Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.461
Rīgā 2014.gada 12.augustā (prot. Nr.43 14.§) Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība
1. Noteikumi nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību. 2. Pārtikas kvalitātes shēmas ir: 2.1. bioloģiskās lauksaimniecības shēma atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007; 2.2. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēma un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēma atbilstoši: 2.2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulai (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (turpmāk – regula Nr. 1151/2012) – lauksaimniecības produktiem un pārtikai; 2.2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulai (ES) 2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem; 2.2.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļai – vīniem; 2.2.4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regulai (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 – aromatizētiem vīniem; 2.3. garantētu tradicionālo īpatnību shēma atbilstoši regulai Nr. 1151/2012; 2.4. nacionālā pārtikas kvalitātes shēma atbilstoši Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām, 47. panta "a" apakšpunktam. (MK 21.02.2023. noteikumu Nr. 74 redakcijā) 3. Pārtikas kvalitātes shēmā visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami, shēmas produkta ražotājs (turpmāk – operators) ievēro prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas kvalitātes shēmām, un lietošanai pārtikā paredzētais produkts ir laists tirgū. (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.10.2016. noteikumiem Nr. 665) 3.1 Pārtikas kvalitātes shēmu produktu marķējumā ir iekļautas norādes saskaņā ar: 3.1 1. šo noteikumu 21. un 23. punktu un 5. pielikumu – nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai; 3.1 2. normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā – bioloģiskās lauksaimniecības shēmai; 3.13. regulas Nr. 1151/2012 12. un 23. pantu, kā arī Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, 13. pantu un X pielikumu – aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmai un garantēto tradicionālo īpatnību shēmai. (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.02.2023. noteikumiem Nr. 74) 4. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā un pēc marķēšanas ar bioloģiskās lauksaimniecības norādi ir laists tirgū. (Grozīts ar MK 11.10.2016. noteikumiem Nr. 665) 5. Operatora atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai apliecina kontroles institūcijas, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību (turpmāk – bioloģiskās kontroles institūcija), ievērojot šādus kritērijus: 5.1. operators ražo šo noteikumu 4. punktā noteikto pārtikas produktu; 5.2. atbilstoši shēmai saražotais galaprodukts ir laists tirgū; 5.3. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 228). (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.10.2016. noteikumiem Nr. 665) 5.2 Bioloģiskās kontroles institūcija apliecina arī tāda operatora atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai, kurš ražo bioloģiskās lauksaimniecības primāros produktus un tos piegādā bioloģiskās lauksaimniecības apstrādes un pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam. (MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 665 redakcijā) 6. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā. 7. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā iekļauti pārtikas uzņēmumi (turpmāk – uzņēmumi), kas ražo izejvielas šo noteikumu 6. punktā minētajiem pārtikas produktiem un shēmas produktus. 8. Garantēto tradicionālo īpatnību shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes shēmu jomā. 9. Operatora atbilstību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmai vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmai apliecina dienests. (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 10. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši šiem noteikumiem un ir laists tirgū ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi. (Grozīts ar MK 11.10.2016. noteikumiem Nr. 665) 11. Operatora atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai apliecina dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. 12. Visi pārtikas kvalitātes shēmā iesaistītie uzņēmumi ievēro normatīvo aktu prasības pārtikas aprites jomā. 13. Šo noteikumu 5., 9. un 11. punktā minētās kontroles institūcijas uztur un ievieto savā tīmekļa vietnē attiecīgās shēmas produktu sarakstu, norādot šādu informāciju: 13.1. par bioloģiskās lauksaimniecības shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, datumu, kad operators uzsācis un pārtraucis darbību shēmā, un bioloģiskās lauksaimniecības primāro produktu ražotāju skaitu, kuri piegādā tos bioloģiskās lauksaimniecības apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam, kurš nodrošina produktu nonākšanu pie operatora (turpmāk – izejvielu piegādātājs); 13.2. par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu – shēmas produkta nosaukumu, sertifikāta izsniegšanas, pārtraukšanas vai anulēšanas datumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, datumu, kad operators uzsācis un pārtraucis darbību shēmā, un izejvielu piegādātāju skaitu, kā arī marķējumā izmantojamās nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes krāsu; 13.3. par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora un izejvielu piegādātāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā; 13.4. par garantētu tradicionālo īpatnību shēmu – shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603; MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 441) 14. Šo noteikumu 5. un 11. punktā minētās kontroles institūcijas atbilstošajā shēmā uztur operatora izejvielu piegādātāju sarakstu. 15. Operators katru gadu līdz 1. februārim rakstiski iesniedz pārskatu par iepriekšējā gadā realizētajiem produktiem, ja iepriekšējā gadā viņš atbilstošajā shēmā ir darbojies vismaz trīs mēnešus: 15.1. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā – dienestam (1. pielikums); 15.2. aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā un garantēto tradicionālo īpatnību shēmā – ražotāju grupai (2. pielikums). (Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 585) 16. Katru gadu līdz 30. martam ražotāju grupa (3. pielikums) un dienests (4. pielikums) elektroniski iesniedz Zemkopības ministrijā šo noteikumu 15. punktā minēto pārskatu kopsavilkumus. (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 17. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas operators ir fiziska vai juridiska persona, kura ražo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošu produktu. 18. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par produktu marķēšanu. Marķējumā iekļauj nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, kas atveidota un izvietota saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. 19. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražo, ievērojot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības, kas noteiktas: 19.1. šo noteikumu 6. pielikumā – pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem; 19.2. šo noteikumu 7. pielikumā – medum un biškopības produktiem; 19.3. šo noteikumu 8. pielikumā – graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem; 19.4. šo noteikumu 9. pielikumā – dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to produktiem; 19.5. šo noteikumu 10. pielikumā – augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem; 19.6. šo noteikumu 11. pielikumā – olām, putnu gaļai un to produktiem; 19.7. šo noteikumu 12. pielikumā – zivīm un zivju produktiem; 19.8. šo noteikumu 13. pielikumā – saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem; 19.9. šo noteikumu 14. pielikumā – dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem; 19.10. šo noteikumu 15. pielikumā – konditorejas izstrādājumiem. (Grozīts ar MK 21.02.2023. noteikumiem Nr. 74) 20. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkti, kas nav marķēti, visos pārtikas aprites posmos ir nošķirti laikā vai telpā (produktu apriti veic citā laikā vai telpā) no produktiem, kas nav ražoti saskaņā ar minētās shēmas prasībām. 21. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja: 21.1. (svītrots ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603); 21.2. tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv un nav ražots no tiem; 21.3. produkta ražošanā nav izmantotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām II pielikumā minētās pārtikas krāsvielas, izņemot C daļas II grupas pārtikas krāsvielas; 21.4. produkta pilns pārstrādes cikls notiek vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas minēts norādē. 22. Produkta pilnu pārstrādes ciklu nodrošina pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, kas veic produktu pārstrādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 2. panta "m" punkta izpratnē, minerālūdens, dzeramā ūdens un avota ūdens ražotāji, kā arī kautuves un uzņēmumi, kas veic gaļas sadalīšanu. (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 23. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, ja tā ražošanā ir ievērotas šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētās prasības un vismaz 75 procenti no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (izņemot ūdeni, sāli un cukuru) ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions. (MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 441 redakcijā) 24. Ja rodas pamatotas aizdomas par to, ka produkts neatbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, vai strīda situācija, dienests ņem paraugus produkta laboratoriskai izmeklēšanai. Laboratorisko izmeklēšanu nodrošina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR", un laboratorisko izmeklējumu izmaksas sedz operators saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi. (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā) 25. Medu un biškopības produktus, svaigus dārzeņus, kartupeļus, sēnes, augļus un ogas, svaigas zivis un svaigas olas marķē tikai ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, un tie pilnībā ir iegūti vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions. (MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā) 26. Ja saldētus dārzeņus, kartupeļus, augļus un ogas marķē ar 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, papildus marķējumā norāda izcelsmes valsti galvenajai sastāvdaļai, kas veido vairāk nekā 50 procentu no minētā pārtikas produkta. 27. Operators, kas vēlas sākt darbību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā vai ražot jaunu shēmas produktu, rakstiski iesniedz dienestā: 27.1. iesniegumu (16. pielikums); 27.2. sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji – primāro produktu ražotāji, kas piegādā tos operatoram vai kooperatīvam, kurš nodrošina produktu nonākšanu pie operatora (17. pielikums), ja produktu marķēšanā izmanto šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi. (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 28. Dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un vienojas ar operatoru par pārbaudes laiku. 29. Dienests: 29.1. veic dokumentu un operatora pārbaudi; 29.2. pamatojoties uz riska analīzi, pārbauda izejvielu piegādātājus, izņemot graudu audzētājus, ja operators produktu marķēšanā izmanto šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi; 29.3. pēc operatora pārbaudes sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu un, ja nepieciešams, vienojas par termiņu, lai novērstu pārbaudē konstatētās neatbilstības. (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 30. Dienests ir tiesīgs pieprasīt operatoram informāciju un dokumentus, kas pamato produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Izvērtējot laboratorijas testēšanas pārskatus, kas apliecina produktu kvalitātes rādītāju atbilstību, dienests ievēro testēšanas metodes noteikšanas robežu. Rezultāti, kas ir zemāki par metodes noteikšanas robežu, atbilst rādītājam "nav pieļaujams". (Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 585) 31. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē konstatē operatora un shēmas produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, dienests 10 darbdienu laikā pēc minētās pārbaudes pieņem lēmumu par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas atbilstības sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) izsniegšanu. 32. Ja šo noteikumu 29. punktā minētajā pārbaudē ir konstatētas neatbilstības, pēc to novēršanas dienests: 32.1. veic atkārtotu pārbaudi, kā arī sagatavo un izsniedz operatoram novērtēšanas protokolu. Ja tiek veikta tikai atkārtota dokumentu pārbaude, novērtēšanas protokolu neizsniedz; 32.2. 