Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.114

Rīgā 2015.gada 9.martā (prot. Nr.12 26.§)
Par koncepciju "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu"

1. Atbalstīt koncepcijas "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu" (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Labklājības ministrijai adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanai 2016. gadā 4 733 989 euro apmērā, 2017. gadā 5 159 969 euro apmērā, 2018. gadā 10 627 860 euro apmērā un 2019. gadā 12 618 978 euro apmērā izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta "Par valsts budžetu 2016. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju izvērtēt esošo tiesisko regulējumu uzturlīdzekļu piedziņai no bērnu vecākiem par labu aizbildnim, un tieslietu ministram, ja nepieciešams, līdz 2016. gada 30. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

5. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanā, un labklājības ministram līdz 2022. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par turpmākās finansēšanas kārtības iespējamiem risinājumiem bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai.

(Grozīts ar MK 31.05.2017. rīkojumu Nr. 265; MK 07.05.2019. rīkojumu Nr. 219; MK 14.04.2021. rīkojumu Nr. 243)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Labklājības ministrs Uldis Augulis
(Ministru kabineta
2015.gada 9.marta
rīkojums Nr.114)
Koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu
(informatīvā daļa)

(Koncepcija grozīta ar MK 31.05.2017. rīkojumu Nr. 266; MK 07.05.2019. rīkojumu Nr. 219; MK 14.04.2021. rīkojumu Nr. 243)

Rīga, 2015

Satura rādītājs

Ievads

1. Adopcija

1.1. Esošās situācijas apraksts

1.2. Adoptētāju tiesības uz finansiālo atbalstu

1.3.  Potenciālo adoptētāju apmācības

1.4.  Problēmas formulējums

1.5.  Problēmas risinājuma varianti un ar koncepcijas ieviešanu saistītās izmaksas

2. Bērnu ārpusģimenes aprūpe

2.1.  Esošās situācijas apraksts

2.2.  Bērna aprūpe aizbildnībā

2.3. Bērna aprūpe audžuģimenē

2.4. Problēmas formulējums

2.5. Problēmas risinājuma varianti un ar koncepcijas ieviešanu saistītās izmaksas

3. Turpmākā rīcība koncepcijas īstenošanai

4. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

1.pielikums

2.pielikums

3.pielikums

4.pielikums

Ievads

Priekšnosacījums ikviena bērna pilnvērtīgai attīstībai ir aprūpe ģimenē, kur bērnam ir iespēja saņemt nepieciešamo psihoemocionālo atbalstu. ANO 1989.gada 20.novembra Konvencija par bērnu tiesībām1 paredz, ka bērnam, lai viņš varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, jāaug ģimenes vidē, laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā. ANO pamatnostādnēs par bērnu alternatīvo aprūpi2 teikts, ka ģimene ir dabīgā vide bērna augšanai, labklājībai un aizsardzībai, vispirms jācenšas panākt to, lai bērns paliktu vai atgrieztos savu vecāku vai tuvu ģimenes locekļu aizgādībā.

ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 20.panta pirmajā daļā teikts, ka bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Rokasgrāmatā "Konvencijas par bērna tiesībām ieviešana praksē" minēts, ka bērnam, kas uz laiku vai pastāvīgi šķirts no ģimenes, ir nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi hierarhijā – vispirms ģimenes radinieki, tad aizvietojošā ģimene ar audžuvecākiem vai adopcijas kārtā un tikai treškārt pieļaujama bērna kopšana iestādē.

Sociālo investīciju pakotnē iekļautajā 2013.gada 20.februāra Eiropas Komisijas ieteikumā "Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana" ES dalībvalstis ir aicinātas organizēt un īstenot politiku, kas novērstu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, izmantojot integrētu stratēģisku pieeju. Eiropas Komisija aicina nacionālajās politikās kā mērķi izvirzīt iespēju bērniem palikt vai atgriezties vecāku aprūpē, piemēram, atrisinot ģimenes materiālo nenodrošinātību, apturēt tādu aprūpes iestāžu izplatīšanos, kas domātas bērniem bez vecāku aprūpes, tā vietā veicināt kvalitatīvu vietējās sabiedrības nodrošinātu aprūpi un sekmēt aprūpi ģimenes vidē, kur bērnu viedoklis tiek pienācīgi ņemts vērā u.c.

Neskatoties uz normatīvajos aktos noteikto, ka bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē – pie aizbildņa vai audžuģimenē, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta aprūpes institūcijā, vēl aizvien bērni prioritāri tiek ievietoti aprūpes institūcijās. Pamatojoties uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas veiktajām pārbaudēm bērnu aprūpes institūcijās un bāriņtiesās, secināms, ja bez vecāku gādības palikušais bērns ir vecumā līdz diviem gadiem, daudzām pašvaldībām ir zema motivācija nodrošināt aprūpei institūcijā alternatīvu, ģimeniskai videi atbilstošu pakalpojumu, jo izmaksas par aprūpi institūcijā patlaban tiek segtas no valsts budžeta un pašvaldībai tādejādi nav papildu finanšu izdevumi laikā, kamēr bērns uzturas valsts sociālās aprūpes centrā.

Viens no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam mērķiem ir panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē, plānojot, ka ģimeniskā vidē (aizbildnībā un audžuģimenē) dzīvojošo bērnu skaits attiecībā pret visiem bērniem, kas ir ārpusģimenes aprūpē, pakāpeniski palielinātos no 77,8% 2011.gadā līdz 85% 2020.gadā3.

Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojumu Nr.589) identificē šādas problēmas ārpusģimenes aprūpē:

• nepietiekami attīstīti aprūpes ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) pakalpojumi, kas bieži vien ir iemesls bērna nonākšanai aprūpes institūcijā;

• pašvaldībām nav stratēģiju un atbilstošu plānu institūcijās sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu aizstāšanai ar ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē;

• ārpusģimenes aprūpes jomā netiek izmantots starpdisciplinārā darba princips un sadarbība starp iesaistītajām institūcijām un speciālistiem ir nepietiekama;

• nepietiekams finansiālais atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzību nodrošināšanai;

• audžuģimenēm un aizbildņiem ir nepietiekamas zināšanas par aprūpes procesa nodrošināšanu, problēmsituāciju risināšanu;

• pilngadību sasniegušajiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās trūkst nepieciešamā atbalsta un nepieciešamo zināšanu un prasmju sekmīgai patstāvīgās dzīves uzsākšanai.

Lai risinātu daļu no minētajām problēmām, Pamatnostādnes paredz uzdevumu pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai, paredzot, ka pabalsts bērna uzturam nav mazāks par divkāršu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam neatkarīgi vai aprūpi nodrošina aizbildnis vai audžuģimene, kā arī, pārskatīt atlīdzības aizbildnim un audžuģimenei par pienākumu veikšanu apmēru un nosacījumus, pie kuriem atlīdzība tiek piešķirta. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālo garantiju nodrošināšanu un nepieciešamību izveidot profesionālo audžuģimeņu institūciju.

Tāpat arī saskaņā ar Rīcības plāna pamatnostādņu "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam" (Ministru kabineta 07.12.2012 gada rīkojums Nr.584) 5.5.2. un 5.5.3.punktu Labklājības ministrijai ir paredzēts izstrādāt koncepcijas projektu par aizbildnim noteikto valsts sociālo pabalstu – pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu – apmēru palielināšanu, bet atbilstoši 2.3.7.2.punktam – izvērtēt iespēju noteikt tiesības adoptētājiem saņemt valsts sociālos pabalstus līdzvērtīgi bioloģiskajām ģimenēm.

1. ADOPCIJA

1.1. Esošās situācijas apraksts

Adopcija ir viens no iespējamiem variantiem bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpei, ja tiem nav iespēja atgriezties bioloģiskajā ģimenē, tādā veidā nodrošinot iespēju bērnam iegūt nepieciešamo ģimenisko vidi, kas ir pamats bērna pilnvērtīgai attīstībai ilgtermiņā. Adopcijā bērna vislabākajām interesēm jābūt "svarīgākajam" apsvērumam, nevis tikai vienkārši "primārajam" apsvērumam – nevienas citas intereses, ne ekonomiskās, politiskās, valsts drošības vai adoptētāju intereses nav uzskatāmas par svarīgākām vai līdzvērtīgām bērna interesēm.

Saskaņā ar Civillikuma 162.panta otro daļu nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērna un vecāka attiecības.

Saskaņā ar Darba likuma 153.panta pirmo daļu darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību. Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par aprūpes un uzraudzības termiņa pagarināšanu, atvaļinājumu pagarina līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam.

Adoptējot bērnu, adoptētais bērns attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.  Ja bērns tiek adoptēts, tad viņam atbalsts tiek nodrošināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, jo vecāku pienākums rūpēties un gādāt par savu bērnu saglabājas līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Adopcijas procesā izšķir šādus pamata posmus:

1) bāriņtiesa izvērtē personu iesniegto adopcijas pieteikumu un pieņem lēmumu par to, vai personas ir atzīstamas par piemērotiem adopcijai;

2) bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna pirmsadopcijas aprūpi un šajā laikā (periods var ilgt līdz 6 mēnešiem) turpina vērtēt un sniegt atbalstu ģimenei, lai saprastu, vai ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētājiem un adoptējamo izveidosies patiesas bērna un vecāka attiecības;

3) pēc pirmsadopcijas aprūpes laika beigām bāriņtiesa sagatavo atzinumu par to, vai bērna adopcija ģimenē atbilst viņa interesēm, un pieņem atbilstošu lēmumu, kā arī pagarina bērna aprūpi un uzraudzību adoptētāju ģimenē līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā (praksē šis periods ilgst apmēram līdz 3 mēnešiem);

4) bērna adopciju apstiprina tiesa.

2013.gada 31.decembrī adopcijas reģistrā bija iekļautas ziņas par 1 368 bērniem (skat. 1.piel. 1.tab. un 2.tab.) jeb par 5,7% vairāk nekā 2012.gada 31.decembrī. No kopējā adopcijas reģistrā iekļautā bērnu skaita 2013.gada 31.decembrī vecumā līdz trim gadiem bija 5,8% bērnu (2012.gadā – 5,6% bērnu), savukārt 36,3% bērnu bija noteikta invaliditāte vai bija ievērojami veselības traucējumi (2012.gadā – 40,3% bērnu). Adoptētāji 2014.gadā jāmeklē 875 bērniem jeb 64% (par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā) no visiem bērniem, kas reģistrēti adopcijas reģistrā, jo 493 bērniem jeb 36% (par 1% mazāk nekā iepriekšējā gadā) jau bija nodrošināta augšana ģimenē (bērni atradās pirmsadopcijas aprūpē vai bērnu radinieki bija izteikuši vēlmi uzņemties rūpes par bērnu) vai arī bērni nepiekrita adopcijai.

2013.gadā pavisam adoptēti 243 bērni, tai skaitā Latvijā adoptēti 112 bērni (skat. 1.att.), bet uz ārvalstīm adoptēts 131 bērns4. Latvijas adoptētāji galvenokārt izvēlas adoptēt vienu bērnu līdz 3 gadu vecumam bez ievērojamiem veselības traucējumiem, lielākoties meitenes. 2013.gadā adoptēto bērnu skaits vecumā līdz 3 gadiem bija 59 bērni jeb 53%, bet vecumā līdz 8 gadiem – jau 99 bērni jeb 89% no Latvijā adoptēto bērnu kopskaita (skat. 1.piel. 1.att.). Savukārt no visiem bērniem, kuriem 2014.gadā ir jāmeklē adoptētāji, lielākais īpatsvars ir vēlākā vecumā, proti, vecumā līdz 3 gadiem adoptētāji jāmeklē 5% bērnu, vecumā no 3–8 gadiem – 20% bērnu, bet vecumā no 8–19 gadiem – 75% bērnu. Tā kā Latvijas adoptētāji reti izvēlas adoptēt vienlaikus vairākus bērnus (2013.gadā vienlaikus divus bērnus adoptēja 11 Latvijas adoptētāji jeb par 4 vairāk nekā 2012.gadā, bet 3 bērnus vienlaikus adoptēt neizvēlējās neviena ģimene), tas ir nepietiekami, jo lielākajai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas.

1.att.

Avots: Labklājības ministrijas informācija

Puse no 2013.gadā Latvijā adoptētajiem bērniem tāpat kā iepriekšējā gadā bija no bērnu aprūpes iestādēm – 50,9% no visiem adoptētajiem bērniem, savukārt no aizbildnības tika adoptēti 28,6%, bet no audžuģimenēm – 20,5% bērnu (skat. 1.piel. 2.att.). Jāatzīmē, ka pēc Labklājības ministrijas novērtējuma Latvijā turpat visus aizbildnībā esošus bērnus adoptēja tikai bijušie bērnu aizbildņi, bet audžuģimenēs esošos bērnus pašas audžuģimenes adoptēja vidēji apmēram 27% gadījumu5.

1.2. Adoptētāju tiesības uz finansiālo atbalstu

Personai vai ģimenei, kura ņēmusi bērnu pirms adopcijas aprūpē vai ir adoptējusi bērnu, pienākas ģimenēm ar bērniem paredzētie valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti (atkarīgi no individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un kompensē personai darbā gūstamos ienākumus) un valsts sociālie pabalsti (universāls valsts atbalsts naudas izmaksu veidā pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas) (skat. 1.tab.).

1.tab.

Adoptētāju tiesības uz sociālās apdrošināšanas un valsts sociālajiem pabalstiem ģimenēm ar bērniem

Vispārīgais atbalsts ģimenēm ar bērniem

Pabalsts

Izmaksas avots

Pabalsta apmērs

Aprūpes laikā (pirms adopcijas)

Pēc adopcijas apstiprināšanas

Maternitātes pabalstsSociālās apdrošināšanas speciālais budžets

80% no vidējās iemaksu algas6

X

 
Paternitātes pabalstsSociālās apdrošināšanas speciālais budžets

80% no vidējās iemaksu algas5

Vecāku pabalsts7Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets

līdz bērna 1 gadam – 60% no vidējās iemaksu algas; vai līdz bērna 1,5 gada vecumam – 43,75%4

X

X

Bērna piedzimšanas pabalsts8Valsts pamatbudžets

421,17 EUR

Bērna kopšanas pabalsts9Valsts pamatbudžets

Līdz bērna 1,5 gadiem – 171 EUR mēnesī;

No bērna 1,5–2 gadiem – 42,69 EUR  mēnesī

X

X

Piemaksa pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem7Valsts pamatbudžets

Papildus bērna kopšanas pabalsta apmēram un/vai vecāku pabalsta apmēram: līdz bērna 1,5 gadiem – 171 EUR mēnesī par katru nākamo bērnu;

no bērna 1,5 – 2 gadiem, – 42,69 EUR mēnesī par katru nākamo bērnu

X

X

Ģimenes valsts pabalsts10Valsts pamatbudžets

11,38 EUR mēnesī par katru bērnu

X

X

Slimības pabalsts līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai11Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets

80% no vidējās iemaksu algas (ievērojot pabalsta izmaksājamā apmēra ierobežojumu – 16,38 EUR dienā un 50% no summas virs 16,38 EUR)

X

X

Bērna invalīda kopšanas pabalsts12Valsts pamatbudžets

213,43 EUR  mēnesī

X

X

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu13Valsts pamatbudžets

106,72 EUR mēnesī

X

X

Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās14Valsts pamatbudžets

79,68 EUR par katru sešu mēnešu periodu

X

X

Atbalsts ar celiakiju slimajiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte15Valsts pamatbudžets

106,72 EUR mēnesī

X

X

Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu16Valsts pamatbudžets

45,53 EUR mēnesī

Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu17Valsts pamatbudžets

54,07 EUR mēnesī

Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu18Valsts pamatbudžets

113,83 EUR mēnesī

Speciālais atbalsts adoptētājiem

Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi19Valsts pamatbudžets

49,80 EUR  mēnesī

X

 
Uzturlīdzekļi vai pabalsts bērna uzturam un aprūpeiBērna ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājs

Atkarībā no ārpusģimenes aprūpes veida, no kura bērns nodots aprūpei

X

 
Vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju20Valsts pamatbudžets

1 422,87 EUR

 

X

Valsts iemaksas sociālajai apdrošināšanaiValsts pamatbudžets

Pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu no 71,14 EUR

X

 

Maternitātes pabalsts kompensē sievietei zaudētos ienākumus grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā. Īpašs izņēmuma gadījums saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" II nodaļu ir situācija, ja maternitātes pabalstu piešķir citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāku kā līdz bērna 70.dzīvības dienai, ja māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas vai bērns ir atradenis. Faktiski tas nozīmē, ka maternitātes pabalsts tiek izmaksāts adoptētājam, kurš faktiski kopj mājās adoptējamo bērnu vecumā līdz 70.dzīvības dienai.

Bērna piedzimšanas pabalsts netiek piešķirts adoptētājiem, jo pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no valsts budžeta līdzekļiem vienam no adoptētājiem (tikai vietējās adopcijas gadījumos) izmaksā citu valsts sociālo pabalstu – vienreizēju atlīdzību par bērna adopciju. Atlīdzību par adopciju izmaksā par katru adoptēto bērnu 1 422,87 EUR apmērā (skat. 1.piel. 3.att.).

Ar mērķi bērna tēvam iesaistīties jaundzimušā bērna aprūpē, saskaņā ar Darba likuma 155.panta pirmo daļu bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, ko tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Savukārt saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" IIA nodaļā noteiktā bērna tēvam par bērna piedzimšanas sakarā piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām izmaksā paternitātes pabalstu. Tā kā minētais 10 kalendāra dienu ilgais atvaļinājums piešķirams bērna tēvam saistībā ar bērna piedzimšanas faktu un tā mērķis ir dot iespēju bērna tēvam būt kopā ar jaundzimušo un bērna māti, lai nodrošinātu nepieciešamo bērna aprūpi, šis atvaļinājums netiek piešķirts un attiecīgi paternitātes pabalsts netiek izmaksāts adoptētājiem.

Savukārt saskaņā ar Darba likuma 155.panta piekto daļu ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Darba likums uzliek pienākumu darba devējam piešķirt atvaļinājumu, ja darbinieks ir izteicis šādu vēlmi, taču neuzliek darba devējam par pienākumu apmaksāt šādu darbinieka atvaļinājumu. Arī valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un valsts sociālo pabalstu sistēma neparedz izmaksas šāda atvaļinājuma laikā.

Jāatzīmē, ka gan pirms, gan pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā adoptētāji vienlaikus ar vispārīgajiem ģimenēm ar bērniem paredzētajiem pabalstiem ir tiesīgi saņemt arī īpaši adoptētājiem paredzētas atlīdzības.

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 6.1pantu un Ministru kabineta noteikto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no valsts budžeta līdzekļiem izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, ja adoptētājs nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku. Atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita un ir 49,80 EUR mēnesī (skat. 1.piel. 4.att.). Atlīdzības apmērs nav mainījies kopš 2005.gada, kad tas tika noteikts nedaudz lielākā apmērā nekā tobrīd esošais bērna kopšanas pabalsta apmērs. Iespējams, ka papildus atbalsta sniegšanu adoptētājiem varētu nodrošināt, ja atlīdzība tiktu izmaksāta neatkarīgi no nodarbinātības fakta.

Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumiem Nr.111 "Adopcijas kārtība" bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājs izmaksā adoptētājam par katru adoptējamo bērnu uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpei atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē:

1) 2012.gadā uzturnaudas apmērs, ko izmaksāja bērna ārpusģimenes valsts aprūpes iestāde, bija vidēji 58,30 EUR21mēnesī, bet pašvaldības aprūpes iestāde – vidēji 76,5 EUR mēnesī;

2) ja adoptējamajam bērnam ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta nevis institūcijā, bet aizbildnībā, adoptētājs ir tiesīgs saņemt aizbildnim paredzēto pabalstu par bērna uzturēšanu, kas saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 9.pantu ir 45,53 EUR22;

3) ja adoptētājs ņem aprūpē bērnu, kurš ir ievietots audžuģimenē, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi" no pašvaldības budžeta līdzekļiem adoptētājs ir tiesīgs saņemt audžuģimenei paredzēto pabalstu bērna uzturam (mēnesī nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam – atkarībā no bērna vecuma tie 80 EUR vai 96 EUR23, ņemot vērā 2014.gadā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 320 EUR).

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6.panta ceturto un piekto daļu personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiek apdrošinātas pensijām un bezdarbam. Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumi Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" nosaka, ka par personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi:

1) pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas 20% apmērā no 71,14 EUR;

2) apdrošināšanai pret bezdarbu no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas Ministru kabineta noteiktajā apmērā atbilstoši obligāto iemaksu likmes sadalījumam pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem no 71,14 EUR.

 Savukārt par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu, iemaksas pensiju apdrošināšanai, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai tiek veiktas 20% apmērā no 142,29 EUR24.

Lai gan atvaļinājums bērna pirmsadopcijas aprūpei tiek piešķirts neatkarīgi no bērna vecuma, tomēr atvaļinājums ir saistīts ar bērna ienākšanu ģimenē, tā aprūpi un uzraudzību. Līdz ar to gan apdrošināšanas veidiem, kādiem persona tiek apdrošināta, gan iemaksu objektiem vajadzētu būt analoģiskiem. Veicot apdrošināšanas iemaksas no lielāka objekta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, personai palielināsies sociālās apdrošināšanas pakalpojums, piemēram, personai palielināsies uzkrātais pensijas kapitāls.

Kopumā izvērtējot adoptētājiem bērna aprūpes laikā (pirms adopcijas) un pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā pieejamos pabalstus, secināms, ka, lai gan adoptētājiem teorētiski ir tiesības uz tiem pašiem pabalstiem kā bērnu bioloģiskajiem vecākiem, tomēr faktiski tiesības saņemt šos pabalstus ir tieši saistītas ar adoptētāju ģimenē ienākušā bērna vecumu. Ņemot vērā to, ka Latvijas sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēma vislielāko atbalstu sniedz līdz bērna 1 gada vai pusotra gada vecumam, kad tiek izmaksāts vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts, nepietiekams atbalsts ir vērojams, ja adoptējamais bērns ir vecāks par normatīvajos aktos noteikto vecumu, līdz kuram tiek maksāts konkrētais pabalsts. Piemēram, ja ģimenē pirmsadopcijas aprūpē nonāk bērns vecāks par 1 gadu (pēc 2014.gada 1.oktobra – arī pusotru gadu), šādā gadījumā adoptētājam nav iespējams saņemt vecāku pabalstu (bērna kopšanas pabalstu adoptētājs saņems tikai par bērna kopšanu līdz bērna pusotra gada vecumam 171 EUR apmērā, bet par bērna vecumā no pusotra līdz 2 gadu vecumam kopšanu – 42,69 EUR apmērā). Līdz ar to adoptētājiem faktiski jāizvēlas starp divām alternatīvām: turpināt strādāt, nodrošinot iztiku, vai doties atvaļinājumā, lai ikdienā būtu kopā ar bērnu, tādējādi veicinot bērna labāku un ātrāku adaptēšanos jaunajā ģimenē, bet saņemot tikai atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi (49,80 EUR mēnesī neatkarīgi no adoptējamo bērnu skaita) un uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpei, kas tikai minimālā apmērā var nodrošināt bērna pamatvajadzības pēc uztura.

Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem par personām, kuras saņēma atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi 2012.gadā (darba ņēmēji un pašnodarbinātie), 82% personu bērna aprūpes laikā nebija darba ienākumu vai tie bija ievērojami samazināti un tikai 18% personu bērna aprūpes laikā turpināja saņemt darba ienākumus. Pēc atsevišķu bāriņtiesu (Rīgas, Daugavpils un Liepājas bāriņtiesas) sniegtās informācijas ģimenes bērna ienākšanai ģimenē jau iepriekš ir rūpīgi gatavojušās, bērna aprūpes laikā izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu, iekrāto ikgadējo atvaļinājumu, vecvecāku palīdzību vai auklītes pakalpojumus.

Citas Eiropas valstis dažādi risina adoptētājiem sniedzamā finansiālā atbalsta izmaksas jautājumus, un atbalsts tiek sniegts gan universālu, gan no personas ienākumiem atkarīgu pabalstu veidā (piemēram, Norvēģija, Dānija, Beļģija, Somija, Francija, Īrija, Luksmeburga). Tāpat valstīs atšķiras risinājumi, vai atbalsts adoptētājiem tiek sniegts to pašu valstī noteikto vispārīgo pabalstu sistēmas ietvaros kā bērnu bioloģiskajiem vecākiem (piemēram, Lielbritānija, Kipra, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Slovākija), vai arī tiek noteikti speciāli adoptētājiem izmaksājami pabalsti. Atsevišķās valstīs (piemēram, Dānija, Somija, Islande, Zviedrija) tiek izmaksāts arī īpašs vienreizējs adopcijas pabalsts, ja tiek adoptēts bērns no ārvalstīm. Prakse liecina, ka valstis mēdz sasaistīt tiesības uz no personas ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem ar adoptējamā bērna vecumu, piemēram, Somijā bērna aprūpes pabalsts atkarībā no personas gada izpeļņas tiek maksāts par 158 darba dienām, ja adoptētais bērns nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, bet Beļģijā adoptētājs ir tiesīgs saņemt vecāku pabalstu, ja pārtrauc darbu, lai aprūpētu bērnu, turklāt adoptētājam jābūt atvaļinājumā (ne vairāk kā trīs mēnešus, pārtraucot pilnas slodzes darbu, un ne vairāk kā sešus mēnešus, pārtraucot nepilnas darba dienas nodarbinātību) kopš adopcijas un pirms bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

Latvijā esošā finansiālā atbalsta sistēma adoptētājiem pamatā līdzinās Lietuvā noteiktajai. Lietuvā laikā, kamēr bērna adopcija vēl nav apstiprināta tiesā un persona aprūpē bērnu, tiek maksāts ikmēneša pabalsts – 151 EUR apmērā. Tāpat Lietuvā pēc bērna adopcijas tiek izmaksāts arī vienreizējs konstantas summas bērnu pabalsts 414 EUR apmērā, neskatoties uz faktu, ka šis pabalsts varētu būt bijis izmaksāts par bērnu, tam piedzimstot. Savukārt Igaunijā adoptētājam vai aprūpētājam (noslēgts attiecīgs līgums par audžuģimenes aprūpi) ir tādas pašas tiesības uz ģimenes pabalstiem un vecāku pabalstu kā citiem vecākiem – pabalstu maksājumi ir atkarīgi no bērna vecuma. Adoptētājam par bērniem, kas nav sasnieguši 4 gadu vecumu, tiek maksāts adopcijas pabalsts par 70 kalendārajām dienām, kas ir 100% apmērā no algas (analoģiski maternitātes pabalstam). Ja adoptējamais bērns ir jaunāks par 18 mēnešiem, vispirms tiek maksāts adopcijas pabalsts un pēc tam – vecāku pabalsts. Ja vecāks pirms adopcijas ir bijis bērna aprūpētājs, aprūpētājam tiek maksāts vecāku pabalsts, pēc tam – adopcijas pabalsts, un pēc tam atkal vecāku pabalsts. Igaunijā tiek izmaksāts arī vienreizējs adopcijas pabalsts par katru adoptēto bērnu (320 EUR).

Tā kā visvairāk bērnu no Latvijas tiek adoptēti uz ASV, Franciju un Itāliju, koncepcijā iekļauts detalizētāks arī šo valstu atbalsta sistēmu adoptētājiem apraksts.

Francijā adopcijas gadījumā ir tiesības uz maternitātes/paternitātes pabalstu, ja persona ir bijusi apdrošināta vismaz 10 mēnešus pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Adopcijas atvaļinājums ilgst 10 nedēļas, bet vairāku bērnu adopcijas gadījumā – 22 nedēļas. Pabalsta summa dienā ir vienāda ar pēdējo trīs mēnešu dienas vidējo izpeļņu, nepārsniedzot noteikto sociālā nodrošinājuma maksimumu (dienas pabalsta summa nedrīkst būt mazāka par noteiktu minimumu).

Vienreizējs adopcijas pabalsts 1833,41 EUR tiek izmaksāts par bērna jaunāka par 20 gadiem adopciju (uz ienākumu pārbaudi balstīts).

Pamata pabalsts 183,34 EUR mēnesī tiek izmaksāts 3 gadus no mēneša, ka bērns adoptēts, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecumam (analoģiski kā bērna piedzimšanas gadījumā, kad pabalstu maksā no dzimšanas līdz 3 gadu vecumam).

Itālijā maternitātes pabalsts tiek maksāts arī adoptētājiem, kuri adoptē bērnu līdz 6 gadu vecumam. Pabalsta izmaksas ilgums – līdz 3 mēnešiem, apmērs – 80% no algas.

Abi adoptētājvecāki kopā ir tiesīgi izmantot vecāku atvaļinājumu līdz 11 mēnešiem, kamēr bērns ir jaunāks par 8 gadiem. Vecāku atvaļinājuma kompensācija ir 30% apmērā no algas. Vecāku pabalstu adoptētājiem izmaksā par 6 mēnešu periodu un atvaļinājums jāizmanto pirmo trīs gadu laikā, pēc bērna ienākšanas ģimenē.

Bērna adopcijas gadījumā tiek sniegta finansiāla palīdzība – dzīvesvietas pašvaldība 13 mēnešus izmaksā pabalstu 131,87 EUR (apmērs pašvaldībās var būt atšķirīgs), kā arī dzīvesvietas pašvaldība 5 mēnešus izmaksā maternitātes pabalstu 316,25 EUR (kopā 1 581,25 EUR). Pabalstu nevar saņemt vienlaikus ar citiem maternitātes pabalstiem; tiek piemaksāta starpība, ja cits pabalsts ir lielāks. Pabalsts ir atkarīgs no mājsaimniecības ienākumiem, ienākumu griesti tiek vērtēti katru gadu un var atšķirties dažādās pašvaldībās.

Bez saistības ar ienākumiem par bērna dzimšanu vai adopciju tiek izmaksāts valsts maternitātes pabalsts – 1 946,88 EUR gadā. Pabalsts netiek izmaksāts kopā ar pašvaldības maternitātes pabalstu vai kādu citu maternitātes pabalstu; tiek izmaksāta starpība, ja kāds cits pabalsts ir lielāks.

ASV nav valstī vienotas atbalsta sistēmas adoptētājiem, un katrā štatā tās atšķiras25. Kopumā atbalsta veidi ietver gan nodokļu atlaides, darba devēju pabalstus, atbalsta grupas, apmācību programmas u.c. pasākumus.

1.3. Potenciālo adoptētāju apmācības

Kopš 2007.gada saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi" potenciālajām audžuģimenēm (personām) pirms statusa iegūšanas (bāriņtiesas pieņemtais lēmums par statusu) ir jāiziet obligātās audžuģimeņu apmācības, kopumā apmeklējot 68 akadēmiskās stundas un kursa beigās kārtojot pārbaudes darbu.

Adoptētājiem patlaban nav noteikts pienākums apmeklēt šāda veida apmācības, taču Labklājības ministrija Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2013.gadā ietvaros īstenoja pilotprojektu, kura ietvaros tika apmācīti 17 potenciālie adoptētāji (ieguvuši apliecības, kopumā piedaloties 80 stundu programmā), kā arī tika izstrādāti ieteikumi apmācības programmas pilnveidošanai.

Pilotprojektu potenciālo adoptētāju apmācībai iepirkumu rezultātā īstenoja nodibinājums "Centrs Dardedze". Savukārt grupas veidošana notika sadarbībā ar Rīgas bāriņtiesas speciālistiem. Divas nedēļas pirms apmācību sākuma Rīgas bāriņtiesa nodibinājumam "Centrs Dardedze" nosūtīja sarakstu, kurā savu piekrišanu dalībai grupā bija devušas 14 ģimenes (21 dalībnieks). Tomēr, uzsākot reālas apmācības, tajās piedalījās 10 ģimenes (16 dalībnieki), apliecinot, ka apmācību apmeklēšanas izteiktāka vēlme bija tiem potenciālajiem adoptētājiem, kuru ģimenēs pirmsadopcijas procesa ietvaros jau atradās bērni. Apmācību īstenošanai par pamatu tika ņemts "Potenciālo adoptētāju apmācību programmas" apraksts, kas ietvēra 10 astoņu akadēmisko stundu nodarbību ciklu. Programmas saturu veidoja 6 tematiskie bloki: juridiskais un psiholoģiskais bloks, bērna ienākšana ģimenē, izmaiņas ģimenes sistēmā, kā arī sociālais bloks un sabiedrības veselības jautājumi.

Apmācību programmas mērķi bija:

1) veicināt reālistiskas gaidas un apmierinātību ar adopciju;

2) palielināt atbalstu un veicināt atbalsta iespēju izmantošanu;

3) mazināt bērna grūtības, iekļaujoties ģimenē;

4) uzlabot vecākiem bērnu audzināšanas prasmes un iemaņas.

Pilotprojekta kopējās izmaksas (apmācītas 16 personas) 2013.gadā bija 2 845,74 EUR. Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopoto statistiku par bāriņtiesu darbu 2012.gada 31.decembrī ar bāriņtiesas lēmumu par adoptētājiem tika atzītas 325 personas (aptuveni 20 reizes vairāk kā apmācītās personas).

Latvijā 2013.gadā adopcijas reģistrā tika reģistrēti 120 adoptētāji no Latvijas un 33 adoptētāji no ārvalstīm, kuri vēl nav uzsākuši bērna adopcijas procesu, kā arī pēdējos gados Latvijā adoptē nedaudz vairāk kā 100 bērnus.26 Katru gadu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija īsteno bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa apmācības, kā arī informatīvi izglītojošos seminārus. To ietvaros Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vairākkārt ir saņēmusi priekšlikumus attiecībā uz adopcijas sistēmas pilnveidošanu, kā arī nepieciešamību nodrošināt potenciālo adoptētāju apmācības (pirms adopcijas procesa uzsākšanas). Šādas apmācības ļautu pilnvērtīgāk izvērtēt adoptētāju gatavību adopcijai, kā arī sniegt padziļinātas zināšanas un izpratni par adoptējamo bērnu emocionālajām vajadzībām, jautājumiem, kas saistīti ar bērna veselības aprūpi, un citiem bērnam un ģimenei kopumā svarīgiem jautājumiem. Analoģiski nepieciešamība apgūt līdzīga satura (t.sk. par mūsu valsts tradīcijām, ieražām u.c. ar bērnu saistītiem būtiskiem jautājumiem) apmācības savā valstī tiks prasīta arī ārvalstu adoptētājiem.

1.4. Problēmas formulējums

Adopcija bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošina iespēju iegūt nepieciešamo ģimenisko vidi, kas ir pamats bērna pilnvērtīgai attīstībai ilgtermiņā. Lai gan izšķiršanās par bērna adopciju ir pašu potenciālo vecāku griba un izvēle, kā arī veids, kā personas var palīdzēt grūtībās nonākušajiem bērniem, vienlaikus īstenojot dzīvē savas prasmes un vēlmes bērnu audzināšanā, tomēr valsts uzdevums ir atbalstīt adoptētājus un sekmēt adopciju skaita palielināšanos, īpaši vecāku bērnu adopciju (ņemot vērā, ka Latvijas adoptētāji pārsvarā vēlas adoptēt jaunāka vecuma bērnus). Vienlaikus, lai varētu nodrošināt maksimāli kvalitatīvāku adoptētā bērna aprūpi un pēc iespējas mazināt riskus, kas saistīti ar adoptētā bērna aprūpi, audzināšanu un adopcijas procesu kopumā, ir nepieciešamas obligātās potenciālo adoptētāju apmācības pirms bērna nonākšanas adoptētāju ģimenē.

Lai veicinātu bērnu uzaugšanu ģimenē un sekmētu bērnu ātrāku un veiksmīgāku integrāciju jaunajā ģimenē, ļaujot adoptētājam pirmsadopcijas aprūpes laikā atrasties atvaļinājumā un pilnvērtīgi veltīt laiku un uzmanību bērnam, kā arī lai nodrošinātu pabalstu izmaksu adoptētājiem pēc iespējas līdzvērtīgi bērnu bioloģiskajām ģimenēm, Labklājības ministrija ierosina:

1) pārskatīt esošo atbalsta sistēmu bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā un sniegt lielāku atbalstu potenciālajam vecākam pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas;

2) bērna pirmsdadopcijas aprūpes laikā par personu veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta arī invaliditātes apdrošināšanai, kā arī tiek dubultots iemaksu objektu;

3) paredzēt ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem apmaksāt atbilstoši Darba likuma 155.panta piektajai daļai piešķirto 10 kalendāra dienas ilgo atvaļinājumu, piešķirot attiecīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu;

4) nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības pirms statusa piešķiršanas, lai potenciālie adoptētāji iegūtu zināšanas par adopcijas procesu kopumā un turpmāko bērna audzināšanu ģimenē27.

1.5. Problēmas risinājuma varianti un ar koncepcijas ieviešanu saistītās izmaksas

I Valsts atbalsta sniegšana adoptētājam bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, to pēc būtības pietuvinot bērna kopšanas atvaļinājumam neatkarīgi no bērna vecuma

1.solis – ar 2016.gadu pārskatīt no valsts pamatbudžeta izmaksājamās atlīdzības (49,80 EUR) par adoptējamā bērna aprūpi apmēru un noteikt to tādā apmērā, kas atbilst bērna kopšanas pabalsta apmēram par bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanu jeb 171 EUR mēnesī. Atlīdzība tiek izmaksāta neatkarīgi no bērna vecuma. Atlīdzība netiek izmaksāta, ja bērnu adoptē audžuģimene vai aizbildnis, kura aprūpē bērns iepriekš atradies (līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā tiek izmaksāti audžuģimenei un aizbildnim noteiktie pabalsti), kā arī adoptējot otra laulātā bērnu.

Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1534 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi".

Detalizēts izdevumu aprēķins

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" plānots šāds vidējais atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi saņēmēju skaits un izdevumi:

Vidējais saņēmēju skaits mēnesī

2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads
20192021

Izdevumi atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi izmaksai

Izdevumi2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads
euro17 55520 31921 38922 458

Tiek pieņemts, ka kontingents palielināsies par 5% salīdzinājumā ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto un 2016.gadā būs 21 pabalsta saņēmēji vidēji mēnesī.

Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz pusotram gadam no 2014.gada 1.janvāra – 171 EUR .

Izdevumi atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi izmaksai:

2016.gadā: 21 x 12 mēn. x 171 EUR = 43 092 EUR

Papildus nepieciešamais finansējums pamatbudžetā, salīdzinājumā ar valsts budžetā plānoto konkrētajā gadā:

2016.gadā: 43 092 EUR –21 389 EUR = 21 703 EUR

2.solis:

• ar 2017.gadu atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi vietā sociāli apdrošinātām personām, ja aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam (pēc analoģijas ar Darba likuma 156.panta pirmo daļu, ka bērna kopšanas atvaļinājumu var izmantot līdz bērns sasniedz 8 gadu vecumu), tiek izmaksāts pirmsadopcijas aprūpē esoša bērna aprūpes pabalsts 70% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.  Pabalsta izmaksas periods – laiks, uz kuru ar bāriņtiesas lēmumu bērns nodots pirmsadopcijas aprūpē un kas nepārsniedz 6 mēnešus (pēc tam tiek maksāti vispārīgie pabalsti ģimenēm ar bērniem, piemēram, vecāku pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 vai 1,5 gadiem, bērna kopšanas pabalsts u.c.) (vienlaikus tiek izmaksāts tikai viens sociālās apdrošināšanas pakalpojums, piemēram, no iemaksām atkarīga bērna aprūpes pabalsta saņemšanas laikā netiek izmaksāts vecāku pabalsts);

• adoptētājiem, kuri nav sociāli apdrošināti, kā arī par bērnu vecumā no 8–18 gadiem aprūpi, adoptējamā bērna aprūpes pabalsts tiek noteikts konstantā apmērā, kas atbilst bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam jeb 171 EUR un tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta;

• pabalsts netiek izmaksāts, ja bērnu adoptē audžuģimene vai aizbildnis, kura aprūpē bērns iepriekš atradies (līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā tiek izmaksāti audžuģimenei un aizbildnim noteiktie pabalsti), kā arī adoptējot otra laulātā bērnu;

• pirmsadopcijas aprūpes laikā /netiek izmaksāta uzturnauda vai pabalsts bērna uzturam un aprūpei.

Nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos:

1) grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā;

2) grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu";

3) grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.111 "Adopcijas kārtība";

4)  grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1534 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi".

Detalizēts izdevumu aprēķins

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" plānots šāds vidējais atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi saņēmēju skaits un izdevumi:

Vidējais saņēmēju skaits

2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads
20192021

Izdevumi atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi izmaksai

Izdevumi2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads
euro17 55520 31921 38922 458

Tiek pieņemts, ka kontingents palielināsies par 5% salīdzinājumā ar konkrētajā gadā plānoto un 2017.gadā būs 22 pabalsta saņēmēji vidēji mēnesī.

Valstī plānotās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmērs, kas izmantots sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumu  aprēķinos: 2017.gadā – 735.82EUR vidēji mēnesī.

No sociālās apdrošināšanas iemaksām atkarīgā adoptējamā bērna aprūpes pabalsta apmērs tiek aprēķināts 70% apmērā no valstī plānotās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmēra, un 2017.gadā vidēji mēnesī ir 515.07 EUR.

Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz pusotram gadam no 2014.gada 1.janvāra – 171 EUR.

Saskaņā ar VSAA datiem 2012.gadā atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi unikālais saņēmēju skaits 73 personas – 61 sieviete un 12 vīrieši. No šīm personām obligāti sociāli apdrošinātas personas (darba ņēmēja, pašnodarbinātas personas) statuss bija 60 personām (82,2%) – 51 sievietei un 9 vīriešiem. Atbilstoši statistikas datiem 2013.gadā adoptēto bērnu skaits vecumā līdz 8 gadiem bija 99 bērni jeb 89% no Latvijā adoptēto bērnu kopskaita (112 bērni).

Attiecinot minētos procentuālos īpatsvarus arī uz adoptējamā bērna aprūpes pabalsta saņēmējiem, noapaļojot aprēķināts, ka:

1) 1) no sociālās apdrošināšanas iemaksām atkarīga pabalsta saņēmēju skaits 2017.gadā – 16 personas vidēji mēnesī;

2) konstanta (sociāli neapdrošinātu personu un to, kuri aprūpē bērnu virs 8 gadu vecuma) pabalsta 171 EUR apmērā saņēmēju skaits 2017.gadā – 6 personas vidēji mēnesī.

Izdevumi adoptējamā bērna aprūpes pabalstam no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets) jeb papildus nepieciešams:

2017.gadā: 16 x 515,07 EUR x12 mēn. = 98 893 EUR

Izdevumi adoptējamā bērna aprūpes pabalstam no pamatbudžeta:

2017.gadā:  6 x 171 EUR x 12 mēn. =  12 312 EUR

Līdzekļu samazinājums pamatbudžetā, salīdzinājumā ar valsts budžetā plānoto konkrētajā gadā:

2017.gadā: –10 146 EUR

Tā kā risinājums paredz adoptētājam bērnu pirmsdopcijas aprūpes laikā turpmāk neizmaksāt uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpei, sagaidāms līdzekļu ietaupījums. Tomēr detalizētus aprēķinus nav iespējams veikt, jo nav iespējams prognozēt, no kura ārpusģimenes aprūpes formas bērni tiks ņemti pirmsadopcijas aprūpē.

Tiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.

I salīdzinājums

 

1.solis

2.solis

PriekšrocībasPalielinās valsts sniegtais finansiāls atbalsts adoptētājiem bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā
Adoptētājs par katru pirmsadopcijas aprūpē esošo bērnu pirmsdopcijas aprūpes laikā turpina saņemt uzturnaudu vai pabalstu bērna uzturam un aprūpeiKopumā lielāks atbalsts arī adoptētājiem, kuri adoptē bērnus  pēc pusotra gada vecuma
Neprasa būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos un informācijas sistēmās un ir viegli administrējamsAtbalsts pirmsadopcijas aprūpes laikā atbilst personas veiktajam ieguldījumam sociālās apdrošināšanas sistēmā
TrūkumiProblēma situācijā, kad adoptējamais bērns ir vecāks par normatīvajos aktos noteikto vecumu, līdz kuram tiek maksāts konkrētais sociālās apdrošināšanas pabalsts (piemēram, ja ģimenē pirmsadopcijas aprūpē nonāk bērns vecāks par 1 gadu) tiek risināta daļējiNepieciešamas būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos un informācijas sistēmās, sarežģītāka administrēšana28
Pieaug sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi, kas var negatīvi ietekmēt tā stabilitāti

II Praktiskie piemēri29

1.varianta piemērs par adoptētājiem sniegto atbalstu sociāli apdrošinātai personai (EUR)

Bērna vecums

Pakalpojums

0–1 gadam1–1.5 gadam1.5–2 gadiem< 2 ...gadi
Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi

171

171

171

171

Uzturnauda30

58,30

58,30

58,30

58,30

Vecāku pabalsts31

398,55 (60% atvietojums)

290,61(43,75% atvietojums)

0

0

Bērna kopšanas pabalsts

171

171

42.69

0

Ģimenes valsts pabalsts32

0

11,38

11,38

11,38

Kopā

798,85

702,29

283,37

240,68

1.soļa piemērs par adoptētājiem sniegto atbalstu sociāli neapdrošinātai personai (EUR)

Bērna vecums

Pakalpojums

0–1 gadam

1–1.5 gadam

1.5–2 gadiem

> 2 gadi

Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi

171

171

171

171

Uzturnauda33

58,30

58,30

58,30

58,30

Bērna kopšanas pabalsts

171

171

42.69

0

Ģimenes valsts pabalsts

0

11,38

11,38

11,38

Kopā

400.30

411.68

283.37

240.68

2.soļa piemērs par adoptētājiem sniegto atbalstu sociāli apdrošinātai personai par bērna adopciju vecumā līdz 8 gadiem (EUR)

Bērna vecums

Pakalpojums

0–1 gadam

1–1.5 gadam

1.5–2 gadiem

2–8 gadi

>8 gadi

Aprūpes pabalsts (70%)

464,98

464,98

464,98

464,98

171

Vecāku pabalsts34

0

0

0

0

0

Bērna kopšanas pabalsts

171

171

42.69

0

0

Ģimenes valsts pabalsts

0

11,38

11,38

11,38

11,38

Kopā

635,98

647,36

519,05

476,36

182,38

2.soļa piemērs par adoptētājiem sniegto atbalstu sociāli neapdrošinātai personai un sociāli apdrošinātai personai par bērna adopciju vecumā virs 8 gadiem (EUR)

Bērna vecums

Pakalpojums

0–1 gadam

1–1.5 gadam

1.5–2 gadiem

>2 gadi

Aprūpes pabalsts

171

171

171

171

Bērna kopšanas pabalsts

171

171

42.69

0

Ģimenes valsts pabalsts

0

11,38

11,38

11,38

Kopā

342

353,38

225,07

182,38

II Nodrošināt invaliditātes apdrošināšanas stāža uzkrāšanu bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā no 142,29 EUR, kā arī dubultot iemaksu objektu pensiju un bezdarba apdrošināšanai, nosakot to 142,29 EUR apmērā.

Nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos:

1) likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

2) Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem".

Detalizēts izdevumu aprēķins

1. No 2016.gada iemaksu veikšana atbilstoši I daļas 1.solim, ja  pabalsts pirmsadopcijas aprūpes laikā tiek izmaksāts no pamatbudžeta

Budžetā plānotie izdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu) par personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, LM pamatbudžeta programmā 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" :

Izdevumi2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads
EUR2 5611 7081 7081 708

Budžetā plānotie izdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu) par personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, LM pamatbudžeta programmā 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai":

Izdevumi2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads
euro216183182180

Patlaban atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi maksā, ja adoptētājs nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta netiek veiktas par tiem atlīdzības saņēmējiem, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku, jo par viņiem sociālās apdrošināšanas iemaksas jau veic darba devējs. Palielinot atlīdzības apmēru laikā, kad adoptētājs aprūpē bērnu, tiek pieņemts, ka adoptētāji izvēlēsies atrasties atvaļinājumā un nestrādāt nepilnu darba laiku. Līdz ar to plānotais personu skaits, par kurām veicamas iemaksas, tiek pieņemts tādā pat apmērā kā atlīdzības saņēmēju skaits:

2016.gadā – 21 pabalsta saņēmēji vidēji mēnesī.

2016.gadā plānotā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme pensiju apdrošināšanai – 20%; bezdarba apdrošināšanai: 2,06%, invaliditātes apdrošināšanai: 3,21%.

Izdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu):

2016.gadā = 142,29 EUR x 20% x 21 x 12 mēn.= 7 171EUR

Izdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu):

2016.gadā = 142,29 EUR x 2,06% x 21 x 12 mēn.= 739EUR

Izdevumi iemaksām invaliditātes apdrošināšanai (uz invaliditātes, maternitātes un slimību speciālo budžetu):

2016.gadā = 142,29 EUR x 3,21% x 21 x 12 mēn.= 1 151EUR

Kopējie nepieciešamie izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām:

2016.gadā: = 9 061 EUR

Papildus nepieciešamie līdzekļi sociālās apdrošināšanas iemaksām, salīdzinot ar attiecīgajā gadā plānoto:

2016.gadā:9 061 EUR – 1 890 EUR =  7 171 EUR

2. Iemaksu veikšana no 2017.gada atbilstoši I daļas 2.solim, kad iemaksas tiek veiktas no valsts pamatbudžeta vai speciālā budžeta atkarībā no pabalsta bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā izmaksas avota

3) Apdrošināto personu skaits 2017.gadā – 22 personas:

4) 1) no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta – 16 personas vidēji mēnesī.

5) 2) no pamatbudžeta – 6 personas vidēji mēnesī.

2017.gadā plānotā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme pensiju apdrošināšanai – 20%; bezdarba apdrošināšanai: 2,04%; invaliditātes apdrošināšanai: 3,22%.

A Iemaksas no speciālā budžeta

Izdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu):

2017.gadā = 142,29 EUR x 20% x 16 x 12 mēn. = 5 464 EUR

Izdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu):

2017.gadā = 142,29 EUR x 2,04% x 16 x 12 mēn. = 557  EUR

Izdevumi iemaksām invaliditātes apdrošināšanai (uz invaliditātes, maternitātes un slimību speciālo budžetu):

2017.gadā = 142,29 EUR x 3,22% x 16 x 12 mēn. = 880 EUR

Kopējie nepieciešamie izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām no speciālā budžeta jeb papildus nepieciešamais finansējums speciālajā budžetā:

2016.gadā: = 6 901 EUR

Tiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.

2. B iemaksas no valsts pamatbudžeta

Izdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu):

2017.gadā = 142,29 EUR x 20% x 6 x 12 mēn. = 2 049 EUR

Izdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu):

2017.gadā = 142,29 EUR x 2,04% x 6 x 12 mēn. = 209 EUR

Izdevumi iemaksām invaliditātes apdrošināšanai (uz invaliditātes, maternitātes un slimību speciālo budžetu):

2017.gadā = 142,29 EUR x 3,22% x 6 x 12 mēn. = 330 EUR

Kopējie nepieciešamie izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām no valsts pamatbudžeta:

2017.gadā: = 2 588 EUR

Papildus nepieciešamais finansējums sociālās apdrošināšanas iemaksām no pamatbudžeta uz speciālo budžetu, salīdzinot ar attiecīgajā gadā plānoto:

2017.gadā: 2588 EUR – 1 888 EUR =  700 EUR

Tiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.

III Nodrošināt, ka ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem atbilstoši Darba likuma 155.panta piektajai daļai piešķirtais 10 kalendāra dienas ilgais atvaļinājums tiek apmaksāts, izmaksājot sociālās apdrošināšanas pakalpojumu 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kā arī par šo laiku veicot iemaksas sociālajai apdrošināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (analoģiski pašreizējai kārtībai attiecībā uz paternitātes pabalstu).

Nepieciešami grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (vērtējama nepieciešamība grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem").

Detalizēts izdevumu aprēķins

I Izdevumi sociālās apdrošināšanas pabalsta izmaksai – 80% apmērā no vidējās iemaksu algas

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" plānots šāds vidējais atlīdzības par bērna adopciju saņēmēju skaits mēnesī:

2014.gads2015.gads2016.gads2017.gads
12131516

Prognozēts, ka adoptētāju skaits pieaugs par aptuveni 5% salīdzinājumā ar attiecīgajā gadā plānoto, un 2016.gadā būs 16 personas, bet 2017.gadā – 17 personas vidēji mēnesī.

Atbilstoši statistikas datiem 2013.gadā adoptēto bērnu skaits vecumā līdz 3 gadiem bija 59 bērni jeb 53% no Latvijā adoptēto bērnu kopskaita (112 bērni). Līdz ar to priekšlikums 2016.–2017.gadā skartu vidēji 8 personas mēnesī. Aprēķinos tiek pieņemts, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiktu noteikts 80% no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Līdz ar to turpmākiem aprēķiniem tiek izmantots budžetā plānotais paternitātes pabalsta apmērs.

Vidējais plānotais pabalsta apmērs, kas atbilst paternitātes pabalsta apmēram 2016.–2017.gadam:

2016.gadā –278,76 EUR vidēji mēnesī;

2017.gadā –293,49 EUR vidēji mēnesī.

Papildus nepieciešamie izdevumi pabalsta izmaksai no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta, salīdzinot ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto (2015.gada budžetā šādai aktivitātei finansējums nav paredzēts):

2016.gadā: 8 x 12 mēn. x 278,76 EUR = 26 761 EUR

2017.gadā: 8 x 12 mēn. x 293,49 EUR = 28 175 EUR

Tiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.

II Izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām pabalsta saņemšanas laikā

Plānotais personu skaits 2016.–2017.gadā – 8 personas vidēji mēnesī.

Plānotā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme pensiju apdrošināšanai – 20%; bezdarba apdrošināšanai: 2016.gadā – 2,06 %, 2017.gadā –2,04%; invaliditātes apdrošināšanai: 2016.gadā – 3,21%, 2017.gadā – 3,22%.

Plānotais iemaksu objekts:

2016.gadā –278,76 EUR vidēji mēnesī;

2017.gadā –293,49 EUR vidēji mēnesī.

Izdevumi iemaksām pensiju apdrošināšanai (uz valsts pensiju speciālo budžetu)

2016.gadā = 278,76 EUR x 20% x 8 x 12 mēn.= 5 352 EUR

2017.gadā = 293,49 EUR x 20% x 8 x 12 mēn. = 5 635 EUR

Izdevumi iemaksām bezdarba apdrošināšanai (uz nodarbinātības speciālo budžetu)

2016.gadā = 278,76 EUR x 2,06% x 8 x 12 mēn.= 551 EUR

2017.gadā = 293,49 EUR x 2,04% x 8 x 12 mēn. =575 EUR

Izdevumi iemaksām invaliditātes apdrošināšanai (uz invaliditātes, maternitātes un slimību speciālo budžetu)

2016.gadā = 278,76 EUR x 3,21% x 8 x 12 mēn.= 859 EUR

2017.gadā = 293,49 EUR x 3,22% x 8 x 12 mēn. = 907 EUR

Kopējie papildus nepieciešamie izdevumi sociālās apdrošināšanas iemaksām, salīdzinot ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto (budžetā šādai aktivitātei finansējums nav paredzēts):

2016.gadā: = 6 762 EUR

2017.gadā: = 7 117 EUR

Tiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.

IV Nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības pirms adoptētāja statusa piešķiršanas.

Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.111 "Adopcijas kārtība".

Detalizēts izdevumu aprēķins

Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopoto statistiku par bāriņtiesu darbu 2012.gada 31.decembrī ar bāriņtiesas lēmumu par adoptētājiem tika atzītas 325 personas – tātad šādam personu skaitam 2013.gadā būtu nodrošināmas apmācības.

Prognozēts, ka adoptētāju skaits pieaugs par aptuveni 5% un apmācības būtu jānodrošina:

2014.gadā – 341 potenciālie adoptētāji;

2015.gadā – 358 potenciālie adoptētāji;

2016.gadā – 376 potenciālie adoptētāji;

2017.gadā – 395 potenciālie adoptētāji.

Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2013.gadā ietvaros īstenotā pilotprojekta izmaksas kopumā bija 2 845.74 EUR vai 178 EUR uz 1 personu (16 personas apmācītas). Šādas izmaksas uz 1 personu tiek izmantotas arī turpmākiem aprēķiniem.

Papildus nepieciešamie izdevumi potenciālo adoptētāju apmācībai, salīdzinot ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto (budžetā šādai aktivitātei finansējums nav paredzēts):

2016.gadā: 376x 178 EUR = 66 928 EUR
 

2017.gadā: 395 x 178 EUR = 70 310 EUR

Tiek pieņemts, ka 2018.gadā rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.

2. Bērnu ārpusģimenes aprūpe

2.1. Esošās situācijas apraksts

Latvijā spēkā esošais vecāku un bērnu attiecību tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu bērnam ģimenes jeb vecāku aprūpi. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta pirmā daļa nosaka, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Latvijā alternatīva vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir ārpusģimenes aprūpe, t.i., aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē. Ārpusģimenes aprūpes mērķis ir radīt bērnam aizsargātības sajūtu, nodrošināt apstākļus viņa attīstībai un labklājībai, attīstīt bērna centienus būt patstāvīgam35.

Gadījumi, kad bērnam ir jānodibina ārpusģimenes aprūpe, ir noteikti Civillikumā, Bāriņtiesu likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Bērnu var šķirt no ģimenes, ja:

1) bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ;

2) bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas;

3) bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu36.

Šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, kā arī valsts apmaksāta neatliekamā medicīniskā palīdzība ārstniecības iestādēs vai palīdzība sociālās rehabilitācijas iestādēs. Bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. Bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē37.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 30.pantu un Ministru kabineta noteikto kārtību38 vecākiem ir pienākums samaksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu valsts finansētā bērnu aprūpes iestādē, pašvaldības finansētā bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē. Samaksas apmērs katram bērna vecākam mēnesī par bērnam sniegto pakalpojumu ir Ministru kabineta bērnam noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Ja bērns ievietots valsts institūcijā, samaksu par pakalpojumu no bērna vecākiem pieprasa attiecīgā institūcija. Ja bērns ievietots pašvaldības finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai audžuģimenē, samaksu par pakalpojumu no bērna vecākiem pieprasa attiecīgā pašvaldība. Tomēr izdevumu par bez vecāku gādības palikuša bērna ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē atgūšana no vecākiem nav pilnībā iespējama šo vecāku finansiālā stāvokļa dēļ, tāpat pašvaldību dienesti izsaka bažas, ka lielākā vecāku daļa neizrāda iniciatīvu labot situāciju, lai uzsāktu maksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu vai atjaunotu ģimeni (skat. 2.tab.). Gadījumā, ja ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, ieceļot bērnam aizbildni, vecākiem ir pienākums maksāt aizbildnim uzturlīdzekļus bērnam nepieciešamajā apmērā, bet ne mazāk, kā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam.

2.tab.

Vecāku maksājumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem par 2013.gadu

 

Bērnu skaits, par kuriem vecākiem ir jāveic samaksa

Vecāku skaits, kuriem ir jāveic samaksa par bērnu aprūpi

Kopējā parādu summa uz 2013.gada 31.decembri, EUR

Vecāku skaits, kuri veica iemaksas 2013.gadā

2013.gadā  iemaksātā summa, EUR

Valsts sociālās aprūpes centri

601

800

1 354 648

29

7 923

Pašvaldību sociālās aprūpes centri

1031

887

1 749 838

64

11 908

KOPĀ

1632

1687

3 104 486

93

19 831

Avots: Valsts sociālās aprūpes centru un pašvaldību sniegtā informācija Labklājības ministrijai 2014.gada janvārī (kas šobrīd vēl ir nepilnīga, jo 38 pašvaldības vēl nav iesniegušas datus)

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotajiem bāriņtiesu datiem uz 2013.gada 31.decembri ārpusģimenes aprūpē atradās pavisam 7 967 bērni. Aprūpe ģimeniskā vidē tika nodrošināta 78% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem (2012.gada 31.decembrī 77%), proti, aizbildnība bija nodibināta 4,9 tūkst. bērnu jeb 62% (2012.gadā – 5,1 tūkst. bērnu jeb 63%), bet 1,3 tūkst. bērnu jeb 16% (2012.gadā – 1,2 tūkst. bērnu jeb 14%) bija ievietoti audžuģimenēs (skat. att.). Diemžēl patlaban visiem bērniem nav iespējams nodrošināt iespēju dzīvot ģimeniskā vidē, un 2013.gadā bērnu aprūpes iestādēs bija ievietoti 1,8 tūkst. jeb 22% (2012.gadā – 1,9 tūkst. jeb 23%) no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.

2.att.

Avots: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas informācija

No bērnu kopskaita sociālās aprūpes centros 2013.gada beigās (1,8 tūkst. bērni) 4% bija bāreņi, 41% bērnu vecākiem ar bāriņtiesas lēmumu bija atņemtas bērna aprūpes tiesības39, 44% bērnu vecākiem ar tiesas spriedumu bija atņemtas aizgādības tiesības, bet 11% sociālās aprūpes iestādē atradās citu iemeslu dēļ (piemēram, bērni, kuriem izbeigta aprūpe audžuģimenē, policijas atvestie klaiņojošie bērni u.c.).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu pēc bērnu šķiršanas no ģimenes pašvaldības sociālajam dienestam jāuzsāk aktīvs darbs ar ģimeni, sniedzot izglītojošu, sociālu un citu palīdzību bērna vecākiem, lai pēc iespējas ātrāk varētu nodrošināt bērnu augšanu bioloģiskajā ģimenē. Tomēr, ievērojot pašvaldību sociālo dienestu kapacitāti un speciālistu pieejamību, ne vienmēr ir iespēja šo darbu veikt. No valsts sociālās aprūpes centriem 2013.gadā izstājās pavisam 306 bērni, no kuriem pie vecākiem atgriezās bērni 19% gadījumu (izplatītākie bērnu izstāšanās iemesli: bērna adopcija – 20%, bērna pārvietošana uz citiem sociālās aprūpes centriem – 27%, aizbildnībā nodoti 12%, bet nodoti audzināšanā audžuģimenēs –18%). Savukārt bērna atgriešanās pie saviem vecākiem – 35% gadījumu – 2013.gadā bija izplatītākais bērnu izstāšanās iemesls no pašvaldību aprūpes centriem40 (patstāvīgas dzīves uzsākšana – 17%, bērna adopcija – 9%, aizbildnībā nodoti – 10%, bet nodoti audzināšanā audžuģimenēs – 13%). Pavisam 2013.gadā no pašvaldību aprūpes centriem izstājās 806 bērni.

2013.gada beigās sociālās aprūpes centros vecumā līdz 3 gadiem uzturējās 327 bērni (skat. 2.piel. 1.tab.): valsts sociālās aprūpes centros41 lielākais skaits bērnu bija vecumā līdz 3 gadiem – 45% no visiem bērniem (222 bērni), savukārt pašvaldību bērnu aprūpes iestādēs bērnu skaits vecumā līdz 3 gadiem bija vismazākais – 8% no bērnu kopējā skaita (105 bērni). Tomēr saskaņā ar starptautiskajiem bērnu tiesību standartiem jaunāka vecuma bērnu, t.i., bērnu līdz 3 gadu vecumam, ievietošana aprūpes iestādēs ir uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumu. Līdz ar to, izvēloties ārpusģimenes aprūpes formu, maziem bērniem ir jābūt nodrošinātai aprūpei ģimeniskā vidē42.

Neskatoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, ka bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē – pie aizbildņa vai audžuģimenē, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta aprūpes institūcijā,43 vēl aizvien bērni prioritāri tiek ievietoti bērnu sociālās aprūpes institūcijās. Pamatojoties uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas veiktajām pārbaudēm bērnu sociālās aprūpes iestādēs un bāriņtiesās, secināms, ja bārenis un bez vecāku gādības palikušais bērns ir vecumā līdz diviem gadiem, daudzām pašvaldībām ir zema motivācija nodrošināt aprūpei institūcijā alternatīvu, ģimeniskai videi atbilstošu pakalpojumu, jo izmaksas par aprūpi institūcijā sedz no valsts budžeta. Tādejādi pašvaldībām nerodas papildu finanšu izdevumu laikā, kamēr bērns uzturas valsts sociālās aprūpes iestādēs. Līdz ar to dažādu pasākumu veikšana alternatīvo pakalpojumu attīstībai par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un valsts atbalsta pārskatīšana varētu būtiski mainīt situāciju.

Labklājības ministrija Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros plāno bērnu sociālo aprūpes iestāžu deinstitucionalizāciju. Minētā plāna ietvaros primāri tiks nodrošināts, ka bērni vecumā līdz trīs gadu vecumam ilgstoši neatrodas bērnu sociālās aprūpes institūcijās. Krīzes situācijā (piemēram, bērns tiek izņemts no ģimenes un bērnam nav iespējams nekavējoties nodrošināt aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē) bērns vecumā līdz trīs gadu vecumam institūcijā varēs uzturēties ne ilgāk par trim mēnešiem, lai varētu izvērtēt katra bērna situāciju un vajadzības un piemeklēt bērnam vislabāko ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāju (tikai izņēmuma gadījumos pieļaujama bērnu uzturēšanās institūcijā līdz 6 mēnešiem). Līdzīgi arī bērni vecumā no četru gadu vecuma institūcijā varēs uzturēties ne ilgāk par 6 mēnešiem (izņēmuma gadījumos pieļaujama bērnu uzturēšanās institūcijā līdz vienam gadam), bet bērniem no 15 gadu vecuma pakalpojumu paredzēts nodrošināt jauniešu mājā. Plānots, ka kopumā vismaz par 60% tiks samazināts bērnu skaits, kas ir ievietoti un atrodas bērnu sociālās aprūpes iestādēs ilgāk par 3 mēnešiem (vecumā līdz 3 gadiem) vai ilgāk par 6 mēnešiem (vecumā no 4 – 18 gadiem).

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondos pieejamo finansējumu, plānots izveidot divu veidu speciālistu komandas. Pirmo 11 speciālistu komandu uzdevumi būs:

• izstrādāt katras bērnu sociālās aprūpes institūcijas deinstitucionalizācijas plānu;

• noskaidrot tajā ievietoto bērnu vajadzības;

• apzināt iestādē un pašvaldībā pieejamos un nepieciešamos resursus, kā arī piedāvāt iespēju esošajiem bērnu sociālās aprūpes institūcijas darbiniekiem iesaistīties jaunajā bērnu ārpusģimenes aprūpes modelī;

• lai preventīvi nodrošinātu ģimenēm ar bērniem nepieciešamos atbalsta pakalpojumus, kas ļaus samazināt to bērnu skaitu, kuri nevar augt savās ģimenēs, noskaidrot pašvaldību iedzīvotāju vajadzības un tiem nepieciešamos pakalpojumus, nodrošinās to pieejamību daudzfunkcionālajā centrā, kuru veidos uz institūcijas bāzes (piemēram, bērna pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, psihologa konsultāciju nodrošināšana, dažāda veida atbalsta grupas, atbalsta personu/uzticības personu pieejamība nepilngadīgām grūtniecēm, jaunajiem vecākiem, personām, kurām trūkst zināšanas bērna audzināšanā, vecākiem, kuri aprūpē bērnu ar invaliditāti, vecākiem ar garīgas vai emocionālas veselības traucējumiem u.c.).

Savukārt otru 11 speciālistu komandu uzdevumi būs:

• palīdzēt piesaistīt jaunas audžuģimenes un aizbildņus un organizēt to apmācības;

• piemeklēt katram bērnam atbilstošāko aizbildni vai audžuģimeni;

• nepieciešamības gadījumā nodrošināt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu audžuģimenei, aizbildnim un bērnam.

Kopējais finansējums no Eiropas Sociālā fonda minētajām aktivitātēm plānots piesaistīt 3 107 677 EUR (indikatīvs rādītājs, jo patlaban darbības programma vēl nav apstiprināta).

Vienlaikus, pieļaujot, ka ne visiem bērniem izdosies atrast aizbildņus un audžuģimenes un bērns turpinās uzturēties iestādē, tad, piesaistot Eiropas Reģionālajā attīstības fondā pieejamo finansējumu, deinstitucionalizācijas plāna ietvaros bērnu sociālās aprūpes iestādes tiks pārveidotas, lai tās varētu nodrošināt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus, ievērojot Quality4Children standartus – vienā grupiņā nepārsniedzot kopējo bērnus skaitu – 8 bērni, ievērojot brāļu/māsu nešķiršanas principu, kā arī to, ka vienā iestādē nevar būt vairāk kā trīs grupiņas. Tāpat, ja iestādē ir jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, viņiem jābūt nodrošinātai iespējai uzturēties "jauniešu mājā", kurā viņi var apgūt patstāvīgās dzīves uzsākšanai nepieciešamās prasmes. Savukārt, piesaistot valsts budžeta finanšu līdzekļus, deinstitucionalizācijas plāna ietvaros plānots līdzšinējos pašvaldības un citu organizāciju bērnu sociālās aprūpes centrus (kopumā 33 centri) pārprofilēt par daudzfunkcionālajiem centriem, kur sabiedrībai viens no pieejamiem pakalpojumiem būtu arī krīzes centrs. Kopumā saskaņā ar Pamatnostādnēm sociālo pakalpojumu attīstībai 2014. – 2020.gadam plānots no valsts budžeta piesaistīt 1 408 643 EUR.

2.2. Bērna aprūpe aizbildnībā

Aizbildņa iecelšanas kārtību un viņa pienākumus pret bērnu nosaka Civillikums, Bāriņtiesu likums, kā arī Bāriņtiesu darbības noteikumi44.

Saskaņā ar Civillikuma 222.pantu bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis, kas atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus un pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, bet it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu. Par aizbildņiem bāriņtiesa izrauga no vienādi tuviem radiniekiem piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādītos nepiemēroti, tad tālākos. Ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī ja spējīgie nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž no aizbildņu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus. Līdz ar to aizbildņa pienākumu pildīšana atbilstoši likumdevēja gribai pamatā ir saistāma ar vēlmi rūpēties par sev tuvu bērnu, kas palicis bez vecāku gādības.

Atbilstoši Civillikumā noteiktajam aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla (par šādiem iemesliem uzskatāmi: valsts vai pašvaldības dienests, ar kuru grūti savienot aizbildņa pienākumus; lasīt vai rakstīt neprašana; vairāk kā sešdesmit gadu vecums; pārziņa pār trim aizbildnībām vai aizgādnībām vai kaut arī pār vienu, bet pār tādu, kas saistīta ar lielām pūlēm; liela ģimene; nabadzība; slimība, kas traucē pienācīgi izpildīt aizbildņa pienākumus; vai citi Civillikuma 246.pantā uzskaitītie likumiskie iemesli).

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas 2013.gada dati (skat. 3.tab.) liecina, ka lielākā daļa jeb 76% personas, kuras ir uzņēmušās aizbildņa pienākumu pildīšanu, ir bērna radinieki, tai skaitā puse bērnu atrodas vecvecāku aprūpē, bet pārējie atrodas vecāku brāļu, māsu vai citu radinieku aprūpē. Tas nozīmē, ka pārsvarā bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un kuriem tiek iecelts aizbildnis, tas tiek atrasts no tuvu radinieku vidus. Savukārt 24% gadījumu bērni aizbildnībā nonāca pie personām, kas bērnam ir bijušas tuvas, pirms bērns palicis bez vecāku gādības, vai par aizbildni tika ieceltas personas, kuras nav bērna radinieki un kuras bērns nav pazinis pirms nonākšanas ārpusģimenes aprūpē. Precīzi izdalīt atsevišķi aizbildņu skaitu, kuri bērnam ir bijuši tuvi pirms bērns palicis bez vecāku gādības, no aizbildņu skaita, kad aizbildņi ir bērnam iepriekš nepazīstamas personas, nav iespējams, jo šādā griezumā dati netiek uzkrāti, taču atbilstoši 2008.gadā veiktā izvērtējuma45 par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveidošanu datiem redzams, ka 2007.gadā no visiem aizbildņi bērna vecvecāki bija 49,1%, citi bērna radinieki – 23,7%, bērnam tuvas personas – 10,5%, ar vecāku testamentu iecelti aizbildņi – 0,1%, bet citas personas – 17,3%.

3.tab.

Aizbildņi sadalījumā pēc radniecības ar bērnu 2011.–2013.gadā

 

2011.gadā

2012.gadā

2013.gadā

Aizbildņu skaits kopā

4390 personas

4083 personas

4132 personas

no tiem:

bērna vecvecāki

50.2%

49.9%

51.5%

citi bērna radinieki

24.3%

23.8%

24.8%

citas personas

25.5%

26.3%

23.7%

Avots: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas informācija

Saskaņā ar Civillikuma 252.pantā noteikto aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Tāpat aizbildnim ir pienākums sevišķi gādāt par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu. Turklāt aizbilstamā uzturam var izlietot vienīgi nepieciešamo, sedzot patēriņu no viņa mantas ikgadīgiem ienākumiem un vispār samērojot ar tiem visus izdevumus, lai daļa no šiem ienākumiem, ja vien iespējams, katru gadu ietaupītos. Šaubu gadījumos aizbildnis lūdz bāriņtiesas padomu, kura, raugoties pēc apstākļiem, sašaurina liekos izdevumus un cenšas atrast līdzekļus iztrūkuma segšanai. Spiedīgos gadījumos, īpaši ja aizbilstamais izrāda sevišķas spējas, ko ir lietderīgi attīstīt, audzināšanas izdevumu segšanai var izlietot arī daļu no viņa kapitāla, bet tikai ar bāriņtiesas piekrišanu. Ja trūkst aizbilstamā līdzekļu viņa uzturam, aizbildnim nav pienākums aizbilstamo uzturēt uz sava rēķina.46

Ja ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, ieceļot bērnam aizbildni, vecākiem ir pienākums maksāt aizbildnim uzturlīdzekļus bērnam nepieciešamajā apmērā, bet ne mazāk, kā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Ja vecāki uzturlīdzekļus nemaksā, aizbildnim ir pienākums nodrošināt, ka bērns saņem uzturlīdzekļus no saviem vecākiem. Lai to nodrošinātu, aizbildnim ir tiesības vērsties tiesā47. Tomēr jāņem vērā, ka pašreizējais tiesiskais regulējums paredz bērna interesēs maksimāli nodrošināt saskarsmes tiesību realizāciju bērnam ar viņa bioloģiskajiem vecākiem.  Savukārt aizbildnim vēršoties pret bērna bioloģiskajiem vecākiem tiesā ar uzturlīdzekļu piedziņas prasību, viņš tiek nostādīts pret vecākiem tādās attiecībās, kas neveicina saskarsmes tiesību realizāciju. Raugoties no šī aspekta, jāvērtē iespēja neuzlikt aizbildnim šo pienākumu, bet valstij (pašvaldībai) iestāties pa vidu, t.i., valsts (pašvaldība) nodrošina aizbildnībā esošajam bērnam nepieciešamos uzturlīdzekļus, un finansiālās attiecības ar vecākiem kārto, neiesaistot aizbildni. Bez tam jāņem vērā, ka aizbildnim nepiemīt tādas pilnvaras, kā valsts un pašvaldību dienestiem (piemēram, 2014.gada 18.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.142 "Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru" 12.punkts paredz valsts institūcija vai pašvaldībai izdot izpildrīkojumu un iesniegt to izpildei tiesu izpildītājam, bet aizbildnim šādu pilnvaru nav). Arī no naudas plūsmas skatupunkta bērna interesēm atbilstošāka sistēma ir, ja valsts (pašvaldība) nodrošina aizbildnībā esošajam bērnam nepieciešamos uzturlīdzekļus un finansiālās attiecības ar vecākiem kārto, neiesaistot aizbildni.

