1. Noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apbraukšana – braukšana garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas virziena maiņu;

2.2. apdzīšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

2.3. apdzīvota vieta – apbūvēta pilsētas vai ciema teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 520. vai 556. ceļa zīmi;

2.4. apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā;

2.5. apsteigšana – braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

2.5.¹ ar alternatīvo degvielu darbināms transportlīdzeklis – mehānisks transportlīdzeklis, kuru pilnībā vai daļēji darbina ar elektroenerģiju, ūdeņradi, dabasgāzi gāzveida agregātstāvoklī, dabasgāzi šķidrā agregātstāvoklī, biometānu, sašķidrināto naftas gāzi vai ar mehānisku enerģiju, kas gūta no mehāniskajos transportlīdzekļos uzstādītas uzglabāšanas iekārtas vai uzstādītiem avotiem, tostarp no siltuma pārpalikuma;

2.5.² bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis – bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1242 par CO₂ emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK, 3. panta 11. punktā;

2.6. bīstama krava – krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

2.7. braukšanas josla – jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi;

2.8. brauktuve – ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām;

2.9. dot ceļu – prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu;

2.10. dzelzceļa pārbrauktuve – ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, – no 134. vai 135. ceļa zīmes;

2.11. dzīvojamā zona – apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 533. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 534. ceļa zīmi;

2.12. elektromobilis – mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas;

2.13. faktiskā masa – transportlīdzekļa masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi (puspiekabi) faktiskā masa ir vilcēja un piekabes (puspiekabes) faktisko masu summa;

2.14. galvenais ceļš – ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205. ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207. ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u. tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu, vai ceļš ar jebkādu segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.). Šā termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu;

2.15. gājēju ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un apzīmēta ar 415. ceļa zīmi;

2.16. gājēju pāreja – brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 535. un 536. ceļa zīmi un (vai) 931. ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei;

2.17. gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un braukšanai ar velosipēdu vai elektroskrejriteni un apzīmēta ar 419. vai 421. ceļa zīmi;

2.18. ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;

2.19. kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei un apzīmēta ar 417. ceļa zīmi;

2.20. krustojums – vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409. ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.) vai iebrauc tajā;

2.21. nomale – ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai;

2.22. pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis – autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu;

2.23. piespiedu apstāšanās – transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa;

2.24. priekšroka – tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

2.25. sadalošā josla – ceļa daļa, kas vienu no otras norobežo blakus brauktuves vai līdztekus izvietotus ceļus (piemēram, gājēju un velosipēdu ceļi) un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai;

2.26. satiksmes regulētājs – persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt;

2.27. stāvēšana – transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;

2.28. transportlīdzekļu sastāvs – mehāniskais transportlīdzeklis, kas savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis;

2.29. velojosla – josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu joslas ir atdalīta ar 920. vai 925. ceļa apzīmējumu vai paaugstinātu apmali (tiek apzīmēta ar 941. ceļa apzīmējumu; var tikt apzīmēta ar 413. un 817. ceļa zīmi);

2.30. velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem un apzīmēta ar 413. ceļa zīmi un 932. vai 941. ceļa apzīmējumu.

(Grozīts ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 487; MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

3. Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas pārvietošanās pa ceļu atļauta:

3.1. ja attiecīgie ceļa posmi tiek slēgti normatīvajos aktos par ceļu satiksmi noteiktajā kārtībā;

3.2. ja speciālo militāro tehniku pavada Militārā policija;

3.3. ja speciālajai militārajai tehnikai priekšpusē ir iedegts baltas gaismas lukturis (lukturi), aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis (lukturi), kā arī papildus ir iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns, kura redzama gan no priekšpuses, gan no aizmugures.

(MK 24.03.2020. noteikumu Nr. 156 redakcijā)

4. Īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošanai, atļauts mopēdiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis, kā arī sniega motocikliem, kas reģistrēti transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu reģistrāciju, un speciālai traktortehnikai, kas reģistrēta traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, bet kurus to izgatavotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē. Piedaloties ceļu satiksmē ar šādu transportlīdzekli, tā vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

5. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts:

5.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas vai kontroles tehniskos līdzekļus;

5.2. bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu.

6. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u. tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai.

7. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, – pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales nav vai ja pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, – pa ārmalu). Ja uz ceļa netiek veikti darbi un atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, gājējiem atļauts pārvietoties pa brauktuves malu arī vairāk nekā vienā rindā, bet ne vairāk kā trīs rindās.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

8. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu, kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šķērsot brauktuvi ar skrituļslidām, skrituļdēli u. tml. inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

9. Gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali ārpus apdzīvotām vietām, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Personām, kuras brauc ratiņkrēslā vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u. tml. pa brauktuves malu vai nomali, atļauts pārvietoties pa jebkuru ceļa pusi.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

10. Diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

(Grozīts ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496)

11. Organizētas cilvēku grupas drīkst pārvietoties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā grupā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Organizētās cilvēku grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas personām atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos – papildus arī ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

12. Bērnu grupas drīkst pārvietoties pa ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, – tikai diennakts gaišajā laikā pa ceļa labās puses nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Bērnu grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

13. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja gājēja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu, iepriekš pārliecinoties, ka netuvojas transportlīdzekļi.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

14. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, – transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk – luksofors) signāli.

15. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

16. Ārpus gājēju pārejas vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transport­līdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārlieci­nājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transport­līdzekļu satiksme.

17. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, ja iespējams, jāapstājas uz "drošības saliņas". Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

18. Gājējiem aizliegts:

18.1. šķērsot brauktuvi vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi, izņemot vietas, kur nožogojumos ir speciāli ierīkoti ceļa šķērsošanai paredzēti pārtraukumi;

18.2. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja brauktuvei ir četras vai vairāk braukšanas joslas un ja nav sadalošās joslas;

18.3. (svītrots ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56);

18.4. iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transport­līdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību.

(Grozīts ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496; MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

19. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.

20. Gaidīt pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, – uz ietves vai nomales.

21. Pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, drīkst tikai pēc tam, kad tas pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 219 redakcijā)

22. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses. Ja no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transport­līdzekļu braukšanai.

23. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve) braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

24. Pasažieriem aizliegts:

24.1. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību;

24.2. atvērt transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus;

24.3. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma.

25. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi:

25.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 218., 219. un 220. punktā minētajām prasībām;

25.2. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

25.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāji);

25.4. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām);

25.5. vadot mopēdu, motociklu, triciklu vai kvadriciklu, braukt ar galvā uzvilktu aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres (izņemot gadījumu, ja transportlīdzeklim ir slēgta virsbūve);

25.6. piespiedu apstāšanās gadījumā nepietiekamas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā, izejot uz brauktuves vai atrodoties uz nomales, jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem;

25.7. apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs, pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersona vai muitas amatpersona dod norādījumu:

25.7.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām atbilstošs operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav;

25.7.2. ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku kompetentās iestādes amatpersona var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis;

25.8. palikt sēdvietā un bez uzaicinājuma to neatstāt, ja transportlīdzeklis apturēts pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma;

25.9. pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas, tai skaitā policijas vai muitas darbinieka prasībai nogādāt transportlīdzekli kontroles veikšanas vietā, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai, ļaut veikt šo noteikumu 218., 219. un 220. punktā minētā aprīkojuma apskati.

(Grozīts ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

25.¹ Traktortehnikas vadītājam papildus šo noteikumu 25. punktā minētajām prasībām ir pienākums apturēt traktortehniku pēc Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras amatpersonas norādījuma.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

26. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš.

27. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem un pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem (ja nav konstruktīvi izveidota ceļa elementa, kas atdala brauktuvi, piemēram, barjeras, sadalošās joslas) jādod tam ceļš, apturot transportlīdzekli pie ietves vai uz nomales, vai, ja tā aizņemta, – iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāaptur transportlīdzeklis pirms šķērsojamās brauktuves. Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad garām ir pabraucis transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas).

28. Tuvojoties stāvošam operatīvajam transportlīdzeklim, kuram ir iedegta mirgojoša zila bākuguns, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.

29. Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:

29.1. glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi;

29.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu);

29.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai;

29.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;

29.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas);

29.6. nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos.

30. Šo noteikumu 29. punktā minētajos gadījumos operatīvo transport­līdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, izņemot prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi.

31. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatī­vajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni.

32. Lai nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos, operatīvajam transportlīdzeklim, kas veic aizsargājamo amat­personu aizsardzību (apsardzi), ir tiesības, izbraucot no kolonnas, aizšķērsot ceļu transportlīdzeklim, kurš rada draudus aizsargājamās amatpersonas dzīvībai vai veselībai.

33. Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu). Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu 98. punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem vai kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem.

34. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir speciāls krāso­jums un piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 121.4., 121.6., 121.7., 121.9., 121.10., 121.11., 121.12., 122.2., 122.3., 122.4. un 292.15. apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transport­līdzekļiem paredzētajām joslām.

35. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bet nav speciāla krāsojuma un kuri pilda šo noteikumu 29.6. apakšpunktā minētos dienesta uzdevumus, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 121.4., 121.6., 121.7., 121.9., 121.11., 121.12., 122.3. un 122.4. apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem paredzētajām joslām.

36. Iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku. To lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāiededz transportlīdzekļu vadītājiem, kas:

36.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas;

36.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai stipras iedarbības indīgas vielas;

36.3. uz ceļa veic ceļa uzturēšanas darbus, kā arī citus remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus;

36.4. vada traktortehniku ar divām piekabēm;

36.5. pavada velosipēdu vadītājus treniņnodarbību laikā;

36.6. vada speciālo militāro tehniku šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajā gadījumā.

(Grozīts ar MK 24.03.2020. noteikumiem Nr. 156)

37. Ja, veicot ceļa uzturēšanas, remonta, avārijas vai ceļu satiksmes negadī­juma seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļu vadītāji iedeguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības un atkāpties no šo noteikumu 85., 86., 87., 88., 92., 93., 95. un 97. punktā minētajām prasībām, bet, veicot ceļa uzturēšanas darbus, – arī atrasties tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt minēto transportlīdzekļu vadītāju darbu, un viņiem jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.

38. Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts iedegt arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifiskiem uzdevumiem (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u. tml.), transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti specifiskiem uzdevumiem (tehniskās palīdzības, ceļu uzraudzības automobiļi u. tml.), kā arī komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u. tml.) transportlīdzekļus, ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

39. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:

39.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

39.2. dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā;

39.3. dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi;

39.4. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

40. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:

40.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

40.2. vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu.

41. Ja šo noteikumu 40. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji:

41.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

41.2. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

42. Ja šo noteikumu 39., 40. vai 41. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzek­ļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai un tas nav pretrunā ar policijas norādījumiem, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli.

43. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transport­līdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu.

44. Satiksmi regulē:

44.1. ar luksoforiem (1. pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksoforus izgatavo un uzstāda atbilstoši standartu LVS EN 12368:2015 "Satiksmes regulēšanas tehniskie līdzekļi. Luksofori" un LVS 370:2010 "Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori" prasībām;

44.2. satiksmes regulētāji.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

45. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme:

45.1. zaļš signāls atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls, var lietot zaļu mirgojošu signālu. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var lietot informācijas tablo;

45.2. dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu;

45.3. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļa darbu vietu vai citu bīstamu ceļa posmu. Lai informētu par neregulējamu gājēju pāreju vai vietu, kur satiksme netiek regulēta un brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, var lietot dzeltenu mirgojošu signālu vai divus pārmaiņus mirgojošus dzeltenus signālus ar attiecīgi cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu;

45.4. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti;

45.5. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu aizliedz kustību un informē, ka iedegsies zaļais signāls;

45.6. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir aizliegta;

45.7. melna bulta (bultas) uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad iedegsies zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona;

45.8. melna bulta (bultas) uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos;

45.9. sarkana krusta signāls uz melna fona informē par to, ka pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem luksoforā deg aizliedzošais signāls.

46. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu vai velosipēda simbolu attiecas tikai uz gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem. Šo noteikumu 202. un 212.² punktā minētajā gadījumā, kad velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājs šķērso brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, viņam jāievēro gājējiem paredzētā luksofora signāls.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 290 redakcijā)

47. Lai informētu neredzīgos gājējus par luksoforu gaismas maiņas signālu pogas atrašanās vietu, kā arī lai informētu gājējus, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājus par luksofora gaismas signālu, kas atļauj šķērsot brauktuvi, gājēju vai gājēju un velosipēdu luksofora gaismas signālus var papildināt ar skaņas signāliem.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 290 redakcijā)

48. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslā var lietot luksoforus ar sarkanu "X" veida signālu, zaļu lejup vērstas bultas signālu un dzeltenu lejup slīpi vērstas bultas signālu (luksoforus ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā). Šiem signāliem ir šāda nozīme:

48.1. sarkans "X" veida signāls aizliedz braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;

48.2. zaļš lejup vērstas bultas signāls atļauj braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;

48.3. dzeltens lejup slīpi vērstas bultas signāls norāda, ka nekavējoties jāpārkārtojas uz bultas norādīto braukšanas joslu.

49. Ja šo noteikumu 48. punktā minētie luksofora signāli ir izslēgti, joslā, virs kuras luksofors novietots, iebraukt aizliegts.

50. Tramvaju satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti "T" burta veidā. Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais – taisni, labais – pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts.

51. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme:

51.1. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā:

51.1.1. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem – taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi;

51.1.2. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts;

51.2. labā roka iztaisnota priekšā:

51.2.1. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem – visos virzienos;

51.2.2. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi;

51.2.3. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts;

51.2.4. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras;

51.3. roka pacelta augšā – transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētos gadījumus.

52. Satiksmes regulētājs var dot arī citus transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus. Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli. Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.

53. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu 48. punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums) vai 546. ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums) vai 546. ceļa zīmes, transport­līdzeklis jāaptur šādās vietās:

53.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos – pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, – pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, – pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transport­līdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta;

53.2. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm – saskaņā ar šo noteikumu 155. punktu.

54. Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 53. punktā minētajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šā transport­līdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas".

55. Transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu prasībām.

56. Amatpersonai, kas dod norādījumu apstādināt transportlīdzekli, jābūt tērptai formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un atšķirības zīmi. Ja apstādināšana notiek no šo noteikumu 25.7.1. apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem, gaismu atstarojoša materiāla elementi nav obligāti.

57. Pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u. tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram.

58. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka.

59. Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka.

60. Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka. Velosipēda vadītājam atļauts nerādīt bremzēšanas signālu.

61. Signāls ar roku jārāda nepārprotami, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu skaidri redzēt.

62. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda, ja tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

63. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu.

64. Signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.

65. Izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u. tml.), transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu.

66. Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso.

67. Apdzīvotās vietās transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētās pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš.

68. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzek­ļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.

69. Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, tramvajam ir priekšroka.

70. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, ja jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409. ceļa zīme). Mopēdu vadītājiem nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā ārpus apdzīvotām vietām atļauta arī no brauktuves labās malas, dodot ceļu tajā pašā un pretējā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem.

71. Ja braukšanas joslas kreisajā pusē vienā līmenī ar to atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, jānogriežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes.

72. Ja krustojumā joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 513.–518. ceļa zīme, uz tramvaja sliežu klātnes uzbraukt aizliegts, izņemot gadījumu, ja tā ir iekļauta kādā ar minētajām ceļa zīmēm noteiktā braukšanas joslā.

73. Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē.

74. Ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu ceļa klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās.

75. Ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šīs prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.

76. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

77. Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas vai labās nomales, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

78. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses.

79. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, transportlīdzekļa vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā, un transport­līdzekļa vadītājs drīkst samazināt braukšanas ātrumu, tikai atrodoties uz tās.

80. Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu.

81. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās:

81.1. uz gājēju pārejām;

81.2. tuneļos;

81.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

81.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;

81.5. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

82. Braucot atpakaļgaitā, transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transportlīdzekļa vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

82.¹ Aizliegts braukt atpakaļgaitā, ja uz specializētā atkritumu izvešanas transportlīdzekļa ārpus kabīnes atrodas pasažieris.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

83. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem.

84. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, kā arī uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū ir tramvaja sliežu ceļa klātne, tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, iebraukt aizliegts, izņemot gadījumus, ja tā tiek šķērsota kreisā pagrieziena vai apgriešanās manevra laikā.

85. Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

86. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:

86.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas;

86.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

86.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

87. Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt, tikai lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai.

88. Transportlīdzekļi, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, traktortehnika un speciālā militārā tehnika brauc tikai pa labo malējo joslu. Minētajiem transportlīdzekļiem, traktortehnikai un speciālajai militārajai tehnikai citā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apsteigtu, apbrauktu, pārkārtotos pirms nogriešanās pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

(MK 24.03.2020. noteikumu Nr. 156 redakcijā)

89. Ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu.

90. Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 513.–518. ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni krustojumā aizliegts, izņemot gadījumu, ja tā ir iekļauta kādā ar minētajām ceļa zīmēm noteiktā braukšanas joslā.

91. Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts.

92. Ja ceļš apzīmēts ar 505., 507., 509. vai 510. ceļa zīmi, pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, pārējo transport­līdzekļu vadītājiem aizliegts braukt un apturēt transportlīdzekli šajā joslā, izņemot divriteņu mopēdus un motociklus, taksometrus, attiecīgi reģistrētus elektromobiļus, kuriem uzstādītas speciālas nozīmes transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, un, ja kāda no minētajām zīmēm uzstādīta kopā ar 824. papildzīmi, – arī velosipēdus un elektroskrejriteņus. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļus drīkst apturēt joslā, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, lai iekrautu vai izkrautu kravu.

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 219 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290; MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

93. Ja josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem apzīmēta ar 505. ceļa zīmi un 940. ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, transportlīdzekļa vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts ilgstoši braukt pa šo joslu un jānogriežas tuvākajā brauktuvē vai vietā, kur no ceļa nobrauc uz blakusteritoriju. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā, ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi, kā arī lai izbrauktu pa labi uz ceļa ar šādu joslu.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

94. Ja uz brauktuves ierīkota ar 941. ceļa apzīmējumu (un (vai) arī ar 413. ceļa zīmi) apzīmēta velojosla, kas no pārējās brauktuves atdalīta ar platu 920. ceļa apzīmējumu, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem pa velojoslu braukt aizliegts un to šķērsot atļauts tikai 920. ceļa apzīmējuma pārtraukumu vietās.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

95. Ja brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transport­līdzekļa vadītājam jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts tikai pārkārtojoties.

96. Transportlīdzekļa vadītājam, nogriežoties uz ceļa, kas apzīmēts ar 748. ceļa zīmi, aizliegts iebraukt joslā, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927. ceļa apzīmējumu. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai pēc pabraukšanas garām pirmajam pēc krustojuma uzstādītajam šo noteikumu 48. punktā minētajam luksoforam.

97. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts, tikai lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, apbrauktu vai apturētu transportlīdzekli.

99. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

100. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

101. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

102. Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi, ievērojot šo noteikumu 99. punktā minētos nosacījumus, drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu.

103. Citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 101. un 102. punktā, transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

103.1. pārvadājot pasažierus ārpus kabīnes speciāliem darbiem paredzētos kravas automobiļos, kuru furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, – 60 km/h;

103.2. velkot mehāniskos transportlīdzekļus, – 50 km/h;

103.3. velkot šo noteikumu 182. punktā minētos tehnoloģiskos agregātus – piekabes, – 40 km/h;

103.4. braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar 552. ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, – 120 km/h, autobusiem – 110 km/h, bet laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – 100 km/h, bet vieglajiem automobiļiem – 110 km/h;

103.5. braucot pa ceļu ar grants vai šķembu segumu, – 80 km/h;

103.6. mopēdiem – 45 km/h;

103.7. specializētajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem – 20 km/h, ja tā pasažieris atrodas ārpus kabīnes šim nolūkam paredzētajā stāvēšanas vietā;

103.8. elektroskrejriteņiem – 25 km/h.

(Grozīts ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

104. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

104.1. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu;

104.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 238. punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa;

104.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;

104.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.

105. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

106. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu 241. un 243. punktā minēto transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, kas, izteikta metros, ir ne mazāka par pusi no transportlīdzekļa braukšanas ātruma. Šī prasība nav spēkā, ja transport­līdzekļa vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.

(Grozīts ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496)

107. Pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai:

107.1. neviens aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājs, kuram viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu;

107.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu;

107.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi;

107.4. pēc apdzīšanas viņš varēs atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē), netraucējot apdzenamo transportlīdzekli.

108. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u. tml.).

109. Aizliegts apdzīt šādās vietās:

109.1. regulējamos krustojumos;

109.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, ja apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;

109.3. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām;

109.4. augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u. tml.;

109.5. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, un tuneļos.

110. Lai netraucētu citus ceļu satiksmes dalībniekus un palaistu garām citu transportlīdzekli, šo noteikumu 88. punktā minētie transportlīdzekļi drīkst īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, ja tai ir asfalta vai asfaltbetona segums. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu šo noteikumu 88. punktā minētu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk ceļa (nomales) labajai malai, bet, ja aiz transportlīdzekļa ir izveidojies sastrēgums, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

111. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos augšupceļos vai lejupceļos, kas apzīmēti ar 110. un 111. ceļa zīmi, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transport­līdzekļa vadītājs.

112. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismu pārslēgšanu saskaņā ar šo noteikumu 170. punktā minētajām prasībām.

113. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transportlīdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, ja tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis manevru.

114. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā ir izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.

115. Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vai tās paplašinājumos uz šādiem ceļiem:

115.1. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes;

115.2. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, – tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai).

116. Transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa, divriteņu mopēdus, velosipēdus un elektroskrejriteņus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

117. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 529., 537. vai 539. ceļa zīmi un 830.–839. papildzīmi, tajās norādītajā veidā atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 830. vai 831. papildzīmi, – arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, elektroskrejriteņiem, divriteņu mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

118. Ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa ir aizliegts. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u. tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām.

119. Transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli –, ja novērsta arī iespēja to lietot bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas.

120. Aizliegts atvērt transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus.

121. Ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts citādi, apstāties un stāvēt aizliegts:

121.1. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai;

121.2. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos;

121.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

121.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;

121.5. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, un tuvāk par 5 m no šīm vietām;

121.6. krustojumā un tuvāk par 5 m no tā, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.);

121.7. tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz 541. vai 542. ceļa zīmes, kā arī ar 543. ceļa zīmi apzīmētās taksometru stāvvietās, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi;

121.8. vietās, kur transportlīdzeklis citiem transportlīdzekļu vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

121.9. uz ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, velosipēdu ceļiem un velojoslām, izņemot šo noteikumu 117. punktā minētos gadījumus;

121.10. uz ieskrējiena un bremzēšanas joslām;

121.11. 326. ceļa zīmes darbības zonā;

121.12. vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943. vai 947. ceļa apzīmējumu;

121.13. ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu tuvumā un citās vietās, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

122. Ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts citādi, stāvēt aizliegts:

122.1. ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauk­tuves, bet apdzīvotās vietās – tuvāk par 50 m no tās;

122.2. citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

122.3. 327. ceļa zīmes darbības zonā un – attiecīgi nepāra vai pāra datumos – 328. vai 329. ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 523. ceļa zīmi;

122.4. vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kas apzīmētas ar 945. ceļa apzīmējumu.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

123. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauk­tuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.

124. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, bet, ja pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas atdala sadalošā josla, – arī apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

125. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt trans­portlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem.

126. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to trans­portlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi.

127. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transportlīdzekļiem, priekšroka ir tramvajam neatkarīgi no tā braukšanas virziena.

128. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, transportlīdzekļa vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošo transportlīdzekļu vadītājiem.

129. Transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas ceļā, ir 546. ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli.

130. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi.

131. Ja luksofors ir izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, transportlīdzekļa vadītājam jāievēro neregulējamu krustojumu šķērso­šanas noteikumi un pirms krustojuma uzstādīto priekšrocības ceļa zīmju prasības.

132. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.

133. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš tā transportlīdzekļa vadītājam, kas tuvojas no labās puses.

134. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā, kā arī nevienādas nozīmes ceļu krustojumā, ja transportlīdzekļi atrodas uz savstarpēji vienādas nozīmes ceļa, tramvaja vadītājam neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem.

135. Ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāievēro vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikumi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu.

136. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī tramvaju vadītājiem.

137. Transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc pa galveno ceļu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš to transport­līdzekļu vadītājiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

138. Ja pirms krustojuma nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes, kā arī ja uz šķērsojamā ceļa pirms krustojuma nav uzstādīta 206. vai 207. ceļa zīme un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (diennakts tumšajā laikā vai ja ceļu klāj dubļi, sniegs u. tml.), transportlīdzekļa vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa.

139. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes stacijās un stāvvietās gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

140. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

142. Dzīvojamā zonā aizliegts:

142.1. (svītrots ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496);

142.2. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm;

142.3. iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai) un autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m (izņe­mot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā).

143. Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

144. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

145. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, kā arī velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai izbrauc uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

146. Ja pirms neregulējamas gājēju pārejas apturēts transportlīdzeklis vai citi transportlīdzekļi, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, samazina braukšanas ātrumu, transportlīdzekļa vadītājs var turpināt braukt tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka transportlīdzekļu priekšā neatrodas gājēji, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītāji.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

147. Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.

148. Uz regulējamas gājēju pārejas un krustojumos, kad ir iedegts atļaujošais luksofora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod iespēja gājējiem, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem pabeigt brauktuves šķērsošanu.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

149. Aizliegts uzbraukt uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucēt gājēju, velosipēdu vai elektroskrejriteņu pārvietošanos.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

150. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli vai nāk no tā.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

151. Tuvojoties apturētam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu apturēt transportlīdzekli un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi.

152. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas.

153. Pirms pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, un jāņem vērā barjeras stāvoklis, gaismas signalizācija, ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi, kā arī pārbrauktuves dežuranta norādījumi un signāli. Aizliegts braukt, ja pārbrauktuves dežurants, nostājoties ar krūtīm vai muguru pret vadītāju, signalizē ar virs galvas paceltu zizli vai sānis paceltām rokām.

154. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav). Ja luksofors nedarbojas vai deg tikai balts mirgojošs signāls, bet barjera atvērta vai tās nav, transportlīdzekļa vadītājs drīkst braukt pāri pārbrauktuvei tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, vai netuvojas vilciens.

155. Lai palaistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transport­līdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums), bet, ja tās nav, – pirms 546. vai 207. ceļa zīmes; ja to nav, – ne tuvāk par 5 m pirms barjeras; ja tās nav, – ne tuvāk par 10 m no dzelzceļa tuvākās sliedes; ja dzelzceļa pārbrauktuve aprīkota tikai ar luksoforu, – pirms luksofora. Sākot braukt pēc transportlīdzekļa apturēšanas, transportlīdzekļa vadītājam vēlreiz jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens.

156. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja:

156.1. aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves;

156.2. uz tās attiecīgajā braukšanas virzienā atrodas apturēts transport­līdzeklis. Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transportlīdzeklis, pārējiem vadītājiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi no tā.

157. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāizsēdina pasažieri un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauk­tuvi. Ja transportlīdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas, vadītājam, ja iespējams, jāinformē glābšanas dienests un jārīkojas šādi:

157.1. ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm (katrs – 1000 m attālumā no pārbrauktuves), ja ir tikai viens cilvēks, – tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, un jāpaskaidro, kā jārāda apstāšanās signāls vilciena mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu;

157.2. jāpaliek transportlīdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls;

157.3. kad parādās vilciens, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu. Apstāšanās signālu rāda ar rokas apļošanu, dienā – turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī – iedegtu lāpu vai lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trim īsiem signāliem.

158. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

158.1. vest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas iekārtas un mašīnas (lauksaimniecības mašīnas, ceļu būves mašīnas, celtniecības mašīnas u. tml.);

158.2. šķērsot dzelzceļa sliežu ceļus šim nolūkam neparedzētās vietās;

158.3. apbraukt transportlīdzekļus, kuri apturēti pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta un apbraukšana saistīta ar iebraukšanu tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā;

158.4. patvaļīgi atvērt barjeru vai apbraukt to.

