1.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir sekmēt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas, kā arī dot fiziskajām personām iespēju deklarēt iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, izņemot tos ienākumus, kurus personai bija tiesības nedeklarēt (turpmāk — nedeklarētie ienākumi).

(2) Likums nosaka fizisko personu pienākumu deklarēt mantisko stāvokli, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, iesniegšanas kritērijus un kārtību, mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļaujamās ziņas, iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanas nosacījumus, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēju pienākumus un tiesības, īpašus noteikumus attiecībā uz skaidras naudas uzkrājumiem, administratīvo atbildību par mantiskā stāvokļa deklarēšanas noteikumu neievērošanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2019. Grozījums otrajā daļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

2.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēji

(1) Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz:

1) persona, kura 2011.gada 31.decembrī pulksten 24 pēc Latvijas laika ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks (kuram izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) un vienlaikus — Latvijas Republikas rezidents likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, kā arī atbilst vismaz vienam no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem;

2) Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks (kuram izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā), kas neatbilst šīs daļas 1.punktā minētajiem kritērijiem, bet pēc 2012.gada 1.janvāra kļūst par Latvijas Republikas rezidentu likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē un vienlaikus atbilst vismaz vienam no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem tā gada 31.decembrī pulksten 24, kurā kļūst par Latvijas Republikas rezidentu.

(2) Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz arī šā panta pirmās daļas 1.punktā minēta persona, kura neatbilst nevienam no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, ja tā vēlas deklarēt laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos un saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām nedeklarētos ienākumus, kas to gūšanas brīdī bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām.

(3) Personai nav jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, ja tās īpašumā ir tikai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā un Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē reģistrēts īpašums.

(4) Mantiskā stāvokļa deklarāciju ir tiesības iesniegt šā panta pirmajā daļā minētai personai, kura neatbilst nevienam no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, ja tā vēlas deklarēt tādu īpašumu, kas nav reģistrēts šā panta trešajā daļā minētajos reģistros.

(5) Personai, kas 2012.gadā iesniedz kārtējā gada deklarāciju likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 23.pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības neiesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju šā likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā uz personu attiecas šā likuma 8.panta prasības.

3.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kritēriji

(1) Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) personai īpašumā vai kopīpašumā ārvalstīs ir nekustamais īpašums (ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot) vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, īpašuma tiesības uz kuru persona nav nostiprinājusi attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) persona ir ieguvusi īpašumā Latvijā tādu nekustamo īpašumu vai tā daļas, īpašuma tiesības uz kuru nav nostiprinājusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kura kopējā iegādes vērtība pārsniedz 14 230 euro vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

3) personai īpašumā vai kopīpašumā ārvalstīs ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens transportlīdzeklis) vai gaisa kuģis;

4) personai īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas), kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 14 230 euro vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

5) personai īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas);

6) personai īpašumā Latvijā ir kāds no šādiem finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 14 230 euro vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā:

a) parāda vērtspapīri (piemēram, obligācijas),

b) vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā,

c) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos,

d) naudas tirgus instrumenti;

7) personai īpašumā ārvalstīs ir kāds no šādiem finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē:

a) parāda vērtspapīri (piemēram, obligācijas),

b) vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā,

c) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos,

d) naudas tirgus instrumenti;

8) personas naudas (skaidras un bezskaidras naudas) uzkrājumu Latvijā un ārvalstīs vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs (turpmāk — Latvijā vai ārvalstīs) kopējā summa pārsniedz 14 230 euro vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

9) visu privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) Latvijā vai ārvalstīs personas uzkrāto līdzekļu kopējā summa pārsniedz 14 230 euro vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

10) personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 14 230 euro vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

11) persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pārsniedz 14 230 euro vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

12) personai īpašumā vai kopīpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir īpašums (lieta vai lietu kopība), kurš nav šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punktā minēts īpašums, finanšu līdzekļi vai saistības un kura vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 14 230 euro vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

13) persona ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota šīs daļas 4., 5., 6. vai 7.punktā minētā īpašuma, ja īpašumu kopējā iegādes vērtība pārsniedz 14 230 euro vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

(2) Deklarēšanas pienākumu tādu nepilngadīgo personu vietā, kuras atbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, arī attiecībā uz bērna brīvo mantu, kas izņemta no vecāku pārvaldības, ja bērns sasniedzis 16 gadu vecumu, izpilda vecāki vai aizbildņi. Aizgādnībā esošu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi. Ja bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, minēto pienākumu viņa vietā izpilda iestādes vadītājs. Ja bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns nodots audžuģimenē, minēto pienākumu viņa vietā izpilda bāriņtiesa. Rīcībnespējīgu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi vai, ja personai aizgādnis nav iecelts, bāriņtiesa.

(3) Persona, aizpildot mantiskā stāvokļa deklarāciju, nenorāda informāciju, kas ir pieejama šā likuma 2.panta trešajā daļā minētajos reģistros.

(4) Persona, lai noteiktu šā panta pirmajā daļā minētā īpašuma, finanšu līdzekļu vai saistību kopējās iegādes vērtības vai kopējās summas ekvivalentu ārvalstu valūtā, piemēro grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, pēc stāvokļa, kurā tiek norādītas ziņas mantiskā stāvokļa deklarācijā.

(5) Šā likuma piemērošanas nolūkā par iegādes vērtību ir uzskatāma vērtība, kas atbilst par konkrēto īpašumu faktiski samaksātajai summai un konkrētajā īpašumā izdarīto ieguldījumu summai.

(6) Ja manta iegūta dāvinājuma ceļā, par tās iegādes vērtību uzskata dāvinājuma līgumā norādīto vērtību; ja manta iegūta mantojuma ceļā, — mantojuma masā ietilpstošā konkrētās mantas vērtība; ja manta iegūta maiņas ceļā, — maiņas līgumā norādītā vērtība; ja šajā pantā minētais īpašums ir izveidots, — tā izveidošanas izmaksas.

(7) Ja dāvinājuma vai mantojuma ceļā ir iegūts nekustamais īpašums, bet dāvinājuma vai mantojuma līgumā nav norādīta tā vērtība, tad par iegādes vērtību uzskata aktuālo kadastrālo vērtību, attiecībā uz citu mantu — šīs mantas novērtējumu naudas izteiksmē pēc nominālvērtības vai tirgus cenām.

(8) Ja maiņas ceļā ir iegūts īpašums, bet maiņas līgumā nav norādīta tā vērtība, tad par šā īpašuma vērtību ir uzskatāma tā īpašuma iegādes vērtība, kurš tika maiņas ceļā atdots.

(9) Ja nav iespējams noteikt šā panta pirmās daļas 2., 4., 6., 12. un 13.punktā minētā īpašuma iegādes vērtību, persona atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem vērtē secīgi, par pamatu ņemot tirgus vērtību vai nominālvērtību, vai jebkuru citu identificējamu vai pārbaudāmu vērtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 28.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2019.)

4.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kārtība

(1) Šā likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā vai 2.panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā persona mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam. Mantiskā stāvokļa deklarācijā norāda ziņas pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembrī pulksten 24.

(2) Šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktā minētā persona mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam no 1.marta līdz 1.jūnijam nākamajā kalendāra gadā pēc tā gada, kurā kļuvusi par Latvijas Republikas rezidentu likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē. Mantiskā stāvokļa deklarācijā norāda ziņas pēc stāvokļa tā gada 31.decembrī pulksten 24, kurā persona kļuvusi par Latvijas Republikas rezidentu likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē.

(3) Persona mantiskā stāvokļa deklarāciju aizpilda atbilstoši šā likuma pielikumā pievienotajai mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapai. Persona ir tiesīga mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam personīgi, elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vai pa pastu.

(4) Ja personai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā laika posmā, tai ir pienākums deklarāciju iesniegt triju mēnešu laikā pēc attiecīgo iemeslu izbeigšanās. Šajā gadījumā persona mantiskā stāvokļa deklarācijai pievieno informāciju par objektīvajiem iemesliem, kas pamato personas nespēju iesniegt deklarāciju attiecīgi šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā laika posmā.

(5) Personai ir tiesības triju mēnešu laikā pēc mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas precizēt tajā iekļautās ziņas, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam jaunu deklarāciju.

5.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļaujamās ziņas

(1) Aizpildot mantiskā stāvokļa deklarāciju, persona norāda deklarācijas iesniedzēja vārdu un uzvārdu, personas kodu, bet, ja tāda nav, — nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru vai citu personu identificējošu informāciju un pēc izvēles kontaktinformāciju (deklarētās dzīvesvietas adrese vai papildu adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese).

(2) Mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļauj šādas ziņas:

1) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā minēto nekustamo īpašumu vai tā daļām — nekustamā īpašuma veids, valsts, kurā nekustamais īpašums atrodas, nekustamā īpašuma adrese vai, ja tādas nav, cita nekustamo īpašumu identificējoša informācija, norāde par to, vai nekustamais īpašums ir īpašumā vai kopīpašumā, un, ja iespējams, ziņas par līdzīpašnieku;

2) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minēto nekustamo īpašumu — nekustamā īpašuma veids, nekustamā īpašuma iegādes vērtība un valūta, nekustamā īpašuma adrese, norāde par to, vai nekustamais īpašums ir īpašumā vai kopīpašumā, un, ja iespējams, ziņas par līdzīpašnieku;

3) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā minēto īpašumu — transportlīdzekļa veids, transportlīdzekļa marka un, ja ir, arī izlaides gads, reģistrācijas gads un numurs;

4) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 4.punktā minēto īpašumu — kapitāla daļu veids, kapitāla daļu skaits, kapitāla daļu iegādes vērtība un valūta, tās personas nosaukums, kuras kapitālā ir izdarīts ieguldījums, un, ja ir, arī reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 5.punktā minēto īpašumu — kapitāla daļu veids, kapitāla daļu skaits, kapitāla daļu iegādes vērtība un valūta, tās personas nosaukums, kuras kapitālā ir izdarīts ieguldījums, un, ja ir, arī reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

6) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 6.punktā minēto
īpašumu — finanšu instrumentu veids, finanšu instrumentu skaits, finanšu instrumentu iegādes vērtība un valūta, tās personas nosaukums, kura izlaidusi finanšu instrumentus, un, ja ir, arī reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

7) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā minēto īpašumu — finanšu instrumentu veids, finanšu instrumentu skaits, finanšu instrumentu iegādes vērtība un valūta, tās personas nosaukums, kura izlaidusi finanšu instrumentus, un, ja ir, arī reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

8) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 8.punktā minētajiem finanšu līdzekļiem:

a) par bezskaidras naudas uzkrājumiem — uzkrājumu summa un valūta, kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības vai pasta norēķinu sistēmas vai citas finanšu institūcijas nosaukums un, ja ir, arī reģistrācijas numurs un juridiskā adrese,

b) par skaidras naudas uzkrājumiem — uzkrājumu summa un valūta;

9) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem finanšu līdzekļiem — finanšu līdzekļu uzkrājumu veids, uzkrājumu summa un valūta, fonda vai apdrošinātāja nosaukums un, ja ir, arī reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

10) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām saistībām — kopējās summas neatmaksātā daļa un valūta, aizņēmuma izsniedzēja nosaukums un, ja ir, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, vai arī aizņēmuma izsniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, bet, ja tāda nav, — nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs vai cita personu identificējoša informācija;

11) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 11.punktā minētajām saistībām — kopējās summas neatgūtā daļa un valūta, aizdevuma saņēmēja nosaukums un, ja ir, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, vai arī aizdevuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, bet, ja tāda nav, — nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs vai cita personu identificējoša informācija;

12) par šā likuma 3.panta pirmās daļas 12.punktā minēto īpašumu (lietu vai lietu kopību), pēc personas ieskatiem, — īpašuma veids, raksturīgas pazīmes (īpašības, daudzums), iegādes vērtība, valūta;

13) ja mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējs ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota šīs daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētā īpašuma, — tās personas nosaukums un, ja ir, arī reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, vai arī vārds, uzvārds un personas kods, bet, ja tāda nav, — nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs vai cita to personu identificējoša informācija, no kurai piederoša vai pārvaldīšanā nodota īpašuma tiek gūts labums, līguma, ja tāds ir, slēgšanas datums, līguma priekšmets un tā iegādes vērtība, par kuru ir noslēgts līgums;

14) par laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtiem un saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām nedeklarētiem ienākumiem, kas to gūšanas brīdī bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām, — ienākumu kopējā summa latos un saskaņā ar šā likuma 6.panta otro daļu aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa latos.

(3) Norādot mantiskā stāvokļa deklarācijā šā panta otrajā daļā minētās ziņas, personai ir tiesības iekļaut papildu informāciju, kas, pēc personas ieskatiem, ļauj gūt pilnīgu priekšstatu par tās mantisko stāvokli un deklarējamiem darījumiem.

(4) Norādot mantiskā stāvokļa deklarācijā šā panta otrās daļas 2., 4., 6., 9., 10., 11., 12. un 13.punktā minētās ziņas, persona atsevišķi sniedz informāciju tikai par to īpašumu, finanšu līdzekļiem un saistībām, kuru iegādes vērtība vai kopējā summa ar vienu dalībnieku pārsniedz 1430 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 28.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2019.)

6.pants. Iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanas nosacījumi

(1) Personai no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam ir tiesības, aizpildot mantiskā stāvokļa deklarācijas III daļu “Iepriekš nedeklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi”, deklarēt laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos un saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām nedeklarētos ienākumus, kas to gūšanas brīdī bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām.

(2) Personas mantiskā stāvokļa deklarācijas III daļā “Iepriekš nedeklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi” deklarētiem laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtiem un saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām nedeklarētiem ienākumiem, kas to gūšanas brīdī bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām, piemērojama samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15 procentu apmērā.

(3) Ja persona saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir deklarējusi laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos un saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām nedeklarētus ienākumus, kas to gūšanas brīdī bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām, un par deklarētiem ienākumiem nomaksājusi šā panta otrajā daļā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli 15 procentu apmērā, tiek uzskatīts, ka attiecībā uz deklarēto ienākumu summu, kas norādīta mantiskā stāvokļa deklarācijas III daļā “Iepriekš nedeklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi”, persona ir izpildījusi Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasības par ienākumu deklarēšanu un nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu nomaksu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē.

(4) Šā panta trešās daļas nosacījums par to, ka persona ir izpildījusi Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasības par ienākumu deklarēšanu un nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu nomaksu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē, netiek attiecināts uz personu:

1) pret kuru notiek kriminālprocess saistībā ar izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas par ienākumiem, kas gūti laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim;

2) pret kuru notiek administratīvā pārkāpuma lietvedība vai administratīvais process saistībā ar nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu par laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūto administratīvā pārkāpuma lietvedībā vai administratīvajā procesā noteikto ienākumu daļu;

3) kurai bija piešķirts vai šobrīd ir piešķirts valsts amatpersonas statuss un kura savus ienākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir deklarējusi valsts amatpersonas deklarācijās.

(5) Iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanas nosacījumi nav attiecināmi uz ienākumiem, kas gūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar noziedzīgu nodarījumu, izņemot ienākumus, kas gūti laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, izvairoties no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

7.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēja pienākumi un tiesības

(1) Persona mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz šā likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā.

(2) Personai ir pienākums 30 dienu laikā pēc mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas par tajā deklarēto laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūto un saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām nedeklarēto, gūšanas brīdī saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu summu atbilstoši šā likuma 6.panta otrajā daļā minētajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu iemaksāt valsts pamatbudžetā pilnā apmērā, pārskaitot to iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. Ja aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa pārsniedz 1500 latus, persona veic maksājumu trijās reizēs — līdz 16.jūnijam, 16.septembrim un 16.decembrim, katru reizi iemaksājot trešo daļu no kopējās summas. Uz šo nodokļa maksājumu ir attiecināmas likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu, nokavējuma naudas aprēķināšanu un nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu piedziņu.

(3) Personai ir tiesības bez maksas Valsts ieņēmumu dienestā saņemt konsultācijas par mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapas aizpildīšanu.

9. pants. Administratīvā atbildība par mantiskā stāvokļa deklarēšanas noteikumu neievērošanu

Par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(28.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2019. Grozījums pantā saistībā ar administratīvā soda paredzēšanu šajā likumā stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

9.¹ pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 9. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

(28.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

10. pants. Metodiskā palīdzība un konsultācijas deklarācijas aizpildīšanā

Valsts ieņēmumu dienests nodrošina metodiskās palīdzības un konsultāciju sniegšanu mantiskā stāvokļa deklarācijas aizpildīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

1. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.februārim izdod šā likuma 8.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

2. Persona, kas atbilstoši šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mantiskā stāvokļa deklarāciju laika posmā no 2014.gada 1.marta līdz 1.jūnijam, šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētā īpašuma, finanšu līdzekļu vai saistību kopējās iegādes vērtības vai kopējās summas ekvivalentu ārvalstu valūtā noteikšanai izmanto Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu 2013.gada 31.decembrī.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

3. Grozījumi šā likuma 1. panta otrajā daļā, 9. pantā saistībā ar administratīvā soda paredzēšanu šajā likumā un 9.¹ pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(28.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2019.)