Ņemot vērā minēto, un to, ka tiesību vērsties tiesā uzturlīdzekļu piedziņai no vecākiem izmantošana ir atkarīga no aizbildņa izvēles, būtu meklējami citi risinājumi, kā efektīvāk veikt uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem. Gadījumā, ja aizbildnim ir iespējams vērsties tiesā pret abiem bērna vecākiem ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu un ir izdevies piedzīt no vecākiem vai saņemt uzturlīdzekļus ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas starpniecību vismaz valstī noteiktajā minimālajā to apmērā, aizbildnis tiek pretstatīts labvēlīgākā situācijā tam aizbildnim, kura aizbilstamajam nav noteikta paternitāte. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija 2012.gadā ir pieņēmusi 257 lēmumus, 2013.gadā – 238 lēmumus, bet laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.jūlijam – 169 lēmumus par uzturlīdzekļu izmaksāšanu aizbildnim. Statistikas dati par aizbildņu skaitu, kuri iesnieguši prasības par uzturlīdzekļu piedziņu no bērnu vecākiem, valstī nav pieejami, jo Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāte neparedz datu reģistrēšanu par lietas dalībnieka (prasītāja) statusu attiecībā pret bērniem, par labu kuriem piedzenami uzturlīdzekļi.

Saeima pieņēma pirmajā lasījumā 14.07.2014. Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civillikumā (Nr.1077, Lp/11), paredzot izdarīt šādus būtiskākos grozījumus Civillikuma Ģimenes tiesību daļā:

1) regulējums paredz, ka aizbildņa pienākums vairs nebūs sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla;

2) novērš pretrunas ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma un Bāriņtiesu likuma normām, nosakot Civillikumā, ka bez vecāku gādības palikušie bērni un bāreņi var tikt nodoti ne tikai aizbildnībā, bet arī ievietoti audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, ja nav iespējams bērnu ievietot audžuģimenē. Saskaņā ar Civillikuma 222.pantu bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis. Minētā norma ir novecojusi, kā arī neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma un Bāriņtiesu likuma normām, kuras paredz ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu ne tikai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, bet arī bāreņiem, kā arī līdztekus aizbildnībai paredz citas bērna ārpusģimenes aprūpes formas (audžuģimeni un bērnu aprūpes iestādi);

3) izslēdz no Civillikuma ceturtās nodaļas pirmās apakšnodaļas IV iedaļu "Personas, kam ir tiesība atteikties pieņemt aizbildņa amatu", jo tā ir novecojusi, kā arī neatbilst mūsdienu izpratnei par aizbildņa institūtu un tā tiesiskajam regulējumam, piemēram, Bāriņtiesu likuma 29.panta pirmā daļa noteic, ka bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas motivāciju kļūt par aizbildni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, nodarbinātību, dzīves apstākļus, spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem aizbildnim pienākas atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

4) precizē to personu loku, kas nevar būt par aizbildņiem (likumā minētais uzskaitījums ir nepilnīgs, jo neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta trešajai daļai un Saeimā 2012.gada 29.novembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Civillikumā", kas ir spēkā kopš 2013.gada 1.janvāra);

5) grozījums Civillikuma 242.pantā izslēdz aizliegumu personai, kas atrodas aizgādnībā, būt par aizbildni, saistīts ar grozījumiem rīcībspējas tiesiskajā regulējumā, kuri Civillikumā stājās spēkā 01.01.2013. un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 23.pantu. Tādējādi, ja personai tiesa būs ierobežojusi rīcībspēju, bāriņtiesai tāpat katrā individuālajā gadījumā būs jāvērtē, vai personai, kurai nodibināta aizgādnība, ir spējas un prasmes būt par aizbildni. Ja nepilngadīgajam tiks iecelts aizbildnis ar ierobežotu rīcībspēju, bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam līdzaizbildni, kurš pārstāv aizbilstamo mantiskajās attiecībās tādā apjomā, kādā tiesa ir ierobežojusi aizbildņa rīcībspēju;

6) paredz, ka aizbildnība pār nepilngadīgo, izņemot šā likuma 229.pantā minēto gadījumu, piekrīt viņa radiniekiem, personām, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā, vai uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo un audžuģimeni. Turklāt, ja par aizbildni vienlaikus pieteiksies gan radinieks, gan persona, kas atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā, bet kas nav radinieks, vai persona, kas uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, vai audžuģimene, šīm personām būs vienādas tiesības būt par aizbildni, savukārt bāriņtiesa vērtēs katru gadījumu individuāli un par aizbildni iecels personu, kas katrā individuālajā gadījumā visvairāk atbildīs bērna labākajām interesēm. Savukārt terminu "radinieks" nosaka saskaņā ar Civillikuma 206.208.pantu.

Lai gan Darba likuma 153.panta trešā daļa nosaka, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, tomēr patlaban Darba likums neparedz darba devējiem pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kurš kā aizbildnis aprūpē bērnu. Lai novērstu šādas situācijas, 23.10.2014. Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā 9spēkā no 01.01.2015.), nosakot, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina citas personas bērnu. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā, bet ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam. Šādu atvaļinājumu ieskaita kopējā darba stāžā, bet to neieskaita ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. (.

Civillikuma 307.panta pirmā līdz trešā daļa nosaka, ka bāriņtiesa noteic aizbildnim taisnīgu un aizbilstamā mantai samērīgu atlīdzību, bet ne augstāku par pieciem procentiem no tīrā ienākuma pēc ikgadējā norēķina apstiprināšanas. Raugoties pēc apstākļiem, bāriņtiesa ikgadējas atlīdzības vietā var noteikt aizbildnim vienreizēju atlīdzību pēc aizbildnības nobeigšanas, aizbildņa pārskatu caurlūkošanas, pieņemšanas un galīgās norēķināšanās ar aizbildni. Šī atlīdzība nevar pārsniegt 7114 EUR. Atlīdzību nesaņem aizbildņi, kas atrodas taisnas līnijas radniecībā ar aizbilstamo.

Lai gan saskaņā ar Civillikuma 245.pantā noteikto aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla, tomēr aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiek izmaksāta atlīdzība (skat. 2.piel. 1.att). Atlīdzības apmērs ir 54,07 EUR mēnesī un tas nav atkarīgs no aizbildnībā esošo bērnu skaita. Atlīdzības apmērs nav mainījies kopš 1996.gada, kad atlīdzība tika noteikta 100% valstī noteiktās minimālās algas apmērā (2014.gadā – tikai 17% no minimālās darba algas).48. Sākotnēji atlīdzību nepiešķīra aizbildņiem, kuri bija bērna taisnās līnijas radinieki, kā arī brāļiem un māsām, ja aizbildnībā esošais bērns dzīvoja aizbildņa ģimenē. 1998.gadā tika paplašināts personu loks, kurām ir tiesības saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, kā rezultātā no 1998.gada novembra atlīdzību saņēma arī taisnās līnijas radinieki (vecmāmiņas, vectēvi), bet no 1999.gada 1.janvāra – brāļi un māsas. Patlaban atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu nepiešķir taisnās līnijas radiniekiem, ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas lēmumam ir vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt (aizgādības tiesības vecākam netiek pārtrauktas vai atņemtas).

No valsts pamatbudžeta līdzekļiem aizbildnim tiek izmaksāts arī pabalsts par bērna uzturēšanu49 45,53 EUR apmērā mēnesī par katru aizbildnībā esošo bērnu (skat. 2.piel. 2.att.). Jāatzīmē, ka pabalsts aizbildnim bērna uzturēšanai ir ievērojami mazāks nekā valsts noteiktais minimālais apmērs pabalstam bērna uzturēšanai audžuģimenē – tikai 57% no pabalsta apmēra, kāds noteikts bērnam līdz 7 gadu vecumam, vai 48% no noteiktā pabalsta apmēra par bērnu vecumā no 7–18 gadiem. Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas lēmumam ir vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt. Savukārt, ja par bērnu ir piešķirta pensija par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai ģimenes valsts pabalsts, izmaksājamo pabalstu samazina par attiecīgo summu50. Taču ir atsevišķi pabalsti, par kuriem izmaksājamā pabalsta bērna uzturam apmērs netiek samazināts, piemēram, par piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, apdrošināšanas atlīdzību apgādnieka zaudējuma gadījumā u.c.

Pabalsta apmērs, kura mērķis ir nodrošināt uzturēšanas izdevumu segšanu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai un kurš nav mainījies kopš 90–to gadu beigām, ievērojot faktisko patēriņa cenu kāpumu, ir nepietiekams, un tas nespēj segt bērna uzturēšanai nepieciešamos izdevumus. 2008.gadā veiktajā izvērtējumā51 par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveidošanu tika konstatēts, ka aizbildnībā esoša bērna uzturam ir nepietiekams finansējums, kas neļauj nodrošināt aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzības. Turklāt, tā kā no valsts sociālā pabalsta apmēra bērna uzturam tiek veikti arī ieturējumi, bērna uzturs pārsvarā ir jānodrošina aizbildnim, un bērna primāro vajadzību apmierināšanai tiek tērēta arī atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Ņemot vērā minēto un to, ka puse iecelto aizbildņu ir bērna vecvecāki, īpaši būtiski ir noteikt tādu uzturlīdzekļu apmēru par aizbildnībā esošajiem bērniem, lai vecvecāki, kuri nereti ir pensionāri, spētu uzturēt bērnu un nodrošināt vismaz viņa pamatvajadzības.

Lai gan aizbildnim var tikt piešķirti arī vispārīgie sociālās apdrošināšanas un valsts sociālie pabalsti ģimenēm ar bērniem, jāņem vērā, ka šie pabalsti galvenokārt paredzēti jaunākā vecuma bērniem, un par bērnu vecumā virs diviem gadiem pamatā tiek maksāts tikai ģimenes valsts pabalsts 11,38 EUR mēnesī.

Papildus jāatzīmē, ka saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 16.panta otro daļu aizbildnim ģimenes valsts pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, bērna invalīda kopšanas pabalstu un piedzimšanas pabalstu piešķir tikai šādos gadījumos:

• bērna vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības;

• bērna vecāki ir miruši;

• atrodas bezvēsts prombūtnē;

• bērna vecāki nav sasnieguši likumā "Par sociālo drošību" noteikto sociālās rīcībspējas vecumu.

Tā kā praksē nereti aizbildnības nodibināšanas iemesls ir vecāka slimība, šādos gadījumos ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, bērna invalīda kopšanas pabalsts un piedzimšanas pabalsts aizbildnim netiek piešķirti. Izņēmuma gadījums, kad minētie pabalsti var tikt piešķirti arī aizbildnim (vai pašam bērnam pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas) ir tad, ja bērna personisko interešu aizstāvībai bāriņtiesa pieņem īpašu lēmumu, paredzot valsts sociālo pabalstu izmaksu52. Līdz ar to var būt nevienlīdzība starp aizbildņiem līdzīgās situācijās, kad aizbildnības nodibināšanas iemesls ir vecāka slimība, jo vieniem pabalsti tiek piešķirti, bet citiem – nē (atkarīgs no tā, vai bāriņtiesa izdot īpašu lēmumu par valsts sociālo pabalstu izmaksu).

Nosakot pabalstu bērna uzturam apmērā, kas nodrošina bērna pamatvajadzības, vērtējams jautājums, vai un kam turpmāk būtu maksājama atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Atbilstoši Civillikumam aizbildnis aizvieto bērnam vecākus (Civillikuma 252.pants), un vecāki, kuri aprūpē savu bērnu, nesaņem īpašu pabalstu par to. Civillikums neuzliek pienākumu aizbildnim bērnu uzturēt par saviem līdzekļiem (Civillikuma 258.panta trešā daļa). Savukārt attiecībā uz vecvecākiem saskaņā ar Civillikuma 179.panta ceturto daļu noteikts, ka, ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem. Sistēmiski tulkojot šo normu, secināms, ka vecvecākiem ir ne tikai pienākums uzturēt mazbērnu (t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana), bet arī nodrošināt bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam), ja vecāki to nav spējīgi pienācīgi veikt. Tāpat arī Civillikuma 307.panta trešā daļa nosaka, ka atlīdzību nesaņem aizbildņi, kas atrodas taisnas līnijas radniecībā ar aizbilstamo.

2.3.  Bērna aprūpe audžuģimenē

Audžuģimene ir ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē53.

Atšķirībā no aizbildnības, kad bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpē bērna radinieki, bet, ja to nav,– cita persona, par audžuģimeni ģimene var kļūt brīvprātīgi un tai nav radniecības saišu ar bez vecāku gādības palikušo bērnu. Līdz ar to īpaši svarīga audžuģimeņu pieejamības palielināšana ir tiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuriem nav radinieku vai citu personu, kuras varētu kļūt par bērna aizbildni.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 36.pantu bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem54 piešķir audžuģimenes statusu, gādā par attiecīgās ģimenes apmācību un bērna aprūpes līguma slēgšanu ar to. Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei šādos gadījumos:

• bērna vecāki ir miruši;

• bērns ir atrasts;

• bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

• bērna vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības;

• bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

• izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem;

• vecāki ilgstoši slimo.

Katra bērna uzturēšanās ilgumu audžuģimenē atbilstoši bāriņtiesas nolemtajam, kā arī audžuģimenes un pašvaldības savstarpējās tiesības un pienākumus nosaka pašvaldības un audžuģimenes noslēgtajā līgumā. Līgums par bērna ievietošanu ģimenē nerada darba tiesiskās attiecības starp pašvaldību un audžuģimeni. Ar šo līgumu audžuģimene uzņemas saistības sabiedriskā labuma  vārdā nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību). Šo pienākumu audžuģimene pilda līdz brīdim, kad to būs iespējams nodrošināt bērna vecākiem vai adoptētājiem, bērns sasniegs pilngadību, vai tiks nodots aizbildnībā vai ievietots bērnu aprūpes iestādē (skat. 2.piel. 3.att.).

Audžuģimenes ir tiesīgas saņemt vispārīgos valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālos pabalstus ģimenēm ar bērniem, kā arī saņem īpašu audžuģimenēm paredzētu finansējumu – atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un pabalstu bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei55.

Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu audžuģimene saņem neatkarīgi no audžuģimenē ievietoto bērnu skaita:

• ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, – 113,83 EUR mēnesī apmērā56 no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, ko no 2010.gada izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 11.pantu (skat. 2.piel. 4.att.);

• ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi, atlīdzības apmēru nosaka proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot no valsts pamatbudžeta noteikto atlīdzības apmēru mēnesī. Atlīdzību izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni.

2008.gadā veiktajā izvērtējumā57 par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveidošanu tika konstatēts, ka audžuģimenē esoša bērna uzturam ir nepietiekams finansējums, kas neļauj nodrošināt aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzības. Normatīvie akti paredz, ka pašvaldība nosaka pabalsta apmēru bērna uzturam, ņemot vērā, ka tas mēnesī nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam:

• katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2014.gadā – 80 EUR mēnesī);

• katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2014.gadā – 96 EUR mēnesī)58.

Tādējādi valsts ir noteikusi pašvaldībām minimālo pabalsta apmēru bērna uzturam, kas izmaksājams audžuģimenei papildus valsts maksātajai atlīdzībai par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, taču katras pašvaldības kompetencē ir paredzēt konkrētos pabalsta apmērus. Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošās informācijas 2013.gadā vidēji valstī pašvaldības audžuģimenēm par katra bērna uzturēšanu maksāja 113,83 EUR mēnesī. Lai gan ir pašvaldības, kuras piešķir lielāku finansējumu, tomēr valstī noteiktais minimālais pabalsta apjoms ir nepietiekams bērna pamatvajadzību apmierināšanai. Detalizētu informāciju par pašvaldību izmaksātajiem pabalstiem audžuģimenēm skatīt 3.pielikumā. Jāatzīmē, ka bērna bioloģiskās ģimenes gadījumā katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam šādu minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Audžuģimenē ievietotam bērnam papildus pabalstam bērna uzturēšanai pašvaldība, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni, izmaksā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, kura apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši bērna vajadzībām nosaka pati pašvaldība (pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamas lietas). Piemēram, Rīgā pabalsta apmērs apģērba un mīkstā inventāra iegādei 2013.gadā bija 163,63 EUR gadā, bet Rīgas pašvaldība maksāja arī pašvaldības atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu – 213,43 EUR mēnesī neatkarīgi no ievietoto bērnu skaita.

  Lai sniegtu nepieciešamo palīdzību bērna aprūpei, audžuģimenēm iespēju robežās bez iepriekš minētajiem valsts un pašvaldības izmaksātajiem pabalstiem un atlīdzībām par pienākumu pildīšanu tiek sniegts arī cita veida atbalsts – psihologa konsultācijas, audžuģimeņu atbalsta grupas, citi informatīvi un izglītojoši pasākumi audžuģimenēm. Kopumā Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2013.gadam ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem (kopumā par 33 482 EUR) adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem tika sniegtas 2 477 psihologa konsultācijas. Savukārt audžuģimeņu (lielākoties), viesģimeņu, adoptētāju un aizbildņu atbalsta grupas kopumā apmeklēja 1 463 personas, kas kopumā izmaksāja 14 909 EUR. Tāpat Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2013.gadam ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem 49 603 EUR apmērā tika apmācīti 79 jauni audžuvecāki un zināšanas pilnveides programmu apguva 281 audžuvecāks, kā arī tika noorganizēti 4 reģionālie audžuģimeņu salidojumi, kuros piedalījās 761 dalībnieks un, salīdzinot ar citu gadu pieredzi, bija vērojama lielāka audžuģimeņu aktivitāte reģionālo salidojumu apmeklēšanā.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas 2012.gadā pasūtītā pētījuma "Pētījums par bērnu alternatīvās aprūpes izmaksām un kvalitāti Latvijā"59 dati rāda šādu tipisku audžuģimenes "portretu":

• audžuģimenes lielākoties ir vecumā no 51–60 gadiem (36% aptaujāto), nedaudz retāk – 41–50 gadiem (28%);

• vairākums audžuģimenes statusa ieguvēju ir sievietes – 96%;

• visbiežāk ir algoti darbinieki – 40% (mājsaimnieces – 26%);

• audžuģimenes visbiežāk ir divu pieaugušo ģimenes (46%);

• audžuģimenes salīdzinoši biežāk pārstāv Pierīgas reģionu (27%), retāk – Latgales reģionu (19%);

• vairākumā gadījumu (80%) audžuģimenes dzīvo ārpus lielpilsētām (lielpilsētās dzīvo tikai 21% audžuģimeņu);

• lielākajai daļai audžuģimeņu ienākumi bija virs 213 EUR uz vienu ģimenes locekli vidēji mēnesī – 38%, ienākumi no 143–213 EUR mēnesī uz 1 ģimenes locekli bija 35%, bet līdz 142 EUR – 27% audžuģimeņu;

• 46% audžuģimeņu pabalsti veido vairāk kā 31% no ģimenes ienākumiem (mazāk kā 10% pabalstu īpatsvars ir tikai 15% audžuģimeņu budžetā).

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem audžuģimeņu skaits valstī pēdējos gadus ir visai nemainīgs (skat. 2.piel. 5.att.), un 2013.gada 31.decembrī Latvijā bija 594 audžuģimenes. Bāriņtiesa, kura lēmusi par audžuģimenes statusa piešķiršanu, seko tam, kā audžuģimene pilda savus pienākumus. Diemžēl bāriņtiesas ik gadu pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa atņemšanu vairākām audžuģimenēm, kuras vai nu nav pilnvērtīgi pildījušas savus pienākumus vai pat bijušas fiziski un emocionāli vardarbīgas pret audžuģimenē ievietotajiem bērniem. Lai gan 2011.–2012.gadā ievērojami mazinājās gan jauno audžuģimeņu skaits, gan pieauga to audžuģimeņu skaits, kurām ar bāriņtiesas lēmumu izbeigts vai atņemts audžuģimenes statuss, 2013.gadā šie rādītāji ir mazliet uzlabojušies, proti, audžuģimenes statuss piešķirts 53 audžuģimenēm jeb par 2 vairāk nekā 2012.gadā, bet ģimeņu skaits, kurām ar bāriņtiesas lēmumu izbeigts vai atņemts audžuģimenes statuss 2013.gadā bija 35 ģimenes jeb par 14 ģimenēm mazāk nekā iepriekšējā gadā (t.sk. audžuģimenes statuss atņemts 2013.gadā – 13 ģimenēm, 2012.gadā – 24 ģimenēm, 2011.gadā – 11 ģimenēm).

Izanalizējot 150 bāriņtiesu lēmumus par audžuģimeņu statusa atņemšanu vai izbeigšanu no 2010.gada janvāra līdz 2014.gada maijam, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir identificējusi galvenos iemeslus audžuģimenes statusa atņemšanai vai izbeigšanai. Personiskie iemesli, kādēļ audžuģimenes atsakās no audžuģimenes pienākuma pildīšanas ir gan objektīvie – dzīvesvietas maiņa, izbraukšana uz dzīvi ārvalstīs, izmaiņas ģimenes sastāvā (bioloģisko bērnu piedzimšana, šķiršanās), personas veselības stāvokļa pasliktināšanās, izmaiņas nodarbinātībā u.tml., gan personiskie – "izdegšana", motivācijas zudums audžuģimenes pienākumu pildīšanai, savu spēju pārvērtējums, negatīva pieredze audžuģimeņu pienākumu pildīšanā u.c.

Savukārt 25% gadījumu no atņemtajiem audžuģimenes statusiem ir laulātajiem (personām), kuru audžuģimenēs kopš statusa piešķiršanas neviens bērns nav ticis uzņemts (turklāt no lēmumiem secināms, ka laulātie (personas) tiešām ilgstoši bez iemesla nav uzņēmušas nevienu bērnu audžuģimenē). Vienlaikus ievērojamu daļu (9% gadījumu) audžuģimenes statusa atņemšanas pamatam veido situācijas, kad audžuģimenes, lai arī sākotnēji uzsākušas audžuģimenes pienākumu pildīšanu, dažādu apsvērumu dēļ vēlāk ilgstoši nav uzņēmušas nevienu bērnu savā audžuģimenē. Daudz nopietnākas ir situācijas, kad bāriņtiesas sēdē tiek izskatīts jautājums par audžuģimenes statusa atņemšanu laulātajiem (personām) gadījumos, kad to audžuģimenes darbības laikā tiek konstatēti Bērnu tiesību un tiesisko interešu pārkāpumi vai neatbilstoši sadzīves apstākļi pilnvērtīgai bērnu aprūpei un audzināšanai (ierobežota dzīvojamā platība attiecībā pret tajā dzīvojošo bērnu skaitu, nav elektrības, bērnam netiek nodrošināta atsevišķa guļvieta, nav iespējas pienācīgi mācīties, netīrība un antisanitāri apstākļi dzīvesvietā u.tml.) – 14,6% gadījumos fiksēta audžuģimenes rīcība, kas uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumiem.

Analizējot bāriņtiesu pieņemtos lēmumus par audžuģimenes statusu atņemšanu, jāsecina, ka ik gadu tiek pieņemti lēmumi, ar kuriem laulātajiem (personām) tiek atņemti audžuģimenes statusi, pamatojoties uz audžuvecāku fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību pret audžuģimenē ievietotajiem bērniem. Četru gadu laikā pieņemti 14 bāriņtiesu lēmumi par audžuģimenes statusa atņemšanu, pamatojoties uz audžuvecāku vardarbību pret audžuģimenē ievietotajiem bērniem.

Papildus iepriekš apskatītajiem būtiskākajiem iemesliem audžuģimenes statusa atņemšanai vai izbeigšanai, var minēt arī bāriņtiesas noteikto prasību neizpildi – atteikšanās apmeklēt psihologu atzinuma par spēju turpināt audžuģimenes pienākumu pildīšanu saņemšanai, sadarbības plāna ar sociālo dienestu neīstenošana, konstatēto trūkumu pilnvērtīgai bērnu aprūpei un audzināšanai nenovēršana u.tml.. Tāpat no bāriņtiesu lēmumiem secināms, ka nereti audžuģimenes nav informējušas bāriņtiesas par dzīvesvietas maiņu, atsakās ierasties uz pārrunām, neiesaistoties problēmu risināšanā, atsakās no turpmākas audžuģimenes pienākumu pildīšanas. Tāpat audžuģimenes statusa atņemšana notiek gadījumos, kad pēc audžuģimenes statusa iegūšanas persona tikusi administratīvi vai krimināli sodīta un sodāmība saistīta ar bērnu tiesību pārkāpumiem vai vardarbīgiem noziegumiem.

Kopš 2012.gada ir spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi", kas paredz stingrākas gan prasības audžuģimeņu izvērtēšanā, gan papildus ierobežojumus personām, kuras var kandidēt uz audžuģimenes statusu. Ja gadījumā par laulātajiem vai personu bāriņtiesa jau ir lēmusi par kāda iepriekšējā statusa izbeigšanu (viesģimeņu, audžuģimeņu, aizbildņu) pienākumu nepildīšanas dēļ atbilstoši bērna interesēm, tad tas ir pietiekams iemesls, nepiešķirt audžuģimenes statusu. Lai pēc iespējas pilnīgāk bāriņtiesām būtu iespējams novērtēt ģimenes motivāciju un gatavību uzņemties audžuģimenes pienākumus, ir noteikta prasība saņemt psihologa atzinumu, kas iepriekš nebija kā obligāta prasība laulāto (personas) izvērtēšanas un atzīšanas par audžuģimeni procesā. Savukārt lai varētu kvalitatīvāk īstenot audžuģimenes pienākumu pildīšanu un tajās ievietoto bērnu tiesību un interešu aizstāvību, audžuģimenēm atkārtoti ir nepieciešams apgūt apmācības zināšanu pilnveidei un atjaunošanai.

Bez tam patlaban notiek darbs pie jaunas apmācību programmas izstrādes audžuģimenēm, lai mazinātu praksē konstatētās problēmas audžuģimeņu apmācībā – piemēram, nav noteiktas audžuvecāku kompetences (prasmes, spējas), līdz ar to arī nav noteiktu kritēriju apmācību rezultātam un izvērtēšanai; nav vienotas mācību programmas metodoloģijas; esošā apmācība ir nepietiekoši fokusēta uz praktisku grūtību risināšanu un audžuvecāka izpratni par bērna emocionālajām vajadzībām.

Jaunā audžuģimeņu apmācību programma tiks vairāk balstīta uz bērna emocionālo vajadzību apzināšanos un audžuvecāku kompetenču attīstību, un tās mērķis ir izveidot jaunu–vienotu metodoloģiju audžuģimeņu izglītošanas procesā visā Latvijā vienotas pieejas veidošanai, pilnveidot audžuģimeņu praktiskās kompetences un prasmes bērnu aprūpē, kā arī apmācību procesā izmantot uz bērnu fokusēto drošā pamata modeli. Tiek sagaidīts, ka izmaiņas apmācībās ļaus nodrošināt kvalitatīvāku bērna aprūpi audžuģimenē, pieaugs kompetentāku un bērna vajadzībām fokusētāku audžuģimeņu skaits, mazināsies vardarbības gadījumu skaits audžuģimenēs, pieaugs audžuģimeņu prestižs sabiedrībā (līdz ar to arī audžuģimeņu skaits). Plānots, ka jauno apmācību programmu varētu uzsākt īstenot nākamgad.

Diemžēl audžuģimeņu skaits patlaban nenodrošina iespēju dzīvot audžuģimenē visiem tiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un nav nodoti aizbildnībā. Tāpat jāatzīst, ka bieži vien audžuģimenes nav gatavas uzņemt bērnus ar invaliditāti, bērnus (pusaudžus) ar nopietnām uzvedības un atkarības problēmām. Šī problēma tika identificēta jau 2008.gadā veiktajā izvērtējumā60 par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveidošanu, secinot, ka valstī nav radīts pietiekams atbalsts un sociālo garantiju nodrošinājums, lai audžuģimenes būtu spējīgas uzņemt bērnus ar īpašām vajadzībām vai nodrošināt šo pakalpojumu nekavējoties61.

Apkopojot Eiropas Savienības valstu (Bulgārija, Polija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Vācija, Slovākija, Grieķija, Lietuva) (skat. 3.piel.) pieredzi ārpusģimenes aprūpē, secināms, ka valstīs atšķiras risinājumi attiecībā uz atlīdzības par pienākumu pildīšanu un pabalstu bērna uzturam izmaksu atkarībā no audžuģimenes statusa. Piemēram, Portugālē, kur ir divu veidu audžuģimenes – profesionālās un parastās –, profesionālajai audžuģimenei ikmēneša atlīdzība par pienākumu pildīšanu ir divas reizes lielāka nekā parastajai audžuģimenei. Savukārt Bulgārijā un Polijā atlīdzību saņem tikai profesionālās audžuģimenes, bet brīvprātīgās (Bulgārijā) un neprofesionālās (Polijā) audžuģimenes saņem tikai pabalstu bērna uzturam/izglītībai. Jāatzīmē, ka Polijā tām profesionālajām audžuģimenēm, kurās bērnu var ievietot jebkurā diennakts laikā, atlīdzība ir par 30% lielāka nekā citām profesionālajām audžuģimenēm.

Vairākās valstīs – Polijā, Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā, kā arī Grieķijā – gadījumā, ja audžuģimene aprūpē bērnu ar invaliditāti, tad tai ir tiesības saņemt ikmēneša piemaksu. Slovākijā piemaksu maksā arī tajos gadījumos, ja audžuģimene aprūpē trīs vai vairāk vienas ģimenes bērnus. Bulgārijā pabalsta bērna uzturam/izglītībai apmērs tiek diferencēts atkarībā no bērna vecuma. Turpretī Polijā, ja bērnu ievieto audžuģimenē, kas ir bērna radinieki, ikmēneša pabalsts bērna uzturam ir par 35% mazāks nekā audžuģimenei, kas nav bērna radinieki. Savukārt Zviedrijā valstiskā līmenī netiek regulēts jautājums, kas saistīts ar atlīdzību un pabalstu izmaksu audžuģimenēm, proti, pašvaldībām ir tiesības šo jautājumu izlemt patstāvīgi, un ir tikai ieteikumi pašvaldībai, kurus izstrādājusi vietējo pašvaldību un reģionu asociācija.

Savukārt attiecībā uz priekšlaicīgu pensionēšanos, secināms, ka nevienā no augstāk minētajām valstīm personai, kurai piešķirts audžuģimenes statuss, nav paredzētas tiesības pensionēties no agrāka vecuma kā vispārējā gadījumā.

No nevalstiskajām organizācijām Labklājības ministrija ir saņēmusi ierosinājumu veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu nomaksu par audžuģimeņu (un arī aizbildņa) pienākumu pildīšanas laiku, lai to varētu iekļaut darba stāžā.

Saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" personas apdrošināšanas (darba) stāžu veido pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par to veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas attiecas uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas (piemēram, saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba devēja veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas par saviem darbiniekiem, personas pašas veiktās iemaksas kā pašnodarbinātajam).

Bez tam likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz sociāli aizsargāt arī noteiktas personu kategorijas (valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta vai sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem) un ieskaitīt apdrošināšanas stāžā arī tādus laika periodus, kad persona:

• kopusi bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu un saņēmusi bērna kopšanas pabalstu;

• atradusies attiecīgajā ārvalstī kā tādas personas laulātais, kurai piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu un kura pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstī;

• saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu, slimības pabalstu, invaliditātes pensiju vai atlīdzību par darbspēju zudumu;

• saņēmusi atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi;

• atradusies attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, ja karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā;

• kopusi bērnu invalīdu;

• kopusi bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņēmusi vecāku pabalstu;

• veikusi algotos pagaidu sabiedriskos darbus.

Ja persona neatbilst nevienai sociāli apdrošināmo personu kategorijai, kurai obligāti jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona ir tiesīga pēc savas vēlēšanās brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai (ievērojot nosacījumu, ka iemaksas mēnesī veicamas vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 320 EUR mēnesī 2014.gadā), tāpat persona var veikt iemaksas pensiju 3.līmenim.

Bērna aprūpe atsevišķos gadījumos personai (laulātajiem), kura aprūpē bērnu, var ierobežot iespējas strādāt algotu darbu, samazināt iepriekšējo ģimenes labklājības līmeni un ērtības. Bērna aprūpes pienākumu uzņemšanās nav uzskatāma par alternatīvu nodarbinātībai. Vairumā gadījumu personai (laulātajiem), kuras aprūpē bērns ir nodots, ir iespējams bērna aprūpes pienākumu pildīšanu objektīvi savienot ar darbu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2012.gadā par atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu saņēmējiem par aptuveni 67% saņēmēju tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas kā par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem.

Apkopojot Eiropas Savienības valstu (Bulgārija, Polija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Vācija, Slovākija, Grieķija, Lietuva) pieredzi, secināms, ka valstīs pastāv atšķirīgi risinājumi attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksu finansēšanas avotu audžuģimenēm. Rumānijā no valsts budžeta līdzekļiem iemaksas tiek veiktas maternitātes un slimības apdrošināšanai, pensiju apdrošināšanai, kā arī apdrošināšanai pret bezdarbu. Vācijā audžuģimene no valsts budžeta līdzekļiem tiek pakļauta tikai pensiju un invaliditātes apdrošināšanai. Turpretī Bulgārijā, Portugālē un Slovākijā audžuģimene pati veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no saviem ienākumiem.

2.4. Problēmas formulējums

No bērna, kura augšana bioloģisko vecāku aizgādībā nav iespējama, interešu viedokļa optimālais variants (ja vien bērna interesēm neatbilst adopcija), ir bērna nodošana aprūpei aizbildnībā vai audžuģimenē.

2008.gadā veiktajā izvērtējumā62 par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveidošanu tika identificētas vairākas problēmas, kas aptvēra gan atbalsta finansiālos aspektus, gan ierobežojošos faktorus bērna interešu ievērošanā, gan sniegto pakalpojumu kvalitātes jautājumus. Pētījumā konstatēts, ka audžuģimenē un, jo īpaši, aizbildnībā esoša bērna uzturam, ir nepietiekams finansējums, kas neļauj nodrošināt aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzības. Tāpat arī nav radīts pietiekams atbalsts un sociālo garantiju nodrošinājums, lai audžuģimenes būtu spējīgas uzņemt bērnus ar īpašām vajadzībām vai nodrošināt šo pakalpojumu nekavējoties63.

Nepietiekami attīstīti ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstīti ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi bieži vien ir iemesls bērna nonākšanai aprūpes institūcijā. Latvijā vēl joprojām ir nepietiekams skaits audžuģimeņu (2013.gada 31.decembrī Latvijā bija 589 audžuģimenes, no tām 525 audžuģimenēs bija ievietoti kopumā 1 215 bērni, savukārt 64 audžuģimenes dažādu iemelsu dēļ nevarēja uzņemt bērnus), lai tajās ģimeniska veida aprūpi varētu nodrošināt visiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Saskaņā ar starptautiskajiem bērnu tiesību standartiem jaunāka vecuma bērnu, t.i., bērnu līdz 3 gadu vecumam, ievietošana aprūpes iestādēs ir uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumu. Līdz ar to, izvēloties ārpusģimenes aprūpes formu, maziem bērniem ir jābūt nodrošinātai aprūpei ģimeniskā vidē64.

Bieži vien arī atšķirības tajā, kas sedz izdevumus par bērna ārpusģimenes aprūpi, nevis bērna intereses nosaka to, kāds aprūpētājs bērnam tiek nodrošināts. Patlaban finansiāli visizdevīgāk pašvaldībai ir ievietot bērnu tieši valsts finansētā bērnu aprūpes iestādē (ja bērnu nav iespējams adoptēt vai nodot aizbildnībā), jo valsts finansētā bērnu aprūpes iestādē (bērnu sociālās aprūpes centrā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem un bērnu sociālās aprūpes centrā bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz astoņpadsmit gadiem) ārpusģimenes aprūpes pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem 2014.gadā valsts sociālās aprūpes centru izmaksas bērnu aprūpei ir gandrīz 4 milj. EUR (2014.gadā valsts sociālās aprūpes centra vidējās 1 dienas izmaksas uz 1 klientu ir 20.43 EUR65, bet plānotais bērnu skaits – 536 bērni; 20.43 EUR x 536 bērni x 30 dienas x 12 mēneši = 3 942 172.80 EUR gadā).

Tomēr jāņem vērā, ka ārpusģimenes aprūpes nodrošināšana bērnu aprūpes iestādē rada ievērojami lielākus finansiālus izdevumus gan pašvaldībai (ja bērns ievietots pašvaldības finansētā bērnu aprūpes iestādē), gan valstij (ja bērns ievietots valsts finansētā bērnu aprūpes iestādē). 2014.gadā plānotais vidējais atalgojums (bruto) valsts sociālās aprūpes centros aprūpētājam ar 3.kategoriju ir 482 EUR. Vidējās izmaksas 2012.gadā bērna uzturēšanai valsts sociālās aprūpes centrā bija 729,72 EUR mēnesī66, tai skaitā ēdināšanai izlietotie līdzekļi bija 58,30 EUR (8,0%). Savukārt pašvaldības un citas organizācijas bērnu aprūpes centrā 2012.gadā vidējās izmaksas bērna uzturēšanai bija 657,49 EUR mēnesī67, tai skaitā ēdināšanai izlietoti 76,5 EUR (11,6%).

Aizbildnim gan atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu (54,07 EUR mēnesī), gan pabalsts par bērna uzturēšanu (45,53 EUR mēnesī) tiek maksāti no valsts budžeta. Savukārt pienākums nodrošināt finansiālo atbalstu audžuģimenēm tiek dalīts starp valsti un pašvaldību – no valsts budžeta tiek maksāta atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (113,83 EUR mēnesī), savukārt no pašvaldības budžeta tiek maksāts pabalsts bērna uzturam (2014.gadā ne mazāk kā 80 EUR vai 96 EUR atkarībā no bērna vecuma) un pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Vienlaikus pašvaldības turpina finansēt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus bērnu aprūpes iestādēs, jo nepietiekamā audžuģimeņu un aizbildņu skaita dēļ tās nevar visiem pašvaldībā dzīvojošajiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kam nepieciešams, nodrošināt ģimenisku vidi pie aizbildņa vai audžuģimenē.

 Pašvaldību atbalsta sniegšana audžuģimenēm ir atkarīga no katras pašvaldības iespējām. Atšķirību (nevienlīdzību) starp valsts un pašvaldības finansēto pabalstu bērna uzturam aizbildnim un audžuģimenei vēl krasāku padara nosacījums, ka aizbildnim izmaksājamo pabalstu bērna uzturam samazina par piešķirtās pensijas par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā, uzturlīdzekļu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai ģimenes valsts pabalsta summu. Līdz ar to pabalsts bērna uzturam būtu jānodrošina vienādā apmērā visā valstī, kā arī neatkarīgi no ārpusģimenes aprūpes formas. Lai gan valsts un pašvaldību finansētajās ārpusģimenes aprūpes iestādēs ēdināšanai izlietotās summas katru gadu turpina pieaugt, pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturam (45,53 EUR mēnesī) nav mainījies kopš 90–to gadu beigām.

Salīdzinot iepriekš minēto ārpusģimenes aprūpes formu izmaksas un to atbilstību bērna interesēm, jāsecina, ka finansējums audžuģimenēm un it īpaši aizbildņiem aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzību nodrošināšanai ir nepietiekams, jo nespēj nosegt izdevumus, kas rodas, uzņemoties bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi. Līdz ar to gan valstij, gan pašvaldībai ir nepieciešams īstenot tādus pasākumus, lai veicinātu bērna aprūpi ģimeniskā vidē, nodrošinot pēc iespējas lielākam skaitam bez vecāku gādības palikušu bērnu, kurus vēl nav iespējams adoptēt, iespēju dzīvot pie aizbildņa vai audžuģimenē.

Nosakot pabalstu bērna uzturam apmērā, kas nodrošina bērna pamatvajadzības, ir izlemjams jautājums, vai un kam turpmāk būtu maksājama atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Atbilstoši Civillikumam aizbildnis aizvieto bērnam vecākus (Civillikuma 252.pants), un vecāki, kuri aprūpē savu bērnu, nesaņem īpašu pabalstu par to. Civillikums neuzliek pienākumu aizbildnim bērnu uzturēt par saviem līdzekļiem (Civillikuma 258.panta trešā daļa). Savukārt attiecībā uz vecvecākiem saskaņā ar Civillikuma 179.panta ceturto daļu noteikts, ka, ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem. Sistēmiski tulkojot šo normu, secināms, ka vecvecākiem ir ne tikai pienākums uzturēt mazbērnu (t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana), bet arī nodrošināt bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam), ja vecāki to nav spējīgi pienācīgi veikt. Tāpat arī Civillikuma 307.panta trešā daļa nosaka, ka atlīdzību nesaņem aizbildņi, kas atrodas taisnas līnijas radniecībā ar aizbilstamo.

Audžuģimenēm un aizbildņiem pilnvērtīga pakalpojuma nodrošināšanā ir ļoti svarīgs psiholoģiskais atbalsts un tā pieejamība. Patlaban Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai kārtējam gadam ietvaros psiholoģiskās konsultācijas par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošinātas 10 Latvijas vietās – Liepājā, Ventspilī, Kandavā, Rīgā, Dobelē, Rēzeknē, Jēkabpilī, Valmierā, Madonā un Gulbenē. Savukārt audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu atbalsta grupas 2014.gadā Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2014.gadam ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem vienu reizi mēnesī (vienai grupai) tiek nodrošinātas Dagdā, Viesītē, Aglonā, Krāslavā, Tukumā, Bauskā, Madonā, Valmierā, Malienā, Gulbenē, Kandavā, Ventspilī, Kuldīgā, Jaunpiebalgā, Zantē, Vānē, Jelgavā un Liepājā, savukārt vienu reizi divos mēnešos Jelgavā, Bauskā, Kuldīgā, Vānē, Kandavā un Zantē (skat. 3.att.).

3.att.

Avots: Nodibinājums "Sociālo pakalpojumu aģentūra"

Diemžēl jāatzīst, ka audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm nepieciešamo psihologu konsultāciju un atbalsta grupu skaits un pieejamība nav pietiekama. Ārpusģimenes aprūpē 2013.gada 31.decembrī atradās 7 697 bērni, aizbildņi kopumā bija 4 132 un audžuģimenes – 594. No 2014.gadā piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros šogad iespējams nodrošināt 1 800 personām psihologa konsultācijas un 1200 atbalsta grupas.

Labklājības ministrijas ieskatā iespējami vairāki risinājumi finansiālā atbalsta izmaksas avotiem bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai:

1) aizbildņiem un audžuģimenēm nepieciešamo finansējumu nodrošina no valsts budžeta. Savukārt pašvaldības finansē atbalsta pasākumus audžuģimenēm un aizbildņiem un to aprūpē esošajiem bērniem (psihologu konsultācijas, atbalsta grupas u.c.; patlaban šos pasākumus no valsts pamatbudžeta līdzekļiem nodrošina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija);

2) aizbildņiem un audžuģimenēm un nepieciešamo finansējumu nodrošina no pašvaldību budžeta, iespējams, nosakot pārejas periodu šo funkciju pārņemšanai;

3) tiek saglabāta esošā kārtība, kad no valsts pamatbudžeta tiek finansēta atlīdzības aizbildnim, pabalsta aizbildnim bērna uzturam un atlīdzības audžuģimenei par pienākumu pildīšanu izmaksa, bet no pašvaldības budžeta līdzekļiem – pabalsta bērna uzturam un pabalsta apģērba un mīkstā inventāra iegādei izmaksa par audžuģimenē esošiem bērniem;

4) no valsts budžeta līdzekļiem tiek finansēta ģimeniskā vide – pabalsti bērnu uzturam un atlīdzības aizbildņiem/audžuģimenēm, bet no pašvaldību budžetu līdzekļiem tiktu finansēts bērnu ārpusģimenes aprūpes pakalpojums, proti, bērnu aprūpe aprūpes centros (no valsts budžeta līdzekļiem šobrīd tiek finansēta bērnu aprūpe bērnu sociālās aprūpes centrā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem un bērnu sociālās aprūpes centrā bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz astoņpadsmit gadiem). Valsts varētu finansēt tikai bērnu uzturēšanos aprūpes centros 3–6 mēnešus atkarībā no vecuma, ņemot vērā deinstitucionalizācijas ietvaros plānoto.

Citu Eiropas Savienības valstu prakse rāda, ka valstīs atšķiras risinājumi attiecībā uz atlīdzības par pienākumu pildīšanu, pabalstu bērna uzturam un sociālās apdrošināšanas iemaksu finansēšanas avotu audžuģimenēm, un nepastāv viens optimālākais variants. Tādējādi atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm Latvijā būtu pārskatāms, balstoties uz esošajām atbalsta formām.

Bieži vien audžuģimenes nav gatavas uzņemt bērnus ar invaliditāti, mazos bērnus, lielākas brāļu un māsu grupas, bērnus (pusaudžus) ar nopietnām uzvedības un atkarības problēmām. Līdz ar to nepieciešams sekmēt iespēju arī šiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem vai bāreņiem saņemt aprūpi audžuģimenē. Tāpat nepieciešams veidot audžuģimeņu specializāciju, lai jau sākotnēji, izņemot bērnu no ģimenes, nodrošinātu viņam aprūpi ģimeniskā vidē, nevis ārpusģimenes aprūpi institūcijā, kamēr bērnam tiek meklēts piemērots aizbildnis vai audžuģimene.

Patlaban audžuģimenē vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumu, ja audžuģimenē ievieto brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas)68. Kopējais bērnu skaits, kas atrodas audžuģimenes ikdienas aprūpē, nedrīkst būt lielāks par sešiem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni), izņemot gadījumu, ja audžuģimenē vienlaikus ievieto sešus vai vairāk brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas). Ieviešot audžuģimeņu specializāciju, iespējams, varētu samazināt parastajās audžuģimenēs ievietojamo bērnu skaitu līdz, piemēram, trim bērniem, lielāku bērnu skaitu nepieciešamības gadījumā ievietojot specializētajās audžuģimenēs, tādējādi ļaujot parastajām audžuģimenēm bērnu aprūpi savienot ar nodarbinātību.

2.5. Problēmas risinājuma varianti un ar koncepcijas ieviešanu saistītās izmaksas

Koncepcija paredz pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai. Labklājības ministrijas ieskatā pakalpojumu pārskatīšanā iespējams balstīties uz diviem rādītājiem: minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa69, un noteikto minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeni (Ministru kabineta 30.10.2014. rīkojums Nr.619 "Par koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu").

I Pabalsts bērna uzturam aizbildnībā un audžuģimenē

Pabalsts bērna uzturam nosakāms vienādā apmērā neatkarīgi, vai aprūpi nodrošina aizbildnis vai audžuģimene.

Tiek piedāvāts pabalstu bērna uzturam noteikt analoģiskā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, kādu ik mēnesi ir tiesības saņemt katram bērnam no katra sava vecāka neatkarīgi no vecāka mantas stāvokļa atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam". Līdz ar to pabalsta apmērs bērna uzturam nosakāms divkāršā (abiem vecākiem kopā jānodrošina uzturlīdzekļus dubultā apmērā) valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērnam atkarībā no vecuma:

• katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas70 jeb 180 EUR (360 EUR*25%*2)

• katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 216 EUR (360 EUR*30%*2).

Lai neradītu strauju un ievērojamu izdevumu pieaugumu, tiek piedāvāts pabalsta bērna uzturam pārskatīšanu veikt pakāpeniski, proti, no 2016.gada noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnim valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (analoģiski minimālajam pabalsta apmēram, ko patlaban atbilstoši normatīvajiem aktiem pašvaldībām ir jānodrošina audžuģimenēs esošu bērnu uzturam), bet no pabalsta apmēru bērna uzturam aizbildnim un audžuģimenei no 2018.gada – dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā.

Pabalsta bērna uzturam audžuģimenē apmēra palielināšana radīs finansiālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem ar 2018.gadu. Ievērojot to, ka saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" 13. pantu valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta, lai no 2018.gada nodrošinātu pabalsta audžuģimenēm bērna uzturam izmaksu paaugstinātā apmērā atbilstoši koncepcijā piedāvātajam risinājumam, tiek plānots veikt valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām pabalsta izmaksas nodrošināšanai paaugstinātajā apmērā (no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti").

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos:

1) Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi";

2) Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1643 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu".

Detalizēts izdevumu aprēķins

1.Pabalsts audžuģimenei bērna uzturam

Pabalstu izmaksā pašvaldības no saviem budžetu līdzekļiem.

Pabalsta saņēmēju skaita aprēķinā izmantoti Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotie bāriņtiesu dati par audžuģimenēs esošiem bērniem.

Bērnu skaits 2012.gadā audžuģimenē – 1155 bērni, tai skaitā vecumā līdz 3 gadiem –204 bērni, vecumā no 4–12 gadiem – 674 bērni, bet vecumā no 13–17 gadiem – 277 bērni. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem vecumā līdz 6 gadiem bija 429 bērni jeb 37,1% un vecumā no 7–17 gadiem – 726 bērni jeb 62,9%.

Bērnu skaits audžuģimenē 2013.gadā bija 1262 bērni jeb par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pēc Labklājības ministrijas pieņēmumiem bērnu skaits audžuģimenē arī turpmāk katru gadu palielinās: 2014.gadā – par 5% ik gadu, 2015.–2016.gadā – par 7%, 2017.gadā un turpmāk – par 10%. Līdz ar to bērnu skaits audžuģimenes aprūpē tiek plānots 2015.gadā – 1 418, 2016.gadā – 1 517, 2017.gadā – 1 669, 2018.gadā – 1 836.

Pabalsta apmērs atbilst divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kāds noteikts bērnam: līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 180 EUR; no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 216 EUR.

 

2018

Apmērs vid. mēnesī

Skaits

Izdevumi (EUR)

Pabalsts audžuģimenei bērna uzturam 

1 836

4 464 720

tai skaitā par bērnu vecumā:   
Līdz 6 gadiem (ieskaitot)

180 EUR

681

1 470 960

No 7–17 (ieskaitot) gadiem

216 EUR

1155

2 993 760

Pabalsta audžuģimenēm bērna uzturam izmaksu veic pašvaldības, un, palielinot pabalsta apmēru, palielināsies pašvaldību izdevumi. Atbilstoši normatīvajiem aktiem patlaban pašvaldības izmaksā pabalstu audžuģimenei bērna uzturam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Tā kā no 2018.gada pabalsta minimālo apmēru paredzēts noteikt divkāršā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, pašvaldību izdevumi palielināsies. Aprēķinu tabulā ir rēķināti kopīgie izdevumi pabalstam ar divkāršu minimālo uzturlīdzekļu apmēru un tāpēc tiek pieņemts, ka pašvaldību papildus izdevumi pabalsta izmaksai palielinātā apmērā būs puse no aprēķinātajiem, proti, 2018.gadā tie būtu 2 232 360 EUR. Tā kā katra pašvaldība var palielināt pabalsta apjomu atbilstoši savām budžeta iespējām, pabalsta palielināšana pašvaldībām var radīt būtisku finanšu līdzekļu nepieciešamību. Ievērojot to, ka saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" 13. pantu valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta, lai nodrošinātu pabalsta izmaksu paaugstinātā apmērā audžuģimenēm bērna uzturam, tiek plānots veikt valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām pabalsta izmaksas nodrošināšanai paaugstinātajā apmērā (no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti").

2.Pabalsts aizbildnim bērna uzturam

Pabalsta saņēmēju skaita aprēķinā izmantoti Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotie bāriņtiesu dati par aizbildnībā esošiem bērniem.

Bērnu skaits aizbildnībā 2012.gadā – 5 051 (2013.gadā – 4945), tai skaitā vecumā līdz 3 gadiem – 419 bērni, vecumā no 4–12 gadiem – 2 502 bērni, bet vecumā no 13–17 gadiem – 2130 bērni. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem vecumā līdz 6 gadiem bija 1 253 bērni jeb 24,8% un vecumā no 7–17 gadiem – 3 798 bērni jeb 75,2%.

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" pabalsta saņēmēju skaits un izdevumi plānoti šādi:

 

2014

2015

2016

2017

Saņēmēju skaits

2 644

2 433

2 320

2 246

izdevumi

1 138 101

1 033 830

985 814

954 370

Izdevumi 2018.gadā tiek pieņemti 2017.g. līmenī

Pabalsta saņēmēju skaits atšķiras no bērnu skaita aizbildnībā, jo gadījumā, ja par bērnu ir piešķirta pensija par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai ģimenes valsts pabalsts, izmaksājamo pabalstu samazina par attiecīgo summu. Līdz ar to par daļu aizbildnībā esošo bērnu pabalsts aizbildnim bērna uzturam netiek maksāts.

Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem 2013.gada novembrī uzskaitē esošo pabalstu skaits bija 5 221, bet no tiem faktiski izmaksājamo pabalstu skaits – 2 735. Līdz ar to pabalsts netika izmaksāts 2 486 gadījumos, kad par bērnu tika izmaksāta pensija par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai ģimenes valsts pabalsts. Tiek pieņemts, ka pabalsta apmēra palielināšanas rezultātā personu skaits, kurām pabalsts netiks izmaksāts, samazināsies par 50%. Līdz ar to pabalsta saņēmēju skaits 2015.gadā plānots 3 978, bet 2016.gadā un turpmāk – ar 3% pieaugumu: 2016.g. – 4 097; 2017.g. – 4 220, 2018.g. – 4 347.

Pabalsta apmērs atbilst no 2016.gada minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kāds noteikts bērnam: līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 90 EUR; no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 108 EUR, bet no 2018.gada – divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kāds noteikts bērnam: līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 180 EUR; no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 216 EUR.

 

2016

Apmērs vid. mēnesī

Skaits

Izdevumi (EUR)

Izdevumi kopā 

4 097

5 090 256

tai skaitā par bērnu vecumā:   
Līdz 6 gadiem (ieskaitot)

90 EUR

1016

1 097 280

No 7–17 (ieskaitot) gadiem

108 EUR

3081

3 992 976

Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto  

4 104 442

 
 

2017

2018

Apmērs vid. mēnesī

Skaits

Izdevumi (EUR)

Apmērs vid. mēnesī

Skaits

Izdevumi (EUR)

Izdevumi kopā 

4220

5 242 968

 

4347

10 801 728

tai skaitā par bērnu vecumā:      
Līdz 6 gadiem (ieskaitot)

90 EUR

1047

1 130 760

180 EUR

1078

2 328 480

No 7–17 (ieskaitot) gadiem

108 EUR

3173

4 112 208

216 EUR

3269

8 473 248

Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto  

4 288 598

  

9 847 358

II Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

Labklājības ministrija rosina pieņemt lēmumu par iespējamajiem atlīdzības izmaksas variantiem:

1) atlīdzību maksāt visiem aizbildņiem par pienākumu pildīšanu kā tas ir patlaban;

2) atlīdzību nemaksāt bērna vecvecākiem;

3) aizbildņiem vispār nemaksāt atlīdzību (no 2018.gada).

Gadījumā, ja tiek atbalstīts 1.vai 2.risinājums, koncepcijā iekļauts risinājums no 2019.gada pārskatīt atlīdzības apmēru un noteikt to atkarībā no aizbildņa aprūpē esošo bērnu skaita, ņemot vērā noteikto minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeni atbilstoši koncepcijai "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" (minimālā ienākumu līmenis, kas noteikts 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu 2012.gadā), attiecīgi 2 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 1 bērnu) tie būtu 214 EUR, 3 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 2 bērniem) – 302 EUR, bet 4 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 3 bērniem) – 390 EUR mēnesī.

 

1.variants – atlīdzību turpināt maksāt visiem aizbildņiem

2.variants – atlīdzību nemaksāt bērna vecvecākiem

3.variants – aizbildņiem atlīdzību nemaksāt

Priekšrocības• Lielāks finansiālais atbalsts

• Nepalielināsies sociālā spriedze sabiedrībā

• Mazāki budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 1.variantu• Tiek sakārtotas bez aizgādības esošo bērnu aprūpes formas, jo aizbildnis aizvieto bērnam vecākus

• Samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 1. un 2.variantu

• Taisnīgāka sistēma, salīdzinot vecākus un aizbildņus

TrūkumiPieaug valsts budžeta izdevumi• Palielinās sociālā spriedze sabiedrībā• Palielinās sociālā spriedze sabiedrībā

• Var samazināties aizbildnībā esošo bērnu skaits

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos:

1) Valsts sociālo pabalstu likums;

2) Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1600 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu".

Detalizēts izdevumu aprēķins

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" atlīdzību saņēmēju skaits un izdevumi plānoti šādi:
 

2014

2015

2016

2017

Saņēmēju skaits

3 648

3 646

3 601

3 572

izdevumi

2 375 026

2 371 358

2 342 090

2 323 229

2018.–2019.gadā izdevumi tiek pieņemti 2017.g. līmenī.

Tiek pieņemts, ka atlīdzības saņēmēju skaits pieaug no 2016.gada par 3% salīdzinājumā ar budžetā plānoto: 2016.g. – 3709, 2017.g. – 3679.  2018.gadā plānots pieaugums par 3%, bet 2019.gadā saņēmēju skaits saglabāts 2018.gada līmenī.

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas 2012.gada datiem aizbildņi atkarībā no radniecības ar bērnu iedalās: 49,9% – vecvecāki; 23,8% – citi bērna radinieki; 26,3% – citas personas, kuras nav bērna radinieki un kuras bērns nav pazinis pirms nonākšanas ārpusģimenes aprūpē. Līdz ar to aizbildņu skaits, kuri nav bērna vecvecāki, jeb 50,1% saņēmēju: 2018.gadā –1878.

Balstoties uz Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas pasūtītā pētījuma "Pētījums par bērnu alternatīvās aprūpes izmaksām un kvalitāti Latvijā" (2012.gads)71 datiem aizbildņu ģimenēs visbiežāk ir tikai 1 bērns – 49%, izteikti retāk – 2 bērni (25%), bet 3 un vairāk bērni – 26%.

Atlīdzības apmērs noteikts attiecīgi ar 1 bērnu – 194 EUR, ar 2 bērniem – 259 EUR, bet m ar 3 bērniem – 323 EUR mēnesī.

1.variants – no 2019.gada pārskatīt atlīdzības apmēru un maksāt visiem aizbildņiem

 

2019

Apmērs vid. mēnesī

Skaits

Izdevumi (EUR)

Ar 1 bērnu aizbildnībā

214 EUR

1857

4 768 776

Ar 2 bērniem aizbildnībā

302 EUR

947

3 431 928

Ar 3 bērniem aizbildnībā

390 EUR

985

4 609 800

Izdevumi kopā 

3789

12 810 504

Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto  

10 487 275

2.variants: no 2019.gada pārskatīt atlīdzības apmēru un atlīdzību nemaksāt vecvecākiem

 

2019

Apmērs vid. mēnesī

Skaits

Izdevumi (EUR)

Ar 1 bērnu aizbildnībā

214 EUR

930

2 388 240

Ar 2 bērniem aizbildnībā

302 EUR

475

1 721 400

Ar 3 bērniem aizbildnībā

 390 EUR

493

2 307 240

Izdevumi kopā 

1898

6 416 880

Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto  

4 093 651

3.variants – aizbildņiem vispār nemaksāt atlīdzību no 2018.gada: tiek ietaupīti budžetā plānotie izdevumi atlīdzību izmaksai. Piedāvāts atlīdzību izmaksu pārtraukt ar 2018.gadu, kad tiktu uzsākta pabalsta bērna uzturam izmaksa dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, kas 2018.gadā tiek pieņemti 2017.gada līmenī –   2 323 229 EUR.

III Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu un specializētās audžuģimenes

Koncepcija paredz saglabāt esošo audžuģimeņu institūtu, samazinot audžuģimenē ievietojamo maksimālo bērnu skaitu, kā arī no 2019.gada pārskatot atlīdzības apmēru audžuģimenei par pienākumu veikšanu, balstoties uz minimālā ienākumu līmeni atbilstoši koncepcijai "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" (minimālā ienākumu līmenis, kas noteikts 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu 2012.gadā), attiecīgi 2 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 1 bērnu) tie būtu 214 EUR, 3 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 2 bērniem) – 302 EUR, bet 4 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 3 bērniem) – 390 EUR mēnesī.

Vienlaikus piedāvāts no 2017.gada izveidot jaunu audžuģimeņu veidu (tipu) – specializētās audžuģimenes, lai jau sākotnēji, izņemot bērnu no ģimenes, pēc iespējas varētu nodrošināt bērnam aprūpi ģimeniskā vidē, nevis ārpusģimenes aprūpi institūcijā, kamēr bērnam tiek meklēts piemērots aizbildnis vai audžuģimene. Specializētās audžuģimenes aprūpētu lielāku bērnu skaitu nekā parastās, tādējādi ļaujot tām bērnu aprūpi savienot ar nodarbinātību. Specializētajām audžuģimenēm tiktu noteiktas īpašas prasības izglītībai, pieredzei, prasmēm un kompetencēm, kā arī tiktu paredzēta lielāka atlīdzība.

Specializēto audžuģimeņu darbības pamatprincipi varētu būt sekojoši:

1) specializētās audžuģimenes darbojas zem vienotas organizācijas, piemēram, tiek izveidots Audžuģimeņu atbalsta centrs, kas koordinē, atbalsta un apmāca audžuģimenes, kā arī strādā ar bērna bioloģisko ģimeni;

2) valsts nosaka minimālo atlīdzības līmeni specializētajām audžuģimenēm;

3) vienotai audžuģimeņu jomas pārraudzībai arī parastajām audžuģimenēm būtu jādarbojas specializēto audžuģimeņu atbalsta centrā.

Iespējamās prasības specializētajām audžuģimenēm:

1) pieredze – vismaz 3–5 gadu pieredze kā licencētam aprūpētājam, 3 gadu pieredze kā audžuģimenei vai 5 gadu laikā veikts aprūpes darbs bērnu aprūpes sektorā;

2) izglītība – vismaz vidējā; specializētā izglītība (pedagogs, sociālais pedagogs, sociālais audzinātājs vai aprūpētājs, mediķis u.c. var būt nepieciešama, lai aprūpētu bērnus ar funkcionāliem traucējumiem);

3) nepieciešamās prasmes un kompetences:

• sadarbība ar bērna/u bioloģisko ģimeni, radiniekiem/savstarpējo attiecību atveseļošana/atgriešana tajā;

• bērna/u sagatavošana adopcijai/aizbildnībai;

• veiksmīgs bērna/u rehabilitācijas process;

• audžuģimeņu atbalsta grupu/semināru apmeklējums;

• sadarbība ar institūcijām (skola, medicīnas iestādes, bāriņtiesa, sociālais dienests, nevalstiskās organizācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija u.c.);

• psiholoģiska noturība krīzes situācijās, atbilstoša rīcība;

4) apgūta speciālā audžuģimeņu apmācības programma;

5) psiholoģiska spēja uzņemties atbildību par jaundzimušajiem, zīdaiņiem, bērniem līdz 3 gadu vecumam vai bērniem ar speciālām vajadzībām;

6) mentora apmācības;

7) nepieciešamība regulāri profesionāli pilnveidoties.

Sākotnēji par specializētajām audžuģimenēm varētu kļūt daļa no esošajām audžuģimenēm, kas atbilstu prasībām, tāpēc pirmajos gados specializēto audžuģimeņu skaits nebūtu liels. Taču, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc tāda veida pakalpojumiem, kurus sniegs šīs audžuģimenes, tuvākajos gados pēc specializēto audžuģimeņu darbības uzsākšanas to skaitam būtu ievērojami jāpieaug.

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos:

1) Bērnu tiesību aizsardzības likumā;

2) Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi".

Detalizēts izdevumu aprēķins

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2015.gadan" un likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" atlīdzību saņēmēju skaits un izdevumi plānoti šādi:
 

2014

2015

2016

2017

Saņēmēju skaits

531

525

540

550

izdevumi

736 293

725 823

746 561

760 386

Tiek pieņemts, ka 2018.–2019.gadā izdevumi saglabājas 2017.gada līmenī.

Pēc Labklājības ministrijas pieņēmumiem audžuģimeņu skaits pieaug 2017.gadā par 10% salīdzinājumā ar budžetā plānoto skaitu 2017.gadā.  2018.gadā plānots pieaugums par 10% salīdzinājumā ar 2017.gadu, bet 2019.gadā skaits tiek saglabāts 2018.gada līmenī:, 2017.gadā – 605, 2018.–2019.gadā – 666.

Balstoties uz Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas pasūtītā pētījuma "Pētījums par bērnu alternatīvās aprūpes izmaksām un kvalitāti Latvijā" (2012.gads)72 datiem audžuģimeņu īpatsvars ar 1 bērnu – 17%, 2 bērniem – 18%, bet 3 un vairāk bērniem – 65%.

Atlīdzības apmērs noteikts, attiecīgi 1 pieaugušā mājsaimniecībai ar 1 bērnu – 214 EUR, mājsaimniecībai ar 2 bērniem – 302 EUR, bet mājsaimniecībai ar 3 bērniem – 390 EUR mēnesī.

Atlīdzības izmaksa parastajām audžuģimenēm

 

2019

Apmērs vid. mēnesī

Skaits

Izdevumi (EUR)

Ar 1 bērnu

214 EUR

113

290 184

Ar 2 bērniem

302 EUR

120

434 880

Ar 3 un vairāk bērniem

390 EUR

433

2 026 440

Izdevumi kopā 

666

2 751 504

Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto  

1 991 118

Atlīdzības izmaksa specializētajām audžuģimenēm ar 2017.gadu

Tiek pieņemts, ka specializēto audžuģimeņu sākotnējais skaits varētu būt 20, kas gan ir nepietiekams, tāpēc pēc specializēto audžuģimeņu darbības uzsākšanas veicams aktīvs darbs pie jaunu audžuģimeņu sagatavošanas. Kā sākotnējais atalgojums aprēķiniem tiek pieņemts 2014.gadā plānotais vidējais atalgojums (bruto) valsts sociālās aprūpes centros aprūpētājam ar 3.kategoriju – 482 EUR.

Izdevumi atlīdzībai specializētajām audžuģimenēm:

482 EUR x 20 x 12 mēneši = 115 680 EUR gadā

Izdevumi darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksām par specializētajām audžuģimenēm:

482 EUR x 23,59% x 20 = 27 290 EUR gadā

Izdevumi specializētajām audžuģimenēm kopā gadā: 142 970 EUR

IV Nodrošināt psiholoģisko palīdzību audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Latvija, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, sāks apgūt ES fondus 2014. – 2020.gada plānošanas periodam paredzētajās aktivitātēs. Kā viena no aktivitātēm ir plānota arī bērnu sociālās aprūpes centru deinstitucionalizācija, kā ietvaros plānots būtiski palielināt audžuģimeņu un aizbildņu skaitu. Ņemot vērā, ka patlaban pieejamais atbalsts nav pietiekams, ir nepieciešams palielināt psiholoģiskā atbalsta saņemšanas iespējas.

Papildus nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka aizbildnim būtu pienākums apmeklēt atbalsta grupas.

Detalizēts izdevumu aprēķins

2014.gada 1.janvārī aizbildņi kopumā bija 4 132 un audžuģimenes – 594.

Prognozēts, ka aizbildņu skaits ik gadu pieaugs par aptuveni 3%, bet audžuģimeņu: 2014.–2015.gadā – par 5%, 2016.gadā – par 7%, no 2017.gada – par 10%.

Plānotais skaits aizbildņu un audžuģimeņu skaits, kam konkrētajā gadā sniedzama palīdzība:

2015.gadā – 4256 aizbildņi un 624 audžuģimenes;

2016.gadā – 4384 aizbildņi un 655 audžuģimenes;

2017.gadā – 4516 aizbildņi un 701 audžuģimene,

Atbilstoši valsts programmai bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2014.gadam psihologa konsultācijām piešķirtais budžeta finansējums ir 36 996 EUR, savukārt atbalsta grupām ir 14 940 EUR. 2014.gadā Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros īstenotā psiholoģiskā atbalsta sniegšanas izmaksas ir 13,52 EUR par 1 konsultāciju, kas nav pietiekami. Vidējās nepieciešamās individuālā psihologa konsultācijas izmaksas ir 21 EUR par vienu stundu.

Savukārt atbalstu grupu izmaksas vienai grupai 2014.gadā Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros ir 68,60 EUR par 3 stundām (vienas stundas izmaksas – 22,86 EUR), kas arī ir nepietiekami. Vidējās nepieciešamās vienas atbalsta grupas izmaksas sasniedz 30 EUR stundā, savukārt viena tikšanās reize ilgst 3 stundas (ieteicamais ilgums), kas nozīmē, ka vienas atbalsta grupas tikšanās reize izmaksā 90 EUR.

Papildus nepieciešamie izdevumi psiholoģisko konsultāciju un atbalsta grupu nodrošināšanai, salīdzinot ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto (budžetā šādai aktivitātei finansējums nav piešķirts):

1. Psihologa konsultācijām:

2016.gadā: (655+4384) x 21 EUR – 36 996 EUR = 68 823 EUR

2017.gadā: (701+4516) x 21 EUR – 36 996 EUR = 72 561 EUR

2.Atbalsta grupas

2016.gadā: (655+4384) x 90 EUR – 14 940 EUR = 438 570 EUR

2017.gadā: (701+4516) x 90 EUR – 14 940 EUR = 454 590 EUR

2018.gadā tiek pieņemts, ka rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.

3. Turpmākā rīcība koncepcijas īstenošanai

Labklājības ministrija nodrošina šajā koncepcijā minēto nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi, lai nodrošinātu:

2016.gads• Atlīdzības par bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā apmēra pārskatīšana, nosakot to bērna kopšanas pabalsta līdz 1,5 gadiem apmērā

• Sociālās apdrošināšanas iemaksu no valsts pamatbudžeta veikšana arī invaliditātes apdrošināšanai un iemaksu objekta apmēra dubultošana

Darba likuma 155.panta piektajai daļā noteiktā 10 kalendāra dienas ilgā atvaļinājumu apmaksa adoptētājiem

• Potenciālo adoptētāju apmācības pirms statusa piešķiršanas

• Pabalsta aizbildnim bērna uzturam apmēra palielināšana: pabalsts mēnesī nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam

• Psiholoģiskā atbalsta sniegšana audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem

2017.gads• Atbalsta sistēmas bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā pārskatīšana, nodarbinātiem pabalstu nosakot atbilstoši viņu sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēram

• Specializēto audžuģimeņu ieviešana

2018.gads• Pabalsta aizbildnim un audžuģimenei par bērna uzturēšanu apmēra pārskatīšana – pabalsts mēnesī atbilst Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu dubultam apmēram

• Atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksas pārtraukšana

2019.gads• Atlīdzības audžuģimenei par pienākumu pildīšanu apmēra pārskatīšana

Vienlaikus paredzēts izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai un līdz 2022. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem turpmākai finansēšanas kārtībai bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai, kā arī izvērtēt esošo tiesisko regulējumu uzturlīdzekļu piedziņai no bērnu vecākiem par labu aizbildnim un, ja nepieciešams, līdz 2016. gada 30. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

4. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

 

Turpmākie gadi (tūkst. EUR)*

2016

2017

2018

2019****

Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos** t.sk.:

4 734.0

5 160.0

10 627.9

12 619.0

Izmaiņas valsts budžeta izdevumos (Labklājības ministrijai)

4 734.0

5 160.0

10 627.9

12 619.0

t.sk. izdevumi sadalījumā pa budžeta programmām un apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī    
Valsts pamatbudžets

4 700.5

5 018.9

10 486.8

12 477.9

04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai"    

Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu

7.2

0.7

0.7

0.7

20.01.00. "Valsts sociālie pabalsti"

4 126.1

4 278.5

9 746.3

11 737.5

Sociālie pabalsti

4 126.1

4 278.5

7 514.0

9 505.1

Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim***

  

2 232.4

2 232.4

22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai"

574.3

740.4

740.4

740.4

Preces un pakalpojumi

574.3

740.4

740.4

740.4

Speciālais budžets:

33.5

141.1

141.1

141.1

04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"

33.5

141.1

141.1

141.1

Sociālie pabalsti

26.8

127.1

127.1

127.1

Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu

6.8

14.0

14.0

14.0

     
Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos

2 232.4

2 232.4

Pabalsti

2 232.4

2 232.4

Kopējā finansiālā ietekme**:

–4 734.0

–5 160.0

–10 627.9

–12 619.0

* Veicot aritmētiskas darbības, iespējamas nelielas nobīdes, jo tabulā skaitļi noapaļoti un norādīti tūkstošos EUR ar vienu zīmi aiz komata. Precīzus skaitļus skatīt koncepcijas tekstā.
**Izdevumi konsolidēti, izslēdzot valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām noteiktam mērķim.
***Konsolidējamā pozīcija pašvaldību budžetā pie konsolidētā kopbudžeta.
****2019.gadā izdevumi pasākumiem norādīti 2018.gada līmenī, papildinot ar aprēķinātajiem izdevumiem atlīdzības izmaksai parastajām audžuģimenēm.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Labklājības ministrijai adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai 2016.gadā 4 733 989 EUR apmērā, 2017.gadā 5 159 969 EUR apmērā, 2018.gadā 10 627 860 EUR apmērā un 2019.gadā 12 618 978 EUR apmērā skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta "Par valsts budžetu 2016. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

 

1.pielikums

1.tab. Adopcija Latvijā uz 2014.gada 1.janvāri

Adoptējamo bērnu vecums

Uz 2014.gada 1.janvāri datu bāzē ir ziņas par adoptēja–miem bērniem

No tiem bērni, par kuriem sniegta informācija vai norīkojumi adoptētājiem no Latvijas (ieskaitot bērnus, kurus iespējams adoptēs vai ņems aizbildnībā radi vai atbalsta ģimene)

Adoptētāji no Latvijas, kuri vēlas adoptēt (uz doto brīdi nav saņēmuši informāciju par adoptējamo bērnu vai pēc informācijas saņemšanas nav izlēmuši par bērna ņemšanu aprūpē)

Bērni, kuriem jāmeklē ģimene Latvijā (nav pieņemts lēmums par ārvalstu adopciju un nav sniegta informācija vietējiem adoptētājiem)

Bērni, kam noteikta invaliditāte, ir alkohola fetopātija, epilepsija, garīgā atpalicība, autisms, HIV, bronhiālā astma, dauna slimība, iekšēja hidrocefālija, celiakija vai iestāde informē par smagu veselības stāvokli

Bērni, par kuriem lūgts, lai bāriņtiesa pieņem lēmumu par adopciju uz ārvalstīm

Piešķirtās atlīdzības par bērna adopciju pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā (Latvijā adoptēto bērnu skaits)

Līdz 1 gadam

17

9

35

6

7

0

20

No 1–2 gadiem

23

10

37

4

10

1

13

No 2–3 gadiem

40

17

23

8

17

2

26

No 3–4 gadiem

45

22

8

15

8

9

17

No 4–5 gadiem

39

10

12

11

8

9

14

No 5–6 gadiem

42

7

3

11

16

9

8

No 6–7 gadiem

51

2

2

14

23

11

0

No 7–8 gadiem

61

3

0

17

24

14

1

No 8–9 gadiem

62

2

0

12

20

12

3

No 9–10 gadiem

69

0

0

15

29

13

1

No 10–18 gadiem

919

13

0

108

334

78

9

Kopā:

