-6 gadi) - 159,88 euro (svārstība no 91 euro līdz 212,17 euro).82 Lēmumu par pašvaldības atbalsta apmēru pašvaldības nosaka ar saistošajiem noteikumiem vai ar domes lēmumu. Kā liecina VARAM novērojumi, no 2017. gada pašvaldību izdevumi kopumā pieaug, un privātās PII no pašvaldībām saņem lielāku atbalstu (sk. 4. attēlu). Tādēļ pie nosacījuma, ka privātās PII 2017. gadā nepalielina savas cenas, vecāku līdzmaksājumam vajadzētu samazināties gandrīz visās pašvaldībās.

4. attēls

Pašvaldību līdzfinansējuma apmērs bērniem, kuri apmeklē privātās PII, EUR (2016.-2017. gadā)

Avots: VARAM sniegtā informācija.

Tāpat 20 novadi šobrīd sniedz atbalstu BUP.83 Pašvaldības BUP līdzfinansē brīvprātīgi. Vidējais līdzfinansējuma apmērs ir 135,79 euro (svārstība no 60 līdz 188 euro). Salīdzinot ar 2016. gadu, vislielākais atbalsta pieaugums ir vērojams Vecumnieku novadā (no 43 euro uz 185 euro) un Mārupes novadā (no 86 euro uz 188 euro) (sk. 5. attēlu). Visvairāk BUP izmanto Rīgas pilsētā (803 bērni), Ķekavas novadā (255 bērni), un Mārupes novadā (127 bērni).

5. attēls

Pašvaldību atbalsts bērnu uzraudzības pakalpojumiem 2016.-2017. gads, EUR

Avots: VARAM sniegtā informācija.

Kopējais bērnu skaits, kuri apmeklē privāto vai pašvaldības PII, ir 96 000 (pašvaldību PII apmeklē 87 715 bērni, privāto PII - 8 285 bērni) (sk. 2. tabulu), savukārt BUP saņem 1617 bērni.84 Līdz ar to bērnu aprūpe, ko neveic pats vecāks, tiek nodrošināta 97 617 bērniem.

3. tabula

Bērnu skaits PII, 01.09.2016.

Bērnu vecums

Pašvaldību PII

Privātās PII

Kopā*

0-1 gadi

3128

530

3658

2 gadi

13499

2572

16071

3 gadi

17365

1736

19101

4 gadi

17726

1350

19076

51718

6188

57906

5-6 gadi

35997

2097

38094

Avots: VARAM sniegtā informācija.

Problemātika

Šobrīd vecākiem no bērna 1,5 gadu vecuma netiek nodrošināts pietiekami plašs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu klāsts. Kā minēts iepriekš, vecāki saņem atbalstu no pašvaldības, ja bērns apmeklē PII, kā arī atsevišķi novadi piedāvā līdzfinansēt BUP. Tomēr ir vecāki, kuri, lemjot par savam bērnam piemērotāko aprūpes veidu (īpaši bērna agrīnajā attīstības periodā - 1,5-3 gadu vecumā) izšķiras par labu bērna aprūpei mājās (tas ir atbilstošākais aprūpes veids bērnam), taču tādā gadījumā vecāks no pašvaldības nekādu atbalstu nesaņem. Šāda situācija nav taisnīga - vecāki ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā gan no iekļaušanās darba tirgū aspekta, gan no nepieciešamības pašiem pilnībā vai daļēji finansēt bērna pieskatīšanu.

Vienīgais finansiālais atbalsts, ko vecāks, kurš pieskata bērnu pats, saņem, ir valsts garantētais BKP 42,69 euro apmērā no bērna 1,5-2 gadu vecumam.85 Šāds atbalsts objektīvi ir nepietiekams. Turklāt BKP tādā pašā apmērā saņem arī tie vecāki, kuru bērns apmeklē PII vai izmanto BUP, kad pēc būtības šāda pabalsta saņemšana nav pamatota.

Vienlaicīgi jāņem vērā remigrantu bērnu situācija pirmsskolas izglītībā un bērnu uzraudzībā. Īstenojot remigrāciju veicinošos pasākumus, jāizvērtē jau esošais valsts un pašvaldību atbalsta apjoms, un jānodrošina, lai bērnu aprūpes veidi būtu pieejami visiem bērniem.

DLC priekšlikums

Lai virzītos uz mērķi - lielāks un pietiekošs atbalsts vecāku brīvai izvēlei sava bērna izaugsmei bērna 1,5-7 gadu vecumā - DLC eksperti piedāvā noteikt pašvaldību atbalstu vecāku brīvai izvēlei pēc šādas shēmas:

1) 1,5-3 gadu vecumā:

• Pats vecāks pieskata bērnu;

• BUP;

• Pašvaldības PII;

• Privātā PII.

2) 3-7 gadu vecumā:

• Pašvaldības PII;

• Privātā PII.

Šāds regulējums paredzēs pašvaldības pienākumu sniegt atbalstu arī gadījumā, ja bērna 1,5-3 gadu vecumā vecāks izvēlas pats pieskatīt bērnu, vai uzticēt bērna pieskatīšanu BUP sniedzējam, proti, auklei, tādējādi padarot BUP līdzfinansēšanu par pienākumu.

Attiecībā uz atbalsta apmēru, DLC izsaka priekšlikumu noteikt, ka pabalsts gadījumā, ja bērna vecāks pats izvēlas pieskatīt bērnu un atbalsts gadījumā, ja bērna vecāks uztic bērna pieskatīšanu BUP sniedzējam, ir vismaz 60 procentu apmērā no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām (definējot minimālo slieksni).

Paredzētais atbalsta apmērs ir 60 procentu apmērā no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām, tomēr faktiski bērna vecāks un BUP sniedzējs saņems atbalstu 50 procentu apmērā, jo 10 procenti no šīs summas ir paredzēti sociālajam nodrošinājumam - sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai.

Papildus minētajam, pašvaldībām ir iespēja noteikt lielāku atbalsta apjomu un iespēju īpašos gadījumos BUP saņemt arī pēc bērna 3 gadu vecuma sasniegšanas.

Šāda kārtība radīs zināmas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Lai sekmētu pārdomāta un pakāpeniska regulējuma ieviešanu, DLC rosina:

1) Pārtraukt BKP izmaksu no bērna 1,5-2 gadu vecuma 42,69 euro apmērā, regulējums ieviešams ar 2019. gada 1. janvāri;

2) No valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt pedagogu atalgojumu 3-4 gadus vecajiem bērniem 50% apmērā, tādējādi sniedzot atbalstu pašvaldībām, regulējums ieviešams pakāpeniski, nosakot valsts atbalstu pedagogu atalgojumam par 4 gadus vecajiem bērniem ar 2018. gada 1. janvāri, savukārt par 3 gadus vecajiem bērniem - ar 2019. gada 1. janvāri.

Grozījumi radīs fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Ja tiek veiktas izmaiņas ar šādiem nosacījumiem, tad kopējā ietekme uz valsts budžetu gadā veidos 9 miljonus euro. Proti, valsts budžeta ietaupījums no BKP izmaksas pārtraukšanas no bērna 1,5-2 gadu vecuma veidos 5 miljonus euro gadā,86 savukārt izmaksas par pedagogu atalgojuma nodrošināšanu 3-4 gadu vecuma bērniem 50 % apmērā no valsts budžeta prasīs papildus 14 miljonus euro, par katru vecuma grupu atsevišķi attiecīgi 7 miljonus euro.87

Saistībā ar DLC rosināto pieeju, rodas jautājums par tiesiskās paļāvības principu, jo tiek paredzēta BKP izmaksas pārtraukšana no bērna 1,5-2 gadu vecuma. Analizējot tiesiskās paļāvības principa izpausmes, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu.88 No tiesiskās paļāvības principa izrietošā prasība nodrošināt pēc iespējas saudzējošāku pāreju uz jauno tiesisko regulējumu ir īpaši nozīmīga, to ir iespējams nodrošināt, piemēram, pārejas noteikumos atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos uz noteiktu laiku.89 Kā minēts iepriekš, BKP no bērna 1,5-2 gadu vecuma izmaksai zūd pamats gadījumā, ja bērns apmeklē PII, savukārt situācijā, ja pats vecāks pieskata bērnu, šāds finansējuma apmērs ir krietni par zemu, lai nosegtu izmaksas, un DLC priekšlikums paredz šo apmēru paaugstināt uz 60 % no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām. Tāpat tiek paredzēts saudzējošs pārejas periods, proti, regulējumam par BKP atcelšanu minētajā periodā būtu jāstājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Līdz ar to šis priekšlikums atbilst tiesiskās paļāvības principam.

