Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 441 Rīgā 2016. gada 5. jūlijā (prot. Nr. 33 23. §) Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība"Izdoti saskaņā ar
Pārtikas aprites uzraudzības Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 165. nr.; 2015, 210. nr.) šādus grozījumus: 1. Svītrot 5.3.1.2. apakšpunktu. 2. Svītrot 5.1 punktu. 3. Izteikt 13.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "13.1. par bioloģiskās lauksaimniecības shēmu - shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, datumu, kad operators uzsācis un pārtraucis darbību shēmā, un bioloģiskās lauksaimniecības primāro produktu ražotāju skaitu, kuri piegādā tos bioloģiskās lauksaimniecības apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam, kurš nodrošina produktu nonākšanu pie operatora (turpmāk - izejvielu piegādātājs);". 4. Izteikt 23. punktu šādā redakcijā: "23. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un to marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, ja tā ražošanā ir ievērotas šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētās prasības un vismaz 75 procenti no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (izņemot ūdeni, sāli un cukuru) ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions." 5. Aizstāt 1. pielikuma 9. punktā vārdus "Alus, iesals un kvasa dzērieni" ar vārdiem "Alus, kvass un iesala dzēriens". 6. Izteikt 4. pielikumu šādā redakcijā: "4. pielikums Kopsavilkums par nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā realizētiem produktiem
7. Izteikt 5. pielikuma 1. punktu šādā redakcijā: "1. Shēmas norāde ir izvietota tā, lai patērētājs varētu to redzēt un atpazīt: 1.1. uz primārā un (vai) sekundārā iepakojuma; 1.2. sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma ēdienkartē ar atsauci uz konkrēto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu." 8. Izteikt 6. pielikuma 6. punktu šādā redakcijā: "6. Piena un piena produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā." 9. Papildināt 6. pielikumu ar II1 nodaļu šādā redakcijā: "II1. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu liemeņiem 6.1 Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu pārvadāšanas ilgums līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas. 6.2 Liemeņus un attiecīgo dzīvnieku subproduktus marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieki kaušanas brīdī nav vecāki par: 6.2 1. 30 mēnešiem - kastrēti vīriešu kārtas liellopi; 6.2 2. 24 mēnešiem - liellopi, kas nav minēti šā pielikuma 6.2 1. apakšpunktā; 6.2 3. trim mēnešiem - truši. 6.3 Liellopu liemeni un sadalīto gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja liemenis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju atbilst: 6.3 1. pēc uzbūves jeb muskuļaudu novērtējuma - E, U, R vai O klasei; 6.3 2. pēc taukaudu slāņa pakāpes - 2.-3. klasei. 6.4 Cūkas liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju cūka pēc muskuļaudu daudzuma atbilst S vai E klasei vai operators ir norādījis tās atbilstību šādiem rādītājiem: 6.4 1. nobarojamā cūka (kaušanas vecums pieci līdz septiņi mēneši) un dzīvnieka kārta. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona (turpmāk - kautuves pārstāvis) to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu; 6.4 2. dzīvnieka kautsvars ir 70-92 kg. Kautuves pārstāvis to norāda informācijā par kautuvē nokauto lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu; 6.4 3. vīriešu kārtas dzīvniekiem nav veikta kastrācija, izmantojot imunovakcināciju - kastrāciju ar veterinārajām zālēm, kas satur vielas ar hormonālu iedarbību. Kautuves pārstāvis to norāda pavaddokumentā dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu. 6.5 Liemeni un sadalītu gaļu marķē ar šo noteikumu 5. pielikuma III nodaļā minēto norādi, ja dzīvnieks audzēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, bet kauts un sadalīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā un dzīvnieka liemenis atbilst: 6.5 1. šo noteikumu 6.3 1. un 6.3 2. apakšpunktā minētajām prasībām - liellops; 6.5 2. S vai E klasei pēc muskuļaudu daudzuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju - cūka. 6.6 Liemeņu marķēšanā izmanto zīmogu ar šo noteikumu 5. pielikumā minēto norādi. 6.7 Pirms realizācijas no kautuves pH liemeņu dziļajā muskulatūrā nepārsniedz 5,8. 6.8 Liellopu liemeņus nav atļauts apstrādāt ar pienskābi." 10. Izteikt 6. pielikuma III nodaļu šādā redakcijā: "III. Prasības liellopu, cūku, kazu, aitu un trušu gaļas izstrādājumiem un produktiem 7. Liellopu, kazu, aitu, cūku un trušu gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanā aizliegts izmantot: 7.1. saldētu un atkausētu gaļu (izņemot gadījumu, ja desu ražošanas tehnoloģiskais process paredz gaļu sasaldēt ražošanas vietā līdz -18 °C); 7.2. mehāniski atdalītu gaļu; 7.3. augu izcelsmes un hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas; 7.4. tauku un ādu emulsijas; 7.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai. 8. Gaļas (izņemot ādu) sastāvā esošo tauku un saistaudu saturs nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk - Regula Nr. 1169/2011) VII pielikuma B daļas 17. punktā noteikto daudzumu, ko operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā, un gaļas produkcijā - desās, konservos, gaļas izstrādājumos - ir vismaz 70 procentu gaļas bez ādas. 9. Pievienotais sāls saturs 100 g gaļas produktu un to izstrādājumu nepārsniedz 1,25 g. 10. Operators katrā partijā novērtē gaļas produktu organoleptiskās īpašības, un to rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajām prasībām. 1. tabula Gaļas produktu organoleptiskie rādītāji
11. Mitruma saturs gatavajā produktā nepārsniedz: 11.1. vārītajās desās, tostarp cīsiņos un sardelēs, - 70 %; 11.2. pusžāvētajās desās - 45 %; 11.3. auksti kūpinātajās desās - 30 %; 11.4. liellopu un cūkgaļas produktos - 75 %. 12. Šo noteikumu 11.1., 11.2. un 11.3. apakšpunktā minētie produkti ir tikai dabīgā un ēdamā kolagēna apvalkā vai bez apvalka. 13. Gaļas produktu kūpināšanas procesā izmanto tikai lapu koku koksni, neizmantojot kūpināšanas aromatizētājus. 14. Kūpināto gaļu un kūpinātas gaļas produktus operators vismaz reizi gadā nodod pārbaudei akreditētā testēšanas laboratorijā. Pārbaudāmie rādītāji un to norma ir šāda: 14.1. kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 2 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benz(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums (PAO4) nepārsniedz 12 μg/kg; 14.2. tradicionāli kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos, kas ir kūpināti un paredzēti patēriņam Latvijā, benzo(a)pirēna daudzums nepārsniedz 5,0 μg/kg, kā arī benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna kopējais daudzums nepārsniedz 30,0 μg/kg. 15. Gaļas produkcijas laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā. 16. Gaļas konservus ražo atbilstoši starptautiskajam standartam CAC/RCP 23-1979 "Starptautiskais higiēnas prakses kodekss zema skābes satura un paskābinātiem pārtikas konserviem". 17. Gaļas konservu kvalitātes pārbaudi veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajiem rādītājiem. 2. tabula Sterilizēto gaļas konservu kvalitātes rādītāji
11. Izteikt 8. pielikumu šādā redakcijā: "8. pielikums Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem 1. Graudu un eļļas augu kvalitātes prasības 1. Graudu un eļļas augu kvalitātes kontroli veic operators, pieņemot katru partiju. 2. Graudu un rapšu sēklu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem rādītājiem. 1. tabula Graudu un rapša sēklu kvalitātes rādītāji
3. Auksti spiestu nerafinētu augu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi. 4. Nerafinētai augu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas. 5. Operators vismaz reizi gadā augu eļļai akreditētā laboratorijā nosaka benzo(a)pirēna saturu, un tas nepārsniedz 2,0 µg/kg mitra svara. 6. Operators vismaz reizi gadā produktiem, izņemot augu eļļu, nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta. 7. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes kontroli veic operators katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators. 8. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajām prasībām. 2. tabula Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes prasības
9. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā, operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes. 2. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana 2.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana 10. Maizes ražošanā izmanto miltus, kuru kvalitātes prasības atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām. Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas, un tās nenonāk produktā, pārnestas no kompleksajām sastāvdaļām. 11. Rudzu maizes mīklu gatavo ar dabīgo ieraugu. 12. Sāls saturs 100 g maizes nepārsniedz 1,25 g. 13. Šķiedrvielu daudzums 100 g rudzu rupjmaizes nav mazāks par 6 g. 14. Transtaukskābju saturs nepārsniedz 1 % no kopējā tauku daudzuma. 15. Ekstrūzijas procesa sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas. 16. Miltu izstrādājumu (izņemot šo noteikumu 15. pielikumā minētos produktus) ražošanā neizmanto aromatizētājus. 17. Rīvmaizes ražošanā izmanto maizes un miltu izstrādājumus, kas atbilst šo noteikumu prasībām. Rīvmaize atbilst šādiem rādītājiem: 17.1. mitrums gala produktā nepārsniedz 4 %; 17.2. E. coli nepārsniedz 10 kvv/1 g; 17.3. pelējums - ne vairāk kā 5 x 100 kvv/1 g. 2.2. Kaņepju pavalga ražošana 18. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un nerafinētas auksti spiestas augu eļļas šādās proporcijās: 18.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa - 70-90 %; 18.2. nerafinēta auksti spiesta augu eļļa - 10-30 %. 3. Alus, kvasa un iesala dzēriena ražošana 3.1. Alus ražošana 19. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu. 20. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, arī no dažādiem piegādātājiem. 21. Alus ražošanā iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju. 22. Alus raudzēšanas un pēcraudzēšanas laiks nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai. 3.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana 23. Iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals. 24. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru. 25. Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes kontroli veic operators, un tā kvalitāte atbilst šā pielikuma 3. tabulā minētajiem rādītājiem. 3. tabula Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes rādītāji
26. Alus, kvasa un iesala dzēriena organoleptisko novērtēšanu veic vismaz reizi gadā atbilstoši uzņēmumā izstrādātiem kvalitātes standartiem. 27. Alus organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus un putas/ogļskābo gāzi (CO2). 28. Kvasa un iesala dzēriena organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu un ogļskābo gāzi (CO2)." 12. Papildināt 9. pielikumu ar 1.1 punktu šādā redakcijā: "1.1 Kartupeļi cietes ražošanai, ja ciete tiks marķēta ar šo noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ir audzēti saskaņā ar šā pielikuma 1. punktā minētajām prasībām vai normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību kā pārejas periodā ražoti produkti, un to apliecina normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas izsniegts dokumentārs pierādījums (izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu vai sertifikāts)." 13. Papildināt 10. pielikuma 3. tabulu ar 3. punktu šādā redakcijā:
14. Izteikt 11. pielikuma 3. punktu šādā redakcijā: "3. Putniem izmanto brīvo turēšanas metodi vai turēšanu kūtī. Būros vai sprostos atļauts turēt paipalas vai putnus, kuru produkcija tiek marķēta ar uzturvērtības vai veselīguma norādi atbilstoši prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem un Eiropas Komisijas 2012. gada 16. maija Regulā (ES) Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību." 15. Papildināt 11. pielikumu ar 12.1 punktu šādā redakcijā: "12.1 Putnu gaļas, olu un putnu gaļas produktu laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu atbilstību nekaitīguma kritērijiem atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, katram sertificētajam produkcijas veidam veic akreditētā testēšanas laboratorijā ne retāk kā reizi gadā." 16. Izteikt 14. pielikuma 5. punktu šādā redakcijā: "5. Sulu dzērienu sastāvā ir ne mazāk kā 10 % augļu sulas vai augļu sulas no koncentrāta." 17. Izteikt 16. pielikumu šādā redakcijā: "16. pielikums Iesniegums produkta
sertifikācijai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā Pārtikas un veterinārā dienesta
sertifikāciju nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, uzraudzību un kontroli un sniedzu šādas ziņas: 1. Pārtikas produktu grupa
Iesniegumam pievienoju sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji* Apliecinu, ka esmu informēts par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, kuras noteiktas normatīvajos aktos par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanai, darbībai, uzraudzībai un kontrolei, apņemos tās ievērot un pakļauties kontrolei.
Piezīmes. 1. * Aizpilda, ja produktu marķēšanā izmantos shēmas norādi zaļā krāsā. 2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu." Ministru prezidents Māris Kučinskis Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes ..
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|