1368

95

120

221

496

158

112

Avots: Labklājības ministrijas informācija

2.tab. Adopcija uz ārvalstīm uz 2014.gada 1.janvāri

Adoptējamo bērnu vecums

Uz 2014.gada 1.janvāri datu bāzē ir ziņas par adoptēja –miem  bērniem

Bērni, kuri nevēlas tikt adoptēti uz ārvalstīm vai brāļi/māsas nepiekrīt viņu šķiršanai adopcijas gadījumā

Bērni, kurus var adoptēt uz ārvalstīm (t.sk., bērni – invalīdi)

No tiem bērni, kam noteikta invaliditāte, ir alkohola fetopātija, epilepsija, garīgā atpalicība, autisms, HIV, bronhiālā astma, dauna slimība, iekšēja hidrocefālija, celiakija vai iestāde informē par smagu veselības stāvokli

Ārvalstu adoptētāji, kuri vēlas adoptēt (uz doto brīdi nav saņēmuši informāciju par adoptējamo bērnu)

Bērni, par kuriem sniegta informācija vai norīkojumi  ārvalstu adoptētājiem*

Labklājības ministra izsniegtās atļaujas bērna adopcijai uz ārvalstīm

Līdz 1 gadam

17

0

2

2

0

2

1

No 1–2 gadiem

23

0

9

9

0

8

3

No 2–3 gadiem

40

0

15

14

2

15

6

No 3–4 gadiem

45

0

8

5

1

7

7

No 4–5 gadiem

39

1

17

6

3

14

13

No 5–6 gadiem

42

4

20

11

6

17

7

No 6–7 gadiem

51

4

31

18

4

22

10

No 7–8 gadiem

61

10

31

14

1

24

8

No 8–9 gadiem

62

10

38

17

1

26

11

No 9–10 gadiem

69

20

34

21

2

27

8

No 10–18 gadiem

919

349

449

228

13

337

57

Kopā:

1368

398

654

345

33

499

131

* – ieskaitot bērnus, par kuriem informācija ievietota Labklājības ministrijas mājas lapā (http://www.lm.gov.lv/text/1112)

Avots: Labklājības ministrijas informācija

Avots: Labklājības ministrijas informācija

Avots: Labklājības ministrijas informācija

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija

 

2.pielikums

1.tab. Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs

 

Valsts (un līgumorganizāciju) sociālās aprūpes centri

Pašvaldību un citu organizāciju sociālās aprūpes centri

 

2005

2010

2011

2012

2013

2005

2010

2011

2012

2013

Iestāžu skaits

39

17

15

15

15

59

41

37

33

34

Bērnu skaits iestādēs

841

602

585

544

500

2 040

1 268

1 365

1 402

1 354

tai skaitā vecumā

          

līdz 3 gadiem73

299

276

274

245

222

50

93

112

119

105

4–6 gadi74

110

47

39

34

34

236

146

180

188

165

7–14 gadi75

274

191

186

171

153

1 048

605

660

661

654

15–17 gadi76

75

88

86

94

91

554

424

413

434

430

18 un vecāki

83

152

137

104

76

76

Avots: Ziņojums "Bērni Latvijā, 2014

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija

Avots: Valsts bērnu tiesību inspekcijas apkopotie bāriņtiesu dati

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija

Avots: Valsts bērnu tiesību inspekcijas apkopotie bāriņtiesu dati

 

3.pielikums

Pašvaldību pabalsti audžuģimenēm

Pašvaldība

Pabalsts bērna uzturam

Pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei

Pašvaldības atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

Citi pabalsti

Pilsētas

Rīga75% no minimālās mēneša darba algas163,63 EUR gadā213,43 EUR mēnesī
Daugavpils115 EUR mēnesī85 EUR mēnesī (var izsniegt mantiskā veidā)
Jēkabpils160 EUR mēnesī (pabalsta apmērs audžuģimenē, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu un dzīvo Jēkabpilī par bērniem, kuri ar Jēkabpils bāriņtiesas lēmumu ievietoti audžuģimenē, ir 208 EUR mēnesī)40 EUR mēnesīPar 1 bērnu – 150 EUR mēnesī, par katru nākamo bērnu – 75 EUR mēnesī

(audžuģimenei, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu un dzīvo Jēkabpilī par bērniem, kuri ar Jēkabpils bāriņtiesas lēmumu ievietoti audžuģimenē)

Brīvpusdienas

Pabalsts profesionālās ievirzes izglītības iestādes izdevumu apmaksai 60 EUR kalendārajā gadā (audžuģimenei, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu un dzīvo Jēkabpilī par bērniem, kuri ar Jēkabpils bāriņtiesas lēmumu ievietoti audžuģimenē)

Jelgava5,69 EUR dienāVienreizēji, ievietojot bērnu ģimenē, – 142,29 EUR

85,37 EUR katram 6 mēnešu periodam

Brīvpusdienas skolā 1,42 EUR dienā

Pabalsts mācību līdzekļu iegādei skolniekam 56,91 EUR un  5–6 gadu vecuma bērnam – 28,46 EUR gadā,

Pabalsts profesionālās ievirzes izglītības iestādes izdevumu apmaksai– 14,23 EUR mēnesī,

Pabalsts pirmsskolas izglītības iestādes ēdināšanas pakalpojuma apmaksai līdz 469,55 EUR gadā.

Pabalsts pilsētas sabiedriskā transporta braukšanas maksas segšanai 100% apmērā bērniem–bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, ka arī pilngadību sasniegušajiem bērniem–bāreņiem, kuri mācās.

Jūrmala171 EUR mēnesī Atlīdzība tiek izmaksāta audžuģimenei par divu un vairāk bērnu aprūpi:

aprūpējot divus bērnus – 114 euro mēnesī,

aprūpējot trīs bērnus – 228 euro mēnesī,

aprūpējot četrus bērnus – 342 euro mēnesī,

aprūpējot piecus bērnus – 456 euro mēnesī,

aprūpējot sešus bērnus – 570 euro mēnesī,

aprūpējot septiņus bērnus – 683 euro mēnesī.

Liepāja256,12 EUR mēnesīApģērba un apavu iegādei – līdz 213,43 EUR gadā

Mīkstā inventāra  iegādei: spilvena, segas, matrača iegādei  – piešķir 1 reizi, ievietojot bērnu audžuģimenē, – līdz 71,14 EUR; 2 gultas veļas komplektu un dvieļu iegādei – gadā līdz 42,69 EUR

Pabalsts skolas piederumu un mācību līdzekļu iegādei: mācību gada sākumā – 99,60 EUR; bērnu ievietojot audžuģimenē mācību gada vidū – 71,14 EUR
Rēzekne120 EUR mēnesī80 EUR mēnesī
Valmiera75% no minimālās mēneša darba algasVienreizēji, ievietojot bērnu ģimenē, – 143 EURBrīvpusdienas

Uzturmaksu atlaides pirmskolas izglītības iestādē 50% apmērā

Ventspils 219,12 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts audžuģimenē ievietotā bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei – 106,72 EUR apmērā.1)Neatkarīgi no ienākuma līmeņa ģimenēm (t.sk. audžuģimenēm), kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, ir tiesības saņemt pabalstu mājokļa īres maksas daļējai kompensēšanai. Pabalsta apmērs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: ar desmit bērniem – 90% apmērā no mājokļa ikmēneša īres maksas, pabalsta apmēram nepārsniedzot 1,92 EUR par 1 m2;. ar deviņiem bērniem – 80% , nepārsniedzot 1,71 EUR par 1 m2;  ar astoņiem bērniem – 70%, nepārsniedzot 1,49 EUR par 1 m2; ar sešiem vai septiņiem bērniem – 60% nepārsniedzot 1,28 EUR par 1 m2; ar pieciem bērniem – 50% , nepārsniedzot 1,07 EUR par 1 m2; ar četriem bērniem – 45%, nepārsniedzot 0,97 EUR par 1 m2; ar trīs bērniem – 40%, nepārsniedzot 0,85 EUR par 1 m2.

2) Kompensācijas 90% atlaides veidā mēnešbiļetes iegādei braukšanai Ventspils pilsētas nozīmes maršrutu autobusos tiek piešķirtas Ventspils pilsētā deklarētajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tie turpina mācības klātienē vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, koledžā vai augstskolu pilna laika studiju programmā.;

Ventspils pilsētā deklarētajām ģimenēm (t.sk. audžuģimenēm), kuru ģimenē ir no 3 līdz 5 bērniem, vecākiem ir tiesības saņemt kompensācijas 50% atlaides veidā mēnešbiļetes iegādei braukšanai Ventspils pilsētas nozīmes maršrutu autobusos;

Kompensācijas 90% atlaides veidā mēnešbiļetes iegādei braukšanai pilsētas nozīmes maršrutu autobusos tiek piešķirtas Ventspils pilsētā deklarētajām ģimenēm (t.sk. audžuģimenēm), kurās ir 6 vai vairāk bērnu.

3) Ģimenēm (t.sk. audžuģimenēm) ar 3 un vairāk bērniem ir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50% apmērā.

4) Nepilngadīgiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem – vienu reizi gadā tiek piešķirts pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai Ziemassvētkos – 42,69 EUR apmērā.

5) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (audžuģimenēm), Sociālais dienests piešķir pabalstu mācību līdzekļu iegādei, uzsākot mācību gadu. Pabalstu piešķir šādā apmērā:

* vispārējās izglītības iestādes skolēniem – 42,69 EUR apmērā par katru bērnu;

*  profesionālās vidējās izglītības iestādes audzēkņiem – 61,18 EUR apmērā par katru bērnu;

*  augstskolas studentiem – 120,94 EUR apmērā katram.

6) Bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (audžuģimenēm), kas absolvē vispārējās izglītības iestādes 9. vai 12.klasi, var saņemt vienreizēju pabalstu uz izlaidumu 42,69 EUR apmērā.

Novadi

Ādažu novads77
Aizkraukles novads50% no minimālās darba algas mēnesīVienreizējs pabalsts atbilstoši bērna vajadzībām – līdz minimālās darba algas apmēram Ēdināšanas pabalsts bērniem, kuri dzīvo audžuģimenē un apmeklē novada pirmskolas izglītības iestādes

Ēdināšanas pabalsts izglītojamiem, kuri dzīvo audžuģimenē un kuri ir novada teritorijā esošo mācību iestāžu izglītojamie

Alojas novadsIkmēneša minimālais pabalsts uzturam ir 38.42 EUR mēnesī un maksimālais pabalsts uzturam ir divkāršā MK par bērnu noteiktā garantētā minimālā ienākuma līmeņa apmērā. Ar Soc. Jaut. komitejas atzinumu, pabalsta apmēru ir iespējams mainīt, izvērtējot konkrēto situāciju.Vienreizējs pabalsts – 70 % apmērā no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.Tiek slēgts viens līgums par bērna uzturu, kur audžuģimene piedāvā savu atlīdzības apmēru, kurā tiek iekļautas arī izmaksas bērnu uzturam.Brīvpusdienas.
Alūksnes novads130 EUR20 EURJa ievieto bērnu uz laiku, kas ir mazāks par 1 mēnesi– 113,83 EUR
Balvu novads128.06 EUR mēnesī par vienu bērnuBrīvpusdienas skolās un ēdināšanas izmaksas pirmskolas izglītības iestādēs.

Pabalsts skolas piederumu iegādei – 28.46 EUR vienam bērnam gadā.

Bauskas novadsEUR 170 mēnesī (pabalsts bērna uzturam un  audzināšanai)EUR 145 (vienreizējs)
Daugavpils novads128.06 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts 142.29 EURPabalsts ēdināšanas apmaksai ik mēnesi, atbilstoši vispārizglītojošās iestādes noteiktai ēdināšanas maksai.

Pabalsts mācību līdzekļu iegādei 21.34 EUR vienam bērnam uzsākot jaunu mācību gadu (ja ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss)

Dzīvokļa pabalsts:

– ģimenēs ar vienu vai diviem bērniem 85.37 EUR apkures sezonā (ja ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss)

– ģimenēs ar trīs un vairāk bērniem 113.83 EUR apkures sezonā (ja ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss)

Vienreizējs pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai, ko izskata izveidotā profesionāla speciāla komisija.

Dobeles novads142,29 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ievietojot bērnu ģimenē 142,29 EUR
Dundagas novads150 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts 250 EURTrešā un katra nākamā bērna ēdināšanas izdevumu segšana
Gulbenes novadsmēnesī 65% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas (208 EUR)vienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei līdz 284,57 EUR. Pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērna aprūpei nepieciešamās lietas.visiem Gulbenes novada vispārējās pamatizglītības iestāžu skolēniem piešķirtas brīvpusdienas.

Sociālajā dienestā pieejamas psihologa konsultācijas bez maksas.

Iecavas novads260.00 EUR mēnesī (par pienākumu veikšanu un bērna uzturam)260.00 EUR vienreizējs ievietojot bērnu ģimenē 
Ilūkstes novads143 EUR mēnesīVienreizēja atlīdzība ne vairāk ka 72 EUR
Jēkabpils novads100  EUR mēnesī50.00 EUR mēnesī30.00 EUR mēnesīVienreiz gadā  ievietojot bērnu ģimenē – 150 EUR

Brīvpusdienas;

Pabalsts ārpusskolas interešu izglītībai un profesionālās ievirzes izglītības nodrošināšanai  – 50 EUR mēnesī.

Kārsavas novads114 EUR57 EUR mēnesī par katru ar Kārsavas novada bāriņtiesas lēmumu ievietoto nepilngadīgo bērnu audžuģimenē
Krustpils novads114 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts gadā katram bērnam 214 EUR
Kuldīgas novads160 EUR160 EUR – ievietojot bērnu audžuģimenē

Vienu reizi gadā 160 EUR (mācību līdzekļiem, apģērbam, higiēnas precēm u.c.)

Limbažu novads143 EUR mēnesī29 EUR mēnesī
Līgatnes novads128,06 EUR mēnesīkatru mēnesi 42,69 EUR
Mārupes novads130 EUR mēnesī60 EUR mēnesī_Brīvpusdienas un ēdināšana pirmsskolas izglītības iestādēs
Mazsalacas novads100 EUR43 EURĒdināšanas pabalsts  pirmsskolas izglītības iestādē vai vispārējās izglītības iestādē, pabalsts skolas lietu iegādei.
Mērsraga novads170.74 EUR mēnesī bērna uzturam, apģērbam un mīkstā inventāra iegādei
Ozolnieku novads143 EUR mēnesīVienreizēji, ievietojot bērnu audžuģimenē – 143 EUR Nepieciešamības gadījumā tiek izskatīts jebkurš audžuģimenes iesniegtais iesniegums SD (piem., briļļu iegāde)
Pārgaujas novads50% no valstī noteiktās minimālās algas

160 EUR par bērnu mēnesī

Vienreizējs pabalsts, bērnu ievietojot audžuģimenē 142,29 EUR
Pāvilostas novads50% no minimālās mēneša darba algas50% no minimālās mēneša darba algas
Priekuļu novads145 EUR mēnesī300 EUR gadā, un tas tiek izmaksāts divās daļās, vienu reizi  6 mēnešu periodā• Brīvpusdienas vispārējās izglītības vai arodizglītības iestādē, vai pirmsskolas izglītības iestādē, ja brīvpusdienas netiek apmaksātas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem

• Pabalsts mācību gada uzsākšanai vispārējās izglītības vai arodizglītības iestādē 22 EUR apmērā

• Pabalstu līdz 150 EUR apmērā mācību gadā izglītības iestādes interešu ievirzes programmas dalības maksas vai arī citiem, ar interešu izglītību saistītiem izdevumiem segšanai

• Pabalstu līdz 300 EUR apmērā gadā piešķir medicīniskās un/vai psiholoģiskās palīdzības izdevumu segšanai un/vai rehabilitācijai, un ar tās saņemšanu saistītajiem transporta izdevumiem.

Rēzeknes novads156 EUR mēnesī256 EUR gadā, no kuriem 128 EUR izmaksā ievietojot bērnu audžuģimenē, bet sākot ar septīto ievietošanas mēnesi 21 EUR mēnesī_
Rojas novadsEUR 170,74 /mēnesīEUR 249,71
Rūjienas novadsEUR 142,29 mēnesīVienreizēji, ievietojot bērnu audžuģimenē EUR 142,29Brīvpusdienas
Salacgrīvas novads99.60 eiro42.69 eiro
Salaspils novads170,74 EUR mēnesīApģērba un apavu iegādei – gadā nepārsniedzot kopējo summu 113,83 EUR;

Mīkstā inventāra iegādei:

1.spilvens, sega, matracis – piešķir vienu reizi bērnu ievietojot audžuģimenē, nepārsniedzot kopējo summu 85,37 EUR,

2.divu gultas veļas komplektu un dvieļu iegādei – gadā  nepārsniedzot kopējo summu 42,69 EUR.

Ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, atlīdzība tiek izmaksāta atbilstoši 14.12.2004. noteikumiem Nr.1021 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu" un papildus no pašvaldības budžeta – 50% no atlīdzības apmēra, kādu audžuģimene saņem no valsts budžeta. Atlīdzība no pašvaldības budžeta izmaksājama par katru ģimenē ievietoto bērnu" 56.91 EUR mēnesī.Skolas piederumu un mācību līdzekļu iegādei:

1.mācību gada sākumā 71,14 EUR,

2. bērnu ievietojot audžuģimenē mācību gada vidū 35,57 EUR.

Saldus novads50% no valstī noteiktās minimālās algas katram bērnam reizi mēnesī35% no valstī noteiktās minimālās algas, bērnu ievietojot audžuģimenēPar bērnu, kurš audžuģimenē ir atradies vismaz 6 mēnešus, 35% no valstī noteiktās minimālās algas, izmaksājot 1x gadā par katru bērnuĪpašos gadījumos – pabalsts situācijas atrisināšanai
Saulkrastu novads142,29 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts 142 EUR
Skrīveru novads170 EUR mēnesīVienreiz gadā līdz 72 EUR atbilstoši bērna vajadzībām.

Minētā pabalsta vietā var tikt izsniegts apģērbs, apavi un citas bērnam nepieciešamās lietas.

 
Skrundas novads115 EUR mēnesī45 EUR Brīvpusdienas
Talsu novads215 EUR mēnesī320 EUR ievietojot;

300 EUR ikgadējs (izmaksā divās daļās)

Sociālā palīdzība atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ja ir trūcīgs vai maznodrošināts statuss, vai ģimenē ir 3 un vairāk bērni (ēdināšana skolā, veselībai, pasākumiem)
Tērvetes novadsEUR 143.00  mēnesīVienreizējs pabalsts inventāra iegādei, ievietojot bērnu ģimenē – 72.00 EURPabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai EUR 72 vienu reizi kalendārā gada laikā;

Pabalsts pusdienu apmaksai skolēniem.

Vecumnieku novads60% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas (2014.gadā 192 EUR) katram bērnam50% apmērā no minimālās algas katram bērnam (2014.gadā 160 EUR)Brīvpusdienas
Ventspils novadsEUR 100EUR 60NavJa trūcīgā ģimene tad pabalsts – brīvpusdienas– mācību līdzekļu iegādei,

un ja bārenis mācās Ventspils novada izglītība iestādē tad brīvpusdienas pašvaldībā apmaksā  no 5–6 mācību gr. audzēkņiem un 2–7 klasei brīvpusdienas.

Ja ir daudzbērnu ģimene pabalsts mācību piederumu iegādei un brīvpusdienas.

Viļānu novads100 EUR mēnesī43 EUR mēnesī,–bērniem ar īpašām vajadzībām 43 EUR mēnesī,

–pabalsts par ārstēšanās izdevumiem, izņemot bērnus ar īpašām vajadzībām, kuri jau  saņem ikmēneša pabalstu

Informācijas avots: www.likumi.lv un pašvaldību sniegtā informācija

 

4.pielikums

Citu ES valstu atbalsta sistēmas aizbildņiem un audžuģimenēm

Polijā ir četri audžuģimeņu veidi:

1) neprofesionālās audžuģimenes, kas ir bērna radinieki;

2) neprofesionālās audžuģimenes, kas nav bērna radinieki;

3) specializētās profesionālās audžuģimenes (nodrošina aprūpi bērniem ar invaliditāti, nepilngadīgām mātēm, kā arī uzņem bērnus "akūtos gadījumos";

4) audžuģimenes māja jeb ģimenes bērnu nami (fosterhome).

Neprofesionālās audžuģimenes gadījumā vismaz vienai personai no šīs ģimenes ir jābūt ar regulāriem ienākumiem.

Pabalsts bērna uzturēšanai:

• PLN 660 (156 EUR) mēnesī – ja bērnu ievieto audžuģimenē, kas ir bērna radinieki;

• PLN 1,000 (237 EUR) mēnesī – ja bērnu ievieto profesionālā audžuģimenē, neprofesionālā vai audžuģimenes mājā;

• piemaksa PLN 200(47 EUR) mēnesī, ja audžuģimene aprūpē bērnu ar invaliditāti, kurš turpina iegūt izglītību.

Pabalsta apmērs tiek samazināts par apmēru, kas nav lielāks par 50% no bērna ienākumiem, tomēr ne vairāk kā par 80% no summas, kas minētas augstāk. Ar bērna ienākumiem tiek saprasti saņemtie uzturlīdzekļi un apgādnieka zaudējuma pensija.

Atlīdzība par pienākumu pildīšanu:

• specializētās profesionālās un audžuģimenes māja jeb ģimenes bērnu nami saņem atlīdzību, kas nav mazāka par PLN 2,000 (473 EUR) mēnesī;

• profesionālās audžuģimenes, kas pilda krīzes/ārkārtas ievietošanas funkciju saņem atlīdzību, kas nav zemāka par PLN 2,600 (615 EUR)  mēnesī. Ja šādā audžuģimenē ir vairāk kā trīs bērni vai viens no tiem ir bērns ar invaliditāti, kuri tiek aprūpēti ilgāk par 10 dienām kalendārajā mēnesī, tad tiek izmaksāta piemaksa 20 % apmērā.

Bulgārijā ir divu veidu audžuģimenes – brīvprātīgās un profesionālās. Profesionālās audžuģimenes saņem:

1) Mēnešalgu atkarībā no bērnu skaita:

• ja ievietots viens bērns – 130% apmērā no minimālās algas (apmēram 201 EUR);

• ja divi bērni 140% apmērā no minimālās algas (apmēram 217 EUR);

• ja trīs vai vairāk bērni 150% apmērā no minimālās algas ( 232 EUR).

2) Pabalstu bērna uzturam/ izglītībai –atkarībā no bērna vecuma:

• par bērnu līdz 7 gadiem – 3 GMI apmērā;

• par bērnu vecumā no 7–14 gadiem – 3,5 GMI apmērā;

• par bērnu vecumā no 14 – 18 gadiem – 4 GMI apmērā.

Ja aprūpē bērnu ar invaliditāti, tad ir tiesības saņemt ikmēneša piemaksu (75 % apmērā no GMI), nevērtējot ģimenes ienākumus.

Līdz 2012.gadam tika slēgts darba līgums. 2012.gadā tika veiktas izmaiņas audžuģimeņu tiesiskajā regulējumā – darba līgums tika aizstāts ar līgumu par bērna aprūpi (pakalpojuma līgumu). Profesionālā audžuģimene slēdz pakalpojuma līgumu ar iestādi, kura organizē un nodrošina sociālo pakalpojumu sniegšanu, t.sk., profesionālās audžuģimenes pakalpojumu.

Bulgārija oficiāli neuzskaita aizbildņus valsts mērogā. Bulgārijā 2010.gadā bija 330 audžuģimenes, 2011.gadā – 712, bet 2012.gadā – 408.

Rumānijā nav dažāda veida audžuģimenes, bet ir profesionālās audžuģimenes (tā ir kā profesija; sertificētas personas – profesionālie vecāka palīgi, kas nodrošina bērna aprūpi pie sevis/savā dzīvesvietā – (Professional maternal assistant), kuras saņem:

1) atalgojumu apmēram 160 EUR/mēn., kas ir apmēra 50 % no vidējās darba algas valstī;

2) audžuģimenes pabalstu (valsts budžets/ NVO):

• ja ir augsta psiholoģiskā spriedze un smagi darba apstākļi – 15 % apmērā no pamatalgas;

• ja ir ievietoti vismaz 2 bērni – 15 % apmērā no pamatalgas;

• par katru bērnu ar invaliditāti, bērnu ar HIV/AIDS – 25 % apmērā no pamatalgas;

3) bērna pabalstu (valsts budžets):

• mīkstā inventāra iegādei, rotaļlietām, higiēnas precēm u.tml. – vidēji 150 EUR/gadā;

• personiskām vajadzībām – 6.5 EUR/mēn.;

• uzturam – vidēji 1.5 EUR/ dienā;

• ievietošanas pabalsts – 22.3 EUR/mēn.;

• valsts pabalsts – 9.5 EUR/mēn., bet par bērnu ar invaliditāti – 19 EUR/mēn.

Portugālē ir divu veidu audžuģimenes – parastās/vispārējās audžuģimenes un  profesionālās audžuģimenes, kuras ir īpaši apmācītas un nodrošina aprūpi  tiem  bērniem, kuriem nepieciešama speciāla aprūpe (bērni ar invaliditāti, hroniskām saslimšanām, uzvedības traucējumiem). Profesionālās audžuģimenes nevar strādāt citu darbu. Personai, kas iegūst profesionālās audžuģimenes statusu, ir obligāti jāreģistrējas kā pašnodarbinātai personai.