DLC eksperti kopš savas darbības uzsākšanas 2016. gadā prioritātes valsts atbalsta mehānismiem izvirza galvenokārt atbilstoši nodarbinātību veicinošajam scenārijam, kas ir virzīts uz nodarbinātības veicināšanu un ģimeņu labklājību, valstij nodrošinot ģimenes un darba dzīves apvienošanai labvēlīgus apstākļus.90 Vecākam, izvēloties iespēju pašam pieskatīt bērnu no 1,5-3 gadu vecumam, pastāv risks zaudēt iepriekš gūtās darba iemaņas. Savā 2016. gada promocijas darbā DLC eksperte, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa šo problemātiku ir aprakstījusi, analizējot pabalstu sistēmu, kas Latvijā pastāvēja 1990.-1994. gados,91 kad tika paredzēts ikmēneša pabalsts 50 rubļu apmērā par katru bērnu vecumā no 3 gadiem līdz mācību uzsākšanai skolā, bet ne ilgāk kā līdz 7 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē PII. Papildus tam, mātēm, kuras kopa bērnu vecumā no 1,5-3 gadiem, kas neapmeklēja PII, tika izmaksāts ikmēneša pabalsts 70 rubļu apmērā. Salīdzinājumā ar šo sistēmu, DLC piedāvātais modelis ir saudzīgāks, jo neparedz iespēju vecākam pašam rūpēties par bērnu līdz 7 gadu vecumam un par to saņemt finansējumu.

Tomēr paredzot iespēju vecākam no bērna 1,5-3 gadu vecuma uzņemties bērna pieskatīšanu pašam un saņemt par to finansiālu atbalstu, jāinformē vecāki par iespējamām sekām, ilgstoši neesot nodarbinātam, kas saistīts ar grūtībām vēlāk iekļauties darba tirgū. Šādām informatīvajām aktivitātēm ir īstermiņa fiskālā ietekme. Informatīvo kampaņu būtu vēlams īstenot vēl pirms jaunā regulējuma spēkā stāšanās.

DLC rosinātās izmaiņas ir pamatotas un nepieciešamas, jo to galvenais mērķis ir sakārtot pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas sistēmu tā, lai bērnu aprūpes veidi būtu pieejami visiem bērniem, tie būtu daudzveidīgi un elastīgi attiecībā pret vecāku izvēli un darba laiku.

6. Stratēģiskais virziens: ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana

6.1. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai

Jau iepriekšējā gadā DLC eksperti atbalstīja LM jaunās politikas iniciatīvas īstenošanu ārpusģimenes aprūpes jomā, atsaucoties gan uz pētījumu par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas darbību Latvijā un ārvalstīs92, kurā tika identificēti vairāki būtiski trūkumi sistēmas efektīvai darbībai, gan arī par uz faktu, ka LM sadarbībā ar citām institūcijām 2014. gadā izstrādāja "Koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu", kas paredzēja pakāpeniski budžeta iespēju ietvaros veikt vairākas nozīmīgas izmaiņas adopcijas un ārpusģimenes sistēmu darbības uzlabošanai, kas līdz šim kavējušas to efektīvu darbību un līdz ar to arī valstiski nozīmīgu mērķu sasniegšanu cilvēkdrošības stiprināšanas jomā. Neskatoties uz to, ka Koncepcija ar MK rīkojumu Nr. 114 tika atbalstīta valdībā 2015. gada 9. martā93, finansējums tajā ietverto pasākumu īstenošanai līdz šim nav ticis piešķirts.

Šajā gadā LM savas aktivitātes šajā jomā turpina, un ir iesniegusi finansējuma pieprasījumu ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes atbalsta pasākumiem kā vienam no LM prioritārajiem virzieniem. Kā prioritārā pasākuma mērķis izvirzīts adoptētāju un ārpusģimenes aprūpes atbalsta sistēmas pilnveidošana, lai veicinātu ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību un panāktu, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē.

Problēma

Normatīvajos aktos noteikts, ka ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem primāri nodrošina aprūpi ģimeniskā vidē - pie aizbildņa vai audžuģimenē. Tomēr vēl aizvien ir situācijas, kad bērni tiek ievietoti bērnu aprūpes institūcijās.

Pašlaik ir nepietiekams skaits audžuģimeņu un aizbildņu, kādēļ visiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pašvaldībā nevar nodrošināt aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē. Ģimeniskā vidē dzīvojošu bērnu īpatsvars no visu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita 2016. gadā sasniedza 82,5 %, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu īpatsvars no visu nepilngadīgo bērnu skaita valstī bija 1,97 %.

Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, valdība apstiprināja koncepcijā "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu" piedāvātos pasākumus. 2017. gadā tika piešķirts finansējums tikai atsevišķiem koncepcijas pasākumiem.

Risinājums

Prioritārais pasākums paredz turpināt koncepcijā plānoto pasākumu ieviešanu, un no 2018. gada:

1) sākt ieviest specializētās audžuģimenes;

2) palielināt pabalstu audžuģimenē esoša bērna uzturam un noteikt to dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (par bērnu līdz 7 gadu vecumam - 215 euro; par bērnu 7-18 gadu vecumā - 258 euro);

3) palielināt atlīdzību audžuģimenēm līdz pirmsadopcijas atlīdzības apmēram jeb bērna kopšanas pabalstam līdz bērna 1,5 gada vecumam, un noteikt to atkarībā no bērnu skaita, piemērojot koeficientu 0,3 par katru nākamo bērnu (ar 1 bērnu - 171 euro, par 2 bērniem - 222 euro, par 3 bērniem - 274 euro);

4) veikt sociālās iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai par audžuģimenēm;

5) sociāli apdrošinātām personām, kas aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam, izmaksāt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi atbilstoši vidējai sociālās apdrošināšanas iemaksu algai valstī.

6.2. Papildus DLC priekšlikumi ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes īstenošanai

Papildus LM prioritārā virziena aktivitātēm, izvērtējot esošo situāciju, DLC piedāvā paplašināt tēmas tvērumu un kā nozīmīgus saskata arī citus pasākumus, t.sk.:

6.2.1. Apmaksāta 10 kalendāro dienu atvaļinājuma noteikšana, adoptējot bērnus līdz 18 gadu vecumam.

Pamatojums. Ar 2017. gada 1. janvāri tika noteikts, ka ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem par Darba likuma 155. panta piektajā daļā piešķirto 10 kalendāra dienas ilgo atvaļinājumu tiek piešķirts paternitātes pabalsts. Iepriekš šis atvaļinājums netika apmaksāts (ne no valsts, ne no darba devēju puses). DLC rosina noteikt, ka identisks atvaļinājums tiek apmaksāts arī tiem adoptētājiem, kuri adoptē bērnus, vecākus par trim gadiem, lai veicinātu par 3-4 gadiem vecāku bērnu adopciju.

DLC ieskatā adoptētāju situācija, ģimenē ienākot jaunam loceklim, neatšķiras pēc adoptētāju vajadzības pavadīt vairāk laika ar adoptēto bērnu: bērnam jebkurā vecumā ir specifiskas vajadzības - mazākā vecumā vajadzīga komunikācija piesaistes veidošanai un stiprināšanai, bet lielākā vecumā - tā var ietvert vajadzību pārvarēt jau nostiprinājušos stereotipus un uzvedības modeļus.

6.2.2. Ieviest motivējošu sistēmu tām pašvaldībām, kurās bērniem tiek nodrošināta ģimeniska vide.

Pamatojums. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju, 2016. gada vidējās faktiskās izmaksas (ar kapitālieguldījumiem) par viena bērna uzturēšanu aprūpes iestādē bija 1130,28 euro mēnesī (13 563,36 euro gadā). 2015. gadā kopā iestādēs atradās 1429 bērni.94 2016. gadā iestādēs atradās 1216 bērnu. Praksē nereti rodas situācijas, ka finansiālā izdevīguma dēļ aprūpes iestāde bērnam kļūst par pastāvīgu aprūpes formu. Šāda situācija nav pieļaujama, jo vislabākais aprūpes veids bērnam ir ģimeniska vai tai pietuvināta vide. Līdz ar to nepieciešams ieviest motivējošu sistēmu tām pašvaldībām, kurās bērniem ģimeniska vide tiek nodrošināta augstākā apmērā, un aprūpe iestādēs tiek nodrošināta tikai galējās nepieciešamības gadījumos. Piemēram, 2015. gadā 23 pašvaldības ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem nodrošināja 100% aprūpi ģimeniskā vidē, tajā skaitā Alsungas, Sējas, Kandavas, Ādažu pašvaldības.95

DLC ieskatā šo labās prakses pašvaldību motivēšanai iniciatīvas 'Ģimenei draudzīga pašvaldība" konkursa ietvaros pašvaldību vērtēšanai vēlams iekļaut kritēriju par ārpusģimenes aprūpes apjoma nodrošināšanu attiecīgajā pašvaldībā, tādējādi stiprinot pozitīvo konkurenci.

7. Stratēģiskais virziens: sadarbība ar tautiešiem ārpus Latvijas, remigrācijas veicināšana

Kā zināms, līdz ar dabiskā pieauguma rādītājiem, ko izsaka starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem, papildus demogrāfiskās tendences raksturo migrācijas saldo - rādītājs, ko veido no valsts izbraukušo skaita attiecība pret valstī iebraukušo skaitu. Dati rāda, ka, lai arī no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju īpatsvars laika periodā no 2010. līdz 2016. gadam samazinājies, tas vēl aizvien ir salīdzinoši augsts un būtiski pārsniedz valstī iebraukušo īpatsvaru96. Līdz ar to migrācijas saldo rādītāji ir negatīvi.

Papildus augstajiem emigrācijas, kas izteiktāka bija ekonomiski aktīvāko iedzīvotāju vidū, rādītājiem kā nozīmīgs izaicinājums tautas ataudzei Latvijā jāmin Latvijas iedzīvotāju dzimumstruktūras un vecumstruktūras prognozējamās izmaiņas97. Sagaidāms, ka tuvākā laikā būtiski samazināsies gan fertilajā vecumā esošo sieviešu skaits, gan arī ekonomiski aktīvo vīriešu skaits, iedzīvotāju vecumstruktūrā arvien lielāku īpatsvaru ieņemot gados vecākiem cilvēkiem, kā rezultātā sabiedrības novecošanās rezultātā arī turpmāk Latvijā pieaugs demogrāfiskās slodzes rādītāji.

Ņemot vērā minēto, līdz ar dzimstības veicināšanu un sociālo garantiju un palīdzības sistēmas optimizēšanu, lai nodrošinātu atbilstību minimālajam patēriņa grozam un vienlaikus motivētu cilvēkus atgriezties darbā, kā viena no valdības prioritātēm tautas ataudzes jomā tika izvirzīta ekonomiskās migrācijas mazināšana.

Sekojot šim uzstādījumam, arī sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmā "Māras solis" iekļauti atsevišķi pasākumi ģimeņu, jo īpaši, ar bērniem, remigrācijas veicināšanai un Latvijas bērnu tiesību un interešu aizsardzībai ārvalstīs, kas tādejādi paplašina līdzšinējo ģimenes atbalsta politikas tvērumu, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldību iespējām šajā jomā.

Būtiski, ka "Māras solī" ietvertie pasākumi ģimeņu remigrācijas veicināšanai nekādā veidā neatkārto un nedublē jau galvenajā politikas dokumentā šajā jomā - Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018. gadam98 ietvertos pasākumus sadarbībai ar diasporu, bet gan iezīmē konceptuāli jaunu pieeju attieksmē pret šiem procesiem, fokusējoties tieši uz individuālu pieeju valsts un pašvaldības attiecībās ar tautiešiem ārpus Latvijas.

Turklāt jāatzīmē, ka pierādījumos balstītas politikas veidošanai remigrācijas veicināšanai PKC laika periodā no 2017. gada jūnija līdz decembrim īstenoja pētījumu, kura ietvaros, balstoties uz vairākiem līdzšinējiem Ārlietu ministrijas finansētiem un LU Filozofijas un socioloģijas institūta un LU Diasporas un migrācijas pētniecības centra veiktiem pētījumiem, zinātnieki analizēja Latvijas pašvaldību instrumentus remigrācijas veicināšanai. Padziļināti tika pētīti t.s. labās prakses piemēri - aktīvākās pašvaldības, kā arī izstrādāti priekšlikumus efektīvākiem instrumentiem tautiešu atgriešanās Latvijā motivēšanai, t.sk. izvērtēs iespēju pašvaldībās izveidot projektu vadītāja amatu, kas tieši kontaktētos ar emigrantiem, piedāvājot konkrētas programmas vai pasākumus Latvijā.

Papildus, sekojot pieejai - bērns, viņa intereses, vajadzības un tiesības ģimenes atbalsta politikas centrā - "Māras solis" 2018. gadā ietver TM un LM iniciētus pasākumus ārpus valsts dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo bērnu interešu un tiesību aizsardzībai. Turpmākajos gados Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmā "Māras solis" izbraukušo tautiešu atgriešanos veicinoši un sadarbību ar diasporu stiprinoši pasākumi tiks izvērsti.

7.1. Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai

Kā rāda 2016. gada nogalē īstenotā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra aptaujas dati, katrs trešais remigrants dzīvo ģimenē kopā ar bērnu99. Biežāk minētie iemesli gadījumos, kad remigranti atgriezušies, ir "pietrūka ģimenes un draugu" (50 %) un "ilgas pēc Latvijas" (ap 40 %), kā arī citi ģimenes un personīgie apstākļi (virs 20 % katrā kategorijā), kam tam seko vēlme, lai bērni dzīvotu un mācītos Latvijā (21 %)100.

Apskatot sarežģījumus, ar kuriem saskaras remigranti pēc atgriešanās, visbiežāk respondenti minējuši grūtības atrast darbu sev (40 % aptaujāto) vai dzīvesbiedram (14 %). Dažādas citas grūtības rodas ievērojami retāk. Dati rāda, ka aptuveni 13 % no ģimenēm, jo īpaši tajās, kur ir nepilngadīgi bērni, radušies kādi ar bērnu izglītību saistīti sarežģījumi, piemēram, grūtības atrast vietu bērnam skolā vai bērnudārzā; neapmierinātība ar skolas vidi vai attieksmi.

Savukārt analizējot faktorus, kas atvieglotu un palīdzētu atgriešanās procesam, kā galvenie minēti - nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu (64 %), informācija par nodarbinātības iespējām (33%) un atbalsta programma uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai (29 %). Tāpat būtiska ir informācija par pakalpojumiem tieši ģimenēm - no visiem remigrantiem, par būtisku uzskatīja pašvaldības atbalstu dzīvojamās telpas meklēšanā (28 %), informācija par valsts un pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem (19 %), bērniem pieejamas PII (16 %).

Ņemot vērā to, ka gandrīz trešā daļa no tautiešiem, kas atgriezušies, ir ar ģimenēm, tad interese par ģimenes pakalpojumiem no kopējā remigrantu apjoma ir ļoti augsta - no tā izriet, ka gandrīz visos gadījumos, ka remigrantam ir ģimene ar bērnu, pakalpojumu pieejamība ģimenēm ir viens no būtiskākajiem faktoriem.

Pilotprojekts pašvaldībās "Reģionālās remigrācijas koordinators"

Latvijas valstspiederīgo atgriešanos kavē arvien intensīvāka integrēšanās mītnes zemē un saiknes ar Latviju vājināšanās - jo ilgāk tautieši dzīvo ārpus Latvijas, jo vairāk samazinās iespējamība, ka viņi atgriezīsies101. Būtisks izšķiršanās brīdis ģimenēm ar bērniem - atgriezties Latvijā vai palikt emigrācijā, bieži vien ir tad, kad bērns pieaug un ir jāiekārto bērnudārzā vai skolā. Neapšaubāmi, vēlmi atgriezties kavē arī ekonomiskie faktori - spēja atrast darbu vai izveidot uzņēmumu, kas nodrošinātu iztiku ģimenei. Valsts līmeņa pasākumi savulaik tikai iekļauti 2013. gadā izstrādātajā Remigrācijas atbalsta pasākumu plānā 2013.-2016. gadam.

Tomēr jāatzīmē, ka, lai veicinātu ģimeņu remigrāciju, nozīmīgi ir ne tikai pasākumi valsts līmenī, bet ārkārtīgi svarīga ir tieši pašvaldību, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, loma. Turklāt tieši pašvaldības ir tās, kas vistiešāk saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanās negatīvajām sekām.

Kā secināts jau iepriekš minētajā remigrantu aptaujā, kopumā gandrīz katrs piektais no tautiešiem, kuri atgriezušies Latvijā, norādījis, ka viņiem atgriezties būtiski būtu palīdzējusi kontaktpersona pašvaldībā, ar kuru sazināties un lūgt jau precīzāk viņa konkrētai situācijai atbilstošu informāciju.

DLC priekšlikums

DLC rosina īstenot pilotprojektu, pirmkārt, izveidojot reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, kas sākotnēji aptvertu 5-10 plānošanas reģionu pārstāvjus un projektu vadītājus pašvaldībās šī uzdevuma veikšanai, no katra plānošanas reģiona pa vienam. Pēc detalizētas iepazīšanās ar ziņojuma punktā 1.3. minētā pētījuma "Pašvaldību politikas instrumenti aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai" rezultātiem, balstoties uz pētījuma rezultātiem un citiem indikatoriem par pašvaldību darbu remigrācijas jomā, plānots noteikt 5-10 pilotpašvaldības, kurās varētu īstenot platformas izveidi remigrācijas veicināšanai.