10 darbdienu laikā pēc atkārtotās pārbaudes pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu un par to rakstiski paziņo operatoram. (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 33. Sertifikātā norāda: 33.1. operatora identifikācijas datus (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu); 33.2. produkta nosaukumu un pārtikas produkta grupu atbilstoši šo noteikumu 19. punktam; 33.3. piešķirtā sertifikāta numuru; 33.4. produkta marķēšanā izmantojamo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi; 33.5. sertifikāta izsniegšanas datumu. (Grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603) 34. Lai produkta marķējumā varētu izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, operators pēc sertifikāta saņemšanas rakstiski iesniedz iesniegumu par norādes lietošanas tiesību piešķiršanu zīmes īpašniekam vai saskaņā ar Preču zīmju likuma 29. pantu noteiktajam licenciātam, kas norādīts Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē. (Grozīts ar MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 185) 35. Dienests vismaz reizi gadā veic to operatoru pārbaudi, kuri produktu marķējumā izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi. Izejvielu piegādātāju plānoto pārbaužu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska analīzi. 36. Ja dienests konstatē, ka operators pārkāpj šo noteikumu prasības, tas rakstiski brīdina operatoru par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu to novēršanai. Pēc noteiktā termiņa beigām dienests veic atkārtotu pārbaudi. 37. Dienests anulē sertifikātu un aizliedz izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, ja: 37.1. konstatē tīšus produkta ražošanas pārkāpumus kādā no pārtikas aprites posmiem; 37.2. šo noteikumu 36. punktā minētās neatbilstības nav novērstas noteiktajā termiņā; 37.3. operators izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi produktam, kam nav izsniegts sertifikāts; 37.4. operators kavē, apgrūtina vai liedz dienestam veikt uzraudzību. 38. Ja dienests anulē operatora sertifikātu, tas divus gadus operatoram neizsniedz jaunu sertifikātu. 39. Operators katru gadu līdz 1. jūlijam un 1. janvārim iesniedz dienestā informāciju par izmaiņām šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētajā sarakstā. 40. Operators un izejvielu piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem, sedz šādus dienesta izdevumus: 40.1. operators – par produktu sertificēšanu nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām; 40.2. izejvielu piegādātājs – par atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. 41. Ja operators pārtrauc ražot pārtikas kvalitātes shēmas produktu, tas par to 10 dienu laikā rakstiski informē dienestu un licenciātu. III1. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas darbības un uzraudzības kārtība
(Nodaļa MK 20.10.2015. noteikumu Nr. 603 redakcijā) 41.1 Lai sāktu darbību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, operators bioloģiskās kontroles institūcijā rakstveidā iesniedz: 41.1 1. iesniegumu, norādot operatora nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā vai vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietas adresi; 41.1 2. bioloģiskās lauksaimniecības shēmas produktu izejvielu piegādātāju sarakstu; 41.13. apliecinājumu, norādot realizēto bioloģiskās lauksaimniecības produktu nosaukumus un realizācijas vietas. (Grozīts ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 228) 41.3 Ja šo noteikumu 41.1 punktā minēto dokumentu pārbaudē tiek konstatēta operatora un shēmas produkta atbilstība bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām, bioloģiskās kontroles institūcija pieņem lēmumu par operatora iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un iekļauj operatoru šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajā sarakstā. (MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 228 redakcijā) 41.5 Operators reizi ceturksnī (ne vēlāk kā līdz ceturkšņa pēdējā mēneša piektajam datumam) iesniedz kontroles institūcijā informāciju par izmaiņām šo noteikumu 41.1 2. apakšpunktā minētajā sarakstā. 41.6 Operators katru gadu (ne vēlāk kā līdz 1. septembrim) iesniedz bioloģiskās kontroles institūcijā apliecinājumu par dalību shēmā, norādot periodā no iepriekšējā gada 30. augusta līdz kārtējā gada 31. augustam realizēto bioloģiskās lauksaimniecības produktu nosaukumus un realizācijas vietas. (MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 228 redakcijā) 41.7 Ja operators nav iesniedzis šo noteikumu 41.6 punktā minēto apliecinājumu, bioloģiskās kontroles institūcija pieņem lēmumu par operatora darbības pārtraukšanu bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajā sarakstā un par to rakstiski paziņo operatoram. (MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 228 redakcijā) 41.8 Pārtraucot darbību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, operators par to rakstiski paziņo bioloģiskās kontroles institūcijai. 42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumus Nr. 663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 129. nr.; 2009, 113., 200. nr.; 2010, 67. nr.; 2011, 102. nr.; 2012, 203. nr.). 43. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai iesaiņoto produktu krājumus, kas marķēti ar etiķetēm, uz kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumu Nr. 663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 6. pielikuma 7.2. apakšpunktu ir norāde bordo krāsā, drīkst turpināt laist tirgū, kā arī izmantot izgatavotās etiķetes, līdz krājumi ir beigušies, bet ne ilgāk kā līdz 2016. gada 1. jūnijam. Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 1.pielikums
Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461 (Pielikums MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 326 redakcijā) Pārskata periods – 20__. gada 1. janvāris–31. decembris
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 2.pielikums
Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461 (Pielikums MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 326 redakcijā)
Pārskata periods – 20__. gada 1. janvāris–31. decembris
EK regulas numurs un datums, ar ko produkta nosaukumu ieraksta aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantēto tradicionālo produktu reģistrā _________________________
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461 (Pielikums MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes atveidošana un izvietošana
(Pielikums grozīts ar MK 20.10.2015. noteikumiem Nr. 603; MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 441) I. Vispārīgās prasības 1. Shēmas norāde ir izvietota tā, lai patērētājs varētu to redzēt un atpazīt: 1.1. uz primārā un (vai) sekundārā iepakojuma; 1.2. sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma ēdienkartē ar atsauci uz konkrēto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu. 2. Norādes lielums ir proporcionāls iepakojumam. Norādes minimālais lielums ir 17 x 12 mm, izņemot īpaši mazu iepakojumu, uz kura drīkst attēlot norādi, kuras minimālais lielums ir 11 x 8 mm. II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde zaļā krāsā 3. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs zaļā krāsā (turpmāk – zaļā norāde) norādīts 1. attēlā. 1.att. 4. Zaļā norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz zaļa fona ir balta karote ar zaļu ēnu un bļodas fragments. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – zaļš uzraksts uz balta fona, kas norāda produkta izcelsmes valsti vai reģionu (piemēram, "LATVIJA") un apliecina, ka vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas zaļas dažāda platuma svītras. Zaļo norādi ietver melna nepārtraukta līnija. 5. Zaļajai norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona: 6. Zaļo norādi var attēlot arī melnbaltu vai izvēlēties citas kontrastējošas krāsas, kas iederas iepakojuma dizainā, izņemot bordo. 2.att. III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde bordo krāsā 7. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes paraugs bordo krāsā (turpmāk – bordo norāde) norādīts 3. attēlā. 3.att. 8. Bordo norāde ir ovālas formas. Tās centrā uz bordo fona ir balta karote ar bordo ēnu un Latvijas kartes siluets. Ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet apakšmalā – melns uzraksts uz balta fona, kas norāda ražošanas vietu – valsti vai reģionu (piemēram, "RAŽOTS LATVIJĀ") – un apliecina, ka pilns produkta pārstrādes cikls notiek attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5 : 1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas bordo krāsas dažāda platuma svītras. Bordo norādi ietver melna nepārtraukta līnija. 9. Bordo norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona: 10. Bordo norādi nedrīkst attēlot melnbaltu vai izvēlēties citas krāsas. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
6. pielikums
Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr. 461 (Pielikums MK 21.02.2023. noteikumu Nr. 74 redakcijā) Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu, aitu un trušu gaļai un tās produktiem
I. Prasības dzīvnieku turēšanai 1. Dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību. Kontroli veic dienests saskaņā ar šo noteikumu 22. punkta prasībām, ja produktu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi. II. Prasības svaigpienam, pienam un piena produktiem 2. Svaigpiena kvalitātes kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī. Svaigpiens atbilst šādām prasībām: 2.1. govs svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,520 °C; 2.2. kazas svaigpiena sasalšanas temperatūra nepārsniedz –0,540 °C; 2.3. govs svaigpiena skābums 15 līdz 18 °T; 2.4. kazas svaigpiena skābums 14 līdz 18 °T. 3. Piena pārstrādes procesā ražotu produktu (turpmāk – piena produkti) sastāvā aizliegts izmantot augu izcelsmes eļļas un taukus, daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Operators produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā. 4. Siera ražošanā aizliegts izmantot nitrātus (NaNO3 vai KNO3), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību. 5. Pienu un piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS 354:2002 "Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi". Neviena rādītāja vērtējums nedrīkst būt zemāks par 4 punktiem (5 punktu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus: 5.1. ārējo izskatu (tajā skaitā ūdens dispersijas pakāpi sviestam); 5.2. konsistenci; 5.3. garšu un smaržu; 5.4. izskatu griezumā – sieram. 6. Piena un piena produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (turpmāk – regula Nr. 2073/2005) I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā. III. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu liemeņiem, sadalītajai gaļai un subproduktiem 7. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu pārvadāšanas ilgums līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas. 8. Liemeņus un attiecīgo dzīvnieku subproduktus marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieki kaušanas brīdī nav vecāki par: 8.1. 30 mēnešiem – kastrēti vīriešu kārtas liellopi; 8.2. 24 mēnešiem – liellopi, kas nav minēti šā pielikuma 8.1. apakšpunktā; 8.3. trim mēnešiem – truši. 9. Liellopu liemeni un sadalīto gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja liemenis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju atbilst: 9.1. pēc uzbūves jeb muskuļaudu novērtējuma – E, U, R vai O klasei; 9.2. pēc taukaudu slāņa pakāpes – 2.–3. klasei. 10. Cūkas liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju cūka pēc muskuļaudu daudzuma atbilst S vai E klasei vai operators ir norādījis tās atbilstību šādiem rādītājiem: 10.1. nobarojamā cūka (kaušanas vecums pieci līdz septiņi mēneši) un dzīvnieka kārta. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona (turpmāk – kautuves pārstāvis) to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu; 10.2. dzīvnieka kautsvars ir 70–92 kg. Kautuves pārstāvis to norāda informācijā par kautuvē nokauto lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu; 10.3. vīriešu kārtas dzīvniekiem nav veikta kastrācija, izmantojot imunovakcināciju – kastrāciju ar veterinārajām zālēm, kas satur vielas ar hormonālu iedarbību. Kautuves pārstāvis to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu. 11. Liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieks audzēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, bet kauts un sadalīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā un dzīvnieka liemenis atbilst: 11.1. šā pielikuma 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētajām prasībām – liellops; 11.2. S vai E klasei pēc muskuļaudu daudzuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju – cūka. 12. Liemeņu marķēšanā izmanto zīmogu ar šo noteikumu 5. pielikumā minēto norādi. 13. Pirms realizācijas no kautuves liemeņu dziļajā muskulatūrā pH līmenis ir 5,4–5,8. 14. Liellopu liemeņus nav atļauts apstrādāt ar pienskābi. 15. Subprodukti iegūti no dzīvniekiem, kuri atbilst šā pielikuma III nodaļā minētajām prasībām. IV. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu maltajai gaļai, gaļas izstrādājumiem un produktiem 16. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot: 16.1. saldētu un atkausētu gaļu (izņemot gadījumu, ja desu ražošanas tehnoloģiskais process paredz gaļu sasaldēt ražošanas vietā līdz –18 °C); 16.2. mehāniski atdalītu gaļu; 16.3. augu izcelsmes un hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas; 16.4. tauku, ādu un cīpslu emulsiju; 16.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas un smaržas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai. 17. Maltās gaļas un tādu gaļas izstrādājumu ražošanā, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā bez termiskās apstrādes, nedrīkst izmantot gaļas atgriezumus. 18. Gaļas sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1169/2011) VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un gaļas produkcijā – desās, konservos, gaļas izstrādājumos – ir vismaz 70 procentu gaļas bez ādas. 19. Pievienotais sāls saturs 100 g gaļas produktu un to izstrādājumu nepārsniedz 1,25 g. 20. Operators organizē darbu (piemēram, izveidojot degustācijas komisiju) tā, lai katrā partijā tiktu novērtētas gaļas produktu organoleptiskās īpašības un to rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajām prasībām. 1. tabula Gaļas produktu organoleptiskie rādītāji
21. Mitruma saturs gatavajā produktā nepārsniedz: 21.1. vārītajās desās, tostarp cīsiņos un sardelēs, – 70 %; 21.2. pusžāvētajās desās – 65 %; 21.3. auksti kūpinātajās desās – 30 %; 21.4. liellopu un cūkgaļas produktos – 75 %. 22. Šā pielikuma 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētie produkti ir tikai dabīgā vai ēdamā kolagēna apvalkā vai bez apvalka. Ēdamais kolagēna apvalks nedrīkst saturēt pārtikas piedevas. 23. Gaļas produktu kūpināšanas procesā izmanto tikai lapu koku koksni, neizmantojot kūpināšanas aromatizētājus. 24. Kūpināto gaļu un kūpinātās gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda: 24.1. kūpinātajā gaļā un kūpinātās gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg; 24.2. tradicionāli kūpinātajā gaļā un kūpinātās gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg. 25. Gaļas produkcijas laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši regulas Nr. 2073/2005 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā. 26. Gaļas konservus ražo atbilstoši starptautiskajam standartam CAC/RCP 23-1979 "Starptautiskais higiēnas prakses kodekss zema skābes satura un paskābinātiem pārtikas konserviem". 27. Gaļas konservu kvalitātes pārbaudi veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem. 2. tabula Sterilizēto gaļas konservu kvalitātes rādītāji
I. Bišu saimju turēšana, medus un biškopības produktu ievākšana 1. Patstāvīgo vai pagaidu bišu turēšanas novietni novieto ne tuvāk kā trīs kilometrus no atkritumu noglabāšanas poligoniem. 2. Bišu saimes apskates laikā izmanto dūmus, kas iegūti no koku gabaliņiem, koku prauliem vai citiem dabiskiem materiāliem. 3. Vaska kodes apkarošanai izmanto organiskās skābes un ēteriskās eļļas, bet ir aizliegta insekticīdu lietošana. 4. Ziedputekšņu uztvērēja kastītes iztukšo katru vakaru pirms rasas punkta iestāšanās. 5. Aizliegts no medus atdalīt ziedputekšņus. 6. Propolisu pirmapstrādes laikā aizliegts karsēt un (vai) apstrādāt ar karstu ūdeni. 7. Bišu māšu peru pieniņu iegūst no 84–96 stundu veciem bišu māšu cirmeņiem. II. Medus un biškopības produktu kvalitātes prasības 8. Operators katrai medus partijai noņem paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas un nodod to akreditētā laboratorijā medus kvalitātes rādītāju noteikšanai. Ziedputekšņu saturu monoflorajam medum nosaka operators, nosūtot paraugu uz laboratoriju ziedputekšņu analīzes veikšanai. 9. Medus un biškopības produkti atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem. Tabula Medus un biškopības produktu kvalitātes rādītāji
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem
(Pielikums MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 441 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 585) 1. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes prasības 1. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes kontroli veic operators, pieņemot katru partiju. 2. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem. 1. tabula Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes rādītāji
3. Auksti spiestu nerafinētu augu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi. 4. Nerafinētai augu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas. 5. Operators vismaz reizi gadā augu eļļai akreditētā laboratorijā nosaka benzo(a)pirēna saturu, un tas nepārsniedz 2,0 µg/kg mitra svara. 6. Operators vismaz reizi gadā produktiem, izņemot augu eļļu, nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta. 7. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes kontroli veic operators katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators. 8. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajām prasībām. 2. tabula Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu kvalitātes prasības
9. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā, operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes. 2. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana 2.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana 10. Maizes un miltu izstrādājumu ražošanā izmanto miltus, kuru kvalitātes prasības atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām. 10.1 Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas, izņemot askorbīnskābi un askorbātus (E 300, E 301, E 302), un tās nenonāk produktā, pārnestas no kompleksajām sastāvdaļām. 11. Rudzu maizes mīklu gatavo ar dabīgo ieraugu. 12. Sāls saturs 100 g maizes nepārsniedz 1,25 g. 13. Šķiedrvielu daudzums 100 g rudzu rupjmaizes nav mazāks par 6 g. 14. Transtaukskābju saturs nepārsniedz 1 % no kopējā tauku daudzuma. 15. Ekstrūzijas procesa sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas. 16. Miltu izstrādājumu (izņemot šo noteikumu 15. pielikumā minētos produktus) ražošanā neizmanto aromatizētājus. 17. Rīvmaizes ražošanā izmanto maizes un miltu izstrādājumus, kas atbilst šo noteikumu prasībām. Rīvmaize atbilst šādiem rādītājiem: 17.1. mitrums gala produktā nepārsniedz 4 %; 17.2. E. coli nepārsniedz 10 kvv/1 g; 17.3. pelējums – ne vairāk kā 5 x 100 kvv/1 g. 2.2. Kaņepju pavalga ražošana 18. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un nerafinētas auksti spiestas augu eļļas šādās proporcijās: 18.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa – 70–90 %; 18.2. nerafinēta auksti spiesta augu eļļa – 10–30 %. 3. Alus, kvasa un iesala dzēriena ražošana 3.1. Alus ražošana 19. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu. 20. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, arī no dažādiem piegādātājiem. 21. Alus ražošanā iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju. 22. Alus raudzēšanas un pēcraudzēšanas laiks nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai. 3.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana 23. Iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals. 24. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru. 25. Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes kontroli veic operators, un tā kvalitāte atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem rādītājiem. 3. tabula Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes rādītāji
26. Alus, kvasa un iesala dzēriena organoleptisko novērtēšanu veic vismaz reizi gadā atbilstoši uzņēmumā izstrādātiem kvalitātes standartiem. 27. Alus organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus un putas/ogļskābo gāzi (CO2). 28. Kvasa un iesala dzēriena organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu un ogļskābo gāzi (CO2). Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to pārstrādes produktiem
(Pielikums MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 228 redakcijā) 1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā. 2. Kartupeļi cietes ražošanai, ja ciete tiks marķēta ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ir audzēti saskaņā ar šā pielikuma 1. punktā minētajām prasībām vai normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību kā pārejas periodā ražoti produkti, un to apliecina normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas izsniegts dokumentārs pierādījums (izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu vai sertifikāts). 3. Svaigie dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei, ir svaigi, bez lieka virsmas mitruma, tīri, neplaisājuši. 4. Pārstrādei paredzēto dārzeņu kontroli katrai partijai veic operators. 5. Gurķi, zaļie zirnīši, mārrutki, kāposti, dilles, sīpoli, burkāni, kartupeļi, pupiņas, baklažāni, ķirbji, skābenes un paprika atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula Kvalitātes rādītāji svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un sēnēm
6. Pārstrādātu produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas – konservantus. Dārzeņu marinādes ražošanā atļauts izmantot etiķskābi un etiķi. 7. Produktam pievienotā sāls daudzums: 7.1. svaigiem, mizotiem, vārītiem un tvaicētiem kartupeļiem un dārzeņiem (vakuumā) sāls nav pievienots; 7.2. marinētiem, skābētiem, sālītiem dārzeņiem un sēnēm – ne vairāk kā 2,5 g uz 100 g produkta; 7.3. zaļajiem zirnīšiem – ne vairāk kā 0,7 g uz 100 g produkta; 7.4. dārzeņu salātiem un dārzeņu konserviem – ne vairāk kā 1,2 g uz 100 g produkta. 8. Dārzeņus skābē, izmantojot dabīgas fermentēšanas metodes. 9. Šā pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. tabulā minētos produktu mikrobioloģiskos un fizikāli ķīmiskos rādītājus operators kontrolē ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst attiecīgajās tabulās minētajiem kvalitātes rādītājiem. 2. tabula Kvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem
3. tabula Kvalitātes rādītāji konservētām, marinētām sēnēm
4. tabula Kvalitātes rādītāji galda mārrutkiem, mērcēm un sinepēm
5. tabula Kvalitātes rādītāji dārzeņu zupām un tām līdzīgiem produktiem
6. tabula Kvalitātes rādītāji kartupeļu pārstrādes produktiem
7. tabula Kvalitātes rādītāji žāvētiem dārzeņiem, kaltētām sēnēm, sukādēm, saldētiem dārzeņiem, dārzeņu nektāriem, ievārījumiem, biezeņiem un tiem līdzīgiem produktiem
8. tabula Kvalitātes rādītāji skābētiem un marinētiem kāpostiem
9. tabula Kvalitātes rādītāji svaigiem un mizotiem, vārītiem un tvaicētiem, skābētiem un sālītiem produktiem
10. Marinētu dārzeņu saturs konservos no kopējās masas ir: 10.1. vismaz 50 %, ja dārzeņi ir nesagriezti; 10.2. vismaz 55 %, ja dārzeņi ir sagriezti. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības augļiem, ogām un to pārstrādes produktiem
(Pielikums MK 12.04.2022. noteikumu Nr. 228 redakcijā) 1. Ja produkts tiks marķēts ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā. 2. Augļu un ogu pārstrādes produktu ražošanā izmanto svaigus, saldētus vai žāvētus augļus un ogas, tostarp meža ogas. 3. Pārstrādei paredzētās ogas ir ar šķirnei raksturīgu krāsu un smaržu, bojātas ogas nav pieļaujamas vairāk par 3 %. 4. Saldētas ogas nav salipušas, ar lielu sasalušu ledus kristālu apsarmi. Saldēšanai paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām prasībām. 5. Pārstrādei paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem. 1. tabula Pārstrādei paredzēto svaigo augļu un ogu kvalitātes rādītāji
6. Augļu, ogu ievārījumi un sukādes, kā arī žāvētie augļi, augļu sulas un tām līdzīgie produkti atbilst šā pielikuma 2., 3., 4. un 5. tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem, un tos nosaka operators ne retāk kā reizi gadā. 2. tabula Augļu un ogu ievārījumu, saldētu augļu un ogu kvalitātes rādītāji
3. tabula Augļu sulu un tām līdzīgo produktu kvalitātes rādītāji
4. tabula Kvalitātes rādītāji sukādēm un žāvētiem augļiem
5. tabula Kvalitātes rādītāji ābolu biezeņiem ar ogu augļu piedevu vai bez tās un ar saldo krējumu vai bez tā
11. pielikums
Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr. 461 (Pielikums MK 21.02.2023. noteikumu Nr. 74 redakcijā)
I. Putnu audzēšana 1. Putniem dod to vecumam, sugai un produktivitātes virzienam piemērotu barību, kas atbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku barības apriti noteiktajām prasībām. 2. Putniem izmanto brīvo turēšanas metodi vai turēšanu kūtī. Būros vai sprostos atļauts turēt paipalas vai putnus, kuru produkcija atbilst prasībām par uzturvērtības vai veselīguma norādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem un Eiropas Komisijas 2012. gada 16. maija Regulā (ES) Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību. 3. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokā. 4. Dienests kontrolē šā pielikuma I nodaļā minēto prasību ievērošanu, tostarp, ja izejvielas piegādā šo noteikumu 22. punktā noteiktajam uzņēmumam, kas produktu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto shēmas norādi.
II. Olas un to produktu ražošana 5. Olu kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajām prasībām. 1. tabula Olu kvalitātes prasības
6. Olu pulvera ražošanā izmanto olas, kas atbilst šā pielikuma 2. punktā noteiktajām prasībām. Olu pulvera kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem kritērijiem, ko operators nosaka ne retāk kā reizi gadā.
Kvalitātes rādītāji olu pulverim 2. tabula
III. Prasības mājputnu gaļai un tās produktiem 7. Putnu gaļu atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 4 ○C. 8. Svaiga mājputnu gaļa atbilst mājputnu gaļas standarta A kategorijai. 9. Putnu liemeni, sadalītu gaļu un subproduktus marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja putns audzēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, bet kauts un sadalīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. 10. Putnu liemeni, sadalītu gaļu un subproduktus marķē ar vienu no šo noteikumu 5. pielikumā minētajām norādēm, ja: 10.1. putniem visā audzēšanas periodā nav dotas antibiotikas; 10.2. veterinārās zāles, kas saskaņā ar Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulu (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura (turpmāk – regula Nr. 37/2010) klasificējamas kā antibiotikas, gaļai audzējamo putnu saimēm tiek lietotas ne vairāk kā vienam procentam no kopējā putnu saimju skaita pēdējo 12 mēnešu laikā un to apliecina operators, veicot antibiotiku lietošanas uzskaiti; 10.3. putnu saimēm visā audzēšanas periodā lietotas tikai tādas vienšūņu attīstību kavējošas ķīmiskas vielas – kokcidiostati –, kas saskaņā ar regulu Nr. 37/2010 nav klasificējamas kā antibiotikas. 11. Atdzesētu putnu gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 ○C un augstāka par 4 ○C. 12. Saldētu putnu gaļu iegūst atbilstoši lietotajai saldēšanas tehnoloģijai. Gaļas uzglabāšanas laikā nodrošina pastāvīgi nemainīgu saldēšanas tehnoloģijā paredzēto temperatūras režīmu. 13. Putnu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot: 13.1. mehāniski atkaulotu gaļu; 13.2. augu izcelsmes un hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas; 13.3. tauku, ādu un cīpslu emulsiju; 13.4. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas un smaržas pastiprināšanai (E620 līdz E640), ārējā izskata uzlabošanai un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai. 14. Putnu gaļas produktos un gaļas izstrādājumos pievienotā sāls saturs nepārsniedz 1,25 g uz 100 g produkta. 15. Mājputnu gaļas sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un mājputnu gaļas produktos nav mazāk kā 70 procentu mājputnu gaļas. 16. Putnu gaļas, olu un putnu gaļas produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā. 17. Kūpinātas mājputnu gaļas produktu ražošanā izmanto tikai lapu koku koksni. 18. Kūpinātu mājputnu gaļu un kūpinātas mājputnu gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda: 18.1. kūpinātā mājputnu gaļā un kūpinātas mājputnu gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg; 18.2. tradicionāli kūpinātā mājputnu gaļā un kūpinātas mājputnu gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg. 19. Ražojot desas no mājputnu gaļas, izmanto tikai dabīgos un ēdamos kolagēna apvalkus. 20. Ražojot pusžāvētas un auksti kūpinātas desas no mājputnu gaļas, nav atļauts izmantot fosfātus. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības zivīm un zivju produktiem
(Pielikums grozīts ar MK 24.03.2021. noteikumiem Nr. 185) I. Akvakultūras dzīvnieku audzēšana 1. Akvakultūras dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību. 2. Akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā aizliegts izmantot: 2.1. augšanas veicinātājus; 2.2. sintētiskās krāsvielas; 2.3. barību, kuras sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi vai kuras ražošanā tie izmantoti; 2.4. barību, kas iegūta no tās pašas akvakultūras dzīvnieku sugas, kura tiek audzēta saimniecībā. 3. Zivju barībā aizliegts izmantot hormonus. 4. Ja akvakultūras dzīvnieku audzēšanas procesā ir nepieciešams lietot nomierinošus līdzekļus, noteikto zāļu izdalīšanās (karences) periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās periods normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem nav noteikts, tad tas ir ne mazāks par 500 grāddienām. 5. Akvakultūras dzīvnieku dezinfekcijai izmanto vārāmo sāli, ūdeņraža pārskābi vai hloramīnu T. 6. Dīķa dezinfekcijai neizmanto hlorkaļķi. 7. Ja produktu marķē ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, operators ievēro šā pielikuma I sadaļas prasības. II. Prasības attiecībā uz zivīm un to pārstrādes produktiem 8. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un marķēšanā operators var izmantot noteikumu 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, ja zivis ir iegūtas: 8.1. Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, tostarp akvakultūras uzņēmumos; 8.2. zvejas apgabalos Latvijas Republikas teritoriālajos vai ekonomiskās zonas ūdeņos vai Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijai ir iedalītas zvejas kvotas. 9. Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma tabulā noteiktajām prasībām. Tabula Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji
10. Pārstrādes produktu ražošanā: 10.1. neizmanto pārtikas piedevas garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, stabilizatorus, antioksidantus un aromatizētājus; 10.2. zivju saturs produktā ir vismaz 60 % (operators reizi gadā veic kontroli akreditētā laboratorijā); 10.3. sāli pievieno ne vairāk kā 1,5 g uz 100 g produkta. 11. Aizliegts izmantot atkārtoti saldētas zivis. 12. Karsti kūpinātu zivju produktus gatavo no svaigām, atvēsinātām zivīm. Brētliņas, mencas, reņģes un butes var izmantot arī saldētas. 13. Kūpināšanai izmanto tikai lapu koku koksni, kas nedrīkst būt apstrādāta ar ķīmiskiem savienojumiem (krāsota, lakota, apstrādāta ar antiseptiskiem līdzekļiem). 14. Temperatūru kūpinātavā regulē ar aizvērtņu stāvokli, kurtuvē pēc vajadzības pievienojot mitru alkšņu šķeldu. 15. Aizliegts lietot kūpināšanas aromatizētājus. 16. Kūpinātu zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši brūnai, karsti kūpinātu zivju produktu mitruma saturs – 60–67 % (nosaka operators katrai partijai). 17. Ražojot zivju konservus eļļā nodrošina, ka: 17.1. kārbās safasētie liemeņi vai to gabali ir pārlieti ar augu eļļu, eļļa ir caurspīdīga, nogulsnēs pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas; 17.2. konservu garša un smarža raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence ir sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, gabali veseli; 17.3. vienā kārbā safasēto liemeņu garuma starpība nedrīkst būt lielāka par 2 cm; 17.4. ķīmiskie un fizikālie rādītāji ir šādi: 17.4.1. vārāmā sāls saturs – no 1 līdz 2,5 %; 17.4.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā – 70 % no kārbas neto masas. 18. Šprotu konservu ražošanā papildus nodrošina, ka: 18.1. zivis ir nozvejotas periodā no oktobra līdz aprīlim. Aizliegts izmantot ar zooplanktonu – airkāju vēzīšiem – barojušās zivis un zivis ar kuņģa pildījumu, kas pārsniedz 50 %; 18.2. pēc kūpināšanas zivīm ir nogriezta galva vai galvas un astes spura, zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši zeltainai; 18.3. līdz fasēšanai zivis uzglabā 2–6 °C temperatūrā ne ilgāk par 16 stundām; 18.4. kārbās safasēto zivju liemeņu garums ir šāds: 18.4.1. Baltijas brētliņām – 4–9 cm; 18.4.2. reņģēm – 7–10 cm; 18.5. kārbās pieļaujami liemeņi ar nelieliem ādas un vēdera plīsumiem ne vairāk kā 30–50 % no kārbā ievietotajām zivīm. 19. Ražojot konservus "Makrele savā sulā", nodrošina, ka: 19.1. netiek izmantotas pārtikas piedevas; 19.2. tiek izmantotas atvēsinātas vai saldētas makreles Scomber scombrus; 19.3. kārbās konsistence atbilst attiecīgajam produktam, pieļaujami ādas plīsumi. Zivju liemeņi vai gabaliņi ir līdzeni, bez zvīņām, var būt nenogrieztas spuras, izņemot astes. Zivju gaļas krāsa atbilst vārītas makreles krāsai. Dabīgajā sulā – buljonā, kas izdalījies sterilizācijas procesā, – pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas nogulsnēs; 19.4. konservu garša un smarža ir raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, bez rūgtas piegaršas; 19.5. ķīmiskie un fizikālie rādītāji ir šādi: 19.5.1. vārāmā sāls saturs – līdz 2,5 %; 19.5.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā pēc sterilizācijas – ne mazāk kā 70 % no kārbas neto masas. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības saliktiem produktiem, uztura bagātinātājiem, garšvielām, tējai un kafijai
(Pielikums MK 26.09.2017. noteikumu Nr. 585 redakcijā) 1. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantoto dzīvnieku izcelsmes izejvielu kvalitāte atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 6., 7., 11. un 12. pielikumā minētajām prasībām. 2. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst šo noteikumu 8., 9. un 10. pielikumā minētajām prasībām. 3. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanā izmanto dabiskas izcelsmes izejvielas. 4. Garšvielu krāsa un smarža raksturīga attiecīgajam produktam, konsistence sausa, birstoša, ražošanā neizmanto pārtikas piedevas un aromatizētājus. 5. Tēja, kafija un garšvielas atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem rādītājiem. Tabula Kvalitātes rādītāji tējai, kafijai un garšvielām
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dzeramajam ūdenim, avota ūdenim, minerālūdenim un sulu dzērieniem
(Pielikums grozīts ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr. 441; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 585) 1. Dzeramo ūdeni iegūst no pazemes atradnes. 2. Dzeramā ūdens apstrādē neizmanto hloru saturošus savienojumus. 3. Dzeramā ūdens, avota ūdens un minerālūdens (turpmāk – ūdens) kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā noteiktajām prasībām. 1.tabula Dzeramā ūdens mikrobioloģiskie rādītāji
2.tabula Avota ūdens un minerālūdens mikrobioloģiskie rādītāji
4. Ūdenī kopējo mikroorganismu skaitu nosaka 24 stundu laikā pēc ūdens fasēšanas pudelēs. 5. Sulu dzērienu sastāvā ir ne mazāk kā 10 % augļu sulas vai augļu sulas no koncentrāta. 6. Sulu dzērieniem operators ne retāk kā reizi gadā nosaka pelējuma sēnīšu un raugu šūnu daudzumu, un tas nepārsniedz 50 kvv/1 ml. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības konditorejas izstrādājumiem
(Pielikums grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 585) I. Vispārīgās prasības 1. Konditorejas izstrādājumu ražošanā izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 10. pielikumā minētajām prasībām. 2. Izmantotās augu pārstrādes taukvielās transtaukskābju saturs ir ne vairāk kā 2 %. II. Kvalitātes prasības konfektēm 3. Piena konfektes ražo no svaiga piena, iebiezināta piena vai pilnpiena pulvera. 4. Operators ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā piena konfektēm nosaka mikrobioloģiskos rādītājus, un tie atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem rādītājiem. 1.tabula Mikrobioloģiskie rādītāji piena konfektēm
5. Kvalitātes rādītājus konfektēm, zefīram un dražejām nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem. 2.tabula Kvalitātes rādītāji konfektēm, zefīram un dražejām
6. Konfekšu (izņemot piena), zefīra un dražeju mikrobioloģiskos rādītājus nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem rādītājiem. 3.tabula Mikrobioloģiskie rādītāji konfektēm (izņemot piena), zefīram un dražejām
III. Kvalitātes prasības cepumiem 7. Kvalitātes rādītājus cepumiem nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 4. tabulā minētajiem rādītājiem. 4.tabula Kvalitātes rādītāji cepumiem
8. Mikrobioloģiskos rādītājus cepumiem nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 5. tabulā minētajiem rādītājiem. 5.tabula Mikrobioloģiskie rādītāji cepumiem
IV. Kvalitātes prasības šokolādei, kakao un šokolādes produktiem 9. Kvalitātes rādītājus šokolādei nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 6. tabulā minētajiem rādītājiem. 6.tabula Kvalitātes rādītāji šokolādei
10. Mikrobioloģiskos rādītājus kakao un šokolādes produktiem nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 7. tabulā minētajiem rādītājiem. 7.tabula Mikrobioloģiskie rādītāji kakao un šokolādes produktiem
V. Kvalitātes prasības vafelēm un vafeļu tortēm 11. Kvalitātes rādītājus vafelēm un vafeļu tortēm nosaka operators katrai partijai, un tie atbilst šā pielikuma 8. tabulā minētajiem rādītājiem. 8.tabula Kvalitātes rādītāji vafelēm un vafeļu tortēm
12. Mikrobioloģiskos rādītājus vafelēm un vafeļu tortēm nosaka operators ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst šā pielikuma 9. tabulā minētajiem rādītājiem. 9.tabula Mikrobioloģiskie rādītāji vafelēm un vafeļu tortēm
VI. Prasības krēma konditorejas izstrādājumiem 13. Operators ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā krēma konditorejas izstrādājumiem nosaka mikrobioloģiskos rādītājus, un tie atbilst šā pielikuma 10. tabulā minētajiem rādītājiem. 10. tabula Mikrobioloģiskie rādītāji krēma konditorejas izstrādājumiem
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
16.pielikums
Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461 (Pielikums MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 326 redakcijā) (informāciju rakstīt drukātiem burtiem) Pārtikas un veterinārā dienesta
sertifikāciju nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, kā arī uzraudzību un kontroli un sniedzu šādas ziņas: 1. Pārtikas produktu grupa
Iesniegumam pievienoju sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji* Apliecinu, ka esmu informēts par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanai, darbībai, uzraudzībai un kontrolei, apņemos tās ievērot un pakļauties kontrolei.
Piezīmes. * Aizpilda, ja produktu marķēšanā izmantos shēmas norādi zaļā krāsā. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 17.pielikums
Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.461 (Pielikums MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 326 redakcijā)
Izejvielu piegādātāji, kuri pārskata periodā ir iesaistīti sertifikācijai pieteiktā produkta ražošanā:
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|