Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.276

Rīgā 2008.gada 15.aprīlī (prot. Nr.24 29.§)
Dzīvnieku, savvaļas augu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka briežu dzimtas dzīvnieku, trušu, mežacūku, strausu, fazānu, gaļas baložu, paipalu, kā arī zivju, vēžu, molusku audzēšanas kārtību īpaši šim nolūkam mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs un savvaļas augu, sēņu un no tiem iegūto produktu aprites kārtību, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību.

2. Operators (jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo, sagatavo vai importē no kādas trešās valsts bioloģiskās lauksaimniecības produktus, lai tos pārdotu, vai kas pārdod šādus produktus) ievieš savā uzņēmumā Eiropas Par­lamenta un Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas Nr. 2092/91 par lauk­saimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk - regula Nr. 2092/91) 8. un 9.pantā noteikto kontroles sistēmu un ievēro III pielikuma prasības.

3. Šo noteikumu kontroli un uzraudzību atbilstoši regulas Nr. 2092/91 III pielikumam un normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uz­raudzības un kontroles kārtību nodrošina kontroles institūcijas, kas bioloģiskās lauksaimniecības produktu un bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes ražotnes sertificēšanai ir akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN 45011:2004 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām" un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vai kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts kontroles institūcija, kuras darbību apstiprinājis Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši regulas Nr. 2092/91 9.panta 5.punktam (turpmāk - kontroles institūcija).

II. Dzīvnieku izcelsmes produkcijas ražošanas principi

4. Bioloģiskajā lauksaimniecībā dzīvniekus audzē, transportē un kauj saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasībām, kā arī ievērojot regulas Nr. 2092/91 nosacījumus.

5. Saimniecību par bioloģisko saimniecību pārveido saskaņā ar regulas Nr. 2092/91 I pielikuma A daļu, ņemot vērā noteiktos pārejas periodus, lai no­drošinātu dzīvnieku barošanā izmantojamo augu un augu produktu atbilstību bioloģiskās ražošanas prasībām.

6. Ja visu saimniecību par bioloģisko saimniecību pārveido vienlaikus, tad ir noteikts 24 mēnešu pārejas periods. Pārejas periods attiecināms gan uz saim­niecībā esošajiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, gan uz zemi ar nosacījumu, ka dzīvnieku ēdināšanā izmanto barību, kas iegūta saskaņā ar regulas Nr. 2092/91 prasībām.

7. Saimniecībā var turēt arī citu sugu dzīvniekus, kurus neaudzē saskaņā ar regulas Nr. 2092/91 nosacījumiem, ja tos tur ēkās, uz zemesgabaliem un ūdenstilpēs, kas ir atdalītas no ēkām, zemesgabaliem un ūdenstilpēm, kurās au­dzē dzīvniekus saskaņā ar šiem noteikumiem. Saimniecības daļa, kurā bioloģiski audzē dzīvniekus, atbilst regulas Nr. 2092/91 6.pantā un I pielikumā noteiktajām prasībām.

8. Saimniecībā izmantotais organiskā mēslojuma daudzums gadā saskaņā ar regulas Nr. 2092/91 VII pielikumu nepārsniedz 170 kg slāpekļa. Maksimālais dzīvnieku skaits saimniecībā uz hektāru nepārsniedz 1,7 dzīvnieku vienības, tas ir:

8.1. pieci briežu dzimtas dzīvnieki;

8.2. septiņas mežacūkas;

8.3. 16 strausu;

8.4. 230 fazānu;

8.5. 580 paipalu;

8.6. 580 gaļas baložu.

9. Dzīvnieku novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai izmanto lī­dzekļus, kas minēti regulas Nr. 2092/91 II pielikuma E daļā. Šis nosacījums neattiecas uz akvakultūras dzīvnieku novietņu un iekārtu tīrīšanu un dezinfekciju.

10. Operators nodrošina dzīvnieku uzskaiti un identificēšanu atbilstoši regulas Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 6.3.apakš­punkta prasībām un III pie­likuma A daļas 2.punkta prasībām.

III. Briežu dzimtas dzīvnieku, mežacūku, trušu un no tiem iegūto produktu aprite

11. Briežu dzimtas dzīvniekus, mežacūkas, trušus un no tiem iegūtos produktus realizē ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja attiecīgie dzīvnieki ir dzimuši un audzēti bioloģiskajā saimniecībā vai bioloģiskās lauksaimniecības statusa iegūšanai ievērots šāds pārejas periods:

11.1. briežu dzimtas dzīvniekiem - ne mazāk kā 12 mēneši un vismaz trīs ceturtdaļas no to dzīves ilguma;

11.2. mežacūkām - seši mēneši;

11.3. trušiem - seši mēneši.

12. Ja ganāmpulku veido pirmo reizi vai to atjauno un ja briežu dzimtas dzīvnieki, mežacūkas un truši, kas audzēti atbilstoši šiem noteikumiem, nav pieejami, kontroles institūcija var atļaut ievest dzīvniekus no konvencionālām saimniecībām.

13. Ganāmpulka uzlabošanai vai atjaunošanai kontroles institūcija var at­ļaut gada laikā bioloģiskajā saimniecībā ievest no konvencionālajām saim­niecībām:

13.1. līdz 20 % pieaugušu trušu no pamatganāmpulka dzīvnieku skaita;

13.2. līdz 10 % pieaugušu briežu dzimtas dzīvnieku no pamatganāmpulka dzīvnieku skaita;

13.3. līdz 20 % pieaugušu mežacūku no pamatganāmpulka dzīvnieku skaita.

14. Briežu dzimtas dzīvniekus, mežacūkas un trušus ēdina atbilstoši regulas Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 4.punktā noteiktajām prasībām.

15. Jaundzīvniekus ēdina ar dabisku pienu:

15.1. briežu dzimtas dzīvniekus - ne mazāk kā 90 dienu;

15.2. broileru trušus un to krustojumus - ne mazāk kā 45 dienas;

15.3. pārējo šķirņu trušus - ne mazāk kā 60 dienu;

15.4. mežacūkas - ne mazāk kā 40 dienu.

16. Slimos briežu dzimtas dzīvniekus, mežacūkas un trušus nodrošina ar veterinārmedicīnisko aprūpi un veterināro zāļu lietošanā ievēro regulas Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 5.punktā noteiktās prasības.

17. Briežu dzimtas dzīvniekiem, mežacūkām un trušiem aizliegts izmantot mākslīgās pavairošanas metodi - embriju pārstādīšanu.

18. Dzīvnieku minimālais kaušanas vecums ir:

18.1. 15 mēnešu - briežu dzimtas dzīvniekiem;

18.2. deviņi mēneši - mežacūkām;

18.3. četri mēneši - trušiem.

19. Briežu dzimtas dzīvniekus un mežacūkas audzē saskaņā ar nor­matīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvi vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtību iežogotās platībās.

20. Mežacūkas norobežo no saimniecībā audzētiem citu sugu dzīv­niekiem.

21. Trušu audzēšanā ievēro šādas prasības:

21.1. trušus tur aplokos, aizgaldos un sprostos;

21.2. jauntrušus (2-6 mēnešus veci truši) netur sprostos;

21.3. trušus aizliegts turēt tikai uz režģu grīdām. Sprostos vismaz viena trešdaļa no grīdas platības ir ar cieto segumu un pakaišiem;

21.4. ja trušus audzē grupās, grupas lielums atkarīgs no dzīvnieku attīs­tības pakāpes un attiecīgās šķirnes (tai skaitā uzvedības īpatnībām, taču vienā sprostā atļauts turēt ne vairāk par 25 dzīvniekiem);

21.5. trušu mītnēs nodrošina vismaz šādu minimālo grīdas platību uz vienu dzīvnieku:

21.5.1. 0,5 m2 - vaislas dzīvniekiem;

21.5.2. 0,6 m2 - mātītēm ar trusēniem;

21.5.3. 0,3 m2 - jauntrušiem un nobarojamiem trušiem, turot tos grupās;

21.6. atbilstoši trušu šķirnei nodrošina optimālo sprostu augstumu:

21.6.1. ne mazāku par 0,5 m - mazajām šķirnēm;

21.6.2. ne mazāku par 0,7 m - vidējām un lielajām šķirnēm;

21.7. ik pēc četriem mēnešiem trušu aplokus, sprostus un nojumes pilnībā iztīra, dezinficē un uz mēnesi atbrīvo no dzīvniekiem;

21.8. ja saimniecībā vakcinē trušus pret miksomatozi un hemorāģisko sep­ticēmiju, to veic praktizējošs veterinārārsts.

22. No briežu dzimtas dzīvniekiem, mežacūkām un trušiem iegūtos produktus iesaiņo, transportē un uzglabā saskaņā ar regulas Nr. 2092/91 III pie­likuma prasībām.

IV. Strausu, fazānu, gaļas baložu, paipalu un no tiem iegūto produktu aprite

23. Strausus, fazānus, gaļas baložus, pai­palas un no tiem iegūtos pro­duktus realizē ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja:

23.1. minētie putni inkubēti bioloģiskajā saimniecībā;

23.2. minētie putni bioloģiskajā saimniecībā ievesti:

23.2.1. strausi - līdz 60 dienu vecumam, un tie audzēti atbilstoši šo notei­kumu prasībām vismaz 10 mēnešu;

23.2.2. paipalas, fazāni, gaļas baloži - līdz triju dienu vecumam, un tie audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām vismaz:

23.2.2.1. 10 nedēļu - gaļas ieguvei;

23.2.2.2. sešas nedēļas - olu ieguvei.

24. Ja ganāmpulku veido pirmo reizi vai to atjauno un šo noteikumu 23.punktā minētie atbilstoši šiem noteikumiem audzētie putni nav pieejami, kontroles institūcija var atļaut ievest saimniecībā konvencionāli audzētus vaislas putnus. Šos putnus realizē bez norādes "Bioloģiskā lauksaimniecība".

25. Strausus, fazānus, gaļas baložus un paipalas ēdina atbilstoši regulas Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 4.punktā noteiktajām prasībām.

26. Strausu, fazānu, gaļas baložu un pai­palu minimālais kaušanas vecums ir:

26.1. 12 mēnešu - strausiem;

26.2. 30 dienu - gaļas baložiem;

26.3. pieci mēneši - fazāniem;

26.4. 42 dienas - paipalām.

27. Strausus, fazānus un gaļas baložus aizliegts turēt būros. Šis no­sacījums neattiecas uz paipalām.

28. Strausu, fazānu, gaļas baložu un pai­palu novietnes kopējā platība nepārsniedz 1600 m2.

29. Strausu novietnē nodrošina:

29.1. griestu augstumu - 3,0-3,2 m;

29.2. vismaz šādu minimālo grīdas platību:

29.2.1. četras līdz 90 dienas vecam strausam - 0,25-1,2 m2;

29.2.2. strausam, kas vecāks par 90 dienām, - 10 m2.

30. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokos, kuru:

30.1. garākā mala ir vismaz 60 m;

30.2. maksimālais žoga sieta acu izmērs nepārsniedz 55 x 55 mm.

31. Ja strausus audzē grupās, tad vienā grupā tur ne vairāk kā 40 strausu.

32. Paipalu novietnē nodrošina vismaz šādu minimālo grīdas platību:

32.1. 0,10 m2 - līdz trīs nedēļas vecai pai­palai;

32.2. 0,15 m2 - trīs līdz astoņas nedēļas vecai paipalai;

32.3. 0,22 m2 - par astoņām nedēļām vecākai paipalai.

33. Fazānus un gaļas baložus audzē novietnēs ar voljēru, nodrošinot:

33.1. 1 m3 minimālo platību fazānam;

33.2. 0,25 m2 minimālo grīdas platību gaļas balodim.

34. Gaļas baložu un fazānu novietnēs ierīko laktas un ligzdu pamatnes.

35. No putniem iegūtos produktus iesai­ņo, transportē un uzglabā saskaņā ar regulas Nr. 2092/91 III pielikuma prasībām.

V. Zivju, vēžu, molusku audzēšana īpaši šim nolūkam mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs un no tiem iegūto produktu aprites kārtība

36. Zivis, vēžus, moluskus (turpmāk - akvakultūras dzīvnieki) un no tiem iegūtos produktus realizē ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja:

36.1. ūdenstilpei izmantotā platība vismaz gadu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību atbilst regulas 2092/91 I pielikuma A daļas nosacījumiem;

36.2. akvakultūras dzīvnieki ir audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām ne mazāk kā divas trešdaļas no savas dzīves.

37. Akvakultūras dzīvniekus aizliegts audzēt baseinos, rezervuāros vai tvertnēs, kuras gatavotas no mākslīgiem materiāliem (piemēram, betona un poliestera), izņemot šo noteikumu 38.punktā minētos gadījumus.

38. Akvakultūras dzīvniekus atļauts turēt no mākslīgiem materiāliem gatavotos baseinos:

38.1. mazuļu piebarošanai:

38.1.1. karpveidīgo zivju mazuļus - līdz 8 nedēļu vecumam;

38.1.2. lašveidīgo zivju mazuļus - līdz 12 nedēļu vecumam;

38.1.3. vēžu mazuļus - līdz 12 nedēļu vecumam;

38.2. ja minētie dzīvnieki paredzēti realizācijai un tos nebaro.

39. Akvakultūras dzīvnieku mākslīgās dzimumnobriešanas un gametu attīstības stimulēšanai aizliegts izmantot hormonus.

40. Ja vaislas materiāls, kas audzēts atbilstoši šiem noteikumiem, nav pieejams, tad ar kontroles institūcijas atļauju var iegādāties konvencionālu vaislas materiālu.

41. Triploīdus un ģenētiski modificētus akvakultūras dzīvniekus aizliegts audzēt kā bioloģiskās lauksaimniecības produktus.

42. Aizliegts veikt mākslīgu akvakultūras dzīvnieku dzimumu maiņu.

43. Akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā izmanto barību, kas sastāv no:

43.1. bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtām izejvielām;

43.2. izejvielām, kas iegūtas bioloģiskajos dīķos, kuros tiek audzēti akvakultūras dzīvnieki.

44. Akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā aizliegts izmantot:

44.1. augšanas regulatorus;

44.2. ēstgribas stimulētājus;

44.3. antioksidantus;

44.4. konservantus;

44.5. krāsvielas;

44.6. urīnvielu;

44.7. aminoskābes;

44.8. barību un barības piedevas, kuru sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi vai kuru ražošanā tie ir izmantoti;

44.9. konvencionālos barības maisījumus un antibiotikas;

44.10. barību, kas iegūta no tās pašas akvakultūras dzīvnieku sugas.

45. Ja nepieciešama papildu piebarošana, drīkst izmantot atbilstoši šo noteikumu prasībām audzētu akvakultūras dzīvnieku proteīnu, kas iegūts no citām akvakultūras dzīvnieku sugām un kas veido līdz 50 % no attiecīgo dzīvnieku masas.

46. Operators saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu un sadarbībā ar praktizējošu veterinārārstu nodrošina infekcijas slimību kontroli un uzraudzības pasākumus.

47. Operators nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam par akvakultūras dzīvnieku pēkšņu nobeigšanos vai vairāku akvakultūras dzīvnieku vienlaicīgu saslimšanu, kā arī ja ir aizdomas par saslimšanu ar infekcijas slimībām.

48. Slimajiem akvakultūras dzīvniekiem nodrošina veterinārmedicīnisko aprūpi un, lietojot veterinārās zāles, ievēro regulas Nr. 2092/91 I pielikuma B da­ļas 5.punktā minētos nosacījumus.

49. Dīķa dezinfekcijai izmanto nedzēsto kaļķi un ultravioleto starojumu. Dezinficē tikai nosusinātus dīķus.

50. Dīķa mēslošanā izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtus cietos kūtsmēslus, bet ne vairāk par 25 kg slāpekļa tīrvielā uz vienu ūdenstilpes ierīkošanai izmantotu platības hektāru.

51. Akvakultūras dzīvniekus un no tiem iegūtos produktus pārvadā saska­ņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvnieku un akvakultūras produktu pārvadāšanā.

52. Akvakultūras dzīvnieku audzēšanā un transportēšanā aizliegts izmantot hormonus, stimulatorus un nomierinošus līdzekļus.

53. Akvakultūras dzīvniekus 48 stundas pirms transportēšanas nebaro.

54. Pirms nonāvēšanas akvakultūras dzīvniekus apdullina un nekavējoties nonāvē.

55. Uz akvakultūras dzīvnieku audzēšanai izmantotajām iekārtām radušos apaugumus noņem mehāniski vai ar liesmu.

VI. Savvaļas augu, sēņu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība

56. Savvaļas augus, sēnes un no tiem iegūtos produktus realizē ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja augu ievākšanai izmantotajai platībai ir ievērots 36 mēnešu pārejas periods atbilstoši regulas Nr. 2092/91 I pielikuma A daļas 4.punkta prasībām, un tos fasē, transportē un uzglabā saskaņā ar regulas Nr. 2092/91 III pielikumu.

57. Pārejas periodu var saīsināt vai pagarināt kontroles institūcija saskaņā ar regulas Nr. 2092/91 I pielikuma A daļas 1.2., 1.3. un 1.4.apakšpunktu.

58. Savvaļas augus un sēnes ievāc operatora īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošos mežos vai lauksaimniecībā izmantojamas un neizmantojamas zemes platībās.

59. Operators sniedz kontroles institūcijā apliecinājumu, ka ievākšanai paredzētie savvaļas augi un sēnes nav iekļautas normatīvos aktos par īpaši aizsargājamām un ierobežoti izmantojamām īpaši aizsargājamām sugām.

60. Savvaļas augu un sēņu ievākšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās notiek, ievērojot šos noteikumus un normatīvos aktus par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidi, aizsardzību un izmantošanu.

61. Ja operators ir paredzējis apstrādāt savvaļas produktu ievākšanas platības ar mēslošanas, augsnes ielabošanas, augu aizsardzības līdzekļiem, kas nav minēti regulas Nr. 2092/91 II pielikumā, viņš paziņo kontroles institūcijai ne vēlāk kā četras nedēļas pirms plānotās apstrādes.

62. Iekārtu un trauku dezinfekcijai izmanto mehāniskos līdzekļus vai liesmu, kā arī līdzekļus, kas minēti regulas Nr. 2092/91 II pielikuma E daļā.

VII. Noslēguma jautājums

63. Atzīt par spēku zaudējušiem:

63.1. Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumus Nr.738 "Prasības trušu bioloģiskajai audzēšanai, turēšanai, kaušanai un transportēšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 136.nr.);

63.2. Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumus Nr.197 "Noteikumi par bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku audzēšanu un no tiem iegūto produktu aprites un kontroles kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 49.nr.).

Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dzīvnieku, savvaļas augu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 276Pieņemts: 15.04.2008.Stājas spēkā: 19.04.2008.Zaudē spēku: 24.10.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 61, 18.04.2008.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
174138
19.04.2008
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)