Ministru kabineta rīkojums Nr. 649

Rīgā 2015. gada 21. oktobrī (prot. Nr. 55 34. §)

Par koncepcijas "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" īstenošanas gaitu līdz 2015. gada 15. jūnijam

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par koncepcijas "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" īstenošanas gaitu līdz 2015. gada 15. jūnijam" II nodaļā "Problēmu un situācijas apraksts un to risinājumi" ietvertos problēmu risinājumus.

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājumu īstenošanā.

3. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas nodrošināšanai skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā -
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

(Ministru kabineta
2015. gada 21. oktobra
rīkojums Nr. 649)

Konceptuālais ziņojums par koncepcijas
"Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" īstenošanas gaitu līdz 2015. gada 15. jūnijam

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Lai optimāli pārvaldītu valsts rīcībā esošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) risinājumu kopumu, koncepcijā "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis"¹ (turpmāk - koncepcija), ir piedāvāts konceptuāls risinājums valsts IKT pārvaldības organizēšanai, noteikta nepieciešamā rīcība šī risinājuma ieviešanai, kā arī uzdevumi turpmākai valsts IKT pārvaldības pilnveidei.

Par valsts IKT pārvaldības virsmērķi koncepcija izvirza valsts IKT arhitektūras, tehnisko resursu, procesu un cilvēkresursu efektīvu izmantošanu un attīstību pārvaldes procesu un valsts attīstības prioritāšu atbalstam.

Šis ziņojums sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu (turpmāk - MK) par koncepcijas īstenošanas gaitu² un izklāstītu turpmāk iecerēto koncepcijas īstenošanai atbilstoši valsts IKT pārvaldības attīstības praksei un tendencēm.

Ziņojums ietver laikposmu no 2013. gada 19. februāra līdz 2015. gada 15. jūnijam (turpmāk - pārskata periods).

Atbilstoši koncepcijai par optimālo modeli valsts IKT pārvaldībai izvirza daļēji centralizētu modeli, kas paredz nacionālas un resoru līmeņa kompetences un atbildības noteikšanu valsts IKT pārvaldības procesos. IKT pārvaldības modelis satur šādus galvenos elementus:

- valsts IKT pārvaldības organizācija, kas nosaka vienotu minētās jomas politiku valstī, veido vienotus tās stratēģiskās attīstības principus un arhitektūru, nosaka vienotus pārvaldības principus un vadlīnijas, kā arī organizē horizontālo sadarbību starp valsts IKT pārvaldībā iesaistītajām struktūrvienībām. Minētais pārvaldības modelis paredz, ka valsts IKT pārvaldības organizāciju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) valsts sekretāra vietnieks IKT un e-pārvaldes jautājumos un to veido viņa pakļautībā esošie departamenti;

- resora IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina, lai tai pieejamie resora rīcībā esošie IKT resursi pilnvērtīgi atbalstītu resora iestāžu pamatdarbības procesu automatizāciju un sekmētu resora pārziņā esošo nozaru un valsts attīstības prioritāšu sasniegšanu. Tā ir resora līmenī centralizēta IKT pārvaldības organizācija;

- koplietošanas IKT organizācija, kas nodrošina koordinētu un vienotu koplietošanas IKT pakalpojumu un risinājumu pārvaldību, ieviešanu un uzturēšanu valstī, kā arī spēj nodrošināt atbalstu resoru IKT pārvaldības organizācijām;

- valsts IKT vadītāju forums, ar kura starpniecību tiek nodrošināta koordinācija un horizontāla sadarbība starp visu resoru IKT pārvaldības organizācijām, koplietošanas IKT organizāciju, kā arī pašvaldībām, ciktāl tas attiecas uz pašvaldību un valsts informācijas sistēmu (turpmāk - IS) sadarb­spēju, tai skaitā sadarbojoties ar Informācijas sabiedrības padomi un Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ekspertu padomi.

Optimālo valsts IKT pārvaldības modeli saskaņā ar koncepciju paredzēts ieviest divos etapos. Pirmā etapa galvenais uzdevums - izveidot un iedarbināt visas būtiskās pārvaldības modeļa strukturālās komponentes. Otrajā etapā plānots precizēt un paplašināt pārvaldības modelī ietilpstošo organizatorisko vienību kompetences un atbildību, kā arī paaugstināt koplietošanas IKT pakalpojumu izmantošanas intensitāti gan no pakalpojumu spektra, gan tvēruma viedokļa.

Šajā ziņojumā ir sniegta informācija par valsts IKT pārvaldības modeļa uzdevumu izpildes gaitu, sasniegtajiem rezultātiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī identificētajiem uzdevumiem turpmākai IKT pārvaldības uzdevumu izpildei. Ziņojumā aprakstītas arī esošās finanšu resursu problēmas, kas kļūst kritiskas optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa veiksmīgai ieviešanai.

II. Problēmu un situācijas apraksts un to risinājumi

Valsts IKT pārvaldības modeļa būtiskāko strukturālo komponenšu izveidošana

1) Valsts IKT pārvaldības organizācijas nostiprināšana

Atbilstoši uzdevumam, kas dots, apstiprinot koncepciju³, ar MK noteikumiem⁴ tika veikti grozījumi VARAM nolikumā. Saskaņā ar IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa pirmo ieviešanas etapu valsts IKT pārvaldības organizāciju veido, precizējot un paplašinot VARAM valsts sekretāra vietnieka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos pakļautībā esošā Elektroniskās pārvaldes departamenta un Publisko pakalpojumu departamenta kompetenci. Ar VARAM rīkojumu⁵ tika veiktas izmaiņas VARAM struktūrā. VARAM strukturālās izmaiņas tika īstenotas atbilstoši koncepcijai, izveidojot jaunas amata vietas un tādējādi panākot minimāli nepieciešamo cilvēkresursu nodrošinājumu, lai uzsāktu sākotnēji noteikto uzdevumu izpildi.

Praktiski uzsākot valsts IKT pārvaldības organizācijas funkciju īstenošanu, īpaši attiecībā uz valsts IKT attīstības pasākumu koordināciju, un ņemot vērā šo pasākumu komplekso raksturu no tehnoloģiskā, administratīvā un savstarpējās mijiedarbības viedokļa, VARAM konstatējusi administratīvās kapacitātes nodrošinājuma riskus turpmākai sekmīgas valsts IKT pārvaldības organizācijas darbībai.

Uz ziņojuma pārskata periodu valsts IKT organizācijā ir astoņi darbinieki, kuri tiek finansēti no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu tehniskās palīdzības, tajā skaitā horizontālās prioritātes "Informācijas sabiedrība" līdzekļiem. Minētie astoņi darbinieki piedalās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansētās darbības programmas⁶ projektu vērtēšanā, ieviešanas un pēcieviešanas uzraudzībā, kā arī nodrošina projektu ieviešanas atbalstu un integrāciju vienotajā valsts e-pārvaldes un informācijas sabiedrības politikā, cita starpā īstenojot ar valsts IKT attīstības stratēģisko plānošanu, politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādi saistītās funkcijas. Bez tam šie darbinieki nodrošina ERAF projektu finansējuma saņēmēju - publiskās pārvaldes iestāžu - metodisko vadību, IKT stratēģiskās attīstības plānošanas tehnisko kompetenci un konsultācijas projektu īstenošanā.

Ņemot vērā, ka finansējums tehniskās palīdzības un horizontālās prioritātes "Informācijas sabiedrība" projektiem ir paredzēts tikai līdz 2015. gada beigām, beidzoties šim finansējumam, vairs nebūs iespējams nodrošināt e-pārvaldes un informācijas sabiedrības politikas plānošanu un ieviešanu VARAM esošajā kapacitātē. Cilvēkresursu trūkums būtiski kavēs nākamā 2014.-2020. gada ES struktūrfondu plānošanas perioda IKT investīciju stratēģisko plānošanu, vienotas valsts IKT arhitektūras izstrādi un uzturēšanu 2016. gadā un turpmākajos gados, kā arī nebūs iespējams nodrošināt sabiedrības e-prasmju pilnveidi un ERAF IKT projektu ietvaros izstrādāto e-pakalpojumu popularizēšanu sabiedrībā, tādējādi mazinot struktūrfondu investīciju atdevi un kvalitāti.

Balstoties uz ERAF finansētās darbības programmas⁷ projektu ieviešanas pieredzi, VARAM konstatē, ka valsts IKT projektu īstenošana 2007.-2013. gada plānošanas periodā nenotika augstākajā iespējamā efektivitātes pakāpē. Iemesls tam bija vāja IKT projektu savstarpējās koordinācijas un ieviešanas uzraudzības cilvēkresursu kapacitāte. Īpaši tas ir attiecināms uz īstenoto IKT projektu tehnoloģisko aspektu - ne visās situācijās tika izmantoti koplietošanas IKT infrastruktūras elementi, ne vienmēr IS attīstības projektos tika veikta konkrētās IS jomas biznesa (pamatdarbības) procesu analīze un IS ieviešana izmantota iestādes pamatdarbības pārveidei un efektivizācijai pēc būtības. Neskatoties uz straujo jaunizveidoto vai modernizēto e-pakalpojumu skaita pieaugumu, ne visām IKT attīstības projektos izveidotām vai pilnveidotām IS tika izstrādātas efektīvas datu apmaiņas saskarnes, lai nodrošinātu IS uzkrāto datu efektīvu izmantošanu un pieejamību citās IS.

Lai nākamajā 2014.-2020. gada ES struktūrfondu plānošanas periodā plānotās IKT investīcijas sniegtu pievienoto vērtību ne tikai katras konkrētās IKT projekta īstenotājas iestādes darbā, bet, balstoties uz Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam noteiktajiem e-pār­valdes pamatprincipiem pārveidotu un ieviestu efektīvus publiskās pārvaldes darbības procesus, tai skaitā pāriestāžu un pārresoru tvērumā, izveidotu efektīvi pārvaldītu, racionāli organizētu, vienotu, kvalitatīvu un drošu valsts IKT nodrošinājumu, tai skaitā maksimāli izmantojot valsts IKT koplietošanas infrastruktūras elementus iestāžu pamatdarbības procesu atbalstošo IS izveidē un modernizācijā, un tādējādi nodrošinātu augstu atdevi no ES struktūrfondu IKT investīcijām nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā, ir nepieciešams būtiski uzlabot IKT attīstības projektu plānošanas un to īstenošanas uzraudzības un koordinācijas sistēmu. Šim nolūkam ir kritiski ne tikai rast iespēju saglabāt esošo valsts IKT organizācijas kapacitāti, bet arī nepieciešams ieviest jaunu valsts IKT attīstības projektu portfeļa un tā programmu pārvaldības funkciju, kuras īstenošanai tiktu nodrošināts atbilstošas kompetences un kapacitātes personāls.

IKT attīstības projektu portfeļa un tā programmu pārvaldības funkcija sevī ietvertu valsts IKT attīstības projektu portfeļa un tā programmu plānošanu un vadību, tai skaitā projektu programmu ietvaros esošo projektu plānošanas un īstenošanas uzraudzību, projektu horizontālo koordināciju kā no satura viedokļa, nodrošinot vairāku projektu satura sinerģijas efektu, tā arī no projektu aktivitāšu plānošanas viedokļa, nodrošinot to savstarpējo sinhronizāciju starp dažādiem saturiski saistītiem projektiem. Izmantojot šādu pieeju, tiktu panākts, ka 2014.- 2020. gada ES struktūrfondu plānošanas periodā valsts IKT attīstības projektu aktivitātes un investīcijas nodrošinās:

- publiskās pārvaldes pamatdarbības un publisko pakalpojumu sniegšanas procesu modernizāciju un optimizāciju, īpašu uzmanību veltot pāriestāžu procesu transformācijai un pilnveidei, panākot efektīvu, integrētu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu izveidi;

- vairākām iestādēm koplietojamu IS attīstību pretstatā līdz šim ierastajai tendencei iestādēm veidot sadrumstalotu, līdz iestāžu līmenim decentralizētu valsts IKT nodrošinājuma vidi;

- koplietojama Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra ieviešanu un izmantošanu nākamajā periodā izveidoto IS darbināšanai un tā rezultātā valstī kopumā panākot iespējami mazākas izmaksas jaunizveidoto un modernizēto IS izmitināšanai un attiecīgi arī uzturēšanai.

Ņemot vērā, ka 2014. gadā VARAM iesniegtajā jauno politikas iniciatīvu pieprasījumā aktivitātes tika apmierinātas daļēji (ziņojums turpmākai rīcībai "Par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām 2014., 2015. un 2016. gadam" (http://ej.uz/ndsj)), joprojām pastāv nepieciešamība rast tālāko atbalsta iespēju sekmīga optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa ieviešanai, stiprinot valsts IKT pārvaldības organizāciju.

2) Resora IKT pārvaldības organizāciju izveidošana

Atbilstoši koncepcijas uzdevuma⁸ izpildei visām ministrijām 2013. gada 25. jūnijā tika nosūtīta VARAM sagatavotā vēstule "Par resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju organizācijas veidošanu". Ministrijas, reaģējot uz pieprasīto informāciju, sešu mēnešu laikā ziņoja par IKT pārvaldības organizācijas izveidošanu resorā atbilstoši IKT pārvaldības organizatoriskajam modelim. Tā pirmais ieviešanas etaps paredz resora ministriju un to padotības iestāžu IKT infrastruktūras un standarta IKT pakalpojumu centralizāciju. Apkopojot ministriju sniegto informāciju, VARAM secina, ka pārvaldības organizācijas tiek veidotas uz esošo struktūrvienību bāzes vai saskaņā ar ministriju izstrādāto rīcības plānu. Piemēram, Veselības ministrijā tika gatavots rīcības plāna projekts "Veselības ministrijas un Veselības ministrijas padotības iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības galvenie uzdevumi 2013.-2015. gadam".

Iekšlietu ministrijā resora IKT pārvaldībai jau 2007. gadā tika izveidotas divas institūcijas - Iekšlietu ministrijas IKT padome un Iekšlietu ministrijas IKT projektu pārvaldības grupa. Iekšlietu ministrija uzskata, ka minētās struktūras pilnībā atbilst koncepcijā definētajām resora IKT pārvaldības organizācijas prasībām.

Visas ministrijas konceptuāli piekrīt, ka profesionāli vadītai resora IKT organizācijai ir liela nozīme IKT pārvaldības pilnveidošanā, tomēr, lai būtu iespējams izveidot IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa pirmajam ieviešanas etapam atbilstīgi centralizētu resora IKT pārvaldības organizāciju, ir nepieciešama atbilstoša darbaspēka un finanšu resursu pārdale. IKT pārvaldības modeļa ieviešanas gaitā nākas secināt, ka esošā budžeta finansējuma pārdales sistēmas uzbūve neveicina sākotnējo horizontāla rakstura pārvaldības (centralizāciju resoros) un līdz ar to - tālākas koplietošanas attīstību. VARAM konstatē, ka IKT attīstības budžets resoros un to padotības iestādēs bieži veidojas no piešķirtā budžeta ietaupījumiem citiem mērķiem visa gada ietvaros, kas parasti tiek apgūti gada beigās. Šādā situācijā iestādes, apgūstot budžetu, ir vairāk tendētas radušos ietaupījumus ieguldīt savu vajadzību nodrošināšanai, tai skaitā IKT. Veidojas dialektisku interešu sadursme - iestādei sava budžeta ietaupījumus nākas novirzīt citai iestādei tās vajadzību nodrošināšanai. Tāpēc īpaši uzsverama IKT organizāciju veidošana un līdz ar to centralizēšanās resoros tā, lai, resoros centralizējot IT resursus (piemēram, nododot IS), tiek pārņemti gan uzturēšanas un attīstības budžeti, gan arī piesaistītais cilvēkresursu nodrošinājuma finansējums un pārstrukturēto (pārvietoto) darbavietu iekārtošanas nodrošinājums.

IKT pārvaldības modeļa efektīvai darbībai nepieciešams valsts IKT pārvaldības jomā principiāli mainīt lēmumu pieņemšanas kompetenci un kārtību no valsts pārvaldes iesaistītās hierarhiskās struktūras uz horizontālu jeb matricveida mijiedarbības modeli.

3) VARAM resora IKT pārvaldības organizācija

VARAM resora IKT pārvaldības organizācija tiek īstenota uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - VRAA) bāzes, tādējādi nodrošinot IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa pirmā ieviešanas etapa īstenošanā noteikto ministrijas un tās padotības iestāžu IKT infrastruktūras un standarta IKT pakalpojumu centralizāciju.

Atbilstoši pirmā ieviešanas etapa īstenošanā noteiktajam VARAM konstatēja, ka padotības iestādēs to nolikumu izmaiņas var tikt īstenotas bez atsevišķu grozījumu iesniegšanas MK⁹. Saskaņā ar koncepciju VARAM IKT centralizācijas procesā nepieciešamās izmaiņas tika panāktas, grozot MK 2011. gada 29. marta noteikumus Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums".

Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 3.1.1.2. apakšpunktam 2013. gada 2. jūlijā VARAM ir iesniegusi Valsts kancelejā informatīvo ziņojumu "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības centralizācijas plāns" un visiem MK locekļiem nosūtīja to zināšanai.

Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 3.1.3. apakšpunktam ar VARAM 2013. gada 27. jūnija rīkojumu Nr. 244 "Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas izveidi" tika aizsākts vairāku pasākumu kopums IKT centralizācijas plāna īstenošanā VARAM un tās padotības iestādēs.

Centralizācijas plāna pirmais posms - personāla pārcelšana - ir noslēdzies un uz VRAA ir pārcelts VARAM resora rīcībā savulaik bijušais IKT un IS administrējošais personāls.

Centralizācijas plāna otrajam posmam - pamatlīdzekļu pārņemšanai - ir veikts pamatlīdzekļu apkopojums par VARAM resora iestāžu rīcībā esošajiem pamatlīdzekļiem, kurus būtu iespējams nodot VRAA turējumā. Pamatlīdzekļu saraksti izskatīti, tomēr, ņemot vērā VARAM konstatējumu, aprakstot resoru IKT pārvaldības organizāciju izveides tendences kopumā¹⁰, par IKT uzturēšanas un attīstības budžetu pārņemšanas problēmām un izaicinājumiem, šobrīd praktiska pamatlīdzekļu pārņemšana netiek plānota.

Attiecībā uz centralizācijas plāna trešo posmu - procesu sakārtošana - VRAA sagatavota IKT pārvaldības procesu iekšējā normatīvā bāze. Līdz 2015. gada pirmā ceturkšņa beigām tika veikta izstrādātā materiāla saskaņošana starp VARAM un tās padotības iestādēm.

Centralizācijas plāna ceturtā jeb pēdējā posma - pārējo iestāžu centralizācijas īstenošana - ietvaros ir veikta ārpus sākotnējās IKT centralizācijas palikušo iestāžu datu apkopošana. No plānošanas reģioniem un Latvijas Dabas muzeja ir saņemti IKT pamatlīdzekļu saraksti un informācija par IKT uzturēšanas ārpakalpojuma līgumiem un plānotajām IKT pamatlīdzekļu iegādēm 2015. gadā un prognozes turpmākajiem gadiem. VARAM šobrīd ir jālemj par turpmāko rīcību attiecībā uz ceturtajā posmā plānoto iestāžu centralizāciju.

VARAM centralizācijas procesa īstenošanā gūtā pieredze regulāri tiek apspriesta arī valsts IKT pārvaldības vadītāju forumā, tādējādi daloties IKT centralizācijas praktiskajā pieredzē ar citu resoru ekspertiem, uzturot aktuālu diskusiju par būtiskākajiem IKT centralizācijas izaicinājumiem un meklējot kopīgus risinājumus problēmām, ar ko saskaras IKT vadītāji citās ministrijās.

4) Koplietošanas IKT organizācijas nostiprināšana

Koplietošanas IKT platforma ietver VISS un vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla latvija.lv dokumentu integrācijas vidi (turpmāk - DIV¹¹). Esošā koplietošanas IKT platforma jau tiek izmantota vairāk nekā 93 e-pakal­pojumu darbināšanai un 102 datu apmaiņas risinājumu darbināšanai, kas ir būtisks atbalsts valsts un pašvaldību iestāžu pamatdarbības un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus no VRAA koplietošanas IKT platformas tiek izmantotas valsts un pašvaldību iestāžu portālos tādas komponentes kā Vienotā pieteikšanās, kas nodrošina iespēju autentificēt IS lietotājus, un Maksājumu modulis, kas nodrošina iespēju veikt norēķinus, izmantojot lielāko Latvijas banku piedāvātās norēķinu iespējas (sk. attēlu Nr. 1).

Šādi un citi VRAA koplietošanas IKT platformas risinājumi būtiski samazina kopējās izmaksas, jo vienreiz izstrādāti risinājumi tiek izmantoti atkārtoti dažādos valsts un pašvaldību iestāžu risinājumos, nevis katru reizi izstrādājot individuālus risinājumus.

Attēls Nr. 1

Koplietošanas IKT platformā iekļaujas arī ģeoportāls un tā darbību nodrošinošā infrastruktūra - ģeotelpisko datu savietotājs, kas ir būtisks atbalsts ģeotelpisko datu turētājiem, piemēram, Valsts zemes dienestam, Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai u. c., lai nodrošinātu datu izplatīšanu atbilstoši INSPIRE direktīvai. Jaunas amata vietas ģeoportālā nepieciešamas, lai nodrošinātu jaunu funkciju - ģeoportāla pārziņa funkciju, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada VIS darbību. Esošie darbinieki nodrošinās ģeoportāla informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti, kā arī nodrošina informācijas apriti, tāpēc esošo darbinieku amata pienākumus nav iespējams vēl paplašināt.

E-adreses risinājums, kura ieviešana mazinās administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm komunikācijā ar iedzīvotājiem. Finansējums nepieciešams VRAA, lai nodrošinātu IKT infrastruktūras optimizāciju, apjomīgu un sarežģītu projektu īstenošanu un uzturēšanu, piesaistot augsti kvalificētus IT speciālistus un atbilstoši paredzot konkurētspējīgu atalgojumu.

DIV ir pieslēgtas 15 iestādes¹², plānots pieslēgt vēl vismaz 40 (2015. gada laikā). Portālā latvija.lv tiks izvietoti vismaz 80 jauni pakalpojumi, kurus izstrādās citas valsts iestādes. VISS plānots ieviest vēl vismaz 130 datu apmaiņas risinājumus starp iestādēm un pašvaldībām. Līdzšinējā e-pakalpojumu ieviešanas dinamika (sk. attēlu Nr. 2).

Attēls Nr. 2

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieaugs darba apjoms, kā rezultātā VRAA nepieciešamas 25 papildu amata vietas koplietošanas komponenšu uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai (e-adreses risinājums, ģeoportāla pārziņa un koplietošanas IKT platformas izveide). Detalizēts papildu amata vietu pienākumu apraksts un to nepieciešamības pamatojums pievienots pielikumā (sk. pielikumu Nr. 1).

Papildus minētajai kapacitātes problēmai, kas saistīta ar Eiropas struktūrfondu jautājumiem¹³, jāmin arī kapacitātes stiprināšanas problēmjautājums, kas skar valsts IKT koplietošanas organizācijas nodrošināšanu¹⁴. IKT vadītāju forumā 2014. gada 16. maijā VRAA informēja par veiktajiem darbiem, uzsverot ar ES struktūrfondu saistītos projektos finansētās esošās administratīvās kapacitātes uzturēšanas nepieciešamību vismaz līdzšinējā līmenī. Valsts IKT koplietošanas platformā ietilpstošo IS pārvaldībā VRAA ir iesaistīti astoņi darbinieki, kuri tiek finansēti no ES fondu līdzekļiem (sk. pielikumu Nr. 2). Ņemot vērā, ka nepieciešamais finansējums ES projektos izveidoto sistēmu uzturēšanai atbilstoši likumdošanas aktiem¹⁵ tiks prasīts pēc projektu pabeigšanas (atkarībā no projekta - 2015. g. otrais, trešais ceturksnis), beidzoties šim finansējumam, vairs nebūs iespējams nodrošināt IKT koplietošanas platformā ietilpstošo IS pārvaldību esošajā kapacitātē.

Arī teritoriālās attīstības plānošanas IS (turpmāk - TAPIS) situācija (TAPIS pārziņa funkcijas nodrošināšanai) ir identiska¹⁶, ja netiks rasta iespēja atbalstu gūt no ES fondu līdzekļiem, iespējama apgriezti proporcionāla ietekme uz valsts budžetu¹⁷. VARAM ir sistēmas pārzinis, kas sistēmas darbības nodrošināšanai un tik sarežģītas un komplicētas informācijas sistēmas biznesa procesu vadībai un attīstībai no 2015. gada VARAM izveidojis divas amata vietas.

Ņemot vērā komplicēto sistēmas uzbūvi un lielo skaitu ārējo datu avotu, minēto speciālistu galvenais darbības mērķis ir pastāvīga sistēmas funkcionalitātes testēšana un, pamatojoties uz sistēmas lietotāju ierosinājumiem, jaunu biznesa prasību definēšana sistēmas attīstībai.

VRAA kā sistēmas turētājam ik ceturksni jāsniedz VARAM pārskats par lietotāju (pašvaldību, plānošanas reģionu, institūciju) iesniegtajiem jautājumiem un iebildumiem, kas attiecināmi uz sistēmas darba pilnveidošanu, savukārt VARAM, izvērtējot VRAA iesniegto pārskatu, izvērtē nepieciešamību sagatavot normatīvo aktu grozījumus, organizēt apmācības par konkrētu jautājumu loku vai organizē palīdzību konkrētam lietotājam.

Abu speciālistu darba pienākumos ietilps arī visu Valsts informācijas sistēmu likumā noteikto informācijas sistēmas pārziņa funkciju izpilde.

Pašreiz Eiropas Komisija aktīvi darbojas direktīvas par jūras plānošanu sagatavošanā. Arī Latvija iesaistījusies šajā procesā, un plānots, ka nākotnē jūras plānojums arī tiks augšupielādēts sistēmā. Šis ir vēl viens VARAM izaicinājums un jaunu darbu apjoms speciālistiem, kuri būs atbildīgi par sistēmas darbības veiksmīgu nodrošināšanu metodiskās vadības un normatīvās bāzes izstrādē.

Papildus minētajam TAPIS sistēma ar šī gada maiju ir obligāti lietojama visās Latvijas pašvaldībās, veicot teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, tajā skaitā teritorijas plānojumu izstrādi un grafisko datu ielādi atbilstoši MK noteikumos noteiktajiem zonējuma standartiem. Darba apjoms pašvaldību konsultēšanā laikposmā no 2015. gada maija līdz 2021. gadam ģeometriski pieaugs, līdz sistēma vismaz par 50 % būs uzpildīta ar datiem.

5) Valsts IKT pārvaldības vadītāju foruma izveidošana

Atbilstoši rīkojumam Nr. 57 tika izdots valsts IKT pārvaldības vadītāju foruma nolikums¹⁸ un apstiprināts tā personālsastāvs¹⁹, tādējādi izpildot MK rīkojuma Nr. 57 3.1.1.3. apakšpunktu.

Valsts IKT pārvaldības vadītāju forums atbilstoši izstrādātajam nolikumam ir koleģiāla starpnozaru konsultatīvā un metodiskā institūcija, kas izveidota, lai veicinātu efektīvu valsts IKT pārvaldību. Foruma uzdevums - nodrošināt regulāru informācijas, pieredzes un viedokļu apmaiņu, sniedzot padomus, norādījumus vai labas prakses piemērus IKT pārvaldības jomā; izvērtēt situāciju un problēmas IKT jomā valsts un pašvaldību institūcijās un sniegt priekšlikumus par risinājumiem un sadarbības iespējām, savstarpēji saskaņot IKT pārvaldības pasākumu izstrādi un veikšanu valsts pārvaldes nozaru (resoru) un starpnozaru (pārresoru) līmenī. Minētie uzdevumi tiek īstenoti, lai veicinātu starpnozaru (pārresoru) koordināciju un sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām optimālai un efektīvai IKT nodrošināšanai un izmantošanai, kā arī valsts un pašvaldību institūciju darbības pilnveidošanu un efektivitāti, izmantojot IKT.

Ar VARAM rīkojumu par valsts IKT pārvaldības vadītāju forumu tika apstiprināts valsts IKT vadītāju foruma personālsastāvs. Pārskata periodā ir notikušas sešas foruma sēdes, kā arī pieredzes un informācijas apmaiņa elektroniskā vidē starp foruma dalībniekiem.

6) Valsts IKT pārvaldības likumprojekts

Saskaņā ar rīkojuma Nr. 57 4. punktu VARAM 18 mēnešu laikā pēc koncepcijas apstiprināšanas ir jāizstrādā un ministram jāiesniedz IKT pārvaldības likumprojekts. Darbs pie likumprojekta tika uzsākts 2014. gada sākumā, balstoties uz VARAM ekspertu viedokli par nepieciešamajām izmaiņām valsts IKT pārvaldībā, kas tiešā veidā izriet no koncepcijas. Praktiski vienlaikus ar likumprojekta izstrādes uzsākšanu uzsākta valsts IKT arhitektūras modeļa izstrāde, kas cita starpā paredzēja izstrādāt rekomendācijas arhitektūras modeļu ieviešanas pārvaldībai, kā arī kritērijus un prasības realizējamo IS un IKT projektu īstenošanai. Valsts IKT arhitektūras izstrādes gaitā tiks secināts, ka sākotnēji iecerētās IKT pārvaldības likumprojektā ietvertais regulējums ir skatīts pārāk šauri un optimālai valsts IKT arhitektūras ieviešanai ir būtiski jāpaplašina likumprojekta tvērums, tajā iekļaujot arī ar valsts IKT arhitektūras pārvaldību saistītās normas. Ņemot vērā, ka sākotnēji šāda paplašināta likumprojekta satura izstrāde netika plānota, turklāt tā izstrāde ir atkarīga no šā gada otrajā pusē plānotajiem MK lēmumiem saistībā ar valsts IKT arhitektūras apstiprināšanu, ir nepieciešams pagarināt valsts IKT pārvaldības likumprojekta iesniegšanas termiņu līdz 2016. gada 30. decembrim. Attiecīgs rīkojuma Nr. 57 grozījuma projekts tiks iesniegts paralēli šim ziņojumam.

Koncepcijā noteikto valsts IKT pārvaldības uzdevumu izpildes gaita

Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 5.1. apakšpunktam valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevums - "Valsts IKT stratēģiskās attīstības principu un scenārija izstrāde" - īstenots saskaņā ar koncepcijā noteiktajām prioritātēm un termiņiem.

Ar MK 2013. gada 14. oktobra rīkojumu²⁰ tika apstiprinātas Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes, kas ietver valsts IKT stratēģiskās attīstības principus un scenāriju.

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevums - "Valsts IKT arhitektūras izstrāde, īstenošana" - šobrīd ir izpildes procesā. Starp VARAM un SIA IS Consulting 2014. gada 6. janvārī tika noslēgts iepirkuma līgums, kura ietvaros SIA IS Consulting izstrādāja valsts IKT arhitektūras modeli, identificējot:

1) esošo situāciju (analīze);

2) rekomendējamo arhitektūras konceptuālo modeli;

3) publisko pakalpojumu piegādes arhitektūras mērķa modeli;

4) rekomendācijas arhitektūras modeļu ieviešanas pārvaldībai, kā arī kritērijus un prasības realizējamo IS un IKT projektu īstenošanai.

SIA IS Consulting 2014. gada laikā ir izstrādājusi un iesniegusi visus līguma ietvaros paredzētos nodevumus, un tie ir publicēti VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/a52j).

Izmantojot valsts IKT arhitektūras izstrādē piesaistīto konsultantu nodevumus un kopā ar citu ministriju un to iestāžu ekspertiem identificētās, kā arī ministriju sniegtās prioritāro valsts IKT attīstības pasākumu idejas, VARAM tika izstrādāts un Ministru kabineta sēdē 2014. gada 9. decembrī apstiprināts informatīvais ziņojums "Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. "Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros". Šim ziņojumam pievienotajā protokollēmumā ir noteikta arī tālākā valsts IKT arhitektūras izstrādes gaita, cita starpā nosakot, ka līdz 2014. gada beigām Ministru kabinetā tiek iesniegta konceptuālā arhitektūra, bet līdz 2015. gada 31. martam - mērķarhitektūras 1. versija.

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "IKT tehnisko resursu optimizācija" īstenošana sasaucas ar iepriekš minēto valsts IKT arhitektūras izstrādi, kurā iepirkuma līguma darbu ietvaros tika veikta arī valsts pārvaldes IKT infrastruktūras apzināšana un situācijas analīze par valsts pārvaldes IKT tehniskajiem resursiem. Balstoties uz apzinātās informācijas un veiktās analīzes rezultātiem, konsultanti izstrādāja savu redzējumu par valsts pārvaldes datu centru infrastruktūras un datu apstrādes jaudu pārvaldības turpmāku attīstību, to optimizējot un centralizējot, tajā skaitā attīstības un uzturēšanas jomās. Pamatojoties uz konsultantu piedāvāto risinājumu, VARAM mērķarhitektūras pirmās versijas ietvaros valsts pārvaldes IKT infrastruktūras optimizācijas nolūkā apstiprināšanai Ministru kabinetā plāno iesniegt Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC)²¹ izveides priekšlikumu un attīstības priekšlikumus nozaru IKT centralizācijas atbalstam. Ja, izstrādājot attīstības priekšlikumus nozaru IKT centralizācijas atbalstam, tiks konstatēts, ka to kvalitatīvai izstrādei ir nepieciešams vairāk laika un to izstrādes pabeigšana var kavēt mērķarhitektūras pirmās versijas savlaicīgu iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, tad šie priekšlikumi tiks iekļauti kādā no nākamajām mērķarhitektūras versijām, kura apstiprināšanai Ministru kabinetā tiks virzīta vēlāk. VARAM ieskatā "IKT tehnisko resursu optimizācija" uzdevumu grupas ietvaros VESPC izveide un nostiprināšana ir salīdzinoši augstas prioritātes uzdevums, pārējo šīs grupas uzdevumu īstenošanu pakārtojot pēctecīgā sasaistē pēc prioritāro pasākumu īstenošanas.

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "IKT tehnisko resursu optimizācija" gala iekārtu izmantošanas un pārvaldības principu izstrādes uzdevuma izpildei VARAM IKT konceptuālās arhitektūras dokumentā ir iestrādājis attiecīgu principa aprakstu attiecībā uz gala iekārtām (arī mobilajām) un personālās produktivitātes rīkiem.

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "IKT pārvaldības procesu, standartu un vadlīniju attīstība" uzdevumu izpildes ietvaros valsts IKT vadītāju forumā tika apstiprināts valsts IKT pārvaldības modeļa darbības apraksts.

Forumā apstiprinātā modeļa apraksts ir publiski pieejams un publicēts VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/ud3z).

Uzdevums, kas paredzēja "biznesa vadības un IKT vadības sadarbības principu lēmumu pieņemšanā" izstrādi, īstenots, iekļaujot minētos principus Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Uzdevums "standartu un vadlīniju elektronizēto valsts pārvaldes procesu (gan pamatdarbības, gan atbalsta procesu) darbības nepārtrauktībai, uzticamībai un drošībai" izpildīts, izstrādājot "IS drošības pārbaudes vadlīnijas", publiski pieejamas un publicētas VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/ycgc). Abu minēto uzdevumu iestrāde tiks turpināta, veicot to pilnveidojumu uzturēšanu un aktualizēšanu līdz ar mērķarhitektūras nākamo versiju izstrādi un aktualizēšanu.

Koncepcijas īstenošanai tiek paredzēta arī tādu uzdevumu kā "principu IKT resursu iegādei un attīstīšanai definēšana", "centralizētu IKT resursu iepirkumu organizēšanas kārtības izstrādāšana", "principu ārpakalpojumu izmantošanai nodefinēšana", "vadlīniju publiskā un privātā sektora sadarbībai izstrādāšana", "IKT pārvaldības procesu vadlīniju izstrāde", kā arī "priekšlikumu lēmumu pieņemšanas deleģēšanai valsts vai resora IT organizācijas vadītāja līmenī izstrādāšana" izpilde. Minēto uzdevumu izpilde tiek īstenota, ņemot vērā faktiski nepieciešamo darba ieguldījuma apjomu valsts IKT arhitektūras izstrādē, kā arī to ciešo atkarību no atbilstības valsts IKT arhitektūras atveidam, kas VARAM ieskatā ir salīdzinoši augtākas prioritātes uzdevums, ņemot vērā tā stratēģisko ietekmi uz visu valsts IKT infrastruktūras un Valsts informācijas sistēmu (turpmāk - VIS) attīstību, kā arī tā ietekmi uz nākamā 2014.-2020. gada ES struktūrfondu plānošanas perioda investīcijām publiskās pārvaldes IKT risinājumos un pakalpojumos.

"Tehnisko standartu izstrādes un ieviešanas" uzdevums nolūkā uzlabot IS sadarbspēju un informācijas drošību saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma un Informācijas tehnoloģiju drošības likuma prasībām īstenots 2014. gada 5. jūnijā, pieņemot grozījumus Valsts informācijas sistēmu likumā, kuri paredz standartizēt datu apmaiņas procesus starp VIS, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju (turpmāk - VISS). Minētā standartizācija praksē tiks ieviesta, Ministru kabinetam nosakot kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot VIS savietotāju. Arī šī uzdevuma izpilde tiks turpināta, veicot to pilnveidojumu uzturēšanu un aktualizēšanu līdz ar mērķarhitektūras nākamo versiju izstrādi un aktualizēšanu, precizējot aktuālo nepieciešamību definēšanu valsts IKT pārvaldības vadītāju forumos.

"IKT izmaksu un budžeta plānošanas principu un vadlīniju izstrādes" uzdevuma ietvaros VRAA tika izstrādātas vienotas vadlīnijas VARAM resora iestādēm, lai nodrošinātu turpmākai analīzei pietiekamas, pa IKT izmaksu pozīcijām strukturētas, ar IKT preču un pakalpojumu iegādi saistīto izmaksu informācijas uzkrāšanu. Atbilstoši šai metodikai kopš 2014. gada sākuma VRAA un kopš 2015. gada sākuma arī Valsts vides dienests (turpmāk - VVD), Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, Vides pārraudzības valsts birojs, Dabas aizsardzības pārvalde, Nacionālais botāniskais dārzs, īsteno pilotprojektu strukturētas IKT izmaksu uzskaites pieredzes apkopošanai. 2015. gada laikā sadarbībā ar pilotprojektā iesaistītajām iestādēm tiks izvērtēti pilotprojekta rezultāti, tajā skaitā novērtējot uzkrātās informācijas analīzes rezultāta ietekmi uz IKT izmaksu optimizāciju un IKT attīstības plānošanu. Balstoties uz šo novērtējumu un konsultējoties ar FM ekspertiem, VARAM izstrādās priekšlikumus turpmāka lēmuma pieņemšanai MK par vienotas IKT izmaksu uzskaites ieviešanu valsts mērogā.

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanai uzdevumu grupā "IKT attīstības projektu īstenošanas kvalitātes uzlabošana" tika veikta valsts pārvaldes iestāžu pieredzes apkopošana projektu īstenošanas jomā. Tā rezultātā, par pamatu ņemot Valsts kases rokasgrāmatu "Projektu vadības rokasgrāmata" un Valsts kases procesa aprakstu "Informācijas sistēmu ieviešana un likvidācija", izstrādāta un valsts IKT vadītāju forumā apstiprināta "Valsts nozīmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu vadības rokasgrāmata". Projektu vadības rokasgrāmata ir publiski pieejama un publicēta VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/7phe).

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "Cilvēkresursu attīstība" uzdevums tiek īstenots valsts IKT arhitektūras izstrādes ietvaros, paredzot mērķarhitektūrā identificēt valsts pārvaldē nepieciešamās IKT pārvaldības kompetences un to pieejamību gan IKT projektu programmu pārvaldībai, gan IKT attīstības pasākumu definēšanai un īstenošanai, gan IKT infrastruktūras un informācijas sistēmu uzturēšanas un ekspluatācijas nodrošināšanai, cita starpā ieplānojot pasākumus un finansējumu trūkstošo kompetenču piesaistei.

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu grupas "Valsts pārvaldes modernizācija, izmantojot IKT iespējas" izpildē veikta vadlīniju "Labas pārvaldības principu nodrošināšana publisko pakalpojumu sniegšanā" izstrāde. Rekomendāciju materiāls izstrādāts ar mērķi attīstīt uz iedzīvotājiem orientētu pakalpojumu sniegšanu, ievērojot labas pārvaldības praksi un izmantojot IKT sniegtās iespējas. Materiālā apkopoti galvenie principi, un tas izmantojams, plānojot pakalpojumus un izstrādājot pakalpojumu regulējošos normatīvos aktus, kā arī gatavojot atzinumus normatīvajiem aktiem. Vadlīnijas "Labas pārvaldības principu nodrošināšana publisko pakalpojumu sniegšanā" ir publiski pieejamas un publicētas VARAM tīmekļvietnē (http://ej.uz/dpe4).

E-pārvaldes iespēju komunikāciju pasākumu kopuma izstrādes sakarā atzīmējami "E-pārvaldes integrētā informatīvā kampaņa" aktivitātes ietvari. E-pārvaldes iespēju komunikācija tādējādi tiek panākta ar dažādu komunikācijas kanālu iesaisti un formu izmantošanu, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu izvirzīto mērķi - iedzīvotāju un uzņēmēju izglītošana un informēšana par tiem pieejamām iespējām saziņā ar valsti un e-iespēju izmantošanu savā ikdienā. Tā rezultātā:

- rosināt sabiedrību izmēģināt lietot e-pakalpojumus un radītās e-iespējas;

- panākt, ka iedzīvotāji būtu zinoši/izglītoti par e-pārvaldes radītajām iespējām un maksimāli plašs iedzīvotāju skaits lietotu e-pakalpo­jumus;

- skaidrot e-iespēju lietotājiem e-iespēju pozitīvos ieguvumus, lai mazinātu bažas, veicinātu uzticēšanos un panāktu izmaiņas attieksmē, motivētu pārslēgties uz elektronisko kā primāro pakalpo­jumu sniegšanas un saņemšanas kanālu.

Valsts IKT pārvaldības organizācijas turpmākas attīstības un uzturēšanas nodrošināšana

Lai valsts IKT pārvaldības modeļa ieviešana varētu tikt īstenota atbilstoši iecerētajam, ir svarīgi rast nodrošinājumu iesaistīto pušu sabalansētam atbalstam, lai saglabātu visu valsts IKT pārvaldības modeļa partneru spēju kvalitatīvi piedalīties koncepcijā paredzēto uzdevumu īstenošanā gan resoru, gan nacionālā līmenī.

Attiecībā uz valsts IKT organizācijas (VARAM IKT bloka) astoņu esošo darbinieku funkciju turpmāko izpildi, kuru finansēšanai no 2016. gada vairs nebūs pieejami finanšu līdzekļi, kā pagaidu īstermiņa risinājums varētu būt šāds - paredzēt attiecīgas aktivitātes un finansējumu 2014.-2020. gada ES fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektu (turpmāk - nākamā perioda IKT projekti) ietvaros.

Risinājums nākamā perioda IKT projektu portfeļa un tā programmu pārvaldības funkcijas nodrošināšanai ir izstrādājams VARAM, sagatavojot MK noteikumu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" projektu un tā sākotnējās ietekmes novērtējumu (anotāciju), kā arī virzot apstiprināšanai MK IKT mērķarhitektūru, kuras izstrādi paredz 2014. gada 9. decembrī MK atbalstītais (prot. Nr. 69 50. §) VARAM informatīvais ziņojums "Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. "Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros".

Koplietošanas IKT organizācijas (VRAA) astoņu esošo darbinieku, kuri šobrīd tiek finansēti no ES fondu līdzekļiem, funkciju turpmākas izpildes nodrošināšanai (IKT koplietošanas platformā ietilpstošo IS pārvaldībai esošajā kapacitātē) pēc attiecīgo projektu pabeigšanas tiks pieprasīts valsts budžeta finansējums atbilstoši "Likuma par valsts budžetu 2015. gadam" 32. panta otrajai daļai.

Attiecībā uz koplietošanas IKT organizācijai (VRAA) papildus nepieciešamajiem 25 darbiniekiem finansējums astoņiem no tiem (e-adreses risinājuma nodrošināšanai un ģeoportāla pārziņa funkcijas īstenošanai) tiks prasīts valsts budžetā jauno politikas iniciatīvu pieprasījumos likumprojekta "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Savukārt 17 papildu darbinieku piesaiste koplietošanas IKT platformas darbības nodrošināšanai, kura pēc būtības būtu uzskatāma par horizontālu prioritāti, jāvirza kopā ar citu ministriju priekšlikumiem uz jaunajām politikas iniciatīvām, gan arī kā pagaidu īstermiņa risinājums būtu jāparedz attiecīgas aktivitātes un finansējums nākamā perioda ERAF projektu ietvaros.

Jāuzsver, ka minētais risinājums, risinot valsts IKT organizācijas un koplietošanas IKT organizācijas kapacitātes problēmas ar nākamā perioda IKT projektu palīdzību, ir piemērojams tikai attiecīgā IKT projekta īstenošanas laikā līdz projekta ietvaros izveidojamo vai pilnveidojamo informācijas sistēmu vai e-pakalpojumu nodošanai produkcijas vidē (maksimāli līdz trim gadiem) un nav izmantojams, lai nodrošinātu turpmāku trūkstošās valsts IKT pārvaldības kapacitātes finansējuma avotu pēc projekta pabeigšanas. Tādēļ turpmākajā budžeta plānošanas procesā ir nepieciešams rast ilgtspējīgu finansējuma risinājumu valsts IKT pārvaldības nodrošināšanai, tai skaitā pieprasot nepieciešamo valsts budžeta finansējumu projektu rezultātu uzturēšanai pēc attiecīgo projektu pabeigšanas.

III. Ietekme uz problēmu risināšanu

Šī ziņojuma otrajā nodaļā "Problēmu vai situācijas apraksts un to risinājumi" aplūkoto problēmu mazināšana ar tajā pašā nodaļā piedāvātajiem risinājumiem ļaus nodrošināt IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa elementu²² un to komponenšu²³ optimizētu darbību.

Nepārtraukti pieaugošās e-pakalpojumu lietošanas tendences²⁴ diktē nepieciešamību paredzēt atbilstīgu IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa komponenšu atbalstu - nodrošināt gan sistēmu un infrastruktūras, gan šo sistēmu uzturošo un apkalpojošo cilvēkresursu nodrošinājumu. Savukārt šīs tendences neizbēgami noved pie loģiskas nepieciešamības pārvaldīt nodrošināmos pakalpojumus vienoti un kontrolēti visas valsts mērogā, izskaužot izstrādājamo risinājumu dublēšanos un optimizējot to uzturēšanas izmaksas daļējas centralizācijas aktivitāšu rezultātā, ko skaidri ir iezīmējis valsts IKT organizatoriskā modeļa ieviešanas atbalsta fakts²⁵.

Ja netiek rasta iespēja nodrošināt ziņojumā piedāvātos risinājumus, IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa darbība tiks nodrošināta tikai daļēji, tādējādi traucējot tā komponenšu attīstīšanu vēlamajos tempos vai arī saglabājot attīstību, bet rēķinoties, ka sniegtie pakalpojumi tiks nodrošināti zemāku izpildes līmeņa parametru ietvaros. Situācija, kurā IS un infrastruktūras risinājumi tiks nodrošināti daļēji vai tie tiks uzturēti, piemēram, ar ilgākiem traucējumu novēršanas periodiem, rada risku pakalpojumu mērķauditorijai neizmantot e-vides risinājumus, bet atgriezties pie alternatīvām pakalpojuma saņemšanas formām, kādas tās bijušas pirms tam, tādējādi ne tikai mazinot ieguldījumu atdevi no e-pakalpojumu attīstīšanas un tos uzturošās infrastruktūras, bet arī mazinot motivāciju un iespējas iestādēs un resoros attīstīt daļēji centralizētu un koplietojamu sadarbību, zinot to, ka līdzšinējā pakalpojuma līmenis decentralizētā formā būs iespējami augstāks.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lai uzturētu atbalstīto virzību uz daļēji centralizēta IKT pārvaldības modeļa attīstīšanu un panāktu plānoto valsts budžeta ietaupījumu IKT pārvaldības optimizācijas rezultātā, kas lēšams līdz pat 20 % no infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu kopējā apmēra (kopējais apmērs ap 51,93 milj. euro saskaņā ar IKT koncepcijā minēto), veicinot arī atdevi no līdzšinējiem ieguldījumiem, VARAM aicina rast iespēju nepieciešamajam atbalstam.

---

¹ Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra rīkojums Nr. 57 (prot. Nr. 3 21. §) "Par koncepciju "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis"" (turpmāk - rīkojums Nr. 57).

² Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 5.3. apakšpunktam.

³ Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 3.1.1.1. apakšpunktam.

⁴ MK 2013. gada 12. novembra noteikumi Nr. 1283 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums"".

⁵2014. gada 26. februāra rīkojums Nr. 139-p "Par izmaiņām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrā".

⁶ "Infrastruktūras un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitāte "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība".

⁷ Sk. atsauci Nr. 7.

⁸ Atbilstoši rīkojuma Nr. 57 3.2. apakšpunktam.

⁹ Ar MK 2013. gada 11. decembra rīkojumu Nr. 617 tika veikti grozījumi rīkojumā Nr. 57, svītrojot 3.1.2. apakšpunktu par grozījumiem ministrijas padotības iestāžu nolikumos.

¹⁰ Sk. šī ziņojuma sadaļu "Resora IKT pārvaldības organizāciju izveidošana".

¹¹ Pilnais (precizējošais) nosaukums - publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vide.

¹² Sīkāk sk.: https://ivis.eps.gov.lv/IVISPortal/files/folders/divtiesibas/entry613.aspx.

¹³ Sk. šī ziņojuma sadaļu "Valsts IKT pārvaldības organizācijas nostiprināšana".

¹⁴ Tiek īstenota uz VARAM padotības iestādes VRAA bāzes.

¹⁵ Atbilstoši Likuma par valsts budžetu 2015. gadam 32. panta otrajai daļai.

¹⁶ Sk. šī ziņojuma pielikumu Nr. 1.

¹⁷ Sk. šī ziņojuma sadaļu "Valsts IKT pārvaldības organizācijas turpmākas attīstības un uzturēšanas nodrošināšana".

¹⁸ MK noteikumi Nr. 759 "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju foruma nolikums".

¹⁹ VARAM 2013. gada 7. oktobra rīkojums Nr. 346 "Par Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju forumu personālsastāvu".

²⁰ Nr. 468 (prot. Nr. 51 55.§) "Par Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam".

²¹ Apzīmējot lietots arī kā Loģiski vienotais datu centrs (LVDC).

²² Sk. šī ziņojuma nodaļu "Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums".

²³ Sk. šī ziņojuma sadaļu "Valsts IKT pārvaldības modeļa būtiskāko strukturālo komponenšu izveidošana".

²⁴ Sk. šī ziņojuma attēlu Nr. 2 un ziņojuma sadaļu "Koplietošanas IKT organizācijas nostiprināšana".

²⁵ Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra rīkojums Nr. 57 (prot. Nr. 3 21.§) "Par koncepciju "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis"".

 

1. tabula

IV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

euro

Risinājums	Risinājums (risinājuma varianti)	Budžeta programmas (apakš- programmas) kods un nosaukums	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums					Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
			n gads = 2015	n + 1	n + 2	n + 1	n + 2	n + 3	turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)	turpmāk ik gadu  (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā			471 423	967 330	879 126	929 456	1 732 249	1 765 248	0	1 765 248	0
tajā skaitā
Budžeta resors			471 423	967 330	879 126	929 456	1 732 249	1 765 248	0	1 765 248	0
Pašvaldību budžets			0	0	0	0	0	0	0	0	0
risinājums			0	0	0	0	0	0	0	0	0
	Variants		0	0	0	0	0	0	0	0	0
	Budžeta resors		471 423	967 330	879 126	929 456	1 732 249	1 765 248	0	1 765 248	0
		97.00.00 programma	99 832	99 832	99 832	23 275	49 680	46 550	0	46 550	0
		32.00.00 programma	371 591	867 498	779 294	906 181	1 682 569	1 718 734	0	1 718 734	0
	Pašvaldību budžets		0	0	0	0	0	0	0	0	0

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā -
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

 

Pielikums Nr. 1

Detalizēts papildu amata vietu pienākumu apraksts un to nepieciešamības pamatojums

Papildu nepieciešamo amata vietu skaits (kumulatīvi)					Esošā administratīvā kapacitāte funkcijas nodrošināšanai *
	2017	2018	2019	kopā
Elektroniskās adreses nodrošināšanai:	2	5	5	5
sistēmu analītiķis	2	3	3	3
sistēmu administrators	0	2	2	2
Ģeoportāla pārziņa funkciju nodrošināšanai:	3	3	3	3
sistēmu administrators	1	1	1	1
lietotāju atbalsta speciālists	2	2	2	2
IKT Koplietošanas platformas izveide:	17	17	17	17	5,2
Palīdzības dienests, zvanu centrs, pieteikumu apstrādes sistēma, Foglight (IT pakalpojumu monitoringa rīks):	3	3	3	3	1
sistēmu administrators	2	2	2	2	0
lietotāju atbalsta speciālists	1	1	1	1	1
IKT koplietošanas komponenšu darbības nodrošināšana un attīstība(t.sk. IKT centralizācija):	7	7	7	7	2,8
Maksājuma moduļa integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu analītiķis)	1	1	1	1	0,5
Autentifikācijas integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu administrators)	1	1	1	1	0,7
e-pakalpojumu infrastruktūras attīstības eksperts (sistēmu arhitekts - analītiķis)	1	1	1	1	0,2
e-pakalpojumu integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu analītiķis)	2	2	2	2	0,4
IT infrastruktūras risinājumu administrēšana (sistēmu administrators)	2	2	2	2	1
Datu apmaiņas infrastruktūra:	3	3	3	3	0,6
infrastruktūras attīstības integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu administrators)	1	1	1	1	0,2
datu apmaiņas  risinājumu ieviešanas un integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu analītiķis)	2	2	2	2	0,4
Informācijas sistēmu administrēšanas nodrošināšana:	4	4	4	4	0,8
Portāls Latvija.lv  (sistēmu administrators)	1	1	1	1	0,2
Publisko pakalpojumu katalogs  (sistēmu administrators)	1	1	1	1	0,2
DIV  (sistēmu administrators)	1	1	1	1	0,2
integrācijas jautājumu eksperts (sistēmu analītiķis)	1	1	1	1	0,2
TAPIS pārziņa funkcijas nodrošināšana (VARAM CA):					1
vecākais  (datu) eksperts	2	2	2	2	0
KOPĀ	24	27	27	27	6,2

---

^* Esošo darbinieku slodze funkcijas veikšanā.

 

2017.gadā nepieciešamas VRAA papildu 22 papildu amata vietas, tajā skaitā:

1) lai nodrošinātu VRAA koplietošanas IKT platformas darbību un ņemtu vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2014-2018 gadiem" noteikto un VRAA valdījumā esošās IKT infrastruktūras, valsts informācijas sistēmu un sniegto servisu kritiski svarīgo nozīmi, kā arī:

- pieaugošo ar pakalpojumu atteici (DDoS) saistīto uzbrukumu draudus,

- nesankcionētas piekļuves informācijas sistēmām, un informācijas iegūšanas, sagrozīšanas vai dzēšanas apdraudējumu uzbrukumu draudus,

- iespējamās pastarpinātās piekļuves un ietekmes radīšanu uz trešo pušu saistīto valsts IS un sniegto servisu darbību,

- kontekstā ar būtisku valsts koplietošanas IKT infrastruktūras un tās pakalpojumu izmantošanas intensitātes pieaugumu kā no sabiedrības, tā arī publiskās pārvaldes iestāžu puses, kā rezultātā var rasties būtiski apdraudējumi Latvijas sabiedrības interesēm un drošībai, radot finansiālos zaudējumus.

Valsts koplietošanas IKT infrastruktūras un tās pakalpojumu izmantošanas intensitātes pieaugumu raksturo šādi rādītāji:

Finansējums nepieciešams VRAA, lai nodrošinātu IKT infrastruktūras optimizāciju, informācijas sistēmu darbību, piesaistot augsti kvalificētus IT speciālistus un atbilstoši paredzot konkurētspējīgu atalgojumu. Tāpēc koplietošanas IKT platformas izveides administratīvas kapacitātes nodrošināšanai nepieciešamas 17 jaunas amata vietas:

- 6 sistēmu administratori

Darba pienākumi:

• jaunu IS nodošana ekspluatācijā, palielinoties administrējamo sistēmu skaitam, nodrošina lietotāju tiesību pārvaldības apjomu;

• izstrādā un pilnveido IT pakalpojumus

• vada un kontrolē sarežģītu datorsistēmu, operētājsistēmu un lietojumu (programmatūras) pakešu ar lielu lietotāju skaitu administrēšanu, iekļaujot regulārus sistēmu testus;

• organizē, vada un kontrolē citu speciālistu darbu; spēj aizvietot prombūtnē esošu darbinieku;

• piedāvā risinājumus tehnikas/programmatūras savienojamības problēmām un vada to ieviešanu;

• organizē un vada liela apjoma projektus, kas saistīti ar sistēmu attīstību un optimizāciju;

• piedalās sarunās ar piegādātājiem, kontrolē piegādes līgumu izpildi.

- 6 sistēmu analītiķi

Darba pienākumi:

• vada sistēmas tehnisko un biznesa procesu prasības izstrādi - vada izveidojamās programmatūras vajadzību izpēti un apkopo tehniskās prasības pakalpojuma izveidei;

• piedalās un vada izveidojamās programmatūras vajadzību izpētē un tehnisko prasību programmatūras izveidē izstrādē;

• piedalās ar IS izveidi un darbību saistīto organizatorisko modeļu izveidē, kā arī plāno un organizē to izveidi un ieviešanu;

• piedalās un sniedz priekšlikumus par koplietošanas komponenšu, e- pakalpojumu un IS iespēju izmantošanu IS īstenošanā;

• izskata, sniedz atzinumus un pieņem ārpakalpojumu sniedzēju iesniegtos nodevumus (dokumentus un lietojumus), novērtē to atbilstību visām izteiktajām prasībām;

• vada IS testēšanu un akcepttestēšanu.

- 3 sistēmu administratori

Darba pienākumi:

• nodrošina informācijas sistēmas (turpmāk - IS) un tās IT infrastruktūras sagatavošanu, funkcionēšanu, programmatūras uzstādīšanu, administrēšanu un uzturēšanu;

• uzrauga un analizē IS un tās IT infrastruktūras tehnisko darbību, nodrošina tās nepārtrauktu darbību;

• veic IS (IT infrastruktūras, datu bāzu, operētājsistēmu, lietojumprogrammatūras) datu rezerves kopēšanu, nepieciešamības gadījumā veic to darbības atjaunošanu no rezerves kopijām;

• administrē IS lietotājus;

• nodrošina IS nepārtrauktas darbības un atjaunošanas plāna izstrādi un veic pasākumus tā nodrošināšanā;

• nodrošina IS un tās infrastruktūras drošības, tehnisko un funkcionālo prasību izpildi, izstrādā priekšlikumus par šo prasību izpildes nodrošināšanai nepieciešamajiem pasākumiem;

• sniedz konsultācijas un praktisku palīdzību IS attīstības plānošanā un ieviešanā.

- 1 sistēmu arhitekts - analītiķis

Darba pienākumi:

• plāno un koordinē VRAA IS (Valsts informācijas sistēmu savietotājs; Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv) koplietošanas infrastruktūras attīstību;

• vada un piedalās VRAA IS vai e-pakalpojumu tehnisko un funkcionālo procesu prasību izstrādē, sniedz tehnisko atbalstu jaunu VRAA IS biznesa procesu vai e-pakalpojumu izstrādē;

• veic lietotāju vajadzību izpēti, apkopo un izvērtē prasības, plāno to īstenošanu;

• sniedz priekšlikumus par VRAA IS vai e-pakalpojumu izmantošanas un attīstības iespējām;

• organizē un piedalās VRAA IS vai e-pakalpojumu akcepttestēšanā.

- 1 lietotāju atbalsta speciālists

Darba pienākumi:

• pieņem, apstrādā IKT pakalpojumu lietotāju un monitoringa sistēmu pieteikumus;

• sniedz pirmā līmeņa atbalstu IKT pakalpojumu lietotājiem;

• uztur sadarbību ar ārpakalpojuma sniedzēju atbalsta dienestiem.

Galvenie rādītāji, kas raksturo papildus cilvēkresursu nepieciešamību:

1. Jaunu sistēmu nodošana ekspluatācijā skaits, kas palielina:

a. administrējamo sistēmu skaitu;

b. IT infrastruktūras administrējamo tehnisko resursu skaitu;

c. lietotāju tiesību pārvaldības apjomus;

d. potenciāli novēršamo kļūdu skaitu;

e. lietotāju pieteikumu skaitu;

f. paplašina monitorējamo IT pakalpojumu komponenšu skaitu.

2. Izstrādājamo un pilnveidojamo IT pakalpojumu (IS un e-pakalpojumu) skaits, kas palielina:

a. piegādāto produktu uzstādīšanas skaitu;

b. IT infrastruktūras resursu skaitu, kas nepieciešami IT pakalpojumu izstrādes, testēšanas un ekspluatācijas nodrošināšanai;

c. testēšanas apjomus;

d. novēršamo kļūdu skaitu;

e. Pieteikumu apstrādes sistēmā reģistrējamās informācijas daudzumu;

f. sagatavojamo atskaišu skaitu par IT pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.

3. Jaunu IT infrastruktūras risinājumu izstrādes/paplašināšanas, ieviešanas un uzturēšanas skaits, piemēram, datu rezerves kopēšana, e-pasts, failu glabāšana, monitorinaga rīki (Zabix), IT drošības risinājumi.

2) Ģeoportāla pārziņa un turētāja funkciju nodrošināšanai 3 jaunas amata vietas. Ņemot vērā, ka atbilstoši grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likuma 28.pantā:

"Ģeoportāla pārzinis ir VRAA. Tās funkcijas un uzdevumus, ģeoportālā ietveramās ģeotelpisko datu kopas, meta datus, kā arī ģeotelpisko datu kopu turētājiem izvirzāmās prasības un viņu pienākumus, lai nodrošinātu ģeotelpisko datu kopu un to meta datu pieejamību ģeoportālā un izmantošanu, kā arī ģeoportālā ietvertās ģeotelpiskās informācijas izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets."

Šī ir jauna funkcija, kuru jāīsteno VRAA, un tā nav saistīta ar ERAF projekta "Vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla izveidošana un nozaru ĢIS sasaiste ar portālu" īstenošanu.

3 jaunas amata vietas:

- 1 sistēmu administrators

Darba pienākumi - Nodrošināt ģeotelpisko informācijas sistēmu Ģeoportāls un ĢDS (turpmāk, IS) administrēšanu, sistēmas administratoram būs jānodrošina šādu funkciju izpilde:

• jāuzstāda programmatūras piegādes.

• jānodrošina lietojuma darbības monitorings, kļūdu ziņojumu izpēte un analīze, kļūdu novēršana.

• jāsniedz 2.līmeņa atbalsts iestāžu, kuras izmantos IS, lietotājiem, apstrādājot pieteikumus par sistēmas darbības kļūdām, lokalizējot tās un nepieciešamības gadījumā piesakot IS kļūdu novēršanu programmatūras uzturētājiem.

• jānodrošina ģeotelpisko tīmekļa pakalpojumu administrēšana.

• jānodrošina IS lietotāju tiesību administrēšana (~ 300 ĢDS lietotāji).

- 2 lietotāju atbalsta speciālisti

Darba pienākumi - IS ārējo un iekšējo lietotāju atbalsta nodrošināšana, lietotāju atbalsta speciālistam būs jānodrošina šādu funkciju izpilde:

• pieņemt un apstrādāt IS lietotāju un monitoringa sistēmu pieteikumus (reģistrēt, koordinēt to risināšanu, kontrolēt risināšanas termiņus, slēgt pieteikumus);

• sniegt pirmā līmeņa atbalstu IS lietotājiem kļūdu novēršanā;

• savas kompetences robežās sniegt konsultācijas par darbu ar IS.

3) Elektroniskās adreses nodrošināšanai 2 jaunas amata vietas

Šī ir jauna funkcija, kuru jāīsteno VRAA, ar esošajiem resursiem VRAA šo funkciju nevar uzsākt:

- 2 sistēmu analītiķi

Darba pienākumi - izstrādās un ieviesīs e-adreses 1.kārtas tehnisko risinājumu, nodrošinās atbalsta funkcijas (sistēmas uzturēšana, programmēšana).

2018. gadā nepieciešamas VRAA papildu 3 amata vietas, tajā skaitā:

Elektroniskās adreses nodrošināšanai 3 jaunas amata vietas,

- 1 sistēmu analītiķis:

Darba pienākumi - izstrādās un ieviesīs e-adreses 2.kārtas tehnisko risinājumu, nodrošinās atbalsta funkcijas (sistēmas uzturēšana, programmēšana) .

- 2 sistēmu administratori

Darba pienākumi - izstrādās un ieviesīs e-adreses 1.kārtas tehnisko risinājumu, nodrošinās atbalsta funkcijas (sistēmas uzturēšana, programmēšana), izstrādās un ieviesīs 2.kārtas tehnisko risinājumu.

2017.gadā nepieciešamas VARAM CA finansējums 2 amata vietām:

4) ņemot vērā to, ka VARAM ir TAPIS sistēmas pārzinis, sistēmas darbības nodrošināšanai un tik sarežģītas un komplicētas informācijas sistēmas biznesa procesu vadībai un attīstībai ar projekta ieviešanas uzsākšanu no apropriācijas (VARAM tehniskās palīdzības) līdzekļiem vecākajam ekspertam tika paredzēts finansējums darba vietas iekārtošanai, uzturēšanai un atlīdzībai. Līdz ar projektu noslēgšanos šai amata vietai nepieciešams finansējums darba vietas uzturēšanai un atlīdzībai, kā arī finansējums vēl vienas papildus vecākā eksperta amata vietas izveidei, uzturēšanai un algošanai.

Ņemot vērā apstākli, ka Teritorijas attīstības plānošanas likuma 6. pants. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma nosaka:

(1) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar teritorijas plānošanu saistītās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma nodrošina piekļuvi citu valsts informācijas sistēmu datiem, kas tiek izmantoti teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(2) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas pārzinis ir par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.

(3) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un dati ir publiski pieejami bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(4) No teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas lejupielādētas ģeotelpisko datu kopas vai tādas ģeotelpisko datu kopas, kurām ir nodrošināta tieša piekļuve no citām informācijas sistēmām, izmanto atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja reglamentētajiem noteikumiem.

Ņemot vērā arī to, ka TAPIS sistēma ar šī gada maiju ir obligāti lietojama visās Latvijas pašvaldībās veicot Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, tajā skaitā teritorijas plānojumu izstrādi un grafisko datu ielādi atbilstoši MK noteikumos noteiktajiem zonējuma standartiem, darba apjoms pašvaldību konsultēšanā laika periodā no 2015. gada maija līdz 2021. gadam ģeometriski pieaugs, līdz sistēma vismaz par 50% būs uzpildīta ar datiem. Bez tam sistēma ir integrēta ar citām lielām valsts IS (kadastrs, ATIS, LĢIA karšu serviss, Ozols, Meliorācijas datu sistēma, u.c.) un tās radītie dati ir nepieciešami INSPIRE direktīvas prasību ieviešanai (VARAM pārziņā esošo datu kopu ģenerēšanai). Tā kā datu ražošanu un ievadi nodrošina pašvaldības, visām 119 pašvaldībām šajā laikā būs nepieciešamas intensīvas konsultācijas par datu ievadi un apstrādi, ko veic sistēmas pārzinis (VARAM). Lai nodrošinātu šo funkciju veikšanu, ir nepieciešami vismaz 2 datu eksperti, kas pārzina sistēmas uzbūvi, funkcionalitāti un attiecīgos biznesa procesus.

Pielikums Nr. 2

VRAA esošo amata vietu skaits, kuras finansējas 2015. gadā no 62.06.00 un 96.00.00 programmu finansējuma, bet projektam beidzoties, to nodrošināšana tiks apdraudēta.

	2016	2017	2018
ĢIS 3 esošām amata vietām:	68 571	68 571	68 571	ERAF projekta Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/002 "Vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla izveidošana un nozaru ĢIS sasaiste ar portālu" uzturēšanai
1 sistēmu analītiķis	20 496	20 496	20 496	amata saime 19.3. amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 EUR 1382 EUR x 12mēn. X 1,2359 Ddnod. = 20 496 EUR
1 datortīklu administrators	20 496	20 496	20 496	amata saime 19.3. amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 EUR 1382 EUR x 12mēn. X 1,2359 Ddnod. = 20 496 EUR
1 vecākais eksperts	20 496	20 496	20 496	amata saime 19.3. amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 EUR 1382 EUR x 12mēn. X 1,2359 Ddnod. = 20 496 EUR
darba vietas uzturēšanas izdevumi	7 083	7 083	7 083	3 darba vietas x 2 361 EUR vid.uztur.izdev.gadā = 7 083 EUR
TAPIS 2 esošām amata vietām:	42 629	42 629	42 629	ERAF projekta Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/018 "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas ieviešana novados - 2.kārta" uzturēšanai
1 vecākais eksperts	20 496	20 496	20 496	amata saime 19.3. amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 EUR 1382 EUR x 12mēn. X 1,2359 Ddnod. = 20 496 EUR
1 datortīklu administrators	17 411	17 411	17 411	amata saime 19.5. amata līmenis III, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 EUR 1174 EUR x 12mēn. X 1,2359 Ddnod. =17 411 EUR
darba vietas uzturēšanas izdevumi	4 722	4 722	4 722	2 darba vietas x 2 361 EUR vid.uztur.izdev.gadā = 4 722 EUR
ES VIS 3 esošām amata vietām:	65 486	65 486	65 486	ERAF projekta Nr.3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/006 "Valsts informācijas sistēmas darbam ar ES dokumentiem izveidošana" uzturēšanai
1 vecākais eksperts	20 496	20 496	20 496	amata saime 19.3. amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 EUR 1382 EUR x 12mēn. X 1,2359 Ddnod. = 20 496 EUR
1 sistēmu analītiķis	20 496	20 496	20 496	amata saime 19.3. amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 EUR 1382 EUR x 12mēn. X 1,2359 Ddnod. = 20 496 EUR
1 datortīklu administrators	17 411	17 411	17 411	amata saime 19.5. amata līmenis III, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 EUR 1174 EUR x 12mēn. X 1,2359 Ddnod. =17 411 EUR
darba vietas uzturēšanas izdevumi	7 083	7 083	7 083	3 darba vietas x 2 361 EUR vid.uztur.izdev.gadā = 7 083 EUR
KOPĀ	176 686	176 686	176 686

Pielikums Nr. 3

Pasākumi (sistēmas/darbības) IKT pārvaldības modeļa nodrošināšanai (euro)

Finan- sējuma sada- lījums			Finan- sējuma gada summa kopā:	Apmācību nodroši- nājums	Saskaņā ar "Par valsts budžetu 2014.gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam", kā arī kopējais piepra- sītais un nepiecie- šamas finan- sējums nāka- majam periodam kopā:	Sistēmu nodrošinājums					Administratīvās kapacitātes nodrošinājums
				Drošas koplieto- šanas IKT platformas attīstība un elektro- niskās iepirkumu sistēmas e-izziņas/ e-konkursu darbības nodro- šināšana		Elektro- niskās adreses nodro- šinā- šanai*	IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešanai (sistēmu komponente) **				IKT pārval- dības organiza- toriskā modeļa ieviešanai (VRAA kompo- nente)	IKT pārval- dības organiza- toriskā modeļa ievie- šanai (VARAM CA kom- ponente)	Elektro- niskās adreses (jauno) funkciju nodro- šinā- šanai*	Ģeo- portāla pārziņa (jauno) funkciju nodroši- nāšanai	IKT koplieto- šanas plat- formas izveidei***	TAPIS pārziņa funkciju nodrosi- nāšana (VARAM CA kompo- nente) **	VRAA esošo amata vietu skaits, kuras finansējas 2015. gadā no 62.06.00 un 96.00.00 programmu finansējuma, bet projektam beidzoties, to nodrošināšana tiks apdraudēta**
							VISS/ VVPP (portāls Latvija.lv)	DIV	ĢIS	TAPIS (t.sk. RAIMIS)							ĢIS	ES VIS	TAPIS
	Finan- sējuma pārdale esošajā periodā	Pieprasītais (2015.g.)	2 196 426	1 061 880	1 014 788	0	230 754	70 651	165 395	67 515	344 025	136 448	45 095	74 663	155 496	0	0	0	0
		Pieprasītais (2016.g.)	2 660 116	1 355 057	1 033 286	98 254	232 888	72 786	179 624	67 515	344 025	136 448	107 187	66 332	138 834	0	0	0	0
		Pieprasītais (2017.g.)	2 496 475	1 171 341	1 033 286	126 654	232 888	72 786	179 624	67 515	344 025	136 448	98 862	66 332	138 834	0	0	0	0
		Piešķirtais (2015.g.)	471 423	11 050	460 373	0	62 855	34 049	18 142	36 269	209 226	99 832	0	0	0	0	0	0	0
		Piešķirtais (2016.g.)	967 330	105 459	861 871	0	232 888	72 786	179 624	67 515	209 226	99 832	0	0	0	0	0	0	0
		Piešķirtais (2017.g.)	879 126	17 255	861 871	0	232 888	72 786	179 624	67 515	209 226	99 832	0	0	0	0	0	0	0
	Kopā nepie- ciešamais finan- sējums nāka- majam periodam (t.sk. piešķirtais un papildus nepiecie-šamais)	Nepiecie- šamais finan- sējums 2016.g.	1 896 786	105 459	1 591 366	0	460 900	178 720	256 500	386 188	209 226	99 832	0	0	0	23 275	68 571	42 629	65 486
		Nepiecie- šamais finan- sējums 2017.g.	2 611 375	17 255	1 702 721	98 254	509 500	178 720	263 500	441 943	209 226	99 832	45 095	74 663	447 021	49 680	68 571	42 629	65 486
		Nepiecie- šamais finan- sējums 2018.g.	2 644 410	17 255	1 703 934	126 654	509 500	178 720	263 500	443 156	209 226	99 832	107 187	66 332	399 812	46 550	68 571	42 629	65 486
Amatu vietu skaits perioda beigās											10	4	5	3	17	2	3	2	3

* Saskaņā ar 03.04.2014 MK rīkojumu Nr.90 jautājums par iesaistītajām institūcijām papildus nepieciešamo finansējumu kārtējam un turpmākajiem gadiem izskatāms likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru" un likumprojekta "Par valsts budžetu" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām.

** Tabulā par nepieciešamo finansējumu sistēmu nodrošinājumam nākamajam periodam sniegta provizoriska informācija. Nepieciešamo finansējumu ERAF projektos izveidoto sistēmu uzturēšanai, atbilstoši "Likuma par valsts budžetu 2015.gadam" 32. panta (2) punktam, tiks pieprasīts pēc šo projektu pabeigšanas (atkarībā no projekta 2015.g. 2.,3. ceturksnis un aktuālie aprēķini var atšķirties no 2 un 4,.pielikuma detalizētajiem aprēķiniem.)

*** IKT koplietošanas platformas izveides administratīvās kapacitātes pamatojumu sk. 1. pielikumā

Pielikums Nr. 4

Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins *

VISS/VVPP (portāls Latvija.lv) nodrošinājums. Šim nolūkam (VRAA) nepieciešams finansējums

460 900 euro (2016.gadā); 509 500 euro (2017.gadā un turpmāk ik gadu):

2016.gadā:

Sistēmas uzturēšanai 690 c/d x 420 euro /c/d = 289 800 euro,

Drošības auditam 2 auditi (LVP un VISS) x 30 000 euro vid.izm. = 60 000 euro,

Datu centra pakalpojumiem 708,33 euro vid.izm.mēn x 12 mēn. = 8 500 euro,

Serveru un datu glabātuvju infrastruktūras uzturēšanai (summas noteiktas vadoties no līdzšinējās pieredzes iepirkumos,

iepērkot līdzīgus pakalpojumus un balstoties uz ekspertu viedokli) 32 400 euro,

IT programmatūras uzturēšanai 69 000 euro,

IT infrastruktūras Oracle datu bāzu darbības

un drošības auditam - 4 auditi (VISS) x 300 euro vid.izm. = 1 200 euro;

2017.gadā un turpmāk ik gadu:

Sistēmas uzturēšanai 690 c/d x 420 euro /c/d = 289 800 euro,

Drošības auditam 2 auditi (LVP un VISS) x 30 000 euro vid.izm. = 60 000 euro,

Datu centra pakalpojumiem 708,33 euro vid.izm.mēn x 12 mēn. = 8 500 euro,

Serveru un datu glabātuvju infrastruktūras uzturēšanai (summas noteiktas vadoties no līdzšinējās pieredzes iepirkumos,

iepērkot līdzīgus pakalpojumus un balstoties uz ekspertu viedokli) 81000** euro,

IT programmatūras uzturēšanai 69 000 euro,

IT infrastruktūras Oracle datu bāzu darbības

un drošības auditam - 4 auditi (VISS) x 300 euro vid.izm. = 1 200 euro;

Ņemot vērā, ka likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" VARAM jaunajai politikas iniciatīvai "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešana" tika papildus piešķirts finansējums 2014.gadā 425 840 euro, 2015.gadā 460 373 euro un 2016.gadā 861 871 euro, tajā skaitā Valsts reģionālās attīstības aģentūrai 2014.gadā 326 008 euro, 2015.gadā 360 541 euro, 2016.gadā 762 039 euro, no tiem VISS/VVPP (portāls Latvija.lv) nodrošinājumam 2014.gadā 60 720 euro, 2015.gadā 62 855 euro un 2016.gadā 232 888 euro; papildus nepieciešams finansējums VISS/VVPP (portāls Latvija.lv) nodrošinājumam 2016.gadā 228 012 euro, 2017.gadā 276 612 euro, 2018.gadā un turpmāk ik gadu 276 612 euro.

---

^* Informācija sniegta tikai par pasākumiem, kuros konstatēta izmaiņu nepieciešamība attiecībā pret iepriekš apstiprināto finansējuma pārdali vai kuri iepriekšējā finansējuma pārdalē nesaņēma nepieciešamo atbalstu, kā arī iniciatīvām, kas līdz iepriekšējai finansējuma pārdalei vēl netika konstatētas (aprēķini norādīti ietverot 12.11.2014. MK sēdē lemto finansējuma pārdali).

^** Sakarā ar to, ka 2016.gada 31.decembrī beidzas garantijas termiņš, ar 2017.gada 1.janvāri nepieciešams nodrošināt ārpus grarantijas uzturēšanu, kas izmaksu apjoma ziņā ir lielākas par uzturēšanas izmaksām garantijas periodā.

 

DIV nodrošinājums. Šim nolūkam (VRAA) nepieciešams finansējums

178 720 euro (2016.gadā un turpmāk ik gadu); , t.sk.:

2016.gadā un turpmāk ik gadu:

Sistēmas uzturēšanai 331 c/d x 420 euro /c/d = 139 020 euro,

Drošības auditam 1 audits x 30 000 euro vid.izm. = 30 000 euro,

Datu centra pakalpojumiem 708,33 euro vid.izm.mēn x 12 mēn. = 8 500 euro,

IT infrastruktūras Oracle datu bāzu darbības

un drošības auditam - 4 auditi x 300 euro vid.izm. = 1 200 euro;

Ņemot vērā, ka likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" VARAM jaunajai politikas iniciatīvai "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešana" tika papildus piešķirts finansējums 2014.gadā 425 840 euro, 2015.gadā 460 373 euro un 2016.gadā 861 871 euro, tajā skaitā Valsts reģionālās attīstības aģentūrai 2014.gadā 326 008 euro, 2015.gadā 360 541 euro, 2016.gadā 762 039 euro, no tiem DIV nodrošinājumam 2014.gadā 17 686 euro, 2015.gadā 34 049 euro un 2016.gadā 72 786 euro; papildus nepieciešams finansējums DIV nodrošinājumam 2016.-, 2018.gadā un turpmāk ik gadu 105 934 euro.

ĢIS nodrošinājums. Šim nolūkam (VRAA) nepieciešams finansējums

256 500 euro (2016.gadā); 263 500 euro (2017.gadā un turpmāk ik gadu), t.sk.:

2016.gadā:

Sistēmas uzturēšanai 400 c/d x 420 euro /c/d = 168 000 euro,

Drošības auditam 1 audits x 30 000 euro vid.izm. = 30 000 euro,

Datu centra pakalpojumiem 708,33 euro vid.izm.mēn x 12 mēn. = 8 500 euro,

Serveru un licenču uzturēšanai 2 servera licences x 3 000 euro = 6 000 euro

1 ĢDS licence x 44 000 euro uztur.izm. = 44 000 euro.

2017.gadā un turpmāk ik gadu:

Sistēmas uzturēšanai 400 c/d x 420 euro /c/d = 168 000 euro,

Drošības auditam 1 audits x 30 000 euro vid.izm. = 30 000 euro,

Datu centra pakalpojumiem 708,33 euro vid.izm.mēn x 12 mēn. = 8 500 euro,

Serveru un licenču uzturēšanai 2 servera licences x 3 000 euro uztur.izm = 6 000 euro

1 ĢDS licence x 44 000 euro uztur.izm. = 44 000 euro

1 ĢPT licence x 7 000 euro uztur.izm. = 7 000 euro.

Ņemot vērā, ka likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" VARAM jaunajai politikas iniciatīvai "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešana" tika papildus piešķirts finansējums 2014.gadā 425 840 euro, 2015.gadā 460 373 euro un 2016.gadā 861 871 euro, tajā skaitā Valsts reģionālās attīstības aģentūrai 2014.gadā 326 008 euro, 2015.gadā 360 541 euro, 2016.gadā 762 039 euro, no tiem ĢIS nodrošinājumam 2014.gadā 18 142 euro, 2015.gadā 18 142 euro un 2016.gadā 179 624 euro; papildus nepieciešams finansējums ĢIS nodrošinājumam 2016.gadā 76 876 euro, 2017.gadā 83 876 euro, 2018.gadā un turpmāk ik gadu 83 876 euro.

TAPIS (t.sk.RAIMIS) nodrošinājums. Šim nolūkam (VRAA) nepieciešams finansējums

386 188 euro (2016.gadā); 441 943euro (2017.gadā); 443 156euro (2018.gadā), t.sk.:

2016.gadā:

RAIM sistēmas uzturēšanai 80 c/d x 420 euro /c/d = 33 600 euro,

RAIM drošības auditam 1 audits x 13 588 euro audita izm. = 13 588 euro,

"Microstrategy" un "Visual Crossing" licenču uzturēšanai (licenču uzturēšana ar 5% sadārdzinājumu katrā nākošā gadā) = 23 100 euro,

TAPIS sistēmas uzturēšanai 610 c/d x 420 euro /c/d = 256 200 euro,

Drošības auditam 1 audits x 15 000 euro vid.izm. = 15 000 euro,

Datu centra pakalpojumiem vidējās izmaksas gadā 10 000euro,

Infrastruktūras aparatūras un programmatūras uzturēšanas izmaksas gadā= 34 700 euro.

2017.gadā:

RAIM sistēmas uzturēšanai 80 c/d x 420 euro /c/d = 33 600 euro,

RAIM drošības auditam 1 audits x 13 588 euro audita izm. = 13 588 euro,

"Microstrategy" un "Visual Crossing" licenču uzturēšanai (licenču uzturēšana ar 5% sadārdzinājumu katrā nākošā gadā) = 24 255 euro,

TAPIS sistēmas uzturēšanai 610 c/d x 420 euro /c/d = 256 200* euro,

Drošības auditam 1 audits x 15 000 euro vid.izm. = 15 000 euro,

Datu centra pakalpojumiem vidējās izmaksas gadā 10 000** euro,

Infrastruktūras aparatūras un programmatūras uzturēšanas izmaksas gadā = 47 300 euro (sakarā ar to, ka 2016.gada 31.decembrī beidzas garantijas termiņš, ar 2017.gada 1.janvāri nepieciešams nodrošināt ārpus garantijas uzturēšanu, līdz ar to pieaug infrastruktūras uzturēšanas izmaksas),

Infrastruktūras aparatūras un programmatūras atjaunošanas izmaksas gadā 42 000 euro, tajā skaitā 35 000 euro aparatūrai, 7 000 euro licencēm. (Atjaunošana nepieciešama, jo infrastruktūra iegādāta 2012.gadā, pēc piecu gadu ekspluatācijas nepieciešams atjaunot gan aparatūru, gan licences).

---

^* Salīdzinot ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumu Nr.392"Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) minētajiem TAPIS uzturēšanas izdevumiem (94 500 EUR), ir būtiski pieaugušas TAPIS izstrādes izmaksas, jo 2014.gadā ir veikti TAPIS sistēmas funkcionalitātes pilnveidojumi (par summu 410 854 EUR), lai nodrošinātu TAPIS pieejamību produkcijas vidē 2015.gada janvārī. TAPIS funkcionalitātes pilnveidojumi tiek iekļauti sistēmas kopējās izstrādes izmaksās, tādējādi ir pieaugušas arī TAPIS uzturēšanas izmaksas. Analizējot šodienas griezumā TAPIS uzturēšanai nepieciešamo finansējumu pret sākotnējās ietekmes novērtējumu ziņojumā, ir iespējams daudz precīzāk to aprēķināt.

^** Kā liecina pēdējie iepirkumi, tad ir pieaugušas datu centru pakalpojumu izmaksas; ja 2014.gadā tās bija vidēji 8500 euro gadā, tad 2015.gada iepirkumos zemākā cena ir 10 000 euro.

 

2018.gadā:

RAIM sistēmas uzturēšanai 80 c/d x 420 euro/c/d = 33 600 euro,

RAIM drošības auditam 1 audits x 13 588 euro audita izm. = 13 588 euro,

"Microstrategy" un "Visual Crossing" licenču uzturēšanai (licenču uzturēšana ar 5% sadārdzinājumu katrā nākošā gadā) = 25 468 euro,

TAPIS sistēmas uzturēšanai 610 c/d x 420 euro/c/d = 256 200 euro,

Drošības auditam 1 audits x 15 000 euro vid.izm. = 15 000 euro,

Datu centra pakalpojumiem vidējās izmaksas gadā 10 000euro,

Infrastruktūras aparatūras un programmatūras uzturēšanas izmaksas gadā= 47 300 euro.

Infrastruktūras aparatūras un programmatūras atjaunošanas izmaksas gadā 42 000 euro, tajā skaitā 35 000 euro aparatūrai, 7 000 euro licencēm. (Atjaunošana nepieciešama, jo infrastruktūra iegādāta 2013.gadā, pēc piecu gadu ekspluatācijas nepieciešams atjaunot gan aparatūru, gan licences)*.

Ņemot vērā, ka likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" VARAM jaunajai politikas iniciatīvai "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešana" tika papildus piešķirts finansējums 2014.gadā 425 840 euro, 2015.gadā 460 373 euro un 2016.gadā 861 871 euro , tajā skaitā Valsts reģionālās attīstības aģentūrai 2014.gadā 326 008 euro, 2015.gadā 360 541 euro, 2016.gadā 762 039 euro, no tiem TAPIS (t.sk. RAIM) nodrošinājumam 2014.gadā 20 234 euro, 2015.gadā 36 269 euro un 2016.gadā 67 515 euro; papildus nepieciešams finansējums TAPIS (t.sk. RAIM) nodrošinājumam 2016.gadā 318 673 euro, 2017.gadā 374 428 euro, 2018.gadā 375 641 euro.

---

^* Infrastruktūrās atjaunošanas izmaksas vidēji gadā 42 000 EUR, tiek plānots, ka 2017.gadā atjauno 2012.gadā iegādāto infrastruktūru, 2018.gadā- 2013.gadā iegādāto infrastruktūru; 2019.gadā- 2014.gadā iegādāto infrastruktūru un tā joprojām ik gadu.

 

Nodrošināt IKT koplietošanas platformas izveides administratīvo kapacitāti. Šim nolūkam (VRAA) nepieciešamas izveidot 17 jaunas amata vietas ar kopējo finansējumu

447 021 euro (2017.gadā); 399 812 euro (2018.gadā un turpmāk ik gadu), t.sk.:

2017.gadā - 447 021 euro,

tajā skaitā:

Atlīdzība17 jaunām amata vietām - 359 675 euro ik gadu:

tajā skaitā:

• Palīdzības dienests, zvanu centrs, pieteikumu apstrādes sistēma, Foglight(IT pakalpojumu monitoringa tīkls):

- 2 sistēmu administratoriem (amata saime 19.5, amata līmenis IVA, mēnešalgu grupa 12, alga 1647 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1647*12*1.2359*2 darbinieki = 48 853 euro

- 1 lietotāju atbalsta speciālists (amata saime 19.6, amata līmenis III, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 euro)

Alga gadā 1174*12*1.2359*1 darbinieks = 17 411 euro

• IKT koplietošanas komponenšu darbības nodrošināšana un attīstība:

- 4 sistēmu analītiķiem (amata saime 19.3, amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1382*12*1.2359*4 darbinieki = 81 984 euro

- 3 sistēmu administratoriem (amata saime 19.5, amata līmenis IIIA, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1174*12*1.2359*3 darbinieki = 52 234 euro

• Datu apmaiņas infrastruktūra:

- 1 sistēmu administratoriem (amata saime 19.5, amata līmenis IVA, mēnešalgu grupa 12, alga 1647 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1647*12*1.2359*1 darbinieks = 24 426 euro

- 2 sistēmu analītiķiem (amata saime 19.3, amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1382*12*1.2359*2 darbinieki = 40 992 euro

• Informācijas sistēmu administrēšanas nodrošināšana:

- 3 sistēmu administratoriem (amata saime 19.5, amata līmenis IVA, mēnešalgu grupa 12, alga 1647 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1647*12*1.2359*3 darbinieki = 73 279 euro

- 1 sistēmu analītiķiem (amata saime 19.3, amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1382*12*1.2359*1 darbinieks = 20 496 euro

Izdevumi darba vietu iekārtošanai:

17 jaunām amata vietām darba vietas iekārtošanas izmaksas:

Datortehnikas komplekta izmaksas - 2 277 euro *17 =38 709 euro

(datortehnikas komplektā ietilpst standartprogrammatūra 711 euro, papildus programmatūra 428 euro, dators ar monitoru - 1138 euro)

Mēbeļu izmaksas - 500 euro (galds un krēsls) *17=8 500 euro

Izdevumi darba vietu uzturēšanai:

17 darba vietu uzturēšanas izmaksas gadā - 2361*17 = 40 137 euro

(izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā VRAA vidējās uzturēšanas izmaksas uz 1 darbinieku 2012.gadā)

viena darbinieka gada uzturēšanas izmaksās - 2361 euro ietilpst:

EKK 2110 vietējie komandējumi - 206 euro,

EKK 2219 pasts, internets, telefons - 160 euro,

EKK 2223 elektrība - 306 euro,

EKK 2229 komunālie pakalpojumi - 455 euro,

EKK 2230 administratīvie izdevumi - 221 euro,

EKK 2240 tehnikas remonts, telpu uzturēšana - 505 euro,

EKK 2260 auto īre - 216 euro,

EKK 2310 biroja preces un inventārs - 132 euro,

EKK 2322 degviela, - 86 euro,

EKK 2350 saimniecības preces - 74 euro.

2018.gadā un turpmāk ik gadu - 399 812 euro,

tajā skaitā:

Atlīdzība17 amata vietām - 359 675 euro ik gadu:

tajā skaitā:

• Palīdzības dienests, zvanu centrs, pieteikumu apstrādes sistēma, Foglight(IT pakalpojumu monitoringa tīkls):

- 2 sistēmu administratoriem (amata saime 19.5, amata līmenis IVA, mēnešalgu grupa 12, alga 1647 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1647*12*1.2359*2 darbinieki = 48 853 euro

- 1 lietotāju atbalsta speciālists (amata saime 19.6, amata līmenis III, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 euro)

Alga gadā 1174*12*1.2359*1 darbinieks = 17 411 euro

• IKT koplietošanas komponenšu darbības nodrošināšana un attīstība:

- 4 sistēmu analītiķiem (amata saime 19.3, amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1382*12*1.2359*4 darbinieki = 81 984 euro

- 3 sistēmu administratoriem (amata saime 19.5, amata līmenis IIIA, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1174*12*1.2359*3 darbinieki = 52 234 euro

• Datu apmaiņas infrastruktūra:

- 1 sistēmu administratoriem (amata saime 19.5, amata līmenis IVA, mēnešalgu grupa 12, alga 1647 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1647*12*1.2359*1 darbinieks = 24 426 euro

- 2 sistēmu analītiķiem (amata saime 19.3, amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1382*12*1.2359*2 darbinieki = 40 992 euro

• Informācijas sistēmu administrēšanas nodrošināšana:

- 3 sistēmu administratoriem (amata saime 19.5, amata līmenis IVA, mēnešalgu grupa 12, alga 1647 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1647*12*1.2359*3 darbinieki = 73 279 euro

- 1 sistēmu analītiķiem (amata saime 19.3, amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1382*12*1.2359*1 darbinieks = 20 496 euro

Izdevumi darba vietu uzturēšanai:

17 darba vietu uzturēšanas izmaksas gadā - 2361 euro *17 = 40 137 euro

(izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā VRAA vidējās uzturēšanas izmaksas uz 1 darbinieku 2012.gadā)

viena darbinieka gada uzturēšanas izmaksās - 2361 euro ietilpst:

EKK 2110 vietējie komandējumi - 206 euro,

EKK 2219 pasts, internets, telefons - 160 euro,

EKK 2223 elektrība - 306 euro,

EKK 2229 komunālie pakalpojumi - 455 euro,

EKK 2230 administratīvie izdevumi - 221 euro,

EKK 2240 tehnikas remonts, telpu uzturēšana - 505 euro,

EKK 2260 auto īre - 216 euro,

EKK 2310 biroja preces un inventārs - 132 euro,

EKK 2322 degviela, - 86 euro,

EKK 2350 saimniecības preces - 74 euro.

Elektroniskās adreses nodrošināšanai. Šim nolūkam (VRAA) nepieciešams finansējums

98 254 euro (2017.gadā); 126 654 euro (2018.gadā), t.sk.:

2017.gadā:

E-adreses infrastruktūras atbalsta izmaksas ik gadu 55 654 euro,

132,5 c/d x 420 euro /c/d = 55 654 euro

Valsts iestāžu darbinieku apmācības oficiālās elektroniskās adreses izmantošanā (e-adreses izmantošana, e-adrešu kataloga izmantošana) - 42 600 euro,

600 cilvēkstundas (norādīts kopējais stundu skaits, kas tiek sadalīts ar apmācāmo skaitu un vienas apmācības garumu; apjoms ietver apmācību satura, nodrošinājuma un infrastruktūras izmaksas - noteiktas, vadoties no iepriekšējas pieredzes ar līdzīga apjoma sistēmas ieviešanu) x 71 euro (pēc vidējās tirgus cenas) (ar PVN) = 42 600 euro.

2018.gadā:

E-adreses infrastruktūras atbalsta izmaksas ik gadu 55 654 euro,

132,5 c/d x 420 euro /c/d = 55 654 euro

Valsts iestāžu darbinieku apmācības oficiālās elektroniskās adreses izmantošanā (e-adreses izmantošana, e-adrešu kataloga izmantošana) - 71 000 euro,

1000 cilvēkstundas (norādīts kopējais stundu skaits, kas tiek sadalīts ar apmācāmo skaitu un vienas apmācības garumu; apjoms ietver apmācību satura, nodrošinājuma un infrastruktūras izmaksas - noteiktas, vadoties no iepriekšējas pieredzes ar līdzīga apjoma sistēmas ieviešanu) x 71 euro (pēc vidējās tirgus cenas) (ar PVN) = 71 000 euro.

Nodrošināt Elektroniskās adreses (jauno) funkciju kapacitāti.

Šim nolūkam (VRAA) nepieciešamas izveidot 2 jaunas amata vietas 2017.gadā un papildu 3 jaunas mata vietas 2018.gadā ar finansējumu

45 095 euro (2017.gadā); 107 187 euro (2018.gadā);

2017.gadā - 45 095 euro,

tajā skaitā:

Atlīdzība 34 823 euro - 2 jaunām amata vietām, (kuri izstrādās un ieviesīs e-adreses 1.kārtas tehnisko risinājumu, nodrošinās atbalsta funkcijas (sistēmas uzturēšana, programmēšana), izstrādās un ieviesīs 2.kārtas tehnisko risinājumu)

- 2 sistēmu analītiķim (amata saime 19.4, amata līmenis III, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1174*12*1.2359*2 darbinieki = 34 823 euro

Izdevumi darba vietu iekārtošanai:

2 jaunām amata vietām darba vietas iekārtošanas izmaksas:

Datortehnikas komplekta izmaksas - 2 275 euro *2 =4 550 euro

(datortehnikas komplektā ietilpst standartprogrammatūra 711 euro, papildus programmatūra 428 euro, dators ar monitoru -1136 euro)

Mēbeļu izmaksas - 500 euro (galds un krēsls) *2=1 000 euro

Izdevumi darba vietu uzturēšanai:

2 darba vietu uzturēšanas izmaksas:

2 361*2 = 4 722 euro (izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā VRAA vidējās uzturēšanas izmaksas uz 1 darbinieku 2012.gadā)

viena darbinieka gada uzturēšanas izmaksās - 2361 euro ietilpst: EKK 2110 vietējie komandējumi - 206 euro, EKK 2219 pasts, internets, telefons - 160 euro, EKK 2223 elektrība - 306 euro, EKK 2229 komunālie pakalpojumi - 455 euro, EKK 2230 administratīvie izdevumi - 221 euro, EKK 2240 tehnikas remonts, telpu uzturēšana - 505 euro, EKK 2260 auto īre - 216 euro, EKK 2310 biroja preces un inventārs - 132 euro, EKK 2322 degviela, - 86 euro, EKK 2350 saimniecības preces - 74 euro.

2018.gadā - 107 187 euro,

tajā skaitā:

Atlīdzība 87 057 euro 5 amata vietām, tajā skaitā 3 jaunām amata vietām no 2017. gada, (kuri izstrādās un ieviesīs e-adreses 1.kārtas tehnisko risinājumu, nodrošinās atbalsta funkcijas (sistēmas uzturēšana, programmēšana), izstrādās un ieviesīs 2.kārtas tehnisko risinājumu)

- 3 sistēmu analītiķim (amata saime 19.4, amata līmenis III, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1174*12*1.2359*3 darbinieki = 52 234 euro

- 2 sistēmu administratoriem (amata saime 19.5, amata līmenis IIIA, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1174*12*1.2359*2 darbinieki = 34 823 euro

Izdevumi darba vietu iekārtošanai:

3 jaunām amata vietām darba vietas iekārtošanas izmaksas:

Datortehnikas komplekta izmaksas - 2 275 euro *3 =6 825 euro

(datortehnikas komplektā ietilpst standartprogrammatūra 711 euro, papildus programmatūra 428 euro, dators ar monitoru - 1136 euro)

Mēbeļu izmaksas - 500 euro (galds un krēsls) *3=1 500 euro

Izdevumi darba vietu uzturēšanai:

5 darba vietu uzturēšanas izmaksas:

2 361 euro *5 = 11 805 euro (izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā VRAA vidējās uzturēšanas izmaksas uz 1 darbinieku 2012.gadā)

viena darbinieka gada uzturēšanas izmaksās - 2361 euro ietilpst: EKK 2110 vietējie komandējumi - 206 euro, EKK 2219 pasts, internets, telefons - 160 euro, EKK 2223 elektrība - 306 euro, EKK 2229 komunālie pakalpojumi - 455 euro, EKK 2230 administratīvie izdevumi - 221 euro, EKK 2240 tehnikas remonts, telpu uzturēšana - 505 euro, EKK 2260 auto īre - 216 euro, EKK 2310 biroja preces un inventārs - 132 euro, EKK 2322 degviela, - 86 euro, EKK 2350 saimniecības preces - 74 euro.

Nodrošināt Ģeoportāla pārziņa (jauno) funkciju kapacitāti.

Šim nolūkam (VRAA) nepieciešamas izveidot 3 jaunas amata vietas ar finansējumu

74 663 euro (2017.gadā); 66 332 euro (2018.gadā un turpmāk ik gadu)

2017.gadā - 74 663 euro,

tajā skaitā:

Atlīdzība 3 jaunām amata vietām - 59 249 euro ik gadu:

- 1 sistēmu administratoram (amata saime 19.5, amata līmenis IVA, mēnešalgu grupa 12, alga 1647 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1647*12*1.2359*1 darbinieks = 24 426 euro

- 2 lietotāju atbalsta speciālistiem (amata saime 19.6, amata līmenis III, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1174*12*1.2359*2 darbinieki = 34 823 euro

Izdevumi darba vietu iekārtošanai:

3 jaunām amata vietām darba vietas iekārtošanas izmaksas:

Datortehnikas komplekta izmaksas - 2 277 euro *3 =6 831 euro

(datortehnikas komplektā ietilpst standartprogrammatūra 711 euro, papildus programmatūra 428 euro, dators ar monitoru - 1138 euro)

Mēbeļu izmaksas - 500 euro (galds un krēsls) *3=1 500 euro.

Izdevumi darba vietu uzturēšanai:

3 darba vietu uzturēšanas izmaksas gadā - 2 361 euro *3 = 7 083 euro (izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā VRAA vidējās uzturēšanas izmaksas uz 1 darbinieku 2012.gadā).

Viena darbinieka gada uzturēšanas izmaksās - 2 361 euro ietilpst: vietējie komandējumi - 206 euro, pasts, internets, telefons - 160 euro, elektrība - 306 euro, komunālie pakalpojumi - 455 euro, administratīvie izdevumi - 221 euro, tehnikas remonts, telpu uzturēšana - 505 euro, auto īre - 216 euro, biroja preces un inventārs - 132 euro, degviela, - 86 euro, saimniecības preces - 74 euro.

2018.gadā un turpmāk ik gadu - 66 332 euro,

tajā skaitā:

Atlīdzība 3 amata vietām - 59 249 euro ik gadu:

- 1 sistēmu administratoram (amata saime 19.5, amata līmenis IVA, mēnešalgu grupa 12, alga 1647 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1647*12*1.2359*1 darbinieks = 24 426 euro

- 2 lietotāju atbalsta speciālistiem (amata saime 19.6, amata līmenis III, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 euro) un darba devēja VSAOI:

Alga gadā 1174*12*1.2359*2 darbinieki = 34 823 euro

Izdevumi darba vietu uzturēšanai:

3 darba vietu uzturēšanas izmaksas gadā - 2 361 euro *3 = 7 083 euro (izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā VRAA vidējās uzturēšanas izmaksas uz 1 darbinieku 2012.gadā).

Viena darbinieka gada uzturēšanas izmaksās - 2 361 euro ietilpst: vietējie komandējumi - 206 euro, pasts, internets, telefons - 160 euro, elektrība - 306 euro, komunālie pakalpojumi - 455 euro, administratīvie izdevumi - 221 euro, tehnikas remonts, telpu uzturēšana - 505 euro, auto īre - 216 euro, biroja preces un inventārs - 132 euro, degviela, - 86 euro, saimniecības preces - 74 euro.

Nodrošināt TAPIS pārziņa funkciju, šim nolūkam VARAM nepieciešams finansējums 2 amata vietām:

23 275 euro (2016.gadā); 49 680 euro (2017.gadā); 46 550 euro (2018.gadā un turpmāk ik gadu)

2016.gadā:

Atlīdzība 1 amata vietām ik gadu:

1 vecākais eksperts - amata saime 36. amata līmenis III, mēnešalgu grupa 12, alga 1 382 euro

1 darbinieks * 1382 euro * 12mēn. * 1,2359 Ddnod. = 20 496 euro

Vienas darba vietas uzturēšanas izmaksas gadā 2 779 euro veido:

sakaru pakalpojumi 256 euro,

komunālie pakalpojumi,

elektrība 737 euro,

telpu īre un uzturēšana 1 305 euro,

materiāli, biroja preces 481 euro;

2017.gadā:

Atlīdzība 2 amata vietām 40 992 euro:

2 vecākie eksperti - amata saime 36. amata līmenis III, mēnešalgu grupa 12, alga 1 382 euro

2 darbinieki * 1382 euro * 12mēn. * 1,2359 Ddnod. = 40 992 euro

Darba vietas iekārtošanas izmaksas 2017. gadā 3 130 euro:

standartprogrammatūra 711 euro, papildus programmatūra 570 euro, dators ar monitoru 1 138 euro, darba vietas komplekts (galds, skapis, dokumentu skapis, atvilkņu bloks) 711 euro

1 darba vieta * 3 130 euro =3 130 euro

2 darba vietu uzturēšanas izmaksas * 2 779 euro = 5 558 euro;

2018.gadā:

Atlīdzība 2 amata vietām ik gadu 40 992 euro;

Iekārtoto 2 darbavietu uzturēšanas izmaksas ik gadu 5 558 euro.