Zaudējis spēku - Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 737

Rīgā 2017. gada 12. decembrī (prot. Nr. 61 38. §)

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
53. panta otrās daļas 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma;

1.2. siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības, kā arī ziņošanas un uzraudzības kārtību nacionālās sistēmas ietvaros.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas ziņojumu par emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) un tās Kioto protokola (turpmāk – Kioto protokols), Parīzes nolīguma un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulas Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 525/2013) prasībām;

2.2. prognožu sagatavošana – darbību kopums, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu prognozes, ņemot vērā nozaru rādītāju prognozes, valsts politiku un pasākumus atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma un regulas Nr. 525/2013 prasībām;

2.3. nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķiniem, to neprecizitātēm, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām;

2.4. ziņojums par valsts politiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm – informācijas apkopojums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķiniem, par aprēķinos izmantotajiem rādītājiem, politiku un pasākumiem, kas apkopoti noteiktā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma un regulas Nr. 525/2013 prasībām;

2.5. darbību dati – vēsturiskie dati par darbībām, kas rada antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas (turpmāk – emisijas) vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);

2.6. prognozētie rādītāji – prognozētie dati, kas tiek izmantoti nozaru siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai;

2.7. primārie dati – sākotnējie dati, kuri tiek sagatavoti, izmantojot statistikas datus un nozares politikas attīstības tendences un mērķrādītājus;

2.8. sekundārie dati – dati, kurus iegūst, izmantojot primāros datus, pētījumu galarezultātu apkopojumus un pārskatus un pēc nepieciešamības lietojot datu apstrādes un analīzes rīkus un mērķrādītājus;

2.9. emisijas faktors – lielums, kas nosaka emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību;

2.10. neprecizitāte – zināšanu trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību;

2.11. pamatavoti – kategorijas, kurām ir būtiska ietekme uz kopējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju attiecībā uz emisiju un piesaistes absolūto līmeni, emisiju un piesaistes tendencēm vai emisiju un piesaistes nenoteiktību, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste no meža zemēm, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas).

II. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma

3. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālo sistēmu (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma) koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

4. Inventarizācijas nacionālajā sistēmā iesaistītās atbildīgās ministrijas ir Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

5. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs):

5.1. katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1. punktā minēto informāciju par darbību datiem;

5.2. katru gadu līdz 15. decembrim sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par kurināmā sadedzināšanu stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās, nesadedzināšanas darbībām ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām, kā arī atkritumu apsaimniekošanas darbībām, ņemot vērā šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumu, regulu Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

5.3. sagatavo nacionālo inventarizācijas ziņojumu angļu valodā atbilstoši regulā Nr. 525/2013 noteiktajam saturam, ņemot vērā šo noteikumu 5.2., 11.2., 19.2. un 20.1. apakšpunktā norādīto informāciju. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ietver:

5.3.1. aprakstu par siltumnīcefekta gāzu emisijām, oglekļa dioksīda piesaisti un to aprēķiniem no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām veiktajām izmaiņām aprēķinos;

5.3.2. aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodoloģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem;

5.3.3. pamatavotu aprēķinus un aprakstu;

5.3.4. informāciju par neprecizitāšu aprēķiniem;

5.3.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;

5.3.6. aprakstu par nacionālo sistēmu un tās izmaiņām;

5.3.7. informāciju par Kioto protokola 6., 12. un 17. pantā noteiktajām darbībām;

5.4. atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par prioritārajiem rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2., 3. un 4. tabulu. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā;

5.5. atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par Eiropas Savienības pamatavotu aprēķinu metodēm. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā;

5.6. aizpilda šo noteikumu 4. pielikumu un Eiropas Komisijas 2014. gada 30. jūnija Īstenošanas regulas Nr. 749/2014 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula Nr. 749/2014), 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 10. pielikumu;

5.7. katru gadu līdz 30. decembrim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šo noteikumu 5.2., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.6. apakšpunktā minēto informāciju;

5.8. apkopo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus atbilstoši regulas Nr. 525/2013 8. pantam, ņemot vērā šo noteikumu 6.2., 11.3. un 20.2. apakšpunktā minēto informāciju, un katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

5.9. uztur un administrē integrēto datubāzi klimata pārmaiņas izraisošo un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķināšanai (turpmāk – integrētā datubāze);

5.10. katru gadu līdz 1. augustam sadarbībā ar šo noteikumu 6., 11., 19. un 20. punktā minētajām institūcijām sagatavo inventarizācijas uzlabojuma plānu un iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

6. Centrālā statistikas pārvalde:

6.1. apkopo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3. un 4. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un to aprakstus, kā arī atbilstoši kompetencei aizpildītu šo noteikumu 4. pielikumu;

6.2. sagatavo un katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz par iepriekšējo gadu:

6.2.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā aptuveno energobilanci un pieejamos darbību datus par rūpniecības un produktu lietošanas sektoru;

6.2.2. Fizikālās enerģētikas institūtā aptuveno energobilanci;

6.2.3. Latvijas Lauksaimniecības universitātē pieejamos darbību datus par lauksaimniecības sektoru.

7. Komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (NACE 2. red. kods 23.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (NACE 2. red. kods 24.10), dabasgāzes importēšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un realizāciju, biogāzes ražošanu un izmantošanu, sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 2. pielikuma 1., 2., 3., 4. un 6. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 490 redakcijā)

8. Komersanti, kas importē, transportē, uzglabā un realizē dabasgāzi, sagatavo un katru gadu līdz 2. janvārim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējos datus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 5. tabulu.

9. Zāļu valsts aģentūra sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 3. pielikumā minēto informāciju par darbību datiem iepriekšējā kalendāra gadā.

10. Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1.b. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

11. Fizikālās enerģētikas institūts sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:

11.1. līdz 1. oktobrim šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2. punktā minēto informāciju par darbību datiem;

11.2. līdz 15. decembrim:

11.2.1. emisiju aprēķinus par transporta sektoru, apkopotus kopējā standartizētā ziņošanas formātā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju, regulu Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

11.2.2. emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

11.2.3. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības pamatavotu aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;

11.2.4. atbilstoši kompetencei informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2., 3. un 4. tabulu. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;

11.3. līdz 5. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par transporta sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.2.2. apakšpunktā minēto informāciju.

12. Lauksaimniecības datu centrs sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Lauksaimniecības universitātē šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

13. Lauku atbalsta dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par iepriekšējā gada darbību datiem.

14. Valsts meža dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

15. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

16. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

17. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

18. (Svītrots ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 490)

19. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sagatavo un katru gadu iesniedz:

19.1. līdz 1. oktobrim Latvijas Lauksaimniecības universitātē šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. un 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;

19.2. līdz 15. decembrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:

19.2.1. oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, regulu Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

19.2.2. informāciju par Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktā noteiktajām darbībām konvencijas ietvaros, ņemot vērā regulu Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

19.2.3. atbilstoši regulai Nr. 749/2014 aprēķinus par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaisti, ko rada aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošana, un aprēķinu aprakstu;

19.2.4. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības pamatavotu aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā.

20. Latvijas Lauksaimniecības universitāte sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:

20.1. līdz 15. decembrim:

20.1.1. emisiju aprēķinus par lauksaimniecības sektoru, apkopotus kopējā standartizētā ziņošanas formātā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā norādīto informāciju, regulu Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

20.1.2. emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

20.1.3. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības pamatavotu aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;

20.2. līdz 5. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par lauksaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto informāciju.

21. Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 19. un 20. punktā minētās institūcijas katru gadu līdz 15. decembrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju iespējamām neprecizitātēm (procentos). Informāciju iesniedz atbilstoši regulas Nr. 749/2014 7. pielikumā norādītajam formātam.

(Grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 490)

22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija regulāri:

22.1. veic nepieciešamās darbības, lai pilnveidotu inventarizācijas nacionālo sistēmu, un koordinē šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 19. un 20. punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā;

22.2. izvērtē apkopoto siltumnīcefekta gāzu datu atbilstību apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem;

22.3. izvērtē nacionālā inventarizācijas ziņojuma atbilstību regulai Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam;

22.4. sagatavo informāciju par Kioto protokola 3. panta 14. punktā nacionālajam inventarizācijas ziņojumam noteiktajām darbībām;

22.5. apkopo informāciju par prioritārajiem rādītājiem un prioritārajiem papildrādītājiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai;

22.6. izskata un, ja nepieciešams, papildina inventarizācijas uzlabojumu plānu, kā arī izsūta sagatavoto inventarizācijas uzlabojumu plānu saskaņošanai un apstiprināšanai šo noteikumu 4. punktā minētajām institūcijām;

22.7. izvērtē aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju;

22.8. ja nepieciešams, pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā;

22.9. koordinē starptautiskās pārbaudes, tai skaitā atbilžu sagatavošanu un to iesniegšanu.

(Grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 490)

III. Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma

23. Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu (turpmāk – prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma) koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

24. Prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā iesaistītās atbildīgās ministrijas ir Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

24.¹ Prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma ietver ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanu, klimata politikas ietekmes novērtēšanu un ziņošanu atbilstoši konvencijas, Parīzes nolīguma, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula Nr. 2018/1999), 18. un 39. pantam, kā arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam noteikto mērķu un klimatneitralitātes mērķu (līdz 2050. gadam) sasniegšanas novērtējumu. Prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībnieki ir Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībniekiem izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai. Par pamatu ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmai tiek izmantota enerģētikas un klimata modelēšanas sistēma.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 490 redakcijā)

25. Ekonomikas ministrija sagatavo un līdz 2018. gada 30. aprīlim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

25.1. turpmāko 10–15 gadu makroekonomisko rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktu;

25.2. šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minēto makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanā izmantotā prognožu scenārija izvēles pamatojumu un aprakstu.

26. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu sagatavo un līdz 2018. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

26.1. enerģētikas un būvniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;

26.2. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares politikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu un aprakstu.

26.¹ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu izstrādā un uztur enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu atbilstoši regulas Nr. 2018/1999 3., 9. un 14. panta nosacījumiem, tai skaitā lai aprēķinātu šo noteikumu 26. punktā minētās prognozes, novērtētu politiku un pasākumu ietekmi un Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam noteikto mērķu sasniegšanu un to pārskatīšanas nepieciešamību, kā arī lai īstenotu regulas Nr. 2018/1999 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 27. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 490 redakcijā)

26.² Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti izveido un uztur ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 490 redakcijā)

27. Satiksmes ministrija sagatavo un līdz 2018. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

27.1. transporta nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;

27.2. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares politikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu un aprakstu.

28. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" sagatavo un līdz 2018. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

28.1. lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;

28.2. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares politikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu un aprakstu.

29. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz 2018. gada 2. maijam un turpmāk reizi divos gados nosūta Satiksmes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un Fizikālās enerģētikas institūtam šo noteikumu 25. punktā minētās makroekonomikas rādītāju prognozes. Minētās prognozes izmanto nozaru rādītāju prognožu sagatavošanā.

30. Fizikālās enerģētikas institūts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:

30.1. sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinus enerģētikas un transporta sektoriem, izmantojot šo noteikumu 25., 26. un 27. punktā minēto informāciju;

30.2. siltumnīcefekta gāzu prognožu, politikas un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas Nr. 525/2013 un regulas Nr. 749/2014, kā arī konvencijas, Kioto protokola un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2018. gada 1. septembrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.

31. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:

31.1. sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām, izmantojot šo noteikumu 28. punktā minēto informāciju;

31.2. siltumnīcefekta gāzu prognožu, politiku un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas Nr. 525/2013 un regulas Nr. 749/2014, kā arī konvencijas, Kioto protokola un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2018. gada 1. septembrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.

32. Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:

32.1. sekundāros datus un prognožu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības darbībām, izmantojot šo noteikumu 28. punktā minēto informāciju;

32.2. siltumnīcefekta gāzu prognožu, politikas un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas Nr. 525/2013 un regulas Nr. 749/2014, kā arī konvencijas, Kioto protokola un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2018. gada 1. septembrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.

33. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs:

33.1. sagatavo un līdz 2018. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā primāros datus – atkritumu saimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares rādītāju prognozes saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;

33.2. sagatavo sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinus rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām, izmantojot šo noteikumu 29. punktā minēto informāciju;

33.3. sagatavo un līdz 2018. gada 1. septembrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā siltumnīcefekta gāzu prognožu, politikas un pasākumu aprakstu rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām atbilstoši regulas Nr. 525/2013 un regulas Nr. 749/2014, kā arī konvencijas, Kioto protokola un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei;

33.4. uztur un administrē integrētās datubāzes siltumnīcefekta gāzu prognožu daļu;

33.5. sagatavo ziņojuma projektu par politiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, izmantojot nozaru ekspertu sagatavoto informāciju atbilstoši šo noteikumu 30., 31., 32. punktam un 33.2. un 33.3. apakšpunktam un veic šo noteikumu IV sadaļā minētās kvalitātes procedūras;

33.6. šo noteikumu 33.5. apakšpunktā minēto ziņojuma projektu līdz 2018. gada 1. oktobrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

33.7. iestrādā šo noteikumu 33.6. apakšpunktā minētajā ziņojuma projektā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām, un līdz 2018. gada 15. novembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz precizēto ziņojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

33.8. pamatojoties uz šo noteikumu 33.5. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas, Kioto protokola un Parīzes nolīguma prasībām, veic šo noteikumu IV sadaļā noteiktās kvalitātes procedūras un līdz 2019. gada 1. septembrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz pārskatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

33.9. pamatojoties uz šo noteikumu 33.5. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo nacionālā ziņojuma projektu saskaņā ar konvencijas 12. pantu, veic šo noteikumu IV sadaļā noteiktās kvalitātes procedūras un līdz 2019.gada 1. septembrim un turpmāk katru ceturto gadu iesniedz nacionālā ziņojuma projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

33.10. iestrādā šo noteikumu 33.8. apakšpunktā minētajā pārskatā un 33.9. apakšpunktā minētajā ziņojumā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām, un līdz attiecīgā gada 20. decembrim precizēto pārskatu un ziņojumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

33.¹ Fizikālās enerģētikas institūts līdz 2023. gada 30. janvārim un turpmāk katru otro gadu, sadarbojoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", izstrādā un atjauno SEG emisiju prognozēšanas ilgtermiņa scenārijus līdz 2050. gadam un novērtē Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam un Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanas progresu.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 490 redakcijā)

33.² Lai izpildītu šo noteikumu 33.¹ punktā noteikto uzdevumu, līdz 2022. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā siltumnīcefekta gāzu prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem, kā arī plānoto rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši konvencijai, tās Parīzes nolīgumam un regulas Nr. 2018/1999 17. un 18. pantam.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 490 redakcijā)

34. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

34.1. šo noteikumu 33.5. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz 2018. gada 5. oktobrim un turpmāk katru otro gadu nosūta izskatīšanai šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņu nosaka 20 darbdienas;

34.2. šo noteikumu 33.8. apakšpunktā minēto pārskatu un 33.9. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz 2019. gada 5. novembrim nosūta izskatīšanai šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņu nosaka 20 darbadienas.

IV. Inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības

35. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru (turpmāk – kvalitātes procedūras) programma (turpmāk – kvalitātes programma) nodrošina inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu atbilstību konvencijas kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 4., 5., 6., 11., 19., 20., 22., 30., 31., 32., 33. un 34. punktā minētajām institūcijām.

36. Kvalitātes programmu izstrādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un šo noteikumu 51. un 53. punktā minēto darba grupu ekspertiem triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Pēc saskaņošanas ar šo noteikumu 50. punktā minēto uzraudzības komiteju kvalitātes programmu ar rīkojumu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Kvalitātes programmu publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē un aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados.

37. Kvalitātes programmā ietver informāciju par:

37.1. ikgadējai inventarizācijai un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem;

37.2. vispārējām un specifiskām kvalitātes pārbaudes procedūrām un to īstenošanas formām;

37.3. kvalitātes procedūru veidlapu aizpildīšanu;

37.4. uzlabojumu plāna izstrādi;

37.5. dokumentēšanas un arhivēšanas kārtību.

38. Pamatojoties uz kvalitātes programmu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu inventarizācijai un katru otro gadu prognozēm sagatavo kvalitātes plānu. Kvalitātes plānu saskaņo ar šo noteikumu 4., 6., 11., 19., 20., 22., 30., 31., 32., 33. un 34. punktā minētajām institūcijām. Kvalitātes plānā iekļauj:

38.1. kvalitātes kontroles procedūras;

38.2. kvalitātes nodrošināšanas procedūras;

38.3. instrukcijas inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai;

38.4. laika grafiku kvalitātes procedūru veikšanai un norāda atbildīgās institūcijas;

38.5. dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras.

39. Kvalitātes programma un kvalitātes plāns ir saistošs visām inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanā iesaistītajām institūcijām.

40. Pamatojoties uz pēdējās inventarizācijas starptautiskajiem un nacionālajiem izvērtējumiem, nozaru eksperti sagatavo un katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā plānotos uzlabojumus, nepieciešamos pētījumus un to pamatojumu kopējā inventarizācijas uzlabojumu plāna apkopošanai. Uzlabojumu plāna gala versiju Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu līdz 1. oktobrim nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

41. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu, kā arī inventarizācijas nacionālās sistēmas un prognožu nacionālās sistēmas darbību un efektivitāti.

V. Ziņošanas kārtība

42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ievieto:

42.1. Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē:

42.1.1. katru gadu līdz 15. janvārim:

42.1.1.1. sākotnējos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši regulas Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkta prasībām;

42.1.1.2. sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2) atbilstoši regulas Nr. 525/2013 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkta prasībām;

42.1.1.3. sākotnējos datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, ko rada aramzemes un ganību apsaimniekošana;

42.1.1.4. aizpildītu regulas Nr. 749/2014 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 10. pielikumu;

42.1.1.5. informāciju par Kioto protokola vienībām likuma "Par piesārņojumu" 32.⁴ pantā minētajā emisijas reģistrā atvērtajos kontos, kā arī Kioto protokola vienību pārskaitījumiem;

42.1.2. katru gadu līdz 15. martam:

42.1.2.1. pilnīgus un atjauninātus inventarizācijas datus;

42.1.2.2. gala datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, ko rada aramzemes un ganību apsaimniekošana;

42.1.2.3. saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu informāciju par sistēmām, kas ieviestas un kas vēl tiek izstrādātas, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti, ko rada aramzemes un ganību apsaimniekošana;

42.1.2.4. prioritāros rādītājus un prioritāros papildrādītājus atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai;

42.1.2.5. aizpildītu regulas Nr. 749/2014 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 10. pielikumu, ja tajos bija nepieciešams izdarīt izmaiņas pēc 15. janvāra;

42.1.3. sākot ar 2019. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 15. martam ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu prognozēm, politiku un pasākumiem saskaņā ar regulas Nr. 525/2013 13. un 14. pantu;

42.1.4. katru gadu līdz 31. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par iepriekšējo kalendāra gadu (X – 1) atbilstoši regulas Nr. 525/2013 8. pantam;

42.1.5. katru gadu līdz 9. jūlijam, ja nepieciešams, ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas uzlabojumiem atbilstoši regulas Nr. 525/2013 12. pantam;

42.1.6. sākot ar 2019. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 31. decembrim šo noteikumu 33.8. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar regulas Nr. 525/2013 18. pantu;

42.1.7. sākot ar 2019. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz 31. decembrim šo noteikumu 33.9. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar regulas Nr. 525/2013 18. pantu;

42.2. konvencijas sekretariāta ziņošanas portālos:

42.2.1. katru gadu līdz 15. aprīlim nacionālo inventarizācijas ziņojumu – apkopotus siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā;

42.2.2. sākot ar 2019. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 31. decembrim šo noteikumu 33.8. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumu 2/CP.17;

42.2.3. sākot ar 2019. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz 31. decembrim šo noteikumu 33.9. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar konvencijas 12. pantu.

43. Lai nodrošinātu šo noteikumu 42.1.2.3. apakšpunktā minēto prasību izpildi, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavo un katru gadu līdz 15. februārim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par sistēmām, kas ieviestas un kas vēl tiek izstrādātas, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti, ko rada aramzemes un ganību apsaimniekošana.

44. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas izvērtējums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, nosūta izvērtējumu šo noteikumu 5., 6., 11., 19. un 20. punktā minētajām institūcijām. Piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas attiecīgās institūcijas elektroniski iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma precizēšanai.

45. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 20. janvārim nosūta šo noteikumu 4. un 6. punktā minētajām institūcijām nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētajiem nosacījumiem.

46. Šo noteikumu 4. un 6. punktā minētās institūcijas 20 darbdienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus un atzinumu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu.

47. Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu 46. punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, šo noteikumu 5., 11., 19., 20. un 22. punktā minētās institūcijas precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus.

48. Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 5., 11., 19. un 20. punktā minētajām institūcijām 14 dienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz tos konvencijas sekretariātā.

49. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publicē nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju datu gala versiju savās tīmekļvietnēs.

VI. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzība

50. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izveido siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognozēšanas uzraudzības komiteju (turpmāk – uzraudzības komiteja). Uzraudzības komitejā iekļauj šo noteikumu 4. un 24. punktā minēto institūciju, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvjus.

51. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 30. jūnijam rīko inventarizācijas ekspertu darba grupai sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, problēmas un citus jautājumus.

52. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu datu (kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar kvalitātes programmu.

53. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, sākot ar 2018. gadu, katru gadu līdz 5. septembrim rīko ekspertu darba grupai, kura iesaistīta ziņojuma sagatavošanā par politiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, problēmas un citus jautājumus.

VII. Noslēguma jautājumi

54. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumus Nr. 217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 52. nr.).

55. Līdz 2018. gada 1. jūnijam šo noteikumu 26. punktā minēto datu sagatavošanu Ekonomikas ministrija un Fizikālās enerģētikas institūts nodrošina sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 737

Informācija par nepieciešamajiem datiem un prioritārajiem rādītājiem

(Pielikums grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 490)

I. Ikgadējai siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) inventarizācijai nepieciešamie dati par laikposmu no 1990. gada līdz iepriekšējam kalendāra gadam

1. tabula

Siltumnīcefektu izraisošo gāzu avots un piesaistes kategorijas saskaņā ar konvencijas līgumslēdzēju pušu lēmumiem (kopējā ziņošanas formāta kategorijas)	Darbības dati/parametrs	Atbildīgās institūcijas/datu avoti
1. Enerģētikas nozares pamatdati, kurināmā (degvielas) dati
1.A.1. Enerģētika: a. elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana b. naftas pārstrāde c. cietā kurināmā apstrāde un citas enerģētikas nozares	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, teradžoulos (turpmāk – TJ)	Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP)
	-) Notekūdeņu gāzes patēriņš, m³ -) Gada vidējais metāna sastāvs notekūdeņu gāzē, procentos	Notekūdeņu dūņu gāzes ražotāji un lietotāji
	Aprēķini	Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC)
1.A.2. Apstrādes rūpniecība: a. dzelzs un tērauda ražošana b. krāsaino metālu ražošana c. ķīmiskā rūpniecība d. papīra masas, papīra izstrādājumu ražošana e. pārtikas rūpniecība f. pārējo nemetālisko minerālu ražošana g. citas nozares un būvniecība	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP
	Aprēķini	LVĢMC
1.1. Transports:
a. vietējā aviācija	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Lidmašīnu kustība Latvijas komerciālajās lidostās: • pacēlušās lidmašīnas (atsevišķi norāda datus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē); • nolaidušās lidmašīnas (atsevišķi norāda datus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē) -) Datu neprecizitāte	CSP
b. ceļu transports	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP
	-) Minimālās un maksimālās vidējās mēneša temperatūras	LVĢMC
	-) Transportlīdzekļu statistika: • vieglo automašīnu sadalījums – pēc transportlīdzekļa vecuma, izmantotās degvielas veida, dzinēja tilpuma (mazāki par 1,4 l, 1,4–2,0 l un lielāki par 2,0 l); • kravas automašīnu sadalījums – pēc transportlīdzekļa vecuma, izmantotās degvielas veida, pilnās masas; • motociklu sadalījums – pēc transportlīdzekļa vecuma un motora tilpuma. Pārskats reizi trijos gados par vidējiem gada nobraukumiem (km/gadā), vieglajām automašīnām, kravas automašīnām, autobusiem -) Datu neprecizitāte	Satiksmes ministrija, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
	Aprēķiniem izmanto Eiropas Vides aģentūras izstrādāto COPERT	Fizikālās enerģētikas institūts (turpmāk – FEI)
c. dzelzceļš	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP
d. vietējā kuģniecība	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP/saskaņā ar ekspertu pētījumu*
d. vietējā kuģniecība	Aprēķini	VARAM
e. cita (norādīt, kāda)	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP
e. cita (norādīt, kāda)	Aprēķini	FEI
1.A.4. Citas nozares: a. pārējie patērētāji b. mājsaimniecība c. lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība	Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Reizi piecos gados – mājsaimniecību apsekojuma dati par kurināmo koksni patērējošo iekārtu energoresursu patēriņu -) Datu neprecizitāte	CSP
	Aprēķini	LVĢMC
1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija)	-) Energoresursu patēriņš no militārajām darbībām, kas tiek izdalīts no energobilances sektora "pārējie patērētāji – komerciālais un sabiedriskais sektors (NACE 33, 36–39, 45–47, 52, 53, 55, 56, 58–66, 68–75, 77–82, 84–88, 90–96, 99)", TJ -) Datu neprecizitāte	CSP
1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija)	Aprēķini	LVĢMC
1.A(b) Kurināmā (degvielas) patēriņa aktivitātes – vispārējā pieeja	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP
	Aprēķini	LVĢMC
1.A(d) Rūpnieciskās izejvielas un kurināmā izmantošana nolūkiem, kas nav saistīti ar enerģētiku	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP
	Aprēķini	LVĢMC
1.B.2. Kurināmā gaistošās emisijas	-) Valstī gadā izmantotais benzīna daudzums, TJ -) Valstī gadā izmantotais akmeņogļu un koksa daudzums, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP
	Aprēķini	LVĢMC
	-) Dati par dabasgāzes noplūdēm (aktivitātes dati (m³) un emisijas (kt)) -) Datu neprecizitāte	Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumi
	Aprēķini	LVĢMC
1.C. Starptautiskā aviācija un kuģniecība un daudzpusēji darījumi	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP
	Aprēķini	FEI
2. Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana
A. Minerālu rūpniecība	-) Saražotā produkcija (cementa klinkers, krāsns putekļi, kaļķi), tonnas (dati no Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ikgadējiem emisiju ziņojumiem (turpmāk – ES ETS ikgadējie ziņojumi)) -) Izmantotās izejvielas (kaļķakmens, dolomīts, māls, fluoršpats, soda, potašs), tonnas (dati no ES ETS ikgadējiem ziņojumiem) -) Datu neprecizitāte	Šo noteikumu 2. pielikumā minētie komersanti
A. Minerālu rūpniecība	Aprēķini	LVĢMC
C. Metālrūpniecība	-) Izmantotais kaļķakmens, dolomīts, kaļķis, kokss, čuguns un čuguna lūžņi, oglekļa elektrodi, tonnas -) Datu neprecizitāte	Šo noteikumu 2. pielikumā minētie komersanti
D. Kurināmais neenerģētiskām vajadzībām un šķīdinātāju izmantošana	-) NMGOS saturošo ķīmisko produktu saražotais un importētais apjoms, tonnas -) NMGOS faktiskās emisijas, tonnas -) Datu neprecizitāte	LVĢMC
	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Izmantotais smērvielu daudzums transporta vajadzībām, TJ -) Izmantotais urīnvielas daudzums transporta vajadzībām, kt -) Datu neprecizitāte	FEI
	-) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹,TJ -) Eksportētais, importētais un saražotais ķīmisko produktu apjoms konkrētiem uzņēmumiem pēc LVĢMC pieprasījuma noteiktās grupās, tonnas -) Uguņošanas ierīču izmantošana (KN kodi: 36041000 un 36049000) – dati par eksportu un importu, kg -) Tabakas sadegšana (KN kodi: 24021000, 24022000, 24022010, 24022090, 24022100, 24029000) – dati par eksportu un importu, kg -) Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās energobilances formātā¹, TJ -) Datu neprecizitāte	CSP/LVĢMC
	Aprēķini	LVĢMC
F. Izmantotie produkti ozona slāni noārdošu vielu (OSNV) aizvietošanai	-) Izmantotais fluorēto gāzu apjoms, kg (no ozona slāni noārdošo vielu un fluorēto gāzu datubāzes) -) Fluorēto gāzu daudzums celtniecības un amortizācijas putās, tonnas (no Ķīmisko vielu un maisījumu datubāzes) -) Datu neprecizitāte	Komersanti/LVĢMC
	-) Iedzīvotāju skaits Latvijā -) Mājsaimniecību skaits Latvijā -) Importēto mājsaimniecības ledusskapju skaits Latvijā, gabali -) Importēto mājsaimniecības saldētavu skaits, gabali -) Datu neprecizitāte	CSP
	-) Tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu skaits sadalījumā pa tehnoloģijām un auto klasēm, gabali -) Datu neprecizitāte	FEI
	-) Fluorēto gāzu daudzums medicīniskajos inhalatoros, grami -) Izplatītais medicīnisko inhalatoru skaits gadā, gabali -) Datu neprecizitāte	Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – ZVA)
	Aprēķini	LVĢMC
G. Citu produktu ražošana un izmantošana	-) Sēra heksafluorīda daudzums elektriskajās iekārtās sadalījumā pa augstsprieguma (HV) un vidēja sprieguma (MV) iekārtām, kg -) Datu neprecizitāte	Elektroenerģijas apgādes komersanti
	-) Ievestais un realizētais slāpekļa oksīda daudzums anestēzijas vajadzībām, pretsāpju līdzekļos un veterinārijā, tonnas -) Datu neprecizitāte	ZVA
	Aprēķini	LVĢMC
H. Citas emisijas	-) Saražotais pārtikas produktu un dzērienu daudzums, tonnas -) Datu neprecizitāte	CSP
H. Citas emisijas	Aprēķini	LVĢMC
3. Lauksaimniecība
A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme	-) Lauksaimniecības dzīvnieku un putnu skaits kopā, vecuma grupās, tūkstošos: slaucamās govis, pārējie liellopi, vecāki par 2 gadiem, 1–2 gadus veci liellopi, teļi un jaunlopi līdz 1 gada vecumam, sivēni līdz 50 kg, vaislas jauncūkas un nobarojamās cūkas, sivēnmātes un kuiļi, aitas, kazas, zirgi, dējējvistas, broileri, zosis, pīles, tītari, truši, kažokzvēri -) Briežu skaits kopā, tūkstošos -) Vidējais piena izslaukums valstī no vienas govs, kg	CSP Lauksaimniecības datu centrs CSP
	-) Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā	Latvijas Lauksaimniecības universitāte (turpmāk – LLU)
	-) Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi (procentos)	Latvijas Lauksaimniecības universitāte (turpmāk – LLU)
	-) Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā izmantotās pļavas un ganības), tūkst. ha -) Sējumu platības pa lauksaimniecības kultūraugu grupām, tūkst. ha -) Lauksaimniecības kultūru ražība, t/ha -) Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos, tūkst. t) -) Slāpekļa minerālmēslu izmantošana pa minerālmēslu veidiem, kg -) Organiskā mēslojuma izmantošana, t	CSP
	-) Organiskās augsnes, ha (histosols)	LLU/Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (turpmāk – "Silava")
	-) Datu neprecizitāte	CSP, LLU, "Silava"
	Aprēķini	LLU
D. Kaļķošana	-) Izmantotais kaļķošanas materiāls (tonnas gadā) -) Datu neprecizitāte	CSP
D. Kaļķošana	Aprēķini	LLU
E. Karbamīda izmantošana	-) Izmantotais karbamīda daudzums (tonnas gadā) -) Datu neprecizitāte	CSP
E. Karbamīda izmantošana	Aprēķini	LLU
4. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM)
4.1. Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas matrica	-) Darbības dati (platība, ha) par zemes izmantošanu un zemes izmantošanas maiņu no 1990. gada -) Zemes lietojuma definīcijas un pielietotās klasifikācijas sistēmas un to atbilstība/sakritība ar ZIZIMM kategorijām -) Datu neprecizitāte, kas sagatavota atbilstoši Starpvalstu klimata izmaiņu padomes 2006. gada vai jaunākām vadlīnijām un kopējā ziņošanas formāta prasībām	"Silava"
4.A. Meža zeme, 4.B Aramzemes, 4.C Ilggadīgie zālāji un ganības, 4.D Mitrāji, 4.E Apdzīvotas vietas	-) Zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa (platība, ha), tajā skaitā darbības datu nenoteiktība -) Datu neprecizitāte un telpiskā informācija organisko un minerālaugšņu griezumā atbilstoši SEG inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam	"Silava"
	-) Oglekļa uzkrājuma izmaiņu un N₂O emisiju novērtēšanai minerālaugsnēs – mežaudžu taksācijas rādītāji platībās, kas atbilst SEG inventarizācijā izmantotajai meža definīcijai, tajā skaitā meža tips, valdošā suga, valdaudzes koku vecums, valdaudzes vidējā koka caurmērs (cm) un augstums (m), audzes biezums (gab. ha^-1), kopējais šķērslaukums (m² ha^-1), krāja (m³ ha^-1), iepriekšējā MRM ciklā uzmērīto koku likteņi (m³ ha^-1) un atbilstoši telpiskie dati	"Silava"
	-) Oglekļa uzkrājuma izmaiņu novērtēšanai mitrājos: kūdras ieguve (visa kūdras ieguve un kurināmās kūdras ieguve), eksports, imports, izmantošana enerģētikā (tonnas sausnas)	CSP
	-) Oglekļa uzkrājuma izmaiņu novērtēšanai mitrājos: platības (ha), kurās notiek kūdras ieguve, tajā skaitā telpiskie dati	LVĢMC
	-) Oglekļa uzkrājuma izmaiņu novērtēšanai minerālaugsnēs aramzemēs, ilggadīgajos zālājos un ganībās: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (ha), tajā skaitā telpiskā informācija par lauksaimniecības kultūrām un atbalsta veidiem	Lauku atbalsta dienests
	-) Kūlas ugunsgrēku platība (ha), tajā skaitā telpiskie dati	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
	-) Meža ugunsgrēku platība (ha) -) Meža valsts reģistra informācija par ugunsgrēkos cietušajām platībām, tajā skaitā meža tips, valdošā suga, valdaudzes koku vecums, kopējā krāja (m³ ha^-1) un atbilstoši telpiskie dati	Valsts meža dienests
	-) Mežizstrādes atlieku dedzināšana	"Silava"
	-) Mežizstrādes atlieku daudzums un pazemes biomasas ieguve biokurināmā saražošanai	"Silava"
	-) Oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā kokaugu biomasā atbilstoši SEG inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam, tajā skaitā oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā kokaugu virszemes stumbra, vainaga un pazemes biomasā, kā arī oglekļa uzkrājums ikgadējā kokaugu dabiskajā atmirumā vainaga, stumbra un pazemes biomasā un izvesto koku vainaga, stumbra un pazemes biomasā	"Silava"
	-) Oglekļa uzkrājuma izmaiņas nedzīvajā zemsegā -) Datu nenoteiktība atbilstoši SEG inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam	"Silava"
	Oglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini dzīvajā un nedzīvajā kokaugu biomasā, zemsegā un augsnē atbilstoši SEG inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam	"Silava"
	Tiešo N₂O emisiju aprēķini slāpekļa mēslojuma izmantošanas rezultātā ārpus lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mainoties oglekļa uzkrājumam augsnē ārpus lauksaimniecībā izmantojamām zemēm atbilstoši SEG inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam	"Silava"
	Augsnes radīto CH₄ un N₂O emisiju aprēķini atbilstoši SEG inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam	"Silava"
	-) Meliorācijas sistēmu, tajā skaitā drenāžas sistēmu, kolektoru, grāvju un noteku aktualizēta telpiskā informācija, izbūves un pēdējās rekonstrukcijas gads -) Kūdras ieguves platības, ha	Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
	Biomasas sadedzināšanas rezultātā radušos CH₄, N₂O, CO₂, CO, NO_x un NMVOC emisiju aprēķini atbilstoši SEG inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam	"Silava"
4.G. Nocirstās koksnes produkti	Oglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini koksnes produktos atbilstoši kopējā ziņošanas formātā izdalītajām koksnes produktu kategorijām	"Silava"
4.KP. Kioto protokola 3. panta 3. un 4. paragrāfā iekļautās darbības (apmežošana, atmežošana, meža apsaimniekošana, aramzemju apsaimniekošana, ilggadīgo zālāju un ganību apsaimniekošana; vienotā ziņošanas formāta tabulas NIR2, KP.A.1, KP.A.2, KP.B.1, KP.B.2 un nocirstās koksnes produkti)
NIR2	-) Platība (ha), kas raksturo meža, aramzemju, ilggadīgo zālāju un ganību apsaimniekošanu, apmežošanu un atmežošanu no 1990. gada -) Darbības datu nenoteiktības rādītāji, kas sagatavoti atbilstoši KPSP vadlīnijām	"Silava"
KP.A.1, KP.A.2, KP.B.1 un KP.B.2	-) Zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa (platība, ha) -) Darbības datu nenoteiktība un telpiskā informācija organisko un minerālaugšņu griezumā atbilstoši Kioto protokola 3. panta 3. un 4. paragrāfā norādītajām darbībām, izņemot mitrāju apsaimniekošanu un veģetācijas atjaunošanu	"Silava"
	-) Oglekļa uzkrājuma izmaiņu novērtēšanai minerālaugsnēs: mežaudžu taksācijas rādītāji platībās, kas atbilst SEG inventarizācijā izmantotajai meža definīcijai, tajā skaitā meža tips, valdošā suga, valdaudzes koku vecums, valdaudzes vidējā koka caurmērs (cm) un augstums (m), audzes biezums (gab. ha^-1), kopējais šķērslaukums (m² ha^-1), krāja (m³ ha^-1), iepriekšējā MRM ciklā uzmērīto koku likteņi (m³ ha^-1) un telpiskie dati atbilstoši Kioto protokola 3. panta 3. un 4. paragrāfā norādītajām darbībām	"Silava"
	-) Oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un nedzīvajā kokaugu biomasā atbilstoši Kioto protokola 3. panta 3. un 4. paragrāfā norādītajām darbībām, tajā skaitā oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā kokaugu virszemes stumbra, vainaga un pazemes biomasā, kā arī oglekļa uzkrājums ikgadējā kokaugu dabiskajā atmirumā vainaga, stumbra un pazemes biomasā un izvesto koku vainaga, stumbra un pazemes biomasā	"Silava"
	-) Oglekļa uzkrājuma izmaiņas nedzīvajā zemsegā -) Datu nenoteiktība atbilstoši Kioto protokola 3. panta 3. un 4. paragrāfā norādītajām darbībām	"Silava"
	Oglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini dzīvajā un nedzīvajā kokaugu biomasā, zemsegā un augsnē atbilstoši Kioto protokola 3. panta 3. un 4. paragrāfā norādītajām darbībām	"Silava"
	Tiešo N₂O emisiju aprēķini slāpekļa mēslojuma izmantošanas rezultātā un mainoties oglekļa uzkrājumam augsnē platībās, kas atbilst Kioto protokola 3. panta 3. un 4. paragrāfā norādītajām darbībām	"Silava"
	Augsnes radīto CH₄ un N₂O emisiju aprēķini atbilstoši Kioto protokola 3. panta 3. un 4. paragrāfā norādītajām darbībām	"Silava"
	Biomasas sadedzināšanas rezultātā radušos CH₄, N₂O, CO₂, CO, NO_x un NMVOC emisiju aprēķini atbilstoši Kioto protokola 3. panta 3. un 4. paragrāfā norādītajām darbībām	"Silava"
5. Atkritumu apsaimniekošana
A. Cieto atkritumu izgāztuves	-) Izgāztuvēs noglabāto atkritumu daudzums un veids (no datubāzes "3-Atkritumi") -) Dati par atgūto CH₄ (metānu) no atkritumu izgāztuvēm -) Datu neprecizitāte	LVĢMC/komersanti/CSP
B. Cieto atkritumu bioloģiskā apstrāde	-) Kompostētais atkritumu daudzums (no datubāzes "3-Atkritumi") -) Datu neprecizitāte	LVĢMC
C. Atkritumu sadedzināšana	-) Dati no datubāzes "3-Atkritumi" -) Dati no Latvijas krematorijām -) Datu neprecizitāte	LVĢMC, komersanti
D. Notekūdeņu apstrāde	-) Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkstoši -) Notekūdeņu attīrīšana, novadīto notekūdeņu daudzums un piesārņojošo vielu emisija (no datubāzes "2 – Ūdens") -) Saražotās pārtikas rūpniecības produkcijas apjoms, tonnas/gadā -) Datu neprecizitāte	CSP/LVĢMC
	Emisiju aprēķini no atkritumu apsaimniekošanas	LVĢMC
6. Pamatavotu noteikšana	LVĢMC
7. Pārrēķini (skaidrojošā informācija)	Iesaistītās institūcijas/LVĢMC
8. Emisiju un darbību datu neprecizitātes	Iesaistītās institūcijas/LVĢMC

Piezīme.
¹ Energoresursu patēriņš CSP energobilances formātā teradžoulos (TJ) ar papildu sadalījumiem:
1) sadalot attiecīgos energobilances sektorus pa likuma "Par piesārņojumu" 2. un 4. pielikumā minētajām darbībām, t. i., sadalot ETS un ne-ETS, izdalot energoresursu patēriņu pašražotājiem, norādot pašu vajadzībām izmantoto enerģiju un saražoto pārdoto enerģiju (elektroenerģiju un siltumenerģiju) pēc energoresursa veida attiecīgajos sektoros;
2) izdalot no energobilances sektora – pārējie patērētāji – komerciālais un sabiedriskais sektors (33, 36–39, 45–47, 52, 53, 55, 56, 58–66, 68–75, 77–82, 84–88, 90–96, 99) – energoresursu patēriņu, kuru izmanto Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes kopējā atskaitīšanās formāta sektora 1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija) emisiju aprēķiniem.

II. Latvijas Republikas Centrālajai statistikas pārvaldei nepieciešamie ikgadējie rādītāji ziņošanai par laikposmu no 1990. gada līdz iepriekšējam kalendāra gadam

2. tabula

Prioritārie rādītāji

Nr. p.k.	Nomenklatūra – Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji	Numerators/denominators	Norādes/definīcijas
1.	MAKRO	IKP, miljardos euro	Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās (avots: nacionālie konti)
2.	MAKRO B0	CO₂ emisijas no enerģijas patēriņa, kt	CO₂ emisijas no fosilā kurināmā sadegšanas (KPSP avota kategorija 1A, sektorālā pieeja)
2.	MAKRO B0	IKP, miljardos euro	Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās (avots: nacionālie konti)
3.	TRANSPORTS C0		Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits (avots: transporta statistikas dati)
4.	RŪPNIECĪBA A1	Bruto pievienotā vērtība kopējā rūpniecībā, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās pārstrādes rūpniecības nozarēs (NACE 10-33), būvniecībā (NACE 41-43) un raktuvēs un karjeros (izņemot akmeņogļu raktuves un naftas un gāzes ieguvi) (NACE 7-9) (avots: nacionālie konti)
5.	MĀJSAIMNIECĪBAS A.1	Pastāvīgi apdzīvotu mājokļu kopums, 1 000	Pastāvīgi apdzīvotu mājokļu kopums
6.	PAKALPOJUMI A0	Pakalpojumi ar bruto pievienoto vērtību, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās pakalpojumos (NACE 33, 36-39, 45-57, 52, 53, 55, 56, 58-66, 58-75, 77-82, 84-88, 90-96, 99) (avots: nacionālie konti)
7.	TRANSFORMĀCIJA B0	Visi produkti – izlaide publiskās un pašražotāju termoelektrostacijās, PJ	Trešajām personām (koģenerācijas stacijām – CHP) pārdotā bruto elektroenerģija un siltums, kas saražots publiskās un pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Nav ietverta izlaide no siltumenerģijas (tikai) ražošanas stacijām. Publiskās termoelektrostacijas (kā pamatdarbību) ražo elektroenerģiju (un siltumu) pārdošanai trešajām personām. Tās var būt privāts vai publisks īpašums. Pašražotāju termoelektrostacijas ražo elektroenerģiju (un siltumu) pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, veicot to kā darbību pamatdarbības atbalstam. Bruto elektroenerģijas ražošana tiek mērīta pie galveno transformatoru izejas, t. i., tiek iekļauts elektroenerģijas patēriņš iekārtas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance)

3. tabula

Papildu prioritāro rādītāju saraksts

Nr. p.k.	Nomenklatūra – Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji	Numerators/denominators	Norādes/definīcijas
1.	TRANSPORTS D0	Kravas transports uz ceļa, mt/km	Vieglajos kravas un smagajos kravas transportlīdzekļos transportēto tonnu–kilometru skaits; viena tonna–kilometrs atbilst vienas tonnas transportēšanai pa ceļu viena kilometra attālumā (avots: transporta statistika)
2.	RŪPNIECĪBA A1.1	Bruto pievienotā vērtība – dzelzs un tērauda rūpniecība, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 24.1), tērauda cauruļu, dobu profilu un to savienojumu ražošanā (NACE 24.2), tērauda pirmapstrādes izstrādājumu ražošanā (NACE 24.3), čuguna liešanā (NACE 24.51) un tērauda liešanā (NACE 24.52) (avots: nacionālie konti)
3.	RŪPNIECĪBA A1.2	Bruto pievienotā vērtība ķīmijas rūpniecībā, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (NACE 20) (avots: nacionālie konti)
4.	RŪPNIECĪBA A1.3	Bruto pievienotā vērtība – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, miljardos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (NACE 23) (avots: nacionālie konti)

4. tabula

Papildrādītāju saraksts

Nr. p.k.	Nomenklatūra – Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji	Numerators/denominators	Norādes/definīcijas
1.	TRANSPORTS B0	Ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, miljonos km	Tikai tādu ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskus transportam atvērtus ceļus (avots: transporta statistikas dati)
2.	TRANSPORTS B0	Ar benzīnu darbināmo vieglo automašīnu nobraukto kilometru skaits, miljonos km	Tikai tādu ar benzīnu darbināmo vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskus transportam atvērtus ceļus (avots: transporta statistikas dati)
3.	TRANSPORTS C0	Pasažieru pārvadājumi automobiļos, mp/km	Vieglā automobiļa pārvadāto pasažieru skaits attiecībā pret nobrauktajiem kilometriem; viens pasažieru kilometrs ir viena pasažiera transportēšana viena kilometra attālumā (avots: transporta statistikas dati)
4.	TRANSPORTS E1	Vietējā gaisa transporta pasažieri, miljoni	Personu skaits, kas veic ceļojumu gaisā, neieskaitot personas, kas lidojuma laikā veic dienesta pienākumus, un salona apkalpes locekļus (tikai vietējā aviācija) (avots: transporta statistikas dati)
5.	RŪPNIECĪBA A1.4	Bruto pievienotā vērtība – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecība, miljonos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās pārtikas produktu un dzērienu (NACE 10-11) un tabakas produktu ražošanā (NACE 12) (avots: nacionālie konti)
6.	RŪPNIECĪBA A1.5	Bruto pievienotā vērtība – papīra un poligrāfijas rūpniecība, miljonos euro	Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās papīra un papīra produktu ražošanā (NACE 17) un poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (NACE 18) (avots: nacionālie konti)
7.	MĀJSAIMNIECĪBAS A0	Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu platība, miljonos m²	Pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo ēku kopējā platība
8.	TRANSFORMĀCIJA D0	Visu produktu izlaide publiskās termoelektrostacijās, PJ	Trešajām personām (koģenerācijas stacijām – CHP) pārdotā bruto elektroenerģija un siltums, kas saražots publiskās termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Nav iekļauta izlaide no siltumenerģijas (tikai) ražošanas stacijām. Publiskās termoelektrostacijas (kā pamatdarbību) ražo elektroenerģiju (un siltumu) pārdošanai trešajām personām. Tās var būt privāts vai publisks īpašums. Bruto elektroenerģijas ražošana tiek mērīta pie galveno transformatoru izejas, t. i., ir iekļauts elektroenerģijas patēriņš iekārtas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance)
9.	TRANSFORMĀCIJA E0	Visu produktu izlaide pašražotāju termoelektrostacijās, PJ	Trešajām personām (koģenerācijas stacijām – CHP) pārdotā bruto elektroenerģija un siltums, kas saražots pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Pašražotāju termoelektrostacijas ražo elektroenerģiju (un siltumu) pilnībā vai daļēji savai izmantošanai un to veic kā darbību, kas atbalsta pamatdarbību. Bruto elektroenerģijas ražošana tiek mērīta pie galveno transformatoru izejas, t.i., ir iekļauts elektroenerģijas patēriņš iekārtas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance)
10.	TRANSFORMĀCIJA	Visu produktu izlaide publiskajās un pašražotāju elektrostacijās, PJ	Trešajām personām (koģenerācijas stacijām – CHP) pārdotā bruto elektroenerģija un siltums, kas saražots publiskās un pašražotāju spēkstacijās un koģenerācijas stacijās. Ietver elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamu energoresursu avotiem un kodolenerģiju (avots: enerģijas bilance)
11.	TRANSPORTS	Kopējais enerģijas galapatēriņš no transportlīdzekļiem, PJ	Ietver kopējo enerģijas galapatēriņu transporta jomā no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu) (avots: enerģijas bilance)
12.	RŪPNIECĪBA C0.3	Papīra ražošanas apjoms, kt	Papīra ražošanas apjoms (NACE 17) (avots: ražošanas statistika)
13.	RŪPNIECĪBA	Kopējais enerģijas galapatēriņš no rūpniecības, PJ	Ietver rūpniecības kopējo enerģijas galapatēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu) (avots: enerģijas bilance)
14.	MĀJSAIMNIECĪBAS	Kopējais enerģijas galapatēriņš no mājsaimniecībām, PJ	Ietver mājsaimniecību kopējo enerģijas galapatēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu) (avots: enerģijas bilance).

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 737

(Pielikums MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 490 redakcijā)

Komersantu iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu

I. Rūpnieciskās produkcijas NACE 2. red. kodam 23.51 atbilstošo komersantu iesniedzamie dati

Dati par saražoto cementa klinkeru un tā sastāvu, kas noteikts komersanta laboratorijā vai citā laboratorijā, izmantojot mērījumu metodi.

1. tabula

Gads

Izejvielu maisījums, kas izmantots 1 t klinkera saražošanai (t)

CaCO₃ izejvielu maisījumā (%)

CaO izejvielu maisījumā (%)

Cementa krāsns putekļu karsēšanas zudumi (%)

Cementa klinkera ķīmiskais sastāvs (gada vidējais rādītājs)

SiO₂ (%)

Al₂O₃ (%)

Fe₂O₃ (%)

CaO (%)

MgO (%)

SO₃ (%)

Na₂O (%)

K₂O (%)

IR (%)

Naeq (%)

II. Rūpnieciskās produkcijas NACE 2. red. kodam 24.10 atbilstošo komersantu iesniedzamie dati

Saražotās produkcijas un izmantoto izejvielu dati, oglekļa saturs izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā, oglekļa elektrodu patēriņš elektrokrāsnīs.

2. tabula

Gads	Saražotā produkcija – neapstrādātais tērauds (t)		Izejvielas			Oglekļa saturs (Carbon content) produkcijā (%)		Oglekļa elektrodu patēriņš (kg/t produkcijas)
Gads	martena krāsnīs	elektrokrāsnīs	kokss (t)	čuguns un čuguna lūžņi (t)	metāllūžņi (t)	izmantotajā čugunā un čuguna lūžņos	saražotajā neapstrādātajā tēraudā	Oglekļa elektrodu patēriņš (kg/t produkcijas)

III. Dabasgāzes importēšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un realizācijas komersantu iesniedzamie dati

3. tabula

[gads]
Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avots	Siltumnīcefekta gāze (kt)
Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avots	CH₄	CO₂	N₂O	NMGOS	NO_x	CO	SO₂
Kontrolētās noplūdes
1 B 2 b i Kontrolētās noplūdes (Venting)
Nekontrolētās noplūdes
1 B 2 b iii 4 Pārvade un uzglabāšana (Transmission and storage)
4.1. Pārvade (Transmission)
4.2. Uzglabāšana (Storage)
1 B 2 b iii 5 Sadales tīkli (Distribution)
1 B 2 b iii 6 Citas izplūdes (Other)
6.1. Rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās (At industrial plants and power stations)
6.2. Mājsaimniecībās un tirdzniecības sektoros (In residential and commercial sectors)
Kopējais noplūžu daudzums (kt):

