Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr. 530

Rīgā 2017. gada 22. septembrī (prot. Nr. 42 56. §)
Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Kompleksi pasākumi elektro­enerģijas tirgus attīstībai" iekļauto 4. risinājuma variantu.

2. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" iekļaut:

2.1. regulējumu, kas paredz, kādā apmērā akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) no akciju sabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas 2018., 2019. un 2020. gadā, tai skaitā dividendes, kas tiek novirzītas elektroenerģijas lietotāju atbalstam, valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponentes vidējā līmeņa ierobežošanai 2018. un 2019. gadā – 25,79 euro/MWh apmērā un 2020. gadā – 24,92 euro/MWh apmērā, kā arī jaunai valsts pētījumu programmai enerģētikas jomā;

2.2. finansējumu obligātā iepirkuma komponentes vidējā līmeņa ierobežošanai, energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšanai, aizsargāto lietotāju atbalsta finansēšanai un administrēšanas izdevumiem 2018. gadā – 89 314 340 euro, 2019. gadā – 18 237 801 euro un 2020. gadā – 18 835 506 euro;

2.3. finansējumu apakšprogrammai "Valsts pētījumu programma enerģētikā", kas paredzēta valsts enerģētikas un klimata politikas izstrādei un tās ietvaros īstenojamo pasākumu izpētei visās piecās Enerģētikas savienības dimensijās, ik gadu 2 000 000 euro apmērā, tai skaitā administrēšanas izdevumiem.

3. Finanšu ministrijai likumprojektā "Par valsts budžetu 2018. gadam" iekļaut regulējumu, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" paredzēto finansējumu var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam un aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī obligātā iepirkuma komponentes administrācijas izdevumiem.

4. Gadījumā, ja likumā "Par valsts budžetu 2018. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" paredzētais finansējums ir mazāks par faktiski nepieciešamo, papildus nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts, veicot apropriācijas pārdali no citām valsts budžeta programmām.

(MK 15.11.2017. rīkojuma Nr. 658 redakcijā)

5. Noteikt, ka 2018., 2019. un 2020. gadā Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" un apakšprogrammas 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā" ietvaros piešķirtos līdzekļus Ekonomikas ministrija izmanto arī šo apakšprogrammu administrēšanai.

6. Akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētājam paredzēt 2018. gadā dividendēs par 2017. gada pārskata gadu izmaksāt 94 217 866 euro, 2019. gadā par 2018. gada pārskata gadu – 132 936 416 euro un 2020. gadā par 2019. gada pārskata gadu – 127 070 731 euro.

7. Finanšu ministrijai aktualizēt valsts pamatbudžeta ieņēmumus, paredzot akciju sabiedrības "Latvenergo" maksājumu prognozi par valsts kapitāla izmantošanu 2018. gadā 94 217 866 euro, 2019. gadā – 132 936 416 euro un 2020. gadā – 127 070 731 euro.

8. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2018. gadam", ņemt vērā plānoto ieņēmumu prognozes izdevumu segšanai 2018. gadā 48 808 711 euro apmērā (10 820 845 euro – pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, 37 987 866 euro – akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendes).

9. Atbalstīt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšanu Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" nepieciešamajā apjomā 2018. gadā – 35 987 866 euro, 2019. gadā – 47 406 416 euro, 2020. gadā – 51 684 672 euro un jaunizveidotajai Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā" 2018.–2020. gadā ik gadu 2 000 000 euro.

10. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2017. gada 31. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

10.1. tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", paredzot, ka komersanti, kuri saņem garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 MW, 2017. gadā var daļēji atteikties no atlikušajā atbalsta periodā garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu, kas izteikts kā nākotnē negūto valsts atbalsta ieņēmumu diskontēta vērtība, piemērojot diskontēšanas faktoru 9 % apmērā no jaudas maksas samazinājuma, un turpmākajā atbalsta periodā ik gadu turpinot saņemt 25 % no līdzšinējā atbalsta apmēra, kā arī precizējot nosacījumus atbalsta saņemšanai, darbojoties brīva elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus apstākļos;

10.2. trīspusēja līguma projektu starp Latvijas Republikas valdību, elektroenerģijas publisko tirgotāju un komersantu, kas atbilstoši šā rīkojuma 10.1. apakšpunktā minētajos grozījumos paredzētajam vēlēsies daļēji atteikties no garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, par to saņemot vienreizēju diskontētu atlīdzību, kas sastāv no maksājuma 2017. gadā un atlikušās daļas kā priekšapmaksas par saistību izpildi līdz perioda beigām. Maksājuma apmērs 2017. gadā nepārsniedz 140 milj. euro;

10.3. Ministru kabineta rīkojuma projektu par akcionāra lēmumu akciju sabiedrības "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanai, lai Latvijas Republikas valdības vārdā daļēji samazinātu saistības attiecībā uz garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši šā rīkojuma 10.2. apakšpunktā noteiktā trīspusējā līguma izpildei.

11. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un līdz 2017. gada 31. oktobrim iesniegt:

11.1. paziņojumu Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanai par Rīgas TEC-2 atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

11.2. informāciju Eiropas Komisijai atzinuma saņemšanai par valsts garantētās maksas saistību samazināšanu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

12. Atzīt par izpildītu Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojuma Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" 9. punktu.

13. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojumu Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"".

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
(Ministru kabineta
2017. gada 22. septembra
rīkojums Nr. 530)
Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai
KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS

(Konceptuālais ziņojums grozīts ar MK 16.11.2017. rīkojumu Nr. 681)

Saturs

Konceptuālā ziņojuma satura kopsavilkums

1. Atbalsts elektroenerģijas sektorā

1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente

1.2. Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK mazināšanai

1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem

1.5. Valsts atbalsta jautājumu administrēšana

2. Latvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamība

2.1. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība līdz 2020. gadam

2.2. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2020. gada

2.3. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2025. gada

3. Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām

3.1. Rīgas termoelektrostaciju ietekme uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu

3.2. Atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenu

4. Valsts pētījumu programma enerģētikā

5. Līdzekļi lietotāju atbalstam

5.1. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

5.2. Valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana

6. Risinājumi

1. risinājums

2. risinājums

3. risinājums

4. risinājums

7. Secinājumi

8. Pielikums (dienesta vajadzībām)

Konceptuālā ziņojuma satura kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, vienlaikus risinot jautājumus saistībā ar 2018. gada valsts budžetu un vidēja termiņa valsts budžeta ietvaru 2018.–2020. gadam.

Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente, atbalsts energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

2016. gada 22. jūnijā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk – ETL), kas cita starpā paredz elktroenerģijas ražotājiem esošā atbalsta mehānisma ietvaros vairs nepiešķirt jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma (turpmāk – OI) ietvaros, kā arī saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.

2017. gada 24. aprīlī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) pieņēma pozitīvu lēmumu valsts atbalsta lietā SA.43140 (2015/NN) – "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem", atzīstot Latvijā piešķirto atbalstu par atbilstošu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējā tirgus nosacījumiem. Līdz ar to, ar 2017. gada 1. maiju ir spēkā 2016. gada 5. jūlijā pieņemtie Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi Nr. 443 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"" (turpmāk – Grozījumi MK noteikumos Nr. 221) un MK noteikumi Nr. 444 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" (turpmāk – Grozījumi MK noteikumos Nr. 262)1.

Grozījumu īstenošanas rezultātā tiks novērsta elektroenerģijas ražotāju pārkompensācija, izmantojot iekšējās peļņas normas (turpmāk – IRR) aprēķinu un nosakot, ka projektu IRR atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9%.

Līdztekus tam, 2017. gada 23. maijā EK pieņēma pozitīvu lēmumu valsts atbalsta lietā SA. 42854 (2015/N) – "Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem". Līdz ar to, 2017. gada jūnijā spēkā stājas Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 395), pēc kā energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs uzsākt pieteikšanos obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) līdzdalības maksājuma samazināšanai 85% apmērā no OIK daļas par atjaunojamos energoresursus (turpmāk – AER) izmantojošām elektrostacijām.

Lai nodrošinātu objektīvu un precīzu minēto jautājumu īstenošanu, t.sk. attiecībā uz komersantu kontroli, valsts atbalsta administrēšanu, un e-pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu jāparedz, ka apropriācija tiek izmantota arī obligātā iepirkuma komponentes administrācijas izdevumiem, pakalpojumiem (e-pakalpojumu izstrāde, analītisko rīku izstrāde) un atlīdzībai (specifikāciju izstrāde, e-pakalpojumu ieviešana, analītisko rīku piemērošana, u.c. funkciju veikšanai, lai nodrošinātu OIK sistēmas darbību).

Paralēli tam plānots izstrādāt jaunu, izmaksu efektīvu atbalsta mehānismu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu konkurētspējīgas enerģijas ražošanu no AER.

Latvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamība

Laika posmā līdz 2020. gadam krīzes situācijās bez Rīgas termoelektrostaciju jaudu pieejamības var rasties nepieļaujamas pārvades tīkla pārslodzes, kas saistītas ar nepieciešamību pēc ievērojama elektroenerģijas importa.

Pēc 2020. gada, ņemot vērā Igaunijas degakmens elektrostaciju pakāpenisku apturēšanu, g.k. ziemas periodā reģionā bez Rīgas termoelektrostaciju jaudu pieejamības t.s. N-2 situācijā veidosies ievērojams jaudas deficīts, ko nebūs iespējams nosegt ar starpsavienojumu palīdzību.

Pēc 2025. gada, sinhronizējoties ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu, pieaugs nozīme Latvijas–Lietuvas un Lietuvas–Polijas starpsavienojumiem. Krīzes situācijas ir iespējamas NordBalt un Estlink 2 atslēgumu gadījumos, Lietuvas–Polijas starpsavienojumā radot teju 50% pārslodzi.

Līdz ar to, jaudu pietiekamības nodrošināšanai Latvijā un reģionā, kā arī Baltijas elektroenerģijas tīklu integrācijai Eiropas tīklos, pārskatāmā nākotnē ir nepieciešama Rīgas TEC-1 un TEC-2 jaudas pieejamības nodrošināšana.

Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām

Valsts atbalsts koģenerācijas elektrostacijām nodrošina stabilas ģenerācijas jaudas Latvijā, kas darbojas NordPoolSpot biržā un nodrošina noteikta līmeņa cenu griestus. Valsts atbalsta saglabāšana 50% vai 25% apmērā no pašreizējā atbalsta ievērojami pasliktina Rīgas termoelektrostaciju darbības rentabilitāti, nedodot stacijām iespēju segt ikgadējās izmaksas, liekot uzņēmumam strādāt ar zaudējumiem, kā arī paaugstinot elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu griestus. Tādējādi valsts atbalsta samazināšanai var būt negatīva ietekme uz uzņēmumam darbības rādītājiem, dividenžu izmaksas apjomu, kā arī uz elektroenerģijas cenu. Lai no tā izvairītos ir svarīgi nodrošināt stabilu elektroenerģijas ražošanas kapacitāti un finanšu plūsmu. Līdz ar to, nebūtu pieļaujama vienkārša valsts atbalsta samazināšana vai pārtraukšana Rīgas termoelektrostacijām.

Tā vietā var tikt apsvērta valsts atbalsta samazināšana, veicot vienreizēju diskontētu maksājumu par noteiktu saistību apmēru. Tādā veidā no vienas puses tiktu samazināts nākotnes valsts atbalsts termoelektrostaciju darbībai, bet no otras puses tiktu nodrošināta nepieciešamo termoelektrostaciju elektroenerģijas ražošanas jaudu saglabāšana, ko pēc nepieciešamības izmantot elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai tirgū. Līdz ar to, nodrošinot elastīgu termoelektrostaciju darbību, tiktu novērstas potenciālu termoelektrostaciju atslēgumu radītas elektroenerģijas cenas svārstības tirgū.

Valsts pētījumu programma enerģētikā

Ņemot vērā enerģētikas sektorā nepieciešamās pētniecības vajadzības, saskaņā ar 2016. gada 9. februāra MK rīkojumu Nr. 129. "Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam" Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir uzdots izstrādāt jaunu starpdisciplināru valsts pētījumu programmu enerģētikas jomā (turpmāk – VPP enerģētikā), šim mērķim 2018. un 2019. gadā ik gadu no valsts budžeta paredzot 2 milj. EUR. Finansējums piešķirams no AS "Latvenergo" dividendēm.

Šī programma aizstās šobrīd Valsts pētījumu programmu ietvaros prioritārā enerģētikas apakš virziena programmu "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei", kas tiks īstenota līdz 2018. gada pirmajai pusei. Turklāt, tā būs nozīmīga attiecībā uz ES Enerģētikas savienības ietvaros plānotā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādi un īstenošanu.

Lai nodrošinātu valsts pētījumu programmas izstrādi un īstenošanu jāparedz, ka apropriācija tiek izmantota arī valsts pētījumu programmas administrēšanas izdevumiem – pakalpojumiem un atlīdzībai (programmas mērķu un uzdevumu izstrāde, programmas ieviešana).

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas termiņa pagarināšana

Atbilstoši Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumam subsidētās elektroenerģijas nodokli (turpmāk – SEN) ir paredzēts piemērot ienākumiem, kas gūti līdz 2017. gada 31. decembrim. Vienlaikus, likumdevējs jau sākotnēji ir paredzējis, ka nepieciešamības gadījumā SEN var tikt pagarināts vai arī izbeigts pēc nepieciešamības (ja tiek panākts OI ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums).

Vērtējot jautājumu par SEN pagarināšanu pēc 2017. gada 31. decembra, jāņem vērā vairāki būtiski faktori, t.sk. MK veiktās darbības elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršanai, iespējamā ekonomiskā ietekme uz elektroenerģijas ražotājiem iepretim ietekmei uz sabiedrību un tautsaimniecību kopumā, kā arī iespējamie tiesvedības riski par SEN turpināšanas atbilstību Satversmei.

Ekonomikas ministrijas ieskatā SEN pagarināšana kā risinājums būtu jāapsver tikai gadījumā, ja citi risinājumi nav pietiekami, lai pēc 2017. gada noturētu OIK 26,79 EUR/MWh līmenī atbilstoši Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību noteiktajam.

Valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana

Līdz ar vidējās OIK dabīgo pieaugumu un tuvošanos 40 EUR/MWh atzīmei 2018. gadā un tās prognozēto pārsniegšanu 2019. un 2020. gadā, arvien lielāks kļūst slogs uz nepieciešamo valsts budžeta dotāciju tās noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī.

Situācijā, kad budžeta resursi un juridiskās iespējas vidējās OIK noturēšanai ir stipri ierobežotas, kā ilgtspējīgs risinājums ir jāaplūko valsts saistību (daļēja) samazināšana pret garantētās maksas saņēmējiem par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Tas ļautu par teju 1/3 samazināt turpmāko attiecīgajām stacijām izmaksājamo valsts atbalstu. Turklāt, jau 2019. gadā budžeta dotāciju OIK un energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta vajadzībām varētu samazināt gandrīz us pusi, kas būtu nepieciešams, saglabājot līdzšinējo atbalsta intensitāti. Savukārt tālākā perspektīvā iespējams panākt pilnīgu atteikšanos no valsts budžeta dotācijas OIK vajadzībām.

Ņemot vērā, ka valsts budžetā šobrīd nav līdzekļu saistību atpirkšanai, ir iespējams izmantot valsts kā AS "Latvenergo" īpašnieces tiesības samazināt tā pamatkapitālu tādā apmērā, kas būtu līdzvērtīgs vienreizēja diskontēta maksājuma vērtībai. Šādā gadījumā AS "Latvenergo", saņemtu vienreizēju diskontētu maksājumu, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņā stabilu dividenžu izmaksu valsts budžeta vajadzībām.

Turklāt, īstenojot šāda veida risinājumu, nepastāv valsts energoapgādes riski, jo, samazinot AS "Latvenergo" pamatkapitālu un izmaksājot vienreizēju diskontētu maksājumu, kā arī atlikušajā atbalsta periodā daļēji turpinot atbalsta maksājumus, tiktu nodrošināta iekārtu uzturēšana un darbība nepieciešamā kapacitātē.

Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu prognoze

Konceptuālajā ziņojumā ir sagatavoti 4 varianti ar risinājumiem un attiecīgajiem priekšlikumiem 2018. gada valsts budžetam un 2018.–2020. gada vidēja termiņa budžeta ietvaram.

Pirmais risinājums paredz, ka SEN netiek pagarināts pēc 2017. gada 31. decembra un 2019.–2020. gadā vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī netiek paredzēti valsts budžeta līdzekļi. Valsts budžets saglabā iespējas novirzīt AS "Latvenergo" dividendes vidēji vairāk nekā 70 milj. EUR apmērā 2019. un 2020. gadā citu politikas mērķu īstenošanai, savukārt vidējā OIK 2019. gadā pieaug līdz 40,01 EUR/MWh, bet 2020. gadā – līdz 40,48 EUR/MWh.

Otrais risinājums paredz bāzes scenāriju 2018.–2020. gadā, nepagarinot SEN un vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī paredzot budžeta līdzekļus visā pārskata periodā. Salīdzinot ar 2017. gada prognozēm, šim mērķim būtu nepieciešams ievērojami palielināt valsts budžeta dotāciju.

Trešais risinājums paredz SEN pagarināšanu līdz 2020. gada 31. decembrim, kad plānota vidējās OIK dabiskā samazināšanās, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta dotāciju vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī. Šis risinājums nenodrošina valsts atbalsta samazināšanu vidējās OIK vajadzībām un var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.

Ceturtais risinājums paredz daļēju valsts saistību samazināšanu ražotājiem, kas saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu (stacijām ar uzstādīto jaudu virs 100 MW), pakāpenisku vidējās OIK samazinājumu līdz pat 25,79 EUR/MWh 2018. un 2019. gadā, 24,92 EUR/MWh 2020. gadā un 23,01 EUR/MWh 2022. gadā, šim mērķim cita starpā arī nākotnē paredzot novirzīt daļu AS "Latvenergo" dividenžu. Šī risinājuma rezultātā tiks nodrošināts, ka energoietilpīgiem uzņēmumiem OIK varētu samazināties no 6,31 EUR/MWh 2018. gadā līdz 4,98 EUR/MWh 2020. gadā.

Līdz ar to, kā optimāls risinājums no sabiedrības interešu un tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa tiek piedāvāts ceturtais risinājums.

1. Atbalsts elektroenerģijas sektorā

1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente

Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Šobrīd papildus izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk – PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.

Savukārt sākot ar 2018. gada 1. janvāri visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros, veidos fiksētā daļa, kas būs atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Līdz ar to, gala lietotāji fiksētās izmaksas segs atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās – proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2015. un 2016. gadā apkopots 1. tabulā.

1. tabula

OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas

 

Iepirktais elektroenerģijas apjoms

Ražotājiem izmaksātā naudas summa (t.sk. atbalsts)

Ražotājiem izmaksātā atbalsta summa

2015

2016

2015

2016

2015

2016

GWh

%

GWh

%

milj. EUR

%

milj. EUR

%

milj. EUR

%

milj. EUR

%

OI no AER

798,1

55,9

873,0

58,1

127,3

40,5

123,0

42,3

94,5

37,1

91,9

38,8

Biogāzes elektrostacijas

374,9

24,3

378,0

25,1

66,1

21,1

61,5

21,1

50,4

19,8

47,9

20,2

Biomasas elektrostacijas

269,7

17,5

301,3

20,0

39,9

12,7

35,2

12,1

28,6

11,2

24,4

10,3

Vēja elektrostacijas

90,2

5,9

115,8

7,7

9,8

3,1

12,3

4,2

6,4

2,5

8,3

3,5

Mazās HES (līdz 5 MW)

63,3

4,1

77,8

5,2

11,4

3,6

14,0

4,8

9,0

3,5

11,3

4,8

OI no fosilajām koģenerācijas stacijām

628,7

44,1

630,0

41,9

73,7

23,5

57,7

19,8

47,5

18,6

34,8

14,7

Jaudas maksa (AER)

n/a

n/a

n/a

n/a

5,2

1,7

5,2

1,8

5,2

2

5,2

2,2

Jaudas maksa (fosilās koģenerācijas stacijas)

n/a

n/a

n/a

n/a

107,8

34,3

105,3

36,2

107,8

42,3

105,3

44,4

Kopā

1426,8

100

1503,0

100

314

100

291

100

254,9

100

237

100

Avots: Ekonomikas ministrija

Līdz ar to ir precizēta OIK prognoze (skat. 1. att.). Salīdzinot ar 2016.gada prognozēm, ir mainījušies šādi pieņēmumi:

1) lielāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums;

Izvērtējot iepriekšējo gadu elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendenci, kā arī ņemot vērā Pārvades sistēmas operatora 2016. gada ikgadējā novērtējuma ziņojuma elektroenerģijas patēriņa prognožu konservatīvo scenāriju, tika atjaunotas elektroenerģijas patēriņa prognozes (skat. 2. tab.). Saskaņā ar tām elektroenerģijas patēriņa vidējie ikgadējie pieauguma tempi 2015.–2020. gadā plānoti 1,1 % apmērā.

Palielinoties elektroenerģijas galapatēriņam, palielinās arī elektroenerģijas apjoms, uz kuru izmaksas tiek dalītas (OIK samazinās), un otrādi – samazinoties gala patēriņam, OIK palielinās.

2. tabula

Elektroenerģijas patēriņa prognozes2

 

2017

2018

2019

2020

2016. g prognoze, GWh

6747

6788

6828

6869

2017. g prognoze, GWh

6836

6904

6973

7043

Avots: Ekonomikas ministrija

2) zemāka elektroenerģijas tirgus cena (skat. 3. tab.);

Elektroenerģijas tirgus cenas samazināšanās reģionā salīdzinājumā ar 2016. gada prognozēm, kā rezultātā iepirktās elektroenerģijas tirgus vērtība kļūst zemāka, bet atbalsta apjoms attiecīgi lielāks.

3. tabula

Elektroenerģijas tirgus cenas prognozes

 

2017

2018

2019

2020

2016. g prognoze, EUR/MWh

38,02

37,44

36,25

36,74

2017. g prognoze, EUR/MWh

36,30

33,99

32,46

32,28

Avots: Ekonomikas ministrija

Tā kā OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu ir uzskatāmi par valsts atbalstu, ir jāņem vērā nosacījumi, atbilstoši kuriem atbalstu enerģētikas un vides jomā var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 44 156.§ 7. punktu, tika sagatavots un 2013. gada 17. decembrī uzsākts pirms-paziņojuma process ar EK valsts atbalsta lietas SA.37970 (2013/PN) – "Atbalsts enerģijas ražotājiem" ietvaros. Ņemot vērā valsts atbalsta nosacījumus un notikušās formālās un neformālās konsultācijas ar EK, 2015. gada 22. septembrī tika uzsākts paziņojuma process valsts atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) – "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros.

Ņemot vērā EK norādīto nepieciešamību Latvijai ieviest mehānismu pārkompensācijas konstatēšanai un novēršanai, lai saņemtu EK lēmumu par atbalsta pasākuma atbilstību ES iekšējam tirgum, 2016. gada 5. jūlijā tika pieņemti Grozījumi MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumi MK noteikumos Nr. 2623. Grozījumi paredz novērst pārkompensāciju, izmantojot IRR aprēķinu un nosakot, ka projektu IRR atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9%.

Ņemot vērā to, ka 2017. gada 24. aprīlī EK pieņēma pozitīvu lēmumu valsts atbalsta lietā SA.43140 (2015/NN), atzīstot Latvijā piešķirto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem par atbilstošu ES iekšējā tirgus nosacījumiem, grozījumi minētajos noteikumos stājās spēkā 2017. gada 1. maijā.

Vienlaikus, nolūkā nodrošināt elektroenerģijas OI cenas līmenī, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai, dabasgāzes tirdzniecības cenas krituma rezultātā, Grozījumu MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumu MK noteikumos Nr. 262 ietvaros elektrostacijām, kuras izmanto AER, tika fiksēta elektroenerģijas OI cenas noteikšanas formulās iekļautā dabasgāzes tirdzniecības cenas komponente, fiksējot to 234,77 EUR/tūkst.n.m3 apmērā.

Līdztekus tam, jāatzīmē, ka 2016. gada 22. jūnijā stājās spēkā grozījumi ETL, kas cita starpā paredz elektroenerģijas ražotājiem esošā atbalsta mehānisma ietvaros vairs nepiešķirt jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, kā arī saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Saskaņā ar deklarāciju par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību un tās rīcības plāna 13.2. punktu līdz 2018. gadam plānots izstrādāt jaunu, izmaksu efektīvu atbalsta mehānismu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu konkurētspējīgas enerģijas ražošanu no AER4.

Vidējās OIK izmaiņas pa gadiem bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar Enerģijas publiskā tirgotāja (turpmāk – EPT) prognozēm atspoguļotas 1. attēlā.

Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Lai arī ekspluatācijā nav nodotas un spēkā esošas elektroenerģijas OI tiesības ir 17 biomasas koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 46,8 MW, no kurām 16 stacijām ar plānoto jaudu 43,88 MW ekspluatācija jāuzsāk līdz 2017. gada oktobrim, bet 1 stacijai ar plānoto jaudu 2,99 MW līdz 2018. gada augustam, 8 biogāzes koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 22,5 MW, kurām ekspluatācija jāuzsāk līdz 2017. gada septembrim, kā arī 1 vēja elektrostacijai ar plānoto jaudu 66 MW un ekspluatācijas uzsākšanas termiņu 2019. gadā, tiek plānots, ka līdz 2017. gada beigām ražošanu sāks 6 biomasas koģenerācijas stacijas ar kopējo elektrisko jaudu 12,78 MW, kā arī 2018. gadā 1 vēja elektrostacija ar uzstādīto jaudu 50 MW, ar ko arī saistīts atbalsta izmaksu pieaugums.

1. attēls. Faktiskā vidējā OIK un tās prognoze (EUR/MWh)5
Avots: Ekonomikas ministrija

Vienlaikus 2017. gadā elektroenerģijas OI tiesības beidzas 2 biomasas koģenerācijas stacijām ar jaudu 1,6 MW un 26 dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar jaudu 29,925 MW, bet 2018.gadā 1 vēja elektrostacijai ar jaudu 0,15 MW un 4 dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar jaudu 5,69 MW.

1.2. Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK mazināšanai

Ņemot vērā vēsturiski piešķirtās tiesības ražotājiem pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, laika posmā no 2008. gada līdz 2016. gadam OIK pieauga no 9,30 EUR/MWh līdz 38,63 EUR/MWh. Saistībā ar ievērojamo OIK pieaugumu, un ņemot vērā vidējās OIK prognozes laika posmā līdz 2025. gadam, sākot ar 2014. gadu6 OIK elektroenerģijas galalietotājiem tiek saglabāta 26,79 EUR/MWh apmērā. Saskaņā ar 2015. gada 31. augusta MK sēdē nolemto (prot. nr. 43., 2. §.), līdz 2019. gada 31. martam vidējā OIK tiks saglabāta 26,79 EUR/MWh apmērā, paredzot tam līdzekļus valsts vidēja termiņa budžeta ietvarā līdz 2018. gadam7.

Deklarācija par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību paredz OIK nepaaugstināšanu virs 26,79 EUR/MWh un OIK kompensācijas pasākumu, tai skaitā pasākumu energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam, īstenošanu.

Saskaņā ar ETL 28. un 30. pantu un pārejas noteikumu 53. punktu elektroenerģijas OI izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot EPT iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta dotāciju OIK apmēra mazināšanai. Savukārt saskaņā ar LR Saeimas 2016. gada 23. novembrī pieņemtajiem grozījumiem ETL 28.1 pantā, izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un sākot ar 2018. gada 1. janvāri tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, kompensējot EPT iepirkuma izdevumus.

Īstenojot pasākumus elektroenerģijas maksājumu pieauguma risku mazināšanai, kas ir būtiski tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai un iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai, 2016. gada 4. oktobra MK rīkojumā Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" tika paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvarā 2017., 2018. un 2019. gadam novirzīt valsts budžeta līdzekļus turpmāka OIK pieauguma segšanai līdz 2019. gada 31. martam. Ņemot vērā precizētās OIK ietekmējošo faktoru prognozes, nepieciešams precizēt arī valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu OIK pieauguma segšanai (skat. 4. tab.).

4. tabula

Valsts budžeta finansējuma apjoms vidējās OIK saglabāšanai 26,79 EUR/MWh8 līmenī

 

2017

2018

2019

2020

2016. g prognoze, milj. EUR

78,806

87,272

89,241

NA

2017. g prognoze, milj. EUR

73,742

89,748

99,029

101,771

Avots: Ekonomikas ministrija

Tā kā atbalstu kā OIK maksājuma samazinājumu proporcionāli patērētajai elektroenerģijas daļai saņem visi elektroenerģijas lietotāji, attiecīgais finansējums nesniedz selektīvu priekšrocību, un tādējādi EPT saņemtie publiskie līdzekļi nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem vidējās OIK saglabāšanai 26,79 EUR/MWh līmenī samazina lietotāju kopējos maksājumus, taču daudziem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir liela energoietilpība un ar šo atbalstu nepietiek to konkurētspējas nodrošināšanai. Lai mazinātu OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tostarp, metālrūpniecībā un būvmateriālu ražošanā, tika pieņemti MK noteikumi Nr. 395, kuri apstrādes rūpniecības komersantiem paredz tiesības kvalificēties samazinātajam OIK līdzdalības maksājumam.

Tā kā šis atbalsts sniedz komersantiem selektīvu priekšrocību, tas uzskatāms par valsts atbalstu. 2015. gada 7. augustā Ekonomikas ministrija uzsāka atbalsta saskaņošanu, iesniedzot EK paziņojumu9 tās uzturētajā valsts atbalsta notifikācijas sistēmā. 2017. gada 23. maijā EK pieņēma pozitīvu lēmumu valsts atbalsta lietā SA. 42854 (2015/N) – "Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem". Ņemot vērā valsts atbalsta saskaņošanas procesa beigu fāzē no EK saņemtos norādījumus, 2017. gada 30. maijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 395. Tādējādi, paredzams, ka MK noteikumi Nr. 395 stāsies spēkā jūnija vidū, dodot iespēju energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem pieteikties valsts atbalstam attiecībā uz OIK līdzdalības maksājuma samazinājumu.

OIK līdzdalības maksājuma samazinājums paredzēts 85% apmērā no OIK daļas, ar kuru tiek segti izdevumi AER elektrostaciju atbalstam. No 2017. gada 1. aprīļa OIK ir 26,79 EUR/MWh, kuras Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātā AER daļa ir 14,94 EUR/MWh. Līdz ar to energoietilpīgu uzņēmumu, kuri kvalificēsies atbalstam, OIK līdzdalības maksājuma samazinājums šajā periodā būs 12,70 EUR/MWh.

Atbalsta mehānisma īstenošanai valsts budžetā paredzētais finansējuma apmērs atspoguļots 5. tabulā.

5. tabula

Atbalsta mehānisma ietekme uz valsts budžetu

Gads

Prognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR

2017

3500 000

2018

7 000 000

2019

3500 000

2020

3500 000

Avots: Ekonomikas ministrija

Saskaņā ar plānoto mehānismu komersanti uz samazināto OIK līdzdalības maksājumu par 2015. gada 2. pusgadu varēs pieteikties 2017. gadā. MK noteikumi Nr. 395 paredz, ka EPT visas izmaksas, kas saistītas ar samazināto OIK līdzdalības maksājumu, iekļauj OIK aprēķinā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot OIK apmēru katram nākošajam gadam, ņem vērā iepriekš minētās izmaksas.

No 2. un 3. attēlā atspoguļotās informācijas par maksājumiem par elektroenerģiju redzams, ka 2016. gada otrajā pusē Latvijā vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar elektroenerģijas patēriņu no 2–20 GWh gadā ir trešais augstākais savukārt ar patēriņu no 20–70 GWh – otrais augstākais maksājums (iepretim trešajai vietai gadu iepriekš) par elektroenerģiju starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī salīdzinot ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, turklāt ievērojama loma tajā ir OIK.

2. attēls. Maksājumi par elektroenerģiju vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (2–20 GWh) 2016. gada otrajā pusgadā, EUR/MWh
Avots: Eurostat

3. attēls. Maksājumi par elektroenerģiju vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (20–70 GWh) 2016. gada otrajā pusgadā, EUR/MWh
Avots: Eurostat

Ņemot vērā aktuālo situāciju, 2015.–2016. gadā pašmāju ķīmijas, kokapstrādes un būvmateriālus ražojošie energoietilpīgie uzņēmumi aktualizēja jautājumu par savu turpmāko darbību valstī gan attiecībā uz ražošanas jaudu izmantošanu, gan jauniem investīciju lēmumiem.

Tādējādi, ar 2016. gada 4. oktobra MK rīkojuma Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 1. punktu tika atbalstīta OIK diferenciācija, nodrošinot, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri izmaksas, kas radīsies no jaudas maksājumiem koģenerācijas elektrostacijām, tiks attiecinātas uz galalietotājiem proporcionāli to sistēmas pieslēguma parametriem, savukārt izmaksas par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju tiks sadalītas proporcionāli elektroenerģijas galapatēriņam. Tā rezultātā lielākie ieguvēji būs galalietotāji ar vidēji augstāku energointensitāti ražošanas procesos, un jo īpaši energoietilpīgie uzņēmumi, ar augstu elektroenerģijas pieslēguma izmantošanas efektivitāti.

Programmas administrēšana ir jauna un netipiska Ekonomikas ministrijas funkcija, kas prasa papildus resursu piesaistīšanu. Ievērojamais programmas finansējums rada finanšu līdzekļu izšķērdēšanas riskus, kurus iespējams novērst, izstrādājot kvalitatīvu elektronisku programmas administrēšanas rīku, kā arī piesaistot kavlificētus speciālistus. Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrijai nav iespējams paredzēt jaunajām funkcijām līdzekļus pietiekošā apjomā, tie paredzami no programmas finansējuma.

1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem

2009. gada 13. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto lietotāju energoapgāde.

Pateicoties aizsargātā lietotāja instrumentam, Latvijā sociāli mazaizsargātajai iedzīvotāju daļai tiek nodrošināta subsidēta elektroenerģijas kopējā cena, tādējādi samazinot enerģētiskās nabadzības riskus. Savukārt, atceļot elektroenerģijas izmaksu aizsargātā lietotāja budžeta dotāciju, Latvijas aizsargāto lietotāju risks tikt pakļautiem enerģētiskajai nabadzībai būtiski paaugstinātos. Gadījumā, ja neeksistē atbilstoša sociālā atbalsta sistēma, kas vērsta uz enerģētiskās nabadzības novēršanu, šāda izdevumu palielināšanās var radīt nopietnus sociālos riskus. Bez elektroenerģijas izmaksu kompensējošā atbalsta un aizsargātā lietotāja budžeta Latvija ievērojami pasliktinātu pašreizējo stāvokli, paaugstinot enerģētiskās nabadzības risku.

Saskaņā ar ETL aizsargātais lietotājs ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam).

No 2015. gada Latvijā pilnībā ir liberalizēts elektroenerģijas tirgus un pārtraukta vispārēja elektroenerģijas subsidēšana mājsaimniecībām. Lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi sociāli neaizsargātākajai sabiedrības daļai (aizsargātajiem lietotājiem) paredzēts, ka šai grupai noteikts elektroenerģijas daudzums maksās iepriekšējā regulētā "starta tarifa" līmenī. Tādējādi 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā (spēkā līdz 2016. gada 1. augustam) tiesiskais regulējums aizsargātajiem lietotājiem – MK 2015. gada 1. decembra noteikumi Nr. 681 "Kārtība, kādā sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu un atbildīgās institūcijas sniedz informāciju par aizsargātā lietotāja statusu", kuri noteica aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu.

Savukārt ar 2015. gada 17. septembra grozījumiem ETL un 2015. gada 26. novembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā aizsargāto lietotāju loks tika paplašināts ar personām ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, iekļaujot personas līdz 24 gadiem, kuras turpina izglītības iegūšanu izglītības iestādē.

Vērtējot nepieciešamos finansiālos līdzekļus aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniegšanai, par pamatu tiek ņemta aktuālā informācija no AS "Latvenergo", kura atbilstoši ETL, 2015. gadā nodrošināja aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sava budžeta ietvaros, bet 2016. un 2017. gadā līdz brīdim, kad tiks noslēgts līgums ar Ekonomikas ministrijas izraudzīto aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniedzēju, turpina nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem. 2016. gadā AS "Latvenergo" ir novirzījusi atbalstu maksimāli 51 658 trūcīgajām vai maznodrošinātajām ģimenēm, 8619 1.grupas invalīdiem, 2704 ģimenēm ar bērniem invalīdiem un 21034 daudzbērnu ģimenēm vienā mēnesī. Kopā 2016. gadā aizsargātiem elektroenerģijas lietotājiem no valsts budžeta līdzekļiem izmaksātais kompensāciju apmērs sastādīja 4 661 652 EUR (bez PVN).

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2016. un 2017. gadam ik gadu ir apstiprināts valsts budžeta finansējums aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai 5 122 339 EUR bez PVN apmērā. MK 2015. gada 17. martā (prot. nr. 15 30. §) ir apstiprinājis ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2016., 2017. un 2018. gadam, paredzot arī 2018. gadā minētajam mērķim valsts budžeta līdzekļus 5 122 339 EUR apmērā. Vienlaikus jāatzīmē, ka elektroenerģijas kopējā cena aizsargātajam lietotājam kā mājsaimniecībai tiek kompensēta ieskaitot PVN, jo arī kompensējamā daļa tiek aplikta ar PVN. Līdz ar to arī budžeta ienākumu daļa papildinās ar papildus PVN maksājumiem.

Ņemot vērā LR Saeimas 2016. gada 23. novembrī pieņemtos grozījumus ETL, kas paredz diferencēt galalietotāju OIK maksājumus pēc pieslēguma parametriem, 2017. gadā valsts budžetā paredzētas izmaksas sastāda 6 647 343 EUR, ieskaitot PVN.

Ar 2016. gada 5. maijā pieņemto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 73 tika apstiprināti AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi. Apstiprinātie tarifi paredz, ka sākot no 2016. gada 1. augusta visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piemērots divdaļīgs sadales sistēmas tarifs – viena daļa ir fiksēta, atkarībā no pieslēguma parametriem, un otra daļa ir mainīga – atkarībā no patērētās elektroenerģijas apjoma. Ņemot vērā to, ka ievērojamai daļai aizsargāto lietotāju ir mazs elektroenerģijas patēriņš, sadales tarifa izmaiņas šai grupai ir radījusi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu.

Lai nepieļautu elektroenerģijas maksājumu pieaugumu aizsargātajiem lietotājiem pēc AS "Sadales tīkls" sadales sistēmas pakalpojumu tarifu stāšanās spēkā, 2016. gada 19. maijā Saeimā tika atbalstīti grozījumi ETL (stājas spēkā 2016. gada 22. jūnijā), nosakot kārtību sadales sistēmas pakalpojuma maksas kompensēšanai aizsargātajiem lietotājiem, un arī kārtību kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajiem lietotājiem. Šajā sakarā, MK ir pieņēmis 2016. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 459 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 459), paredzot ne tikai pašas elektroenerģijas komponentes, bet arī sadales sistēmas pakalpojumu maksas pieauguma un pieslēguma maksas kompensācijas mehānismu, lai no 2016. gada 1. augusta mazinātu sadales sistēmas pakalpojumu tarifu iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargātajiem lietotājiem to nelielā elektroenerģijas patēriņa dēļ. MK noteikumi Nr. 459 stājās spēkā 2016. gada 1. augustā.

LR Saeima 2016. gada 23. novembrī ir pieņēmusi grozījumus ETL, kas paredz diferencēt galalietotāju OIK maksājumus pēc pieslēguma parametriem. Grozījumi stāsies spēkā 2017. gada 1. septembrī. Reformas ietvaros aizsargātajiem lietotājiem tiks kompensēts arī ar šo reformu saistītais elektroenerģijas izmaksu pieaugums, ja tiem tāds būs.

Plānotais valsts budžeta finansējums aizsargātajiem lietotājiem atbalsta pasākumiem turpmākajiem gadiem atspoguļots 6. tabulā. Vienlaikus, ņemot vērā līdzšinējo aizsargāto lietotāju aktivitāti piesakoties aizsargātā lietotāja pakalpojuma izmantošanai, ir iespējams lemt par samazinātu budžeta pieprasījumu, vienlaikus paredzot, ka nepieciešamības gadījumā valdība lemj par trūkstošā finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šādā gadījumā, sākot ar 2018. gadu aizsargāto lietotāju atbalstu ir iespējams samazināt par 1,6 milj. EUR.

6. tabula

Finanšu līdzekļu nepieciešamība aizsargātajiem lietotājiem, EUR

 

2018/2019/2020

Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, elektroenerģijas cena, sistēmas tarifa atbalsts)

5 581 197

Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, OIK maksājums)

138 444

Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, pieslēgumu ierīkošana,)

62 476

Kopā, t.sk. PVN

5 782 117

Avots: Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka lielākajai daļai aizsargāto elektroenerģijas lietotāju – mājsaimniecībām ar elektroenerģijas vienfāzes pieslēgumu un ikmēneša patēriņu robežās no 50 līdz 100 kWh – faktiskais saņemtais atbalsts mēnesī veido no 2,42 EUR līdz 3,38 EUR mēnesī, jeb aptuveni 1,9–2,6% no 128,06 EUR ienākumu līmeņa uz vienu mājsaimniecībā mītošo iedzīvotāju, kas atbilstoši normatīviem, ļauj personu vai mājsaimniecību uzskatīt par trūcīgu. Attiecīgi var secināt, ka mājsaimniecībās ar vairāk iedzīvotājiem, vai arī mājsaimniecībās, kuras, atbilstoši likumam, ir atzītas par trūcīgām, bet kuru ienākumu līmenis pārsniedz 128,06 EUR slieksni, saņemtā atbalsta apjoms veido vēl mazāku daļu pret mājsaimniecības ieņēmumiem.

2017. gada martā aizsargātā lietotāja pakalpojumam bija pieteikušies tikai aptuveni puse no aizsargātā lietotāja pazīmēm atbilstošo mājsaimniecību skaita. Precīzs iespējamo aizsargāto lietotāju skaits nav prognozējams, jo tas ir mainīgs un saistīts ar mājsaimniecību ienākumu izmaiņām un citiem apstākļiem, piemēram, bērnu skaita ģimenē izmaiņām vai privātpersonu iegūto invaliditāti. 2015. gadā Labklājības ministrijas sniegtās aplēses liecināja, ka potenciālais aizsargāto lietotāju skaits Latvijā lēšams ap 170 tūkstošiem, savukārt 2016. gada beigās aptuvenais aizsargāto lietotāju skaits bija 156 tūkstoši. Analizējot aizsargātā lietotāju kopējā skaita izmaiņas atsevišķās lietotāju grupās, secināms, ka samazinās maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju skaits, bet pieaug personu ar invaliditāti skaits.

Būtisks šobrīd spēkā esošās elektroenerģijas lietotāju atbalsta sistēmas trūkums ir apstāklis, ka ir grūti izvērtēt tās sasniegto rezultātu atbilstību sistēmas darbības mērķim – enerģētiskās nabadzības ierobežošanai. Galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka esošā atbalsta sistēma ir veidota, ņemot vērā aizsargātā lietotāja elektroenerģijas patēriņu, bet tā neņem vērā lietotāja izdevumu slogu par citu enerģijas resursu, piemēram, siltumenerģijas, dabasgāzes vai cita kurināmā, patēriņa – iespēja saņemt ierobežotu elektroenerģijas apjomu par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, nenovērš enerģētiskās nabadzības riskus, kam par iemeslu varētu būt, piemēram, siltumenerģijas izmaksu kāpums. Līdz ar to, ilgtermiņā ir jāvērtē iespēja kompensēt aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas un citu līdzīgu izmaksu kāpumu sociālā atbalsta ietvaros, jāvērtē iespēja normatīvos definēt enerģētiskās nabadzības jēdzienu, kā arī jāveic plašāka analīze par enerģētiskās nabadzības izpausmēm, to vai aizsargātā lietotāja definīcijā ietvertās iedzīvotāju grupas atbilst enerģētiskās nabadzības mērķa grupām, un kāds būtu piemērotākais atbalsts iedzīvotāju grupām, kas saskaras enerģētisko nabadzību.

1.5. Valsts atbalsta jautājumu administrēšana

Nolūkā nodrošināt objektīvu un precīzu to komersantu, kuriem piešķirtas elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības, uzskaiti un kontroli, kā arī optimālu energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu valsts atbalsta administrēšanu, un e-pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu10 šajos procesos uzņēmumu administratīvā sloga mazināšanai un administrācijas efektivitātes uzlabošanai, ir nepieciešams paredzēt, ka apropriācija 80 000 EUR apmērā tiek izmantota arī obligātā iepirkuma komponentes administrācijas izdevumiem, pakalpojumiem (e-pakalpojumu izstrāde, analītisko rīku izstrāde) un atlīdzībai (specifikāciju izstrāde, e-pakalpojumu ieviešana, analītisko rīku piemērošana, u.c. funkciju veikšanai, lai nodrošinātu OIK sistēmas darbību).

Valsts atbalsta jautājumu administrēšanas kontekstā jāatzīmē tādas aktivitātes kā:

1. Gada pārskatu vērtēšana

– Pārskatu iesniegšanas kontrole un brīdinājumu sagatavošana par pārskata neiesniegšanu (2016. gadā – 420);

– Koģenerācijas staciju efektivitātes izvērtēšana un brīdinājumu sagatavošana neatbilstības gadījumā (2016. gadā 159);

– Kontroles grupas darbība (425 ražošanu uzsākušas elektrostacijas);

2. SEN un ražotāju reģistra administrēšana reģistrā (425 elektrostacijas, ik mēnesi izmaiņas jāveic līdz 10 elektrostacijām);

3. Energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu pieteikumu izvērtēšana un lēmumu pieņemšana attiecībā uz OIK AER daļas samazinājuma piešķiršanu (līdz 100 gadā);

4. Elektroenerģijas ražotāju pieteikumu izvērtēšana un lēmumu pieņemšana izcelsmes apliecinājumu saņemšanai (ap 40–50 gadā);

5. Elektrostaciju IRR novērtēšana un lēmumu projektu sagatavošana (kopā ap 400);

6. Komersantiem, kuriem piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības, noteikto pienākumu izpildes termiņu uzraudzība (26 stacijas, kas vēl nav uzsākušas ražošanu);

7. Korespondences nodrošināšana ar komersantiem un citiem privāto tiesību subjektiem par jautājumiem, kas attiecas uz OI lēmumiem;

8. Tiesvedību vešana OIK administrēšanas ietvaros.

Šobrīd šo administrēšanas funkciju īstenošana Ekonomikas ministrijai ir jāveic esošā enerģētikas politikas plānošanai paredzētā budžeta ietvaros. Tomēr šīs papildus funkcijas īstenošanas vajadzībām Ekonomikas ministrijai ik gadu būtu nepieciešami papildus līdzekļi attīstībai, kā arī atbilstošas informācijas tehnoloģiju sistēmas izveidei, uzturēšanai un pilnveidei.

Tā kā obligātā iepirkuma tiesības līgumi ar komersantiem ir spēkā līdz pat 2037. gadam, ir pamats uzskatīt, ka e-pakalpojumu un analītisko rīku piemērošana ilgtermiņā dos iespēju, uzlabojot kontroli, ekonomēt līdzekļus un nodrošinās lielāku procesa caurskatāmību un efektivitāti.​

2. Latvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamība

2.1. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība līdz 2020. gadam

2016. gadā lielāko daļu Latvijā saražotās enerģijas ieguva hidroelektrostacijās, kurās vidēji saražo 45% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Aptuveni 35% tika saražoti Rīgas termoelektrostacijās (turpmāk – TEC) un aptuveni 20% elektroenerģijas tika importēta. Latvijas elektroenerģijas sistēma, kopā ar Igauniju un Lietuvu strādā pēc Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus "Nord Pool" principiem, kur jaudas pieprasījuma un piedāvājuma bilance tiek regulēta elektroenerģijas tirgus ietvaros. Bāzes jaudu pietiekamība vienas valsts ietvaros nav viennozīmīgs rādītājs ģenerējošo jaudu pietiekamībai, bet tas ir jāņem vērā kompleksi ar pieejamajām caurlaides spējām starpreģionu līmenī.

2016. gadā Baltijas PSO pietiekamības drošuma darba grupa veica Baltijas valstu sistēmas drošuma izvērtēšanu, kuras rezulatāti tika publicēti 2015. gada ikgadēja PSO novērtējuma ziņojumā11. Šajā sadaļā ir apkopoti šī novērtējuma rezultāti. Reģionālo jaudu pietiekamības novērtējums tika veikts situācijai N-2, kur tika pieņemts, ka divi lielākie elektroenerģijas sistēmas elementi (t.i. elektroenerģijas starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju NordBalt un starpsavienojums starp Somiju un Igauniju Estlink 2) ir atslēgti, turklāt nedarbojas arī abas Rīgas termoelektrostacijas, lai paradītu abu elektrostaciju ietekmi uz elektroenerģijas bilanci Baltijas valstīs.

Baltoties uz Baltijas valstu PSO aprēķiniem (4. att.), ziemas periodā bez Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 un pie divu lielāko (N-2) Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas elementu (starpsavienojumi NordBalt un Estlink2) atslēgumiem, veidojās situācija, kad jaudas bilances deficīta vēl nav, bet nav arī jaudu rezerves. Līdz ar to līdz 2020. gadam no sistēmas drošuma viedokļa, situācija nav kritiska, taču tiek atstāta būtiska ietekme uz tirgu.

4. attēls. Jaudas pietiekamība Baltijas valstīs N-2 gadījumā bez Rīgas termoelektrostacijām ziemas periodā
Avots: Pārvades sistēmas operatora ikgadējais novērtējuma ziņojums par 2015. gadu

5. attēls. Jaudas pietiekamība Baltijas valstīs N-2 gadījumā bez Rīgas termoelektrostacijām vasaras periodā
Avots: Pārvades sistēmas operatora ikgadējais novērtējuma ziņojums par 2015. gadu

Papildus, ņemot vērā 2016. gada elektroenerģijas sistēmas datu analīzi, ja 2016. gadā nebūtu bijusi pieejama lielo termoelektrostaciju jauda, un to ģenerācija būtu jāaizstāj ar ģenerāciju Lietuvas gāzes kondensācijas elektrostacijās, 9% laika elektroenerģijas sistēmā būtu radušās nepieļaujamas pārvades tīkla pārslodzes. Ja attiecīgā ģenerācija būtu tikusi aizstāta ar importu, tad 33% laika elektroenerģijas sistēmā būtu radušās nepieļaujamas pārvades tīkla pārslodzes. Pēc Latvijas PSO sniegtās informācijas NordBalt tehniskā darbība pašlaik nav pietiekoša dēļ biežiem atslēgumiem, savukārt LitPol Link pārvades jaudas pietiekamība nav droši prognozējama. Turklāt, arī tirdzniecības kapacitāte ar trešajām valstīm nav pastāvīga un šobrīd notiek diskusijas par tās iespējamu ierobežošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, līdz 2020. gadam, lai nodrošinātu jaudu pietiekamību Latvijai ļoti aktuāla ir Rīgas TEC-1 un TEC-2 pieejamība.

2.2. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2020. gada

Pēc 2020. gada tiek sagaidīta elektroenerģijas izstrādes samazināšanās Igaunijas degslānekļa stacijās. 2023. gada beigās izmešu ierobežojumu dēļ Igaunijā plānots visu degakmens elektrostaciju uzstādītās jaudas būtisks samazinājums. Kopējā degakmens elektrostaciju bloku jauda ir lielāka par 1200 MW, tādējādi to slēgšana radīs ražošanas jaudu deficītu ne vien Igaunijā, bet visā Baltijas reģionā12.

Pie situācijas N-2 ziemas periodā un bez Rīgas termoelektrostacijām (4. att.), sākot ar 2021. gadu, Baltijas valstīs būs pieaugošs jaudas deficīts, ko nebūs iespējams nosegt pat ar starpsavienojumu palīdzību. Pie N-2 atslēgumiem Baltijas valstīm jaudas importam ir pieejami tikai Estlink1 ar pārvades jaudu 350 MW un LitPol Link1 ar pārvades jaudu 500 MW. Papildus abiem Rīgas TEC-2 bloku atslēgumiem (800 MW), atslēdzoties vēl NordBalt kabelim (700 MW), kas ir līdzvērtīgs N-2 kritērijam, pārslogojas Igaunijas–Latvijas šķērsgriezums un parādās problēmas ar stabilitātes nodrošināšanu, jo sprieguma vērtības Latvijas mezgla apakšstacijās ir kritiskās robežās.

Vasaras periodam jaudas deficīts šajā N-2 situācijā parādās no 2023. gada. No 5. att. redzams, ka vasaras periodam ir mazāk pieejamo jaudu, kā arī mazāka pīķa slodze, tāpēc Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmā ir mazāks deficīts, tomēr sagaidāms, ka nebūs iespējams nosegt pīķa slodzi.

Līdz ar to arī pēc 2020. gada ļoti liela nozīme ir Rīgas termoelektrostaciju pieejamībai.

2.3. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2025. gada

Šobrīd Baltijas valstis darbojas paralēlā, sinhronā režīmā ar IPS/UPS (Krievijas vienotā energosistēma/Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Tadžikistānas, Moldovas un Mongolijas integrētā energosistēma) reģionu, nevis Eiropas elektroenerģijas sistēmām. Baltijas valstu pārvades tīklu sinhronā darba uzsākšana ar Eiropas tīkliem ir plānota pēc 2025. gada. Līdz ar to, izvērtējot elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamību, tika pieņemts, ka pēc 2025. gada Baltijas valstis būs sinhronizētas ar kontinentālo Eiropu vismaz caur esošo starpsavienojumu ar Poliju, kamēr otrā starpsavienojuma līnija ir izbūves procesā.

Desinhronizējoties no IPS/UPS energosistēmas, atslēdzoties ģenerējošām vienībām Latvijā pieaugs nozīme Latvijas–Lietuvas starpsavienojumam, kā arī Baltijas līmenī pieaugs loma Lietuvas–Polijas starpsavienojumam. Lai arī abu Rīgas termoelektrostaciju atslēguma gadījumā pārslodzes Latvijas starpvalstu starpsavienojumos nav paredzamas, kā arī sprieguma režīmi pieļaujamās robežās, atslēdzoties arī NordBalt un Estlink 2, Lietuvas–Polijas starpsavienojumā veidosies gandrīz par 50 % pārslodze.

Papildus tam, EK Vienotā izpētes centra veiktajā pētījumā par Baltijas elektroenerģijas sistēmas integrāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu norādīts, ka Baltijas frekvences nodrošināšanai reģionā būs nepieciešamas ātrdarbīgas frekvences regulēšanas rezerves. Ņemot vērā esošās Baltijas ražošanas jaudu ilgtermiņa attīstības scenārijus, īstenojot sinhronizāciju ar Eiropas Savienības valstu tīkliem, nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamās frekvences regulēšanas rezerves pietiekamā apjomā bez Rīgas termoelektrostaciju pieejamības.

Ņemot vērā PSO ikgadējā novērtējuma ziņojumā par 2015. gadu informāciju, tiek secināts, ka ģenerējošās jaudas Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir nepietiekamas, lai nodrošinātu Latvijas elektroenerģijas sistēmas maksimālo slodzi un nepieciešamās avārijas un aizvietošanas jaudas rezerves, kā arī lai nodrošinātu Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbību neatkarīgi no tādiem ārējiem apstākļiem kā, piemēram, avārijas situācijas. Ņemot vērā to, nav vēlama Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas kapacitātes samazināšana. Jaudu pietiekamības nodrošināšanai Latvijā un reģionā, ir nepieciešama Rīgas termoelektrostaciju jaudas pieejamības nodrošināšana kā šobrīd, tā arī pēc 2020. gada. Lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas tīklu integrāciju Eiropas tīklos pēc 2025. gada, nav vēlama kopējo Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas kapacitātes samazināšana.

3. Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām

3.1. Rīgas termoelektrostaciju ietekme uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu

Šajā sadaļā ir atspoguļota informācija, kas balstīta uz Ekonomikas ministrijas uzdevumā Rīgas Tehniskās Universitātes veiktā pētījuma "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"13 rezultātiem. Lai aplūkotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas dinamiku līdz 2030. gadam, tika izveidoti divi scenāriji: (1) Konservatīvais scenārijs, kurš nākotnē paredz tāda paša biežuma NordBalt kabeļa atslēgumus kā no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada martam, (2) Attīstība scenārijs, kurš paredz, ka NordBalt kabelis no 2018. gada vairs neatslēdzas tik bieži kā līdz šim, kā arī papildus no 2018. gada Rīgā darbotos arī jauni biomasas siltumavoti, kuru rezultātā Rīgas termoelektrocentrāle 1 vairs nevar izstrādāt elektroenerģiju nepietiekamas siltumslodzes dēļ. Lai noteiktu, kā mainītos elektroenerģijas cena Latvijā, ja termoelektrostacijas nepiedalītos tirgū, tika apskatīti divi apakšscenāriji: (a) Rīgas termoelektrostaciju nepieejamība sakrīt ar to plānotajiem un neplānotajiem NordBalt kabeļa remontdarbiem 2016. gadā, (b) termoelektrostacijas pieņemtas kā tirgum pilnībā nepieejamas.

Konservatīvajā scenārijā aplēses pierāda, ka bez Rīgas termoelektrostaciju darbības vidējās iknedēļas cenas ir ievērojami augstākas. Laika posmā no 2018. līdz 2030. gadam vidējā svērtā cena gadā būtu 5,71–12,74 EUR/MWh lielāka laikā, kad NordBalt ir pieejams, un par 32,32–48,97 EUR/MWh lielāka tad, kad Nord Balt ir remontā. Attiecinot šo pieaugumu pret gada elektroenerģijas patēriņu Latvijā, var secināt, ka, piemēram, 2018. gadā izmaksas par elektroenerģiju summāri pieaugtu par 95,44 milj. EUR.

6. attēls. Gada vidējā svērtā cena Latvijas konservatīvajā scenārijā 2016.–2030. gadā atkarībā no NordBalt un termoelektrostaciju pieejamības (salīdzinājumam pievienota prognozētā elektroenerģijas cena Nord Pool SE4 apgabalā)
Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori""

7. attēls. Elektroenerģijas izmaksu pieaugums Latvijā kopā attīstības scenārijā 2018.–2028. gadā, salīdzimot cenu ar/bez termoelektrostacijām
Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

Izvērtējot gada vidējās cenas tiek secināts, ka vislielākā gada vidējā cena tiek sasniegta tad, ja Rīgas termoelektrostacijas nedarbojas vispār un NordBalt kabelis ir remontā. Gadījumā, kad gan NordBalt, gan Rīgas termoelektrostacijas darbojas, Latvijas tirgus cena vien nedaudz pārsniedz salīdzinājumam pievienoto prognozēto elektroenerģijas cenu Nord Pool SE4 apgabalā. 6. att. parādīta vidējā svērtā gada cena līdz 2030. gadam atsevišķi tām stundām, kad NordBalt bija pieejams, un tām, kad tas bija atslēgts, aplūkojot scenārijus kad Rīgas termoelektrostacijas darbojas un kad tās nav pieejamas.

Jāņem vērā arī tas, ka attīstības scenārijā sākot no 2018. gada tiks realizēti tehniski pasākumi, kas NordBalt kabeļa drošumu ievērojami palielina, pretnostatot to līdzšinējai NordBalt darbībai ar samērā biežiem atslēgumiem. 7. attēls parāda, ka arī šajā gadījumā Rīgas termoelektrostaciju darbība samazina gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas izmaksu pieaugumu.

3.2. Atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenu

Izvērtējot atbalsta ietekmi uz gada peļņu no Rīgas termoelektrostaciju darbības, ņemot vērā pieņemtās fiksētās un mainīgās uzturēšanas izmaksas, kā arī kapitālizmaksas, tiek secināts, ka atbalsta samazināšana līdz 50 vai 25% no pašreizējā ievērojami pasliktina Rīgas termoelektrostaciju darbības rentabilitāti, nedodot stacijām iespēju segt ikgadējās izmaksas. Savukārt samazinājums līdz 75% no pašreizējā atbalsta rada negatīvus finanšu rādītājus tuvākajos gados, bet, sākot no 2018. gada (konservatīvajā scenārijā) vai 2022. (attīstības scenārijā), vairs neatstāj vērā ņemamu ietekmi.

8. attēls. Nosacītā gada peļņa/zaudējumi no termoelektrostaciju darbības konservatīvajā scenārijā 2016.–2028. gadā ar dažādu atbalsta apmēru (% no pašreizējā)
Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

9. attēls. Nosacītā gada peļņa/zaudējumi no termoelektrostaciju darbības attīstības scenārijā 2018.–2028. gadā ar dažādu atbalsta apmēru (% no pašreizējā)
Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

Pieņemot14, ka nosacītā peļņa tiek iekļauta cenu piedāvājumā, atkarībā no atbalsta samazināšanas apjoma tajos gados, kur plūsma bija negatīva, elektroenerģijas cena pieaug visās stundās, kad termoelektrostacijas ir darbā, tā, lai nebūtu zaudējumu. Var novērot to, ka, piemēram, konservatīvajā scenārijā atbalsta samazinājums uz 75% no pašreizējā neizraisa elektroenerģijas cenas izmaiņu, bet, ja atbalstu samazina līdz 50%, cena kāpj no 32,77 EUR/MWh līdz 39,15 EUR/MWh (10. att.). Savukārt, attīstības scenārijā, kad, sākot ar 2018. gadu, NordBalt kabelis ir pastāvīgi pieejams tirgum, atbalsta samazināšana straujāk atstāj iespaidu uz cenu tajās stundās, kad termoelektrostacijas ir cenu noteicošā vienība (11. att.).

10. attēls. Gada vidējās svērtās cenas izmaiņas Latvijas konservatīvajā scenārijā 2016.–2028. gadā, ja kapitālizmaksas iekļauj cenā atbilstoši atbalsta apmēram (% no pašreizējā)
Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

11. attēls. Gada vidējās sv. cenas izmaiņas Latvijas attīstības scenārijā 2018.–2028. gadā, ja kapitālizmaksas iekļauj cenā atbilstoši atbalsta apmēram (% no pašreizējā)
Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"

Rīgas termoelektrostaciju darbība samazina gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu, īpaši šī ietekme ir novērojama, kad Nord Balt starpsavienojums ir remontā. Attiecinot potenciālo cenas pieaugumu termoelektrostaciju atslēgšanas gadījumā pret gada elektroenerģijas patēriņu Latvijā, var secināt, ka, piemēram, konservatīvajā scenārijā 2018. gadā izmaksas par elektroenerģiju summāri pieaugtu par 95,44 milj. EUR. Attīstības scenārijs paredz kopumā lēnāku elektroenerģijas cenu kāpumu – 2018.gadā tas būtu 41,69 milj. EUR.

Atbalsta samazināšana līdz 50 vai 25% no pašreizējā ievērojami pasliktina Rīgas termoelektrostaciju darbības rentabilitāti, nedodot stacijām iespēju segt ikgadējās izmaksas. Savukārt samazinājums līdz 75% no pašreizējā atbalsta rada negatīvus finanšu rādītājus tuvākajos gados, bet, sākot no 2018. gada, vairs neatstāj vērā ņemamu ietekmi (no 2020. gada, pieņemot ka NordBalt darbība ir nepārtraukta). Līdz ar to atbalsta samazinājums līdz 50 vai 25% no pašreizējā atbalsta rada vislielāko negatīvu iespaidu arī uz elektroenerģijas cenu. Pieņemot, ka nosacītā peļņa tiek iekļauta cenu piedāvājumā, atkarībā no atbalsta samazināšanas apjoma tajos gados, kur tā bija negatīva, elektroenerģijas cena pieaug visās stundās, kad termoelektrostacijas ir darbā, tā, lai nebūtu zaudējumu.

No iepriekš minētā (kontekstā ar 2. nodaļā atspoguļoto) izriet, ka Rīgas termoelektrostacijām ir būtiska nozīme elektroenerģijas jaudu pietiekamības nodrošināšanā Latvijā un reģionā, un līdz ar to arī ievērojama ietekme uz gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu. Tādēļ, lai nodrošinātu stabilitāti elektroenerģijas tirgū, ir nepieciešams nodrošināt stabilu elektroenerģijas ražošanas kapacitāti.

Tā kā valsts atbalsta samazināšana Rīgas termoelektrostacijām apdraud to rentabilitāti un var rezultēties ar termoelektrostaciju slēgšanu, kas savukārt var izraisīt elektroenerģijas cenas pieaugumu tirgū, it īpaši Nord Balt starpsavienojuma nepieejamības gadījumā, no sabiedrības interešu viedokļa šāds scenārijs nebūtu pieļaujams. Līdz ar to, nebūtu pieļaujama vienkārša valsts atbalsta samazināšana vai pārtraukšana Rīgas termoelektrostacijām.

Tā vietā var tikt apsvērta valsts atbalsta samazināšana veicot vienreizēju diskontētu maksājumu elektroenerģijas ražotājam. Tādā veidā no vienas puses tiktu samazināts nākotnes valsts atbalsts termoelektrostaciju darbībai, bet no otras puses tiktu nodrošināta nepieciešamo termoelektrostaciju elektroenerģijas ražošanas jaudu saglabāšana, ko pēc nepieciešamības izmantot elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai tirgū. Līdz ar to, nodrošinot elastīgu termoelektrostaciju darbību, tiktu novērstas potenciālu termoelektrostaciju atslēgumu radītas elektroenerģijas cenas svārstības tirgū. Šis gadījums tālāk aplūkots 5.2. sadaļā.

4. Valsts pētījumu programma enerģētikā

Ar 2016. gada 9. februāra MK rīkojumu Nr. 129. "Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam" (turpmāk – enerģētikas pamatnostādnes) tika apstiprināts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments enerģētikā, nosakot politikas prioritātes attiecībā uz enerģijas infrastruktūras un tirgus attīstību, energoapgādi, energoefektivitātes uzlabošanu, AER, inovāciju attīstību u.c.

Saskaņā ar enerģētikas pamatnostādnēs atspoguļoto informāciju šobrīd Valsts pētījumu programmu ietvaros viens no prioritārajiem apakšvirzieniem ir "Enerģētika"15, kura ietvaros tiek īstenota programma "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei (turpmāk – LATENERGI)16".

LATENERGI ietvaros īstenotie pētījumi paredz kompleksu un integrētu pieeju Latvijas enerģētikas sektora un to ierobežojošo vides faktoru mijiedarbības izpētē, pētniecisko darbu veikšanā iesaistot virkni universitāšu u.tml. Šīs programmas īstenošana beigsies 2018. gada sākumā un tai ir nepieciešams turpinājums.

Vērtējot līdzšinējo pieredzi LATENERGI ietvaros, kā arī pētniecības vajadzības jaunievedumiem enerģētikā un ilgtspējīgas enerģētikas politikas īstenošanai, šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par tādas pētījumu programmas izveidi (un rezultātu pieejamību), kas balstīta uz reālo pieprasījumu gan no politikas veidotāju, gan no nozares puses. Tāpēc enerģētikas pamatnostādnēs ir paredzēts, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādās jaunu starpdisciplināru valsts pētījumu programmu enerģētikas jomā, šim mērķim ik gadu no valsts budžeta atvēlot 2 milj. EUR17.

Ekonomikas ministrijas ieskatā, ņemot vērā pieaugošās vajadzības, t.sk. nepieciešamību 2017./2019. gadā ES Enerģētikas savienības ietvaros izstrādāt visaptverošu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu18, kas noteiks valsts enerģētikas un klimata politiku laika posmā līdz 2030. gadam un tās ietvaros īstenojamos pasākumus visās piecās Enerģētikas savienības dimensijās (dekarbonizācija; energoefektivitāte; enerģētiskā drošība; iekšējais elektroenerģijas tirgus; pētniecība, inovācijas un konkurētspēja), un par ko plānotas visaptverošas ekspertu diskusijas un sabiedriskā apspriešana, akūta ir enerģētikas pamatnostādnēs paredzētās VPP enerģētikā izveide, turpmākajos gados šim mērķim paredzot finansējumu 2 milj. EUR gadā no AS "Latvenergo" dividendēm.

Starp līdz šim identificētiem enerģētikas sektoram būtiskiem pētniecības virzieniem var minēt šādus:

Nacionālā enerģētikas un klimata plāna analītiskās bāzes izstrāde:

– Enerģētikas mērķi un to sasniegšanas rādītāji, to pamatojums;

– Rīcībpolitikas un pasākumi nacionālo enerģētikas mērķu sasniegšanai;

– Īstermiņa un ilgtermiņa enerģētikas prognozes un scenāriji;

– Sabiedrības informēšanas un izglītošanas stratēģija un pasākumi attiecībā uz ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem;

– Nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojumu satura un nacionālā koordinācijas mehānisma izstrāde;

 Tirgus darbības jautājumi:

– Elektroenerģijas un gāzes kopējo cenu prognozes līdz 2040.gadam, ņemot vērā iespējamo tīklu paplašināšanu, ražošanas un patēriņa prognozes;

– Savstarpēji aizvietojamās energoinfrastruktūras optimizācijas iespējas (elektroenerģijas, gāzes un siltumtīklu izmantošana u.c.);

 Dabasgāzes tirgus jautājumi:

– Tīklu optimizēšana, ņemot vērā pieprasījumu un gāzesvadu noslodzi;

– Ūdeņraža izmantošanas iespējas Latvijā, t.sk. transportā;

– Efektīvi risinājumi dabasgāzes lietotāju apkalpošanā, t.sk. viedo tīklu tehnoloģijas;

– Dabasgāzes sastāva ķīmiskā analīze dabasgāzes sistēmā;

– Efektīvi risinājumi dabasgāzes transportēšanā, t.sk. materiāltehniskie un tehnoloģiskie risinājumi dabasgāzes sistēmas darbības optimizēšanai;

 Elektroenerģijas tirgus jautājumi:

– Pieprasījuma reakcijas modeļu ietekme uz Latvijas elektroenerģijas tirgus darbību. Elektroenerģijas agregatoru risinājumu izstrāde;

– Viedo tīklu attīstības potenciāls un ietekme uz tirgus darbību;

– Decentralizēto energosistēmu veidošana attālinātos reģionos bez liela elektroenerģijas patēriņa, optimizējot tīkla izbūves izmaksas;

 Enerģētiskā drošība un naftas rezerves:

– Vietējo un importa energoresursu prognozes līdz 2040. gadam;

– Energoresursu struktūras modelēšana un līdzsvarošana;

– Iespējamās naftas rezervju opcijas, ņemot vērā citu valstu pieredzi;

 Energoefektivitātes uzlabošana:

– Energoefektivitātes potenciāla novērtējums galapatēriņa sektoros – mājsaimniecības, pakalpojumi (īpaši publiskā sektora), transports, rūpniecība, lauksaimniecība;

– Energoefektivitātes pasākumu izmaksu un ieguvumu analīze;

– Enerģijas monitoringa un verifikācijas sistēmu izstrāde un attīstība;

– Metodiku izstrāde un aprobācija energoefektivitātes jomā (ietaupījumu bāzlīniju un standartvērtību noteikšana, risinājumu tehniskās un ekonomiskās pamatotības novērtējums, informēšanas un izglītošanas pasākumu ietekmes novērtējums u.c.);

– Efektīva siltumapgāde un aukstumapgāde, tirgus attīstība;

– Publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercēku atjaunošanas tehnisko un finanšu risinājumu izstrāde;

 Enerģijas ietaupījumu novērtējums līdz 2020. gadam:

– Cenu elastību noteikšana un fiskālo instrumentu ietekmes uz energoefektivitāti modeļa izstrāde;

– Enerģijas kumulatīvā ietaupījuma aprēķins transporta sektorā;

– Energoefektivitātes nodevas ietekmes izvērtējums;

– Uzņēmumu energoauditos konstatēto pasākumu ietaupījuma lejupvērstais novērtējums;

 AER veicināšana:

– AER potenciāla un tehnoloģiju attīstības novērtējums sektoru griezumā;

– Biodegvielu un bioenerģijas izmantošanas analīze (potenciāls, tirgus, ilgtspējības kritēriji, tehniskā, sociālā un ekonomiskā ietekme);

– AER veicināšanas un reģionālās sadarbības mehānismu izstrāde, optimizācija un darbības izvērtējums u.c.

Lai nodrošinātu valsts pētījumu programmas izstrādi un īstenošanu jāparedza, ka apropriācija tiek izmantota arī valsts pētījumu programmas administrēšanas izdevumiem – pakalpojumiem un atlīdzībai (programmas mērķu un uzdevumu izstrāde, programmas ieviešana).

5. Līdzekļi lietotāju atbalstam

5.1. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums nosaka, ka laika periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim gūtajiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas obligātā iepirkuma (turpmāk – OI) ietvaros un saņemtās garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu piemēro SEN.

SEN mērķis ir ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādejādi nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību, kā arī nodrošinātu valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem, kas ļautu finansiāli nodrošināt elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu. Netieši SEN mērķis ir veicināt konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā koģenerācijā, motivējot ražot enerģiju efektīvākā veidā un nodrošinot, ka turpmāk tirgū ienāk tikai konkurētspējīgas tehnoloģijas.19

Šim nodoklim ir noteiktas trīs dažādas likmes:

• 15% dabasgāzes koģenerācijas stacijām;

• 10% AER izmantojošām stacijām;

• 5% stacijām, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamās informācijas 2016. gadā SEN faktiski iekasēts 29,235 milj. EUR apmērā (skat. 12. att.) jeb veikti 86,3% no plānotās attiecīgā perioda izpildes.

SEN ieņēmumu apjomu ietekmē dabasgāzes cena un OI ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, kas mainās atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, siltos laikapstākļos samazinās pieprasījums pēc siltumenerģijas, kā rezultātā samazinās arī koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, ko iepērk OI ietvaros. Iekasētā SEN ieņēmumu apjoms ir mazāks par prognozēto galvenokārt dabasgāzes tirdzniecības cenas krituma dēļ.

12. attēls. Faktiskie un plānotie SEN ieņēmumi 2014.gadā–2016. gadā, milj. EUR.
Avots: Valsts ieņēmumu dienests

Veicot OI izmaksu analīzi, ir koriģēta arī SEN ieņēmumu prognoze, pieņemot, ka savu darbību turpina gan jau ekspluatācijā nodotās elektrostacijas, gan arī tas, ka savu darbību uzsāks daļa no tām elektrostacijām (elektroenerģijas ražošanu OI ietvaros vai saņemot garantētu maksu), kurām ir spēkā lēmums par tiesību piešķiršanu elektroenerģijas pārdošanai OI ietvaros. Ņemot vērā minētos pieņēmumus, izveidota SEN ieņēmumu prognoze ar sadalījumu pa mēnešiem 2017.–2018. gadam (7. tabula).

7. tabula

SEN ieņēmumu prognoze, milj. EUR

 

2017

2018

Janvāris

2,596*

2,923**

Februāris

2,715*

2,942**

Marts

2,830

 

Aprīlis

2,684

Maijs

2,871

Jūnijs

2,827

Jūlijs

2,680

Augusts

2,551

Septembris

2,460

Oktobris

2,439

Novembris

2,570

Decembris

2,793

Kopā

32,016

5,866

* Faktiskie SEN ieņēmumi.
** Prognozētie ieņēmumi par 2017. gada novembrī un decembrī saražoto elektroenerģiju, ņemot vērā divu mēnešu nobīdi ieturētā nodokļa iemaksai valsts budžetā.

Elektroenerģijas ražotāji, kas pārdod elektroenerģiju OI ietvaros, 2014. gadā vērsās Satversmes tiesā par SEN atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa 2015. gada 3. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam", atzīstot SEN par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.

Satversmes tiesa savā 2015. gada 3. jūlija spriedumā lietā Nr. 2014-12-01 norādīja, ka regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā īpašumtiesību ierobežojums, kas noteikts tādēļ, lai nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu20. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība, jo SEN tāpat kā jebkurš nodoklis, nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, kuri tālāk var tikt izlietoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.21

Saistībā ar apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās paļāvības principam Satversmes tiesas atzina, ka ir jālīdzsvaro personu tiesiskā paļāvība uz reiz jau iegūtām tiesībām ar sabiedrības interesēm, proti, arī šajā jautājumā izšķiroša nozīme ir tam, vai ievērots samērīguma princips.22

Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija spriedumā lietā Nr. 2014-12-01 paustās atziņas SEN piemērošana tiek turpināta līdz 2017. gada 31. decembrim, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības aizsardzību, turpinot elektroenerģijas lietotāju atbalsta programmu.

Satversmes tiesas tiesnešu Sanitas Osipovas un Kaspara Baloža 2015. gada 3. jūlija atsevišķajās domās lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam" ir norādīts, ka Satversmes tiesa, izvērtējot SEN atbilstību Latvijas Republikas Satversmei nav vērtējusi, vai nodokļu maksājums nav nesamērīgs slogs adresātam. Tāpat šo tiesnešu atsevišķajās domās ir norādīts, ka Satversmes tiesai, ievērojot izskatāmās lietas sarežģītību un ekonomisko rakstura argumentu nozīmi tajā, vajadzēja vērtēt arī SEN ekonomisko ietekmi uz pieteikuma iesniedzējiem.

Atbilstoši SEN likuma Pārejas noteikumu 1. punktam nodokli piemēro apliekamiem ienākumiem, kas gūti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim. Pēc 2017. gada SEN piemērošanu var pārskatīt.23 No tā izriet, ka likumdevējs jau sākotnēji ir paredzējis, ka nepieciešamības gadījumā SEN var tikt pagarināts.

Tāpat Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums paredz SEN pārskatīšanu vai izbeigšanu gadījumā, ja tiek panākts OI ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Ņemot vērā minēto, SEN maksātāji bija informēti par to, kad tiem radīsies pienākums maksāt SEN un kad šis pienākums tiks atcelts (2014. gada 1. janvāris – 2017. gada 31. decembris), un vadoties no tā varēja plānot nākotnē veicamās investīcijas.

Vērtējot jautājumu par SEN turpināšanu pēc 2017. gada, jāņem vērā Grozījumi MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumi MK noteikumos Nr. 262.

Ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumiem MK noteikumos Nr. 262 ir noteikts, ka Ekonomikas ministrija veic aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam atbilstoši attiecīgo noteikumu 8. un 10. pielikumam. Savukārt attiecīgo noteikumu 8. un 10. pielikumā ir noteiktas līmeņatzīmes, kuras izmanto, aprēķinot attiecīgās elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam.

Ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumiem MK noteikumos Nr. 262 ir ierobežotas komersantu iespējas saņemt valsts atbalstu, kura rezultātā kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visā atbalsta periodā pārsniegtu 9%.

Atbilstoši Grozījumu MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumu MK noteikumos Nr. 262 2. punktam grozījumi stājas spēkā nākamā kalendāra mēneša pirmajā datumā pēc EK lēmuma pieņemšanas dienas par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros. Ar minētajiem grozījumiem tiek novērsta pārkompensācija24 un daļēji arī ierobežots OI izmaksu pieaugums, kā arī samazinātie ienākumi, ko elektroenerģijas ražotāji gūst OI ietvaros.

Ņemot vērā to, ka EK lēmumu par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) ietvaros ir pieņēmusi 2017. gada 24. aprīlī, attiecīgie grozījumi ir stājušies spēkā 2017. gada 1. maijā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojumā Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" 2.2.1. apakšpunktā norādītajam, pagarinot SEN piemērošanu pēc 2017. gada 31. decembra, var tikt aizskarta komersantu tiesiskā paļāvība uz to, ka SEN tiks piemērots līdz 2017. gada 31. decembrim. Tāpat arī minētā pārkompensācijas novēršanas mehānisma ietvaros (saskaņā ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumiem MK noteikumos Nr. 262) tiek ņemts vērā faktiski samaksātais SEN, kā rezultātā tiek samazināts OI ietvaros izmaksātā valsts atbalsta apmērs.

Līdz ar to, ja tiek pagarināta SEN piemērošana pēc 2017. gada 31. decembra, pastāv iespējams tiesvedības risks par SEN atbilstību Satversmei.

Izvērtējot SEN turpināšanu, jāņem vērā ne tikai šī nodokļa ietekme uz enerģijas ražotājiem, bet arī atbalsta apmēra ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Kopumā SEN vērtējams kā samērīgs līdzeklis kā sabalansēt enerģijas ražotāju un kopējās tautsaimniecības intereses.

Ņemot vērā, ka SEN pārskatīšana un turpināšana jebkādā formā rada iespējamo tiesvedības risku Satversmes tiesā, skar komersantu tiesiskās intereses, kā arī to, ka no SEN gūtie ieņēmumi var būt viens no risinājumiem, lai saglabātu elektroenerģijas cenu, nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus un elektroenerģijas lietotāju atbalstu, Ministru kabinetam ir jāpieņem konceptuāls lēmums par to, vai rosināt likumdevējam pagarināt SEN vai arī nodrošināt ieņēmumus, kas gūti no SEN ar līdzvērtīgu nodokli.

Ekonomikas ministrijas ieskatā šāda veida risinājums būtu jāizmanto tikai gadījumā, ja citi risinājumi nav pietiekami, lai noturētu OIK līmeni pēc 2017. gada atbilstoši Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam.

5.2. Valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 28.1 pantam ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, un kas līdz 2013. gada 31. decembrim ir izmantojis šā likuma 28. pantā noteiktajā kārtībā iegūtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, no 2014. gada 1. janvāra saņem garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši tiem pašiem nosacījumiem par darbības režīmu, termiņiem un jaudas komponentes aprēķinu, kādi uz koģenerācijas staciju attiecās līdz 2013. gada 31. decembrim un iekļauti Ministru kabineta noteikumos 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 221).

MK noteikumi Nr. 221 tāpat kā līdz 2013. gada 31. decembrim spēkā esošie nosacījumi paredz, ka koģenerācijas elektrostacijas, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, var saņemt garantēto maksu jaudas komponentes veidā, kuras izmaksa ir tieši atkarīga no noteikumu 52.3. punktā noteiktās prasības ievērošanas, ka "koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas tās iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir vismaz 1200 stundu".

Jaudas maksājumi, ar nosacījumu, ka koģenerācijas stacijai jāstrādā vismaz 1200 stundas gadā, atbilstoši 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai, ir uzskatāmi par ar EK saskaņojamu darbības atbalstu.

Vienlaikus MK noteikumu Nr. 221 52.6. punkts nosaka, ka, komersantam pārsniedzot noteikumu 7. pielikumā minēto koģenerācijas stacijā saražoto un tirgotājam pārdoto elektroenerģijas apjomu, tirgotājs ņem vērā jaudas komponentes korekciju, attiecīgi samazinot izmaksājamo summu.

Šāds atbalsta mehānisms nodrošina, ka valsts piešķirtais atbalsts ir atbilstošs saražotās enerģijas apjomam, kā arī ierobežo ražotāja darbības negatīvo ietekmi uz citiem elektroenerģijas ražotājiem, ja tā darbība pārsniedz noteikto minimālo izstrādes apjomu.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.1 panta 2. punktu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāma un veicama maksa par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas stacijā, un kārtību kādā var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu u.tml.

Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 49. punkts cita starpā paredz, ka komersants var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, iesniedzot tirgotājam, Ekonomikas ministrijai un sistēmas operatoram attiecīgu iesniegumu. Ekonomikas ministrijai mēneša laikā ir pienākums pieņemt lēmumu par attiecīgo tiesību atņemšanu, bet līguma, saskaņā ar kuru tiek veikta maksa par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, darbība pārtraucama ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgā Ekonomikas ministrijas lēmuma stāšanās spēkā.

Tādējādi normatīvajos aktos ir atrunātas komersanta tiesības atteikties no garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu. Tomēr, praksē trūkst pietiekamu stimulu šādu tiesību izmantošanai.

Kā redzams no 1. tabulā atspoguļotās informācijas, garantētā maksa par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu pēdējos divos gados vidēji veido 45,40% jeb 111,72 milj. EUR no elektroenerģijas ražotājiem izmaksātā atbalsta virs elektroenerģijas tirgus cenas, kas ir ievērojams rādītājs. Turklāt, lielāko daļu (43,30% jeb 106,5 milj. EUR) tajā sastāda maksa fosilās koģenerācijas stacijām.

Šo atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" Latvijā šobrīd saņem piecas strādājošas elektroenerģijas ražotnes ar elektrisko jaudu virs 4 MW. Divas lielākās no tām, kas pārsniedz 100 MW slieksni, ir AS "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 koģenerācijas stacijas, kurās abās kopā uzstādītā jauda ir 976,3 MW.

8. tabula

Valsts garantētās maksas saņēmēji par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu

Ražotājs

Uzstādītā jauda, MW

Atbalsta perioda ilgums

Jaudas maksājums, EUR (2016)

Juglas Jauda, SIA

14,9

22.05.2027

2 287 552,32

Latvenergo, AS TEC-1

144,0

30.10.2020

13 311 990,83

Latvenergo, AS TEC-2

832,3

23.09.2028

83 987 731,94

Rīgas Siltums, AS, "Imanta"

47,7

19.06.2021

5 687 588,64

Fortum Latvia, SIA

23,0

23.09.2028

5 162 556,96

Kopā:

1061,90

Kopā:

110 437 420,69

Avots: Ekonomikas ministrija

No minētā izriet, ka situācijā, kad valstij ir ierobežotas finansiālas un juridiskas iespējas risināt jautājumu par OIK saglabāšanu līdzšinējā apmērā, konceptuāli apsverams ir jautājums par iespējamu valsts garantētās maksas saistību (saistību daļas) samazināšanu pret 8. tabulā minētajiem ražotājiem. Šāda risinājuma potenciālā ietekme uz OIK līmeni būtu salīdzinoši objektīvi prognozējama, jo iepretim obligātajam elektroenerģijas iepirkumam, kas ir atkarīgs no elektroenerģijas ražotāju izstrādātā elektroenerģijas apjoma, valsts garantētā maksa tiek noteikta fiksēti pēc elektroenerģijas ražošanas kapacitātes. No otras puses šī jautājuma atrisināšana ilgtermiņā nodrošinātu būtisku ieguldījumu vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh apmērā un tālākai samazināšanai, kā arī valsts budžeta un iedzīvotāju finanšu līdzekļu ekonomiju.

Aplūkojot šo risinājumu aktuāli ir šādi galvenie jautājumi:

1) Valsts atbalsta saistību samazināšanas princips un potenciāli nepieciešamā finansējuma apjoms

Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu OIK sistēmas izmaksu samazināšanu, nepieciešams izveidot vienreizēju mehānismu, kura ietvaros valsts samazinātu savas saistības attiecībā uz garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Plānots, ka valsts saistību samazināšanas risinājums ietvertu trīs pamatkomponentes:

1) ikgadējas garantētās maksas samazinājumu 75% apmērā no līdzšinējās maksas līdz atbalsta termiņa beigām, saglabājot pienākumu attiecīgām elektroenerģijas ražotnēm turpināt darbu;

2) vienreizēju diskontētu maksājumu, kas tiktu izteikts kā nākotnē negūto valsts atbalsta ieņēmumu diskontēta vērtība, piemērojot diskontēšanas faktoru 9% apmērā no jaudas maksas samazinājuma jeb nākotnē negūtiem komersanta ieņēmumiem25;

3) koģenerācijas elektrostacijām saglabātos līdzšinējais pienākums nodrošināt, ka elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir vismaz 1200 stundu. Lai sekmētu racionālu resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, nepieciešams noteikt ierobežotu elastību, ka gadījumā, ja koģenerācijas elektrostacija iepriekšējos gados ir nostrādājusi vairāk nekā 1200 stundas, pie nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem tekošā gada ietvaros tai būtu iespēja nostrādāt mazāku stundu skaitu ar nosacījumu, ka šī starpība nav lielāka par iepriekš (sākot ar 2017. gadu) uzskrāto papildus stundu skaitu un jebkurā gadījumā nepārsniedz 25% no tekošā gadā nostrādājamām 1200 stundām. Tādā veidā tiktu veicināta izmaksu efektīva resursu izmantošana, vienlaikus saglabājot nosacījumu 1200 stundu izstrādi (vidēji kalendārā gada ietvaros) atlikušajā atbalsta periodā.

9. tabulā ir atspoguļota informācija par elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu (virs 4MW), izmaksāto un atlikušo nākotnes atbalstu un potenciālo tā diskontēto summu, vienreizējo diskontēto maksājumu, sagaidāmo valsts finanšu resursu ietaupījumu un ikgadējo jaudas maksājumu.

Tādējādi var secināt, ka, īstenojot garantētās maksas samazinājumu atbilstoši iepriekš minētajiem principiem, potenciāli nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir robežās no 454,28 milj. EUR līdz 503,01 milj. EUR un tā īstenošanas rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir robežās no 262,01 milj. EUR līdz 285,74 milj. EUR atkarībā no tā uz cik lielas jaudas stacijām tas tiktu attiecināts.

9. tabula

Valsts saistību samazināšanas potenciālais finanšu ietaupījums, milj. EUR

Ražotājs

Juglas Jauda, SIA

Rīgas Siltums, AS, "Imanta"

Fortum Latvia, SIA

Latvenergo, AS TEC-1

Latvenergo, AS TEC-2

Kopā:

Atbalsta perioda ilgums

22.05.2027

19.06.2021

23.09.2028

30.10.2020

23.09.2028

Izmaksātais atbalsts, milj. EUR26

18,04

56,51

20,91

168,44

554,99

722,30

Atlikušais atbalsta apjoms, milj. EUR

21,49

19,73

55,40

41,70

913,35

1051,67

Atlikušā atbalsta (75%) diskontējamā summa, milj. EUR

16,11

14,80

41,55

31,28

685,01

788,75

Vienreizējais diskontētais maksājums, milj. EUR

10,57

12,22

25,94

26,52

427,76

503,01

Valsts finanšu resursu ietaupījums, milj. EUR

5,54

2,58

15,61

4,76

257,25

285,74

Ikgadējais jaudas maksājums (25%), atlikušajā atbalsta periodā milj. EUR

0,57

1,42

1,29

3,68

21,28

28,2427

Avots: Ekonomikas ministrija

2) finansējuma avots piedāvātā risinājuma īstenošanai un ietekme uz vispārējās valdības finansēm

Tā kā valsts budžetā nav tik ievērojamu līdzekļu saistību samazināšanai, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir iespējams izmantot valsts kā AS "Latvenergo" īpašnieces tiesības samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo diskontēto maksājumu. Šādā gadījumā no vienas puses tiktu nodrošināta būtiska valsts ilgtermiņa saistību samazināšana garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu veidā, bet no otras puses tiktu nodrošināts finansējums AS "Latvenergo" tekošām vajadzībām, ņemot vērā pamatkapitāla samazināšanu. Vienlaikus, risinājuma ietvaros ilgtermiņā tiktu nodrošināta stabila AS "Latvenergo" dividenžu izmaksa OIK vajadzībām (līdz 2021. gadam) un valsts budžeta vispārējām vajadzībām.

Šeit būtiski ņemt vērā, ka 2015. gadā AS "Latvenergo" akcionāra uzdevumā organizēja neatkarīgas izpētes veikšanu, piesaistot atbilstošas kvalifikācijas finanšu/biznesa konsultantus, lai novērtētu AS "Latvenergo" kapitāla struktūru un piesaistītā finansējuma ierobežojumus, ņemot vērā nākotnes investīciju nepieciešamību un citus faktorus. Tika apzināti iespējamie neatkarīga novērtējuma veikšanas kandidāti un izvēlēta viena no pasaulē lielākajām neatkarīgām finanšu konsultāciju grupām.

Pētījuma izstrādes rezultātā 2015. gada jūlijā tika iesniegts gala ziņojums. Tas ietvēra AS "Latvenergo" kapitāla struktūras un biznesa plāna vispārēju novērtējumu, papildus kapitāla nepieciešamības nākotnes investīcijām un aktīvu uzturēšanai izvērtējumu, kā arī salīdzinošo analīzi (peer analysis, benchmarking). Izvērtējuma ietvaros tika novērtēts arī AS "Latvenergo" kapitāla struktūras optimizācijas potenciāls un iespējas veikt pamatkapitāla samazināšanu, vienlaicīgi saglabājot spēju ievērot aizņēmumu līgumu nosacījumus, kā arī šādu scenāriju ietekme uz nākotnes investīciju plāniem, dividendēm, kredītreitingu, spēju turpināt sekmīgi aizņemties finanšu un kapitāla tirgos.

Ziņojumā cita starpā ir ietverti sekojoši galvenie secinājumi un rekomendācijas, kas tādā vai citādā veidā skar Latvenergo koncerna finanšu stāvokli, aizņemšanās kapacitāti un pamatkapitāla samazināšanas potenciālu:

▪ Salīdzinot ar citiem līdzīgiem nozares uzņēmumiem Eiropā, AS "Latvenergo" kapitāla struktūrā dominē pašu kapitāls un pašreizējos finanšu tirgus apstākļos ir iespējams veikt kapitāla struktūras izmaiņas, samazinot pašu kapitāla īpatsvaru.

▪ Lai ierobežotu negatīvo ietekmi uz Latvenergo koncerna saimniecisko darbību un kredītreitingu, kā limitējošais rādītājs ir definēts ‘neto aizņēmumi pret saimnieciskās darbības peļņu pirms nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas’, kurš nedrīkstētu pārsniegt vērtību 3x, lai varētu ļaut noturēt investīciju pakāpes kredītreitingu.

▪ Latvenergo koncerns var uzņemties papildus saistības 350–550 milj. EUR apmērā, kas var tikt piesaistītas un izmantotas papildu kapitālieguldījumu finansēšanai un/vai pamatkapitāla samazināšanai28.

▪ Pamatkapitāla samazināšanu apjomus limitē finanšu kovenantes un kredītreitinga apsvērumi, un tā jāsabalansē ar Latvenergo koncerna nākotnes investīciju vajadzībām. Latvenergo koncerna aizņemšanās kapacitātei pēc pamatkapitāla samazināšana kā minimums jāiztur nepieciešamās investīciju vajadzības sadales, pārvades sistēmās un ražošanas aktīvos un jānodrošina pietiekošs elastīgums nelabvēlīgu biznesa apstākļu iestāšanās gadījumam.

Svarīgi atzīmēt, ka, īstenojot šāda veida risinājumu, nepastāv papildus valsts energoapgādes riski tai situācijai, kas raksturota šī konceptuālā ziņojuma 2. nodaļā, jo, samazinot AS "Latvenergo" pamatkapitālu, vienlaikus tiks nodrošināta iekārtu uzturēšana un darbība nepieciešamā kapacitātē.

Savukārt gadījumā, ja Ministru kabinets attiecībā uz AS "Latvenergo" izšķirtos par iespējamu vienpusēju atkāpšanos no valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, neveicot vienreizēju diskontētu maksājumu, nākotnē nebūtu iespējama stabila AS "Latvenergo" dividenžu iemaksa valsts budžetā, kā arī tiktu apdraudēta TEC-1 un TEC-2 darbība, jo zustu ekonomiskais pamatojums uzņēmumam turpināt staciju darbību. Šāda scenārija gadījumā tiktu apdraudēta arī Latvijas elektroapgādes drošība un līdz ar to tautsaimniecības konkurētspēja.

Turklāt, šāda rīcība ne tikai vājinātu Latvijas valstij un sabiedrībai sistēmiski svarīgu valsts uzņēmumu un radītu papildus riskus attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamību reģionā, bet arī pasliktinātu AS "Latvenergo" starptautiskos kredītreitingus, radītu investoriem ievērojamas bažas par uzņēmējdarbības vidi valstī, būtiski iedragātu tiesisko paļāvību, kā arī, ņemot vērā komersanta starptautiskās kredītsaistības, visticamāk, kalpotu par pamatu iespējamai starptautiskajai tiesvedībai pret Latvijas valsti jautājumos par ieguldījumu aizsardzību29.

No minētā izriet, ka Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu par valsts garantētās maksas samazināšanu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, būtu jānodrošina vienreizējs diskontēts maksājums par nākotnes valsts saistību samazināšanu.

Ņemot vērā, ka šajā jautājumā vienīgais reālais risinājums ir valsts saistību segšana no AS "Latvenergo" pamatkapitāla, Ministru kabinetam būtu jāpieņem lēmums par valsts saistību samazināšanu, izmantojot līdzekļus, kas gūti no AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanas.

Finanšu ministrija ir norādījusi, ka saskaņā ar Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmu vienreizēja maksājuma veikšana par valsts saistību dzēšanu var tikt uzskaitīta kā vispārējās valdības sektora izdevumi, kas ievērojamā apmēra dēļ, vienā gadā nebūtu atbalstāms. Ņemot vērā to, 2017. gada 9. jūnijā Rīgā notika Ekonomikas ministrijas konsultācijas ar Eirostat pārstāvjiem.

Saskaņā ar Eirostat vērtējumu, kas atspoguļots arī 2017. gada 12. jūlijā Ekonomikas ministrijā saņemtajā minētās tikšanās protokolā, tā kā vienreizējā saistību samazināšana attiecas uz valsts atbalsta jautājumu, EPT kā OIK administrators klasificējams pie vispārējās valdības sektora Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas izpratnē un saistību samazināšanas darījums tiktu klasificēts pie vispārējās valdības sektora izdevumiem. Turklāt, to ir iespējams klasificēt gan pie tekošā gada izdevumiem, gan kā avansa maksājumu, (grāmatvediski) sadalot uz vairākiem gadiem, piemēram, līdz atbalsta perioda beigām.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, kā arī to, ka pēc Finanšu ministijas aplēsēm 2017. gadā šim risinājumam var tikt izmantota fiskālā telpa 140 milj. EUR apmērā, vienreizējā saistību samazināšanas darījumā būtu izdalāmi divi elementi – tekošā gada izdevumos ieskaitāmie 140 milj. EUR un pārējā naudas summas daļa, kas būtu uzskaitāma kā avansa maksājums līdz atbalsta perioda beigām. Šādā veidā par 70% tiktu samazināta vienreizējā saistību samazināšanas risinājuma fiskālā ietekme uz tekošā gada vispārējās valdības izdevumiem, nodrošinot tā īstenošanu praksē.

Vidējā termiņā samazinoties līdzekļu apmēram, kas nepieciešams elektroenerģijas lietotāju atbalstam, tuvākajos gados būtu iespējams AS "Latvenergo" dividendes lielākā apmērā novirzīt vispārējā budžeta vajadzībām, kas savukārt, atkarībā no tā brīža prioritātēm, sniegtu iespēju samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu.

3) saistību samazināšanas risinājuma attiecināšana uz koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW

No 8. tabulā atspoguļotās informācijas izriet, ka 92% no koģenerācijas staciju, kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, kopējām uzstādītajām elektriskām jaudām nodrošina lielas jaudas valsts AS "Latvenergo" piederošās TEC-1 (144,0 MW) un TEC-2 (832,3 MW), saņemot 88% no garantēto maksu saņemošām stacijām izmaksātā valsts atbalsta (9. tabula).

Līdz ar to jēgpilni valsts atbalsta saistību samazināšanu balstīt tieši uz atbalsta samazināšanu TEC-1 un TEC-2, kas pamatojams ar šādiem faktoriem:

enerģētiskās drošības un sinhronizācijas projekta nodrošināšana

TEC-1 un TEC-2 koģenerācijas stacijas, ņemot vērā, ka to uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz 100 MW, ir nozīmīgas, lai nodrošinātu nepieciešamās elektroenerģijas bāzes jaudas Latvijā un Baltijas valstīs, novēršot iespējamus energoapgādes drošības riskus reģionā. Saskaņā ar konceptuālā ziņojuma 2. sadaļā atspoguļoto informāciju tās faktiski nodrošina reģionālās ražošanas jaudas, nepieciešamības gadījumā kompensējot starpsavienojumu darbības traucējumu negatīvo ietekmi.

Šeit būtiski ņemt vērā, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" nodrošina TEC-1 un TEC-2 dispečervadību, kas ir sistēmiski svarīgi no energoapgādes drošības viedokļa, gan arī, vērtējot arī jautājumu par šo staciju darbības nodrošināšanu ilgtermiņā.

Turklāt, šobrīd ir pamats uzskatīt, ka liela mēroga koģenerācijas stacijām ir paredzama būtiska nozīme izmaksu efektīvā veidā elektroenerģijas sistēmas balansēšanas nodrošināšanai periodā vismaz līdz 2030. gadam, kad Baltijas reģionā plānotas nozīmīgas investīcijas vēja elektrostacijās vismaz 2000 MW apmērā.

Līdztekus tam, ņemot vērā Baltijas valstu ražošanas jaudu ilgtermiņa attīstības scenārijus, ņemot vērā TEC-1 un TEC-2 jaudas, sistēmiski svarīga ir to loma elektroapgādes sinhronizācijā ar ES valstu tīkliem.

TEC-1 un TEC-2 loma valsts atbalsta sistēmā

No 9. tabulā atspoguļotās informācijas izriet, ka galvenais efekts valsts atbalsta līdzekļu ekonomijā (92% apmērā), īstenojot vienreizēju valsts saistību samazināšanas risinājumu, veidojas pateicoties valsts atbalsta samazināšanai TEC-1 un TEC-2 stacijām. Turklāt, no valsts finanšu pārvaldības viedokļa būtiski, ka šādā gadījumā publiskie finanšu līdzekļi netiek avansā izmaksāti privātām kapitālsabiedrībām, kuru darbība ilgtermiņā var būt saistīta ar dažādiem privāto investoru lēmumiem u.tml., un līdz ar to nav objketīvi prognozējama. Tas nozīmē, ka, ja risinājums tiktu attiecināts uz privātām kapitālsabiedrībām, pie pašreizējiem nosacījumiem pastāvētu risks valstij pazaudēt kompensācijā izmantoto finansējumu.

valsts īpašumtiesības kā garants TEC-1 un TEC-2 darbības turpināšanai

Tā kā AS "Latvenergo" ir valsts akciju sabiedrība, TEC-1 un TEC-2 ir valsts īpašumā. Līdz ar to valstij ir noteicoša ietekme lēmumos par šo staciju turpmāko darbību, kas savukārt nodrošina to, ka stacijas turpinās darbību pēc vienreizējā valsts atbalsta saistību samazināšanas risinājuma īstenošanas atbilstoši spēkā esošajām valsts atbalsta nosacījumiem (šie nosacījumi tiek saglabāti atlikušajā atbalsta periodā).

Ņemot vērā šo staciju sistēmisko nozīmi valsts un reģiona energoapgādes sistēmā, valsts ir ieinteresēta to efektīvā ilgtermiņa darbībā. Tādējādi, MK, pieņemot lēmumu par vienreizēju saistību samazināšanu, sedzot valsts nākotnes izmaksas par koģenerācijas staciju darbību, apņemas nodrošināt, ka koģenerācijas stacijas turpina darbu atbilstoši šim risinājumam līdz 2028. gadam. Apņemšanās pamatojums ir prognozes par elektroenerģijas tirgus attīstību periodā līdz 2028. gadam un analīzi, ka koģenerācijas staciju darbība esošajā apmērā ir stratēģiski svarīga enerģētiskā drošuma nodrošināšanai. Vienlaikus, šis darījums ir būtisks tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai īstermiņā un valsts finansējuma ietaupīšanai ilgtermiņā līdz 2028. gadam.

Turklāt, būtiski, ņemt vērā apstākli, ka saskaņā ar piedāvāto vienreizējo valsts saistību samazināšanas risinājumu, AS "Latvenergo" atbalsta samazināšana tiktu finansēta no uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanas, ievērojot visus spēkā esošos normatīvos aktus. Tātad, valsts, izmantojot tai pieejamos finanšu resursus ne vien patātrinātā kārtā samazinātu vidējo OIK, bet arī ilgtermiņā samazinātu OIK finansēšanai nepieciešamos budžeta izdevumus, ļaujot tos izmantot citām vajadzībām.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus kopsakarā ar augstāk aplūkoto valsts saistību samazināšanas finansēšanas risinājumu no valsts AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanas, Ekonomikas ministrijas ieskatā valsts atbalsta saistību samazināšana būtu attiecināma uz AS "Latvenergo" spēkstacijām TEC-1 un TEC-2 (neiesaistot citus elektroenerģijas ražotājus ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 4 MW), kas dotu galveno efektu OIK ierobežošanai un valsts budžeta līdzekļu ekonomijai ilgtermiņā, vienlaikus novēršot iespējamību par nelietderīgu līdzekļu izlietošanu, t.i. tiktu novērsta iespēja, ka pēc samazinātā valsts atbalsta saņemšanas kāds no ražotājiem varētu pārtraukt tiesību aktos noteiktās jaudu un darbības nodrošināšanu.

Šajā kontekstā no valsts atbalsta viedokļa ir būtiski ņemt vērā, ka TEC-1 un TEC-2 IRR nepārsniedz 9% robežu, kas tika saskaņota ar EK valsts atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) – "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros. Tādējādi, pēc analoģijas šobrīd nav pamata uzskatīt, ka līdzšinējā pieeja attiecībā uz pieļaujamo IRR līmeni elektrostaciju darbībā būtu par šķērsli risinājuma īstenošanai.

4) Risinājuma ietekme uz OIK un nepieciešamo budžeta dotāciju elektroenerģijas lietotāju atbalstam

10. tabulā ir atspoguļota valsts saistību samazināšanas sagaidāmā ietekme30 uz nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apmēru elektroenerģijas lietotāju atbalstu un vidējās OIK vērtības samazinājumu. No tabulā atspoguļotās informācijas var secināt, ka, samazinot valsts nākotnes saistības, jau sākot ar 2018. gadu faktiski nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apmērs EPT elektroenerģijas tirgotāju atbalstam samazinātos par 62,12 milj. EUR (jeb 70%), turklāt laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam tiktu nodrošināts arī vidējās OIK vērtības samazinājums no 26,79 EUR/MWh 2017. gadā līdz 25,79 EUR/MWh 2018. un 2019. gadā un 24,92 EUR/MWh 2020. gadā. Savukārt procentu izteiksmē vidējā OIK vērtība šajā laika posmā samazinātos par 3,73-6,98% pret 2017. gada vērtību.

10. tabula

Saistību samazināšanas potenciālā ietekme uz nepieciešamo budžeta dotāciju elektroenerģijas lietotāju atbalstam un vidējā OIK vērtības izmaiņas (%)31

 

2018

2019

2020

Aktuālā prognoze, milj. EUR

91,35

91,88

89,96

Prognoze, valstij atpērkot saistības, milj. EUR

(23,37)32
51,94

(23,97)
52,54

(28,24)
56,81

Dotācijas samazinājums, milj. EUR

(62,12)
33,55

(67,91)
39,34

(61,72)
33,15

Vidējā OIK vērtības samazinājums (pret 2017. gadu), %

3,73

3,73

6,98

Avots: Ekonomikas ministrija

Turklāt, kā redzams no 13. attēla, ar 2023. gadu vairs nebūtu nepieciešams OIK nodrošināt valsts dotāciju, dodot iespēju AS "Latvenergo" dividendes lielākā apmērā izmantot vispārējām valsts budžeta vajadzībām.

Savukārt, kā redzams no 14. attēla, patērētājiem ar vidēju mājsaimniecību patēriņu (1800 kWh gadā) t.s. Atteikšanās jeb saistību samazinājuma risinājuma ietekmē ir gaidāms relatīvo elektroenerģijas izmaksu samazinājums iepretim dabiskajam vidējās OIK pieauguma scenārijam, kā arī līdz šim īstenotajam vidējās OIK noturēšanas 26,79 EUR/MWh līmenī scenārijam. Tādējādi, vidējās mājsaimniecības un citi pielīdzināmi patērētāji būtu ieguvēji no šī risinājuma.

13. attēls. Vidējā OIK un atteikšanās risinājums (EUR/MWh)33
Avots: Ekonomikas ministrija

Ņemot vērā potenciālos fiskālos ieguvumus no šāda risinājuma īstenošanas praksē un vienlaikus nepieciešamību rast ievērojamus finanšu resursus, izšķirošs ir jautājums par finanšu pieejamību vienreizēja diskontēta maksājuma vajadzībām.

Tā kā valsts budžetā nav tik ievērojamu līdzekļu saistību samazināšanai, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir iespējams izmantot valsts kā AS "Latvenergo" īpašnieces tiesības samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo diskontēto maksājumu. Šādā gadījumā no vienas puses tiktu nodrošināta būtiska valsts ilgtermiņa saistību samazināšana garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu veidā, bet no otras puses tiktu nodrošināts finansējums AS "Latvenergo" tekošām vajadzībām, ņemot vērā pamatkapitāla samazināšanu. Vienlaikus, risinājuma ietvaros ilgtermiņā tiktu nodrošināta stabila AS "Latvenergo" dividenžu izmaksa OIK vajadzībām un valsts budžeta vispārējām vajadzībām.

14. attēls. Mājsaimniecību ar vidēju elektroenerģijas patēriņu (1800 kWh) elektroenerģijas izmaksu izmaiņas gadā (EUR)34
Avots: Ekonomikas ministrija

5) Risinājuma īstenošanas provizoriskais laika grafiks

11. tabulā ir atspoguļoti galvenie soļi valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanai.

Saskaņā ar to, šis process aizsākas ar MK konceptuālu lēmumu35, paralēli rakstveidā informējot EK par šī uzdevuma īstenošanu ar mērķi samazināt elektroenerģijas ražotāju atbalstu. Līdztekus tam līdz 2017. gada 31. oktobrim, tiks iesniegts paziņojums EK par TEC-2 atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar ES tiesību normām šī elektroenerģijas ražotne ir pieskaitāma tādām, kurai piešķirtais valsts atbalsts skaņojams atsevišķi ar EK.

Šeit būtiski ir ņemt vērā to, ka tā kā piedāvātais valsts saistību samazināšanas risinājums, piemērojot diskonta faktoru, paredz daļēju no līdzšinējām valsts saistībām izrietošu atbalsta intensitātes samazinājumu (nevis pieaugumu) atlikušajā atbalsta periodā komersanta līdzšinējo tiesību ietvaros, un līdz ar to visā atbalsta periodā līdz šim noteikto ekonomisko priekšrocību būtisku mazināšanos, kā arī konkurences nosacījumu uzlabošanos tirgū, Ekonomikas ministrijas ieskatā šis jautājums nav uzskatāms par jaunu valsts atbalstu.

Vienlaikus, pastāvot vispārējai varbūtībai, ka pieņemot nacionāla līmeņa lēmumu, kas skar valsts atbalsta nosacījumus vēl pirms EK lēmuma saņemšanas, pastāv iespējamība, ka atbalsts varētu tikt atzīts par nesaderīgu ar ES iekšējo tirgu un tādā gadījumā tas būtu atgūstams no atbalsta saņēmējiem kopā ar soda procentiem, kas aprēķināmi no atbalsta saņemšanas brīža.

2017. gada septembrī–oktobrī tiktu nodrošināta MK normatīvā akta izdošana, ar ko tiktu paredzēta valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana, ar ko stacijas, kuru elektriskā jauda pārsniedz 100 MW, varētu atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, par to saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu.

11. tabula

Valsts saistību samazināšanas provizoriskais laika grafiks

2017. gada septembris–oktobris

 MK konceptuāls lēmums par garantētās maksas saistību samazināšanu;

 EK informēšana par valsts saistību samazināšanu;

 TEC-2 atbalsta paziņošana EK;

 MK normatīvais akts saistību samazināšanai;

 MK lēmums par saistību samazināšanas līguma formu;

 MK konceptuāls lēmums/saskaņojums akcionāra lēmuma pieņemšanai par AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu valsts saistību samazināšanas vajadzībām

2017. gada novembris–decembris

 Staciju pieteikšanās valsts saistību samazināšanai

 Valsts saistību samazinājuma īstenošana

2018. gada janvāris–2018. gada marts

 Akcionāra lēmums samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu

Paralēli tiktu pieņemts MK lēmums par saistību samazināšanas līguma formas apstiprināšanu. Tā kā jautājums par garantētu maksu attiecībā uz koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu ietilpst publisko tiesību jomā, līgums starp EPT un komersantu par attiecīgās maksas veikšanu ir Ekonomikas ministrijas administratīvā akta īstenošanas instruments. No minētā izriet, ka arī gadījumā, kad komersants, atsaucoties uz valdības piedāvājumu, ir ieinteresēts daļēji atteikties no garantētās maksas tiesībām, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, vienošanās par to noslēdzama MK atbalstīta administratīvā līguma formā. Tā kā saistību samazināšanā būtu iesaistītas trīs puses – Ekonomikas ministrija kā jautājuma virzītājs, EPT kā maksājuma veicējs un komersants, tad šāds administratīvais līgums būtu slēdzams starp šīm pusēm. Šajā līgumā nosakāms kompensācijas apmērs un maksāšanas kārtība. Detalizēti administratīvā līguma nosacījumi izstrādājami paralēli MK normatīvā akta izstrādei, ar ko tiks paredzēta vienreizējās kompensācijas iespēja.

Sekojoši tiktu pieņemts MK lēmums (saskaņojums) par akcionāra nostāju attiecībā uz AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu, kam sekotu staciju pieteikšanās valsts atbalstu samazināšanai, valsts saistību samazināšanas darījuma īstenošana, kā arī pieņemts AS "Latvenergo" akcionāra lēmums par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu un tā izmantošanu valsts saistību samazināšanai šī risinājuma ietvaros.

6. Risinājumi

1. risinājums

Šis risinājums paredz scenāriju 2018.–2020. gadā, saskaņā ar kuru SEN tiek piemērots līdz 2017. gada 31. decembrim un netiek pagarināts, vidējā OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī netiek paredzēti valsts budžeta līdzekļi 2019. gadā un 2020. gadā, kā rezultātā 2018. gadā vidējais OIK pieaug līdz 29,78 EUR/MWh, 2019. gadā līdz 40,01 EUR/MWh, bet 2020. gadā – līdz 40,48 EUR/MWh.

12. tabula

1. risinājuma ietekme uz valsts budžetu, EUR

 

2017

2018

2019

2020

 

2016. gada prognoze

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

Prognoze

Valsts budžeta izdevumi

78 806 224

77 644 246

87 272 417

93 350 329

89 241 761

11 282 117

11 282 117

OIK dotācija par 1. ceturksni

19 792 623

19 729 623

16 116 825

20 517 053

18 912 180

0

0

OIK dotācija par 2.–4. ceturksni

48 350 476

47 188 498

56 736 539

61 551 159

59 410 529

0

0

OIK dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam

3 500 000

3 500 000

7 000 000

3 500 000

3 500 000

3 500 000

3 500 000

Aizsargātie lietotāji

7 226 125

7 226 125

7 419 052

5 782 117

7 419 052

5 782 117

5 782 117

VPP enerģētikā

0

0

0

2 000 000

0

2 000 000

2 000 000

Valsts budžeta ieņēmumi

78 806 224

77 644 246

87 272 417

93 350 329

89 241 761

11 282 117

11 282 117

SEN

32 627 027

32 627 027

5 803 140

5 865 685

0

0

0

PVN

9 533 241

9 533 241

9 533 241

9 533 241

9 533 241

036

0

PVN (aizsargātie lietotāji)

1 254 121

1 254 121

1 287 604

1 287 604

1 287 604

0

0

AS "Latvenergo" dividendes komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

35 391 835

34 229 857

70 648 431

74 663 799

78 420 916

9 282 117

9 282 117

AS "Latvenergo" dividendes VPP enerģētikā

0

0

0

2 000 000

0

2 000 000

2 000 000

Bilance

0

0

0

0

0

0

0

Vidējais OIK, EUR/MWh37

26,79

29,78

26,79

40,01

40,48

– vidējai mājsaimniecībai (1 fāze 100 kWh/mēnesī), EUR/MWh

26,79

26,79

28,90

26,79

38,34

39,08

– vidēji pie 0,4 kV līnijas, EUR/MWh

35,46

46,46

47,34

– vidēji pie 0,4 kV kopnes, EUR/MWh

30,10

40,91

41,59

– vidēji pie 6–20 kV līnijas, EUR/MWh

26,44

37,00

37,67

– vidēji pie 6–20 kV kopnes, EUR/MWh

25,62

36,12

36,79

– vidēji pie 110 kV, EUR/MWh

19,80

26,84

27,01

Atsevišķiem energoietilpīgiem uzņēmumiem

26,79

NA

8,03

NA

9,70

9,77

13. tabula

Valsts budžetā iemaksājamās AS "Latvenergo" dividendes, EUR

 

2017

2018

2019

2020

 

Budžets

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

Prognoze

AS "Latvenergo" dividendes, tajā skaitā

90 141 835

90 141 835

121 748 431

127 763 799

129 520 916

89 682 117

89 682 117

VPP enerģētikā

0

0

0

2 000 000

0

2 000 000

2 000 000

tostarp komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

35 391 835

34 229 857

70 648 431

74 663 799

78 420 916

9 282 117

9 282 117

tostarp pārējās budžeta vajadzības

54 750 000

55 911 978

51 100 000

51 100 000

51 100 000

78 400 000

78 400 000

Šis risinājums neatbilst Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību noteiktajam – nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 EUR/MWh, tāpēc nebūtu īstenojams.

2. risinājums

Šis risinājums paredz bāzes scenāriju 2018.–2020. gadā, saskaņā ar kuru SEN tiek piemērots līdz 2017. gada 31. decembrim un netiek pagarināts, vidējā OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī tiek paredzēti valsts budžeta līdzekļi visā pārskata periodā.

14. tabula

2. risinājuma ietekme uz valsts budžetu, EUR

 

2017

2018

2019

2020

 

2016. gada prognoze

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

Prognoze

Valsts budžeta izdevumi

78 806 224

77 644 246

87 272 417

93 350 329

89 241 761

93 879 034

91 959 881

OIK dotācija par 1. ceturksni

19 792 623

19 729 623

16 116 825

20 517 053

18 912 180

20 649 229

20 169 441

OIK dotācija par 2.–4. ceturksni

48 350 476

47 188 498

56 736 539

61 551 159

59 410 529

61 947 688

60 508 323

OIK dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam

3 500 000

3 500 000

7 000 000

3 500 000

3 500 000

3 500 000

3 500 000

Aizsargātie lietotāji

7 226 125

7 226 125

7 419 052

5 782 117

7 419 052

5 782 117

5 782 117

VPP enerģētikā

0

0

0

2 000 000

0

2 000 000

2 000 000

Valsts budžeta ieņēmumi

78 806 224

77 644 246

87 272 417

93 350 329

89 241 761

93 879 034

91 959 881

SEN

32 627 027

32 627 027

5 803 140

5 865 685

0

0

0

PVN

9 533 241

9 533 241

9 533 241

9 533 241

9 533 241

0

0

PVN (aizsargātie lietotāji)

1 254 121

1 254 121

1 287 604

1 287 604

1 287 604

0

0

AS "Latvenergo" dividendes komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

35 391 835

34 229 857

70 648 431

74 663 799

78 420 916

91 879 034

89 959 881

AS "Latvenergo" dividendes VPP enerģētikā vajadzībām

0

0

0

2 000 000

0

2 000 000

2 000 000

Bilance

0

0

0

0

0

0

0

Vidējais OIK, EUR/MWh

26,79

– vidējai mājsaimniecībai (1 fāze 100 kWh/mēnesī), EUR/MWh

26,79

26,79

24,98

26,79

25,12

25,28

– vidēji pie 0,4 kV līnijas, EUR/MWh

32,67

32,68

32,63

– vidēji pie 0,4 kV kopnes, EUR/MWh

27,12

27,12

27,12

– vidēji pie 6–20 kV līnijas, EUR/MWh

23,34

23,33

23,36

– vidēji pie 6–20 kV kopnes, EUR/MWh

22,49

22,48

22,52

– vidēji pie 110 kV, EUR/MWh

16,38

16,30

16,37

Atsevišķiem energoietilpīgiem uzņēmumiem

26,79

NA

7,69

NA

7,70

7,67

15. tabula

Valsts budžetā iemaksājamās AS "Latvenergo" dividendes, EUR

 

2017

2018

2019

2020

 

Budžets

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

Prognoze

AS "Latvenergo" dividendes, tajā skaitā

90 141 835

90 141 835

121 748 431

127 763 799

129 520 916

129 520 916

129 520 916

VPP enerģētikā

0

0

0

2 000 000

0

2 000 000

2 000 000

tostarp komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

35 391 835

34 229 857

70 648 431

74 663 799

78 420 916

91 879 034

89 959 881

tostarp pārējās budžeta vajadzības

54 750 000

55 911 978

51 100 000

51 100 000

51 100 000

35 641 882

37 561 035

Šis risinājums atbilst Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam – nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 EUR/MWh, vienlaikus salīdzinot ar aktuālākajām 2017. gada prognozēm tā īstenošanai būtu nepieciešams kopējo valsts budžeta dotāciju palielināt par vairāk nekā 35%. Turklāt, šādā gadījumā 2019. gadā no AS "Latvenergo" dividendēm nevarētu tikt nodrošinātas vispārējā budžeta vajadzības tādā apmērā, kas pielīdzināms likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" ietvaros paredzētajam, veidojot vairāk nekā 40 milj. EUR iztrūkumu.

3. risinājums

Šis risinājums paredz SEN pagarināšanu līdz 2020. gada 31. decembrim, kad plānota OIK dabiskā samazināšanās. Lai tā ietvaros nodrošinātu vidējo OIK 26,79 EUR/MWh apmērā visā pārskata periodā ir nepieciešama valsts budžeta dotācija. Šis risinājums neveicina valsts atbalsta samazināšanu OIK vajadzībām.

16. tabula

3. risinājuma ietekme uz valsts budžetu, EUR

 

2017

2018

2019

2020

 

2016. gada prognoze

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

Prognoze

Valsts budžeta izdevumi

78 806 224

77 644 246

87 272 417

93 350 329

89 241 761

93 879 034

91 959 881

OIK dotācija par 1. ceturksni

19 792 623

19 729 623

16 116 825

20 517 053

18 912 180

20 649 229

20 169 441

OIK dotācija par 2.–4. ceturksni

48 350 476

47 188 498

56 736 539

61 551 159

59 410 529

61 947 688

60 508 323

OIK dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam

3 500 000

3 500 000

7 000 000

3 500 000

3 500 000

3 500 000

3 500 000

Aizsargātie lietotāji

7 226 125

7 226 125

7 419 052

5 782 117

7 419 052

5 782 117

5 782 117

VPP enerģētikā

0

0

0

2 000 000

0

2 000 000

2 000 000

Valsts budžeta ieņēmumi

78 806 224

77 644 246

87 272 417

93 350 329

89 241 761

93 879 034

91 959 881

SEN

32 627 027

32 627 027

5 803 140

33 757 772

0

34 194 631

33 935 665

PVN

9 533 241

9 533 241

9 533 241

9 533 241

9 533 241

0

0

PVN (aizsargātie lietotāji)

1 254 121

1 254 121

1 287 604

1 287 604

1 287 604

0

0

AS "Latvenergo" dividendes komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

35 391 835

34 229 857

70 648 431

46 771 712

78 420 916

57 684 403

56 024 216

AS "Latvenergo" dividendes VPP enerģētikā vajadzībām

0

0

0

2 000 000

0

2 000 000

2 000 000

Bilance

0

0

0

0

0

0

0

Vidējais OIK, EUR/MWh

26,79

– vidējai mājsaimniecībai (1 fāze 100 kWh/mēnesī), EUR/MWh

26,79

26,79

24,98

26,79

25,12

25,28

– vidēji pie 0,4 kV līnijas, EUR/MWh

32,67

32,68

32,63

– vidēji pie 0,4 kV kopnes, EUR/MWh

27,12

27,12

27,12

– vidēji pie 6–20 kV līnijas, EUR/MWh

23,34

23,33

23,36

– vidēji pie 6–20 kV kopnes, EUR/MWh

22,49

22,48

22,52

– vidēji pie 110 kV, EUR/MWh

16,38

16,30

16,37

Atsevišķiem energoietilpīgiem uzņēmumiem

26,79

NA

7,69

NA

7,70

7,67

17. tabula

Valsts budžetā iemaksājamās AS "Latvenergo" dividendes, EUR

 

2017

2018

2019

2020

 

Budžets

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

2016. gada prognoze

Prognoze

Prognoze

AS "Latvenergo" dividendes, tajā skaitā

90 141 835

90 141 835

121 748 431

100 017 962

129 520 916

129 520 916

129 520 916

VPP enerģētikā

0

0

0

2 000 000

0

2 000 000

2 000 000

tostarp komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

35 391 835

34 229 857

70 648 431

46 771 712

78 420 916

57 684 403

56 024 216

tostarp pārējās budžeta vajadzības

54 750 000

55 911 978

51 100 000

51 100 000

51 100 000

69 836 513

71 496 700

Šis risinājums atbilst Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam – nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 EUR/MWh. Tā ieviešanai nepieciešams veikt grozījumus Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā. Turklāt, šādā gadījumā 2019. gadā no AS "Latvenergo" dividendēm nevarētu tikt nodrošinātas vispārējā budžeta vajadzības tādā apmērā, kas pielīdzināms likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" ietvaros paredzētajam, veidojot ap 10 milj. EUR iztrūkumu.

4. risinājums

Šis risinājums paredz daļēju valsts atbalsta saistību samazināšanu attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW, kā arī pakāpeniski dilstošas valsts budžeta dotācijas nepieciešamību OIK vajadzībām.

18. tabula

4. risinājuma ietekme uz valsts budžetu pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas, EUR38

 

2017

2018

2019

2020

Valsts budžeta izdevumi

90 758 348

48 808 711

49 406 416

58 684 672

OIK dotācija, t.sk. administrēšanas vajadzībām (Ietekme)

80 032 223

9 085 684

9 683 389

18 961 646

OIK dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam

3 500 000

3 370 000

3 370 000

3 370 000

Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai

0

28 570 909

28 570 909

28 570 909

Aizsargātie lietotāji

7 226 125

5 782 117

5 782 117

5 782 117

VPP enerģētikā, t.sk. izveides un administrēšanas vajadzībām

0

2 000 000

2 000 000

2 000 000

Valsts budžeta ieņēmumi

73 749 197

48 808 711

49 406 416

58 684 672

SEN

32 570 000

0

0

0

PVN

9 533 241

9 533 241

0

0

PVN (aizsargātie lietotāji)

1 254 121

1 287 604

0

0

AS "Latvenergo" dividendes komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

30 391 835

35 987 866

47 406 416

56 684 672

AS "Latvenergo" dividendes VPP enerģētikā vajadzībām

0

2 000 000

2 000 000

2 000 000

Bilance

-17 009 151

0

0

0

Vidējais OIK, EUR/MWh

26,79

25,79

25,79

24,92

– vidējai mājsaimniecībai (1 fāze 100 kWh/mēnesī), EUR/MWh

26,79

24,17

24,17

23,55

– vidēji pie 0,4 kV līnijas, EUR/MWh

29,70

29,70

26,87

– vidēji pie 0,4 kV kopnes, EUR/MWh

26,01

26,01

24,98

– vidēji pie 6–20 kV līnijas, EUR/MWh

23,49

23,49

23,70

– vidēji pie 6–20 kV kopnes, EUR/MWh

22,93

22,93

23,41

– vidēji pie 110 kV, EUR/MWh

18,93

18,93

21,37

Atsevišķiem energoietilpīgiem uzņēmumiem

26,79

6,31

6,31

4,98

19. tabula

Valsts budžetā iemaksājamās AS "Latvenergo" dividendes, EUR

 

2018

2019

2020

AS "Latvenergo" dividendes, tajā skaitā

94 217 866

132 936 416

127 070 731

VPP enerģētikā

2 000 000

2 000 000

2 000 000

tostarp komplekso risinājumu elektroenerģijas tirgū novirzāmā daļa

35 987 866

47 406 416

51 684 672

tostarp pārējās budžeta vajadzības

56 230 000

83 530 000

73 386 059

20. tabula

Valsts budžetā paredzamais finansējums kompleksā risinājuma īstenošanai pēc naudas plūsmas metodes, EUR

 

2018

2019

2020

Finansējums OIK apmēra mazināšanai, t.sk. administrēšanas vajadzībām

80 032 223

9 085 684

9 683 389

Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta finansēšana

3 500 000

3 370 000

3 370 000

VPP enerģētikā finansēšana

2 000 000

2 000 000

2 000 000

Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums

5 782 117

5 782 117

5 782 117

Kopā

91 314 340

20 237 801

20 835 506

Šis risinājums atbilst Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam – nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 EUR/MWh. Turklāt, tā ietvaros iespējama būtiska faktiskā OIK pazemināšana tuvākajos gados, 2018.–2019. gadā vidējai OIK sasniedzot 25,79 EUR/MWh un 2020. gadā – 24,92 EUR/MWh. Tāpat, risinājums paredz, ka 2019. gadā no AS "Latvenergo" dividendēm tiktu nodrošinātas vispārējā budžeta vajadzības tādā apmērā, kas pielīdzināms likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" ietvaros paredzētajam.

Risinājuma ieviešanai MK līmenī nepieciešams pieņemt grozījumus MK 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" ar ko tiktu īstenota valsts garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana, pieņemt MK lēmumu par valsts saistību samazināšanas līgumu formu un akcionāra nostāju attiecībā uz AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu, kā arī nodrošināt valsts saistību samazināšanas darījumu. Līdztekus, nepieciešams par šo risinājumu informēt EK.

7. Secinājumi

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksu samazināšana ir aktuāls jautājums dažādos līmeņos, tostarp, no finanšu līdzekļu taupības un tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa. Līdz ar to, ir svarīgi rast ekonomiski, juridiski un politiski ilgtspējīgus veidus, kā ierobežot un mazināt pēdējos gados ievērojami pieaugušos sabiedrības izdevumus elektroenerģijas ražošanai.

Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija atbalsta konceptuālā ziņojuma 4. risinājumu, kas ilgtermiņā sekmēs vidējās OIK pazemināšanu zem 26,79 EUR/MWh, kā arī paredz budžeta līdzekļus valsts pētījuma programmas izstrādei enerģētikā.

8. Pielikums (dienesta vajadzībām)


1 MK 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 443 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"" (prot. Nr. 33 29. §) un MK 2016. gada 5. jūlijā noteikumi Nr. 444 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" (prot. Nr. 33 30. §)

2 Ņemta vērā OIK maksājumu diferencēšanas ietekme sākot ar 2018. gadu

3 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 443 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"" (prot. Nr. 33 29. §) un Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlijā noteikumi Nr. 444 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" (prot. Nr. 33 30. §)

4 Jaunais atbalsta mehānisms darbosies paralēli pašreizējam mehānismam, kura ietvaros jaunas tiesības saņemt atbalstu netiek piešķirtas kopš 2012. gada. Jautājums par jaunu atbalsta mehānismu Ministru kabinetā tiks vērtēts šim jautājumam sagatavota konceptuāla ziņojuma ietvaros. Līdztekus tam Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas pilnveidošanas, par ko plānota arī sabiedriska apspriešana.

5 Bez pārkompensācijas novēršanas efekta

6 2013. gada 13. augusta Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 44., 156. §; 2014. gada 19. novembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 63., 23. §; 2015. gada 31. augusta Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 43., 2. §.

7 Saskaņā ar likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam"

8 Ņemta vērā OIK maksājumu diferencēšanas ietekme sākot ar 2018. gadu

9 Valsts atbalsta lieta SA.42854 (2015/N) "Atbalsts energointensīvajiem komersantiem"

10 2018. gadā plānota e-pakalpojumu un analīzes rīku izstrāde.

11 Pārvades sistēmas operatora ikgadējais novērtējuma ziņojums par 2015. gadu; http://www.ast.lv/files/ast_files/gadaparskzinoj/PSO_Zinojums_2015.pdf

12 Regulāra Baltijas valstu starpinstitūciju sadarbība enerģētikas politikas jautājumos notiek Baltijas valstu Ministru padomes ietvaros u.c., ministriju starpā tiecoties pēc saskaņotas rīcības un aktivitāšu plānošanas.

13 Pētījums publicēts 08.06.2017. Ekonomikas ministrijas mājas lapā, vietne: https://em.gov.lv/files/attachments/Elektroenergijas_cenu_petijuma_nosleguma_zinojums_2017-05-31.pdf

14 Pieņēmums ir drīzāk teorētisks, jo esošajā tirgus situācijā praktiski nozīmētu to, ka Rīgas TEC piedāvājums daudzās no stundām varētu netikt pieņemts, to izkonkurējot citiem ražotājiem, kuru piedāvātā pārdošanas cena tirgum savukārt balstīta uz elektrostacijas mainīgajām ražošanas izmaksām.

15 Ietilpst prioritārajā virzienā "Vide, klimats un enerģija (vide, ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība, atjaunojamo resursu ieguve, enerģētiskā neatkarība, elektroapgādes drošuma paaugstināšanas tehnoloģijas, oglekļa mazietilpīgas ražošanas attīstība, klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām)".

16 Saskaņā ar MK 2014. gada 7. oktobra rīkojumu Nr. 558

17 Provizoriski nepieciešamais valsts finansējums: 1) IZM 2018. un 2019. gadā ik gadu 1milj. EUR; 2) EM 2018. un 2019. gadā ik gadu 1milj. EUR.

18 Plāna izstrāde paredzēta saskaņā ar EK priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību, COM(2016) 759 final, par ko 2017. gada 9. maijā MK pieņēma nacionālo pozīciju Nr. 1 "Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību"

19 Likumprojekta "Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

20 Skat. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22. punktu.

21 Skat. Satversmes tiesas 2015.gada 3.jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 17.punktu.

22 Skat. Satversmes tiesas 2015.gada 3.jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 18.punktu.

23 Likumprojekta "Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

24 2017. gada maijā–jūnijā Ekonomikas ministrija izvērtēja 220 elektroenerģijas stacijas, uz ko šobrīd attiecas pienākums novērtēt iekšējās peļņas normas rādītājus. Pārbaudes gaitā 60 stacijām tika konstatēta iekšējā peļņas norma virs 9% un tika pieņemti lēmumi par pārkompensācijas novēršanu, sākot ar 2017. gada augustu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm pārkompensācijas novēršanas rezultātā provizoriskais valsts budžeta izdevumu samazinājums OIK vajadzībām 2019. gadā būs ap 5,0 milj. EUR, kas ņemts vērā konceptuālā ziņojuma risinājumos.

25 Detalizētu aprēķinu plānots atspoguļot izstrādājamos MK noteikumos

26 Laika posmā no 2007. gada līdz 2017. gadam (ieskaitot)

27 Rādītājs līdz 2020. gadam (ieskaitot), ņemot vērā atšķirīgos atbalsta perioda termiņus

28 No tā izriet, ka AS "Latvenergo" nav uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

29 Saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību ar ieguldījuma jēdzienu cita starpā saprot "naudu, prasības par naudu un finansiāla rakstura prasības par komerciāla līguma izpildi"

30 Ņemot vērā Ministru kabineta apstiprināto atbalstu energoietilpīgiem uzņēmumiem

31 Saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā aplūkoto 4. risinājumu, vadoties pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas pieejas

32 Iekavās atspoguļoti rādītāji pēc faktiski dotācijai nepieciešamās naudas līdzekļu vērtības tekošā gada vajadzībām, neskaitot 2017. gadā veiktā avansa maksājuma grāmatvediskās uzskaites atspoguļojumu (t.i. pēc tekošā gada naudas plūsmas)

33 Bez pārkompensācijas novēršanas efekta

34 Pie sprieguma pakāpju vidējās vēsturiskās noslodzes

35 Ar šī konceptuālā ziņojuma "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" pieņemšanu MK

36 Šeit un turpmāk vērtība "0"– ņemot vērā Finanšu ministrijas norādes, ka PVN nodokļa ieņēmumi jau ir iekļauti valsts budžeta ieņēmumu prognozēs.

37 OIK maksājumi visos aplūkotajos risinājumos uzrādīti pie attiecīgo sprieguma pakāpju vidējās vēsturiskās noslodzes.

38 Gadījumā, ja saistību samazināšanas risinājumu izvēlētos visas piecas stacijas, kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, nepieciešamā budžeta dotācija OIK vajadzībām 2019. gadā samazinātos par 7,39 milj. EUR, bet 2020. gadā par 9,86 milj. EUR, atbilstoši samazinoties arī šim mērķim izmaksājamo AS "Latvenergo" dividenžu apmēram.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 530Pieņemts: 22.09.2017.Stājas spēkā: 22.09.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 191, 26.09.2017. OP numurs: 2017/191.1
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
293753
{"selected":{"value":"16.11.2017","content":"<font class='s-1'>16.11.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.11.2017","iso_value":"2017\/11\/16","content":"<font class='s-1'>16.11.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"15.11.2017","iso_value":"2017\/11\/15","content":"<font class='s-1'>15.11.2017.-15.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.09.2017","iso_value":"2017\/09\/22","content":"<font class='s-1'>22.09.2017.-14.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.11.2017
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva