1.pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību tiek īstenoti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie fiskālās politikas principi un šādi vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni:

1) ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, nodrošinot nozaru finansējumu valsts budžeta iespēju robežās;

2) darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana nolūkā mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un paaugstināt dzīves kvalitāti, it īpaši ģimenēm ar bērniem.

2.pants. Izstrādājot turpmāko gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likumu projektus, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, nodrošināt pakāpenisku virzību uz 2012.gada 10.maijā Saeimā apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto indikatīvo mērķi — sasniegt valsts aizsardzības finansējuma apmēru līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta (turpmāk — IKP) līdz 2020.gadam.

3.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze salīdzināmajās cenās 2014.gadam 11 562 300 000 euro apmērā, 2015.gadam 12 021 800 000 euro apmērā un 2016.gadam 12 501 800 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2014.gadam 24 763 600 000 euro apmērā, 2015.gadam 26 391 800 000 euro apmērā un 2016.gadam 28 136 300 000 euro apmērā.

4.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze salīdzināmajās cenās 2014.gadam 11 502 800 000 euro apmērā, 2015.gadam 11 972 400 000 euro apmērā un 2016.gadam 12 465 500 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2014.gadam 3,7 procenti, 2015.gadam 4,0 procenti, 2016.gadam 4,1 procents, 2017.gadam 4,1 procents un 2018.gadam 3,9 procenti.

5.pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Padomes 1996.gada 25.jūnija regulu (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2014.gadā ir -1 procents no IKP, 2015.gadā -1 procents no IKP un 2016.gadā -0,9 procenti no IKP.

6.pants. Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā 2014.gadā ir -0,9 procenti no IKP, 2015.gadā -0,9 procenti no IKP un 2016.gadā -0,8 procenti no IKP.

7.pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2015. un 2016.gadam saskaņā ar 1.pielikumu.

8.pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2015. un 2016.gadam saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

9.pants. Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 18.pantu, kā arī ievērojot tā pārejas noteikumu 5. un 6.punktu, noteikt izlīdzinātos izdevumus 2016.gadā 1 069 823 066 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 482 809 182 euro un kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 2016.gadā 587 013 884 euro.

10.pants. Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2014.gadā 7 187 498 102 euro, 2015.gadā 7 055 166 121 euro un 2016.gadā 6 426 814 803 euro.

11.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2015. un 2016.gadam saskaņā ar 3.pielikumu.

12.pants. Pamatojoties uz sagatavotajām ieņēmumu prognozēm un apstiprinātajiem valsts budžeta izdevumiem 2014., 2015. un 2016.gadam, kā arī ņemot vērā apstiprinātos pasākumus nodokļu politikas jomā, pašvaldībām vidējā termiņā tiek nodrošināts stabils ieņēmumu pieauguma temps ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu pašvaldību budžetiem 80 procentu un valsts budžetam attiecīgi 20 procentu apmērā.

13.pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2014., 2015. un 2016.gadam tiek noteikts 118 miljoni euro. Finanšu ministrija izvērtē iespējamo kopējo aizņēmumu limitu (kopējo aizņēmumu palielinājumu un iepriekš ņemto aizņēmumu atmaksas) un Latvijas Pašvaldību savienības iesniegtos priekšlikumus aizņēmumu prioritārajiem mērķiem un, sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, paredz tajā nosacījumus pašvaldībām aizņēmumu saņemšanas jomā kārtējam saimnieciskajam gadam, nepārsniedzot vidējā termiņā noteikto pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu.