Ministru kabineta noteikumi Nr.197

Rīgā 2005.gada 22.martā (prot. Nr.15 19.§)

Noteikumi par bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku audzēšanu un no tiem iegūto produktu aprites un kontroles kārtību

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi nosaka bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku (zivju, vēžu, molusku) audzēšanas kārtību īpaši šim nolūkam mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs (turpmāk - dīķis) un no tiem iegūto produktu aprites un kontroles kārtību.

2. Bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus audzē saskaņā ar normatīvajos aktos par bioloģisko lauksaimniecību noteiktajām prasībām, kā arī ievērojot Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem un tās grozījumus (turpmāk - Padomes regula Nr. 2092/91).

3. Saimniecības, kuras audzē bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus, atbilst Padomes regulas Nr. 2092/91 6. un 7.pantā noteiktajām prasībām.

4. Šo noteikumu kontroli un uzraudzību nodrošina kontroles institūcija (Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināta kontroles institūcija, kas akreditēta saskaņā ar standartu LVS EN 45011:2004 L "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām") atbilstoši Padomes regulas Nr. 2092/91 8. un 9.pantā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību.

5. Operators uzskaita bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus un no tiem iegūtos produktus, lai nodrošinātu to izsekojamību.

6. Akvakultūras dzīvnieku sugas, kuras tiek audzētas bioloģiski, ir aizliegts tajā pašā saimniecībā audzēt konvencionāli.

7. Lai visa akvakultūras dzīvnieku audzēšanā un pārstrādē izmantotā platība atbilstu bioloģiskajai lauksaimniecībai un Padomes regulā 2092/91 noteiktajām prasībām, ir noteikts pārejas periods - viens gads, lai minētajā laikposmā nodrošinātu dīķu, tajos audzēto bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku un no tiem iegūto produktu atbilstību minētajām prasībām.

8. Ja akvakultūras dzīvniekus saimniecībā audzē gan bioloģiski, gan konvencionāli vai pāreja no konvencionālā audzēšanas veida uz bioloģisko audzēšanas veidu saimniecībā nenotiek vienlaikus, operators nodrošina, ka:

8.1. mākslīgi izveidotā ūdenstilpe, kurā akvakultūras dzīvnieki tiek audzēti bioloģiski, ir atdalīta no ūdenstilpes, kurā akvakultūras dzīvnieki tiek audzēti konvencionāli, un tos neietekmē konvencionāli audzētu akvakultūras dzīvnieku barības atliekas, medikamenti un tīrīšanas līdzekļi;

8.2. bioloģiski audzētu akvakultūras dzīvnieku barība, no tiem iegūtā gatavā produkcija, kā arī citas nepieciešamās vielas tiek turētas atsevišķi no produkcijas, kas iegūta no konvencionāli audzētiem akvakultūras dzīvniekiem, šo dzīvnieku barības un citu vielu glabātavām;

8.3. bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku audzēšanai izmantotā barība, kā arī tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir marķēti;

8.4. gan bioloģisko, gan konvencionālo audzēšanu dokumentē atbilstoši šo noteikumu 21.punktā minētajām prasībām.

9. Bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus aizliegts audzēt baseinos, rezervuāros vai tvertnēs, kuras gatavotas no mākslīgiem materiāliem (piemēram, betona, poliestera), izņemot šo noteikumu 10.punktā minētos gadījumus.

10. Bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus atļauts turēt no mākslīgiem materiāliem gatavotos baseinos:

10.1. mazuļu piebarošanai:

10.1.1. karpveidīgo zivju mazuļus - līdz astoņām nedēļām;

10.1.2. lašveidīgo zivju mazuļus - līdz 12 nedēļām;

10.1.3. vēžu mazuļus - līdz 12 nedēļām;

10.2. ja minētie dzīvnieki paredzēti realizācijai un tos nebaro.

11. Dīķim nodrošina atsevišķu ūdens padevi un noteci.

12. Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mākslīgai dzimumnobriešanas un gametu attīstības stimulēšanai aizliegts izmantot hormonus.

13. Saimniecība iegādājas bioloģiski audzētu akvakultūras dzīvnieku vaislas materiālu. Ja bioloģiski audzētais vaislas materiāls nav pieejams, tad ar kontroles institūcijas atļauju var iegādāties konvencionāli audzētu vaislas materiālu.

14. Konvencionāli audzēto akvakultūras dzīvnieku vaislas materiālu realizē kā bioloģiskās akvakultūras produktus, ja attiecīgie dzīvnieki laikposmā, kas nav mazāks par divām trešdaļām no viņu dzīves, ir audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām.

15. Triploīdus un ģenētiski modificētus akvakultūras dzīvniekus aizliegts audzēt kā bioloģiskās lauksaimniecības produktus.

16. Aizliegts veikt mākslīgu akvakultūras dzīvnieku dzimumu maiņu.

17. Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā izmanto barību, kas sastāv no:

17.1. bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtām izejvielām;

17.2. izejvielām, kas iegūtas bioloģiskajos dīķos, kuros tiek audzēti akvakultūras dzīvnieki.

18. Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā aizliegts izmantot:

18.1. augšanas regulatorus;

18.2. ēstgribas stimulētājus;

18.3. antioksidantus;

18.4. konservantus;

18.5. krāsvielas;

18.6. urīnvielu;

18.7. aminoskābes;

18.8. barību un barības piedevas, kuru sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi vai kuru ražošanā tie ir izmantoti;

18.9. konvencionālos barības maisījumus un antibiotikas;

18.10. barību, kas iegūta no tās pašas akvakultūras dzīvnieku sugas, kura tiek audzēta saimniecībā.

19. Ja nepieciešama papildu piebarošana, drīkst izmantot bioloģiski audzētu akvakultūras dzīvnieku proteīnu, kas iegūts no citām akvakultūras dzīvnieku sugām un kas veido līdz 50 % no attiecīgo dzīvnieku masas.

20. Barojot bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus, nodrošina, lai netiktu negatīvi ietekmēta apkārtējās vides bioloģiskā daudzveidība.

21. Operators reģistrācijas žurnālā norāda šādu informāciju:

21.1. akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā izmantotās barības veids, barības ražotājs un izbarotais daudzums;

21.2. iepirktā un pārdotā akvakultūras produkcija un tās daudzums;

21.3. saimniecībā izmantotie dezinfekcijas līdzekļi;

21.4. akvakultūras dzīvnieku slimību ārstēšana (diagnoze, ārstēšanas veids, ilgums un medikamentu ievadīšanas metode, lietoto medikamentu veids un devas, noteiktais zāļu izdalīšanās (karences) periods).

22. Šo noteikumu 21.punktā minētos datus glabā vismaz piecus gadus.

23. Operators saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu un sadarbībā ar praktizējošu veterinārārstu nodrošina infekcijas slimību kontroli un uzraudzības pasākumus.

24. Operators nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam par akvakultūras dzīvnieku pēkšņu nobeigšanos vai vairāku akvakultūras dzīvnieku vienlaicīgu saslimšanu, kā arī ja ir aizdomas par saslimšanu ar infekcijas slimībām.

25. Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku slimību profilaksei aizliegts izmantot veterinārās zāles un ķīmiski sintezētās vielas.

26. Veterinārās zāles un ķīmiski sintezētās vielas lieto ar praktizējoša veterinārārsta atļauju.

27. Ja bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ārstēšanai tiek lietotas veterinārās zāles, normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem noteikto zāļu izdalīšanās (karences) periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās (karences) periods normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem nav noteikts, bioloģiskajā lauksaimniecībā tas ir divas nedēļas.

28. Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku dezinfekcijai izmanto vārāmo sāli un ūdeņraža peroksīdu.

29. Nobeigušos bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus saimniecībā glabā atbilstoša lieluma konteinerā vai tvertnē, ko iespējams iztīrīt.

30. Nobeigušos bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus un citus cilvēku uzturā neizmantojamos akvakultūras dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai iznīcina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, kas nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.

31. Dīķa dezinfekcijai izmanto nedzēsto kaļķi un ultravioleto starojumu. Dezinficē tikai nosusinātus dīķus.

32.Hlorkaļķa izmantošana dīķa dezinfekcijai ir aizliegta.

33.Dīķa mēslošanā izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtus cietos kūtsmēslus, bet ne vairāk par 25kg slāpekļa tīrvielā uz vienu hektāru ūdens platības.

34.Bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus un no tiem iegūtos produktus transportē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvnieku un akvakultūras produktu pārvadāšanā.

35.Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku audzēšanā un transportēšanā aizliegts izmantot hormonus, stimulatorus un nomierinošus līdzekļus.

36.Pirms transportēšanas bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus 48stundas nebaro.

37.Pirms nonāvēšanas bioloģiskās akvakultūras dzīvniekus apdullina un nekavējoties nonāvē.

38.Uz bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku audzēšanai izmantotajām iekārtām radušos apaugumus noņem mehāniski vai ar liesmu.

39.Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku audzēšanai izmantoto iekārtu dezinfekcijai izmanto līdzekļus, kas minēti Padomes regulas 2092/91 IIpieliku­ma Edaļā.

Ministru prezidenta vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 25.martu.