Reģionālā remigrācijas koordinatora funkcijas:

• Remigrācijas jautājumu speciālists, pie kura ģimenes, kas vēlas atgriezties Latvijā, var vērsties un uzzināt visu nepieciešamo informāciju, piemēram, par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām, darba piedāvājumiem pašvaldības teritorijā, iespējām bērnus pieteikt bērnudārzā vai skolā, par pieejamiem mājokļiem un citiem jautājumiem;

• Asistents ģimenēm - katrai remigrantu ģimenei tiek piesaistīts asistents, kurš sniedz ne tikai informāciju pēc pieprasījuma, bet pats aktīvi komunicē un jautā ģimenēm par aktuāliem jautājumiem, kur būtu nepieciešama palīdzība.

Reģionālā remigrācijas koordinatora uzdevumi:

• Koordinators katrā pašvaldībā veido speciālistu tīklu, iekļaujot gan pašvaldību iestādes, gan valsts iestādes, kā arī;

• Koordinators veido potenciālajam remigrantam "Personalizētu piedāvājumu", kur atbilstoši remigranta interesēm, sagatavo un pilnveido piedāvājumu. "Personalizētais piedāvājums" iekļauj informāciju par interesējošajiem pakalpojumiem, dzīves vietas un uzņēmējdarbības iespējām - nepieciešamības gadījumā koordinators nodrošina atbalstu projektu pieteikumu sagatavošanā (piesaistot par atbalstu atbildīgo institūciju speciālistus);

• Koordinators izveido reģionā pieejamā privātā un pašvaldības dzīvojamā fonda datu bāzi, ko var piedāvāt remigrantu ģimenēm.

• Ņemot vērā koordinatora ciešo saikni gan ar pakalpojumu sniedzējiem, gan tieši - ģimenēm, viens no koordinatora uzdevumiem būtu arī monitorēt sniegto pakalpojumu kvalitāti un saturu, nepieciešamības gadījumā iniciējot korekcijas.

Otrkārt, pilotprojekta ietvaros tiktu izveidots "Tautiešu atgriešanās fonds" - fonds ģimenēm, uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā, ieguldījumiem pamatlīdzekļos.

Piedāvājums dalības fonda aktivitātes nosacījumiem:

• Prioritāri atbalsts sniegts ģimenēm ar bērniem;

• Apjoms 180 000 (36 000 euro katram reģionam jeb 4 ģimenes reģionā), t.sk., līdz 9 000 euro vienam projektam - atbalsts proporcionāli plānotajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim un valsts obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu summai, kas būtu no remigrantu maksāta apjoma;

• Atbalsts pieejams Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales reģionos, kā arī Rīgas plānošanas reģionā;

• Attiecināmās izmaksas - pamatlīdzekļu iegāde remigranta dibinātam uzņēmumam.

• Nosacījumi var tikt precizēti atbalsta pasākuma izstrādi laikā.

Veidojot jebkura veida atbalsta mehānismu, būtiski, lai līdzīga veida atbalsts būtu pieejams arī Latvijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka piedāvātais mehānisms (Fonds) veidots, balstoties uz nodokļu maksājumiem (saņem atbalstu proporcionāli veiktajām iemaksām), šāds fonds būtu līdzīgs pieejamajām nodokļu atlaidēm brīvostās un speciālajās ekonomikas zonās Latvijā:

• jau šobrīd ir spēkā esošs regulējums, kas paredz 80% UIN un NĪN atlaidi, ja tiek veiktas investīcijas uzņēmumā. Šāds mehānisms ir pieejams Rīgas un Ventspils brīvostās, kā arī Liepājas, Rēzeknes un Latgales speciālajās ekonomiskajās zonās;

• 2017. gada 16. maijā Daugavpilī notika MK sēde, kurā tika skatīts jautājums par Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017. gadam īstenošanu, un tika atbalstīta iespēja veikt grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", paredzot Latgales SEZ iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.

Ierobežotas fiskālās telpas situācijā, ļoti būtiski atzīmēt ietekmi uz valsts budžetu:

• 5 gados neitrāla ietekme uz budžetu - finansējums tiek izmaksāts pa gadiem - avansā viena gada summa; ja netiek sasniegts plānotais nodokļu un budžeta iemaksu apjoms, atbalsts tiek koriģēts;

• Sākot ar 6. gadu - pozitīva ietekme uz budžetu - atbalsta periods ir beidzies; valsts un pašvaldību budžetā ienāk papildus maksājumi;

• Projekta dzīvotspēja - projektam jāpiesaista arī komercbanku vai citu atbalsta programmu līdzfinansējums, piemēram, ALTUM, jebkurš cits atbalsta instruments, lai demonstrētu projekta dzīvotspēju.

7.2. Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai

Šobrīd liels skaits Latvijas valstspiederīgo, dzīvo un strādā ārvalstīs (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārzemēs 2017. gada 1. janvārī bija 160 807 personas102, no tiem 42 007 nepilngadīgas personas103). Līdz ar to pieaug arī tādu gadījumu skaits, kad ārzemēs mītošo Latvijas valstspiederīgo ģimeņu dzīvēs iejaucas attiecīgo valstu bērnu tiesības sargājošās iestādes.

Bērnu tiesības ir pamattiesību un pamatbrīvību kopums, kuram ir jābūt nodrošinātam katram bērnam (personai, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu), bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem ar bērnu vai viņa ģimeni saistītiem apstākļiem. Pievienojoties un ratificējot ANO Konvenciju par bērna tiesībām104, Latvijas valsts uzņēmās nodrošināt ne tikai visas konvencijā noteiktās bērna tiesības, bet arī izveidot efektīvus nacionālos tiesību aizsardzības mehānismus (administratīvos, tiesu u.c.), kurus izmantojot, tiek nodrošināta bērnu tiesību aizsardzība. ANO Konvencijas par bērna tiesībām 20. pants paredz, ka "bērnam, kuram uz laiku vai ilglaicīgi ir liegta iespēja dzīvot viņa vai viņas ģimenes vidē, vai, ja aizstāvot viņa intereses, nav iespējams atļaut turpmāku uzturēšanos šajā vidē, pienākas īpaša valsts aizstāvība un atbalsts."

Savukārt NAP2020 [259] punktā noteiktais mērķis ir: "panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē, un vardarbība ģimenē samazinās", savukārt [330] punktā noteiktais mērķis paredz: "veicināt Latvijas iedzīvotāju palikšanu un Latvijas valsts piederīgo atgriešanos Latvijā". NAP2020 uzsver, ka "[..] ieguldījums ģimeņu stiprināšanā ir ieguldījums bērnu drošībā. Tas ir Latvijas nākotnes izaugsmes pamats".

Pēdējos gados fiksēti vairāki satraucoši gadījumi, kad ārvalstu varasiestādes izņēmušas no attiecīgajā valstī dzīvojošās ģimenes bērnus un nodevušas adopcijai. Reaģējot uz situācijas aktualitāti, 2016. gada 28. janvārī LR Saeima pieņēma deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs105. Deklarācija aicināja respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā arī ņemt vērā bērna audzināšanas vēlamo pēctecību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras piederību, kā arī valodu. Saeima uzdeva Ministru kabinetam nodrošināt bērnu aizsardzību ārpus valsts robežām, sniedzot tiem atbalstu un piedaloties procesos ārvalstu iestādēs - tiesās un starptautiskajās institūcijās, kā arī Latvijas kompetentajām iestādēm pēc iespējas aktīvāk iesaistīties Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzībā ārvalstīs, lai saglabātu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo bērnu etnisko, kultūras un valodas identitāti.

Informācijas apmaiņa par situācijām, kad no Latvijas valstspiederīgo aprūpes ārvalstī tiek izņemti bērni, ir viens no jautājumiem, par ko atbildīga Tieslietu ministrija (TM), pildot centrālās iestādes funkciju vairāku Latvijai saistošo starptautisko līgumu ietvaros bērnu tiesību aizsardzības jomā106. Visbiežāk ar bērnu aprūpes tiesībām saistītas problēmas ir Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā un Norvēģijā, ik gadus ~20 gadījumos bērns tiek sākotnēji izņemts no ģimenes: 2014. gadā bijuši 20 šādi gadījumi, 2015. gadā - 25, savukārt 2016. gadā fiksēti 24 gadījumi.

Saskaņā ar TM sniegto informāciju, pēdējo piecu gadu laikā ir krasi pieaudzis ārzemēs uzsākto lietu skaits, kurās tiek izvērtēta Latvijas valstspiederīgo ģimeņu spēja parūpēties par savām atvasēm.

4. tabula

Uzsākto lietu skaits, kurās tiek izvērtēta Latvijas valstspiederīgo ģimeņu spēja parūpēties par bērniem

Gads

Lietu skaits kopā107

Tai skaitā ar:

Apvienoto Karalisti

Īriju

Norvēģiju

Vāciju

citām valstīm

2010

53

18

14

0

5

16

2011

88

43

17

2

2

24

2012

102

51

17

2

12

20

2013

132

73

21

2

12

24

2014

122

75

10

7

9

21

2015

125

83

13

6

2

21

2016

119

69

10

6

4

30

Tas, kā tiek risinātas šāda veida problemātiskās situācijas, ir atkarīgs no TM rīcībā esošās informācijas par attiecīgo ģimeni, tomēr primārais mērķis ir - paturēt bērnu Latvijā. Bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs ir svarīga kompleksa pieeja, proti, risināt jau radušās tiesiskās problēmas, novērst to cēloņus un uzlabot iesaistīto institūciju sadarbību pārrobežu ģimenes lietās.

Pašlaik vienīgā iestāde Latvijā, kas ir tiesīga veikt faktiskās situācijas un apstākļu izvērtējumu kopsakarā ar bērnu vislabākajām interesēm, ir attiecīgās pašvaldības bāriņtiesa, tāpēc arī atbilstoša pārstāvība galvenokārt ir atkarīga tieši no bāriņtiesas. Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota iestāde, un tā ievēlē bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļus. Turklāt pašvaldībai ir pienākums nodrošināt mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem, lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti. Vienlaikus pašvaldības dome nodrošina juridisko atbalstu lēmuma sagatavošanā, ja bāriņtiesas sastāvā nav ievēlēta persona, kurai ir augstākā izglītība tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija108.

Ārvalstīs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenei nonākot vietējo tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tiek piesaistītas arī Latvijas bāriņtiesas, un TM sadarbībā ar konkrēto bāriņtiesu apzina piemērotāko situācijas risinājumu. Situācijās, kad bērns varētu atgriezties vecāku aprūpē, papildu tiek arī noskaidrots, vai ģimene iepriekš ir bijusi bāriņtiesas vai sociālā dienesta redzeslokā. Taču gadījumos, kad objektīvi paredzams, ka bērnu nebūs iespējams atgriezt vecāku aprūpē (ir bijusi smaga vardarbība, apreibinošo vielu lietošanas un atkarības problēmas utt.), TM vēršas attiecīgajās bāriņtiesās ar lūgumu apzināt un izvērtēt, vai bērna turpmāko aprūpi nevarētu uzņemties kāds no Latvijā dzīvojošiem bērnu radiniekiem vai atsevišķos gadījumos - audžuģimene.

Latvijas valsts iespējas palīdzēt ģimenēm ārvalstīs, kuras cīnās par tiesībām paturēt savus bērnus pēc tam, kad mītnes valsts varas iestādes lēmušas par aizgādības tiesību pārtraukšanas vai atņemšanas procesa uzsākšanu, ir ierobežotas. Taču, lai mazinātu iespēju, ka Latvijas valstspiederīgajiem svešā zemē aizgādības tiesības tiek pārtrauktas vai atņemtas nepamatoti, TM sadarbībā ar bāriņtiesām aktīvi izmanto iespējas oponēt un iestāties par Latvijas valstspiederīgo interesēm - vēršot uzmanību uz starptautiski atzītiem bērnu tiesību aizsardzības principiem un, pēc iespējas panākot lietas izskatīšanas nodošanu Latvijas iestādēm, vai bērna ievietošanu radinieka aprūpē (Latvijā, ārvalstī), vai arī bērnu atgriešanu vecāku aprūpē.

Ņemot vērā minēto, pieaug to gadījumu skaits, kad Latvija (bāriņtiesas ar TM starpniecību) iesniedz ārvalstu kompetentajām iestādēm lūgumus nodot lietu izskatīšanai Latvijā (nodot jurisdikciju, pamatojoties uz apstākļiem, ka bērnam ir īpaša saikne ar valsti un tas atbilst bērna interesēm) vai sniegt pārstāvības iespēju.

5. tabula

LR iesniegtie jurisdikcijas pieprasījumi un pārstāvja dalības lūgumi

Gads

Lietu skaits kopā

No tām: jurisdikcijas jautājums, kopā

Tostarp jurisdikcijas pieprasījums

Tostarp pārstāvības nepieciešamība

2014

122

15

7

10

2015

125

22

6

15

2016

119

22109

9

17

Atzīstot nozīmīgo bāriņtiesu lomu bērnu tiesību aizsardzībā, TM pastāvīgi stiprina sadarbību ar bāriņtiesām, lai efektīvāk varētu reaģēt pārrobežu ģimenes lietās. Tomēr jāatzīst, ka gadījumi, kad lietā tiek aizskartas bērnu tiesības, pārsvarā ir sarežģīti, prasa specifiskas zināšanas jurisprudencē (tai skaitā starptautiskajās tiesībās, cilvēktiesībās, iesaistītās ārvalsts tiesībās), kā arī spēju profesionāli pārstāvēt Latvijas valsts un cietušās personas intereses attiecīgajā svešvalodā.

Problēma

Šobrīd bāriņtiesām nav pietiekošas kapacitātes un bieži trūkst profesionālo zināšanu un specifisko prasmju, lai kvalitatīvi nodrošinātu pieprasījumu par jurisdikcijas nodošanu sagatavošanu/iesniegšanu un pārstāvētu Latvijas valstspiederīgo bērnu intereses ārvalstu tiesās vai citās kompetentajās institūcijās.

Līdz ar to ievērojami palielinās risks, ka tiek pārkāptas Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesības, tai skaitā tiesības uz savu pilsonību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras piederību, vārdu un ģimenes saišu saglabāšanu, kā arī valodu.

DLC priekšlikums

Ievērojot iepriekš minēto, primāri būtu vērtējama pašvaldības iesaistīšana bāriņtiesas pārstāvības nodrošināšanai. Lai paaugstinātu bāriņtiesu profesionalitāti, apsverama ir bāriņtiesu kapacitātes stiprināšana. Taču kapacitātes stiprināšana ir ilgstošs un nepārtraukts process, bet bērnu tiesība un intereses ir jānodrošina prioritāri.

Lai virzītos uz mērķi - kvalificēti aizstāvēt bērna tiesības un intereses - DLC eksperti kā tūlītēju risinājumu Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs piedāvā uzsākt pilotprojektu, piesaistot kvalificētus speciālistus-juristus ar attiecīgām zināšanām un kvalifikāciju, kas nepieciešama, bet trūkst bāriņtiesu speciālistiem savu funkciju veikšanai augstākā - starptautiskā līmenī. Papildus tam jautājuma organizēšanai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā nozīmējams koordinators.

Pilotprojekta provizoriskās izmaksas - 54 457 euro gadā (no tiem 14 657 euro gadā administrēšanas izmaksas koordinatoram). Finansējums aprēķināts, ņemot vērā iespējamību, ka pārstāvība būs nepieciešama (pēc tiesas uzaicinājuma) 5 lietās un gada laikā nāksies koordinēt 50 lietas.

Pilotprojekta ilgums - 1 (viens) gads, pēc tam izvērtējot tā efektivitāti, lietderību un rezultātus.


1 Dunn K., Banati P. (2015) Strength in Numbers: How longitudinal research can support child development. UNICEF Office of Research-Innocenti, Florence. https://www.unicef-irc.org/research/pdf/423-glori-report_2015.pdf (sk.01.06.2016.)

2 "Narkotiku lietošanas tendences un paradumi Latvijā", lai monitorētu narkotisko vielu lietotāju dzīves ceļu, SPKC (2016). Narkotiku lietošanas tendences un paradumi Latvijā. http://sabves.spkc.gov.lv/Lists/DatuAvoti/DispForm.aspx?ID=392 un 7. izpētes vilnis "Pētījumam par veselību, novecošanos un pensiju sistēmu Eiropā - SHARE, Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe, SHARE (2016). http://www.share-project.org/

3 Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Norden programmas "Valsts administrācijas mobilitāte" ietvaros, īstenojot projektu "Pierādījumos balstīta ģimenes politika tautas ataudzes veicināšanai: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieredzes apmaiņa" (PA-GRO-958) laika posmā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada februārim DLC eksperti pieredzes apmaiņas vizītēs apmeklēja ar ģimenes atbalsta politikas plānošanu un īstenošanu saistītas institūcijas Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā.

4 Detalizētāka informācija par pētījumu pieejama "Generations and Gender Programme" interneta vietnē: http://www.ggp-i.org/ (10.06.2017.)

5 Heckman, J.J. (2013). Research Summary: The Lifecycle Benefits of an Influential Early Childhood Program. https://heckmanequation.org/resource/research-summary-lifecycle-benefits-influential-early-childhood-program/ (03.06.2017.)

6 Heckman, J.J. (2012). Invest in Early Childhood Development: Reduce Deficits, Strengthen the Economy. https://heckmanequation.org/resource/invest-in-early-childhood-development-reduce-deficits-strengthen-the-economy/ (03.06.2017.)

7 Piemēram, Ministry of Social Affairs and Health (2013). Child and Family Policy in Finland. https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/bitstream/handle/10024/69916/URN_ISBN_978-952-00-3378-1.pdf?sequence=1 (13.06.2017.)

8 Estonia. Strategy of Children and Families, 2012-2020: Great Children, Smart Parents, Strong Society. https://www.sm.ee/sites/default/files/content-editors/Ministeerium_kontaktid/Valjaanded/lpa_kokkuvote_eng.pdf (03.06.2017.)

9 Inspire: Seven Strategies for Ending Violence Against Children. (http://www.who.int/violence_injury_prevention/violence/inspire/en/ (01.06.2017.)

10 Heckman, J.J. (2012). Invest in Early Childhood Development: Reduce Deficits, Strengthen the Economy. https://heckmanequation.org/resource/invest-in-early-childhood-development-reduce-deficits-strengthen-the-economy/ (03.06.2017.)

11 Kārkliņa, I. (2013). Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori. Rīga: RSU. http://www.rsu.lv/petnieciba/promocija/promocijas-darbi (03.06.2017.)

12 Putniņa, A. (2016). Agrīnās brīdināšanas sistēmas pilotprojektu izvērtējums: preventīva programma pirmsskolas izglītības iestādēs. Nepublicēts.

13 Informācija par pirmsskolas iestāžu skaitu pašvaldībā iegūta no VIIS; dati uz 2017. gada 27. februāri.

14 IZM dati par 2016/2017 gadu, bet plānā iekļautas 312 skolas, kur PII programmu apgūst 10 un vairāk bērnu.

15 Teritorijas attīstības indekss ir vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara jeb nozīmības koeficientiem summējot svarīgāko, teritoriju (pašvaldību) attīstību raksturojošo statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības. Sk. http://www.vraa.gov.lv/lv/analitiska_darbiba/attistibas_indekss/ (03.06.2017.)

16 Saskaņā ar 2015. gada teritoriālās attīstības indeksu 10 bagātākās pašvaldības.

17 Mediacija.lv (2017). Kas ir mediācija? http://www.mediacija.lv/?Kas_ir_medi%C4%81cija%3F (10.06.2017.)

18 CSP (2016). Bērni Latvijā. http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_12_berni_latvija_2016_16_00_lv_en.pdf (03.06.2017.)

19 Valsts policijas "Pārskats par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2016. gada 12 mēnešos".

20 http://www.lm.gov.lv/text/1257

21 Informācija no LM mājaslapas. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/text/99

22 Informācija no VSAA mājaslapas. Pieejams: http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/vecakiem/gimenes-valsts-pabalsts

23 Valsts sociālo pabalstu likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002. 19.novembris, nr.168.

24 CSP (2016). SDG05. Valsts sociālie pabalsti. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__socdr/SD0050.px/table/tableViewLayout2/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe

25 Informācija no Igaunijas sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapas. Pieejams: http://vana.sotsiaalkindlustusamet.ee/family-benefits

26 https://www.budapestfamilysummit.com/en/

27 Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija, balstoties uz CSP datiem;

28 Noteikumi par stipendijām: MK noteikumi. Latvijas Vēstnesis, 2004. 1.septembris, nr.138.

29 Valsts kanceleja (2013). Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://petijumi.mk.gov.lv/, (44.lpp., 70.lpp., 103.lpp., 104.lpp.)

30 Informāciju pēc 12.Saeimas deputāta I. Parādnieka lūguma sagatavoja Ungārijas vēstniecība Latvijā.

31 CSP (2015). IDG06. Dzīvi dzimušie pēc dzimšanas secības. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0060.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

32 SIF (2013). Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā. Izpētes ziņojums. Pieejams:http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5f1bd5a948d699c2c2257c24002ac867/$FILE/Daudzbernu_gimenu_situacija_APTAUJA_final%20copy.pdf (13.11.2017.)

33 SDKS, Ances un Jūrkalnes pagasta sieviešu aptaujas rezultāti - nosacījumi, pie kādiem sievietes būtu gatavas laist pasaulē bērnus, 2016. gada maijs. Pieejams: http://www.lps.lv/uploads/docs_module/Demografija.pdf (13.11.2017.).

34 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.)

35 SIF (2013). Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā. Izpētes ziņojums. http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5f1bd5a948d699c2c2257c24002ac867/$FILE/Daudzbernu_gimenu_situacija_APTAUJA_final%20copy.pdf (07.07.2015.)

36 Sedlenieks, K., Rolle, K. (2017). Palīdzēt un atbalstīt: Latvijas tēvi ģimenes dzīvē. Rīga: RSU. http://paligsvecakiem.lv/tevi-ir-svarigi/kampana/ (07.06.2017.)

37 OECD (03.2016). Policy breaf. Parental leave: Where are the fathers? https://www.oecd.org/policy-briefs/parental-leave-where-are-the-fathers.pdf (08.06.2017.)

38 Eurofound (2015). Promoting uptake of parental and paternity leave among fathers in the European Union. https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef1508en.pdf (08.06.2017.)

39 Nodibinājums Tēvi (2017). Par mums. http://tevi.lv/lv/par-mums/ - Nodibinājums Tēvi ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2015. gada 24. septembrī kā turpinājums mediju aģentūras "Inspired" sociālajai iniciatīvai "Tēvs un bērns", kuras īstenošana notika ciešā sadarbībā ar nodibinājumu "Centrs Dardedze". Pēc kampaņas "Būt tēvam - tā ir māksla!" organizēšanas 2014. gadā, tika pieņemts lēmums dibināt jaunu organizāciju, lai sasniegtu nospraustos mērķus - veicināt un popularizēt ģimenes dzīvē iesaistīta tēva tēlu un lomu, kā arī mazināt traucējošos ar tēva lomu saistītos stereotipus.

40 Nodibinājums Centrs Dardedze (2014). Atklās sociālo kampaņu "Būt tēvam - tā ir māksla!" http://www.centrsdardedze.lv/lv/jaunumi/tevukampana (05.06.2017.)

41 http://www.sotsiaalkindlustusamet.ee/en/kinds-family-allowances#Parental%20Benefit

42 https://www.budapestfamilysummit.com/en/ - informācija izskanēja forumā.

43 http://www.who.int/pmnch/topics/maternal/htsp101.pdf

44 Piemēram, VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (sk. 07.07.2015.); PKC (2015). Pētījums par laulību nereģistrēšanas problemātiku. http://www.pkc.gov.lv/images/Gala_zi%C5%86ojums_19012016.pdf (sk. 01.06.2016.)

45 SPKC (2016). Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls Latvijā. http://www.spkc.gov.lv/nacionalais-veseligo-pasvaldibu-tikls-latvija/ (sk. 06.06.2016.)

46 Piemēram, Vaestoliitto (2015). The Family-friendly workplace. http://www.vaestoliitto.fi/perhe-ja-tyo/in-english/ (01.06.2017.)

47 Izvērsti: Valsts pētījumu programmas "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai" (EKOSOC-LV) projekts "Sabiedrības atjaunošana, samazinot depopulācijas riskus, veicinot tautas ataudzi un saiknes ar diasporu sekmīgai Latvijas tautsaimniecības transformācijai"

48 Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai: MK noteikumi. Latvijas Vēstnesis, 2014. 8. augusts, Nr.155.

49 Likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā": LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2001. 22. decembris, Nr. 187.

50 Ekonomikas ministrijas 06.06.2017. prezentācija Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomitejā (http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&srcv=dt)

51 Informāciju sniedza Ekonomikas ministrija.

52 Demogrāfijas lietu apakškomisijas 2017. gada 6. jūnija sēde. Pieejams: http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&prevCat=12|Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija

53 Sk. pamatojumu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" anotācijā, Latvijas Republikas Saeimas elektroniskajā vietnē: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*Par+pal%C4%ABdz%C4%ABbu*)&SearchMax=0&SearchOrder=4

54 BISS (2015). A qualitative study on health system bottlenecks in Latvia. http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/5746bc728b03e.pdf (07.07.2017.)

55 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte.http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.)

56 SIF (2013). Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā. Izpētes ziņojums. http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5f1bd5a948d699c2c2257c24002ac867/$FILE/Daudzbernu_gimenu_situacija_APTAUJA_final%20copy.pdf (07.07.2015.)

57 Latvijas Republikas E-veselības portāls. Stomatoloģiskās slimības. https://www.eveseliba.gov.lv/sakums/informativie-raksti/slimibas-un-to-profilakses/stomatalo%C4%A3ija-un-mutes-dobuma-slim%C4%ABbas (07.07.2015.)

58 Kroniņa, L. (2017).Bērnu baiļu un trauksmes zobārstniecībā saistība ar mutes veselību un psihosociālajiem faktoriem. Promocijas darbs. Rīga: RSU. http://www.rsu.lv/petnieciba/promocija/promocijas-darbi (07.07.2015.)

59 Mobilās zobārstniecības projekts. http://www.mutesveselibascentri.lv/lv/mobila-zobarstnieciba/mobilas-zobarstniecibas-projekts (07.07.2017.)

60 Latvijas Zobārstu Asociācija (LZA). Latvijas Zobārstniecības aprūpes gadagrāmata par 2015 gadu. http://www.lza-zobi.lv/lv/par-asociaciju/gada-gramatas (07.07.2017.)

61 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs socioloģijas nozarē. LU, SZF. http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Viola_Korpa_2012.pdf (sk. 19.05.02017.)

62 Vaestoliitto (2015). Family friendly workplace: Societal benefits. http://www.vaestoliitto.fi/perhe-ja-tyo/in-english/the-societal-benefits/ (sk. 19.05.2017.)

63 http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-1006_lv.htm (sk. 19.05.2017.)

64 Informatīvais ziņojums par Pekinas rīcības platformas īstenošanu Latvijā, 2016, http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba_a/pekinas_zinojums_30012017_1.pdf (sk. 19.05.2017.)

65 Informatīvais ziņojums par Pekinas rīcības platformas īstenošanu Latvijā, 2016, http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba_a/pekinas_zinojums_30012017_1.pdf (sk. 19.05.2017.)

66 Sevilla, A., Borra, C. (2015). Parental Time Investments in Children: The Role of Competition for University Places in the UK. IZA DP No. 9168. http://ftp.iza.org/dp9168.pdf (sk. 19.05.2017.)

67 Guryan, J., Hurst, E. and Kearney, M. (2008). "Parental Education and Parental Time With Children," Journal of Economic Perspectives, Summer 2008: 23-46

68 Del Boca, D., Flinn, C. and Wiswall, M. (2014). Household Choices and Child Development. Review of Economic Studies. 81, 137-185.

69 Kantar TNS pētījums par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu 2017. gada 18.-24. maijs, n=913 darba ņēmēji visā Latvijā.

70 Kantar TNS veiktā aptauja, 2017. gada 8.-12. maijs, n=315 ekonomiski aktīvo uzņēmumu vadītāji (īpašnieki, direktori, valdes locekļi)

71 Centrālās statistikas pārvaldes datubāze.

72 Ieteikumi optimālai bērnu aprūpes pakalpojumu organizācijai, SIA Projektu un kvalitātes vadība, 2016. gada jūnijs, nepublicēts.

73 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs socioloģijas nozarē. LU, SZF. http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Viola_Korpa_2012.pdf (sk. 19.05.02017.)

74 Ziņojums par elastīgu bērnu uzraudzības pakalpojumu darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku, tiesisko un politisko ietvaru projekts. SIA Projektu un kvalitātes vadība, 2017. gada maijs, nepublicēts.

75 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs socioloģijas nozarē. LU, SZF, Starpziņojums par pētījumā iesaistīto uzņēmumu līdzšinējām praksēm, risinot darbinieku bērnu aprūpes jautājumus, SIA Projektu un kvalitātes vadība, 2016. gada maijs

76 BISS, ODA, SIF (2015). Pētījums par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē. http://www.sif.gov.lv/nodevumi/nodevumi/3126/biss_petijums_lv.pdf (sk. 19.05.2017.)

77 2017. gadā Ģimenei draudzīgā komersanta statusu ieguva 31 uzņēmums, bet 2016 gadā 26 uzņēmumi.

78 Korpa, V. (2012). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana privātā sektora organizācijās. Promocijas darbs socioloģijas nozarē. LU, SZF. http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Viola_Korpa_2012.pdf (sk. 19.05.02017.)

79 Vaestoliitto (2015). The Family-friendly workplace. http://www.vaestoliitto.fi/perhe-ja-tyo/in-english/ (01.06.2017.)

80 https://rodzinaipraca.gov.pl/przewodnik/

81 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (skatīts 02.05.2017)

82 Informācija sniegta pēc DLC vadītāja pieprasījuma.

83 Informāciju sniedza VARAM pēc DLC vadītāja pieprasījuma (dati uz 2017. gada februāri).

84 Informāciju sniedza IZM un VARAM pēc DLC vadītāja pieprasījuma.

85 Informācija no VSAA mājaslapas. Pieejams: http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/vecakiem/berna-kopsanas-pabalsts

86 Saskaņā ar VSAA sniegto informāciju, BKP 2016. gadā no bērna 1,5-2 g.v. kopā izmaksāts 5,0 milj. eiro apmērā. Vidēji BKP mēnesī izmaksāts 11,2 tūkst. personām.

87 Saskaņā ar IZM sniegto informāciju, par 2017.g. valsts budžeta finansējums, kas paredzēts bērnu no 5 g.v. izglītošanā nodarbināto pedagogu atlīdzībai (VSOI un darba samaksa) (izņemot speciālo PII pedagogu atalgojumu), ir 27 651 023 eiro. Ja pieņem, ka tādas pašas izmaksas ir arī par 3-4 g.v. bērniem, tad 50% no šis summas veido ~14 milj. gadā.

88 Satversmes tiesas 2010.gada 1.decembra spriedums lietā Nr.2010-21-01, 19.punkts.

89 Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra spriedums lietā Nr. 2005-12-0103, 24. punkts.

90 VK, PKC (2013) Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (skatīts 02.05.2017)

91 Āboliņa L. Ģimene un tās atbalsta politikas attīstība Latvijā. Latvijas Universitāte: Promocijas darbs, 2016, 115.lpp. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31863/298-54487-Abolina_Liga_la10049.pdf?sequence=1&isAllowed=y (skatīts 11.02.2017)

92 LR BĢLM, SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" (2008) Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai. http://www.bti.gov.lv/lat/arpusgimenes_aprupe/statistika_un_petijumi/?doc=1877&page= (sk. 12.07.2015.)

93 MK 2015. gada 9. marta rīkojums Nr. 114 "Par koncepciju "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu"" http://likumi.lv/ta/id/272710-par-koncepciju-par-adopcijas-un-arpusgimenes-aprupes-sistemu-pilnveidosanu (sk. 05.08.2015.)

94 Labklājības ministrijas sniegtā informācija.

95 Labklājības ministrijas sniegtā informācija.

96 CSP datu bāzes.

97 VARAM (2014). 1. starpatskaite. Demogrāfisko izmaiņu raksturojums un prognozes. http://www.varam.gov.lv/files/text/Petijums_1 %20starpatskaite.pdf (sk. 11.07.2015.)

98 Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam (apstiprinātas 2011. gada 20.oktobrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.542, prot. Nr.58 21.§.

99 Hazans, M. (2016). Atgriešanās Latvijā: reemigrantu aptaujas rezultāti. Rīga: LU DMPC. http://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/Atgriesanas_Latvija_-_petijuma_zinojums_FINAL03.pdf (10.06.2017.)

100 Turpat.

101 Mieriņa, I. (zin.red), (2015). Latvijas emigrantu kopienas. Cerību diaspora. https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/2016/FSI_Ceribu_diaspora_pub.pdf (03.06.2017.)

102 http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf

103 http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/ISAG_Aarvalstiis_pec_DZGada_VPD.pdf

104 https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150

105 https://likumi.lv/ta/id/279846-deklaracija-par-nepilngadigo-latvijas-valstspiederigo-tiesibu-aizsardzibu-arvalstis

106 Tieslietu ministrija atbilstoši kompetencei nodrošina saistošo starptautisko līgumu bērnu tiesību aizsardzības jomā izpildi/sadarbību - ES Regula Nr. 2201/2003, Hāgas konvencija par bērnu civiltiesisko nolaupīšanu, Hāgas konvencija par bērnu aizsardzības pasākumiem

107 Lietu veidi:

• Latvijas bāriņtiesai nepieciešams iegūt pierādījumus par ārvalstīs dzīvojošu personu;

• Latvijas bāriņtiesa apsver Latvijā dzīvojošam bērnam iecelt aizbildni - ārvalstī dzīvojošu radinieku;

• ģimene vai aizbildnis, kas bijis bāriņtiesas redzeslokā, pārceļas uz dzīvi ārvalstīs;

• vecāks vai citi ģimenes locekļi ziņo par nepietiekamu bērna aprūpi ārvalstī;

• ārvalstu institūcijas ziņo par Latvijas valstspiederīgo ģimeni, kas nonākusi to redzeslokā - informācija par ģimenes vēsturi, atbildīgo institūciju iepriekšējo iesaisti, pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz vecāku atbildību;

• ārvalstu institūcijas ziņo par no Latvijas valstspiederīgo ģimenes izņemtajiem bērniem (nepietiekama aprūpe; pamešana novārtā; uzraudzības nenodrošināšana; drošības/veselības/dzīvības apdraudējumi (alkohols, narkotikas, vardarbība));

• ārvalstu institūcijas ziņo par ģimeni, kas bijusi redzeslokā, bet tad devusies uz Latviju.

