Ministru kabineta noteikumi Nr.17

Rīgā 2013.gada 3.janvārī (prot. Nr.1 42.§)

Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai

Izdoti saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 
40. panta astoto daļu, 45. panta sesto daļu, 
46. panta otro daļu, 49. panta ceturto daļu, 
51. panta otro daļu, 52. panta pirmās daļas 
3. punkta "a" apakšpunktu, 52. panta ceturto daļu, 
65. panta trešo daļu, 66. panta astoto daļu, 
72. panta otro daļu, 85. panta astotās daļas 
1. un 3. punktu, 107. pantu, 117. panta devīto daļu, 
129. panta vienpadsmito daļu, 134. panta ceturto daļu, 
138. panta divdesmit trešo daļu, 
143.⁴ panta piekto daļu un 144. panta piekto daļu
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. informāciju, kas tiesu izpildītājam jānoskaidro, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam;

1.2. kārtību, kādā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) 0 procentu likmi piemēro preču importam, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kas darbojas citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) reģistrēta nodokļa maksātāja vārdā, preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importa piegādā uz citu dalībvalsti citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam;

1.3. kārtību, kādā nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču importam, ja fiskālais pārstāvis, kas pārstāv trešās valsts vai trešās teritorijas, vai citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju, preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importēšanas piegādā uz citu dalībvalsti citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam;

1.4. kārtību, kādā nodokļa 0 procentu likmi piemēro pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču eksportu, importu, tranzīta pārvadājumiem, kā arī pakalpojumiem, kas sniegti brīvajā zonā vai muitas noliktavā un ir tieši saistīti ar precēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam;

1.5. kārtību, kādā nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādēm, ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas;

1.6. kritērijus, kas nosaka reģistrēta nodokļa maksātāja tiesības atmaksāt nodokli;

1.7. nodokļa atmaksāšanas kārtību un kārtību, kādā reģistrēta nodokļa maksātāja iesniegums aizpildāms un iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā;

1.8. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izskata reģistrēta nodokļa maksātāja iesniegumu un piešķir reģistrētam nodokļa maksātājam atļauju atmaksāt trešo valstu vai trešo teritoriju fiziskajām personām, kas nav nodokļa maksātājs Eiropas Savienības teritorijā, samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm;

1.9. kārtību, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs un preces pārdevējs norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu;

1.10. dokumentus, ko uzskata par preču eksportu apliecinošiem dokumentiem, un dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu;

1.11. ar nodokli neapliekamos medicīnas pakalpojumus, ko ārstniecības iestāde sniedz pacientam, izmantojot normatīvajos aktos apstiprinātās medicīniskās tehnoloģijas;

1.12. kārtību, kādā atbrīvojumu no nodokļa piemēro šādām preču piegādēm un pakalpojumiem:

1.12.1. zobārstniecības pakalpojumiem;

1.12.2. valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumiem vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai un preču piegādei, ko veic minētās izglītības iestādes;

1.12.3. izglītības pakalpojumiem, ko sniedz pedagogi, pasniedzot privātstundas vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības mācību programmu ietvaros;

1.12.4. kultūras pakalpojumiem;

1.12.5. finanšu darījumiem;

1.12.6. azartspēlēm, izlozēm un loterijām;

1.12.7. nekustamā īpašuma piegādei;

1.12.8. iedzīvotājiem sniegto dzīvojamo telpu īres pakalpojumiem;

1.13. veidlapas paraugu iesniegumam par reģistrēta nodokļa maksātāja kā fiskālā pārstāvja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un minētās veidlapas aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību;

1.14. nosacījumus un kārtību bankas un apdrošināšanas sabiedrības izsniegtajā apliecinājumā norādītā iespējamā nodokļa parāda segšanai naudas līdzekļu uzkrājuma depozīta kontā vai sniegtā galvojuma apmēra samazināšanai un atbrīvojuma piešķiršanai no šā apliecinājuma iesniegšanas;

1.15. fiskālā pārstāvja pienākumus attiecībā uz bankas un apdrošināšanas sabiedrības izsniegtajā apliecinājumā norādītā iespējamā nodokļa parāda segšanai naudas līdzekļu uzkrājuma depozīta kontā vai sniegtā galvojuma apmēra ievērošanu;

1.16. veidlapu paraugus iesniegumiem reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un minēto veidlapu aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību;

1.17. kārtību, kādā pagarināms reģistrācijas laiks Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja nodokļa maksātājs reģistrēts uz noteiktu laiku;

1.18. nosacījumus, ar kādiem piešķir, aptur un anulē atļauju piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, kārtību, kādā šo atļauju piešķir, aptur un anulē, un kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms iesniegums šīs atļaujas saņemšanai;

1.19. dokumentus, kas apliecina nodokļa samaksu valsts budžetā preču importa darījumos;

1.20. dokumentus, kas pamato priekšnodokļa atskaitīšanu un skaidro priekšnodokļa atskaitīšanas un priekšnodokļa korekcijas nosacījumus;

1.21. priekšnodokļa atskaitīšanas un korekcijas kārtību, ja reģistrēts nodokļa maksātājs veic nomaksas pirkuma darījumus ar nekustamo īpašumu;

1.22. Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamo informāciju, kuru reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš reorganizācijas rezultātā jaundibinātai vai iegūstošai komercsabiedrībai nodod nekustamo īpašumu, iesniedz par šo nodoto nekustamo īpašumu;

1.23. kārtību, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs veic priekšnodokļa korekciju, ja lietotais nekustamais īpašums, kura piegādei reģistrēts nodokļa maksātājs izvēlējies piemērot nodokli, pirms tam daļēji vai pilnībā nav izmantots ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai;

1.24. veidlapas paraugu paziņojumam par nodokļa samaksu valsts budžetā un šā paziņojuma aizpildīšanas kārtību;

1.25. nodokļa rēķina izrakstīšanas kārtību;

1.26. kārtību, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, kārto nodokļa uzskaiti;

1.27. nodokļa uzskaites žurnāla paraugu un tā aizpildīšanas kārtību;

1.28. preces, kuras uzskata par lietotām mantām, kā arī par mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (turpmāk – kombinētā nomenklatūra) un tās grozījumos;

1.29. lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtību, uzskaites nodrošināšanai nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.30. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163);

1.31. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163);

1.32. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163);

1.33. to preču piegādes, kuras uzskata par metālizstrādājumiem atbilstoši kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti kombinētajā nomenklatūrā un tās grozījumos, un ar šo metālizstrādājumu piegādi saistītos pakalpojumus;

1.34. (svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 675).

(Grozīts ar MK 16.09.2014. noteikumiem Nr. 543; MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 94; MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 672; MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

II. Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība

2. Piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums) 43.panta otro daļu, preču izvešanas muitas deklarācijā, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā, kā preču nosūtītāju norāda fiskālo pārstāvi.

3. Piemērojot likuma 45.pantu, ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav ievērojis likuma 45.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto preču nosūtīšanas termiņu un nevar pamatot to ar objektīviem piespiedu apstākļiem, nodokļa 0 procentu likmi nepiemēro un nodokli iekasē saskaņā ar likuma 124.panta pirmo daļu. Piemēram, par objektīviem piespiedu apstākļiem uzskata situāciju, kad reģistrēts nodokļa maksātājs rīkojas citas personas vārdā un pilnvarojums neparedz preču nosūtīšanu bez preču saņēmēja rakstiska norādījuma.

4. Piemērojot likuma 45.pantu, par dokumentiem, kas pierāda, ka importētās preces paredzēts transportēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti, var izmantot šo noteikumu 5.punktā minētos dokumentus.

5. Piemērojot likuma 45.panta pirmo vai otro daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam nemainīgā veidā nosūta preču saņēmējam – citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš norādīts dokumentos, kas iesniegti preču izlaišanai brīvam apgrozījumam (piemēram, dokumenti, kas apliecina preču pirkšanas–pārdošanas tiesisko darījumu (rēķins, līgums), starptautiskā preču transporta pavadzīme (turpmāk – CMR), starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, gaisa pārvadājumu pavadzīme).

6. Piemērojot likuma 45.panta pirmo daļu, ja preču transportēšanas dokumentos kā preču saņēmējs ir norādīts reģistrēts nodokļa maksātājs, kas darbojas citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja vārdā, bet rēķinā (līgumā), ar kuru preces tiek ievestas no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, kā preču saņēmējs ir norādīts citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, kā primārais dokuments nodokļa 0 procentu likmes pamatošanai ir izmantojams rēķins (līgums).

6.¹ Piemērojot likuma 45.panta pirmo vai otro daļu, ja starptautiskajā preču transporta pavadzīmē kā preču izkraušanas vieta nav norādīta tā dalībvalsts, kura bija minēta preču izlaišanai brīvam apgrozījumam iesniegtajos dokumentos, bet cita dalībvalsts, uz kuru preces faktiski aizvestas, tad nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja reģistrēta nodokļa maksātāja rīcībā ir dokumenti, kuri apliecina, ka šīs preces pārsūtītas uz starptautiskajā preču transporta pavadzīmē norādīto dalībvalsti preču saņēmējam (citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam) saskaņā ar personas norādījumiem, kura bija minēta kā preču saņēmējs preču izlaišanai brīvam apgrozījumam iesniegtajos dokumentos.

(MK 28.05.2013. noteikumu Nr.295 redakcijā)

7. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī trešo personu (piemēram, muitas brokeru, principālu, subekspeditoru, noliktavu īpašnieku, jūras ostu, lidostu) sniegtajiem pakalpojumiem, ja par attiecīgo eksporta vai tranzīta kravu apkalpošanu ir noslēgts līgums ar preču pārvadātāju vai ekspeditoru.

8. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu, preču tranzīta pārvadājumiem.

9. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, preču transporta pakalpojumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču eksportu, preču importu, preču tranzīta pārvadājumiem, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu un noformējot starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi (tai skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi), kurā norādītā preču iekraušanas vieta ir trešajā valstī vai trešajā teritorijā, vai iekšzemē un preču saņemšanas vieta ir iekšzemē vai trešajā valstī, vai trešajā teritorijā, nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai transporta pakalpojumu vērtībai līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam).

10. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, preču eksporta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravas pārvadājuma vērtībai no preču iekraušanas vietas Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz preču izkraušanas vietai trešajā valstī vai trešajā teritorijā saskaņā ar starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi.

11. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, preču tranzīta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravas pārvadājuma vērtībai no preču iekraušanas vietas, kas norādīta starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, līdz preču izkraušanas vietai, iekļaujot iekšzemē veikto pārvadājumu daļu.

12. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro transporta pakalpojumiem, kuri saistīti ar tranzīta kravas pārvadājumu, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, un kurus sniedz reģistrēts nodokļa maksātājs neatkarīgi no tā, kur atrodas vai ir reģistrēts preču nosūtītājs un preču saņēmējs, arī tad, ja tranzīta kravas saņēmējs ir Latvijas Republikas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējs, kas pēc preču uzglabāšanas muitas noliktavā organizē preču tālāko piegādi uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām vai uz citu dalībvalsti.

13. Ja šo noteikumu 12.punktā minētajā tranzīta kravas pārvadājumā tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs vai notiek transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana, 0 procentu likme piemērojama tikai tad, ja tranzīta kravu no viena pārvadātāja otram nodod vai ja transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana notiek muitas kontrolē (piemēram, muitas noliktavā).

14. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī TIR grāmatiņu piegādēm, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem tiek izmantotas starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu.

15. Par eksportu apliecinošiem dokumentiem uzskata preču izvešanas muitas deklarāciju, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.

16. Lai apliecinātu preču izvešanas faktu, muitas iestādei var iesniegt vismaz divu turpmāk minēto dokumentu kombināciju, kas nepārprotami apliecina preču eksporta faktu:

16.1. starptautiskos kravas transporta pavaddokumentus vai to kopijas (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme);

16.2. līgumus, kas noslēgti ar trešo valstu vai trešo teritoriju personām (preču saņēmējiem);

16.3. dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu.

16.¹ Lai apliecinātu tādu preču izvešanas faktu uz Ukrainu, kas ziedotas ar mērķi sniegt vispārējo atbalstu Ukrainas sabiedrībai Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, muitas iestādei var iesniegt tikai vienu no šo noteikumu 16. punktā minētajiem dokumentiem, kas nepārprotami apliecina preču eksporta faktu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

17. Eksportu apliecinošos dokumentus noformē normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajā kārtībā uz tā reģistrēta nodokļa maksātāja vārda, kurš eksportē preces. Minētos dokumentus var noformēt arī uz ekspeditora vārda, tās personas, kura eksportē preces, vai šīs personas pārstāvja vārda, taču šajā gadījumā tos var izmantot kā eksportu apliecinošos dokumentus tikai tad, ja ir iespējams pierādīt eksporta faktu.

18. Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, ir izmantojami:

18.1. preču eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, – starptautiskais kravas transporta pavaddokuments vai tā kopija (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme) vai atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā noformēta muitas deklarācija, kas apliecina preču ievešanu Eiropas Savienības teritorijā (iekšzemē) vai to izvešanu no Eiropas Savienības teritorijas (no iekšzemes), kā arī līgumi, kas noslēgti ar trešo valstu vai trešo teritoriju personām (transporta pakalpojuma pasūtītājiem), dokumenti, kas apliecina samaksu par minētajiem pakalpojumiem, vai citi dokumenti, kas nepārprotami apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību;

18.2. tranzīta kravas pārvadājumam, ja, veicot tranzīta kravas pārvadājumu, Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs, – starptautiskā kravas transporta pavadzīme (vai tās kopija), kurā norādīta tranzīta kravas iekraušanas vieta trešajās valstīs vai trešajās teritorijās un tās izkraušanas vieta Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī citi dokumenti (vai to kopijas) ar muitas iestādes apstiprinājumu (tai skaitā iekšējā transporta pavadzīme tranzīta pārvadājumiem, muitas tranzīta deklarācija), kuros norādīti transportlīdzekļa identifikācijas dati, tranzīta kravas preču kods un daudzums un kuri apliecina kravas pārvadātāja maiņu Latvijas Republikas muitas teritorijā;

18.3. transporta pakalpojumiem, kas sniegti, piegādājot eksportam paredzētās preces uz ostām, ja uzsākta preču izvešanas procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās, – starptautiskā preču transporta pavadzīme ar muitas iestādes apstiprinājumu par kravas ievešanu muitas teritorijā vai brīvajā zonā un eksporta procedūras veikšanu vai izvešanas muitas deklarācija, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.

19. Lai apliecinātu preču eksportu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, katrā konkrētā gadījumā līdztekus šo noteikumu 16. un 18.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot arī citus dokumentus, kuri nepārprotami apliecina eksporta faktu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu.

20. Par dokumentu, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu saskaņā ar likuma 47.panta trešās daļas 2., 3. un 4.punktu un likuma 48.panta trešās daļas 2., 3. un 4.punktu, ir izmantojams nodokļa rēķins, ja pakalpojuma sniedzēja rīcībā, izrakstot šo nodokļa rēķinu, ir nepārprotami dokumentāri pierādījumi, ka kuģis, kuram tiek sniegts pakalpojums, atbilst likuma 47.panta pirmās daļas nosacījumiem, vai ir konstatēts, balstoties uz Satiksmes ministrijas mājaslapā internetā publiski pieejamo informāciju par aviosabiedrībām, kurām ir izsniegta licence par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus un kas darbojas par atlīdzību galvenokārt starptautiskajos maršrutos, ka gaisakuģis, kuram tiek sniegts pakalpojums, ir likuma 48.panta pirmajā daļā minētais gaisakuģis. Šādu nodokļa rēķinu var izmantot nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas apliecināšanai arī tad, ja pakalpojums ir sniegts, lai tiktu nodrošināts kāds no likuma 47.panta trešajā daļā un 48.panta trešajā daļā minētajiem pakalpojumiem.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1488 redakcijā)

21. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 3.punktu, ar nodokli neapliek arī maksu par sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūciju uzturzīmēm. Ja papildus uzturzīmes vērtībā iekļautajiem pakalpojumiem minētās iestādes sniedz arī citus pakalpojumus, tie apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

22. Likuma 52.panta pirmās daļas 3.punkta "a" apakšpunktā minētie ar nodokli neapliekamie medicīnas pakalpojumi ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

22.¹ Likuma 52. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu piemēro arī tad, ja medicīnas pakalpojums tiek sniegts citas ārstniecības iestādes pacientam, pamatojoties uz rakstveida vienošanos, kas noslēgta starp ārstniecības iestādēm.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 675 redakcijā)

23. (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 675)

24. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro, ja izglītojamais iegūst akreditētai izglītības programmai atbilstošu izglītību valsts un pašvaldību izglītības iestādē vai valsts akreditētā privātās izglītības iestādē un izglītības iestāde izglītojamajam izsniedz valsts atzītu izglītības dokumentu.

25. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro valsts akreditēto izglītības iestāžu piedāvātajiem sagatavošanas kursiem valsts akreditētām izglītības programmām.

26. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro Izglītības programmu reģistrā reģistrētai konkrētai profesionālās izglītības programmai, kura piesaistīta konkrētas profesijas standartam un kuru īsteno akreditēta izglītības iestāde, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments.

27. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro maksai par profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītību, ko sniedz valsts akreditēta izglītības iestāde saskaņā ar licencētu programmu, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts dokuments, kas pielīdzināts valsts atzītam izglītības dokumentam par akreditētas izglītības programmas apguvi.

28. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro arī maksai par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.

29. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro:

29.1. sporta skolu sniegtajiem mācību un sporta pakalpojumiem sporta skolu audzēkņiem;

29.2. maksai par bērnu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs;

29.3. maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām bērniem līdz 18 gadu vecumam (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību).

30. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu, ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem.

31. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro arī Valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.

32. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu nepiemēro tiem valsts atzītu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu.

33. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu nepiemēro maksai par treniņu nodarbībām pieaugušajiem (piemēram, peldēšana, vingrošana) un attiecīgo maksu apliek ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

34. Likuma 52.panta pirmās daļas 14.punktu piemēro personām, kam ir pedagoga sertifikāts par tiesībām sniegt privātprakses pakalpojumus un sertifikātā ir noteikta izglītības pakāpe, veids un izglītības programma, kuras ietvaros šī persona var darboties.

35. Likuma 52.panta pirmās daļas 14.punktu piemēro arī nodokļa maksātāju (pašnodarbināto personu) vispārējās izglītības un augstskolu mācību programmu ietvaros sniegtajām privātstundām.

36. Likuma 52.panta pirmās daļas 17.punktu nepiemēro tādiem darījumiem kā kultūras iestāžu telpu noma, komercizstāžu, gadatirgu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšana, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem minētajās kultūras iestādēs un minētajos pasākumos.

37. Likuma 52.panta pirmās daļas 17.punkta "e" apakšpunktu piemēro arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, kā arī tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informatīvajiem pakalpojumiem (arī interneta pieslēgumam) un citiem līdzīgiem pakalpojumiem.

38. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 21.punktu, no nodokļa atbrīvo kredītiestāžu sniegto pakalpojumu – parakstu parauggrāmatiņu apstiprināšanu, kas tiek veikta bankas vārdā.

39. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punktu piemēro arī tiem kredītiestāžu pakalpojumiem, kas saistīti ar klientu konsultēšanu finanšu jautājumos (piemēram, par kredītu saņemšanu un izsniegšanu, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu).

40. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punktu nepiemēro:

40.1. seifu iznomāšanas un inkasācijas pakalpojumiem;

40.2. vērtspapīru tirgus izpētes, investīciju un kapitālieguldījumu tirgus izpētes, starpbanku norēķinu izpētes un kredītu tirgus izpētes pakalpojumiem.

41. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "a" apakšpunktu piemēro arī kredīta procentiem, kurus saņem ķīlas ņēmējs.

42. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "c" apakšpunktu piemēro arī pasta norēķinu sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts".

43. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "d" apakšpunktu piemēro arī pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu un norēķinu karšu izsniegšanu un apkalpošanu.

44. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "d" apakšpunktā noteikto atbrīvojumu no nodokļa nepiemēro:

44.1. banknotēm un vērtspapīriem, ja tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanai;

44.2. dārgmetāla monētām, ja:

44.2.1. tās neizmanto norēķinos;

44.2.2. tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanai;

44.2.3. tās pārdod par cenu, kas neatbilst to nominālvērtībai (piemēram, jubilejas monētas);

44.2.4. tās saskaņā ar likuma 139.pantu nav uzskatāmas par ieguldījumu zeltā;

44.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu un norēķinu karšu tehnisko apkalpošanu (tai skaitā sistēmu modificēšana, pilnveidošana, bankomātu remonts).

45. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "c" un "e" apakšpunktu nepiemēro elektronisko paziņojumu pārraidīšanas pakalpojumiem (tai skaitā tādiem, kas sniegti, izmantojot SWIFT sistēmu).

46. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "e" apakšpunktu piemēro pakalpojumiem, kuri saistīti ar vērtspapīru un kapitāla daļu (apliecību) pirkšanu vai pārdošanu un kuru rezultātā tiek nodibinātas, grozītas, izbeigtas darījumos ar vērtspapīriem un kapitāla daļu apliecībām iesaistīto personu tiesības un pienākumi attiecībā uz līdzdalību komercsabiedrības kapitāla veidošanā un piedalīšanos komercsabiedrības pārvaldē un peļņas sadalē, ja vērtspapīri vai kapitāla daļas tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību.

47. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "e" apakšpunktā lietoto terminu "vērtspapīri" piemēro akcijām, obligācijām, vekseļiem, ķīlu zīmēm, privatizācijas sertifikātiem un citiem vērtspapīriem, ko likumos noteiktajā kārtībā izlaiž valsts, pašvaldības, komersanti vai fiziskās personas un kas to turētājam dod tiesības uz ienākumu.

48. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "e" apakšpunktā lietoto terminu "ieguldījumi kapitālā" attiecina uz ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem personālsabiedrību kapitālā, ieguldījumiem un iemaksām kooperatīvajās sabiedrībās vai sabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar Civillikumā minēto sabiedrības līgumu, kā arī uz tiesībām uz ārvalsts komersantu kapitāla daļām vai ienākumu sadali, ja tās nav fiksētas akciju vai obligāciju veidā.

49. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 23.punktu, nodokļa maksātājam, kuram ir tiesības nodarboties ar kazino un spēļu zāļu izveidošanu un ar azartspēļu, izložu un loteriju organizēšanu, ar nodokli neapliek laimestus, loterijas biļetes, maksu par ieeju kazino un spēļu zālēs, tiesības spēlēt un derībās noteikto likmju vērtību.

50. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 23.punktu, ar nodokli neapliek mantu loterijas.

51. Likuma 52.panta pirmās daļas 23.punktu nepiemēro:

51.1. ar azartspēļu, izložu un loteriju organizēšanu nesaistītiem pakalpojumiem kazino un spēļu zālēs (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi vai preču piegādes);

51.2. spēļu automātu iegādei, remontam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem;

51.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar bērnu spēļu automātu iegādi, uzturēšanu un lietošanu.

52. Likuma 52.panta pirmās daļas 24.punktu piemēro arī nekustamā īpašuma daļas (tai skaitā dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu) pārdošanai.

53. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 24.punktu, par nekustamo īpašumu uzskata arī zemi un celtnes uz tās, ēkas, būves, ilggadīgos stādījumus, lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemēram, sliedes, tilti, ceļi, komunikācijas, cisternas, kuras ir iebūvētas zemē un nav pārvietojamas), laukumus kempingiem, autostāvvietām un sporta laukumus.

54. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 24.punktu, par nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu netiek uzskatīta nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam privatizācijas rezultātā, kā arī nelietota nekustamā īpašuma ieguldījums kapitālā.

55. Likuma 52.panta pirmās daļas 25.punkta "a" apakšpunktu piemēro arī personu īres maksājumiem par dienesta viesnīcu īri.

56. (Svītrots no 01.07.2016. ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 94; sk. grozījumu 2. punktu)

57. (Svītrots no 01.07.2016. ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 94; sk. grozījumu 2. punktu)

58. (Svītrots no 01.07.2016. ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 94; sk. grozījumu 2. punktu)

58.¹ Likuma 143.⁴ pantā minēto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu piemēro šo noteikumu 7. pielikumā minēto metālizstrādājumu piegādēm.

(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

58.² (Svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 284)

58.³ (Svītrots no 01.01.2020. ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 284, sk. grozījumu 4. punktu)

III. Informācija, kas tiesu izpildītājam jānoskaidro nodokļa piemērošanai nekustamajam īpašumam

59. Piemērojot likuma 40.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, tiesu izpildītājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā publiski pieejamo Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru, konstatē, vai izsoles izsludināšanas dienā persona, kuras mantu pārdos izsolē, ir reģistrēts nodokļa maksātājs.

60. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 1.punktā minētajam apbūves zemes statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

60.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka pēc 2009.gada 31.decembra zemesgabala apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai šim zemesgabalam domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei ir izsniegta būvatļauja;

60.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā;

60.3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka zemesgrāmatā nav ierakstīta jaunbūve.

61. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "a" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

61.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā;

61.2. Iedzīvotāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, un komercreģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā juridiskā adrese, un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

62. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "b" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

62.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā un izsoles izsludināšanas dienā nav pagājis gads pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;

62.2. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka ēka vai būve nav pārdota gada laikā pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;

62.3. Iedzīvotāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, vai komercreģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā juridiskā adrese, vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, vai arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

63. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "c" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

63.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēkas vai būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;

63.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka pēc atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbu pabeigšanas ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā;

63.3. Iedzīvotāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, un komercreģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā juridiskā adrese, un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 672)

64. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "d" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

64.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēkas vai būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;

64.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka pēc atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbu pabeigšanas ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā un izsoles izsludināšanas dienā nav pagājis gads pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;

64.3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka ēka vai būve nav pārdota gada laikā pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā;

64.4. Iedzīvotāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, vai komercreģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā juridiskā adrese, vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, vai arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 672)

65. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "e" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

65.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēkas vai būves būvniecībai ir izsniegta būvatļauja;

65.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā;

65.3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka zemesgrāmatā ir ierakstīta jaunbūve.

66. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "f" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

66.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēkas vai būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;

66.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 672)

IV. Kārtība nodokļa piemērošanai un atmaksāšanai par iekšzemē iegādātajām precēm trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā

(Nodaļa MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

67. Piemērojot likuma 49. panta pirmo daļu, nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm saskaņā ar šiem noteikumiem atmaksā trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, ja:

67.1. (Svītrots)

67.2. persona savā bagāžā, kuru uzrāda muitas iestādei pirms izbraukšanas vai izbraucot no Eiropas Savienības teritorijas, izved preces no Eiropas Savienības teritorijas līdz trešā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā notiek to iegāde;

67.3. preču vērtība (bez nodokļa) atbilst likuma 49. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajai vērtībai.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

68. Piemērojot likuma 49. panta pirmo daļu, par trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskās personas pastāvīgo dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu uzskata Eiropas Savienības teritoriju, ja fiziskās personas pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, bet kāda dalībvalsts šai personai izsniegusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

69. Nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, atmaksā reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram ir piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta atļauja nodokļa atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk – atļauja nodokļa atmaksāšanai).

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

70. Lai saņemtu atļauju nodokļa atmaksāšanai, reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā:

70.1. iesniegumu par vēlmi veikt saimniecisko darbību – atmaksāt trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm;

70.2. nolikumu, kurā apraksta sadarbību starp reģistrētu nodokļa maksātāju un nodokļa maksātāju, kurš trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, noformēs īpaša parauga čekus par iegādātajām precēm (turpmāk – veikals).

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

71. (Svītrots)

72. Šo noteikumu 70.2. apakšpunktā minētajā nolikumā norāda šādu informāciju:

72.1. to veikalu sarakstu (norādot veikala nosaukumu, juridisko adresi vai struktūrvienības adresi un reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā), kuros paredzēts apkalpot trešās valsts vai trešās teritorijas fizisko personu, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, lai samaksāto nodokli varētu atmaksāt saskaņā ar šiem noteikumiem;

72.2. aprakstu par to, kā veikalos paredzēts apkalpot trešās valsts vai trešās teritorijas fizisko personu, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā;

72.3. atmaksājamā nodokļa apmēru, kas nedrīkst būt mazāks par 15 procentiem (ja precēm piemērota nodokļa standartlikme) vai mazāks par sešiem procentiem (ja precēm piemērota nodokļa samazinātā likme 12 procentu apmērā), vai mazāks par trim procentiem (ja precēm piemērota samazinātā likme 5 procentu apmērā) no iegādāto preču vērtības;

72.4. aprakstu par īpaša parauga čekā, kuru paredzēts noformēt veikalā trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā un kas iegādājas preces, sniedzamām ziņām;

72.5. īpaša preču iesaiņojuma paraugu, lai nodrošinātu iespēju uz Latvijas Republikas valsts robežas identificēt veikalā iegādātās preces;

72.6. kārtību, kādā saskaņā ar šiem noteikumiem trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, tiks nodrošināta nodokļa atmaksa par iekšzemē iegādātajām precēm tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, no kuras persona atstās Eiropas Savienības teritoriju.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

73. Valsts ieņēmumu dienests pēc šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda, vai ir ievēroti šādi nosacījumi:

73.1. ir iesniegts nolikums, kurā norādīta šo noteikumu 72.punktā minētā informācija;

73.2. reģistrēts nodokļa maksātājs pirms vairāk nekā diviem gadiem, skaitot no dienas, kad ir iesniegts šis iesniegums, ir reģistrējis saimniecisko darbību iekšzemē un kopš reģistrācijas dienas nepārtraukti veicis saimniecisko darbību;

73.3. reģistrēts nodokļa maksātājs ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs;

73.4. iesnieguma iesniegšanas dienā reģistrētam nodokļa maksātājam nav nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parādu valsts budžetam par iepriekšējiem taksācijas periodiem vai tas nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parādus samaksā piecu darbdienu laikā no šā iesnieguma iesniegšanas dienas;

73.5. reģistrēta nodokļa maksātāja darbiniekiem, kam ir paraksta tiesības, nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

73.6. reģistrēts nodokļa maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā noteiktajā termiņā iesniedz nodokļu un informatīvās deklarācijas vai sniedz pieprasīto informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

74. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atļaujas nodokļa atmaksāšanai piešķiršanu:

74.1. piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas, ja reģistrētam nodokļa maksātājam iesnieguma iesniegšanas dienā nav nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāda;

74.2. 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas, ja reģistrētam nodokļa maksātājam iesnieguma iesniegšanas dienā ir nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds;

74.3. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 77. punktā minētā termiņa, ja reģistrētam nodokļa maksātājam jāizpilda šo noteikumu 77. punktā minētā prasība.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

75. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atļaujas nodokļa atmaksāšanai piešķiršanu, ja ir ievēroti šo noteikumu 73. punktā minētie nosacījumi.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

76. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju nodokļa atmaksāšanai, ja:

76.1. nav ievēroti šo noteikumu 73.2., 73.3., 73.4., 73.5. un 73.6. apakšpunktā minētie nosacījumi;

76.2. noteiktajā termiņā nav izpildīta šo noteikumu 77. punktā minētā prasība.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

77. Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs neatbilst šo noteikumu 73.1. apakšpunktā minētajam nosacījumam, tas lūdz reģistrētu nodokļa maksātāju 15 dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas precizēt nolikumā norādīto informāciju atbilstoši šo noteikumu 72. punktam.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

78. (Svītrots)

79. Atļauju nodokļa atmaksāšanai piemēro ar dienu, kad lēmums par atļaujas nodokļa atmaksāšanai piešķiršanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

80. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atļaujas nodokļa atmaksāšanai darbības apturēšanu, ja:

80.1. reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, uz kārtējā mēneša piekto datumu nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetam par iepriekšējo periodu ir lielāks par 1430 euro, – līdz dienai, kad tas ir iemaksāts valsts budžetā;

80.2. reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, nav nodrošināta šo noteikumu 72.6. apakšpunktā minētās kārtības izpilde, – līdz dienai, kad tā ir nodrošināta;

80.3. reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, divu mēnešu laikā nav sniedzis Valsts ieņēmumu dienestam šo noteikumu 111. punktā minēto informāciju, – līdz dienai, kad tā ir sniegta.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

81. (Svītrots)

82. Atļaujas nodokļa atmaksāšanai darbību uzskata par apturētu ar dienu, kad lēmums par atļaujas nodokļa atmaksāšanai darbības apturēšanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

83. Ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, ir izpildījis šo noteikumu 80. punktā minētās saistības, tas informē Valsts ieņēmumu dienestu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

84. Atļaujas nodokļa atmaksāšanai darbība ir atjaunota ar dienu, kad lēmums par atļaujas nodokļa atmaksāšanai darbības atjaunošanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

85. (Svītrots)

86. (Svītrots)

87. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atļaujas nodokļa atmaksāšanai anulēšanu, ja:

87.1. pieņemts lēmums izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;

87.2. reģistrēta nodokļa maksātāja darbinieki, kam ir paraksta tiesības, atļaujas nodokļa atmaksāšanai darbības laikā ir sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā;

87.3. reģistrēts nodokļa maksātājs noteiktajā termiņā nesniedz nodokļa piemērošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai;

87.4. reģistrēts nodokļa maksātājs divu mēnešu laikā pēc atļaujas nodokļa atmaksāšanai darbības apturēšanas nav nokārtojis saistības atbilstoši šo noteikumu 80. punktam;

87.5. reģistrēts nodokļa maksātājs ir sniedzis nepatiesu šo noteikumu 111. punktā minēto informāciju;

87.6. reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz iesniegumu par atļaujas nodokļa atmaksāšanai anulēšanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

88. (Svītrots)

89. Atļauju nodokļa atmaksāšanai uzskata par anulētu ar dienu, kad lēmums par atļaujas nodokļa atmaksāšanai anulēšanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

90. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, 10 darbdienu laikā informē Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ja ir mainījies šo noteikumu 72. vai 90.¹ punktā minētās informācijas saturs.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

90.¹ Reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības nodokļa atmaksas nodrošināšanai ieviest digitālo nodokļa atmaksas sistēmu, ja tā atbilst visiem šajā punktā minētajiem nosacījumiem:

90.¹1. datu reģistrācija informācijas sistēmā notiek reāllaikā, saglabājot informāciju (ierakstus) par datu ievadi, izmaiņām un dzēšanu, ar atsauci uz precīzu darbības laiku un veikalu, kas apstrādāja datus;

90.¹2. šī sistēma atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kādas ir noteiktas paaugstinātas drošības informācijas sistēmām;

90.¹3. personas datu apstrādes notiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un citu normatīvo aktu prasībām datu apstrādes jomā;

90.¹4. ar šīs sistēmas palīdzību ir iespējams nodrošināt efektīvu muitas kontroli.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

90.² Lai ieviestu digitālo nodokļa atmaksas sistēmu, reģistrētam nodokļa maksātājam vismaz divus mēnešus pirms plānotās digitālās nodokļa atmaksas sistēmas ieviešanas datuma ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegums par digitālās nodokļa atmaksas sistēmas ieviešanu, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, lai pamatotu šo noteikumu 90.¹ punktā minēto nosacījumu ievērošanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

90.³ Valsts ieņēmumu dienests pēc šo noteikumu 90.¹ punktā minēto prasību pārbaudes 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja tiesībām atmaksāt nodokli, izmantojot digitālo nodokļa atmaksas sistēmu, ja tam piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, vai lēmumu atteikt šādu tiesību piešķiršanu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

90.⁴ Ja reģistrēts nodokļa maksātājs iesniegumu par digitālās nodokļa atmaksas sistēmas ieviešanu iesniedz vienlaikus ar šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minēto iesniegumu, norādot šo noteikumu 72. punktā minēto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests, piešķirot atļauju nodokļa atmaksāšanai, vienlaikus var pieņemt lēmumu par iespēju izmantot digitālo nodokļa atmaksas sistēmu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

90.⁵ Reģistrētam  nodokļa maksātājam, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, ir tiesības izmantot digitālo nodokļa atmaksas sistēmu ar dienu, kad  lēmums par digitālās nodokļa atmaksas sistēmas izmantošanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu, vai ar datumu, kad piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, ja šī atļauja piešķirta vienlaikus ar lēmumu par iespēju izmantot digitālo nodokļa atmaksas sistēmu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

91. (Zaudējis spēku ar 01.01.2014.; sk. 198.¹punktu)

91.¹ Ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, vienas dienas laikā veikalā ir iegādājusies preces, kuru kopējā vērtība (bez nodokļa) nav mazāka par likuma 49.panta trešās daļas 1.punktā noteikto summu, un ir uzrādījusi ceļošanas dokumentu, kas apliecina, ka šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorija, veikala pārstāvis tajā pašā dienā noformē īpaša parauga čeku (divos eksemplāros) un apliecina to ar parakstu un zīmogu vai noformē īpaša parauga čeku elektroniskā formā, izdarot attiecīgus ierakstus digitālajā nodokļa atmaksas sistēmā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

92. Īpaša parauga čekā norāda šādus rekvizītus latviešu vai angļu valodā:

92.1. dokumenta nosaukums (īpaša parauga čeks) un dokumenta numurs;

92.2. dokumenta aizpildīšanas datums;

92.3. veikala nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

92.4. trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskās personas, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, vārds, uzvārds, ceļošanas dokumenta nosaukums un numurs, pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta;

92.5. iegādāto preču nosaukums un vērtība (ar nodokli un bez tā);

92.6. nodokļa likme;

92.7. samaksātā nodokļa summa;

92.8. aprēķinātā atmaksājamā nodokļa summa;

92.9. pirkuma kases čeka numurs.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

92.¹ Ja īpaša parauga čeks noformēts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, muitas iestāde pirms īpaša parauga čeka apstiprināšanas pārliecinās par fiziskās personas vārdu, uzvārdu, preču atbilstību čekā norādītajai informācijai, preču vērtību un samaksātā nodokļa summu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

93. Iegādājoties veikalā preces, trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, samaksā preču vērtību (ar nodokli) un saņem īpaša parauga čeka pirmo eksemplāru kopā ar nodokļa rēķinu (kases čeku), kas apliecina preču iegādi. Īpaša parauga čeka otrais eksemplārs paliek veikala rīcībā. Fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, paraksta papīra formā noformēto īpaša parauga čeku.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

94. Ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, ir saņēmusi nodokļa atmaksu par veikalā iegādātajām precēm un atdod iegādātās preces veikalam atpakaļ, veikals šai personai atmaksā nodokļa rēķinā (kases čekā) norādīto preces vērtību bez nodokļa summas.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

94.¹ Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš izmanto digitālo nodokļa atmaksas sistēmu, nodrošina, ka veikals vienlaikus ar īpaša parauga čeka noformēšanu nodod informāciju arī digitālajā nodokļa atmaksas sistēmā, par to izdarot atzīmi izsniegtajā īpaša parauga čekā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

95. Ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona,  kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, atstāj Eiropas Savienības teritoriju, tā iekšzemē iegādātās preces, kuras iepakotas īpašā iesaiņojumā, kopā ar veikalā  noformēto īpaša parauga čeku, nodokļa rēķinu (kases čeku) un ceļošanas dokumentu uzrāda Latvijas Republikas muitas iestādei robežšķērsošanas vietā, kas izveidota lidostā vai lidlaukā, ostā, uz autoceļa vai dzelzceļa.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

96. Ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskās personas, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, ceļojums (izņemot šo noteikumu 97. punktā minēto gadījumu) sākas iekšzemē un persona pirms Eiropas Savienības teritorijas atstāšanas dodas uz citu dalībvalsti, persona iekšzemē iegādātās preces, kuras iepakotas īpašā iesaiņojumā, kopā ar veikalā  noformēto īpaša parauga čeku, nodokļa rēķinu un ceļošanas dokumentu uzrāda muitas iestādei tās dalībvalsts robežšķērsošanas vietā, kas izveidota lidostā vai lidlaukā, ostā, uz autoceļa vai dzelzceļa, no kuras persona atstāj Eiropas Savienības teritoriju.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

97. Ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskās personas, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, ceļojums ar lidmašīnu sākas iekšzemē un persona pirms Eiropas Savienības teritorijas atstāšanas dodas uz citu dalībvalsti, persona veikalā noformēto īpaša parauga čeku, nodokļa rēķinu (kases čeku), ceļošanas dokumentu un iekšzemē iegādātās preces, kuras iepakotas īpašā iesaiņojumā, uzrāda:

97.1. Latvijas Republikas muitas iestādei pirms bagāžas reģistrēšanas, ja preces paredzēts reģistrēt kā bagāžu (nodot lidmašīnas kopējā bagāžā);

97.2. tās dalībvalsts muitas iestādei, no kuras persona atstāj Eiropas Savienības teritoriju, ja preces tiek vestas rokas bagāžā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

97.¹ Ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanas vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, ir saņēmusi īpaša parauga čeku elektroniskā formā, tā robežšķērsošanas vietā uzrāda preces Latvijas Republikas muitas iestādei, ja digitālajā nodokļa atmaksas sistēmā ir īpaša norāde par to.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

98. Attiecīgajā robežšķērsošanas vietā muitas iestāde īpaša parauga čeku apstiprina elektroniski, izmantojot digitālo nodokļa atmaksas sistēmu, vai ar parakstu un zīmogu papīra formā izdoto īpaša parauga čeku, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

98.1. fiziskās personas pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorija;

98.2. fiziskai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

98.3. preces tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas ne vēlāk kā līdz trešā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kura datums norādīts īpaša parauga čekā, un tās:

98.3.1. atbilst čekā norādītajām precēm;

98.3.2. nav lietotas;

98.4. īpaša parauga čeku muitas iestādei iesniedz tā pati fiziskā persona, kuras dati norādīti īpaša parauga čekā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

99. Muitas iestādei ir tiesības pārbaudīt preču atbilstību īpaša parauga čekā norādītajām precēm.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

100. Apstiprināto īpaša parauga čeku kopā ar nodokļa rēķiniem un ceļošanas dokumentu trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, uzrāda reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, pārstāvim, kas darbojas robežšķērsošanas vietā, kas izveidota lidostā vai lidlaukā, ostā vai uz autoceļa, īpaši tam paredzētā vietā. Minētais pārstāvis pārbauda veikalā aprēķināto atmaksājamo nodokļa summu, labo to, ja aprēķinos pieļauta kļūda, un atmaksā attiecīgo nodokļa summu trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā. Īpaša parauga čeks paliek pie reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

101. Ja nodoklis nav atmaksāts robežšķērsošanas vietā, kas izveidota lidostā vai lidlaukā, ostā vai uz autoceļa, trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, ir tiesīga apstiprināto īpaša parauga čeka papīra formā pirmo eksemplāru un nodokļa rēķina kopiju nosūtīt reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, pa pastu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

102. Ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, atstāj Eiropas Savienības teritoriju, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu robežšķērsošanas vietā, kas izveidota uz dzelzceļa, tā apstiprināto īpaša parauga čeka papīra formā pirmo eksemplāru un nodokļa rēķina kopiju nosūta reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, pa pastu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

103. Šo noteikumu 101. vai 102. punktā minētajā gadījumā reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, pārbauda veikalā aprēķināto atmaksājamo nodokļa summu, labo to, ja aprēķinos ir pieļauta kļūda, un atmaksā trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, veicot bankas pārskaitījumu vai nosūtot bankas čeku, vai izmantojot citu šīs personas izvēlēto naudas līdzekļu saņemšanas veidu. Īpaša parauga čeks kopā ar nodokļa rēķina kopiju paliek pie reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

103.¹ (Zaudējis spēku ar 01.01.2014.; sk. 198.³punktu)

104. Nodokli neatmaksā, ja:

104.1. īpaša parauga čeks nav aizpildīts atbilstoši šo noteikumu un likuma prasībām;

104.2. īpaša parauga čeks nav apstiprināts robežšķērsošanas vietā;

104.3. trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanas vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, reģistrētam nodokļa maksātājam pieprasa atmaksāt nodokli vēlāk nekā gada laikā pēc īpaša parauga čeka noformēšanas;

104.4. nodokļa atmaksu pieprasa cita fiziskā persona, nevis tā, kuras dati norādīti īpaša parauga čekā;

104.5. (zaudējis spēku ar 01.01.2014.; sk. 198.³punktu).

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

105. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, turpina atmaksāt nodokli trešo valstu vai trešo teritoriju fiziskajām personām, kuru pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, saskaņā ar šiem noteikumiem divus mēnešus pēc dienas, kad atļauju nodokļa atmaksāšanai uzskata par anulētu, par tiem pieprasījumiem, kas iesniegti atļaujas nodokļa atmaksāšanai darbības laikā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

106. Ja nevienam citam reģistrētam nodokļa maksātājam nav izsniegta atļauja nodokļa atmaksāšanai, reģistrēts nodokļa maksātājs turpina atmaksāt nodokli trešo valstu vai trešo teritoriju fiziskajām personām, kuru pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, saskaņā ar šiem noteikumiem divus mēnešus pēc dienas, kad atļauju nodokļa atmaksāšanai uzskata par anulētu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

107. Nodokļa summu, kas taksācijas periodā iekasēta no trešo valstu vai trešo teritoriju fiziskajām personām, kuru pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, veikals iemaksā valsts budžetā likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

108. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, ne retāk kā reizi mēnesī izraksta un nosūta veikalam rēķinu par kopējo nodokļa summu, kura norādīta apstiprinātajos īpaša parauga čekos, kas robežšķērsošanas vietās vai pa pastu saņemti no trešo valstu vai trešo teritoriju fiziskajām personām, kuru pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

109. Veikals ne retāk kā reizi mēnesī atmaksā reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, rēķinā norādīto nodokļa summu. Veikalam ir tiesības taksācijas periodā samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļa summu par reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, atmaksāto nodokļa summu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

110. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, nodrošina:

110.1. īpaša parauga čeku papīra formā pirmo eksemplāru skenēšanu;

110.2. īpaša parauga čeku papīra formā pirmo eksemplāru skenēto kopiju uzglabāšanu savā datubāzē;

110.3. veikala un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem iespēju:

110.3.1. nekavējoties pēc pieprasījuma saņemšanas iepazīties ar īpaša parauga čeku papīra formā pirmo eksemplāru skenētajām kopijām;

110.3.2. piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iepazīties ar īpaša parauga čeku papīra formā pirmo eksemplāru oriģināliem.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

110.¹ Reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, izmantojot digitālo nodokļa atmaksas sistēmu, nodrošina pieeju digitālajā sistēmā esošajiem datiem Valsts ieņēmumu dienestam tiešsaistes režīmā riska analīzes un šo noteikumu 97.¹ un 98. punktā minēto formalitāšu veikšanai.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

111. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai, veic atmaksātā nodokļa uzskaiti par katru kalendāra mēnesi un līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam sniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādu informāciju:

111.1. uz konkrētām trešajām valstīm vai trešajām teritorijām izvesto preču vērtība atbilstoši īpaša parauga čekiem;

111.2. nodokļa summa, kas saņemta no konkrētiem veikaliem;

111.3. atmaksātā nodokļa summa.

V. Kārtība, kādā iesniedz reģistrācijas iesniegumu, un nosacījumi reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

112. Lai nodokļa maksātājs tiktu reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

113. Lai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs tiktu reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

114. Ja šo noteikumu 112. vai 113.punktā minēto reģistrācijas iesniegumu iesniedz Uzņēmumu reģistrā vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, iesniegumu paraksta persona, kurai ir paredzētas pārstāvības tiesības pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā.

115. Lai reģistrētu nodokļa maksātāju varētu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā kā fiskālo pārstāvi, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam reģistrācijas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu, kuram pievieno kādu no likuma 65.panta pirmās daļas 6.punktā minētajiem apliecinājumiem.

116. Reģistrētam nodokļa maksātājam apliecinājumā norādāmo iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamo apmēru var samazināt par 50 procentiem, ja reģistrētam nodokļa maksātājam pirms iesnieguma iesniegšanas par tā kā fiskālā pārstāvja reģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai gadījumā, ja tam jau ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

116.1. pēdējo vismaz triju taksācijas gadu laikā tas nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām un ir saņēmis atzītā komersanta statusu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām;

116.2. pēdējo vismaz triju taksācijas gadu laikā tas nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām, un tam ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.

117. Reģistrētu nodokļa maksātāju var atbrīvot no apliecinājuma iespējamā nodokļa parāda segšanai iesniegšanas, ja reģistrētam nodokļa maksātājam pirms iesnieguma iesniegšanas par tā kā fiskālā pārstāvja reģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai gadījumā, ja tam jau ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

117.1. pēdējo vismaz piecu taksācijas gadu laikā tas nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām un ir saņēmis atzītā komersanta statusu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām;

117.2. tas ir saņēmis atbrīvojumu no prasības iesniegt vispārējo galvojumu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām un ir saņēmis atzītā komersanta statusu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām;

117.3. vismaz piecu pēdējo taksācijas gadu laikā tas nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām, un tam ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas darbību;

117.4. tas ir saņēmis atbrīvojumu no prasības iesniegt vispārējo galvojumu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām, un tam ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.

117.5. vismaz triju pēdējo taksācijas gadu laikā tas veic tikai tādu preču eksportu, par kurām nav maksājami izvedmuitas nodokļu maksājumi, un ir saņēmis atzītā komersanta statusu atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

118. Piemērojot šo noteikumu 116.punktu, reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka apliecinājumā norādītais iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamais apmērs nav mazāks par 50 procentiem no likuma 65.panta pirmās daļas 6.punktā minētā apliecinājuma apmēra.

119. Piemērojot šo noteikumu 116.punktu, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, konstatē, ka pēc taksācijas perioda beigām apliecinājumā norādītais iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamais apmērs ir mazāks par 50 procentiem no likuma 65.panta pirmās daļas 6.punktā minētā apliecinājuma apmēra, tas mēneša laikā nodrošina šā apmēra palielināšanu līdz 50 procentiem.

120. Lai reģistrēts nodokļa maksātājs izmantotu šo noteikumu 116.punktā minēto samazinājumu vai šo noteikumu 117.punktā minēto atbrīvojumu no apliecinājuma iesniegšanas, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par apliecinājumā norādītā apmēra iespējamā nodokļa parāda segšanai samazināšanu vai par atbrīvošanu no apliecinājuma iespējamā nodokļa parāda segšanai iesniegšanas.

121. Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 120.punktā minēto iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas pieņem lēmumu par:

121.1. šo noteikumu 116.punktā minētā samazinājuma vai šo noteikumu 117.punktā minētā atbrīvojuma no apliecinājuma iesniegšanas piešķiršanu;

121.2. atteikumu piešķirt šo noteikumu 116.punktā minēto samazinājumu vai šo noteikumu 117.punktā minēto atbrīvojumu no apliecinājuma iesniegšanas.

122. Nodokļa maksātājs (tirgotājs), kas preču piegādēm piemēro nodokli saskaņā ar likuma 138.pantā minēto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, iesniedzot šo noteikumu 112.punktā minēto iesniegumu, un, aprēķinot ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību saskaņā ar likuma 59.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto kārtību, ņem vērā preču piegādes (preču pircējam) vērtību bez nodokļa, nevis likuma 138.panta desmitajā daļā noteikto ar nodokli apliekamo vērtību.

123. Šo noteikumu 112. punktā minētajā iesniegumā neaizpilda:

123.1. A daļas 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 13. un 14. punktu un B daļas 20. un 22. punktu, ja iesniegumu iesniedz nodokļa maksātājs, kurš Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēts saskaņā ar likuma 142. pantu;

123.2. A daļas 2., 10., 12., 13., 14. punktu un B daļas 15., 16., 17. un 20. punktu, ja iesniegumu iesniedz nodokļa maksātājs – juridiska persona –, kuram ir pasludināts maksātnespējas process.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.543 redakcijā)

124. Nodokļa maksātājam, kurš Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēts uz noteiktu laiku saskaņā ar likuma 55.panta otro daļu, ir tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu pagarināt reģistrācijas periodu, iesniedzot iesniegumu (brīvā formā), kurā paskaidro nepieciešamību pagarināt reģistrācijas laiku.

125. Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 124.punktā minēto iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu pagarināt reģistrācijas laiku Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

125.1. iesniegums nav pamatots;

125.2. iestājas likuma 73.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6. vai 12. punktā minētais apstāklis;

125.3. iestājas likuma 73. panta trešajā daļā minētais apstāklis un Valsts ieņēmumu dienests, balstoties uz veikto izvērtējumu, secina, ka reģistrēts nodokļa maksātājs ir izslēdzams no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 94)

126. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

VI. Nodokļa samaksu apliecinošie dokumenti importa darījumos un atļauja piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos

127. Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojama muitas deklarācija vai normatīvajos aktos muitas jomā noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi par to, ka nodoklis ir samaksāts, un muitas maksājumu kvīts vai bankas vai citas iestādes (pasta) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.

128. Par dokumentiem, kas apliecina, ka nodoklis par likuma 36.panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem samaksāts valsts budžetā saskaņā ar likuma 124.panta ceturto daļu, uzskata no pakalpojumu sniedzēja saņemto nodokļa rēķinu, muitas deklarāciju par konkrēto preču ievešanu un attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarāciju.

129. Ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu segt nodokļa maksājumus, izmantojot drošības naudu, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu valsts budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta drošības naudas kontā ieskaitītā nodokļa pārskaitīšanu valsts budžetā vai maksājuma dokumentu, kurš apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā, un kurā ir minēti muitas deklarācijas identifikācijas dati.

130. Ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde pēcimporta pārbaudē ir pieņēmusi lēmumu par papildu nodokļa samaksu valsts budžetā, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu valsts budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par nodokļa iemaksāšanu valsts budžetā vai maksājuma uzdevumu, kurš apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā, un kurā ir minēti muitas deklarācijas identifikācijas dati.

131. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš saskaņā ar likuma 85. panta trešo daļu vēlas piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, vai tā pilnvarotā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

132. Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 131. punktā minēto iesniegumu un, pamatojoties uz likuma 85. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, pieņem lēmumu par īpašās atļaujas importa darījumos piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt īpašo atļauju importa darījumos 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 284 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 12.07.2019., sk. grozījumu 3. punktu)

133. Īpašo atļauju importa darījumos piemēro ar dienu, kad lēmums par īpašās atļaujas importa darījumos piešķiršanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

134. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

135. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par īpašās atļaujas importa darījumos darbības apturēšanu, ja:

135.1. reģistrētam nodokļa maksātājam uz kārtējā mēneša piekto datumu nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetam ir lielāks par 150 euro, – līdz dienai, kad tas ir samaksāts;

135.2. nodokļu administrēšanas pasākumu laikā konstatēts, ka reģistrēts nodokļa maksātājs, ievedot no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām iekšzemē preces, kas paredzētas ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, izlaižot tās brīvam apgrozījumam, nav norādījis aprēķināto nodokļa summu par šīm precēm atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, – līdz dienai, kad ir precizēta attiecīgā nodokļa deklarācija un nokārtotas saistības saskaņā ar likuma 146. panta trešo daļu.
 

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 284 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 12.07.2019., sk. grozījumu 3. punktu)

136. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

137. Īpašās atļaujas importa darījumos darbību uzskata par apturētu ar dienu, kad lēmums par īpašās atļaujas importa darījumos darbības apturēšanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

138. Ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir izpildījis šo noteikumu 135.1. vai 135.2. apakšpunktā minētās saistības, tas informē Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

139. Valsts ieņēmumu dienests septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 138.punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par īpašās atļaujas importa darījumos darbības atjaunošanu vai lēmumu neatjaunot īpašās atļaujas importa darījumos darbību.

140. Īpašās atļaujas importa darījumos darbību uzskata par atjaunotu, kad lēmums par īpašās atļaujas importa darījumos darbības atjaunošanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

141. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

142. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par īpašās atļaujas importa darījumos anulēšanu, ja:

142.1. pieņemts lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;

142.2. reģistrētu nodokļa maksātāju pārstāvēttiesīgās personas īpašās atļaujas importa darījumos darbības laikā ir sodītas par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu;

142.3. reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav iesniedzis nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā nav iesniedzis papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai;

142.4. reģistrēts nodokļa maksātājs triju mēnešu laikā pēc īpašās atļaujas importa darījumos darbības apturēšanas nav nokārtojis saistības atbilstoši šo noteikumu 135.1. vai 135.2. apakšpunktam;

142.5. reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz iesniegumu par īpašās atļaujas importa darījumos anulēšanu;

142.6. reģistrēta nodokļa maksātāja – juridiskās personas – amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs – fiziskā persona – ir iekļauts riska personu sarakstā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām";

142.7. reģistrēts nodokļa maksātājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav veicis importa darījumus;

142.8. reģistrētam nodokļa maksātājam – juridiskai personai – ilgāk par vienu mēnesi nav nevienas amatpersonas vai tā valdei nav pārstāvības tiesību.

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 284 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 12.07.2019., sk. grozījumu 3. punktu)

143. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

144. Īpašo atļauju importa darījumos uzskata par anulētu, kad lēmums par īpašās atļaujas importa darījumos darbības anulēšanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

145. Šo noteikumu 142.1.apakšpunktā minētajā gadījumā īpašā atļauja importa darījumos nav piemērojama ar dienu, kad stājies spēkā lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

VII. Priekšnodokļa atskaitīšanas un korekcijas kārtība un nosacījumi

146. Veicot ieguldījumu komercsabiedrības kapitālā, ja nekustamo īpašumu nodod reorganizācijas vai uzņēmuma pārejas rezultātā, reģistrēts nodokļa maksātājs fiksē priekšnodokļa summu par katru nepabeigto celtniecības objektu atsevišķi, un jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība turpina uzskaitīt šīs summas, lai brīdī, kad konkrētais objekts tiks nodots ekspluatācijā un tiks reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, varētu deklarēt kopējo priekšnodokļa summu, kā arī turpmāk veic priekšnodokļa korekciju (no šā nekustamā īpašuma celtniecības pirmās dienas) atbilstoši likumam.

147. Ja reorganizācijas rezultātā jaunizveidotajai vai esošai iegūstošajai komercsabiedrībai tiek nodoti vairāki nekustamie īpašumi, par kuriem tā turpinās veikt priekšnodokļa korekcijas, reorganizējamai komercsabiedrībai jāsastāda šādu nekustamo īpašumu saraksts un jāsaskaņo tas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Savukārt jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība, ņemot vērā minētajā sarakstā apstiprināto informāciju, pārreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā šos nekustamos īpašumus savā vārdā.

148. Reorganizējamā komercsabiedrība, kura reorganizācijas rezultātā nodod jaunizveidotajai vai esošai iegūstošajai komercsabiedrībai nekustamos īpašumus, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā, lai sastādītu šo noteikumu 147.punktā minēto sarakstu, par katru nekustamo īpašumu norāda šādu informāciju:

148.1. kopējā nodokļa summa (N_kop.), kas norādīta nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju;

148.2. no valsts budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa (N_atsk.), ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju ar nodokli apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, kas bija norādīta, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2010.gadam;

148.3. no valsts budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa (N¹_atsk.), ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas, kas bija norādītas, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā, sākot ar 2011.gadu;

148.4. priekšnodokļa summa (N_iem.), kas iemaksāta atpakaļ valsts budžetā, veicot priekšnodokļa korekciju laikposmā no 1998.gada līdz 2002.gadam;

148.5. no valsts budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa (N_fakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N_fakt. = N_atsk. – N_iem., kur

N_atsk. – no valsts budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa;

N_iem. – kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ valsts budžetā, veicot korekciju;

148.6. no budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa (N¹_fakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N¹_fakt. = N¹_atsk. – N_iem., kur

N¹_atsk. – no valsts budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 148.3.apakšpunktu;

N_iem. – kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ budžetā saskaņā ar šo noteikumu 148.4.apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 672)

149. Gadu skaitu (n) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem reģistrēts nodokļa maksātājs, sākot ar 2002.gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi: nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis + 10 (gadi) – 2002 (gada skaitlis).

150. Gadu skaitu (n¹) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem reģistrēts nodokļa maksātājs, sākot ar 2011.gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi: nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis + 9 (gadi) – nekustamā īpašuma pārreģistrācijas gada skaitlis.

151. Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas līdz 2010.gadam veic šādā kārtībā:

151.1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (P_fakt.), izmantojot šādu formulu:

P_fakt. = N_fakt. / n, kur

N_fakt. – no valsts budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa;

n – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

151.2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (P_atsk.), izmantojot šādu formulu:

P_atsk. = N_kop. / n x p, kur

N_kop. – kopējā nodokļa summa;

n – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

p – saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcija ar nodokli apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

151.3. aprēķina starpību S, kuru reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, izmantojot šādu formulu:

P_fakt. – P_atsk., kur

P_fakt. – faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;

P_atsk. – atskaitāmais priekšnodoklis.

152. Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, sākot ar 2011.gadu, veic šādā kārtībā:

152.1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (P¹_fakt.), izmantojot šādu formulu:

P¹_fakt. = N¹_atsk. / n¹, kur

N¹_atsk. – no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 148.3.apakšpunktu;

n¹ – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija un kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 150.punktu;

152.1.¹ ja, pārreģistrējot nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma izmantošanas proporcija ar nodokli apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, kas bija norādīta, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā, mainās, faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (P¹_fakt.) aprēķina, izmantojot šo noteikumu 152.1. apakšpunktā norādīto formulu, kur N¹_atsk. ir no valsts budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa;

152.2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (P¹_atsk.), izmantojot šādu formulu:

P¹_atsk. = N_kop. / n¹ x p¹, kur

N_kop. – kopējā nodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 148.1.apakšpunktu;

n¹ – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija un kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 150.punktu;

p¹ – saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas saskaņā ar likuma 99.panta desmitās daļas 1.punktu;

152.3. aprēķina starpību S, kuru reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, izmantojot šādu formulu:

S = P¹_fakt. – P¹_atsk., kur

P¹_fakt. – faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;

P¹_atsk. – atskaitāmais priekšnodoklis.

(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 675)

153. Ja nomaksas pirkuma darījumā nomaksas pirkuma līgums par nekustamā īpašuma piegādi tiek lauzts pirms šīs nomaksas pirkuma līgumā noteiktā laika un nekustamais īpašums paliek piegādātāja īpašumā, tad nekustamā īpašuma piegādātājs izraksta kredītrēķinu personai, ar kuru noslēgts nomaksas pirkuma līgums par nekustamā īpašuma piegādi, par nesamaksāto nekustamā īpašuma daļu, kā arī izraksta nodokļa rēķinu par nomas pakalpojumu par to periodu, kurā veikti nomaksas pirkuma maksājumi. Nodokļa rēķinā par sniegto nomas pakalpojumu norāda samaksāto maksājumu daļu (saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma piegādi) un atsevišķi – nodokļa summu.

154. Ja nomaksas pirkuma līgums par nekustamā īpašuma piegādi tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi pēc nelietota nekustamā īpašuma iegādes (tai skaitā uzcelta, pārbūvēta, atjaunota vai restaurēta nekustamā īpašuma iegāde gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā), un nekustamais īpašums paliek nekustamā īpašuma piegādātāja īpašumā, tad nekustamā īpašuma piegādātājs (reģistrēts nodokļa maksātājs) atlikušajā periodā veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 102.panta otro daļu.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 672)

155. Reģistrēts nodokļa maksātājs, ar kuru nekustamā īpašuma piegādātājs noslēdza nomaksas pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma piegādi, par to periodu, kurā nekustamais īpašums tika iznomāts saskaņā ar šo noteikumu 153.punktu, ir tiesīgs nodokļa rēķinā par sniegto nomas pakalpojumu atsevišķi norādīto maksājumā iekļauto nodokļa summu atskaitīt kā priekšnodokli, ja nekustamā īpašuma nomas pakalpojums saņemts savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

156. Ja saskaņā ar likuma 144.panta nosacījumiem tiek pārdots Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts lietots nekustamais īpašums, par kuru nebija atskaitīts priekšnodoklis, priekšnodokļa korekciju veic šādā kārtībā:

156.1. aprēķina atskaitāmā priekšnodokļa daļu, izmantojot šādu formulu:

P = (1/10 x N) x n² + (1/120 x N) x n³, kur

N – kopējā nodokļa summa, kas samaksāta par nekustamā īpašuma iegādi vai par celtniecības, pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas pakalpojumiem;

n² – pilns gadu skaits, kas atlicis no pārdošanas gadam sekojošā gada līdz likuma 102.panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem;

n³ – pilns mēnešu skaits, kas atlicis no pārdošanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām;

156.2. ja saskaņā ar likuma 144.panta nosacījumiem tiek pārdots Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts lietots nekustamais īpašums, par kuru priekšnodoklis bija daļēji atskaitīts, priekšnodokļa korekciju veic, izmantojot šādu formulu:

D = (1/10 x (N – Z)) x n² + (1/120 x (N – Z)) x n³, kur

N – kopējā nodokļa summa, kas samaksāta par nekustamā īpašuma iegādi vai par celtniecības, pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas pakalpojumiem;

Z – priekšnodokļa summa, kas bija sākotnēji atskaitīta, reģistrējot šo nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā;

n² – pilns gadu skaits, kas atlicis no pārdošanas gadam sekojošā gada līdz likuma 102.panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem;

n³ – pilns mēnešu skaits, kas atlicis no pārdošanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 672)

157. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli var atskaitīt arī nodokli, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darbavietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi) un reklāmas pasākumu veikšanai.

158. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli atskaita arī nodokli par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā.

159. Nodokļa rēķinā norādīto nodokli par precēm un pakalpojumiem reģistrēta nodokļa maksātāja darbinieku atpūtai, personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi), ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem neatskaita kā priekšnodokli.

160. Nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.

160.¹ Aprēķinot atskaitāmā priekšnodokļa daļu, reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām piemēro likuma 98.panta pirmajā daļā noteikto atsevišķo uzskaiti, ir tiesības gadījumā, ja par attiecīgām izmaksām nav iespējams nodrošināt likuma 98.panta pirmajā daļā noteikto atsevišķo uzskaiti, piemērot likuma 98.panta otrajā daļā noteikto proporciju.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1488 redakcijā)

161. Ja nodokli uz Eiropas Savienības robežas (kas ir arī Latvijas Republikas valsts robeža) preču saņēmēja vārdā ir samaksājusi trešā persona (piemēram, muitas brokeris), tad preču saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, samaksāto nodokli var atskaitīt kā priekšnodokli, ja preču saņēmēja grāmatvedības uzskaitē ir dokumenti, kuri apliecina nodokļa samaksu par preču importu un kuros kā preču pasūtītājs vai importētājs ir norādīts preču saņēmējs. Par šādiem dokumentiem uzskatāma muitas deklarācija un nodokļa samaksu apliecinošs dokuments ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem.

162. Reģistrēts nodokļa maksātājs samaksāto nodokļa summu par precēm, kuras reģistrēts nodokļa maksātājs ieved iekšzemē saskaņā ar muitas procedūru "pagaidu ievešana" un kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās ir piemērots daļējs atbrīvojums no muitas nodokļa, ir tiesīgs atskaitīt kā priekšnodokli.

163. Reģistrēts nodokļa maksātājs ir tiesīgs neveikt priekšnodokļa korekciju par precēm, kas ir nozagtas vai iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā, ja tas var dokumentāri pierādīt, ka ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu zaudēto preču vērtību, piemēram, par notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm un ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1488 redakcijā)

163.¹ Reģistrēts nodokļa maksātājs veic priekšnodokļa korekciju, iesniedzot nodokļa deklarāciju par kalendāra vai pārskata gada pēdējo taksācijas periodu, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

164. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kas atskaita priekšnodokli no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par tādām saņemtajām precēm un tādiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kurus tas iegādājies pirms reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, veic šim nolūkam izveidotajos grāmatvedības reģistros to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas izmantoti ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

VIII. Paziņojums par nodokļa samaksu valsts budžetā

165. Paziņojuma par nodokļa samaksu valsts budžetā veidlapas paraugs noteikts šo noteikumu 5.pielikumā.

166. Paziņojumu par nodokļa samaksu valsts budžetā aizpilda un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā arī tad, ja aprēķinātais nodoklis ir nulle.

167. Tiesu izpildītājs nodokli, kas aprēķināts par mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, iemaksā valsts budžetā, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu valsts budžetā.

168. Tiesu izpildītājs, aizpildot paziņojumu par nodokļa samaksu valsts budžetā, katru darījumu norāda tabulā atsevišķā rindā. Minētās tabulas 1.ailē norāda darījumu ar kodu "M" (mantas pārdošana izsolē) un tā maksājuma uzdevuma identifikācijas datus (datumu, numuru, maksājuma uzdevumā norādīto nodokļa kopējo summu un tiesu izpildītāja depozīta konta numuru, no kura veikta nodokļa samaksa), kas apliecina nodokļa iemaksu valsts budžetā. Minētās tabulas 6. un 7.ailē norāda tās personas identifikācijas datus, kura iegādājas mantu izsolē (ja darījuma partneris ir fiziska persona, norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un personas kodu). Minētās tabulas 9., 10. un 11.ailē norāda tiesu izpildītāja izrakstītā nodokļa rēķina identifikācijas datus.

IX. Nodokļa rēķina izrakstīšanas kārtība

169. Norādot nodokļa rēķinā likuma 125.panta pirmās daļas 2.punktā minēto rēķina kārtas numura sēriju, tiek veikta nodokļa rēķina identifikācija, ko izmanto, lai ar burtiem, cipariem vai citādā veidā apzīmētu atsevišķi veidotas rēķinu grupas (piemēram, grupējot nodokļa rēķinus pēc ar nodokli apliekamo darījumu veida, preču vai pakalpojumu saņēmējiem).

169.¹ Likuma 125.panta pirmās daļas 8. un 9.punktā noteikto informāciju nodokļa maksātājs var norādīt nodokļa rēķinam pievienotajā dokumentā, kurā ir iekļauta atsauce uz nodokļa rēķina izrakstīšanas datumu un nodokļa rēķina kārtas numuru. Šāds nodokļa rēķinam pievienots dokuments ir uzskatāms par nodokļa rēķina neatņemamu sastāvdaļu.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1488 redakcijā)

170. Tiesu izpildītājs, izrakstot nodokļa rēķinu saskaņā ar likuma 129.panta septīto daļu, lieto likuma 125.panta pirmās daļas 2.punktā minēto atsevišķu vienu vai vairākus rēķina sēriju kārtas numurus, kas unikāli identificē nodokļa rēķinu attiecībā uz reģistrēta nodokļa maksātāja mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē.

171. Zvērināti notāri un zvērināti advokāti, kuri reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā kā fiziskās personas, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegtajiem notāra vai advokāta pakalpojumiem, norāda deklarētās dzīvesvietas adresi vai prakses vietas adresi.

172. Ja par nodokļa rēķinu tiek izmantots faktūrrēķins un kases čeks, tad preču nosūtītāja (saņēmēja) vai pakalpojuma sniedzēja (saņēmēja) juridiskās adreses vietā var norādīt preču iekraušanas (izkraušanas) vai pakalpojuma sniegšanas (saņemšanas) vietas adresi.

173. Fiskālais pārstāvis likuma 1.panta 5.punktā minētajos darījumos nodokļa rēķinu izraksta savā vārdā, norādot sevi kā preču nosūtītāju un šajā rēķinā izdarot atzīmi "Preces nosūtītas pēc personas A (pārstāvētā nodokļa maksātāja rekvizīti) norādījuma".

174. Likuma 125.panta pirmās daļas 23.punktā minētajā gadījumā fiskālais pārstāvis noformē vienu nodokļa rēķinu, ja tas veido vienu eksporta preču sūtījumu, formējot vienu muitas deklarāciju, kurā norāda no iekšzemes vai no citas dalībvalsts saņemtās preces, kas paredzētas eksportam.

175. Lai kases čeku kopā ar attaisnojuma dokumentu varētu izmantot par nodokļa rēķinu, attaisnojuma dokumentā papildus likuma 125.panta pirmajā daļā vai 126.panta pirmajā daļā minētajiem rekvizītiem norāda čeka numuru. Attaisnojuma dokumentu izraksta divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem preces pircējs (pakalpojuma saņēmējs), bet otrais eksemplārs paliek pie preču piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja). Attaisnojuma dokumentu preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) izraksta pēc pircēja (pakalpojuma saņēmēja) pieprasījuma.

176. (Svītrots ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1147)

X. Kārtība, kādā kārto nodokļa uzskaiti un aizpilda nodokļa uzskaites žurnālu

177. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, nodokļa uzskaitei kārto nodokļa uzskaites žurnālu (6.pielikums).

178. Ja nodokļa uzskaites žurnālu kārto elektroniski, ailes, kuras nav nepieciešams aizpildīt, veicot saimniecisko darbību, šajā žurnālā var nenorādīt.

179. Ja šo noteikumu 177.punktā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs atbilst tikai likuma 137.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un izmanto likuma 137.pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, tas, kārtojot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu elektroniski, šo noteikumu 177.punktā minēto žurnālu var nekārtot, bet papildināt saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar ailēm, lai uzskaitītu aprēķinātās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā saņemta samaksa, un priekšnodoklī norādāmās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā veikta samaksa saskaņā ar nodokļa rēķiniem, kas saņemti no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem.

180. Šo noteikumu 177.punktā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs uzskaita preču piegādi (saņemšanu) un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu), ja ir:

180.1. nosūtītas preces un izrakstīts nodokļa rēķins;

180.2. saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins;

180.3. sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins;

180.4. saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins;

180.5. notikusi preču piegāde saskaņā ar likuma 6.panta pirmo daļu vai pakalpojumu sniegšana saskaņā ar likuma 6.panta otro daļu un izrakstīts nodokļa rēķins;

180.6. notikusi preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā – saņemtas preces un izrakstīts nodokļa rēķins;

180.7. saņemts rēķins par avansā maksājamām summām (samaksāts avanss) pirms preču nosūtīšanas (saņemšanas) vai pakalpojumu sniegšanas (saņemšanas);

180.8. noticis preču eksports;

180.9. noticis preču imports.

181. Šo noteikumu 180.punktā minētie nosacījumi neattiecas uz reģistrētu nodokļa maksātāju, kurš izmanto tikai likuma 137.pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību.

182. Katram taksācijas gadam nodokļa uzskaitei iekārto jaunu nodokļa uzskaites žurnālu.

XI. Lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība un uzskaites nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti

185. Piemērojot likuma 138.pantu, par mākslas darbiem ir uzskatāmi kombinētās nomenklatūras kodos 9701, 9702 00 00, 9703 00 00, 5805 00 00 un 6304 minētie priekšmeti. Kodos 5805 00 00 un 6304 00 00 minētajiem priekšmetiem jābūt darinātiem ar rokām pēc mākslinieka oriģinālzīmējumiem, ne vairāk kā astoņos eksemplāros.

186. Piemērojot likuma 138.pantu, par kolekciju priekšmetiem ir uzskatāmi kombinētās nomenklatūras kodos 9704 00 00 un 9705 00 00 minētie priekšmeti.

187. Piemērojot likuma 138.pantu, par senlietām ir uzskatāmi kombinētās nomenklatūras kodā 9706 00 00 minētie priekšmeti.

188. Tirgotājs, iepērkot vai pieņemot pārdošanai preces no pārdevēja, mākslas darbu autora vai autortiesību pārņēmēja, papildus noslēgtajam līgumam noformē attaisnojuma dokumentu – iepirkuma aktu. Tajā norāda šādu informāciju:

188.1. tirgotāja nosaukums un reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

188.2. tirgotāja juridiskā adrese;

188.3. iepirkuma akta numurs un datums;

188.4. iepirkuma akta reģistrācijas numurs uzskaites reģistrā;

188.5. pārdevēja, mākslas darbu autora vai autortiesību pārņēmēja nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, ja tāds ir (reģistrētam nodokļa maksātājam – reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā), fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods vai personas identifikācijas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese;

188.6. preces apraksts (automašīnām un motocikliem – arī marka, izlaiduma gads, šasijas numurs, pašmasa, motora tilpums un krāsa);

188.7. preces identifikācijas numurs (automašīnām un motocikliem – automašīnas vai motocikla valsts reģistrācijas numurs, citām precēm – tirgotāja piešķirts numurs);

188.8. preces iepirkuma cena:

188.8.1. preces iepirkuma cena bez nodokļa;

188.8.2. nodoklis, ja tāds ir;

188.8.3. preces cena ar nodokli;

188.9. tirgotājs un pārdevējs, mākslas darbu autors vai autortiesību pārņēmējs (paraksts un tā atšifrējums).

189. Šo noteikumu 188.punktu nepiemēro likuma 138.panta trešajā daļā minētais tirgotājs.

190. Tirgotājs, pārdodot preces, izsniedz noformētu kases čeku, kurā norādīts iepirkuma akta numurs vai ar pārdevēju noslēgtā aizdevuma līguma numurs. Ja preču pārdošanai piemēro nodokli saskaņā ar likuma 138.pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, kases čekā norāda preces pārdošanas vērtību, kurā ietverts atbilstoši likuma 138.panta desmitajai vai vienpadsmitajai daļai aprēķinātais nodoklis. Nodokļa vērtību kases čekā nenorāda.

191. Darba dienas beigās vai pēc katra kases čeka izdrukāšanas tirgotājs aizpilda uzskaites reģistru.

192. Katrā preču tirdzniecības vietā tirgotājs kārto darījumu uzskaites reģistru īpašā nodokļa piemērošanas režīma un vispārīgās nodokļa piemērošanas kārtības uzskaitei.

193. Šo noteikumu 192.punktā minētajā uzskaitē norāda šādu informāciju:

193.1. ieraksta datums un kārtas numurs;

193.2. iepirkuma akta vai aizdevuma līguma numurs;

193.3. iepirkuma aktā vai aizdevuma līgumā norādītais darījuma partneris (pārdevējs, mākslas darbu autors vai autortiesību pārņēmējs);

193.4. preces apraksts (automašīnām un motocikliem – arī marka, izlaiduma gads, šasijas numurs, pašmasa, motora tilpums un krāsa);

193.5. preces identifikācijas numurs (automašīnām un motocikliem – automašīnas vai motocikla valsts reģistrācijas numurs, citām precēm – tirgotāja piešķirts numurs). Ja preces identifikācijas numurs sakrīt ar iepirkuma aktā vai aizdevuma līgumā norādīto numuru, to nenorāda;

193.6. preces iepirkuma vērtība atbilstoši likuma 138.panta četrpadsmitajai daļai:

193.6.1. preces iepirkuma cena bez nodokļa;

193.6.2. nodoklis, ja tāds ir;

193.6.3. preces cena ar nodokli;

193.7. attiecībā uz īpašo nodokļa piemērošanas režīmu:

193.7.1. pārdošanas datums;

193.7.2. kases čeka numurs;

193.7.3. pārdošanas cena;

193.7.4. starpība starp pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību;

193.7.5. maksājamais nodoklis;

193.8. attiecībā uz vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību:

193.8.1. pārdošanas datums;

193.8.2. kases čeka numurs;

193.8.3. pārdošanas cena bez nodokļa;

193.8.4. nodoklis;

193.9. attiecībā uz preču atpakaļ atdošanu:

193.9.1. tā dokumenta datums, ar kuru preces ir atdotas atpakaļ;

193.9.2. tā dokumenta numurs, ar kuru preces ir atdotas atpakaļ;

193.9.3. atlīdzība, ko tirgotājs saņēmis no pārdevēja vai mākslas darba autora, vai autortiesību pārņēmēja, bez nodokļa;

193.9.4. nodoklis.

194. Likuma 138.panta trešajā daļā minētais tirgotājs, pārdodot ieķīlātās lietas, darījumu uzskaites reģistrā norāda šo noteikumu 193.1., 193.2., 193.3., 193.4. un 193.5.apakšpunktā minēto informāciju, kā arī šādu informāciju:

194.1. ieķīlātās lietas pārdošanas datums;

194.2. kases čeka numurs;

194.3. pārdošanas cena;

194.4. starpniecības atlīdzība, kura tiek iekasēta par ieķīlātās lietas pārdošanu, vai starpība starp pārdošanas vērtību un ķīlas devējam izsniegtā aizdevuma summu;

194.5. maksājamā nodokļa summa.

XI¹. Kārtība, kādā nodokļa maksātāju reģistrē ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistrā, un vispārīgie gadījumi nodokļa maksātāja izslēgšanai no ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistra

(Nodaļa svītrota ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.¹ (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.² (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.³ (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.⁴ (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.⁵ (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.⁶ (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.⁷ (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.⁸ (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.⁹ (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

194.¹⁰ (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

XII. Noslēguma jautājumi

195. Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.293 "Kārtība, kādā trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, licences izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu" izsniegta licence nodokļa atmaksāšanai trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām, lai atmaksātu nodokli šo noteikumu IV nodaļā minētajā kārtībā, nav nepieciešama atļauja nodokļa atmaksāšanai līdz minētās licences derīguma termiņa beigām.

196. Šo noteikumu 195.punktā minētajam reģistrētam nodokļa maksātājam ir pienākums darboties pēc tādiem pašiem nosacījumiem, kuri jāievēro reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram piešķirta atļauja nodokļa atmaksāšanai. Ja šo noteikumu IV nodaļā minētās prasības netiek ievērotas, šo noteikumu 195.punktā minētās licences darbība tiek apturēta un anulēta saskaņā ar kārtību, kas minēta šo noteikumu IV nodaļā attiecībā uz atļauju nodokļa atmaksāšanai.

197. Atļauju īpašā nodokļa režīma piemērošanai preču importa darījumos, kas reģistrētam nodokļa maksātājam piešķirta saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumiem Nr.1359 "Noteikumi par atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai preču importa darījumos", piemēro tik ilgi, kamēr tā ir spēkā.

198. Šo noteikumu 197.punktā minētās atļaujas darbība tiek apturēta un anulēta saskaņā ar kārtību, kas minēta šo noteikumu VI nodaļā attiecībā uz īpašo atļauju importa darījumos.

198.¹ Šo noteikumu 91.punkts ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 28.05.2013. noteikumu Nr.295 redakcijā)

198.² Šo noteikumu 91.¹ punkts stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(MK 28.05.2013. noteikumu Nr.295 redakcijā)

198.³ Šo noteikumu 103.¹ punkts un 104.5.apakšpunkts ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 28.05.2013. noteikumu Nr.295 redakcijā)

198.⁴ Ar 2015. gada 1. janvāri atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 897 "Kārtība, kādā aprēķināms un maksājams pievienotās vērtības nodoklis par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 202. nr.; 2013, 208. nr.).

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.543 redakcijā)

198.⁵ Šo noteikumu 194.⁷, 194.⁸ un 194.⁹ punkts stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.543 redakcijā)

198.⁶ Šo noteikumu IV nodaļā minētie grozījumi attiecībā uz digitālās nodokļa atmaksas sistēmas ieviešanu piemērojami, sākot ar 2022.gada 1.septembri. Reģistrēts nodokļa maksātājs iesniegumu par digitālās nodokļa atmaksas sistēmas ieviešanu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā, sākot ar 2022.gada 1.jūliju.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

199. Noteikumi piemērojami ar 2013.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 284 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

2) Padomes 2017. gada 5. decembra Direktīvas (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks