Ministru kabineta noteikumi
  Nr.738
  Rīgā 2004.gada 24.augustā (prot.
  Nr.50 32.§)
  Prasības trušu
  bioloģiskajai audzēšanai, turēšanai, kaušanai un
  transportēšanai
  Izdoti saskaņā
  arMinistru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas
  3.punktu
   
  1. Noteikumi nosaka prasības
  trušu bioloģiskajai audzēšanai, turēšanai, kaušanai un
  transportēšanai.
  2. Bioloģiskajā lauksaimniecībā trušus audzē saskaņā ar
  normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku labturības
  prasībām, kā arī ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes
  1991.gada 24.jūnija Regulu Nr. 2092/91 par lauksaimniecības
  produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par lauksaimniecības
  produktiem un pārtikas produktiem un tās grozījumiem (turpmāk -
  regula Nr. 2092/91).
  3. Saimniecību par bioloģisko saimniecību pārveido saskaņā
  ar regulas Nr. 2092/91 I pielikuma A daļu, ņemot vērā
  noteiktos pārejas periodus, lai nodrošinātu trušu barošanā
  izmantojamo augu un augu produktu, kā arī attiecīgās zemes
  platības (kurā audzē minētos augus) atbilstību bioloģiskās
  ražošanas prasībām.
  4. Ja trušus audzē saskaņā ar regulā Nr. 2092/91 un šajos
  noteikumos minētajām prasībām, par bioloģiskiem produktiem
  uzskata:
  4.1. jauntrušus, kas dzimuši
  bioloģiskajā saimniecībā;
  4.2. trušus, kas vismaz sešus mēnešus nodzīvojuši
  bioloģiskajā saimniecībā.
  5. Ja vienlaikus visu
  saimniecību pārveido par bioloģisko saimniecību, nosaka kopējo
  pārejas periodu - 24 mēnešus. Pārejas periods attiecināms
  gan uz saimniecībā esošajiem trušiem un to pēcnācējiem, gan uz
  zemi ar nosacījumu, ka trušus baro tikai ar attiecīgajā
  saimniecībā iegūtu barību.
  6. Saimniecībā var turēt arī citus dažādu sugu dzīvniekus,
  kurus neaudzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas prasībām, bet
  tikai tādā gadījumā, ja tos tur ēkās un zemesgabalos, kas ir
  atdalīti no tām ēkām un zemesgabaliem, kuros audzē trušus saskaņā
  ar šiem noteikumiem. Saimniecības daļa, kurā bioloģiski audzē
  trušus, atbilst regulas Nr. 2092/91 6.pantā un I pielikumā
  noteiktajām prasībām.
  7. Ja trušu ganāmpulku veido pirmo reizi vai to atjauno un
  bioloģiski audzēti truši nav pieejami, kontroles institūcija
  (Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināta kontroles
  institūcija, kas akreditēta bioloģiskās lauksaimniecības jomā
  atbilstoši standartam EN 45011) var atļaut ievest
  saimniecībā:
  7.1. trusēnus pēc to
  atšķiršanas;
  7.2. vaislas materiālu.
  8. Ganāmpulka uzlabošanai vai
  atjaunošanai kontroles institūcija var atļaut gada laikā
  bioloģiskajā saimniecībā ievest no parastajām lopkopības
  saimniecībām līdz 20 % negrūsnu trušu mātīšu un 20 %
  trušu tēviņu no kopējā trušu skaita, ja bioloģiski audzēti truši
  nav pieejami.
  9. Ar kontroles institūcijas atļauju šo noteikumu 8.punktā
  minēto procentuālo īpatsvaru var palielināt līdz 40 %, ja:
  9.1. saimniecību būtiski
  paplašina;
  9.2. tiek mainīta trušu šķirne;
  9.3. notiek specializācija jaunā lopkopības nozarē;
  9.4. šķirņu izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta.
  10. Trušu mātītei nepieļauj vairāk
  par četriem metieniem gadā.
  11. Trusēnus no mātēm atšķir ne agrāk kā:
  11.1.  45 dienu vecumā -
  broileru trušus un to krustojumus;
  11.2.  60 dienu vecumā - pārējo šķirņu trušus.
  12. Augstas dzīvnieku
  mirstības, veselības stāvokļa vai katastrofu izraisīto apstākļu
  dēļ kontroles institūcija var atļaut atjaunot ganāmpulku vai
  izveidot to no jauna.