4. tabula

[gads]
Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avots	Noplūžu apjoms (m³)
Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avots	CH₄	CO₂	N₂O	NMGOS	NO_x	CO	SO₂
Kontrolētās noplūdes
1 B 2 b i Kontrolētās noplūdes (Venting)
Nekontrolētās noplūdes
1 B 2 b iii 4 Pārvade un uzglabāšana (Transmission and storage)
4.1. Pārvade (Transmission)
4.2. Uzglabāšana (Storage)
1 B 2 b iii 5 Sadales tīkli (Distribution)
1 B 2 b iii 6 Citas izplūdes (Other)
6.1. Rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās (At industrial plants and power stations)
6.2. Mājsaimniecībās un tirdzniecības sektoros (In residential and commercial sectors)
Kopējais noplūžu daudzums (m³):

5. tabula

Dati

Gads

Oglekļa saturs (carbon content) %

Zemākais sadegšanas siltums (net calorific value) TJ/kt

Dabasgāzes blīvums t/1000m³

IV. Notekūdeņu dūņu gāzes (ražotāju un izmantotāju komersantu) iesniedzamie dati

6. tabula

Dati

Gads

Metāna saturs gāzē (%)

Sadedzinātās gāzes daudzums (m³)

3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 737

Zāļu valsts aģentūras iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu

I. Dati par anestēzijas vajadzībām paredzētā slāpekļa (I) oksīda (N₂O) apriti

1. tabula

Ievestā N₂O daudzums (t/g) (aili aizpilda, ja dati ir ZVA rīcībā)	Latvijā realizētā N₂O daudzums (t/g)

II. Dati par pretsāpju līdzekļos paredzētā slāpekļa (I) oksīda (N₂O) apriti

2. tabula

Ievestā N₂O daudzums (t/g) (aili aizpilda, ja dati ir ZVA rīcībā )	Latvijā realizētā N₂O daudzums (t/g)

III. Dati par veterinārijā patērētā slāpekļa (I) oksīda (N₂O) apriti

3. tabula

Ievestā N₂O daudzums (t/g) (aili aizpilda, ja dati ir ZVA rīcībā)	Latvijā realizētā N₂O daudzums (t/g)

IV. Fluorētās siltumnīcefekta gāzes norflurāna (HFC-134a) emisijas no zāļu inhalatoriem

4. tabula

Zāļu (aerosola) nosaukums un reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums	Norflurāna (HFC-134a) daudzums vienā vienībā (aerosola flakons) (g)	Latvijā realizētais zāļu (aerosolu) iepakojumu skaits gadā (gab.)
		gads

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

4. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 737

Formāts, kādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Centrālā statistikas pārvalde sagatavo informāciju par enerģētikas sektora datu saskaņu

KURINĀMĀ VEIDI			SEG inventarizācijā paziņotais patēriņš¹	Patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus²	Absolūtā starpība^{3, 4}	Relatīvā starpība^5, ⁶	Starpību skaidrojumi⁷
KURINĀMĀ VEIDI			(TJ)⁸	(TJ)⁹	(TJ)¹⁰	%¹¹	Starpību skaidrojumi⁷
Šķidrais fosilais kurināmais	Primārais kurināmais	Jēlnafta
		Orimulsija
		Dabasgāzes šķidrumi
	Sekundārais kurināmais	Benzīns
		Petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela
		Citi petrolejas veidi
		Degakmens eļļa
		Gāzeļļa/dīzeļdegviela
		Mazuts
		Sašķidrinātās naftas gāzes (LPG)
		Etāns
		Jēlbenzīns
		Bitumens
		Smērvielas
		Naftas kokss
		Naftas pārstrādes uzņēmumu izejvielas
		Citi naftas produkti
Cits šķidrais fosilais kurināmais
Šķidrais fosilais kurināmais kopā
Cietais fosilais kurināmais	Primārais kurināmais	Antracīts
		Koksējamās ogles
		Citas bitumenogles
		Pusbitumenogles
		Lignīts
		Degslāneklis un bitumensmiltis
	Sekundārais kurināmais	Brūnogļu briketes un akmeņogļu briketes
		Koksēšanas krāšņu kokss un gāzes kokss
		Ogļu darva
Cits cietais fosilais kurināmais
Cietais fosilais kurināmais kopā
Gāzveida fosilais kurināmais		Dabasgāze (metāns bez smago ogļūdeņražu piemaisījuma vai ar mazu smago ogļūdeņražu piemaisījumu)
Cits gāzveida fosilais kurināmais
Gāzveida fosilais kurināmais kopā
Atkritumi (fosilā frakcija)
Cits fosilais kurināmais
Kūdra
Kopā

¹ Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
² Aizpilda Centrālā statistikas pārvalde.
³ SEG pārskatā paziņotais šķietamais patēriņš, no kura atskaitīts šķietamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus.
⁴ Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
⁵ Absolūtā starpība, kas dalīta ar SEG pārskatā norādīto šķietamo patēriņu.
⁶ Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
⁷ Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" un Centrālā statistikas pārvalde.
⁸ kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.
⁹ kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.
¹⁰ kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.
¹¹ kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

5. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 737

Plānotie rādītāji 2018.–2020., 2025., 2030., 2035., 2040. un 2050. gada prognožu sagatavošanai*

Nr. p.k.	Nozaru rādītāji	Atbildīgā institūcija
I. Makroekonomika
1.	Iekšzemes kopprodukts, faktiskajās cenās, miljardos EUR	Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM)
2.	Iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās, miljardos EUR un %	EM
3.	Iedzīvotāju skaits, tūkst.	EM
4.	Privātais patēriņš salīdzināmās cenās, miljardos EUR	EM
5.	Komerciālā un sabiedriskā sektora jeb terciārā sektora pievienotās vērtības izmaiņas (salīdzināmās cenās, milj. EUR un %)	EM
6.	Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības izmaiņas (salīdzināmās cenās, miljardos EUR un %)	EM
6.1.	pārtikas rūpniecība	EM
6.2.	vieglā rūpniecība	EM
6.3.	kokapstrāde	EM
6.4.	papīra ražošana un poligrāfija	EM
6.5.	ķīmiskā rūpniecība	EM
6.6.	nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana	EM
6.7.	metālu un metāla izstrādājumu ražošana	EM
6.8.	elektrisko un optisko iekārtu ražošana	EM
6.9.	mašīnu un iekārtu ražošana	EM
6.10.	transportlīdzekļu ražošana	EM
6.11.	pārējās nozares	EM
II. Enerģētikas nozare
7.	Bruto iekšzemes energoresursu patēriņš, PJ	EM sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu (turpmāk –FEI)
7.1.	naftas produkti	EM sadarbībā ar FEI
7.2.	dabasgāze	EM sadarbībā ar FEI
7.3.	cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)	EM sadarbībā ar FEI
7.4.	atjaunojamie energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
7.4.1.	biomasa (neietverot šķidro biodegvielu)	EM sadarbībā ar FEI
7.4.2.	šķidrā biodegviela (biodīzeļdegviela, bioetanols)	EM sadarbībā ar FEI
7.4.3.	saules enerģija	EM sadarbībā ar FEI
7.4.4.	citi atjaunojamie energoresursi (piemēram, hidroenerģija, vēja, ģeotermālā enerģija)	EM sadarbībā ar FEI
7.5.	citi energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
7.6.	neto elektroenerģijas imports (–/+)	EM sadarbībā ar FEI
8.	Saražotā bruto elektroenerģija pēc energoresursa veida, GWhe	EM sadarbībā ar FEI
8.1.	no naftas produktiem	EM sadarbībā ar FEI
8.2.	no dabasgāzes	EM sadarbībā ar FEI
8.3.	no cietajiem kurināmajiem (piemēram, ogles, kokss, kūdra)	EM sadarbībā ar FEI
8.4.	no atjaunojamiem energoresursiem	EM sadarbībā ar FEI
8.5.	no citiem energoresursiem	EM sadarbībā ar FEI
9.	Enerģijas pieprasījums pa nozarēm	EM sadarbībā ar FEI
9.1.	enerģijas ražošana un pārvade, PJ	EM sadarbībā ar FEI
9.1.1.	naftas produkti	EM sadarbībā ar FEI
9.1.2.	dabasgāze	EM sadarbībā ar FEI
9.1.3.	cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)	EM sadarbībā ar FEI
9.1.4.	atjaunojamie energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
9.1.5.	citi energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
9.2.	rūpniecība (ieskaitot būvniecību), PJ	EM sadarbībā ar FEI
9.2.1.	naftas produkti	EM sadarbībā ar FEI
9.2.2.	dabasgāze	EM sadarbībā ar FEI
9.2.3.	cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)	EM sadarbībā ar FEI
9.2.4.	atjaunojamie energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
9.2.5.	elektroenerģija	EM sadarbībā ar FEI
9.2.6.	siltumenerģija	EM sadarbībā ar FEI
9.2.7.	citi energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
9.3.	komerciālais un sabiedriskais sektors jeb terciārais sektors, PJ	EM sadarbībā ar FEI
9.3.1.	naftas produkti	EM sadarbībā ar FEI
9.3.2.	dabasgāze	EM sadarbībā ar FEI
9.3.3.	cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)	EM sadarbībā ar FEI
9.3.4.	atjaunojamie energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
9.3.5.	elektroenerģija	EM sadarbībā ar FEI
9.3.6.	siltumenerģija	EM sadarbībā ar FEI
9.3.7.	citi energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
9.4.	mājsaimniecības, PJ	EM sadarbībā ar FEI
9.4.1.	naftas produkti	EM sadarbībā ar FEI
9.4.2.	dabasgāze	EM sadarbībā ar FEI
9.4.3.	cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra)	EM sadarbībā ar FEI
9.4.4.	atjaunojamie energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
9.5.	autotransports, PJ	EM sadarbībā ar FEI
9.5.1.	benzīns (no tā bioetanols)	EM sadarbībā ar FEI
9.5.2.	dīzeļdegviela (no tā biodīzeļdegviela)	EM sadarbībā ar FEI
9.5.3.	reaktīvā degviela	EM sadarbībā ar FEI
9.5.4.	citi naftas produkti	EM sadarbībā ar FEI
9.5.5.	dabasgāze	EM sadarbībā ar FEI
9.5.6.	atjaunojamie energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
9.5.7.	citi energoresursi	EM sadarbībā ar FEI
9.6.	apkures grādu dienas, skaits	EM sadarbībā ar FEI
III. Transports
10.	Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā (autobusi, tramvaji, trolejbusi, dzelzceļš), milj. pasažierkilometru	Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) sadarbībā ar FEI
11.	Pasažieru apgrozība autotransportā, milj. pasažierkilometru	SM sadarbībā ar FEI
12.	Kravu apgrozība autotransportā, milj. t/km	SM sadarbībā ar FEI
13.	Kravu apgrozība dzelzceļā, milj. t/km	SM
13.1.	tajā skaitā ar dīzeļlokomotīvēm	SM
13.2.	ar elektrolokomotīvēm	SM
IV. Būvniecība (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā)
14.	Mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju, m²	EM sadarbībā ar FEI
15.	Vidējā platība uz vienu nodarbināto komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, m²/nodarbināto	EM sadarbībā ar FEI
16.	Mājokļu skaits, 1000 mājokļu	EM sadarbībā ar FEI
17.	Nodarbināto skaits komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, 1000 nodarbināto	EM sadarbībā ar FEI
V. Lauksaimniecība
18.	Liellopi, tūkst.	Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (turpmāk – LLU)
18.1.	slaucamās govis, tūkst.	ZM sadarbībā ar LLU
18.2.	vidējais izslaukums no vienas govs, kg g-1	ZM sadarbībā ar LLU
19.	Aitas, tūkst.	ZM sadarbībā ar LLU
20.	Cūkas, tūkst.	ZM sadarbībā ar LLU
21.	Mājputni, tūkst.	ZM sadarbībā ar LLU
22.	Kazas, tūkst.	ZM sadarbībā ar LLU
23.	Zirgi, tūkst.	ZM sadarbībā ar LLU
24.	Kažokzvēri, tūkst.	ZM sadarbībā ar LLU
25.	Truši, tūkst.	ZM sadarbībā ar LLU
26.	Brieži, tūkst.	ZM sadarbībā ar LLU
27.	Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas (šķidrā, cietā vai cita kūtsmēslu uzglabāšana, ganību periods (kopsumma 100 %)) pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %	ZM sadarbībā ar LLU
27.1.	slaucamo govju kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas	ZM sadarbībā ar LLU
27.2.	pārējo liellopu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas	ZM sadarbībā ar LLU
27.3.	aitu un kazu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas	ZM sadarbībā ar LLU
27.4.	cūku kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas	ZM sadarbībā ar LLU
27.5.	mājputnu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas	ZM sadarbībā ar LLU
28.	Slāpekļa daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā	ZM sadarbībā ar LLU
29.	Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana: – aramzeme (t. sk. sējumu kopplatība) – ilggadīgie stādījumi – pļavas un ganības	ZM sadarbībā ar LLU un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" (turpmāk – SILAVA)
30.	Lauksaimniecības kultūru sējumu platība, ha	ZM sadarbībā ar LLU
30.1.	kvieši	ZM sadarbībā ar LLU
30.2.	mieži	ZM sadarbībā ar LLU
30.3.	auzas	ZM sadarbībā ar LLU
30.4.	rudzi	ZM sadarbībā ar LLU
30.5.	pārējie graudaugi	ZM sadarbībā ar LLU
30.6.	pākšaugi	ZM sadarbībā ar LLU
30.7.	tehniskās kultūras	ZM sadarbībā ar LLU
30.8.	kartupeļi	ZM sadarbībā ar LLU
30.9.	dārzeņi	ZM sadarbībā ar LLU
30.10.	Lopbarības–zaļbarības kultūras	ZM sadarbībā ar LLU
31.	Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst. t	ZM sadarbībā ar LLU
31.1.	graudaugi (atsevišķi norādot kviešus, rudzus, miežus, auzas u. c.)	ZM sadarbībā ar LLU
31.2.	pākšaugi	ZM sadarbībā ar LLU
31.3.	tehniskās kultūras	ZM sadarbībā ar LLU
31.4.	kartupeļi	ZM sadarbībā ar LLU
31.5.	dārzeņi	ZM sadarbībā ar LLU
31.6.	Lopbarības–zaļbarības kultūras	ZM sadarbībā ar LLU
32.	Izmantotais slāpeklis ar minerālmēslojumu lauksaimniecības kultūru mēslošanai (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), tūkst. t	ZM sadarbībā ar LLU
32.1.	kviešiem	ZM sadarbībā ar LLU
32.2.	miežiem	ZM sadarbībā ar LLU
32.3.	auzām	ZM sadarbībā ar LLU
32.4.	rudziem	ZM sadarbībā ar LLU
32.5.	citiem graudaugiem	ZM sadarbībā ar LLU
32.6.	pākšaugiem	ZM sadarbībā ar LLU
32.7.	tehniskajām kultūrām	ZM sadarbībā ar LLU
32.8.	kartupeļiem	ZM sadarbībā ar LLU
32.9.	dārzeņiem	ZM sadarbībā ar LLU
32.10.	Lopbarības–zaļbarības kultūrām	ZM sadarbībā ar LLU
33.	Izmantotais kaļķošanas materiāls, tūkst. t.	ZM sadarbībā ar LLU
VI. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība
34.	Apmežotā platība valdošo koku sugu un meža tipu griezumā, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
35.	Mežizstrāde ciršu veidu, valdošo koku sugu un meža tipu griezumā, m³	ZM sadarbībā ar SILAVA
36.	Atmežotā platība meža tipu un zemes izmantošanas veidu griezumā, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
37.	Slāpekļa mēslojuma izmantošana mežā, tonnas N	ZM sadarbībā ar SILAVA
38.	No jauna ierīkotās un rekonstruētās meliorācijas sistēmas meža zemēs, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
39.	Jaunaudžu kopšana meža tipu un valdošās sugas griezumā, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
40.	Bojāto (pēc meža ugunsgrēkiem, vējgāzēm vai citiem postījumiem) atjaunoto mežaudžu platība, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
41.	Selekcionēta stādmateriāla izmantošana meža atjaunošanā valdošo sugu griezumā, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
42.	Atjaunotu mazvērtīgo audžu platība sugu (pēc atjaunošanas) un meža tipu griezumā, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
43.	Lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība kultūru griezumā, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA un LLU
44.	No jauna ierīkotās un rekonstruētās meliorācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
45.	No jauna ierīkotie kokaugu stādījumi, tajā skaitā augļudārzi un īscirtmeta plantācijas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
46.	Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecības sektora zemes kategoriju maiņa sadalījumā pa zemes izmantošanas veidiem, ha	ZM sadarbībā ar SILAVA
VII. Atkritumu saimniecība
47.	Radītais cieto sadzīves atkritumu daudzums, t	VARAM sadarbībā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (turpmāk – LVĢMC)
48.	Bioloģiski noārdāmo atkritumu daļa no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma, %	VARAM sadarbībā ar LVĢMC
49.	Cieto sadzīves atkritumu daudzums, kas noglabāti izgāztuvēs, t vai %	VARAM sadarbībā ar LVĢMC
50.	Sadedzināto sadzīves atkritumu daudzums, t vai %	VARAM sadarbībā ar LVĢMC
51.	Kompostēto sadzīves atkritumu daudzums, t vai %	VARAM sadarbībā ar LVĢMC
VIII. Notekūdeņu apsaimniekošana
52.	Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām piesaistīto iedzīvotāju skaits, cilv.	VARAM sadarbībā ar LVĢMC
53.	Saražotais un izmantotais/izvietotais notekūdeņu dūņu daudzums, t	VARAM sadarbībā ar LVĢMC
54.	Novadītais notekūdeņu daudzums, tūkst. m³	VARAM sadarbībā ar LVĢMC
55.	Vidē novadītais slāpekļa paliekošais piesārņojums ar rūpnieciskajiem notekūdeņiem, t	VARAM sadarbībā ar LVĢMC

Piezīme.
* Paredzētos rādītājus iesniedz par turpmākajiem gadiem līdz 2035. gadam un pievieno norādi par perspektīvu līdz 2050. gadam.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 737Pieņemts: 12.12.2017.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 249, 15.12.2017. OP numurs:

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids