1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. atbalsta/pašpalīdzības/sociālo prasmju pilnveidošanas grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi. Tā balstīta uz pašpalīdzības principu – darbojoties kopā, pārvarēt grūtības, iegūt zināšanas, sociālās prasmes un atbalstu;

2.2. atbalsta ģimene/uzticības persona – ģimene/persona, kura sniedz citai ģimenei/ģimenē esošam bērnam atbalstu bērna aprūpē un audzināšanā;

2.3. sociālās rehabilitācijas programma – vienai noteiktai personai vai sociālai grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kuru persona saņem saskaņā ar individuālās sociālās rehabilitācijas plānu;

2.4. sociālās korekcijas programma – bērniem ar uzvedības traucējumiem izstrādāts pasākumu kopums, kurā iekļauta psiholoģiskā un sociālā rehabilitācija, sociālo prasmju un sociālās funkcionēšanas spēju attīstīšana, tai skaitā uzvedības traucējumu mazināšana, sociālās dezadaptācijas līmeņa pazemināšana;

2.5. klients – persona, kas saņem sociālos pakalpojumus;

2.6. ģimenes locekļi – laulātie un/vai personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.7. sociālie resursi – personas resursi (personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki (laulātais, bērni, mazbērni, mazmazbērni), citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113)

3. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Sociālo pakalpojumu uzdevumi ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

5. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai:

5.1. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā (arī Rīgas patversmes/naktspatversmes adresē);

5.2. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums.

6. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

6.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.1.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.1.3. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem;

6.1.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.2. sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.2.1. aprūpe mājās;

6.2.1.¹ aprūpētās dzīvesvietas pakalpojums;

6.2.2. pavadoņa – asistenta pakalpojums;

6.2.3. "drošības pogas" pakalpojums;

6.2.4. silto pusdienu piegāde mājās;

6.2.5. dienas aprūpes centra pakalpojums;

6.2.6. no valsts budžeta līdzekļiem finansētais asistenta pakalpojums pašvaldībā personām ar invaliditāti;

6.2.7. pansijas pakalpojums;

6.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.3.1. krīzes centra pakalpojums;

6.3.2. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums;

6.3.3. patversmes pakalpojums;

6.3.4. naktspatversmes pakalpojums;

6.3.5. īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums;

6.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.4.1. specializēto darbnīcu pakalpojums;

6.4.2. atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums;

6.4.3. konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi;

6.4.4. atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums;

6.4.5. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana;

6.4.6. dienas centra pakalpojums;

6.4.7. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

6.4.8. ģimenes asistenta pakalpojums;

6.4.9. sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem;

6.4.10. daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra pakalpojums;

6.4.11. kopienas centra pakalpojums;

6.5. sociālā darba pakalpojums.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 113; Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214; Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

7. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests), bet, ja persona atrodas ārstniecības iestādē, vēršas pie ārstniecības iestādes sociālā darbinieka. Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos, kā arī dienas centra pilngadīgām personām un kopienas centra pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 113; Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

8. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību.

9. Sociālais dienests pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas:

9.1. reģistrē personas iesniegumu;

9.2. apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

9.3. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;

9.4. novērtē personas vajadzības, aizpildot personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti;

9.5. pieprasa no citiem speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

9.6. nepieciešamības gadījumā sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

9.7. lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un personas un/vai tās apgādnieka līdzfinansējuma apmēru;

9.8. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu/atteikumu. Šo saistošo noteikumu 6.1.1., 6.4.1., 6.4.7., 6.4.8.apakšpunktā un 30.punktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanas gadījumā pieņem lēmumu par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai;

9.9. par pieņemto lēmumu informē sociālā pakalpojuma pieprasītāju.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113; Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

10. Ja pieņemts lēmums par saistošo noteikumu 6.1.1., 6.4.1., 6.4.7. un 6.4.8.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu, Sociālais dienests:

10.1. rindas kārtībā izsniedz personai nosūtījumu uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju;

10.2. saglabā personai vietu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona atsakās saņemt sociālo pakalpojumu, šajā gadījumā sociālo pakalpojumu piedāvājot nākamajai rindā uzņemtajai personai;

10.3. atkārtoti izvērtē personas vajadzības pēc sociālā pakalpojuma, ja persona, kura uzņemta rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, trīs reizes atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu;

10.4. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma atteikumu un izslēgšanu no rindas, ja persona rakstiski lūdz izslēgt no rindas sociālā pakalpojuma saņemšanai.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 113; Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214; Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

11. Lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu, Sociālais dienests pieņem saistošo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā, bet, ja minētās personas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

12. Lēmumu par saistošo noteikumu 6.1.2.apakšpunktā minētā sociālā pakalpojuma sniegšanu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet nosūtījumu uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju izsniedz Sociālais dienests.

12.¹ Lēmumu par saistošo noteikumu 6.1.2.apakšpunktā minētā sociālā pakalpojuma saņemšanas termiņa pagarināšanu klientam, kurš sasniedzis pilngadību, pēc Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra ierosinājuma pieņem Rīgas domes Labklājības departaments.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

12.² Lēmumu par saistošo noteikumu 6.2.6.apakšpunktā minētā sociālā pakalpojuma sniegšanu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

12.³ Situācijās, kad personai sociālās aprūpes pakalpojums nepieciešams neatliekami (ārkārtas situācijas (iestājusies nepārvarama vara, situācijas ārpus Sociālā dienesta darba laika, situācijas, kad personai nav dzīvesvietas un patversmē nav iespējams nodrošināt personas aprūpi, vai citas situācijas, kad personai nepieciešams nodrošināt sociālo aprūpi neatliekami)), Sociālajam dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojuma vai sociālās aprūpes institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma īslaicīgu nodrošināšanu, neievērojot saistošo noteikumu 9.punktā minēto kārtību. Šādā gadījumā lēmums tiek pieņemts mutvārdos, lēmumu rakstveidā noformējot Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

13. Lēmumu par saistošo noteikumu 6.3.1., 6.3.3., 6.3.4., 6.4.6. (pilngadīgām personām) un 6.4.11.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs. Patversmes un krīzes centra pakalpojuma sniedzējs 3 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski informē Rīgas bāriņtiesu (ja pakalpojumu saņem bērni vai ģimenes ar bērniem) un Sociālo dienestu par pieņemto lēmumu.

(Grozīts ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

14. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz sadarbības līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei).

15. Sociālo pakalpojumu saturs un apjoms tiek noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un līgumiem ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

16. Klientam ir tiesības:

16.1. bez maksas saņemt informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

16.2. izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji;

16.3. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

17. Klientam ir pienākums:

17.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, noslēdzot vienošanos par līdzdarbības pienākumiem;

17.2. sniegt patiesas ziņas par savu sociālo situāciju;

17.3. noslēgt līgumu, lai saņemtu sociālo pakalpojumu;

17.4. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

17.5. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;

17.6. sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

17.7. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto.

18. Klienta apgādniekam ir tiesības:

18.1. bez maksas saņemt informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

18.2. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

19. Klienta apgādniekam ir pienākums:

19.1. sadarboties ar Sociālo dienestu klientam nepieciešamā sociālā pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;

19.2. (svītrots ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113);

19.3. (svītrots ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113);

19.4. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto, ja sociālos pakalpojumus saņem bērns ar funkcionāliem traucējumiem.

20. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir tiesības:

20.1. pieprasīt sociālā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju par klientu;

20.2. pieprasīt klientiem un viņu apgādniekiem ievērot līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus;

20.3. lauzt līgumu ar klientu, ja tas neievēro līguma nosacījumus, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumus, par līguma laušanu informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu;

20.4. noteikt klientam līdzdarbības pienākumus;

20.5. izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti;

20.6. izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai;

20.7. bez atlīdzības iegūt Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā reģistrētos datus, kuri nepieciešami pašvaldības pirkto sociālo pakalpojumu sniegšanai.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113)

20.¹ Sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pašvaldība ir deleģējusi sociālo pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības izdot administratīvos aktus, pildot deleģēšanas līgumā noteiktos pārvaldes uzdevumus.

(Rīgas domes 29.11.2016. saistošo noteikumu Nr. 228 redakcijā)

21. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir pienākums:

21.1. reģistrēties sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

21.2. nodrošināt sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

21.3. sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību;

21.4. noslēgt līgumu ar klientiem un/vai viņu apgādniekiem par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu;

21.5. iepazīstināt personu ar ugunsdrošības un iekšējās kārtības noteikumiem institūcijā;

21.6. nodrošināt klientu datu aizsardzību;

21.7. saskaņā ar līgumu sniegt Rīgas domes Labklājības departamentam un/vai Sociālajam dienestam rakstveida pārskatus par sociālā pakalpojuma sniegšanu vai arī pārskatus, klientu vajadzību novērtēšanas un citus Rīgas domes Labklājības departamenta un/vai Sociālā dienesta pieprasītos datus par sociālā pakalpojuma sniegšanu pašvaldības klientiem elektroniskā formā pašvaldības nodrošinātā elektroniskā vidē, ja pašvaldība tādu ir izveidojusi;

21.8. sadarboties ar valsts, pašvaldības un citām institūcijām klientu pamatvajadzību risināšanā.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113)

22. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju šāda tipa institūcijās:

22.1. vispārēja tipa institūcijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un līgumos ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām;

22.2. ģimenes tipa institūcijā saskaņā ar saistošo noteikumu 22.1.apakšpunktā minētajām vispārēja tipa institūcijām piemērojamām prasībām, kā arī šādām papildu prasībām:

22.2.1. sociālais pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 kilometru no Rīgas robežas;

22.2.2. sociālais pakalpojums tiek sniegts jaunuzceltā vai renovētā ēkā/telpās, kas pielāgotas sociālā pakalpojuma organizēšanai grupā no 8 līdz 16 personām, nodrošinot ģimeniskai videi pietuvinātus sadzīves apstākļus;

22.2.3. ēkā var atrasties vairākas sociālā pakalpojuma saņēmēju grupas; katrai grupai nodrošināts atsevišķs telpu kopums, kas sastāv no guļamistabām, kurās izvietoti ne vairāk kā 3 klienti vienā guļamistabā, dzīvojamās-atpūtas telpās(-ām), sanitārās telpas(-ām); attālums no klienta guļamistabas līdz dzīvojamai-atpūtas telpai un sanitārajai telpai ne vairāk kā 10 metru; virtuve vai virtuves zona un veļas telpa vai zona nodrošināta ne mazāk kā viena uz divām grupām;

22.2.4. telpas aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un tehniskajiem palīglīdzekļiem efektīvai klientu uzraudzībai un maksimālai klientu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai;

22.2.5. maksimāli ievēroti klientu pašnoteikšanās principi jeb griba, tai skaitā dienas režīms pielāgots katra klienta individuālajam režīmam.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

23. Tiesības saņemt šo sociālo pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar I un II grupas invaliditāti (izņemot neredzīgas personas un personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), ja nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

24. Personām bez noteiktas dzīvesvietas šo sociālo pakalpojumu papildus saistošo noteiktumu 23.punktā noteiktajam ir tiesības saņemt, ja personai nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms atbilst saistošo noteikumu 41.4.apakšpunktā minētā aprūpes mājās pakalpojuma (aprūpes 4.līmeņa) apjomam.

24.¹ Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pilngadīgām personām pakalpojuma sniegšana personai jāizbeidz, jo, mainoties situācijai, saskaņā ar saistošo noteikumu 23.punktā noteikto personai nav tiesību saņemt minēto pakalpojumu, klients šī sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā var uzturēties līdz jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad konstatēta personas neatbilstība saistošo noteikumu 23.punktā noteiktajam. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās klienta dzīvesvietas jautājuma risināšanā.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

25. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

26. Tiesības saņemt šo pakalpojumu ir:

26.1. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa;

26.2. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, sasniedzot pilngadību, līdz mājokļa jautājuma atrisināšanai, ja viņš sekmīgi mācās (iegūst pamatizglītību, vidējo vai augstāko izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;

26.3. nepilngadīgai mātei ar bērnu, bet ne ilgāk kā 6 mēnešus pēc mātes pilngadības sasniegšanas.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 113; Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

27. Ilgstoša sociālās korekcijas programma nodrošina bērniem ar uzvedības traucējumiem psiholoģisko un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju un sociālās funkcionēšanas spēju attīstīšanu, tai skaitā uzvedības traucējumu mazināšanu un sociālās dezadaptācijas līmeņa pazemināšanu.

28. Saistošo noteikumu 27.punktā minētais pakalpojums tiek piešķirts bērniem vecumā no 10 līdz 16 gadiem un to var saņemt bērni līdz 18 gadu vecumam.

29. Sociālais dienests sociālā pakalpojuma sniedzējam ik pēc 6 mēnešiem pēc sociālā pakalpojuma uzsākšanas sniedz atzinumu par bērna aizbildņu iesaistīšanos savu problēmu risināšanā un turpināšanu pildīt sociālās rehabilitācijas plāna nosacījumus.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113)

30. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi un veselības aprūpi minimālā apjomā pilngadīgām personām, kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu un kuru ģimenes locekļi nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi nodarbinātības vai citu iemeslu dēļ, personas atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

31. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem nodrošina diennakts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu (sociālā aprūpe, uzraudzība, ēdināšana, fiziskās aktivitātes, pašaprūpes un sociālo prasmju uzturēšana un attīstīšana, saturīga brīvā laika pavadīšana, speciālistu konsultācijas).

32. Tiesības saņemt saistošo noteikumu 30. un 31.punktā minētos pakalpojumus ir personām, kurām konkrētais sociālais pakalpojums ir piemērotākais sociālais pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtējumu.

33. Ja sociālā pakalpojuma izmaksas daļēji vai pilnībā tiek segtas no pašvaldības budžeta, kalendārajā gadā saistošo noteikumu 31.punktā minētais pakalpojums personai tiek nodrošināts līdz 30 dienām, bet saistošo noteikumu 30.punktā minētais pakalpojums – līdz 60 dienām. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības personai pagarināt saistošo noteikumu 30.punktā minētā pakalpojuma saņemšanas termiņu, ja to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā vai institūcijā.

34. Saistošo noteikumu 30.punktā minēto pakalpojumu nesniedz:

34.1. personām ar traheostomām;

34.2. personām, kurām nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija un regulāras bronhoskopijas;

34.3. personām ar akūtu psihisko stāvokli, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;

34.4. personām ar akūtām infekcijas slimībām, tai skaitā ar veselības aprūpi saistītām infekcijas slimībām, kā arī personām, kas pārvestas no stacionāras ārstniecības iestādes ar nepabeigtu antimikrobiālās terapijas kursu;

34.5. personām ar išēmisko insultu, ja tās ir uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām;

34.6. personām alkohola un narkotisko vielu apreibuma stāvoklī.

(Grozīts ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

35. Saistošo noteikumu 31.punktā minēto pakalpojumu nesniedz personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem grupu mājas (dzīvokļa) vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu.

35.¹ Lai persona saņemtu saistošo noteikumu 30.punktā minēto sociālo pakalpojumu, Sociālais dienests sociālā pakalpojuma sniedzējam nosūta Sociālā dienesta lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu personai, lēmumam pievienojot šādus dokumentus, kuru derīguma termiņš ir ne ilgāks kā 2 mēneši, skaitot no sociālā pakalpojuma piešķiršanas dienas:

35.¹1. personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas kartes kopija;

35.¹2. ģimenes ārsta vai stacionārās ārstniecības iestādes ārsta, ja persona pirms pakalpojuma saņemšanas atrodas stacionārā, izsniegta izraksta "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli, kurā norādīta funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpe un kontrindikāciju neesība pakalpojuma saņemšanai, kopija;

35.¹3. psihiatra atzinuma par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem kopija saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos apstiprināto formu, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

35.² Sociālais dienests var lemt par saistošo noteikumu 30.punktā minētā sociālā pakalpojuma piešķiršanu uz laiku, līdz sociālā gadījuma atrisināšanai personai, kura neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.pantā noteiktajiem kritērijiem.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

35.³ Saistošo noteikumu 30.punktā minēto sociālo pakalpojumu sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina rindas kārtībā pašvaldības nodrošinātā elektroniskā vidē.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

36. Lai saņemtu saistošo noteikumu 31.punktā minēto pakalpojumu, persona sociālā pakalpojuma sniedzējam iesniedz Sociālā dienesta nosūtījumu, kuram pievienoti šādi dokumenti, kuru derīguma termiņš ir ne ilgāks kā 2 mēneši, skaitot no sociālā pakalpojuma piešķiršanas dienas:

36.1. personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas kartes kopija;

36.2. ģimenes ārsta vai stacionārās ārstniecības iestādes ārsta, ja persona pirms pakalpojuma saņemšanas atrodas stacionārā, izsniegta izraksta "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli, kurā norādīta funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpe un kontrindikāciju neesība pakalpojuma saņemšanai, kopija;

36.3. psihiatra atzinuma par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem kopija saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos apstiprināto formu, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

36.4. Sociālā dienesta lēmums par sociālā pakalpojuma maksu vai sociālā pakalpojuma saņēmēja un/vai personas apgādnieka, citas fiziskas vai juridiskas personas iesniegums, kurā iesnieguma iesniedzējs apņemas segt maksu par sociālo pakalpojumu pilnā apmērā.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 113; Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214; Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

36.¹ Par saistošo noteikumu 30.punktā minētā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu personai lemj sociālā pakalpojuma sniedzējs atbilstoši saistošo noteikumu 34.punktā, XXVII un XXVIII nodaļā noteiktajam, nepieciešamības gadījumā (ja pēc sociālā pakalpojuma pārtraukšanas vai izbeigšanas personai nepieciešami sociālie pakalpojumi/sociālā palīdzība) par to rakstveidā informējot Sociālo dienestu.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr. 113 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

37. Īslaicīgas sociālās aprūpes institūcijā pakalpojums ietver sociālās aprūpes un rehabilitācijas pasākumu kompleksu (sociālā aprūpe, uzraudzība, ēdināšana, fiziskās aktivitātes, pašaprūpes un sociālo prasmju attīstīšana, saturīga brīvā laika pavadīšana).

(Grozīts ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

38. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi institūcijā ir:

38.1. bērniem ar invaliditāti – līdz 45 dienām gadā, bet ne vairāk kā 30 dienas jūnija, jūlija un augusta mēnesī kopā un ne vairāk kā 10 dienas vienā pakalpojuma saņemšanas periodā;

38.2. bērniem, kuru vecāki sociālu apstākļu dēļ īslaicīgi nespēj uzņemties viņu aprūpi – līdz 3 mēnešiem;

38.3. (svītrots ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214).

(Grozīts ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

39. Lai saņemtu saistošo noteikumu 37.punktā minētos pakalpojumus, persona sociālo pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

39.1. Sociālā dienesta nosūtījumu;

39.2. primārās veselības aprūpes ārsta izsniegtu izrakstu no bērna medicīniskās ambulatorās kartes vai izrakstu no ārstniecības iestādes "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par bērna veselības stāvokli (izraksta derīguma termiņš ir 6 mēneši);

39.3. citus dokumentus atbilstoši sociālā darbinieka pieprasījumam, kas nepieciešami pakalpojuma sniegšanai.

(Grozīts ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

40. Aprūpe mājās nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ.

41. Aprūpes mājās sociālā pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos:

41.1. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 4 stundām nedēļā, – aprūpes 1.līmenis;

41.2. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 6 stundām nedēļā, – aprūpes 2.līmenis;

41.3. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 12 stundām nedēļā, – aprūpes 3.līmenis;

41.4. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama katru dienu līdz 35 stundām nedēļā, – aprūpes 4.līmenis.

41.¹ Aprūpes mājās pakalpojumu persona var izvēlēties saņemt saskaņā ar pašvaldības iepirkumu nodrošināta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma veidā vai, ja personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim, – materiāla atbalsta veidā, kas paredzēts samaksai par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu personas izvēlētam aprūpes mājās veicējam.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

41.² Ja aprūpes mājās pakalpojumu persona saņem materiāla atbalsta veidā, materiālā atbalsta apmērs ir:

41.²1. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 1.līmenim – 14,23 euro mēnesī;

41.²2. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 2.līmenim – 28,46 euro mēnesī;

41.²3. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 3.līmenim – 42,69 euro mēnesī;

41.²4. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 4.līmenim – 56,91 euro mēnesī.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

41.³ Lai aprūpes mājās pakalpojumu persona saņemtu materiāla atbalsta veidā, klients, persona, kura veic aprūpi, un Sociālais dienests noslēdz vienošanos par aprūpes mājās nodrošināšanu personai.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

41.⁴ Situācijās, kad Sociālais dienests ir konstatējis, ka personas veselības stāvokļa dēļ tās dzīvesvietā ir antisanitāri apstākļi, kas rada apdraudējumu personai un citām ēkā dzīvojošām personām, Sociālais dienests aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros var nodrošināt vienreizēju personas dzīvojamo telpu uzkopšanu.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

41.⁵ Aprūpētās dzīvesvietas pakalpojums nodrošina viena sociālā pakalpojuma sniedzēja sniegtu sociālās aprūpes un ar sociālo aprūpi saistītu pakalpojumu kopumu personām, kurām nepieciešamais aprūpes mājās pakalpojuma apjoms pārsniedz saistošo noteikumu 41.4.apakšpunktā minētā aprūpes mājās pakalpojuma (aprūpes 4.līmeņa) apjomu, bet persona vēlas turpināt dzīvot savā dzīvesvietā.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

42. Pavadoņa – asistenta pakalpojums nodrošina fizisku un informatīvu atbalstu personām, kurām fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ ir apgrūtināta pārvietošanās ārpus mājokļa, apmeklējot valsts vai pašvaldības iestādes un organizācijas sadzīves jautājumu risināšanai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

43. "Drošības pogas" pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

44. Silto pusdienu piegādi mājās nodrošina personām, kuras fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ pašas nevar sagatavot siltu ēdienu, kā arī tām personām, kuras sadzīves apstākļu dēļ (nav plīts vai tā nedarbojas, atslēgta ūdens padeve) to nevar sagatavot, ja personai nav piešķirts cits pakalpojums, kuru saņemot, vajadzība pēc ēdiena gatavošanas tiek apmierināta.

45. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, aprūpētās dzīvesvietas pakalpojumu, pavadoņa – asistenta pakalpojumu, "drošības pogas" pakalpojumu, silto pusdienu piegādi mājās ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā un kura dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi.

(Grozīts ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

46. Pavadoņa – asistenta pakalpojumu nesniedz personām, kuras no valsts budžeta līdzekļiem saņem pabalstu pavadoņa – asistenta pakalpojuma apmaksai vai asistenta pakalpojumu.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

46.¹ (Svītrots ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

47. Dienas aprūpes centrs nodrošina dienas laikā personu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, nodrošina psihosociālo palīdzību klientu tuviniekiem, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību, organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrēto indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanai.

48. Ja persona Sociālajā dienestā pieprasa dienas aprūpes centra personām ar demenci pakalpojumu, uzrādot ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli, kurā norādīta diagnoze – demence, personas pienākums ir pirms sociālā pakalpojuma piešķiršanas 1–5 dienas apmeklēt izvēlēto sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju, lai pārbaudītu savas spējas adaptēties dienas aprūpes centra vidē.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113)

49. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bērniem, personām ar demenci, kā arī citām mērķa grupām.

50. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ir personām, kuras neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un/vai profesionālās rehabilitācijas centrus (izņemot skolēnu brīvlaikus) un nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

50.¹ Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumu ir personām ar smagiem un dziļiem garīga rakstura, kā arī kompleksiem funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā personām ar komplicētiem uzvedības traucējumiem, izteiktām autiska spektra iezīmēm, zemām pašaprūpes spējām, zemu kognitīvo līmeni.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

50.² No valsts budžeta līdzekļiem finansēto asistenta pakalpojumu pašvaldībā personām ar invaliditāti nodrošina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Sociālais dienests par minētā pakalpojuma nodrošināšanu var slēgt līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

50.³ Pansija nodrošina mājokli, uzraudzību, atbalstu pašaprūpes veikšanā līdz 4 stundām mēnesī, kā arī piedāvā aktivitātes brīvā laika pavadīšanas iespējām, saglabājot patstāvīgas dzīves principus, personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ. Saskaņā ar personas vajadzību novērtējumu Sociālais dienests pansijas pakalpojuma saņēmējam var piešķirt arī citus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

50.⁴ Tiesības saņemt pansijas pakalpojumu ir pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas, ja personai nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms atbilst saistošo noteikumu 41.3. un 41.4.apakšpunktā minētā aprūpes mājās pakalpojuma (aprūpes 3. vai 4.līmeņa) apjomam, persona saņem valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un persona ir motivēta patstāvīgai dzīvei.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

51. Krīzes centrs nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību krīzes situācijās bērniem un ģimenēm ar bērniem institūcijā līdz 6 mēnešiem.

52. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumus ir:

52.1. bērniem un ģimenēm ar bērniem, kuri nonākuši krīzes situācijā;

52.2. bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

52.3. sievietēm grūtniecēm.

(Grozīts ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

53. Sociālās rehabilitācijas centrs ar vai bez izmitināšanas nodrošina sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanu, kas ietver sociālo prasmju un darba prasmju attīstīšanas pasākumu kopumu, veicinot personas sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā, kā arī novēršot citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

54. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumus ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

55. Patversme nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus līdz 6 mēnešiem gadā.

56. Tiesības saņemt patversmes pakalpojumu ir:

56.1. personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, kuras saņēmušas ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, kura dēļ persona nedrīkst atrasties ārpus telpām;

56.2. personām ar apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm – patversmēs, kuras paredzētas minētās mērķgrupas klientiem.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

57. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, patversme pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.

58. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamata dzīvesvieta ir citā pašvaldībā, patversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

59. Naktspatversme nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas līdz 2 mēnešiem gadā.

60. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām.

61. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, naktspatversme pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt līdz 6 mēnešiem gadā.

62. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamata dzīvesvieta ir citā pašvaldībā, naktspatversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

63. Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai (ģimenei) pastāvīgu dzīvesvietu.

64. Tiesības saņemt īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojumu ir personām un ģimenēm, tai skaitā ģimenēm ar bērniem bez pastāvīga mājokļa, kuru pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta ir Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras sadarbojas ar Sociālo dienestu un/vai citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu savu sociālo situāciju, un kuras saņēmušas Sociālā dienesta nosūtījumu.

65. Pakalpojuma saņēmējiem, kuri aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums tiek sniegts līdz 6 mēnešiem gadā. Nepieciešamības gadījumā atkārtoti pakalpojumu persona (ģimene) var saņemt ne ātrāk kā pēc 1 gada kopš saņemts pakalpojums.

66. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā.

67. Tiesības saņemt specializēto darbnīcu pakalpojumu ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras ilgāk par 6 mēnešiem pēc kārtas nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

68. Atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi un saviem ģimenes locekļiem un procesiem sabiedrībā, iegūt zināšanas, attīstīt sociālās prasmes, gūt motivāciju un saņemt atbalstu problēmu risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

69. Atbalsta grupu un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu, ņemot vērā tās mērķi, vada grupas vadītājs, kurš ir praktiski apmācīts grupu vadīšanā, bet pašpalīdzības grupu vada problēmā iesaistīta persona – grupas dalībnieks.

70. Tiesības saņemt atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupas pakalpojumu ir ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties.

(Nodaļas nosaukums Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

71. Konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi nodrošina profesionālu psiholoģisko, sociālā darba speciālista un citu speciālistu palīdzību krīzes situācijā, nodrošinot personām iespēju saņemt individuālas psihologa konsultācijas ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot/attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.

(Grozīts ar Rīgas domes 13.12.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.153)

72. Tiesības saņemt psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumu ir:

72.1. ģimenei, kura vērsusies Sociālajā dienestā;

72.2. ģimenei, par kuru Rīgas bāriņtiesa ir pieņēmusi vienpersonisko lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai bērns nogādāts drošā vidē ar policijas aktu;

72.3. ģimenei, kurā bērnam ir risks nonākt ārpusģimenes aprūpē.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

72.¹ Tiesības saņemt konsultatīvā krīzes tālruņa pakalpojumu ir ikvienai personai, kura vērsusies pēc šāda veida palīdzības.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

73. Atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums nodrošina atbalstu bērna aprūpē un audzināšanā.

74. Tiesības saņemt atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojumu ir:

74.1. ģimenei bērna, viena no bērna vecākiem vai aizbildņa slimības gadījumā;

74.2. nepilnai ģimenei;

74.3. daudzbērnu ģimenei;

74.4. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna audzināšanā un aprūpē;

74.5. ģimenei, kurā ir bērns ar funkcionāliem ierobežojumiem.

75. Sociālais dienests slēdz trīspusēju līgumu ar atbalsta ģimeni vai uzticības personu un ģimeni par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu.

76. Atlīdzība par atbalsta ģimenes pakalpojuma un uzticības personas pakalpojuma sniegšanu ir 42,69 euro mēnesī.

(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.42)

77. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

78. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

78.1. līdz 4 stundām nedēļā jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes un personām bez noteiktas dzīvesvietas, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

78.2. līdz 14 stundām nedēļā ģimenēm, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;

78.3. līdz 24 stundām nedēļā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un personām ar pazīmēm par garīga rakstura traucējumiem, kurām nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, tai skaitā nodarbinātības jautājumu risināšanā, un mājsaimniecības vadīšanā.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113; Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

79. Ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina personas ar augstāko izglītību sociālajā darbā, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, augstāko izglītību pedagoģijā vai psiholoģijā, vai arī profesionālo vidējo izglītību sociālās vai veselības aprūpes jomā.

80. (Svītrots ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

81. Sociālās rehabilitācijas programma veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā izglītības sistēmā. Sociālās rehabilitācijas programmas ir universālas un individuālas un tiek īstenotas ar vai bez personas izmitināšanas sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, kurā atbilstoši sociālajai situācijai ietver ārstēšanas, medicīniskās, sociālā darba, sociālās rehabilitācijas un citus pasākumus, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, iekļaušanos sabiedrībā, kā arī personas un tās ģimenes locekļu izglītošanu un atbalstīšanu.

82. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, tostarp bērniem, jauniešiem ar uzvedības traucējumiem.

(Grozīts ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

83. Dienas centrs dienas laikā nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību.

84. Dienas centrs nodrošina pakalpojumus vienai vai vairākām mērķa grupām.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

85. Pašvaldība sniedz dienas centra pakalpojumus bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, kā arī citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto.

(Nodaļa Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

85.¹ Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs nodrošina vairāku veidu sociālos pakalpojumus dažādām klientu grupām.