  13. Barība atbilst visām trušu uzturam noteiktajām prasībām
  dažādos attīstības posmos. Piespiedu ēdināšana ir
  aizliegta.
  14. Trušus ēdina tikai ar bioloģiski audzētu barību, kas
  ražota tajā pašā saimniecībā, vai, ja tas nav iespējams, ar
  barību, kas ražota citās saimniecībās, kuras atbilst regulā
  Nr. 2092/91 noteiktajām prasībām.
  15. Barības devas sastāvā drīkst būt līdz 30 % no
  pārejas periodā iegūtās barības. Ja pārejas periodā iegūtā barība
  ir no tās pašas saimniecības, šo attiecību drīkst paaugstināt
  līdz 70 %.
  16. Trušu dienas barības devas sausnas sastāvā iekļauj
  vismaz 60 % rupjās lopbarības (siens, salmi, zariņbarība),
  kā arī svaigu vai žāvētu (apvītinātu) lopbarību (zāle, sakņaugi
  un to lapas, siens, skābsiens vai skābbarība).
  17. Kontroles institūcija var atļaut trušu ēdināšanā iekļaut
  līdz 10 % parastās lopbarības, rēķinot no barības sausnas
  gadā, ja nepieciešamajā daudzumā nav pieejama bioloģiski audzēta
  lopbarība.
  18. Kontroles institūcija, vienojoties ar Pārtikas un
  veterināro dienestu, uz ierobežotu laikposmu un īpaši noteiktā
  teritorijā var atļaut trušu ēdināšanai izmantot parasto barību,
  pārsniedzot noteikto procentuālo daļu, ja ārkārtēju laikapstākļu
  radīto seku dēļ ir lopbarības ražas zudumi.
  19. Par barības piedevām un pārstrādes palīglīdzekļiem
  atļauts izmantot tikai regulas Nr. 2092/91 II pielikuma D daļas
  1.5. un 3.1.apakšpunktā minētos produktus.
  20. Parastās lauksaimnieciskās izcelsmes barības sastāvdaļas
  atļauts izmantot trušu ēdināšanai tikai tādā gadījumā, ja tās ir
  minētas regulas Nr. 2092/91 II pielikuma C daļas 1.punktā un ir
  audzētas vai sagatavotas, neizmantojot ķīmiskās vielas.
  21. Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas (parastās vai
  bioloģiski ražotās) atļauts izmantot tikai tādā gadījumā, ja tās
  ir minētas regulas Nr. 2092/91 II pielikuma C daļas 2.punktā un
  atbilst šajā pielikumā noteiktajiem ierobežojumiem.
  22. Trušu ēdināšanai atļauts izmantot tikai regulas
  Nr. 2092/91 II pielikuma C daļas 3.punktā (minerālas
  izcelsmes barības sastāvdaļas) un D daļas 1.1. apakšpunktā
  (mikroelementi) un 1.2.apakšpunktā (vitamīni, provitamīni un
  ķīmiski noteiktas vielas ar līdzīgu iedarbību) norādītos
  produktus.
  23. Trušu ēdināšanai atļauts izmantot tikai regulas
  Nr. 2092/91 II pielikuma D daļas 1.3.apakšpunktā
  (fermenti), 1.4.apakšpunktā (mikroorganismi), 1.5.apakšpunktā
  (konservanti), 1.6.apakš-punktā (saistvielas, pretsalipes vielas
  un koagulanti), 1.7.apakšpunktā (antioksidanti), 1.8.apakšpunktā
  (skābbarības piedevas), 2.punktā (daži produkti, ko izmanto
  dzīvnieku ēdināšanai) un 3.punktā (barības pārstrādes
  palīgvielas) minētos produktus. Trušu ēdināšanai neizmanto
  antibiotikas, kokcidiostatus, zāles, augšanas stimulatorus vai
  jebkuras citas vielas, kas paredzētas augšanas vai ražošanas
  veicināšanai.
  24. Trušus aizliegts ēdināt ar barību, barības sastāvdaļām,
  barības maisījumiem, barības piedevām, barības pārstrādes
  palīgvielām un produktiem, kas ražoti, izmantojot ģenētiski
  modificētus organismus vai no tiem atvasinātus produktus.
  25. Ja trusis saslimst vai gūst traumu, to nekavējoties
  ārstē, ja nepieciešams, izo-lējot vai ievietojot atbilstošās
  telpās.
  26. Lietojot veterinārās zāles, ievēro regulas Nr. 2092/91
  I pielikuma B daļas 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6.,
  5.7. un 5.8.apakšpunktā minētos nosacījumus.
  27. Trušus pret miksomatozi un hemorāģisko septicēmiju
  vakcinē vienīgi praktizējošs veterinārārsts.
  28. Bioloģiski audzētus trušus atļauts pavairot, izmantojot
  arī mākslīgo apsēklošanu, taču citas mākslīgās pavairošanas
  metodes (piemēram, embriju pārstādīšana) ir
  aizliegtas.
  29. Ja trušus audzē grupās,
  grupas lielums ir atkarīgs no dzīvnieku attīstības pakāpes un
  attiecīgās šķirnes uzvedības īpatnībām, taču vienā sprostā
  atļauts turēt ne vairāk par 25 dzīvniekiem. Aizliegts trušus
  turēt apstākļos vai to ēdināšanai izmantot barību, kas var
  veicināt anēmiju.
  30. Bioloģiski audzētu trušu minimālais kaušanas vecums ir
  120 dienas.
  31. Trušus pārvadā, kā arī iekrauj un izkrauj ļoti uzmanīgi.
  Jebkāda alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms trušu
  transportēšanas vai tās laikā ir aizliegta.
  32. Pirms kaušanas un kaušanas laikā trušiem līdz minimumam
  samazina stresu.
  33. Trušu audzētājs nodrošina trušu uzskaiti, lai kontroles
  institūcija tos spētu identificēt:
  33.1. vaislas trušus - visos
  to audzēšanas posmos;
  33.2. pārējos trušus - sagatavošanas, pārvadāšanas un tirgū
  laišanas posmā.
  34. Trušu turēšanas apstākļi
  neierobežo dzīvnieku kustības, nerada tiem diskomfortu un
  ciešanas. Dzīvniekiem nodrošina iespēju brīvi piecelties,
  apgulties, atpūsties, piekļūt pie barības un ūdens.
  35. Trušus atļauts turēt aplokos, aizgaldos un sprostos, ja
  to platība atbilst trušu vajadzībām. Jauntrušus tur aplokos vai
  aizgaldos.
  36. Trušus var turēt ārā - aplokos vai pārvietojamos
  iežogojumos, ja laikapstākļi ir piemēroti trušu turēšanai
  ārā.
  37. Āra aplokos izveido nojumes, kur trušiem patverties no
  saules, lietus un vēja. Āra aplokos truši ir nodrošināti ar
  ganību zāli, zaļbarību vai citu sulīgo barību (skābbarība,
  sakņaugi), kā arī dzeramo ūdeni.
  38. Trušu mītnēs vismaz 10 stundas diennaktī ir nodrošināta
  gaisma.
  39. Trušu mītnēs nav atļauta trušu turēšana tikai uz režģu
  grīdām. Sprostos vismaz viena trešdaļa no grīdas platības ir ar
  cieto segumu un pakaišiem.
  40. Mītnēs minimālā grīdas platība uz dzīvnieku ir šāda:
  40.1. vaislas dzīvniekiem -
  0,5 m2;
  40.2. mātītēm ar trusēniem - 0,6 m2;
  40.3. jauntrušiem un nobarojamiem trušiem, turot tos grupās,
  - 0,3 m2.
  41. Optimālais sprostu augstums
  noteiktai trušu šķirnei ir šāds:
  41.1. mazajām šķirnēm - ne mazāks
  par 0,50 m;
  41.2. vidējām un lielajām šķirnēm - ne mazāks par 0,70 m.
  42. Ik pēc četriem mēnešiem
  trušu aplokus, sprostus un nojumes pilnībā iztīra, dezinficē un
  uz mēnesi atbrīvo no dzīvniekiem. Sprostu un nojumes tīrīšanai un
  dezinfekcijai atļauts izmantot lodlampas vai gāzes liesmu, kā arī
  līdzekļus, kas minēti regulas Nr. 2092/91 II pielikuma
  E daļā.
  43. Noteikumu 40. un 41.punkts stājas spēkā ar 2006.gada
  1.janvāri.
  Ministru prezidenta vietā -
  Ministru prezidenta biedrs
  A.Šlesers
  Zemkopības
  ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
  Redakcijas
  piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 28.augustu.