108 Bāriņtiesu likuma 2. panta pirmā daļa, 5. panta sestā daļa, 9. panta pirmā daļa, 48. panta trešā daļa.

109 Dati uz 02.03.2016.

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

 

2. pielikums
konceptuālajam ziņojumam "Par sadarbības platformas
"Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem
ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā"

Ekspertu sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" sastāvs

Sadarbības platformas vadītājs:

Imants Parādnieks - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs

Sadarbības platformas locekļi (alfabēta secībā):

Līga Āboliņa - LM valsts sekretāra vietniece

Kārlis Eņģelis - labklājības ministra padomnieks

Nita Jirgensone - PKC Attīstības plānošanas nodaļas konsultante

Pēteris Leiškalns - sociālo lietu eksperts

Ilmārs Mežs - demogrāfs, Latvijas Universitātes pētnieks

Karina Ploka - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre

Jolanta Plūme - FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos

Egita Pole - VM valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un resursu vadības jautājumos

Edgars Putra - FM parlamentārais sekretārs

Ieva Skubiņa (bij. Kārkliņa) - DLC koordinatore, PKC Attīstības plānošanas nodaļas konsultante

Eva Upīte - Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos

Pieaicinātie speciālisti:

Linda Liepa - LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore

Dace Valte-Rancāne - PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

 

3. pielikums
konceptuālajam ziņojumam "Par sadarbības platformas
"Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem
ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-2020. gadā"

3.4. 2018. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā

Ģimenes loma laika gaitā ir mainījusies, tomēr tās nozīmīgums vienmēr ir atzīts par augstāko vērtību. Īpaši Latvijā, kurā vēsturiski ir veidojušās stipras un kuplas ģimenes. Ikviens, kas pētījis savu dzimtas koku, var pārliecināties, ka vēl pirms simts gadiem tradicionāli latviešu ģimenēs auga pieci, septiņi, desmit un pat vairāk bērnu.

Latviešu dižgari, kas likuši pamatus latviešu nacionālajai pašapziņai un veicinājuši Latvijas valstiskumu, paši auguši šādās lielās ģimenēs - šeit jāmin gan Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Kārlis Skalbe, gan Jānis Čakste un Kārlis Ulmanis.

Valsts pamats ir cilvēki! Tādēļ šogad, atzīmējot Latvijas valsts 100gadi, jo svarīgāk ir atcerēties un godināt ģimenes, it īpaši kuplās ģimenes, kuras devušas un vēl dos būtisku ieguldījumu tautas un valsts turpinātībai cauri gadsimtiem.

Mūsu valsts jau realizē Goda ģimenes apliecību (3+ ģimenes kartes) programmu, kas ar katru brīdi vēršas plašumā piepulcējot arvien lielāku atbalstītāju skaitu, sniedzot īpašus atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm. Šī valsts, sadarbībā ar uzņēmējiem veidotā, lojalitātes programma ir kļuvusi par plašāko no jebkura komersanta individuāli realizētajām lojalitātes programmām, to novērtējušas un izmanto jau vairāk, kā 20 000 Latvijas Goda ģimenes.

Atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, tiek piedāvāts 2018. gadu izsludināt par "Goda ģimenes gadu", kurā iecerēts godā celt Latvijas ģimenes - gan tās, kuras izaudzinājušas trīs vai vairāk bērnus un viņu atvases jau pieaugušas, gan tās, kuras šodien saspringtajā demogrāfiskajā situācijā sniedz savu sevišķo pienesumu, audzinot lielāku bērnu pulku - ir daudzbērnu jeb Goda ģimenes atbilstoši likumam, gan tās jaunās ģimenes, kuras tikko veidojas, nostiprinot savas attiecības laulībā un šobrīd vēl rūpējas par vienu, diviem bērniem, bet varētu piepulcēties Goda ģimeņu pulkam. Tādējādi Goda ģimenes gadā caurvijot Pagātnes - Tagadnes - Nākotnes dimensijas.

Stipra ģimene balstās stabilās attiecībās. Attiecības un to kvalitāte ļoti atkarīgas arī no sabiedrības, kurā pāris dzīvo. Tāpēc ir būtiski stiprināt laulības, ģimenes un bērnu kā vērtību uztveri sabiedrībā kopumā un atbildības apziņu katrā sabiedrības dalībniekā personīgi. Tad vairosies arī kuplu un krietnu ģimeņu skaits!

Veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti un uzsākot īstenot "Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis", 2018. gads tiek izsludināts par "Goda ģimenes gadu", Latvijas simtgadē organizējot plašu programmu Goda ģimeņu cildināšanai.

Mūsu, kā sabiedrības nākotne ir atkarīga no mūsu pašu bērniem, no viņu izaugsmes, krietnuma, labdabības, godprātības, prasmēm un protams arī skaita. Lai to pienācīgi nodrošinātu mums jādod savs nozīmīgs pienesums veltot savas rūpes un uzmanību bērniem.

Tāpēc arī Goda ģimenes gada moto - "Laiks bērniem!", kas iedzīvināms gan katram personīgi, gan valstiski - šodien, rīt, svētkos un ikdienā.

"Goda ģimenes" gadam tiek izvirzīti sekojoši mērķi:

1. Godināt daudzbērnu ģimenes;

2. Veicināt sabiedrības izpratni par ģimenes lomu sabiedrības attīstībā;

3. Vairot sabiedrības pozitīvo attieksmi.

Atbildīgā institūcija par rīcības plāna detalizētas izstrādes koordināciju - VARAM.

2018. gadā plānots:

1) Organizēt augsta līmeņa starptautisku forumu - "Laiks bērniem! Ceļā uz ģimenei draudzīgāko sabiedrību

Foruma mērķis - izstrādāt ceļa karti ģimenes politikas attīstībai Latvijā un Eiropā, veicinot ģimenes kā vērtības apzināšanos sabiedrībā.

Foruma uzdevumi:

- Labās prakses apzināšana un pieredzes apmaiņa Latvijā un citās valstīs,

- Demogrāfiskās situācijas un ģimenes politikas problēmu apzināšana,

- Priekšlikumu izstrāde ģimenes atbalsta pasākumu nodrošināšanai nākotnē.

2) Organizēt daudzveidīgus pasākumus, informatīvi izglītojošu kampaņu "2018. - Latvijas Goda ģimenes gads", lai veicinātu sabiedrības izpratni par ģimenes lomu un cildinātu daudzbērnu ģimenes - jo īpaši Latvijas simtgades pasākumu ietvaros.

Plānots nodrošināt ģimeņu līdzdalību:

- Daudzbērnu ģimeņu godināšanas pasākumos pašvaldībās,

- Sniedzot informāciju par Goda ģimenēm plašsaziņas līdzekļos,

- Ģimenes dienas, Mātes dienas u.c. ģimenisko un svinīgo pasākumu ietvaros,

- Latvijas 100gades svinību pasākumos.

3) Veicināt sabiedrības, NVO un pašvaldību līdzdalību un sniegt atbalstu iniciatīvām, veidojot ģimenei draudzīgu vidi - organizēt grantu konkursu NVO un pašvaldībām "2018. - Goda ģimenes gads"

4) Izstrādāt Latvijas Goda ģimeņu reģistru - nodrošinot aktuālas informācijas pieejamību kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai, kā arī pieejamo datu analīzei ģimeņu atbalsta politikas priekšlikumu izstrādei.

Goda ģimenes gada Rīcības plāna īstenošanai un koordinēšanai VARAM izveidot Vadības grupu, iekļaujot tajā VARAM, LM, KM, VRAA, SIF un PKC (DLC) pārstāvjus. Atbilstoši vadības grupā izstrādātajam detalizētam konceptam un pasākuma plānam Latvijas Goda ģimenes gada ieviešanai minētie pasākumi var tikt precizēti vai papildināti ar jauniem pasākumiem.

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 36Pieņemts: 05.02.2018.Stājas spēkā: 05.02.2018.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 27, 07.02.2018. OP numurs: 2018/27.5
Saistītie dokumenti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
296891
05.02.2018
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva