1.pants. Administratīvā teritorija

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

2.pants. Apdzīvotā vieta

Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

(2) Valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.

4.pants. Administratīvās teritorijas

Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) apriņķos;

2) republikas pilsētās;

3) novados.

5.pants. Apriņķis

(1) Apriņķī iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas.

(2) Apriņķī ietilpstošos novadus un republikas pilsētas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima.

(3) Izveidojot vai likvidējot apriņķi, nosakot apriņķa administratīvo centru, kā arī grozot apriņķa robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

8.pants. Novada teritoriālais iedalījums

(1) Novada teritoriju iedala šādās vienībās:

1) novada pilsētās;

2) novada pagastos.

(2) Novadam var nebūt novada teritoriālā iedalījuma.

(3) Ja novada teritorijā pirms novada izveidošanas administratīvi teritoriālās reformas laikā ir bijusi vairāk nekā viena vietējā pašvaldība, novadā apvienotās pašvaldības uzskatāmas par novada teritoriālajām vienībām — novada pilsētām vai pagastiem.

(4) Novada dome var grozīt attiecīgā novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja līdz ar to netiek grozīta novada robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

8.¹ pants. Administratīvās teritorijas robežas grozīšana

Administratīvās teritorijas robežu var grozīt Ministru kabinets, ja:

1) robežas grozīšanas rezultātā republikas pilsēta, novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citam novadam vai republikas pilsētai un

2) pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robeža tiek grozīta, ir pieņēmušas lēmumu atbalstīt attiecīgās administratīvās teritorijas robežas grozīšanu.

(26.03.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2015.)

9.pants. Apdzīvoto vietu veidi

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas;

2) ciemi;

3) viensētas.

10.pants. Pilsētas

(1) Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

(2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženier-infrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju.

(3) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kurās ir mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(4) Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un attiecīgā novada domes lēmumu.

(5) Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija, pilsētas robežu nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

11.pants. Ciemi

(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

(2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

(3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.

12.pants. Viensēta

Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.

13.pants. Administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumi

Nosaukumu apriņķim, republikas pilsētai, novadam, novada pilsētai un novada pagastam piešķir, kā arī šīs administratīvās teritorijas un novadu teritoriālā iedalījuma vienības pārdēvē ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

14.pants. Ciemu un viensētu nosaukumi

(1) Nosaukumus ciemiem piešķir un ciemus pārdēvē attiecīgā novada dome.

(2) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome. Numuru vai nosaukumu piešķiršanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām.

(3) Lēmumu par nosaukumu vai numuru piešķiršanu, maiņu vai apstiprināšanu attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

(4) Apstiprinātie nosaukumi viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām, kā arī ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā — novada pilsētā vai novada pagastā — nedrīkst atkārtoties.

15.pants. Nosaukumu piešķiršanas nosacījumi

(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, maina vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.

(2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestāde, dzelzceļa stacija, lidlauks vai osta, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darbdienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares.

16.pants. Adresācijas sistēmas pamats

Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas pamats.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.).

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos rajona pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās pašvaldības domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām vietējām pašvaldībām, kuras saskaņā ar šo pārejas noteikumu 10.punktu izveido novadu, kā arī uz tām pagastu vai pilsētu ar lauku teritoriju pašvaldībām, kuras pārveido par novadu atbilstoši šajā likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Šajā gadījumā attiecīgā novada pašvaldība triju darbdienu laikā pēc novada domes pirmās sēdes publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par novada pašvaldības darbības uzsākšanu.

4. Šā likuma 6.panta pirmās daļas un 7.panta pirmās daļas noteikumi par Ministru kabineta atzinumu un pašvaldību lēmumu izvērtēšanu piemērojami ar 2009.gada 1.jūliju. Līdz 2009.gada 1.jūlijam šajās normās minētās darbības veic, nodrošinot pēctecīgu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un konsultējoties ar vietējām pašvaldībām un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

5. Līdz 2009.gada 1.jūlijam Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā likuma 7.panta otrās daļas 3., 4. un 5.punkta noteikumiem kopumā, atsevišķi vai jebkurā to kombinācijā, tomēr atbilst pārējiem šajā minētā panta daļā ietvertajiem kritērijiem.

6. (Izslēgts ar 28.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.02.2010.)

7. Ja apvienošanās projekta sagatavošana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav uzsākta līdz 2008.gada 15.decembrim, tad apvienošanās projektu sagatavo novada administratīvajā teritorijā esošā pašvaldība, kuru pēc konsultācijām ar pārējām novada administratīvajā teritorijā esošajām pašvaldībām nosaka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Šai pašvaldībai piešķirama mērķdotācija Ministru kabineta noteikumos par mērķdotācijas piešķiršanas kārtību noteiktajā apmērā, aprēķinot to pēc novadu veidojošo pašvaldību skaita.

8. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;

2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;

3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.

9. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekti tiek sagatavoti, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus.

10. Vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Šādā gadījumā lēmumu par novada izveidošanu tā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.

11. Ja izveidotā novada domes pirmā sēde notiek līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienai, tad ar domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras un šajā gadījumā:

1) līdz novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes sēdi vada un lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” paraksta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs vai viņa norīkota amatpersona;

2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

12. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti.

13. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

14. Novada teritorijā vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri veic izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienā.

15. No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir:

1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;

2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).

15.¹ No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā izveidota 2009.gadā. Uz šo gadījumu attiecināms šo pārejas noteikumu 16.punkts.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

17. Jaunizveidotās republikas pilsētas kā republikas pilsētu pašvaldības darbību uzsāk 2009.gada 1.jūlijā.

18. Līdz 2009.gada 1.jūlijam administratīvās teritorijas statusu saglabā rajoni, kā arī rajona pilsētas un pagasti, izņemot šo pārejas noteikumu 3.punkta otrajā teikumā minēto gadījumu.

19. Ministru kabinets, izvērtējis vietējo pašvaldību lēmumus, līdz 2010.gada 1.janvārim sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par pilsētas ar lauku teritoriju sadalīšanu novada pilsētā un novada pagastā vai pilsētas lauku teritorijas pievienošanu esošajam novada pagastam. Līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai pilsētās ar lauku teritoriju pilsētas teritorija pielīdzināma novada pilsētai, bet pilsētas lauku
teritorija — novada pagastam.

20. Līdz republikas pilsētu robežu aprakstu apstiprināšanai līdzšinējo republikas pilsētu — Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Rēzeknes un Jūrmalas, kā arī Valmieras un Jēkabpils pilsētas faktiskās robežas uzskatāmas par šā likuma 1.pielikumā minēto attiecīgo republikas pilsētu robežām. Līdz novadu robežu aprakstu apstiprināšanai šā likuma 2.pielikumā minēto novadu faktiskās robežas veido novadā ietilpstošo pilsētu un pagastu tie robežu posmi, kuri ir kopīgi ar blakus esošo novadu vai republikas pilsētu vai ir posms no valsts robežas.

21. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas likumā noteiktajās republikas pilsētu un novadu administratīvajās teritorijās.

22. Lai nodrošinātu 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tajos novados, kuros nav pabeigta novadu izveidošana, pašvaldībām apvienojoties saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu, līdz 2009.gada 31.janvārim vietējo pašvaldību domes (padomes) sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada novadā pēc iedzīvotāju skaita lielākās (atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem) vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs. Šajā gadījumā:

1) novada vēlēšanu komisiju izveido un tā darbojas saskaņā ar likumu, kas reglamentē pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;

2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa norīkota persona;

3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžeta līdzekļiem finansē visas vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam attiecīgās pašvaldības teritorijā.

23. Ja deputātu kopsapulce šo pārejas noteikumu 22.punktā noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada 31.janvārim neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

24. Ministru kabinets:

1) līdz 2013.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par apriņķu izveidošanu;

2) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

25. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai vai atzīšanai par spēku zaudējušiem, bet ne ilgāk par 2009.gada 1.oktobri piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.95 “Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai”;

2) 2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 “Adresācijas noteikumi”;

3) 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.326 “Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu”;

4) 2008.gada 18.marta noteikumi Nr.191 “Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”.

26. Pārejas noteikumu 15.¹ punktā noteikto normu izpilde tiek nodrošināta gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprinātā finansējuma apmērā.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)