1. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2017. gadam ieņēmumos 8 026 122 523 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2. pielikumu.

2. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2017. gadam izdevumos 8 327 457 862 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

5. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11. pielikumu.

6. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2017. gadam 26 403 000 000 euro apmērā.

7. pants. Noteikt, ka 2017. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, ir 1,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

8. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2017. gada beigās nominālvērtībā 9 950 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

9. pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2017. gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 41 784 482 euro apmērā saskaņā ar 12. pielikumu.

10. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 216 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 14. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases.

11. pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2017. gadā, ir novērtētas 1 490 525 euro apmērā.

12. pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2017. gadā dzēst valsts aizdevumus 165 037 euro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

13. pants. Atļaut finanšu ministram, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, 2017. gadā dzēst parādsaistības 3 313 222 euro apmērā likvidētajiem subjektiem saskaņā ar 13. pielikumu.

14. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 61 223 386 euro apmērā:

1) izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektiem, sociālo programmu investīciju projektiem, pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem, investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai, pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos, pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma iegādei, kurš atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai;

2) valsts nozīmes sporta, aizsardzības infrastruktūras attīstības projektiem, kuri tiek realizēti ar valsts budžeta līdzfinansējumu;

3) ceļu un to kompleksa investīciju projektiem, tajā skaitā šo projektu ietvaros paredzēto siltumtrašu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu renovācijai un izbūvei. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2017. gadā ceļu un to kompleksa investīciju projektā nav mazāks par 25 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

4) kultūras iestāžu investīciju projektiem. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2017. gadā kultūras iestāžu investīciju projektā nav mazāks par 40 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 60 procentiem no pašvaldības kopējām izmaksām;

5) investīciju projektu dokumentācijas (tehniskā projekta) izstrādei;

6) kurināmā iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai;

7) pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 250 000 euro apmērā republikas pilsētu pašvaldībām un reģionālās nozīmes attīstības centra pašvaldībām un 400 000 euro apmērā pārējām novada pašvaldībām.

(3) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības investīciju projektu īstenošanai, kā arī par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(4) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. pantam, izņemot saistības:

1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;

2) pakalpojumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;

3) šā panta pirmajā daļā un otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minēto investīciju projektu īstenošanai;

4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(5) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības 2017. gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.

(6) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu un, ja nepieciešams, noteikt aizņēmuma palielinājumu likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteikto pasākumu izpildei, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu 118 138 258 euro apmērā.

15. pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 2 398 212 euro apmērā.

16. pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 72,47 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 20,82 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 5,3 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,41 procents.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

17. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā.

18. pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 312 188 765 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

19. pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 "Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana" izpildītājs ir Valsts kase un tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.

20. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

21. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

22. pants. Noteikt, ka budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam" izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

23. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", programmas 07.00.00 "Tiesu spriedumu izpilde", programmas 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" un programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

24. pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

25. pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2. pielikumu.

26. pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.

27. pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta apropriāciju pārdale starp budžeta resoriem, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek veiktas apropriāciju izmaiņas, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10. datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz Valsts kasei.

28. pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" paredzēto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai.

29. pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

30. pants. Finanšu ministram ir tiesības budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām, budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2) ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3) pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un no budžeta nefinansētām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4) nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteikto atlīdzībai paredzēto izdevumu maksimāli pieļaujamo apjomu un kopējo izdevumu apjomu;

5) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7) nav pieļaujamas apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu turpmākajiem gadiem;

8) nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9) nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10) nav pieļaujama apropriācijas pārdale citiem mērķiem no jaunajām politikas iniciatīvām 2015.—2017. gadam piešķirtā finansējuma, neatliekamajiem pasākumiem 2016.—2018. gadam un jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem 2017.—2019. gadam piešķirtā finansējuma.

32. pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2016. gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) 2016. gadā uzsāktai, bet nepabeigtai iepirkumu procedūrai, ja 2017. gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2) 2016. gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīciju projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2017. gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3) maksājumiem, kas nepieciešami 2016. gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2017. gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4) investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja ir iesniegts objektīvs pamatojums iegādes nepieciešamībai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) projekts ir pilnībā pabeigts un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums;

2) 2017. gadā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta.

(3) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2017. gada 31. oktobrim nepārdalīto budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

33. pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei šajā likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju no budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām uz finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas pārdalei nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

34. pants. (1) Noteikt, ka apropriācijas pārdale starp budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums, ja pārdales rezultātā nemainās izlietojuma mērķis un apropriācija tiek izmantota tā paša pasākuma īstenošanai vai sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz apropriācijas pārdali starp budžeta resoru "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" un citiem budžeta resoriem.

35. pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 "Valsts prezidenta darbības nodrošināšana" ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 4561 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 912 euro.

36. pants. Ja 2017. gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

37. pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,74 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

38. pants. Ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

39. pants. Ja Valsts kases amatpersonu (darbinieku) efektīvas valsts parāda vadības ietvaros veikto pasākumu rezultātā 2017. gada 10 mēnešos būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likuma "Par valsts budžetu 2017. gadam" spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība" un tiek nodrošināts izdevumu samazinājums līdz gada beigām, izņemot izdevumus, kuri neietekmē valsts budžeta bilanci pēc EKS2010 metodoloģijas, Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 2 procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība". Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.01.00 "Budžeta izpilde", tajā skaitā atlīdzībai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

40. pants. Ja 2017. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 5 procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) ne vairāk kā 79,5 procentus; Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei) ne vairāk kā 16 procentus; Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) ne vairāk kā 2 procentus; Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam) ne vairāk kā 2 procentus un prokuratūrai (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) ne vairāk kā 0,5 procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

41. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2017. gadā (par 2016. pārskata gadu) 90 141 835 euro.

42. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2017. gadā (par 2016. gada pārskata gadu) 35 195 000 euro.

43. pants. Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2016. gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2017. gadā (par 2016. gada pārskata gadu) nosaka un aprēķina 85 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu.

45. pants. Personām, kurām no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tās pārskata ar 2017. gada 1. janvāri, pārrēķinot pensijas sākuma kapitālu un pensijas kapitālu atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12. panta ceturtās daļas noteikumiem, un izmaksā šādi:

1) pensiju pārskata, ievērojot likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 65. punkta 3. un 4. apakšpunktā minētos noteikumus;

2) pensiju pārskata, ievērojot pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas datumu, pensijas aprēķināšanai iepriekš piemēroto kārtību, kā arī likuma "Par valsts pensijām" 26. panta un pārejas noteikumu 15. un 15.¹ punkta noteikumus;

3) atbilstoši šā panta noteikumiem pārskatītais pensijas apmērs tiek noteikts no 2017. gada 1.janvāra, un par periodu no 1. janvāra to izmaksā ne vēlāk kā 2017. gada jūnijā.

46. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ārkārtas situāciju novēršanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,03 procentus no šā likuma 6. pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

47. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas daļas Ziemeļu Investīciju bankas apmaksātajā kapitālā par 1 161 692 euro saskaņā ar Ziemeļu Investīciju bankas statūtiem.

48. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Ziemeļu Investīciju banku investīciju projektu aizdevumu galvojumu palielināšanai par 4 995 310 euro un vides investīciju projektu aizdevumu galvojumu palielināšanai par 832 552 euro saskaņā ar Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas noslēgtajiem galvojuma līgumiem.

49. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši budžetā ieskaitīto soda naudu apmēram par Kredītiestāžu likuma 198.¹ pantā minētajiem pārkāpumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

50. pants. Ja 2017. gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru, tad finanšu ministram ir tiesības par attiecīgo apmēru palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Ja 2017. gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas nesasniedz šajā likumā plānoto apmēru, tad finanšu ministram ir pienākums par attiecīgo apmēru samazināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas samazinājumu.

51. pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 200 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajām garantijām, tajā skaitā valsts saistības 50 000 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par portfeļgarantiju programmas īstenošanu spēkā stāšanās un 2 500 000 euro apmērā stājas spēkā pēc normatīvo aktu par vidēja un ilgtermiņa eksporta kredītu garantiju programmas īstenošanu spēkā stāšanās.

52. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" mājokļu atbalsta programmas finansēšanai, palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" rezerves kapitālā, nepārsniedzot 6 000 000 euro.

53. pants. (1) Atļaut finanšu ministram pārņemt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ludzas medicīnas centrs" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" valsts vārdā galvotās saistības ne vairāk kā 170 021 374 euro apmērā atbilstoši faktiskajam valsts vārdā galvoto saistību atlikumam, saglabājot prasījuma tiesības pret minētajām kapitālsabiedrībām.

(2) Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Veselības ministrijai līdz 170 021 374 euro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar finanšu ieguldījumu.

(3) Veselības ministrijai atbilstoši normatīvajiem aktiem veikt finanšu ieguldījumu ne vairāk kā 170 021 374 euro apmērā šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā ar mērķi dzēst saistības pret Finanšu ministriju, kas izveidojušās valsts vārdā galvoto aizdevumu pārņemšanas rezultātā.

55. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par augstskolas — atvasinātas publiskas personas — nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu piešķiršanu augstskolai — atvasinātai publiskai personai — atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētajam, palielināt atbildīgajai ministrijai apropriāciju augstskolas — atvasinātas publiskas personas — izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

56. pants. Noteikt, ka veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 08.00.00 programmā "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" rezervēto finansējumu 34 324 450 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Veselības ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu veselības aprūpes sistēmas reformas pasākumu īstenošanai 2017. gadā.

59. pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" paredzēto apropriāciju var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam un aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai.

60. pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" paredzēto apropriāciju var izmantot tikai apakšprogrammā noteiktajiem mērķiem.

61. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par kārtējo pamatkapitāla palielināšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas", palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".

63. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par pamatkapitāla palielināšanu valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" ar mērķi segt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "FeLM" darbības izdevumus, palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" atbilstoši Ministru kabineta lemtajam apmēram.

64. pants. Noteikt, ka valsts budžeta ikgadējā dotācija Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā 2017. gadā plānota 68 080 099 euro apmērā (tajā skaitā 19 729 623 euro obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai līdz 2017. gada 31. martam) un energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam 3 500 000 euro apmērā.

65. pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai no akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējām dividendēm 2017. gadā tiek novirzīti resursi 35 391 835 euro apmērā.

66. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, izsniegt valsts aizdevumu 20 000 000 euro apmērā akciju sabiedrībai "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" ieguldījumam Centrālās un Austrumeiropas investīciju fondā ar mērķi veikt investīcijas Centrālajā un Austrumeiropā, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto valsts aizdevumu izsniegšanas kārtību. Aizdevuma līgumu noslēgt pēc līguma par Centrālās un Austrumeiropas investīciju fonda dibināšanu parakstīšanas, piemērojot valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumus, kuri apstiprināti ar Ministru kabineta lēmumu.

67. pants. Finanšu ministram ir tiesības pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par biedrībai "Latvijas Olimpiskā komiteja" izsniegto valsts galvoto aizdevumu pārkreditēšanu un precizēts valsts budžeta ilgtermiņa saistībās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammā 09.23.00 "Valsts ilgtermiņa saistības sportā — dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) — valsts galvoto aizdevumu atmaksai" nepieciešamais līdzekļu apmērs, veikt apropriācijas pārdali no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.23.00 "Valsts ilgtermiņa saistības sportā — dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) — valsts galvoto aizdevumu atmaksai" uz budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

68. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 12.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem" izpildītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

69. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 12.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem" finansējumu pašvaldības izlieto līdz 2017. gada 31. decembrim un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kontrolē finansējuma izlietojumu atbilstoši pasākuma mērķim.