85.² (Svītrots ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

(Nodaļa Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

85.³ Kopienas centrs nodrošina aktivitātes, kas vairo iedzīvotāju līdzdalību, sociālo aktivitāti un piederības sajūtu kopienai, uzlabo kopienas centra apmeklētāju pašorganizēšanās prasmes, attīsta neformālā sociālā atbalsta tīklojumu, veicina atbildības sajūtu par savu rīcību un apkārtējo vidi, attīsta brīvprātīgo darbu, veicina iedzīvotāju neformālo pašpalīdzības grupu radīšanu, lai identificētu, veidotu un paplašinātu kopienas aktīvus un resursu sistēmu, aktivizē kopienā esošās nevalstiskās organizācijas, iesaistot tās kopienas vajadzību un esošo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā, kā arī veic citas ar kopienas centra apmeklētāju sociālajām iniciatīvām saistītas organizatoriskās darbības.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

85.⁴ Tiesības saņemt kopienas centra pakalpojumu ir ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos darboties kopienas centrā.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

86. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).

(Grozīts ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

87. Pašvaldība sniedz grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu:

87.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

87.2. personām ar garīga rakstura traucējumiem pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā saņemšanas, kuru vajadzībām atbilstošākais ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

87.3. citām pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem, kuras vēlas dzīvot patstāvīgi un/vai kurām ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi un/vai sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113)

88. Ja grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu personai jāizbeidz sniegt, jo ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, klients grupu mājā (dzīvoklī) var uzturēties līdz jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņemšanas. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās klienta dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta uzraudzību.

(Grozīts ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

89. Ja grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņēmējs ir nodibinājis ģimeni, kurā abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem, sociālā pakalpojuma sniedzējs grupu mājā (dzīvoklī) nodrošina ģimenei dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā istabā.

90. Sociālā atbalsta un konsultatīvā programma nodrošina profesionālu atbalsta sistēmu audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem.

90.¹ Sociālā atbalsta un konsultatīvās programmas ietvaros var tikt uzrunāta sabiedrība, lai informētu par iespējām kļūt par audžuģimeni, aizbildni vai adoptētāju.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

91. Tiesības saņemt sociālā atbalsta un konsultatīvo programmu ir:

91.1. personai, kura vēlas iegūt audžuģimenes statusu;

91.2. audžuģimenēm;

91.3. personai, kura vēlas iegūt aizbildņa statusu, kā arī aizbildņiem un viņu ģimenes locekļiem, ja lēmumu par aizbildnības nodibināšanu ir pieņēmusi Rīgas bāriņtiesa;

91.4. adoptētājam, līdz 2 gadiem pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā;

91.5. ārpus Rīgas deklarētai adoptētāju ģimenei, līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā, ja pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā nodots bērns, par kura ārpusģimenes aprūpi lēmusi Rīgas bāriņtiesa.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

92. Sociālā darba pakalpojuma mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

93. Sociālā darba pakalpojumu sniedz Sociālajā dienestā, sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, ārstniecības iestādēs, kurās strādā sociālie darbinieki.

94. Sociālais dienests par sociālā darba pakalpojuma nodrošināšanu var slēgt līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju.

95. Sociālo pakalpojumu izbeidz sniegt, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

95.1. persona rakstiski lūdz izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

95.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

95.3. personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;

95.4. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis;

95.5. ir beidzies sociālās rehabilitācijas kurss;

95.6. persona ir atguvusi funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un sociālais pakalpojums nav nepieciešams;

95.7. sociālais pakalpojums tiek nodrošināts cita sociālā pakalpojuma ietvaros;

95.8. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

95.9. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

95.10. persona maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

95.11. iestājusies personas nāve.

96. Sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem izbeidz sniegt, ja:

96.1. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

96.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

96.3. bērns sasniedzis pilngadību un uzsāk patstāvīgu dzīvi.

97. Krīzes centra pakalpojumu izbeidz sniegt, ja:

97.1. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

97.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

97.3. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

98. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu izbeidz sniegt papildus saistošo noteikumu 95.punktā noteiktajam, ja:

98.1. personai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam;

98.2. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis un persona var dzīvot patstāvīgi;

98.3. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

98.4. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par 2 mēnešiem nedzīvo grupu mājā (dzīvoklī).

(Grozīts ar Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

98.¹ Ja konstatēti apstākļi, kuru dēļ personai sociālais pakalpojums jāizbeidz sniegt, Sociālais dienests pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu (izņemot saistošo noteikumu 95.2., 95.5., un 95.11.apakšpunktā minētos apstākļus). Ja persona saņem saistošo noteikumu 6.1.1., 6.3.1., 6.3.3., 6.3.4., 6.4.6. (pilngadīgām personām), 6.4.11.apakšpunktā, 30.punktā un 72.¹punktā minēto sociālo pakalpojumu, lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

99. Sociālo pakalpojumu (izņemot grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu) nesniedz vai pārtrauc sniegt, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

99.1. personai sociālais pakalpojums ir piešķirts, bet persona neiesniedz spēkā esošu iztikas līdzekļu deklarāciju samaksas par sociālo pakalpojumu noteikšanai (neattiecas uz sociālajiem pakalpojumiem, kuru izmaksas tiek segtas no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus), kā arī citus sociālā pakalpojuma saņemšanu pamatojošus dokumentus;

99.2. persona slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

99.3. persona slimo ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību;

99.4. persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, izņemot sociālos pakalpojumus šīs mērķa grupas klientiem;

99.5. persona vai ģimene neveic samaksu par pakalpojumu, ja samaksa ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

99.6. persona apdraud vai izsaka draudus sociālā pakalpojuma sniedzējas institūcijas darbiniekiem un/vai klientiem.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 113; Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

100. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši sociālā pakalpojuma nesniegšanas vai pārtraukšanas pamatā, par to veicot ierakstus sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

101. Par saistošo noteikumu 6.punktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem samaksā klients, klienta apgādnieks un/vai pašvaldība saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos un šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību.

102. Nosakot samaksu par sociālo pakalpojumu, kā arī lemjot par materiālā atbalsta aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai piešķiršanu:

102.1. netiek vērtēts personas (ģimenes) materiālais stāvoklis (tostarp finanšu līdzekļu uzkrājumi);

102.2. tiek vērtēti tikai šādi personas (ģimenes) ienākumi:

102.2.1. ienākumi no algota darba;

102.2.2. atlīdzības un pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.panta trešās daļas 2.punktā minētos ienākumus, stipendijas, kompensācijas;

102.2.3. ienākumi no nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanas (ienākumi tiek skaitīti 12 kalendāra mēnešus no darījuma brīža), izņemot summu, kas izlietota vienīgās dzīvesvietas nodrošināšanai;

102.2.4. ieņēmumi no saimnieciskās vai profesionālās darbības.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

103. Ja klienta apgādnieks vēršas Sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt starpību starp apgādājamā maksu par pakalpojumu un pakalpojuma cenu mēnesī vai pilnu pakalpojuma cenu mēnesī, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

104. Pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma (izņemot patversmes, naktspatversmes pakalpojumu) samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par 75% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēra katram ģimenes loceklim.

105. Pēc sociālās aprūpes dzīvesvietā, saistošo noteikumu 30.punktā minētā (līdz 60 dienām kalendārajā gadā) un saistošo noteikumu 31.punktā minētā (līdz 30 dienām kalendārajā gadā) pakalpojuma samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

105.¹ Ja, piešķirot sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu, saņēmēja ģimenei, kurā nav darbspējīgas personas, pēc ienākumu izvērtēšanas noteikts atbrīvojums no samaksas par sociālo pakalpojumu, tad atkārtoti ģimenes ienākumi tiek vērtēti, ja persona ar iesniegumu vērsusies Sociālajā dienestā un informējusi par izmaiņām ģimenes ienākumos vai sociālajā situācijā (mainījies ģimenes sastāvs).

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

105.² Sociālais dienests ne retāk kā ik pēc 6 mēnešiem attālināti pārbauda Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par saistošo noteikumu 105.¹apakšpunktā minētās sociālā pakalpojuma saņēmēja ģimenes ienākumiem un sociālo situāciju.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

105.³ Personai par sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā jāmaksā saskaņā ar Sociālā dienesta izsniegtu lēmumu par sociālā pakalpojuma maksu, ja Sociālais dienests atbilstoši saistošo noteikumu 105.¹ vai 105.²punktā noteiktajam konstatējis izmaiņas ģimenes ienākumos (ienākumu apmērs pārsniedz saistošo noteikumu 105.punktā noteikto ienākumu apmēru).

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

105.⁴ Sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā saņēmēja ģimenei, kurā ir darbspējīgas personas, Sociālā dienesta pirmreizēji izsniegtā lēmuma par sociālā pakalpojuma maksu spēkā esības termiņš ir 4 mēneši, bet ģimenei, kurā ir tikai vecuma, invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, – 7 mēneši.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

105.⁵ Atkārtoti iztikas līdzekļu deklarācija sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojuma saņēmēja ģimenei, kurai ir noteikta maksa par pakalpojumu, jāiesniedz Sociālajā dienestā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Sociālā dienesta lēmuma par sociālā pakalpojuma maksu spēkā esības termiņa beigām. Ja par ģimeni, kurā ir darbspējīgas personas, pieņemts lēmums par atbrīvojumu no samaksas par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu, iztikas līdzekļu deklarācija jāiesniedz normatīvajos aktos par trūcīgas personas (ģimenes) statusa noteikšanu noteiktajā termiņā.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

105.⁶ Sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā saņēmēja ģimenei, kurā ir darbspējīgas personas, Sociālā dienesta atkārtoti izsniegtā lēmuma par sociālā pakalpojuma maksu spēkā esības termiņš ir 3 mēneši, bet ģimenei, kurā ir tikai vecuma, invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, – 6 mēneši.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

105.⁷ Ja par ģimeni pēc ienākumu izvērtēšanas pieņemts lēmums par atbrīvojumu no samaksas par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu, šis lēmums ir spēkā līdz brīdim, kad pēc atkārtotas ienākumu izvērtēšanas ģimenei tiek noteikta maksa par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu.

(Rīgas domes 15.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 9 redakcijā)

106. Ja klients saņem sociālās rehabilitācijas (ieskaitot patversmes/naktspatversmes pakalpojumus), sociālās aprūpes dzīvesvietā, saistošo noteikumu 30.punktā minēto (līdz 60 dienām kalendārajā gadā) un saistošo noteikumu 31.punktā minēto (līdz 30 dienām kalendārajā gadā) pakalpojumu, netiek izvērtēti klienta atsevišķi dzīvojošā apgādnieka ienākumi.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

107. Nosakot samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu pilngadīgai personai (turpmāk – SAC pakalpojums), ievēro šādus nosacījumus:

107.1. netiek izvērtēti klienta apgādnieka ienākumi, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par klientam nodrošināto SAC pakalpojumu;

107.2. ja klients izvēlas saņemt SAC pakalpojumu pašvaldības vai saskaņā ar pašvaldības iepirkumu nodrošinātā SAC pakalpojuma sniedzējā institūcijā, par SAC pakalpojumu:

107.2.1. klients maksā no savas pensijas un pensijas piemaksas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam apmēram;

107.2.2. pašvaldība maksā starpību starp SAC pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par SAC pakalpojumu, ja saistošo noteikumu 107.2.1.apakšpunktā noteiktā klienta samaksa par SAC pakalpojumu nesedz pilnu SAC pakalpojuma cenu;

107.3. ja klients izvēlas saņemt SAC pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā SAC pakalpojuma sniedzējā institūcijā, kura reģistrēta valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā SAC pakalpojuma sniedzēja un ar kuru pašvaldība nav noslēgusi pašvaldības iepirkuma līgumu, par SAC pakalpojumu:

107.3.1. klients maksā no savas pensijas un pensijas piemaksas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam apmēram;

107.3.2. pašvaldība maksā starpību starp SAC pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par SAC pakalpojumu vispārēja tipa SAC – ne vairāk kā 250 euro mēnesī, bet no 2018.gada 1.janvāra ne vairāk kā 400 euro mēnesī, un ģimenes tipa SAC – ne vairāk kā 640 euro mēnesī, ja saistošo noteikumu 107.3.1.apakšpunktā noteiktā klienta samaksa par SAC pakalpojumu nesedz pilnu SAC pakalpojuma cenu;

107.3.3. klienta apgādnieks, citas fiziskas vai juridiskas personas maksā starpību starp SAC pakalpojuma pilnu cenu un klienta un pašvaldības veikto samaksu par SAC pakalpojumu, ja saistošo noteikumu 107.3.1. un 107.3.2.apakšpunktā noteiktā klienta un pašvaldības samaksa par SAC pakalpojumu nesedz pilnu SAC pakalpojuma cenu;

107.3.4. ja saistošo noteikumu 107.3.1., 107.3.2. un 107.3.3.apakšpunktā noteiktā klienta, pašvaldības, klienta apgādnieka, citas fiziskas vai juridiskas personas samaksa par SAC pakalpojumu nesedz pilnu SAC pakalpojuma cenu, tad klientam ir tiesības izvēlēties saņemt SAC pakalpojumu pašvaldības vai saskaņā ar pašvaldības iepirkumu nodrošinātā SAC pakalpojuma sniedzējā institūcijā.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

107.¹ Ja personai SAC pakalpojuma sniegšana jāizbeidz, jo, mainoties situācijai, saskaņā ar saistošo noteikumu 23.punktā noteikto personai nav tiesību saņemt minēto pakalpojumu, pašvaldība atbilstoši saistošo noteikumu 107.punktā noteiktajam sociālā pakalpojuma sniedzējam samaksā par klienta uzturēšanos sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā par laika periodu, kamēr klients atradīs jaunu dzīvesvietu (atbilstoši sociālā pakalpojuma saņemšanas dienu skaitam), bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad konstatēta personas neatbilstība saistošo noteikumu 23.punktā noteiktajam.

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

108. Ja klients saņem īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojumu, klienta pienākums ir samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai).

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113)

109. Ja klients saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu:

109.1. klienta pienākums ir samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai);

109.2. klientiem, kuri mācās, strādā vai apmeklē specializēto darbnīcu personām ar garīga rakstura traucējumiem, maksa par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai) tiek noteikta atbilstoši minēto pakalpojuma izmaksām, bet ne vairāk kā 42,69 euro mēnesī; atlikušo pakalpojuma maksas daļu sedz pašvaldība;

109.3. ja klientam grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu jāizbeidz sniegt, jo ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, pašvaldība sociālā pakalpojuma sniedzējam samaksā par klienta uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) par laika periodu, kamēr klients atradīs jaunu dzīvesvietu (atbilstoši sociālā pakalpojuma saņemšanas dienu skaitam), bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņemšanas;

109.4. ja klients dzīvo grupu mājā (dzīvoklī) kopā ar bērnu, nepieciešamības gadījumā pašvaldība, vienojoties ar sociālā pakalpojuma sniedzēju, sedz papildu izmaksas, kas nepieciešamas bērna aprūpes nodrošināšanai grupu mājā (dzīvoklī).

(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 42; Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 113; Rīgas domes 30.08.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 214)

110. Par dienas aprūpes centra personām ar demenci apmeklējuma periodu pirms pakalpojuma piešķiršanas saskaņā ar saistošo noteikumu 48.punktā noteikto klients samaksā sociālā pakalpojuma sniedzējam ēdināšanas izdevumus.

110.¹ Ja klients saņem saistošo noteikumu 50.¹punktā noteikto dienas aprūpes centra pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumu, klienta pienākums ir samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam sociālā pakalpojuma ietvaros nodrošinātās ēdināšanas izdevumus, izņemot, ja ģimenei (personai) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss (uz minēto ēdināšanas izdevumu samaksu neattiecas saistošo noteikumu 105.punktā noteiktais).

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

110.² Ja klients saņem saistošo noteikumu 6.2.7.apakšpunktā minēto pansijas pakalpojumu, klienta pienākums ir samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai).

(Rīgas domes 30.08.2016. saistošo noteikumu Nr. 214 redakcijā)

111. Neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli, no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas šādu sociālo pakalpojumu izmaksas:

111.1. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības problēmām, ja bērna vecāki/juridiskie pārstāvji iesaistās savu problēmu risināšanā un pilda sociālās rehabilitācijas plāna nosacījumus;

111.2. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums līdz 45 dienām gada laikā bērniem ar invaliditāti;

111.3. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums nepilngadīgajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām līdz 6 mēnešiem pēc bērna piedzimšanas;

111.4. dienas aprūpes centra pakalpojums (neattiecas uz saistošo noteikumu 110.¹punktā minēto maksājumu);

111.5. krīzes centra pakalpojums;

111.6. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un bezdarbniekiem;

111.7. patversmes un naktspatversmes pakalpojumi līdz 2 mēnešiem gada laikā;

111.8. īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums (neattiecas uz saistošo noteikumu 108.punktā minētajiem maksājumiem);

111.9. specializēto darbnīcu pakalpojums;

111.10. atbalsta, pašpalīdzības, sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums;

111.11. konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi;

111.12. atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums;

111.13. individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes pakalpojums un individuālā sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

111.14. dienas centra pakalpojums;

111.15. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums (neattiecas uz saistošo noteikumu 109.1.apakšpunktā minētajiem maksājumiem);

111.16. ģimenes asistenta pakalpojums;

111.17. sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm;

111.18. sociālā darba pakalpojums;

111.19. īslaicīgs sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojums situācijās, kad personai sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojums nepieciešams steidzami (ārkārtas situācijas (stihiskas nelaimes) un situācijas ārpus Sociālā dienesta darba laika);

111.20. vienreizēja personas dzīvojamo telpu uzkopšana aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros saskaņā ar saistošo noteikumu 41.⁴punktā noteikto;

111.21. kopienas centra pakalpojums;

111.22. sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113; Rīgas domes 15.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

112. Ja klients saņem sociālo pakalpojumu, kurš nav minēts saistošo noteikumu 111.punktā, klients vai viņa pilnvarotā persona Sociālajā dienestā iesniedz dokumentus, kas apliecina personas, personas laulātā un to ģimenes locekļu ienākumus, kā arī gadījumos, ja saskaņā ar šajos saistošajos noteikumos noteikto no samaksas par pakalpojumu personas atsevišķi dzīvojošie apgādnieki nav atbrīvoti, iesniedz atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus apliecinošus dokumentus, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, izņemot saistošo noteikumu 103.punktā minētajos gadījumos.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113)

113. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu personai (ģimenei) un/vai personas apgādniekam labvēlīgāku sociālā pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā personas (ģimenes) un/vai personas apgādnieka individuālo sociālo gadījumu.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.07.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.113)

114. Rīgas patversmei atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu klientam labvēlīgāku patversmes/naktspatversmes pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā klienta individuālo sociālo gadījumu.

115. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

116. Sociālā pakalpojuma sniedzēja lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu vai pārtraukšanu un faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

(Rīgas domes 08.07.2014. saistošo noteikumu Nr.113 redakcijā)

117. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā.

118. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

119. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2007.gada 11.decembra saistošos noteikumus Nr.96 "Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169 un Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31).