1. pants. Administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

(30.09.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.1993.)

2. pants. Latvijas Republika sastāv no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales; to iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) apriņķos;

2) rajonos;

3) republikas pilsētās.

Savukārt Latvijas rajonus, iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) rajonu pilsētās;

2) pagastos;

3) novados.

Rīgas pilsēta ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

(27.10.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

3. pants. Rajonu pilsētām var būt lauku teritorijas.

Rajona pilsētas lauku teritorija ir zeme, kuru ilgstoši izmanto lauksaimnieciskai darbībai un kura administratīvi ir pakļauta rajona pilsētas pašvaldībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.1994. likumu, kas stājas spēkā 05.11.1994.)

3.¹ pants. Apriņķu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, to robežas groza Saeima ar likumu.

Apriņķu kategorijā var ieskaitīt teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.

(28.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

4. pants. Republikas pilsētu un rajonu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, to robežas groza un rajonu administratīvos centrus nosaka Saeima ar likumu. Likumprojektam par republikas pilsētu vai rajonu administratīvo teritoriju izveidošanu, likvidēšanu, robežu grozīšanu vai rajonu administratīvo centru noteikšanu ir jāpievieno Ministru kabineta atzinums un ieinteresēto pašvaldību lēmumi.

Pašvaldības var rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par nepieciešamību izveidot vai likvidēt republikas pilsētu vai rajonu administratīvās teritorijas, grozīt to robežas vai noteikt rajonu administratīvos centrus.

(30.09.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.1993.)

5. pants. Republikas pilsētu kategorijā var ieskaitīt pilsētas ar attīstītu rūpniecību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu un sociālo aprūpi, ja šajās pilsētās ir ne mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

Atsevišķos gadījumos republikas pilsētu kategorijā var ieskaitīt pilsētas, kurās ir mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem kritērijiem.

7. pants. Rajonu pilsētu kategorijā var ieskaitīt apdzīvotas vietas, kuras ir kultūras un ražošanas centri ar attīstītu sociālo infrastruktūru un komunālo saimniecību un kurās ir ne mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

Atsevišķos gadījumos rajonu pilsētu kategorijā var ieskaitīt apdzīvotās vietas, kurās ir mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem kritērijiem.

8. pants.

(Izslēgts ar 27.10.1994. likumu, kas stājas spēkā 05.11.1994.)

9. pants. Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidoti materiāli priekšnoteikumi teritorijas apdzīvošanai.

10. pants. Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas,

2) lauku apdzīvotās vietas.

Lauku apdzīvotās vietas ir:

1) ciemi,

2) viensētas.

11. pants. Ciemu kategorijā var ieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies vai tiek plānota koncentrēta apbūve un kurās dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji. Ciemu robežas nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Lai lauku apdzīvoto vietu ieskaitītu ciemu kategorijā, vietējās pašvaldības dome (padome), kuras teritorijā atrodas attiecīgā lauku apdzīvotā vieta:

1) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā pamato nepieciešamību lauku apdzīvoto vietu ieskaitīt ciemu kategorijā;

2) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā pamato ierosināto ciema nosaukumu;

3) pieņem lēmumu par ciema statusa piešķiršanu lauku apdzīvotajai vietai;

4) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka izveidojamā ciema robežas.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šajā pantā minētajam nosaka Aizsargjoslu likums.

(28.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

12. pants. Ciemus ieskaita pilsētu kategorijā vai izslēdz no tās Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem. Apdzīvotās vietas ieskaita ciemu kategorijā vai izslēdz no tās attiecīgā rajona pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome.

(Otrā daļa izslēgta ar 28.09.2006. likumu.)

(30.09.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

13. pants. Viensētas ir savrupas lauku sētas.

14. pants. Nosaukumus administratīvajām teritorijām, to teritoriālajam dalījumam, apdzīvotajām vietām, kā arī nosaukumus ielām, zemesgabaliem un ēkām piešķir vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus, kā arī vietējo iedzīvotāju domas.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2001.)

15. pants.

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2001.)

16. pants. Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta un telegrāfa iestādes, kā arī dzelzceļa stacijas, lidlauki un ostas, par to jāinformē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgas nozares.

(30.09.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.1993.)

17. pants. Nosaukumus apriņķiem republikas pilsētām un rajoniem piešķir, kā arī republikas pilsētas un rajonus pārdēvē Saeima ar likumu.

Likumprojektam par nosaukumu piešķiršanu republikas pilsētām vai rajoniem vai par republikas pilsētu un rajonu pārdēvēšanu ir jāpievieno Ministru kabineta atzinums un ieinteresēto pašvaldību lēmumi. Pašvaldības var rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par to, kāds nosaukums piešķirams republikas pilsētai vai rajonam, vai arī par nepieciešamību pārdēvēt republikas pilsētu vai rajonu.

(30.09.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

19. pants. Nosaukumus viensētām, zemesgabaliem un ēkām apstiprina, numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome (padome). Lēmumu par nosaukumu vai numuru apstiprināšanu, piešķiršanu vai pārdēvēšanu attiecīgās pašvaldības dome (padome) divu nedēļu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

Apstiprinot nosaukumus viensētām, zemesgabaliem un ēkām, kā arī piešķirot tos ielām, vienā administratīvajā teritorijā viena un tā pati adrese nedrīkst atkārtoties.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2001.)

21. pants.

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2001.)

22. pants.

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2001.)

(28.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

1. Šā likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā minētos apriņķus izveido līdz 2010.gada 1.janvārim.

2. Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par apriņķu administratīvo teritoriju izveidošanu un likumprojektu par apriņķu pašvaldībām.