Atlīdzība par pienākumu veikšanu parastajām audžuģimenēm ir – 176.89 EUR/ mēn. par katru bērnu, bet profesionālajām – 353,78 EUR/mēn. par katru bērnu. Savukārt pabalsta apmērs par katru bērnu parastajām un profesionālajām ir vienāds – 153.40 EUR/mēn.

Portugālē bērni, kas dzīvo pie aizbildņiem, netiek uzskatīti par ārpusģimenes aprūpē esošiem. 2010.gadā Portugālē bija 520 audžuģimenes, bet 2011.gadā – 495.

Vācijā nav noteikta audžuģimeņu diferenciācija attiecībā uz aprūpes ilgumu. Ir profesionālās audžuģimenes, bet vairumā gadījumu audžuģimenes pienākumu veikšana nav kā nodarbinātība, kā profesija. Proti, audžuvecākiem tiek maksāta atlīdzība, nevis alga uz darba līguma pamata. Augstāka atlīdzība var tikt izmaksāta, gadījumos, kad konkrētā bērna aprūpei ir nepieciešami papildu līdzekļi, kā arī tajos gadījumos, ja audžuģimene ir specializējusies un/vai ir īpaši kvalificēta. Atbildīgās varas institūcijas nenosaka, kādiem mērķiem finansiālais atbalsts var tikt izlietots. Vācija oficiāli neuzskaita audžuģimenes un aizbildņus.

Zviedrijā valstiskā līmenī netiek regulēti jautājumi, kas saistīti ar atlīdzību un pabalstu izmaksu audžuģimenēm, pašvaldībām ir tiesības šo jautājumu izlemt patstāvīgi. Ir tikai ieteikumi pašvaldībā, kurus izstrādājusi Zviedrijas vietējo pašvaldību un reģionu asociācija. Zviedrijā nav nacionālās statistikas datu par audžuģimenēm un aizbildņiem.

Lietuvā nav audžuģimenes, bet ir aizbildņi.

Slovākijā nav dažāda veida audžuģimenes. Finansiāls atbalsts no valsts budžeta:

1) vienreizējs pabalsts – 362 EUR;

2) pabalsts bērna uzturam – 136 EUR/mēn;

3) atlīdzība par pienākumu pildīšanu:

• 173 EUR/mēn;

• ja aprūpē 3 vai vairāk vienas ģimenes bērnus, tad papildus 123 EUR/mēn;

• piemaksa atlīdzībai, ja aprūpē bērnu ar invaliditāti (par katru bērnu) – 71 EUR/mēn.

Grieķijā ir divi audžuģimenes tipi – īstermiņa un ilgtermiņa. Nav profesionālās audžuģimenes (kā nodarbinātības veids). Finansiālais atbalsts no valsts budžeta:

1) pabalsts bērna vajadzībām – pabalsta apmērs tiek dalīts 5 kategorijās atkarībā no bērna invaliditātes:

1. 250 EUR/mēn;

2. 340 EUR/mēn;

3. 340 EUR/mēn;

4. 450 EUR/mēn;

5. 850 EUR/mēn.

2) pabalsts apģērbam 650 – 850 EUR reizi gadā (apmērs atkarīgs no gadalaika un bērna vecuma);

3) tiek segti arī izdevumi, ja bērnam ir nepieciešama īpaša ārstēšanās.

Ja audžuģimenes aprūpē ir bērns ar invaliditāti, tad vietējā pašvaldība maksā papildus pabalstu.

Grieķijā 2010.–2012.gadā bija pa 1 aizbildnim, kur 2010.–2011.gadā aizbildnis bija bērna vecvecāks, bet 2012.gadā aizbildnis bija cita persona. 2010.gadā Grieķijā bija 64 audžuģimenes, 2011.gadā – 61, bet 2012.gadā – 60.

 

1 http://likumi.lv/doc.php?id=85620

2 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/guidelines.pdf

3 http://www.pkc.gov.lv/images/NAP2020%20dokumenti/20121220_NAP2020_Saeim%C4%81_apstiprin%C4%81ts.pdf (40.lp.)

4 Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 "Adopcijas kārtība" 40.punktam – bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Par lēmumu bāriņtiesa nekavējoties informē Labklājības ministriju.

5 2011.gadā no audžuģimenēm adoptēti 19 bērni, no kuriem 7 adoptējušas pašas audžuģimenes; 2012.gadā no audžuģimenēm adoptēti 26 bērni, no kuriem 7 adoptējušas pašas audžuģimenes; 2013.gadā no audžuģimenēm adoptēti 23 bērni, no kuriem 4 bērnus adoptējušas pašas audžuģimenes.

6 Saskaņā ar likuma "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam" no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim piešķirto maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu un vecāku pabalstu izmaksā šādā apmērā:

1) ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā ir līdz jeb 32,75 EUR (ieskaitot), – piešķirtajā apmērā;

2) ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā pārsniedz 32,75 EUR, – par vienu kalendāra dienu izmaksā 32,75 EUR un 50% no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 32,75 EUR.

No 2015.gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas pabalsti tiks izmaksāti bez ierobežojumiem.

7 Līdz 2014.gada 30.septembrim vecāku pabalstu piešķir 70% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 171 EUR mēnesī (ievērojot pabalsta izmaksājamā apmēra ierobežojumu – 32,75 EUR dienā un 50% no summas virs 32,75 EUR). Pēc 2014.gada 1.oktobra piešķirtajiem vecāku pabalstiem minimālais apmērs vairs netiks garantēts, bet vienlaikus ar vecāku pabalstu sociāli apdrošinātām personām tiks izmaksāts arī bērna kopšanas pabalsts. Vecāku pabalstu no 2014.gada 1.oktobra piešķirs arī strādājošiem vecākiem, kuri turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā – pabalstu izmaksās 30% apmērā no piešķirtās pabalsta summas. Tāpat no 2014.gada 1.oktobra ir dota iespēja izvēlēties pabalsta saņemšanas ilgumu un tam atbilstošo pabalsta apmēru: līdz bērna 1 gada vecuma sasniegšanai – 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, vai līdz bērna 1,5 gadu vecumam – 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Noteikts pārejas periods vecāku pabalstiem, kas piešķirti līdz 2014.gada 30.septembrim. Vecāku pabalsts līdz bērna 1 gada vecumam tāpat kā iepriekš būs 70% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ja vecāks nestrādā (atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā). Ja vecāks strādās, varēs saņemt tikai bērna kopšanas pabalstu – 171 eiro. Savukārt pēc bērna viena gada vecuma sasniegšanas – pēc 2014.gada 1.oktobra, vecākam (neatkarīgi no tā, vai viņš tobrīd strādā vai nē) tiks piešķirts gan bērna kopšanas pabalsts – 171 eiro mēnesī, gan pārejas perioda kompensācija par bērna kopšanu no 1–1,5 gada vecumam – 100 EUR mēnesī.

8 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1546 "Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību"

9 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1609 "Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību"

10 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1517 "Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību"

11 Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" III nodaļa

12 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1607 "Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību"

13 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1517 "Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību"

14 Atbilstoši 2009.gada 22.decembra MK noteikumi Nr.1606 "Noteikumi par pabalsta apmēru transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību"

15 Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi Nr.261 "Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte"

16 Ministru kabineta 2009. gada 22.decembra noteikumi Nr.1643 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu"

17 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1600 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu"

18 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1549 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu"

19 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1534 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi"

20 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1533 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par bērna adopciju"

21 Atbilstoši valsts sociālās aprūpes centru sniegtajai informācijai Labklājības ministrijai 2014.gada janvārī.

22 Pabalsta apmērs noteikts ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1643 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu".

23 Atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā:

1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

24 Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 3.jūlija sēdes protokola Nr.37 35.§ "Informatīvais ziņojums "Par papildu atbalstu pie pensijas par izaudzinātajiem bērniem" (TA–1345) 2.punktam Labklājības ministrija izstrādāja un Ministru kabinets 2012.gada 18.decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", nosakot, ka par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu, pensiju apdrošināšanai tiek veiktas obligātās iemaksas 20 % apmērā no 142,29 EUR (iepriekš – no 71,14 EUR).

25 https://www.childwelfare.gov/adoption/adopt_assistance/

26 Adopcijas tendences 2013.gadā, LM sniegtie dati, http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/adopcija/adopcija_2013.pdf

27 2012.gada 31.decembrī 325 personas, kuras ar bāriņtiesas lēmumu atzītas par adoptētājiem, pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotā statistikas pārskata par bāriņtiesu darbu 2012.gadā.

28 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varēs nodrošināt izmaiņu realizāciju bez papildu līdzekļiem programmatūras izstrādei pie nosacījuma, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada un  grozījumi normatīvajos aktos būs veikti jau 2016.gada sākumā, kas ļaus savlaicīgi plānot IS izmaiņu izstrādi.

29 Attiecībā uz vecāku pabalstu – ņemot vērā sistēmas izmaiņas, kādas paredzētas pēc 01.10.2014.

30 2012.gadā uzturnaudas apmērs, ko izmaksāja bērna ārpusģimenes valsts aprūpes iestāde, bija vidēji 58,30 EUR mēnesī.

31 Valstī plānotās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmērs, kas izmantots sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumu aprēķinos 2015.gadā – 664,25 EUR vidēji mēnesī.

32 Ģimenes valsts pabalsta apmērs visos piemēros norādīts apmērā, kāds plānots par pirmo bērnu ģimenē.

33 2012.gadā uzturnaudas apmērs, ko izmaksāja bērna ārpusģimenes valsts aprūpes iestāde, bija vidēji 58,30 EUR mēnesī.

34 Vienlaikus tiek izmaksāts tikai viens sociālās apdrošināšanas pakalpojums.

35 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 32.pants

36 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmā daļa

37 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta trešā un 31 daļa

38 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1536 "Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru"

39 Atbilstoši Civillikuma grozījumiem no 2013.gada – pārtrauktas aizgādības tiesības.

40 Pašvaldību un citu organizāciju aprūpes centri

41 Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.1 pantam no valsts budžeta finansē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus:

• bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz astoņpadsmit gadiem;

• bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem.

42 http://www.tiesibsargs.lv/files/gada_ziņojumi/tiesībsarga_gada_ziņojums_2011., 12.lpp

43 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.panta ceturtā daļa

44 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 35.panta pirmā daļa

45 Pētījums "Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf (163.164.lpp.)

46 Civillikuma 255., 258.pants.

47 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 35.pants.

48 Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi Nr.382 "Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim" (nav spēkā)

49 Valsts sociālo pabalstu likums 9.panta pirmā daļa

50 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1643 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu"

51 Pētījums "Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf

52 Valsts sociālo pabalstu likuma 16.panta trešā daļa

53 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts

54 Ministru kabineta 2006.gada 29.decembra noteikumi Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi"

55 Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi" V sadaļa

56 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1549 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu" 2.punkts

57 Pētījums "Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf

58 Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam"

59 file:///C:/Users/LindaL.LM/Downloads/sos_arpusgimenes_izmaksu_petijums_excolo_2012_papildinats%20(2).pdf

60 Pētījums "Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf

61 Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai, 59. 63.lpp., Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf

62 Pētījums "Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf

63 Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai, 59. 63.lpp., Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf

64 http://www.tiesibsargs.lv/files/gada_ziņojumi/tiesībsarga_gada_ziņojums_2011., 12.lpp

65 Izmaksās izkļauti izdevumi personāla algām, fiksētiem ēkas uzturēšanas izdevumiem (komunālie maksājumi, nekustamā īpašuma nodoklis u.c.), ēdināšanai, higiēnas precēm, apģērbam, kabatas naudai. Izmaksās nav iekļauti izdevumi kapitālajiem remontiem.

66 Atbilstoši valsts sociālās aprūpes centru sniegtajai informācijai Labklājības ministrijai 2014.gada janvārī vidējās izmaksas 2012.gadā bērna uzturēšanai valsts sociālās aprūpes centrā bija 729,72 EUR mēnesī , tai skaitā 58,30 EUR – ēdināšana (8,0%); 11,08 EUR – zāļu iegāde (1,5%); 2,62 EUR – mīkstā inventāra iegāde (0,4%); 13,92 EUR – sanitāri higiēniskajai apkopšanai izmantojamo materiālu iegāde (1,9%).

67 Pašvaldības un citas organizācijas bērnu aprūpes centrā 2012.gadā vidējās izmaksas bērna uzturēšanai bija 657,49 EUR mēnesī, kur 76,5 EUR – ēdināšana (11,6%); 6,3 EUR – zāļu iegāde (1,0%); 12,78 EUR – mīkstā inventāra iegāde (1,9%); 6,97 EUR – sanitāri higiēniskajai apkopšanai izmantojamo materiālu iegāde (1,1%).

68 Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036  "Audžuģimenes noteikumi" 7.punkts

69 Civillikuma 179.panta piektā daļa

70 No 2015.gada 1.janvāra valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērs – 360 EUR.

71 file:///C:/Users/LindaL.LM/Downloads/sos_arpusgimenes_izmaksu_petijums_excolo_2012_papildinats.pdf, 7.lp.

72 file:///C:/Users/LindaL.LM/Downloads/sos_arpusgimenes_izmaksu_petijums_excolo_2012_papildinats.pdf, 7.lp.

73 2005.gadā bērnu skaits vecumā līdz 2 gadiem.

74 2005.gadā bērnu skaits vecumā no 3 līdz 6 gadiem.

75 2005.gadā bērnu skaits vecumā no 7 līdz 15 gadiem.

76 2005.gadā bērnu skaits vecumā no 16 līdz 17 gadiem.

77 Ādažu novadā nav bijusi nepieciešamība ievietot bērnus audžuģimenēs un līdz ar to pabalsti nav noteikti.

Labklājības ministrs Uldis Augulis
(Ministru kabineta
2015.gada 9.marta
rīkojums Nr.114)
Koncepcijas "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu"
kopsavilkums

Koncepcijas mērķis

Koncepcijas mērķis ir izvērtēt iespēju noteikt tiesības adoptētājiem saņemt valsts sociālos pabalstus līdzvērtīgi bioloģiskajām ģimenēm, kā arī pilnveidot ārpusģimenes aprūpes sistēmu, lai veicinātu ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību un sekmētu, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē.

Koncepcijas izstrādes gaitā notika konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, ar kurām Labklājības ministrija ir noslēgusi sadarbības līgumus, piemēram, biedrību "Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija", biedrību "Attīstības centrs ģimenei", Latvijas Audžuģimeņu biedrību, biedrību "Azote" un citām. Kopumā sabiedriskās organizācijas atzīst koncepcijas projektā ietvertās problēmas un risinājumus un atbalsta adopcijas sistēmas pilnveidošanai piedāvātās izmaiņas (vienlaikus izskanēja priekšlikums no sociālās apdrošināšanas iemaksām atkarīgu pabalstu izmaksāt neatkarīgi no pirmsadopcijas aprūpē esošā bērna vecuma). Sabiedriskās organizācijas uzskata, ka ir absolūti nepieciešams nekavējoties pārskatīt pabalsta apmēru bērna uzturam aizbildnībā un arī audžuģimenē. Atšķiras koncepcijā piedāvātais un nevalstisko organizāciju viedoklis attiecībā uz nepieciešamību veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par audžuģimeņu (un arī aizbildņa) pienākumu pildīšanas laiku, lai to varētu iekļaut darba stāžā, kā arī par nepieciešamību turpināt izmaksāt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu visiem aizbildņiem vai pārskatīt atlīdzības saņēmēju loku (koncepcija piedāvā pārtraukt atlīdzības izmaksu visiem aizbildņiem no 2018. gada). Nevalstiskās organizācijas atbalsta specializēto audžuģimeņu ieviešanu.

I. Problēmas formulējums

No tāda bērna interešu viedokļa, kuram nav iespējams augt bioloģisko vecāku aizgādībā, optimālais variants (ja vien bērna interesēm neatbilst adopcija), ir bērna nodošana aprūpei aizbildnībā vai audžuģimenē.

Lai gan adoptētājiem teorētiski ir tiesības uz tiem pašiem pabalstiem kā bērnu bioloģiskajiem vecākiem, tomēr faktiski tiesības saņemt šos pabalstus ir tieši saistītas ar adoptētāju ģimenē ienākušā bērna vecumu. Ņemot vērā to, ka Latvijas sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēma vislielāko atbalstu sniedz līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam, kad tiek izmaksāts vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts, nepietiekams atbalsts ir vērojams, ja adoptējamais bērns ir vecāks par normatīvajos aktos noteikto vecumu, līdz kuram tiek maksāts konkrētais pabalsts. Lai gan izšķiršanās par bērna adopciju ir pašu potenciālo vecāku griba un izvēle, kā arī veids, kā personas var palīdzēt grūtībās nonākušajiem bērniem, vienlaikus īstenojot dzīvē savas prasmes un vēlmes bērnu audzināšanā, tomēr valsts uzdevums ir atbalstīt adoptētājus un sekmēt adopciju skaita palielināšanos, īpaši vecāku bērnu adopciju (ņemot vērā, ka Latvijas adoptētāji pārsvarā vēlas adoptēt jaunāka vecuma bērnus).

Neskatoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, ka bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē – pie aizbildņa vai audžuģimenē, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta aprūpes institūcijā, vēl aizvien bērni prioritāri tiek ievietoti bērnu sociālās aprūpes institūcijās. Bieži vien iemesls bērna nonākšanai aprūpes institūcijā ir nepietiekami attīstīti ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītie ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi.

2008. gadā veiktajā izvērtējumā1 par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveidošanu tika identificētas vairākas problēmas, kas aptvēra gan atbalsta finansiālos aspektus, gan ierobežojošos faktorus bērna interešu ievērošanā, gan sniegto pakalpojumu kvalitātes jautājumus. Pētījumā konstatēts, ka finansējums audžuģimenē un jo īpaši aizbildnībā esoša bērna uzturam ir nepietiekams un neļauj nodrošināt aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzības. Tāpat arī nav radīts pietiekams atbalsts un sociālo garantiju nodrošinājums, lai audžuģimenes būtu spējīgas uzņemt bērnus ar īpašām vajadzībām vai nodrošināt šo pakalpojumu nekavējoties.

Aizbildnim gan atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu (54,07 EUR mēnesī), gan pabalsts par bērna uzturēšanu (45,53 EUR mēnesī) tiek maksāti no valsts budžeta. Savukārt pienākums nodrošināt finansiālo atbalstu audžuģimenēm tiek dalīts starp valsti un pašvaldību – no valsts budžeta tiek maksāta atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (113,83 EUR mēnesī), savukārt no pašvaldības budžeta tiek maksāts pabalsts bērna uzturam (2014. gadā ne mazāk kā 80 EUR vai 96 EUR atkarībā no bērna vecuma2) un pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei.  Tā kā nepietiekamā audžuģimeņu un aizbildņu skaita dēļ nav iespējams visiem pašvaldībā dzīvojošajiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kam nepieciešams, nodrošināt ģimenisku vidi pie aizbildņa vai audžuģimenē, gan valsts, gan pašvaldība finansē arī bērnu aprūpi aprūpes centros.

II. Problēmas risinājums

Risinājumu ieviešana plānota pakāpeniski, ievērojot budžeta ierobežotās iespējas.

1. Attiecībā uz adoptētājiem noteikto atbalsta sistēmu:

1.1. palielināt atbalstu bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas:

• no 2016. gada pārskatīt no valsts pamatbudžeta izmaksājamās atlīdzības apmēru par adoptējamā bērna aprūpi (49,80 EUR) un noteikt to bērna kopšanas pabalsta apmērā par bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanu (171 EUR mēnesī);

• no 2017. gada atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi vietā sociāli apdrošinātām personām, ja tās aprūpē bērnu līdz astoņu gadu vecumam, izmaksās pabalstu 70 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas laikā, vienlaikus pārtraucot uzturnaudas izmaksu (neapdrošinātajiem – 171 EUR);

1.2. no 2016. gada bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā par personu veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta arī invaliditātes apdrošināšanai, kā arī dubultot iemaksu objektu;

1.3. no 2016. gada ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem par Darba likuma 155. panta piektajā daļā piešķirto 10 kalendāra dienas ilgo atvaļinājumu piešķirt sociālās apdrošināšanas pabalstu;

1.4. no 2016. gada nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības pirms statusa piešķiršanas.

2. Attiecībā uz ārpusģimenes aprūpes sistēmu:

2.1. noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnībā un audžuģimenē analo­ģiskā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, kādu ik mēnesi ir tiesības saņemt katram bērnam no katra sava vecāka neatkarīgi no vecāka mantas stāvokļa3, proti, divkāršā valstī noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērnam atkarībā no vecuma: līdz bērna septiņu gadu vecumam – 180 EUR (360 EUR4*25 %*2), bet no 7 līdz 18 gadu vecumam – 216 EUR (360 EUR*30 %*2) (risinājuma ieviešana paredzēta pakāpeniski no 2016. gada, to pilnībā ieviešot no 2018. gada);

2.2. no 2018. gada pārtraukt atlīdzību izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

2.3. saglabāt esošo audžuģimeņu institūtu, no 2019. gada pārskatot atlīdzības apmēru par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī no 2017. gada izveidot jaunu audžuģimeņu veidu (tipu) jeb specializētās audžuģimenes;

2.4. nodrošināt psiholoģisko palīdzību audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Vienlaikus paredzēts izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanā un līdz 2017. gada 30. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par turpmākās finansēšanas kārtības iespējamiem risinājumiem bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai, kā arī izvērtēt esošo tiesisko regulējumu uzturlīdzekļu piedziņai no bērnu vecākiem par labu aizbildnim un, ja nepieciešams, līdz 2016. gada 30. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

III. Ar koncepcijas ieviešanu saistītās papildu izmaksas

 

Turpmākie gadi (tūkst. EUR)*

2016

2017

2018

2019****

Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos**, t. sk.:

4 734,0

5 160,0

10 627,9

12 619,0

Izmaiņas valsts budžeta izdevumos (Labklājības ministrijai)

4 734,0

5 160,0

10 627,9

12 619,0

t. sk. izdevumi sadalījumā pa budžeta programmām un apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī

    

Valsts pamatbudžets

4 700,5

5 018,9

10 486,8

12 477,9

04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai"

    

Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu

7,2

0,7

0,7

0,7

20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"

4 126,1

4 278,5

9 746,3

11 737,5

Sociālie pabalsti

4 126,1

4 278,5

7 514,0

9 505,1

Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim***

  

2 232,4

2 232,4

22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai"

574,3

740,4

740,4

740,4

Preces un pakalpojumi

574,3

740,4

740,4

740,4

Speciālais budžets

33,5

141,1

141,1

141,1

04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"

33,5

141,1

141,1

141,1

Sociālie pabalsti

26,8

127,1

127,1

127,1

Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu

6,8

14,0

14,0

14,0

     

Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos

2 232,4

2 232,4

Pabalsti

2 232,4

2 232,4

Kopējā finansiālā ietekme**:

–4 734,0

–5 160,0

–10 627,9

–12 619,0

* Veicot aritmētiskas darbības, iespējamas nelielas nobīdes, jo tabulā skaitļi noapaļoti un norādīti tūkstošos EUR ar vienu zīmi aiz komata. Precīzus skaitļus skatīt koncepcijas tekstā.
** Izdevumi konsolidēti, izslēdzot valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām noteiktam mērķim.
*** Konsolidējamā pozīcija pašvaldību budžetā pie konsolidētā kopbudžeta.
**** 2019. gadā izdevumi pasākumiem norādīti 2018. gada līmenī, papildinot ar aprēķinātajiem izdevumiem atlīdzības izmaksai parastajām audžuģimenēm.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Labklājības ministrijai adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai 2016. gadā 4 733 989 EUR apmērā, 2017. gadā 5 159 969 EUR apmērā, 2018. gadā 10 627 860 EUR apmērā un 2019. gadā 12 618 978 EUR apmērā skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta "Par valsts budžetu 2016. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ievērojot to, ka saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" 13. pantu valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta, lai no 2018. gada varētu izmaksāt pabalstu audžuģimenēm bērna uzturam paaugstinātā apmērā atbilstoši koncepcijā piedāvātajam risinājumam, tiek plānots veikt valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām pabalsta izmaksas nodrošināšanai paaugstinātā apmērā (no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti").


1 Pētījums "Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf

2 Ievērojot minimālās mēneša darba algas valstī apmēru 2014. gadā – 320 EUR.

3 Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam".

4 Ievērojot minimālās mēneša darba algas valstī apmēru no 2015. gada 1. janvāra – 360 EUR.

Labklājības ministrs Uldis Augulis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par koncepciju "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu" Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 114Pieņemts: 09.03.2015.Stājas spēkā: 09.03.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 50, 11.03.2015. OP numurs: 2015/50.1
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
272710
{"selected":{"value":"14.04.2021","content":"<font class='s-1'>14.04.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"14.04.2021","iso_value":"2021\/04\/14","content":"<font class='s-1'>14.04.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"07.05.2019","iso_value":"2019\/05\/07","content":"<font class='s-1'>07.05.2019.-13.04.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.05.2017","iso_value":"2017\/05\/31","content":"<font class='s-1'>31.05.2017.-06.05.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.03.2015","iso_value":"2015\/03\/09","content":"<font class='s-1'>09.03.2015.-30.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
14.04.2021
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)