Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) izstrādātas, lai turpinātu esošo rīcībpolitiku informācijas sabiedrības attīstības jomā un noteiktu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas prioritātes Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas 2014.–2020.gada periodam. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kuru septiņu gadu periodam izstrādājusi darba grupa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā. Darba grupā piedalījās nozaru ministriju, Valsts kancelejas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares asociāciju, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Balstoties uz pieredzi, kas gūta, ieviešot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.–2013.gadam, kā arī analizējot nacionālā līmeņa prioritātes, ir definēts pamatnostādņu mērķis: nodrošinot iespēju ikvienam izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes un valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darba vietu radīšanā.

Pamatnostādņu vadmotīvs ir ekonomiskā izaugsme un darba vietas. Katrs pamatnostādņu rīcības virziens ir vērsts uz konkurētspējas celšanu, ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu izveidi. Lai to panāktu, īpaša uzmanība pamatnostādnēs ir veltīta atvērto datu principa ieviešanai publiskajā pārvaldē. Tas sevī slēpj līdz šim īsti nenovērtētu digitālās ekonomikas attīstības potenciālu, pārvēršot informācijas resursus, kuri rodas publiskajā pārvaldē un kuru mērķis ir nodrošināt publiskās pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildi, jaunās inovatīvās biznesa idejās un pakalpojumos, kas spēj ģenerēt ienākumus, darba vietas un nodokļus. Otrs jautājums, kam pamatnostādnēs pievērsta pastiprināta uzmanība saistībā ar ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, ir administratīvā sloga mērķtiecīga samazināšana, optimizējot publiskās pārvaldes pamatdarbības procesus un paaugstinot tās efektivitāti, kā arī vienkāršojot publisko pakalpojumu saņemšanu. To nodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas un rīki. Tādējādi uzņēmējiem samazināsies administratīvais slogs un ar to saistītās izmaksas, kas ļaus vairāk koncentrēt resursus pašai uzņēmējdarbībai.

Ņemot vērā situācijas analīzi informācijas sabiedrības jomā un Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2006.–2013.gadam un uz to pamata izstrādāto attīstības plānu gala ietekmes novērtējumu, kā arī Eiropas Savienības attīstības plānošanas dokumentos izvirzītās prioritātes informācijas sabiedrības jomā, politikas plānošanas 2014.–2020.gada periodam ir noteikti septiņi rīcības virzieni:

1. IKT izglītība un e-prasmes.

2. Plaši pieejama piekļuve internetam.

3. Moderna un efektīva publiskā pārvalde.

4. E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai.

5. Pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum.

6. IKT pētniecība un inovācija.

7. Uzticēšanās un drošība.

Pamatnostādnes tiks īstenotas no valsts budžeta līdzekļiem, piesaistot arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus un privāto finansējumu. Pamatnostādnēs noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu finanšu avotu finansējums. Īstenojot pamatnostādņu ietvaros paredzēto pārvaldes procesu optimizāciju un pārstrukturizāciju, ilgtermiņā tiks veicināts lietderīgāks un efektīvāks valsts budžeta līdzekļu izlietojums informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas attīstībai.