1. Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Ministrija izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.

2. Ministrija ir tieši pakļauta ekonomikas ministram (turpmāk – ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

4. Ministrijai ir šādas funkcijas:

4.1. izstrādāt ekonomikas politiku;

4.2. organizēt un koordinēt ekonomikas politikas īstenošanu;

4.3. nodrošināt starptautisko ekonomisko sadarbību;

4.4. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:

5.1. tautsaimniecības struktūrpolitikas koordinācijas jomā:

5.1.1. sagatavo pārskatus par valsts ekonomisko stāvokli un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām struktūrpolitikā;

5.1.2. veic makroekonomisko analīzi un izstrādā tautsaimniecības attīstības scenārijus un prognozes;

5.1.3. saskaņo ar Finanšu ministriju galveno makroekonomisko rādītāju prognozes valsts budžeta projekta izstrādei;

5.1.4. sniedz priekšlikumus Finanšu ministrijai nodokļu politikas izstrādē;

5.1.5. izstrādā Latvijas nacionālo Lisabonas programmu un koordinē tās izpildi;

5.1.6. izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu;

5.2. ārējās ekonomiskās politikas jomā:

5.2.1. izstrādā un īsteno eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes politiku;

5.2.2. koordinē Latvijas Republikas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla izveidi un to darbību;

5.2.3. nodrošina Latvijas Republikas interešu pārstāvību Eiropas Savienības institūcijās saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai;

5.2.4. (svītrots no 01.08.2014. ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.377);

5.2.5. (svītrots ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 94);

5.3. izstrādā un īsteno politiku šādās nozarēs:

5.3.1. rūpniecība;

5.3.2. tūrisms;

5.3.3. enerģētika;

5.3.4. būvniecība;

5.3.5. tirdzniecība;

5.4. izstrādā un īsteno politiku šādās jomās:

5.4.1. mazo un vidējo uzņēmumu attīstība;

5.4.2. mikrouzņēmumu attīstība;

5.4.3. inovāciju attīstība;

5.4.4. tirdzniecības regulēšana;

5.4.5. konkurences veicināšana;

5.4.6. patērētāju tiesību aizsardzība;

5.4.7. atbilstības novērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un bīstamo iekārtu tehniskā uzraudzība;

5.4.8. sabiedrisko pakalpojumu regulēšana;

5.4.9. valsts statistika;

5.4.10. mājokļi;

5.4.11. privatizācija un denacionalizācija;

5.5. pilnveido komercdarbības vidi un koordinē komercdarbības atbalsta instrumentus;

5.6. izstrādā politiku standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas jomā, kā arī koordinē nacionālo standartizācijas, akreditācijas, metroloģijas un tirgus uzraudzības sistēmu;

5.7. plāno, ievieš un uzrauga attīstības programmas un projektus, piesaistot Eiropas Savienības un citus ārvalstu līdzekļus;

5.8. veic ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves administratīvo pārraudzību;

5.9. plāno ar enerģētikas krīzes novēršanu saistītos pasākumus un nodrošina to vadību;

5.10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.377; MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 252)

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.8. veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā;

6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

7. Ministrijai ir tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidi un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

24. Ministrijas padotībā ir:

24.1. Centrālā statistikas pārvalde;

24.2. Konkurences padome;

24.3. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

24.4. (svītrots ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 47);

24.5. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

24.6. (zaudējis spēku ar 01.07.2010.; sk. 29.punktu);

24.7. Būvniecības valsts kontroles birojs.

(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr. 377; MK 02.12.2014. noteikumiem Nr. 730)

25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

25.1. valsts akciju sabiedrībā "Privatizācijas aģentūra";

25.2. akciju sabiedrībā "Latvenergo";

25.3. sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs";

25.4. (svītrots ar MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.730);

25.5. sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs";

25.6. akciju sabiedrībā "Latvijas gāze";

25.7. akciju sabiedrībā "Rīgas siltums";

25.8. akciju sabiedrībā "Attīstības finanšu institūcija Altum" Attīstības finanšu institūcijas likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.

(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.377; MK 07.07.2015. noteikumiem Nr.374)

26. (Svītrots ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.697)

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumus Nr.238 "Ekonomikas ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 70.nr.; 2004, 15., 54.nr.; 2005, 12.nr.; 2006, 144., 176., 207.nr.; 2007, 102., 169., 188.nr.; 2008, 37.nr.).

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumus Nr.831 "Valsts būvinspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 205.nr.).

29. Šo noteikumu 24.6.apakšpunkts zaudē spēku 2010.gada 1.jūlijā.

30. Ar 2010.gada 1.jūliju atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumus Nr.694 "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 169.nr.; 2009, 204.nr.).

31. Ekonomikas ministrija kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, importa licences tērauda produktu ievešanai, uzraudzības dokumentus tekstilpreču ievešanai un iepriekšējās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei izsniedz līdz 2014. gada 30. septembrim.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.467 redakcijā)

32. (Svītrots ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 94)