159. Ar dzelzceļa ceļa distances priekšnieka atļauju pārbrauktuvi drīkst šķērsot šādi transportlīdzekļi:

159.1. transportlīdzekļi, kuru gabarīti ar kravu vai bez tās platumā pārsniedz 5 m vai augstumā no brauktuves virsmas – 4,5 m;

159.2. transportlīdzekļi vai to sastāvi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 t.

(Nodaļa MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

159.¹ Ātrgaitas ceļa lietošana, ieskaitot šķērsošanu, ir aizliegta gājējiem, dzīvnieku pārvietošanai ārpus transportlīdzekļa, velosipēdu, elektroskrejriteņu, mopēdu, traktortehnikas, pajūgu un tādu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri nevar braukt ar lielāku ātrumu par 60 km/h.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

159.² Piespiedu apstāšanās gadījumā uz ātrgaitas ceļa transportlīdzeklis jānovieto uz nomales vai speciāli šim gadījumam paredzētā apstāšanās vietā. Transportlīdzekļa vadītājam nekavējoties jāiededz avārijas gaismas signalizācija un transportlīdzekļa aizmugurē attālumā, kas ir ne mazāks par 100 m, jāizliek avārijas zīme.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

159.³ Uz ātrgaitas ceļa aizliegts apstāties un stāvēt, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un to šķērsot.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

160. Diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem un tramvajiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.

161. Braucot diennakts tumšajā laikā, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

161.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem – tuvās vai tālās gaismas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;

161.2. piekabēm – gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

162. Braucot nepietiekamas redzamības apstākļos, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

162.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem – tuvās gaismas, tālās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;

162.2. piekabēm – gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

163. Transportlīdzekļa vadītājam tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem:

163.1. apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots;

163.2. vismaz 150 m attālumā no pretim braucošā transportlīdzekļa vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu;

163.3. ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā). Ja transportlīdzekļa vadītāju apžilbina, viņam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un, nemainot braukšanas joslu, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis.

164. Apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

165. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem, bet mehāniskajiem transportlīdzekļiem bez piekabēm gabarītlukturu vietā atļauts iedegt stāvgaismas lukturus brauktuves pusē. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

166. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, gabarītlukturus vai stāvgaismas lukturus atļauts neiedegt ceļa posmos, kur apturētais transportlīdzeklis citiem vadītājiem ir labi saredzams pietiekamā attālumā.

167. Braucot priekšējos miglas lukturus atļauts iedegt:

167.1. nepietiekamas redzamības apstākļos – atsevišķi vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

167.2. diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos – kopā ar tuvās gaismas lukturiem.

168. Pakaļējos miglas lukturus atļauts iedegt tikai tad, ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml.

169. Prožektorus un grozāmlukturus atļauts iedegt tikai tiem transport­līdzekļiem, kuriem piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.

170. Lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādi:

170.1. diennakts gaišajā laikā – ar īslaicīgu tālās gaismas lukturu ieslēgšanu;

170.2. diennakts tumšajā laikā – ar vairākkārtēju īslaicīgu (tuvā gaisma – tālā gaisma) lukturu pārslēgšanu, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.

171. Velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim jebkurā diennakts laikā jābūt iedegtai avārijas gaismas signalizācijai. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, transportlīdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

172. Skaņas signālu atļauts lietot, tikai lai novērstu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām – arī lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

173. Avārijas gaismas signalizācija jāiededz (izņemot gadījumus, ja mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un avārijas zīme uz ceļa jāizliek šādos gadījumos:

173.1. piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, vai vietās, kur redzamības, meteoroloģisko apstākļu, citu transport­līdzekļu braukšanas ātruma, ceļa seguma stāvokļa u. tml. iemeslu dēļ apturētais transportlīdzeklis var radīt draudus ceļu satiksmes drošībai;

173.2. ja noticis ceļu satiksmes negadījums vai uz brauktuves izkritusi vai izlijusi krava;

173.3. apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, ja nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem.

174. Braucot avārijas gaismas signalizācija jāiededz arī šādos gadījumos:

174.1. ja transportlīdzekļa vadītājs tiek apžilbināts;

174.2. velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim;

174.3. ja transportlīdzeklim ir kāds no šo noteikumu 223. punktā minētajiem bojājumiem.

175. Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai laikus brīdinātu citus transportlīdzekļu vadītājus par briesmām. Jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz transportlīdzeklim jābūt šādam:

175.1. apdzīvotās vietās – ne mazākam par 15 m;

175.2. ārpus apdzīvotām vietām – ne mazākam par 100 m.

176. Mehāniskos transportlīdzekļus atļauts vilkt:

176.1. izmantojot lokano vai cieto sakabi;

176.2. daļēji novietojot velkamo mehānisko transportlīdzekli uz velkošā transportlīdzekļa (kravas kastē vai uz speciālas atbalstierīces).

177. Velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transport­līdzekļa stūres jābūt transportlīdzekļa vadītājam, izņemot gadījumu, ja cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transportlīdzekļa vadāmību.

178. Cietajai sakabei starp velkošo un velkamo mehānisko transportlīdzekli jānodrošina attālums, kas nepārsniedz 4 m, bet lokanajai sakabei šim attālumam jābūt no 4 līdz 6 m. Lokanajai sakabei jābūt apzīmētai tā, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu laikus pamanīt.

179. Traktortehnikai ar pilnu masu virs 4000 kg atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas piekabes, kas nodrošina darba bremžu funkcionalitāti.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

179.¹ Transportlīdzekļa sastāvam, kas sastāv no mehāniska transportlīdzekļa, puspiekabes un piekabes, ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņemta attiecīga lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

180. Aizliegts vilkt:

180.1. vairāk par vienu mehānisko transportlīdzekli;

180.2. mehānisko transportlīdzekli, kuram ir bojāta stūres iekārta (šādu transportlīdzekli atļauts vilkt, to daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa);

180.3. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram ir bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;

180.4. ar lokano sakabi, ja ir bojāta vai nedarbojas velkamā mehāniskā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma;

180.5. ar lokano sakabi atkalas laikā;

180.6. ar motociklu bez blakusvāģa, izņemot gadījumu, ja to paredzējis motocikla izgatavotājs un ja motocikls bez blakusvāģa velk speciāli šim nolūkam paredzētu piekabi;

180.7. velosipēdu, elektroskrejriteni vai divriteņu mopēdu, kā arī motociklu bez blakusvāģa;

180.8. vairāk par vienu piekabi, izņemot šo noteikumu 179. un 179.¹ punktā minēto gadījumu;

180.9. piekabi, kuras masa pārsniedz vilcēja izgatavotāja noteikto vilkšanai paredzētās piekabes masu;

180.10. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos – šo noteikumu 182. punktā minēto tehnoloģisko agregātu – piekabi;

180.11. traktortehnikas piekabi ar automobili.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290; MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

181. Velkot ar lokano vai cieto sakabi, aizliegts vest pasažierus ārpus kabīnes velkamajā speciāliem darbiem paredzētajā kravas automobilī, kura furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, kā arī velkamajā autobusā vai trolejbusā. Ja velkamais automobilis ir daļēji novietots uz velkošā mehāniskā transportlīdzekļa, pasažieriem atļauts atrasties tikai velkošā mehāniskā transportlīdzekļa kabīnē.

182. Tehnoloģiskā agregāta – piekabes (piemēram, kompresora, ģeneratora, celtnieku dzīvojamā vagoniņa) īslaicīga pārvietošana pa ceļiem nozīmē tā vilkšanu no viena objekta uz citu (neatkarīgi no attāluma), kur tas tiks izmantots paredzētajiem darbiem.

183. Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, kā norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai norādījis (paredzējis) transportlīdzekļa izgatavotājs. Pasažieri, kā arī mājas (istabas) dzīvnieki jāpārvadā tā, lai tie netraucētu transport­līdzekļa vadītāju un neierobežotu viņam redzamību. Pasažierus vieglajos automo­biļos un kravas automobiļos atļauts pārvadāt tikai šim nolūkam paredzētajās sēdvietās, bet autobusos – arī šim nolūkam paredzētajās stāvvietās.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

184. Pārvadājot bērnu grupas, kas dodas ekskursijās, uz sporta pasākumiem u. tml., autobusā jāatrodas vismaz vienam pieaugušajam pavadonim. Šādam transportlīdzeklim priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 233. punktā minētajām prasībām.

185. Ja automobilī, kura sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, pārvadā bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.

186. Pārvadājot personu ar invaliditāti ratiņkrēslā, tai jābūt ar drošības jostu piesprādzētai pie transportlīdzeklī nostiprināta ratiņkrēsla.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

187. Aizliegts pārvadāt pasažierus kravas automobilī ārpus tā kabīnes. Šis aizliegums neattiecas uz:

187.1. Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību transportlīdzekļiem (pasažieru pārvadāšanas kārtību šādos gadījumos nosaka attiecīgās institūcijas iekšējie normatīvie akti);

187.2. speciāliem darbiem paredzētiem kravas automobiļiem, kuru furgona tipa kravas telpās ir ierīkotas pasažieru sēdvietas un kuri ir noteiktā kārtībā reģistrēti.

188. Šo noteikumu 187. punktā minētajos gadījumos pārvadāt pasažierus atļauts transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, bet, ja pasažieru skaits (neskaitot transportlīdzekļa vadītāju) pārsniedz astoņus cilvēkus, – transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C un attiecīgi D1 vai D kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus.

189. Aizliegts pārvadāt:

189.1. pasažierus ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā;

189.2. bērnus, kas jaunāki par trim gadiem, automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām;

189.3. bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, priekšējā sēdeklī automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām, kā arī ar divriteņu mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu vai sniega motociklu, izņemot gadījumu, ja bērns var noturēt līdzsvaru un aizsniegt kāju atbalstus vai sēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša sēdeklīša;

189.4. pasažierus pakaļējā sēdeklī automobilī, ja aiz priekšējās sēdekļu rindas atbilstoši normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa uzstādīts drošības loks.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

190. Pārvadājamās kravas masa un slodzes sadalījums uz asīm nedrīkst pārsniegt attiecīgā transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktos lielumus.

191. Kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina atbilstoši normatīvajos aktos par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu auto­pārvadājumos noteiktajām prasībām tā, lai krava:

191.1. neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;

191.2. transportlīdzekļa vadītājam neierobežotu pārredzamību;

191.3. neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti un neapgrūtinātu tā vadīšanu;

191.4. neaizsegtu ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, numura zīmes un pazīšanas zīmes, kā arī netraucētu uztvert signālus, ko rāda ar roku;

191.5. neradītu troksni, nesaceltu putekļus un nepiesārņotu vai nepie­gružotu apkārtējo vidi.

192. Pārvadāt kravu ar vieglo automobili tā aizmugurē, izmantojot speciāli šim nolūkam paredzētu statīvu, kas kopā ar kravu vai bez tās daļēji vai pilnīgi aizsedz ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, valsts numura vai pazīšanas zīmes, atļauts, ja statīvs aprīkots ar dublējošām ārējās apgaismošanas ierīcēm, gaismas atstarotājiem un valsts numura stiprināšanas vietu ar atbilstošu numura zīmes apgaismojumu.

193. Krava jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 239. punktā minētajām prasībām, ja:

193.1. priekšpusē vai aizmugurē tā izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem tālāk par 1 m;

193.2. platumā tā izvirzīta tālāk par 0,4 m no priekšējo vai pakaļējo gabarītlukturu ārējās malas.

194. Ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minētos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos par lielgabarīta un smagsvara pārvadā­jumiem noteiktajā kārtībā.

194.¹ Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi var pārsniegt maksimālos garumus, kas noteikti šo noteikumu 2. pielikuma 1.1.–1.9. apakšpunktā, ja tiem ir kabīnes, kas uzlabo to aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus, vai ja tie energoefektivitātes nolūkos ir aprīkoti ar aerodinamikas ierīcēm, kas ir tipa apstiprinātas un atbilst normatīvajos aktos par mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajam. Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas aprīkoti ar šādām kabīnēm vai aerodinamikas ierīcēm, atbilst šo noteikumu 2. pielikuma 4. punktam un jebkāda maksimālo garumu pārsniegšana nerada šo transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu kravas garuma palielinājumu.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 496 redakcijā)

194.² Aerodinamikas ierīču izmantošanā vadītājam jāievēro šādi nosacījumi:

194.² 1. apstākļos, kad ir apdraudēta citu ceļu satiksmes dalībnieku vai vadītāja drošība, vadītājs tās saloka, ievelk vai atvieno;

194.² 2. to pielietojumā pilsētu un starppilsētu ceļu infrastruktūrās ņem vērā tādu teritoriju īpatnības, kurās ātruma ierobežojums ir 50 km/h vai zemāks un kurās ir lielāka iespējamība atrasties neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

194.² 3. ja to izmantošana notiek Autopārvadājumu likumā noteiktajos intermodālajos pārvadājumos un jo īpaši gadījumos, kad tās ir ievilktas vai salocītas, tās nepārsniedz maksimālo atļauto garumu par vairāk nekā 20 cm.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 496 redakcijā)

194.³ Ar alternatīvu degvielu darbināmi vai bezemisiju transportlīdzekļi atbilst šo noteikumu 2. pielikuma 9., 10. un 11. punktā norādītajām maksimāli pieļaujamajām ass slodzes robežvērtībām. Papildu svaru, kas vajadzīgs ar alternatīvu degvielu darbināmiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, nosaka, pamatojoties uz dokumentāciju, ko sniedz izgatavotājs, kad attiecīgajam transportlīdzeklim tiek piešķirts tipa apstiprinājums. Minēto papildu svaru norāda atbilstības sertifikātā, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 487 redakcijā)

195. Policijas darbinieki vai muitas amatpersonas var pieprasīt kravas automobiļu, to piekabju (puspiekabju) un autobusu gabarītu, faktiskās masas un ass slodžu pārbaudi.

196. Mācību iestāžu braukšanas mācību instruktoram jābūt atbilsto­šās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt vadīt atļauts transportlīdzekļa vadītājam, kura atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi. Individuāli ceļu satiksmē vienlaikus atļauts apmācīt tikai vienu personu.

197. (Svītrots ar MK 28.08.2018. noteikumiem Nr. 549)

199. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 235., 236. un 237. punktā minētajām prasībām.

200. Velosipēdu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu vadītājiem atļauts:

200.1. braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt šādos gadījumos:

200.1.1. lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu;

200.1.2. lai turpinātu braukt izvēlētajā virzienā apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir ne vairāk par divām joslām, ja malējā labā josla ir iekārtota labajam pagriezienam;

200.1.3. pavadot bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem;

200.1.4. lai brauktu pa braukšanas joslu visā tās platumā, bez iemesla netraucējot cita transportlīdzekļa braukšanu, uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, vietā, kur neveic darbus uz ceļa vai nav ierobežojuma ar noteiktu darbības laiku;

200.2. braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem;

200.3. braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Braucot pa ietvi, velosipēdu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji. Ja pastāv risks, ka velosipēdu vadītāji var apdraudēt vai traucēt gājējus, velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, vai jāaptur velosipēds. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka. Braucot pa ietvi vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

(Grozīts ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

201. Bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu vadītāji, kas tos pavada, drīkst neievērot šo noteikumu 200. punktā minētās prasības par braukšanu pa velojoslu vai brauktuvi, un tiem atļauts braukt pa ietvi. Bērniem līdz 16 gadu vecumam, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

(Grozīts ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

202. Velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. Velosipēdu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus, – pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds. Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

203. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu vadītājiem, kas brauc pa šiem ceļiem, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

204. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā krustojumos apdzīvotās vietās velosipēda vadītājam jāizvērtē ceļa veids (vienvirziena, divvirzienu, joslu skaits, atļautie braukšanas virzieni tajās u. tml.), satiksmes intensitāte un jāizvēlas drošākais manevra veikšanas veids tā, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas:

204.1. vietās, kur nav iekārtots velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, velosipēda vadītājam brauktuvju krustošanās vieta jāšķērso pa brauktuvju labo malu, dodot ceļu tajā pašā virzienā taisni braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kam saskaņā ar braukšanas noteikumiem krustojumos ir priekšroka;

204.2. uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir viena josla katrā virzienā, nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā veicama 204.1. apakšpunktā minētajā veidā vai no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz brauktuves;

204.3. ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir divas joslas un braukšanai pa kreisi iekārtota atsevišķa josla, nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā veicama 204.1. apakšpunktā minētajā veidā (izņemot gadījumu, ja labā malējā josla iekārtota braukšanai tikai pa labi) vai no kreisās malējās joslas labās malas.

205. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā apdzīvotās vietās ārpus krustojumiem velosipēda vadītājam atļauts no brauktuves labās malas, bet uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos ar vienu joslu katrā virzienā, – arī no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz attiecīgā virziena braukšanas joslas.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

206. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā ārpus apdzīvotām vietām velosipēda vadītājam atļauts tikai no brauktuves labās malas (labās nomales), dodot ceļu tajā pašā virzienā un pretim braucošajiem trans­portlīdzekļiem.

207. Velosipēdam jābūt tehniskā kārtībā. Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm.

208. Velosipēdu piekabēm aizmugurē jābūt sarkanam gaismas atstarotājam.

209. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem, priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

210. Velosipēdu vadītājiem aizliegts:

210.1. braukt, neturot stūri;

210.2. braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa;

210.3. pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus;

210.4. vest ar velosipēdu pasažierus, ja tas nav speciāli izgatavots šim nolūkam. Ar velosipēdu atļauts vest bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem ar galvā uzvilktu aizsprādzētu aizsargķiveri, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam;

210.5. vilkt citus transportlīdzekļus, izņemot piekabes, kas izgatavotas speciāli šim nolūkam;

210.6. (svītrots ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56);

210.7. braukt pa pretējā virziena brauktuvi.

(Grozīts ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

211. Velosipēdu vadītāji treniņnodarbību laikā vai organizētu sacensību laikā, ja tos noteiktā kārtībā pavada speciāli aprīkoti automobiļi, drīkst neievērot šo noteikumu 200., 207., 208. un 209. punktā minētās prasības, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

(Nodaļa MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 290 redakcijā)

212.¹ Elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav, elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts:

212.¹ 1. braukt pa brauktuves daļu, kas apzīmēta ar 956. ceļa apzīmējumu;

212.¹ 2. braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem;

212.¹ 3. braukt pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu. Braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu, elektroskrejriteņu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Elektroskrejriteņu vadītāji nedrīkst apdraudēt vai traucēt gājējus. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka. Braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu vietās, kur elektroskrejriteņu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, elektroskrejriteņu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību;

212.¹ 4. braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk tās labajai malai vietās, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h un kur nav intensīvas satiksmes.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 290 redakcijā)

212.² Elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. Elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus, – pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas elektroskrejriteņu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur elektroskrejritenis. Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 290 redakcijā)

212.³ Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, elektroskrejriteņu vadītājiem, kas brauc pa šiem ceļiem, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 290 redakcijā)

212.⁴ Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā krustojumos apdzīvotās vietās, kur nav iekārtots velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, elektroskrejriteņa vadītājam brauktuvju krustošanās vieta jāšķērso pa brauktuves labo malu, dodot ceļu tajā pašā virzienā taisni braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuriem saskaņā ar braukšanas noteikumiem krustojumos ir priekšroka.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 290 redakcijā)

212.⁵ Elektroskrejritenim jābūt tehniskā kārtībā un aprīkotam ar bremzēm.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 290 redakcijā)

212.⁶ Elektroskrejritenim braukšanas laikā priekšpusē deg baltas gaismas lukturis, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis. Elektroskrejriteņa vadītājam vecumā no 14 līdz 17 gadiem galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, elektroskrejriteņa vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

212.⁷ Elektroskrejriteņu vadītājiem aizliegts:

212.⁷ 1. braukt, neturot stūri;

212.⁷ 2. braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa;

212.⁷ 3. pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus;

212.⁷ 4. vest pasažieri;

212.⁷ 5. braukt pa pretējā virziena brauktuvi.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 290 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

213. Vadīt pajūgu, jāt vai dzīt dzīvniekus pa ceļiem atļauts personām, kas nav jaunākas par 16 gadiem. Personas vecumā no 12 līdz 16 gadiem drīkst palīdzēt dzīt dzīvniekus.

214. Vadīt pajūgu, jāt un dzīt dzīvniekus atļauts pa nomali, bet, ja nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, – pa brauktuvi iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Dzīvniekus pa ceļiem atļauts dzīt tikai diennakts gaišajā laikā.

215. Braucot pa ceļiem diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, pajūga priekšpusē jābūt baltiem, bet aizmugurē – sarkaniem gaismas atstarotājiem, kas novietoti labi saredzamās vietās un apzīmē pajūga (ar kravu vai bez tās) gabarītus platumā. Aizliegts aizsegt gaismas atstarotājus.

216. Pajūgu vadītājiem, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, vietās, kur ceļš nav pietiekami labi pārredzams vai redzamība ir ierobežota (spēji ceļa pagriezieni, koki, ēkas u. tml.), dzīvnieki jāved pavadā.

217. Pajūgu vadītājiem un personām, kas dzen dzīvniekus vai to ganām­pulkus, aizliegts:

217.1. dzīt dzīvniekus pāri dzelzceļa sliežu ceļa klātnei un pāri ceļam ārpus speciāli norādītajām vietām;

217.2. atstāt dzīvniekus uz ceļa bez uzraudzības;

217.3. dzīt dzīvniekus pa asfaltbetona un cementbetona seguma ceļiem, izņemot gadījumus, ja nepieciešams tos šķērsot;

217.4. vadīt pajūgu un dzīt ganāmpulku, atrodoties alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

217.5. vadīt pajūgu un dzīt ganāmpulku, esot slimam, medikamentu iespaidā vai nogurušam tādā mērā, ka tas ietekmē spējas droši vadīt pajūgu vai dzīt ganāmpulku, veikt noteiktos ceļu satiksmes dalībnieka pienākumus un var apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

218. Autobusam, vieglajam un kravas automobilim un motociklam ar blakusvāģi jābūt aprīkotam ar:

218.1. avārijas zīmi;

218.2. medicīnisko aptieciņu (autobusam, kurā ir vairāk nekā 25 sēdvietas, – ar divām aptieciņām).

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 496 redakcijā)

218.¹ Kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 t, un vieglajam automobilim jābūt aprīkotam ar vienu ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspējas klase ir 5A 21B vai augstāka, bet kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 3,5 t, un autobusam jābūt aprīkotam ar vismaz vienu ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspējas klase ir 27A 70B vai augstāka.

(MK 22.08.2017. noteikumu Nr. 496 redakcijā)

219. Laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam automobilim un autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 t, jābūt aprīkotam ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Laikposmā no 1. maija līdz 1. oktobrim aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kuram ir riepas ar radzēm.

220. (Svītrots ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496)

221. Mopēdam jābūt uzstādītām izgatavotāja paredzētajām iekārtām, mehānismiem un ierīcēm, tām jādarbojas visos paredzētajos režīmos. Mopēdam jābūt aprīkotam ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, priekšā ar tuvās gaismas lukturi, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturi un sarkanu gaismas atstarotāju, skaņas signālu, stāvbalstu un trokšņu slāpētāju. Mopēdam, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, papildus jābūt aprīkotam ar pakaļējo bremžu signāllukturi, gaismas virzienrādītājiem, numura apgaismojuma lukturi, atpakaļ­skata spoguļiem un ātruma mērīšanas ierīci (spidometru).

222. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam ir kāds no šādiem bojājumiem:

222.1. diennakts tumšajā laikā nedeg abi tuvās gaismas lukturi;

222.2. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg abi tuvās gaismas lukturi un vienlaikus abi priekšējie miglas lukturi;

222.3. lietus vai snigšanas laikā transportlīdzekļa vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs;

222.4. stūres iekārtas bojājumi neļauj transportlīdzekļa vadītājam izdarīt manevru;

222.5. darba bremžu sistēma transportlīdzekļa vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli;

222.6. vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu;

222.7. transportlīdzeklim valsts tehniskajā apskatē vai tehniskā stāvokļa pārbaudē uz ceļa ir konstatēti bīstami bojājumi, kas apdraud ceļu satiksmes drošību;

222.8. riepu protektora dziļums ir mazāks par normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem minimāli noteikto dziļumu.

223. Ja transportlīdzeklim ir kāds no šādiem ārējās apgaismes ierīču bojājumiem, ar to atļauts braukt uz stāvvietu vai remontvietu ar iedegtu avārijas gaismas signalizāciju vai ar transportlīdzekļa aizmugurē piestiprinātu avārijas zīmi (tikai pakaļējo ārējās apgaismes ierīču bojājuma gadījumā):

223.1. nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem;

223.2. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem;

223.3. diennakts tumšajā laikā nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem;

223.4. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem.

224. Ja uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām apturētam mehāniskajam trans­portlīdzeklim vai tā piekabei diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai transportlīdzekli nobrauktu no ceļa, bet, ja to izdarīt nav iespējams, tas jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 175. punktā minētajām prasībām.

225. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar:

225.1. priekšmetiem, stiklu pārklājumiem, aizkariem, žalūzijām u. tml., kas būtiski ierobežo redzamību transportlīdzekļa vadītājam tā tiešās redzamības zonā. Attiecībā uz stiklu pārklājumiem par būtisku redzamības ierobežojumu transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonā tiek uzskatīti stiklu pārklājumi, kas padara priekšējā stikla (vējstikla) gaismas caurlaidību mazāku par 75 % vai priekšējo sānstiklu (priekšējo durvju stiklu) gaismas caurlaidību mazāku par 70 %;

225.2. ierīcēm (antiradaru u. tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai;

225.3. ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu, plafonu, gaismas kontrolsignālu u. tml.) un speciālo krāsojumu, kas atbilstoši normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem ir paredzēti taksometriem un var maldināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus;

225.4. apgaismes ierīcēm, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par trans­portlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem.

(Grozīts ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496)

226. Aizliegts veikt izmaiņas transportlīdzekļa odometra datos.

227. Numura zīmes atbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas doku­mentiem. Numura zīmēm jābūt tīrām, stāvoša transportlīdzekļa numura zīmes simboliem skaidrā diennakts gaišajā laikā jābūt salasāmiem vismaz no 40 m attāluma, bet skaidrā diennakts tumšajā laikā, kad iedegtas transport­līdzekļa ārējās apgaismes ierīces, – vismaz no 20 m attāluma.

228. Aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Aizliegts numura zīmi izmainīt, aizsegt, pārklāt ar aizsarg­materiāliem, mehāniski bojāt, locīt vai to apslēpt citā veidā.

229. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes (turpmāk – pazīšanas zīme), brīdināšanas ierīces un apzīmējumi izgatavojami saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvija, vai šo noteikumu 3. pielikumu.

230. Pazīšanas zīmēm jābūt tīrām, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki tās varētu laikus pamanīt.

231. Transportlīdzekļiem aizliegts piestiprināt jebkādu citu informāciju vai zīmes, kurās izmantotas ar standartu LVS 77-1:2016 "Ceļa zīmes. 1. daļa: Ceļa zīmes" noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

232. Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai valsts atšķirības zīmei – 175 mm platai un 115 mm augstai baltai elipsei ar 4 mm platu melnu apmali 2 mm attālumā no ārējās malas. Uz zīmes ir melni burti "LV", kuru augstums ir 60 mm (3. pielikuma 1. punkts). Valsts atšķirības zīmi atļauts neuzstādīt, ja transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes atbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju valsts reģistrācijas numura zīmēm noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496)

233. Pārvadājot bērnu grupas, autobusa priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai kvadrātveida pazīšanas zīmei (malas garums no 250 līdz 300 mm) ar sarkanu apmali (apmales platums – 1/10 no malas garuma) un 121. ceļa zīmes simbolu melnā krāsā (3. pielikuma 2. punkts).

234. (Svītrots ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

235. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem (arī to piekabēm), kurus lieto mācību braukšanai, jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei – baltam vienādmalu trijstūrim (malas garums no 200 līdz 300 mm – atkarībā no transportlīdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums – 1/10 no malas garuma), uz kura ir melns "M" burts (3. pielikuma 4. punkts).

236. Izgaismota šo noteikumu 235. punktā minētā pazīšanas zīme jānovieto uz kabīnes vai salona jumta (autobusiem apgaismotu pazīšanas zīmi atļauts novietot aiz priekšējā stikla vai maršruta plāksnes vietā). Autobusiem, kravas automobiļiem un to piekabēm, kā arī traktortehnikas piekabēm, aizmugurē jābūt piestiprinātai papildu pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.

(Grozīts ar MK 28.08.2018. noteikumiem Nr. 549)

237. Automobiļiem un traktortehnikai, ko izmanto individuālai mācību braukšanai, šo noteikumu 235. punktā minēto pazīšanas zīmi atļauts piestiprināt pie priekšējā un aizmugures stikla. Motocikliem priekšā un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.

(Grozīts ar MK 28.08.2018. noteikumiem Nr. 549)

238. Transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas, kā arī transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks, nekā norādīts šo noteikumu 101. punktā (izņemot šo noteikumu 244. punktā minētos transportlīdzekļus), transportlīdzekļa aizmugurē kreisajā pusē jābūt piestiprinātai (uzkrāsotai) braukšanas ātruma ierobežojuma pazīšanas zīmei – 323. ceļa zīmes krāsainam attēlam ar norādītu atļauto braukšanas ātrumu (diametrs no 160 līdz 250 mm – atkarībā no transportlīdzekļa veida, apmales platums – 1/10 no diametra garuma) (3. pielikuma 5. punkts).

239. Ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzīta krava vai transportlīdzekļa daļas šo noteikumu 193. punktā minētajos gadījumos diennakts gaišajā laikā jāapzīmē ar gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai karodziņiem (malas garums 400 mm), kuriem abās pusēs pa diagonāli novilktas baltas un sarkanas 50 mm platas svītras (3. pielikuma 6. punkts), bet diennakts tumšajā laikā un nepietieka­mas redzamības apstākļos – ar minētajām gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai iedegtiem lukturiem: priekšpusē – baltiem, aizmugurē – sarkaniem, sānos – oranžiem (dzelteniem).

240. Transportlīdzeklim, ar kuru pārvadā bīstamas kravas, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei – oranžam taisnstūrim, kas atbilst Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasībām (3. pielikuma 7. punkts).

241. Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 t (izņemot kravas automobiļus – seglu vilcējus), un posmainajiem tūristu autobusiem aizmugurē jābūt piestiprinātai vienai (horizontālai) vai divām (horizontālām vai vertikālām), vai četrām (divām vertikālām un divām horizontālām) pazīšanas zīmēm – taisnstūriem ar slīpām sarkanām fluorescējošām paralēlām svītrām (45° leņķī ar kāpumu transportlīdzekļa ass virzienā) (3. pielikuma 8. punkts).

242. Šo noteikumu 241. punktā minētās pazīšanas zīmes jāpiestiprina tā, lai to apakšējā mala atrastos ne zemāk par 250 mm, bet augšējā mala – ne augstāk par 2100 mm no ceļa virsmas. Pazīšanas zīmju kopējam garumam jābūt no 1130 līdz 2300 mm, platumam – no 130 līdz 150 mm, starpsvītru platums nedrīkst būt lielāks par 100 mm, un starpsvītru materiālam jābūt izgatavotam no dzeltena gaismu atstarojoša materiāla.

243. Piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 m, kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 t, aizmugurē jābūt piestiprinātām pazīšanas zīmēm – dzelteniem gaismu atstarojošiem taisn­stūriem ar sarkanu fluorescējošu apmali (taisnstūra malas platums no 195 līdz 230 mm, apmales platums 40 mm), kuru skaits, novietojums un kopējais garums atbilst šo noteikumu 242. punktā minētajām prasībām (3. pielikuma 9. punkts).

244. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, kā arī to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei – sarkanam fluorescējošam vienādmalu trijstūrim ar gaismu atstarojošu dzeltenu vai sarkanu apmali (trijstūra malas garums no 350 līdz 365 mm, apmales platums no 45 līdz 48 mm) (3. pielikuma 10. punkts).

245. Avārijas zīme – sarkans gaismu atstarojoša materiāla vienādmalu trijstūris ar malas garumu no 450 līdz 550 mm un apmales platumu vismaz 50 mm (3. pielikuma 11. punkts).

246. Automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, ja automobiļa vadītājs vai tā pasažieris ir persona, kurai izsniegta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti ir tiesības saņemt:

246.1. personai ar invaliditāti, kurai ir kustību un gaitas traucējumi un kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;

246.2. personai ar I grupas redzes invaliditāti;

246.3. personai vecumā līdz 18 gadiem, kurai noteikta invaliditāte un kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

246.¹ Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas elektroniski sniegto informāciju par personas tiesībām saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, ja saņemts kartes saņēmēja vai tā pārstāvja iesniegums. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz uz termiņu, uz kuru personai ir piešķirta invaliditāte, kas atbilst šo noteikumu 246. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja noteiktās invaliditātes termiņš pārsniedz 10 gadus, tad karti izsniedz uz 10 gadiem. Maksu par invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" cenrādim.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

246.² Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte (3. pielikuma 12. punkts) ir tumši zils taisnstūris (garums 148 mm, augstums 106 mm). Kartes aversa kreisajā pusē norādīts kartes derīguma termiņš, izdevējs un kartes sērijas numurs, zem tā attēlota personas ar invaliditāti pazīšanas zīme baltā krāsā, labajā pusē – Latvijas atšķirības zīme "LV", zem tās uzraksts latviešu valodā "Eiropas Kopienas modelis", zem tā ar atstarpi uzraksts latviešu valodā "Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte", zem tā ar atstarpi analogs uzraksts citās Eiropas Savienības valodās. Kartes reversa kreisajā pusē – kartes īpašnieka fotogrāfija, zem tās norādīts personas vārds, uzvārds un paraksts, labajā pusē – informācija latviešu valodā "Šī karte pilnvaro tās īpašnieku izmantot speciāli apzīmētu stāvvietu pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalstīs.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

247. Ceļa zīmēm (turpmāk – zīmes) (4. pielikums) jāatbilst standartam LVS 77–1:2016 "Ceļa zīmes. 1. daļa: Ceļa zīmes", LVS 77-2:2016 "Ceļa zīmes. 2. daļa: Uzstādīšanas noteikumi" un LVS 77-3:2016 "Ceļa zīmes. 3. daļa: Tehniskās prasības".

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 219 redakcijā)

248. Maināmām informācijas zīmēm (zīmes, kurās sniegto teksta un (vai) simbolu informāciju var mainīt) jāatbilst standartam LVS 77–1:2016 "Ceļa zīmes. 1. daļa: Ceļa zīmes", LVS 77-2:2016 "Ceļa zīmes. 2. daļa: Uzstādīšanas noteikumi" un LVS 77-3:2016 "Ceļa zīmes. 3. daļa: Tehniskās prasības".

(MK 28.05.2019. noteikumu Nr. 219 redakcijā)

249. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas, piemēram, uz pārvietojama statīva, transportlīdzekļa, kas veic ceļa darbus, vai citā veidā, kas norāda šo zīmju uzstādīšanas pagaidu raksturu, ir cita nozīme nekā stacionārām zīmēm, transport­līdzekļa vadītājiem jāievēro pagaidu zīmju prasības. Darbu vietu aprīkošanai uz ceļiem ir atļauta pagaidu zīmju baltā fona nomaiņa pret dzeltenu.

250. Brīdinājuma zīmes brīdina transportlīdzekļu vadītājus par tuvošanos bīstamam ceļa posmam. Braucot pa šo posmu, transportlīdzekļa vadītājam jārīkojas atbilstoši apstākļiem. Brīdinājuma zīmes ir šādas:

250.1. 101. zīme "Vienādas nozīmes ceļu krustojums";

250.2. 102. zīme "Lokveida krustojums";

250.3. 103. un 104. zīme "Bīstams pagrieziens". Ceļa pagrieziens (103. zīme – pa labi; 104. zīme – pa kreisi) ar mazu rādiusu vai pagrieziens, kura redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u. tml.;

250.4. 105. un 106. zīme "Bīstami pagriezieni". Ceļa posms ar bīstamiem pagriezieniem (105. zīme – pirmais pagrieziens pa labi; 106. zīme – pirmais pagrieziens pa kreisi);

250.5. 107., 108. un 109. zīme "Ceļa sašaurinājums" (107. zīme – no abām pusēm; 108. zīme – no labās puses; 109. zīme – no kreisās puses);

250.6. 110. zīme "Stāvs lejupceļš";

250.7. 111. zīme "Stāvs augšupceļš";

250.8. 112. zīme "Nelīdzens ceļš". Ceļa posms, kur uz brauktuves ir nelīdzenumi (viļņi, bedres, nelīdzenas ceļa un tilta salaiduma vietas u. tml.);

250.9. 113. zīme "Ātrumvalnis". Ceļa posms, kur uz brauktuves izveidoti mākslīgi paaugstinājumi braukšanas ātruma samazināšanai;

250.10. 114. zīme "Ceļa seguma maiņa". Ceļa posms, kur asfaltbetona vai cementbetona segums mainās uz grants segumu un otrādi;

250.11. 115. zīme "Slidens ceļš";

250.12. 116. zīme "Uzbērta grants vai šķembas". Ceļa posms, kurā no riteņu apakšas var tikt izsviesta grants, šķembas u. tml. materiāli;

250.13. 117. zīme "Akmeņu nogruvumi". Ceļa posms, kur iespējami nogruvumi, noslīdeņi, krītoši akmeņi;

250.14. 118. zīme "Uz ceļa strādā". Ceļa posms, kur uz ceļa, blakus tam vai virs tā tiek veikti jebkādi darbi, kas aizņem ceļu vai ietekmē satiksmes apstākļus;

250.15. 119. zīme "Ceļš ar bīstamām nomalēm";

250.16. 120. zīme "Gājēju pāreja". Tuvošanās ar 535. un 536. zīmi apzīmētai gājēju pārejai, kur jādod ceļš gājējiem;

250.17. 121. zīme "Bērni". Ceļa posms, kur uz brauktuves pēkšņi var uziet bērni;

250.18. 122. zīme "Divvirzienu satiksme". Ceļa (brauktuves) posma sākums, kur ceļu satiksme notiek abos virzienos;

250.19. 123. zīme "Luksofors". Krustojums, gājēju pāreja vai ceļa posms, kur ceļu satiksmi regulē luksofors;

250.20. 124. zīme "Mājdzīvnieki";

250.21. 125. zīme "Savvaļas dzīvnieki";

250.22. 126. zīme "Paceļams tilts". Paceļams tilts vai prāmja pārceltuve;

250.23. 127. zīme "Krastmala". Vieta, kur ceļš iziet uz krastmalu vai kādas ūdenstilpes krastu;

250.24. 128. zīme "Sānvējš";

250.25. 129. zīme "Zemu lidojošas lidmašīnas";

250.26. 130. zīme "Velosipēdu ceļa šķērsošana". Vieta, kur ceļu šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš, kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, velojosla vai uz ceļa bieži izbrauc velosipēdi un elektroskrejriteņi;

250.27. 131. zīme "Tramvaja sliežu šķērsošana";

250.28. 132. zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru";

250.29. 133. zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve bez barjeras";

250.30. 134. zīme "Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pārbrauktuve ar vienu sliežu ceļu, kur nav ierīkota barjera;

250.31. 135. zīme "Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pārbrauktuve ar diviem vai vairākiem sliežu ceļiem, kur nav ierīkota barjera;

250.32. 136., 137., 138., 139., 140. un 141. zīme "Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve". Papildu brīdinājums par tuvošanos dzelzceļa pārbrauktuvei ārpus apdzīvotām vietām;

250.33. 142. zīme "Bīstami". Bīstams ceļa posms, kura bīstamību nevar apzīmēt ar citām brīdinājuma zīmēm;

250.34. 143. zīme "Sastrēgums".

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

251. Ārpus apdzīvotām vietām 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 142. un 143. zīmi uzstāda 150–200 m pirms bīstamā ceļa posma, bet apdzīvotās vietās – 50–60 m pirms tā. Ja nepieciešams, zīmes uzstāda citā attālumā, ko norāda ar 801. zīmi.

252. Ārpus apdzīvotām vietām 118., 121., 126., 127., 132. un 133. zīmi uzstāda atkārtoti. Otru zīmi uzstāda vismaz 50 m pirms bīstamā posma sākuma.

253. Ierobežotos apstākļos un apdzīvotā vietā otru 118. zīmi var uzstādīt tieši ceļa darbu vietas sākumā. Ja ceļa darbi ir īslaicīgi, 118. zīmi (bez 801. zīmes) var uzstādīt 10–15 m pirms ceļa darbu vietas.

254. 113. zīme var nebūt uzstādīta dzīvojamās zonās, kā arī vietās, kur maksimālais atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h.

255. 134. un 135. zīmi uzstāda tieši pirms dzelzceļa pārbrauktuves.

256. Ja stāvs lejupceļš vai augšupceļš seko viens aiz otra, tad 110. vai 111. zīme var tikt uzstādītas pirms otrā vai tam sekojošā lejupceļa vai augšupceļa sākuma attālumā, ko norāda ar 801. papildzīmi.

257. 136., 138. un 140. zīmi uzstāda ceļa labajā pusē, bet 137., 139. un 141. zīmi – kreisajā pusē. 136. un 137. zīmi uzstāda kopā ar braukšanas virzienā pirmo 132. vai 133. zīmi; 140. un 141. zīmi – ar otro 132. vai 133. zīmi. 138. un 139. zīmi uzstāda atsevišķi vienādā attālumā starp pirmo un otro 132. zīmi vai pirmo un otro 133. zīmi.

258. Priekšrocības zīmes norāda braukšanas secību neregulējamos krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās vai šauros ceļa posmos. Priekšrocības zīmes ir šādas:

258.1. 201. zīme "Galvenais ceļš". Ceļš, pa kuru braucot ir priekšroka šķērsot neregulējamus krustojumus;

258.2. 202. zīme "Galvenā ceļa beigas";

258.3. 203., 204. un 205. zīme "Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu" (203. zīme – no abām pusēm; 204. zīme – no labās puses; 205. zīme – no kreisās puses). Uz vienas zīmes var būt attēloti divi savstarpēji tuvu esoši krustojumi, un attālumu starp tiem nenorāda. Šīs zīmes uzstāda ārpus apdzīvotām vietām 150–200 m attālumā no krustojuma;

258.4. 206. zīme "Dodiet ceļu". Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu, bet, ja papildus uzstādīta 847. zīme, – jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaju vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 134. punktu šajā gadījumā ir priekšroka;

258.5. 207. zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts". Aizliegts braukt tālāk, neapturot transportlīdzekli tieši pirms stoplīnijas (929. apzīmējums), bet, ja tās nav, – tieši pirms šķērsojamās brauktuves malas. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu, bet, ja papildus uzstādīta 847. zīme, – jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaja vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 134. punktu šajā gadījumā ir priekšroka. 207. zīmi var uzstādīt arī pirms neapsargājamas dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī speciāla karantīnas posteņa, robežas šķērsošanas vietas un citām vietām, kur ceļu satiksmi apstādina ar barjeru vai citādi. Šajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929. apzīmējums), bet, ja tās nav, – tieši pirms zīmes;

258.6. 208. zīme "Priekšroka pretim braucošajiem". Aizliegts iebraukt ceļa sašaurinātajā posmā, ja tas var apgrūtināt pretim braukšanu. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem, kuri atrodas ceļa sašaurinātajā posmā vai šā posma pretējā galā;

258.7. 209. zīme "Priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem". Šaurs ceļa posms, pa kuru braucot transportlīdzekļa vadītājam ir priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

259. Aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Aizlieguma zīmes ir šādas:

259.1. 301. zīme "Iebraukt aizliegts". Aizliegts iebraukt jebkādiem trans­portlīdzekļiem;

259.2. 302. zīme "Braukt aizliegts". Aizliegts braukt jebkādiem transport­līdzekļiem;

259.3. 303. zīme "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts";

259.4. 304. zīme "Motocikliem braukt aizliegts". Aizliegts braukt divriteņu mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem;

259.5. 305. zīme "Velosipēdiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt velosipēdiem un elektroskrejriteņiem;

259.6. 306. zīme "Kravas automobiļiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 t (ja zīmē pilna masa nav norādīta) vai kuru pilna masa ir lielāka par zīmē norādīto, kā arī traktortehnikai;

259.7. 307. zīme "Ar piekabi braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un traktortehnikai ar jebkura tipa piekabi, kā arī vilkt mehānisko transportlīdzekli;

259.8. 308. zīme "Traktoriem braukt aizliegts". Aizliegts braukt traktor­tehnikai;

259.9. 309. zīme "Gājējiem iet aizliegts";

259.10. 310. zīme "Platuma ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem, kuru gabarīts (ar kravu vai bez tās) platumā pārsniedz zīmē norādīto;

259.11. 311. zīme "Augstuma ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem, kuru gabarīts (ar kravu vai bez tās) augstumā no brauktuves virsmas pārsniedz zīmē norādīto;

259.12. 312. zīme "Masas ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru kopējā faktiskā masa pārsniedz zīmē norādīto;

259.13. 313. zīme "Ass slodzes ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem, kuriem faktiskā slodze uz jebkuru asi pārsniedz zīmē norādīto;

259.14. 314. zīme "Garuma ierobežojums". Aizliegts braukt transport­līdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru gabarīts (ar kravu vai bez tās) garumā pārsniedz zīmē norādīto;

259.15. 315. zīme "Nogriezties pa labi aizliegts";

259.16. 316. zīme "Nogriezties pa kreisi aizliegts";

259.17. 317. zīme "Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts";

259.18. 318. zīme "Minimālās distances ierobežojums". Distance starp braucošiem transportlīdzekļiem nedrīkst būt mazāka par zīmē norādīto;

259.19. 319. zīme "Apdzīt aizliegts". Aizliegts apdzīt jebkurus transport­līdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, kas mazāks par 30 km/h;

259.20. 320. zīme "Apdzīšanas aizliegums beidzas";

259.21. 321. zīme "Kravas automobiļiem apdzīt aizliegts". Kravas auto­mobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, kas mazāks par 30 km/h. Traktortehnikai aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot pajūgus un velosipēdus;

259.22. 322. zīme "Kravas automobiļiem apdzīšanas aizliegums beidzas";

259.23. 323. zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums". Aizliegts braukt ar ātrumu (km/h), kas pārsniedz zīmē norādīto;

259.24. 324. zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums beidzas";

259.25. 325. zīme "Skaņas signālu lietot aizliegts";

259.26. 326. zīme "Apstāties aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt;

259.27. 327. zīme "Stāvēt aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts stāvēt;

259.28. 328. zīme "Nepāra datumos stāvēt aizliegts";

259.29. 329. zīme "Pāra datumos stāvēt aizliegts";

259.30. 330. zīme "Visi ierobežojumi beidzas". Vienlaikus apzīmē 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības zonas beigas;

259.31. 331. zīme "Muita". Neapturot transportlīdzekli tieši pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod muitas (kontroles punkta) amat­persona;

259.32. 332. zīme "Policija". Neapturot transportlīdzekli tieši pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod policijas darbinieks vai robežsargs (uz valsts robežas);

259.33. 333. zīme "Tālāk braukt bīstami". Aizliegts tālāk braukt visiem (bez izņēmuma) transportlīdzekļiem ceļu satiksmes negadījuma, avārijas u. tml. iemeslu dēļ;

259.34. 334. zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt aizliegts".

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

260. Ja 328. un 329. zīme attiecīgi uzstādīta vienā un otrā ceļa pusē, tad laikposmā no plkst. 21.00 līdz 24.00 transportlīdzekļi, kam nākamajā dienā būs aizliegts stāvēt attiecīgajā ceļa pusē, jāpārvieto uz ceļa otru pusi.

261. 301., 302., 303., 315., 316. un 317. zīmes darbība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem.

262. 302., 303., 304., 306., 307. un 308. zīmes darbība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri nogādā vai brauc saņemt kravu, un speciālajiem transportlīdzekļiem (piemēram, autoceltņiem), kas brauc veikt darbus zonā, kas apzīmēta ar kādu no šīm ceļa zīmēm. 302. un 303. zīmes darbība neattiecas arī uz velosipēdiem, elektroskrejriteņiem, mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t un kuru īpašnieks (turētājs) dzīvo vai strādā šajā zonā, un uz taksometriem, kuri brauc pēc pasažiera vai ar pasažieri, bet 304. un 305. zīmes darbība neattiecas arī uz to transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem), kuri šajā zonā dzīvo vai strādā. 306. zīmes darbība neattiecas arī uz transportlīdzekļiem, ar kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā notiek vadīšanas iemaņu pārbaude.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

263. 302., 303. un 327. zīmes darbība neattiecas uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.

264. 312. un 313. zīmes darbība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuriem, izvērtējot sabiedrisko drošību un bīstamību, lai veiktu speciālus pārvadājumus (piemēram, pārvadātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam), izsniegta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" atļauja.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

265. 315. un 316. zīmes darbība attiecas uz brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīme uzstādīta.

266. 326. zīmes darbības zonā atļauta:

266.1. pasažieru iekāpšana taksometros – vieglajos automobiļos – vai izkāpšana no tiem;

266.2. taksometru – vieglo automobiļu – ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī;

266.3. personu ar invaliditāti iekāpšana transportlīdzekļos, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, vai izkāpšana no tiem;

266.4. pasažieru iekāpšana un izkāpšana pasažieru sabiedriskajos trans­portlīdzekļos to pieturās;

266.5. taksometru – vieglo automobiļu – stāvēšana ar 543. zīmi apzīmētā stāvvietā;

266.6. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam, iekraušana transportlīdzekļos.

268. 309., 326., 327., 328. un 329. zīmes darbība attiecas tikai uz to brauktuves pusi, kurā tā uzstādīta.

269. 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329. zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 520. vai 556. zīmei. Ja 323. zīme uzstādīta pirms apdzīvotas vietas, minētās zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz 519. vai 555. zīmei. Zīmju darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.), un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes, kā arī krustojumos, kuriem nav tieša pieslēguma attiecīgajai brauktuvei.

270. Zīmju darbības zonu var samazināt:

270.1. 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329. zīmei – uzstādot 330. vai 803. zīmi;

270.2. 319., 321. un 323. zīmei – uzstādot attiecīgi 320., 322. vai 324. zīmi;

270.3. 323. zīmei – uzstādot 323. zīmi ar citu maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu;

270.4. 326., 327., 328. un 329. zīmei – darbības zonā atkārtoti uzstādot 326., 327., 328. vai 329. zīmi kopā ar 810. zīmi. 326. zīmi var lietot kopā ar 943. ceļa apzīmējumu, bet 327. zīmi – ar 944. ceļa apzīmējumu. Šādos gadījumos zīmju darbības zonu nosaka ceļa apzīmējuma līnijas garums. 326., 327., 328. un 329. zīmes darbības zona beidzas vietā, kur sākas uz brauktuves vai daļēji uz tās ierīkota un ar 529., 537. vai 539. zīmi apzīmēta stāvvieta.

271. Rīkojuma zīmes ir šādas:

271.1. 401. zīme "Braukt taisni";

271.2. 402. zīme "Braukt pa labi";

271.3. 403. zīme "Braukt pa kreisi";

271.4. 404. zīme "Braukt taisni vai pa labi";

271.5. 405. zīme "Braukt taisni vai pa kreisi";

271.6. 406. zīme "Braukt pa labi vai pa kreisi";

271.7. 407. zīme "Braukt pa labi";

271.8. 408. zīme "Braukt pa kreisi";

271.9. 409. zīme "Braukt pa loku";

271.10. 410. zīme "Šķērsli apbraukt pa labo pusi";

271.11. 411. zīme "Šķērsli apbraukt pa kreiso pusi";

271.12. 412. zīme "Šķērsli apbraukt pa labo vai pa kreiso pusi";

271.13. 413. zīme "Velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, kā arī, ja zīme netiek lietota, lai apzīmētu velojoslu, atļauts pārvietoties gājējiem, izmantojot šo noteikumu 8. punktā minēto sporta vai atpūtas inventāru, ja netiek traucēta velosipēdu un elektroskrejriteņu braukšana;

271.14. 414. zīme "Velosipēdu ceļa beigas";

271.15. 415. zīme "Gājēju ceļš". Atļauts pārvietoties tikai gājējiem;

271.16. 416. zīme "Gājēju ceļa beigas";

271.17. 417. zīme "Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, kā arī pārvietoties gājējiem. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem un gājējiem jārīkojas tā, lai tie savstarpēji viens otru neapdraudētu un netraucētu. Gājējiem jāņem vērā velosipēdu un elektroskrejriteņu klātbūtne uz šā ceļa, bet velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu;

271.18. 418. zīme "Kopīga gājēju un velosipēdu ceļa beigas";

271.19. 419. un 421. zīme "Gājēju un velosipēdu ceļš". Pa gājēju un velosipēdu ceļa vienu pusi atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, bet pa otru pusi – pārvietoties gājējiem (atbilstoši zīmē norādītajam);

271.20. 420. un 422. zīme "Gājēju un velosipēdu ceļa beigas";

271.21. 423. zīme "Minimālā ātruma ierobežojums". Atļauts braukt ar ātrumu (km/h), kas nav mazāks par zīmē norādīto;

271.22. 424. zīme "Minimālā ātruma ierobežojuma beigas";

271.23. 425. zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt taisni";

271.24. 426. zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa labi";

271.25. 427. zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa kreisi".

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290)

272. 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408. un 409. zīme norāda, ka atļauts braukt tikai zīmē norādītajos virzienos. Zīmes, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407. un 408. zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā).

273. 401., 402., 403., 404., 405. un 406. zīmes darbība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. 401., 402., 403., 404., 405., 406., 425., 426. un 427. zīmes darbība attiecas uz brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīme uzstādīta.

274. Ja 401. zīme uzstādīta ceļa posma sākumā, tās darbības zona ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes vai līdz apdzīvotās vietas beigām. Zīme neaizliedz nogriezties pa labi, lai iebrauktu pagalmos un citās blakusteritorijās.

275. 407. un 408. zīme norāda, ka jānogriežas pirms šīs zīmes.

276. Norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Norādījuma zīmes ir šādas:

276.1. 501. zīme "Vienvirziena ceļš". Ceļš vai brauktuve, pa kuru visā platumā atļauts braukt transportlīdzekļiem vienā virzienā;

276.2. 502. zīme "Vienvirziena ceļa beigas";

276.3. 503. un 504. zīme "Izbraukšana uz vienvirziena ceļa". Izbraukšana uz ceļa vai brauktuves, pa kuru atļauts braukt vienā – zīmē norādītajā – virzienā;

276.4. 505. zīme "Josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem". Josla, kas paredzēta tikai pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, takso­metriem un elektromobiļiem, kuri brauc vienā virzienā ar pārējo transportlīdzekļu plūsmu, bet, ja šī zīme uzstādīta kopā ar 824. papildzīmi, – arī velosipēdiem un elektroskrejriteņiem. Zīmes darbība attiecas uz joslu, virs kuras zīme uzstādīta. Ja zīme uzstādīta ceļa labajā pusē, tās darbība attiecas uz labo braukšanas joslu. Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 506. zīmei;

276.5. 506. zīme "Joslas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem beigas";

276.6. 507. zīme "Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transport­līdzekļiem". Ceļš, pa kuru pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu, taksometru un elektromobiļu, bet, ja šī zīme uzstādīta kopā ar 824. papildzīmi, – arī velosipēdu un elektroskrejriteņu, satiksme notiek pa atsevišķu joslu pretim pārējo transportlīdzekļu plūsmai;

276.7. 508. zīme "Ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transport­līdzekļiem beigas";

276.8. 509. un 510. zīme "Izbraukšana uz ceļa ar joslu pasažieru sabied­riskajiem transportlīdzekļiem";

276.9. 511. zīme "Minimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un minimālā braukšanas ātruma ierobežojums katrā joslā;

276.10. 512. zīme "Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums katrā joslā;

276.11. 513. zīme "Braukšanas virzieni joslās". Joslu skaits un no tām noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Uz 513. zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 513. zīme, kas atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas, atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā. 513. zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 513., 514., 515., 516., 517. vai 518. zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus;

276.12. 514., 515. un 516. zīme "Braukšanas virziens joslā". No joslas noteiktais braukšanas virziens krustojumā. Uz 514., 515. un 516. zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 516. zīme atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas un atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 514., 515. un 516. zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā). 514., 515. un 516. zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 513., 514., 515., 516., 517. vai 518. zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus;

276.13. 517. un 518. zīme "Braukšanas virzieni joslā". No joslas noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Uz 517. un 518. zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 518. zīme, kas atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas, atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 517. un 518. zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā). 517. un 518. zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 513., 514., 515., 516., 517. vai 518. zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus;

276.14. 519. zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Vieta pilsētā vai ciemā, no kuras ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās;

276.15. 520. zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Ar 519. zīmi apzīmētās apdzīvotās vietas beigas;

276.16. 521. zīme "Pilsētas vai ciema nosaukums". Zīme norāda pilsētas vai ciema robežu (sākumu);

276.17. 522. zīme "Pilsētas vai ciema nosaukums". Zīme norāda pilsētas vai ciema robežu (beigas);

276.18. 523. zīme "Stāvēšanas aizlieguma zona". Stāvēt aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 523. zīmi. Zīmes darbība neattiecas uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti;

276.19. 524. zīme "Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas";

276.20. 525. zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zona". Maksimālā ātruma ierobežojums uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 525. zīmi;

276.21. 526. zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas";

276.22. 527. zīme "Gājēju ceļu zona". Gājēju ceļi – atļauts pārvietoties tikai gājējiem;

276.23. 528. zīme "Gājēju ceļu zonas beigas";

276.24. 529. zīme "Stāvvietu zona";

276.25. 530. zīme "Stāvvietu zonas beigas";

276.26. 531. zīme "Ieteicamā ātruma zona". Zona, kurā ieteicams braukt ar zīmē norādīto ātrumu;

276.27. 532. zīme "Ieteicamā ātruma zonas beigas";

276.28. 533. zīme "Dzīvojamā zona". Vieta, no kuras sākot ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību dzīvojamās zonās;

276.29. 534. zīme "Dzīvojamās zonas beigas";

276.30. 535. zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa labajā pusē uz pārejas tuvākās robežas;

276.31. 536. zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa kreisajā pusē uz pārejas tālākās robežas;

276.32. 537. zīme "Stāvvieta". Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 538., 520., 556., 326., 327., 328. vai 329. zīmei. Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. Ēkas jumta simbols apzīmē pazemes vai virszemes daudzstāvu stāvvietu. Stāvvietā nav spēkā šo noteikumu 121.6. un 122.1. apakšpunktā minētie aizliegumi;

276.33. 538. zīme "Stāvvietas beigas";

276.34. 539. zīme "Maksas stāvvieta". Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 540., 520., 556., 326., 327., 328. vai 329. zīmei. Uz zīmes var būt norādīts stāvēšanas maksimālais ilgums, par kuru tūlīt var samaksāt. Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. Stāvvietā nav spēkā šo noteikumu 121.6. un 122.1. apakšpunktā minētie aizliegumi;

276.35. 540. zīme "Maksas stāvvietas beigas";

276.36. 541. zīme "Autobusa un trolejbusa pietura";

276.37. 542. zīme "Tramvaja pietura";

276.38. 543. zīme "Vieglo taksometru stāvvieta";

276.39. 544. zīme "Tunelis";

276.40. 545. zīme "Tuneļa beigas";

276.41. 546. zīme "Apstāšanās vieta". Vieta, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls;

276.42. 547. zīme "Pierobežas sākums";

276.43. 548. zīme "Pierobežas beigas";

276.44. 549. zīme "Pierobežas joslas sākums";

276.45. 550. zīme "Pierobežas joslas beigas";

276.46. 551. zīme "Robežšķērsošanas vieta";

276.47. 552. zīme "Ātrgaitas ceļš". Izbraukšana uz ceļa, pa kuru atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;

276.48. 553. zīme "Ātrgaitas ceļa beigas";

276.49. 554. zīme "Piespiedu apstāšanās vieta". Norāda vietu tunelī, uz ātrgaitas ceļa, kas paredzēta transportlīdzekļa novietošanai piespiedu apstāšanās gadījumā;

276.50. 555. zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Vieta pilsētā vai ciemā, no kuras ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās;

276.51. 556. zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Ar 555. zīmi apzīmētās apdzīvotās vietas beigas.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290; MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

277. 543. zīmes apakšdaļā ar ciparu var tikt norādīts taksometru skaits, kādam vienlaikus atļauts atrasties stāvvietā.

278. 547. un 549. zīme norāda vietu, no kuras sākot stājas spēkā noteikumi, kas nosaka pierobežas un pierobežas joslas režīmu.

279. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļos drīkst iekraut vai izkraut kravu ar 523. zīmi apzīmētajā teritorijā.

280. Servisa zīmes informē par attiecīgo objektu atrašanās vietu. Servisa zīmes ir šādas:

280.1. 601. zīme "Medicīniskās palīdzības punkts";

280.2. 602. zīme "Slimnīca";

280.3. 603. zīme "Degvielas uzpildes stacija";

280.4. 604. zīme "Stāvparks". Norāda stāvvietu, kas atrodas tiešā sabiedriskā transporta pieturas tuvumā;

280.5. 605. zīme "Tehniskās apkopes punkts";

280.6. 606. zīme "Automobiļu mazgātava";

280.7. 607. zīme "Telefons";

280.8. 608. zīme "Restorāns";

280.9. 609. zīme "Kafejnīca";

280.10. 610. zīme "Viesnīca, motelis vai viesu māja";

280.11. 611. zīme "Jaunatnes tūrisma mītne";

280.12. 612. zīme "Kempings";

280.13. 613. zīme "Kempingpiekabju stāvvieta";

280.14. 614. zīme "Kempings un kempingpiekabju stāvvieta";

280.15. 615. zīme "Atpūtas vieta";

280.16. 616. zīme "Gājēju maršruts";

280.17. 617. zīme "Tualete";

280.18. 618. zīme "Peldvieta vai peldbaseins";

280.19. 619. zīme "Tūrisma informācija";

280.20. 620. zīme "Policija";

280.21. 621. zīme "Ceļu policija";

280.22. 622. zīme "Pasts";

280.23. 623. zīme "Radiokanāls ceļu satiksmes informācijas sniegšanai";

280.24. 624. zīme "Lidosta (lidlauks)";

280.25. 625. zīme "Autoosta";

280.26. 626. zīme "Dzelzceļa stacija";

280.27. 627. zīme "Jūras pasažieru stacija";

280.28. 628. zīme "Prāmis";

280.29. 629. zīme "Kravas osta";

280.30. 630. zīme "Informācijas bloks". Zīme norāda, ka vairāki zīmē attēlotie objekti atrodas vienuviet;

280.31. 631. zīme "Ievērojama vieta". Norāda vietu, kur pie ceļa atrodas tūrisma objekts;

280.32. 632. zīme "Ugunsdzēšamais aparāts". Norāda vietu tunelī, kur atrodas ugunsdzēšamais aparāts;

280.33. 633. zīme "Avārijas tālrunis". Norāda vietu tunelī, uz ātrgaitas ceļa, kur atrodas tālrunis, pa kuru var izsaukt glābšanas dienestu;

280.34. 634. zīme "Lauku tūrisma mītne".

(Grozīts ar MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

281. Ar 613. vai 614. zīmi apzīmētajās vietās var novietot arī automo­biļus – vasarnīcas.

282. Servisa zīmju apakšdaļā var būt norādīti attālumi un virzieni no zīmes uzstādīšanas vietas līdz attiecīgajam objektam, kā arī attiecīgo objektu nosaukumi.

283. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes ir šādas:

283.1. 701. un 702. zīme "Iepriekšējs virzienu rādītājs". Uz zīmes norādīti braukšanas virzieni uz apdzīvotām vietām un citiem objektiem. Uz 701. un 702. zīmes var būt attēloti simboli, piktogrammas un citas zīmes, kas informē par ceļu satiksmes īpatnībām. Zīmes apakšdaļā norādīts attālums no zīmes uzstādīšanas vietas līdz krustojumam vai bremzēšanas joslas sākumam;

283.2. 703. zīme "Virzienu rādītājs". Braukšanas virzieni un attālumi (km) līdz apdzīvotām vietām un citiem objektiem;

283.3. 704. un 705. zīme "Virziena rādītājs". Braukšanas virziens un attālums (km) līdz apdzīvotai vietai vai citam objektam;

283.4. 706. zīme "Virziena rādītājs". Braukšanas virziens un attālums (km) līdz tūrisma objektam (zīme ar brūnu fonu) vai braukšanas virziens uz viensētu (zīme ar pelēku fonu);

283.5. 707. zīme "Attālumu rādītājs". Attālumi (km) līdz maršrutā esošo apdzīvoto vietu centriem;

283.6. 708. zīme "Ūdensšķēršļa nosaukums". Tās upes, kanāla, ezera u. tml. ūdensšķēršļa nosaukums, kuru šķērso ceļš;

283.7. 709. zīme "Braukšanas shēma". Braukšanas maršruts, ja krustojumā aizliegti atsevišķi manevri vai atļautie braukšanas virzieni sarežģītā krustojumā;

283.8. 710. zīme "Šķēršļa apbraukšanas virziens";

283.9. 711. zīme "Strupceļš". Ceļš, pa kuru nav iespējams caurbraukt;

283.10. 712. un 713. zīme "Iepriekšējs virziena rādītājs strupceļam";

283.11. 714. un 715. zīme "Joslas sākums". Bremzēšanas, augšupceļa u. tml. joslas sākums;

283.12. 716. un 717. zīme "Joslas beigas". Ieskrējiena, augšupceļa u. tml. joslas beigas;

283.13. 718., 719. un 720. zīme "Braukšanas virzieni joslās". Joslu skaits katrā virzienā ceļa posmā un braukšanas virzieni katrā joslā;

283.14. 721. un 722. zīme "Joslas piekļaušanās pamatjoslām". Vienas vai vairāku joslu piekļaušanās pamatjoslām ceļa pārvadu tuvumā;

283.15. 723. zīme "Apgriešanās vieta". Ceļa posmā starp krustojumiem norāda vietu vai pārtraukumu sadalošajā joslā, kur atļauta apgriešanās braukšanai pretējā virzienā. Nogriezties pa kreisi aizliegts;

283.16. 724. zīme "Satiksmes ierobežojumi Latvijā". Informē Latvijā iebraucošos transportlīdzekļu vadītājus par braukšanas ātruma vispārējiem ierobežojumiem un dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturu lietošanu;

283.17. 725. zīme "Ieteicamais ātrums". Ātrums, ar kādu ieteicams braukt turpmākajā ceļa posmā. Zīme ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja 725. zīme lietota kopā ar brīdinājuma zīmi, tās darbības zonu nosaka bīstamā posma garums;

283.18. 726., 727. un 728. zīme "Kravas automobiļu braukšanas virziens". Ieteicamais braukšanas virziens kravas automobiļiem, to sastāviem un traktor­tehnikai, ja krustojumā tiem aizliegts braukt vienā no iespējamiem virzieniem;

283.19. 729. zīme "Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja";

283.20. 730. zīme "Apbraukšanas ceļa shēma". Uz laiku ceļu satiksmei slēgta ceļa posma apbraukšanas maršruts;

283.21. 731., 732. un 733. zīme "Apbraukšanas ceļa virziens". Apbrauk­šanas virziens ceļa posmam, kurā ceļu satiksme uz laiku slēgta vai ierobežota;

283.22. 734. zīme "Apbraukšanas ceļa beigas";

283.23. 735., 736., 737. un 738. zīme "Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties". Uz laiku ceļu satiksmei slēgta brauktuves posma vai braukšanas joslas apbraukšanas virziens;

283.24. 739. zīme "Kilometru rādītājs". Attālums (km) no ceļa sākuma;

283.25. 740. zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zaļu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Eiropas autoceļu (maģistrāļu) sistēmas ceļam (maršrutam);

283.26. 741. zīme "Ceļa numurs". Zīme ar sarkanu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas galvenajam valsts autoceļam;

283.27. 742. zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zilu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas reģionālajam valsts autoceļam;

283.28. 743., 744. un 745. zīme "Ceļa numurs un virziens". Zīmes fons norāda ceļa piederību pie attiecīgas šķiras autoceļa;

283.29. 746. zīme "Maiņvirziena satiksme". Tāda ceļa posma sākums, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

283.30. 747. zīme "Maiņvirziena satiksmes beigas". Tāda ceļa posma beigas, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

283.31. 748. zīme "Izbraukšana uz ceļa, kur organizēta maiņvirziena satiksme". Izbraukšana uz ceļa, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

283.32. 749. zīme "Valsts nosaukums";

283.33. 750. zīme "Administratīvās teritorijas nosaukums";

283.34. 751. zīme "Tūrisma objektu teritorija". Iebraukšana teritorijā, kur atrodas daudzi savstarpēji tuvu esoši tūrisma objekti;

283.35. 752. zīme "Avārijas izeja". Norāda vietu tunelī, kur atrodas avārijas izeja;

283.36. 753. zīme "Avārijas izejas virziens". Norāda virzienu tunelī, kādā jādodas uz avārijas izeju, kā arī attālumu līdz tai.

284. 701., 702., 703., 704. un 705. zīmes (ja tā uzstādīta apdzīvotā vietā) zilais fons nozīmē, ka norādītais objekts atrodas ārpus attiecīgās apdzīvotās vietas, bet baltais fons –, ka norādītais objekts atrodas attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

284.¹ Informācija par iespējamajiem braukšanas virzieniem vairāklīmeņu krustojumos:

284.¹ 1. 754. zīme "Iepriekšēja norāde par nobrauktuvi no ātrgaitas ceļa". Informē par nobrauktuvi no ātrgaitas ceļa;

284.¹ 2. 755. zīme "Tuvojas nobrauktuve". Papildu brīdinājums par tuvošanos nobrauktuvei no ātrgaitas ceļa (attālums 300 m (3 svītras), 200 m (2 svītras), 100 m (1 svītra));

284.¹ 3. 756. zīme "Virziena norāde". Novietojama pie izejas virs brauktuves vai arī starp brauktuvēm.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

286. 814., 815. un 816. papildzīme norāda pirms krustojuma uzstādīto zīmju darbības virzienus vai braukšanas virzienu uz stāvvietu, kas apzīmēta ar 537. vai 539. zīmi un atrodas ceļa tiešā tuvumā.

287. 825. un 826. papildzīme norāda dienas, kurās zīme ir spēkā.

288. Papildzīmes piestiprina tieši zem zīmes, uz kuru tās attiecas, izņemot 848. vai 853. papildzīmi, ja tā uzstādīta bez pamatzīmes. Ja zīmes novietotas virs brauktuves, nomales vai ietves, 809., 810. un 847. papildzīme var būt piestiprināta blakus zīmei.

289. Ceļa apzīmējumiem (5. pielikums) jāatbilst standartu LVS 85:2016 "Ceļa apzīmējumi", LVS 85:2016/A1:2018 "Ceļa apzīmējumi" un LVS 93:2006 "Ceļa signālstabiņi. Lietošanas noteikumi" prasībām. Gājēju pārejas tiek projektētas atbilstoši standartam LVS 190–10:2007 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi", LVS 190-10:2007/A1:2010 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi" un LVS 190-10:2007/A2:2020 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi".

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

290. Vertikālie apzīmējumi uz ceļa būvēm, aprīkojuma elementiem un ceļa darbu vietās norāda objekta gabarītus un kalpo arī par orientēšanās līdzekļiem. Vertikālie apzīmējumi ir šādi:

290.1. 901., 902., 903. un 904. ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas virzienu pagriezienos, kur redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u. tml., braukšanas virzienu trīsvirzienu krustojumos un ceļa darbu vietas apbraukšanas virzienu;

290.2. 905. ceļa apzīmējums apzīmē pa labo vai pa kreiso pusi apbrau­camus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u. tml.);

290.3. 906. un 907. ceļa apzīmējums apzīmē pa kreiso pusi (906. ceļa apzīmējums) un pa labo pusi (907. ceļa apzīmējums) apbraucamus paaugsti­nājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u. tml.), kā arī šķēršļus (barjeru un nožogojumu galus u. tml.), kas atrodas tiešā brauktuves tuvumā un var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem;

290.4. 908., 909., 910., 911., 912. un 913. ceļa apzīmējums apzīmē ceļa darbu un ceļu satiksmes negadījumu vietas (908. un 910. ceļa apzīmējums – pa kreiso pusi apbraucamas ceļa darbu vietas; 909. un 911. ceļa apzīmējums – pa labo pusi apbraucamas ceļa darbu vietas; 912. ceļa apzīmējums – tālāka braukšana aizliegta; 913. ceļa apzīmējums – ceļa darbu un ceļu satiksmes negadījumu vietas);

290.5. 914. un 915. ceļa apzīmējums apzīmē ceļa būvju elementus (tiltu, ceļa pārvadu balstus u. tml.), kas var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem un kas apbraucami pa kreiso pusi (914. ceļa apzīmējums) vai pa labo pusi (915. ceļa apzīmējums);

290.6. 916. ceļa apzīmējums apzīmē tuneļu, tiltu un ceļu pārvadu laiduma konstrukciju apakšējo malu;

290.7. 917. un 918. ceļa apzīmējums apzīmē signālstabiņus (917. ceļa apzīmējums – ceļa labajā pusē; 918. ceļa apzīmējums – ceļa kreisajā pusē);

290.8. 919. ceļa apzīmējums norobežo brauktuvi.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219)

291. Lai pievērstu uzmanību bīstamiem ceļu posmiem (vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas u. tml.), 917. un 918. ceļa apzīmējuma – signāl­stabiņa – apzīmējums var būt dzeltenā krāsā uz melna fona.

292. Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943., 944., 945., 946., 947. un 948. ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā. Horizontālie apzīmējumi ir šādi:

292.1. 920. ceļa apzīmējums – nepārtraukta līnija – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai. Plata līnija atdala velojoslu no pārējo mehānisko transportlīdzekļu brauktuves vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkota velojosla;

292.2. 921. ceļa apzīmējums – dubulta nepārtraukta līnija – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar trijām vai vairākām braukšanas joslām (izņemot ieskrējiena vai bremzēšanas joslas);

292.3. 922. ceļa apzīmējums – pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir trīs reizes mazāks par atstarpēm starp tām, – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar divām braukšanas joslām (izņemot ieskrējiena vai bremzēšanas joslas), kā arī apzīmē braukšanas joslu robežas uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā;

292.4. 923. ceļa apzīmējums – pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīs reizes pārsniedz atstarpes starp tām, – sadala pretējā vai tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas un brīdina par tuvošanos 920., 921. vai 928. ceļa apzīmējuma līnijai;

292.5. 924. ceļa apzīmējums – pārtraukta līnija, kurai svītru garums divas reizes pārsniedz atstarpes starp tām, – apzīmē brauktuves malu ceļa posmos, kuros atļauts apstāties un stāvēt;

292.6. 925. ceļa apzīmējums – pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir vienāds ar atstarpēm starp tām, – apzīmē joslas vai velojoslas krustojuma robežās vai velojoslas vietās, kur tās atļauts šķērsot citiem transportlīdzekļiem;

292.7. 926. ceļa apzīmējums – plata pārtraukta līnija – apzīmē robežu starp ieskrējiena joslu un pamatjoslu vai bremzēšanas joslu un pamatjoslu, vai pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu un pamatjoslu;

292.8. 927. ceļa apzīmējums – dubulta pārtraukta līnija – apzīmē robežas braukšanas joslai, kurā braukšanas virziens var mainīties uz pretējo. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai tad, ja virs tās uzstādītajam šo noteikumu 48. punktā minētajam luksoforam iedegts signāls ar zaļu lejup vērstu bultu. Izbraukt no šīs joslas atļauts, tikai pārkārtojoties pa labi;

292.9. 928. ceļa apzīmējums – nepārtraukta līnija kopā ar 923. ceļa apzīmējumu – sadala pretējā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas augšupceļos vai lejupceļos, sadala tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar vairākām braukšanas joslām vienā virzienā, kā arī apzīmē vietas, kas paredzētas, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, iebrauktu vai izbrauktu no stāvvietām u. tml. Šīs ceļa apzīmējuma līnijas atļauts šķērsot tikai no pārtrauktās līnijas puses. Ja apzīmējums sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmējumu no nepārtrauktās līnijas puses atļauts šķērsot, lai atgrieztos savā braukšanas virziena pusē;

292.10. 929. ceļa apzīmējums – plata nepārtraukta šķērslīnija – stoplīnija – norāda vietu, pirms kuras vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja uzstādīta 207. zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls;

292.11. 930. ceļa apzīmējums – plata pārtraukta šķērslīnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp tām, – norāda vietu, kur vadītājam, ja tas nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis, lai dotu ceļu transportlīdzekļiem vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

292.12. 931. ceļa apzīmējums – vairākas viena no otras atdalītas platas paralēlas garenlīnijas – apzīmē gājēju pāreju;

292.13. 932. ceļa apzīmējums – divas viena no otras atdalītas platas pārtrauktas šķērslīnijas – apzīmē vietu, kur brauktuvi vai gājēju ceļu šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļa velosipēdiem un elektroskrejriteņiem paredzētā daļa vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš;

292.14. 933. ceļa apzīmējums – divas viena no otras atdalītas šahveida šķērslīnijas – apzīmē robežas uz brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinā­jumam – ātrumvalnim, kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai;

292.15. 934., 935. un 936. ceļa apzīmējums apzīmē virzienu saliņas transportlīdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem ceļa apzīmējumiem uzbraukt aizliegts;

292.16. 937. ceļa apzīmējums norāda atļautos braukšanas virzienus. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 513., 514., 515., 516., 517. vai 518. zīmi. Apzīmējums, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī no kreisās malējās braukšanas joslas apgriezties braukšanai pretējā virzienā;

292.17. 938. ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos brauktuves sašaurinājumam (vietai, kur samazinās braukšanas joslu skaits braukšanas virzienā). Var lietot patstāvīgi vai kopā ar 107., 108., 109., 716. vai 717. zīmi;

292.18. 939. ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 920. vai 928. ceļa apzīmējuma līnijai, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas;

292.19. 940. ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem un taksometriem;

292.20. 941. ceļa apzīmējums apzīmē velosipēdu ceļu, gājēju un velosipēdu ceļa velosipēdiem un elektroskrejriteņiem paredzēto daļu vai velojoslu;

292.21. 942. ceļa apzīmējums apzīmē stāvvietu, kura paredzēta transport­līdzekļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti;

292.22. 943. ceļa apzīmējums – nepārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales – apzīmē ceļa posmus, kur transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 326. zīmi;

292.23. 944. ceļa apzīmējums – pārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales – apzīmē ceļa posmu, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327. zīmi;

292.24. 945. ceļa apzīmējums apzīmē vietas, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts;

292.25. 946. ceļa apzīmējums apzīmē pasažieru sabiedrisko transport­līdzekļu pieturas vai taksometru stāvvietas zonu;

292.26. 947. ceļa apzīmējums – nepārtraukta dzeltena līnija – ir pagaidu ceļa apzīmējums ceļa darbu u. tml. vietās. Tas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas, ja vienā virzienā ir vismaz divas braukšanas joslas, apzīmē brauktuves posmus (piemēram, virzienu un drošības saliņas), kuros aizliegts iebraukt, kā arī apzīmē brauktuves malas, kur transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt aizliegts. Šo ceļa apzīmējuma līniju šķērsot ir aizliegts;

292.27. 948. ceļa apzīmējums – pārtraukta dzeltena līnija – pagaidu ceļa apzīmējums ceļa darbu u. tml. vietās. Apzīmē braukšanas joslu robežas, ja vienā virzienā ir vismaz divas braukšanas joslas;

292.28. 949. ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 930. ceļa apzīmē­jumam;

292.29. 950. ceļa apzīmējums apzīmē vietu tunelī, kas paredzēta trans­portlīdzekļa novietošanai piespiedu apstāšanās gadījumā;

292.30. 951. ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 929. ceļa apzīmē­jumam;

292.31. 952. ceļa apzīmējums norāda maksimālā ātruma ierobežojumu;

292.32. 953. ceļa apzīmējums apzīmē ceļa numuru;

292.33. 954. ceļa apzīmējums apzīmē lidostu (lidlauku);

292.34. 955. ceļa apzīmējums apzīmē gājēju ceļu vai gājēju un velosi­pēdu ceļa gājējiem paredzēto daļu;

292.35. 956. ceļa apzīmējums apzīmē brauktuves daļu, kas paredzēta velosipēdu un elektroskrejriteņu braukšanai, bet pa kuru atļauts braukt arī pārējiem transportlīdzekļiem;

292.36. 957. ceļa apzīmējums apzīmē stāvvietu, kur ir pieejama uzlāde un atļauta transportlīdzekļu stāvēšana tikai elektromobiļiem un ārēji lādējamiem hibrīdtransportlīdzekļiem to uzlādes laikā;

292.37. 958. ceļa apzīmējums pievērš transportlīdzekļa vadītāja uzmanību atļautā braukšanas ātruma ievērošanai;

292.38. 959. ceļa apzīmējums apzīmē vietu, kur transportlīdzekļiem aizliegts uzbraukt, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa apturēšana nepieciešama, lai pagrieztos pa labi, pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā un palaistu tos ceļu satiksmes dalībniekus, kuriem ir priekšroka.

(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 219; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 290; MK 16.01.2024. noteikumiem Nr. 56)

293. Transportlīdzekļa vadītājs ievēro ar 947. vai 948. ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības arī tad, ja minētās prasības ir pretrunā ar citu ceļu horizontālo apzīmējumu prasībām.

294. Ja, braucot pa joslu, kas apzīmēta ar 927. ceļa apzīmējumu, trans­portlīdzekļa vadītāja priekšā vairs nav šo noteikumu 48. punktā minētā luksofora vai tas ir izslēgts, vadītājs nekavējoties pārkārtojas pa labi.

295. 920. un 921. ceļa apzīmējuma līnijas šķērsot aizliegts, izņemot 920. ceļa apzīmējuma līniju, ja tā lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas, vai sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, lai atgrieztos savā braukšanas virziena pusē, kā arī šo noteikumu 110. punktā minētajos gadījumos.

(MK 16.01.2024. noteikumu Nr. 56 redakcijā)

296. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas, piemēram, uz pārvietojama statīva, transportlīdzekļa, kas veic ceļa darbus, vai citā veidā, kas norāda šo zīmju uzstādīšanas pagaidu raksturu, ir cita nozīme nekā ceļa apzīmējuma līnijām, transportlīdzekļa vadītājs ievēro pagaidu zīmju prasības.

297. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumus Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 103. nr.; 2005, 100., 103. nr.; 2008, 26., 118., 178. nr.; 2009, 132., 177. nr.; 2010, 177. nr.; 2011, 48., 91., 205. nr.; 2012, 62. nr.; 2014, 179. nr.).

298. Ceļa īpašnieki (valdītāji) līdz 2018. gada 1. janvārim nomaina zīmes, kas apzīmē dzīvojamo zonu, kā arī izbraukšanu no dzīvojamās zonas ar šo noteikumu 4. pielikumam atbilstošām zīmēm. Līdz zīmju nomaiņai tiek lietotas šādas ceļa zīmes:

299. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

(Grozīta ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvas 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos pārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos pārvadājumos;

2) Komisijas 2014. gada 27. februāra Īstenošanas direktīvas 2014/37/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/671/EEK par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Direktīvas (ES) 2015/719, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos.