Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.61

Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr. 19 3. p.)
Informācijas atklāšanas un iestādes pārredzamības normatīvie noteikumi

(Noteikumu nosaukums FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.312 redakcijā)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka informācijas par kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošajiem riskiem un risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī pašu kapitāla prasību ievērošanas un iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas, un atalgojuma politikas un prakses publiskošanas kārtību.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.312 redakcijā)

2. Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes un tās ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām jāievēro kapitāla pietiekamību regulējošās prasības, (turpmāk - iestāde) ievēro noteikumu prasības individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.312 redakcijā)

3. Citā dalībvalstī reģistrētās mātes iestādes, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, kura noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 50.9 panta trešās un ceturtās daļas prasībām, publisko noteikumu 13. un 14. punktā minēto informāciju uz individuālo finanšu pārskatu pamata vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī (on individual or sub-consolidated basis).

(FKTK 07.06.2013. noteikumu Nr.135 redakcijā)

4. Terminu lietojums noteikumos atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 60 “Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk – MKPA noteikumi) terminu lietojumam.

II. Informācijas atklāšanas pamatnostādnes

5. Iestāde vismaz vienu reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. maijam, publisko informāciju, kas noteikta noteikumu III daļā, izvēloties piemērotu informācijas nesēju un vietu. Informācijas publicēšana internetā tiek uzskatīta par piemērotu publicēšanas vietu.

6. Iestāde apstiprina informācijas atklāšanas politiku un procedūru, kurā nosaka publiskotās informācijas atbilstības normatīvo aktu prasībām novērtējuma kārtību, publiskojamās informācijas pārbaudes kārtību un biežumu u.tml. Ņemot vērā iestādes darbības būtiskās iezīmes (tādas kā operāciju apjoms un dažādība, darbība dažādās valstīs, darbība dažādos finanšu sektoros un dalība starptautiskajos finanšu tirgos un maksājumu, norēķinu un ieskaita sistēmās), iestāde novērtē, vai ir nepieciešams publiskot vairāk informācijas, nekā noteikts noteikumu III daļā, un darīt to biežāk nekā reizi gadā, īpaši izvērtējot nepieciešamību biežāk publiskot noteikumu 13.2., 13.5. un 14.2.–14.5. punktā noteikto informāciju.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.312 redakcijā)

6.1 Iestāde apstiprina politiku un procedūru, kas nosaka vērtēšanas kārtību par to, kā publiskotā informācija vispusīgi atklāj tirgus dalībniekiem attiecīgās iestādes riska profilu un vai ir nepieciešamība publiskot papildu informāciju tai informācijai, kas minēta noteikumu III daļā, ņemot vērā prasību, ka jāatklāj tikai būtiska informācija, un ievērojot noteikumu 9. punktā minēto.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.312 redakcijā)

7. Visa noteikumu III daļā minētā informācija, ciktāl tas ir iespējams, publiskojama vienā informācijas nesējā un vietā. Līdzvērtīgu informāciju, kas ir publiskota saskaņā ar Komisijas 2006. gada 24. februāra noteikumiem Nr. 46 “Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi”, regulētā tirgus vai citām prasībām, var uzskatīt par publiskotu saskaņā ar šo noteikumu prasībām un tā nav jāpublisko atkārtoti. Iestāde atsevišķi norāda šīs informācijas (izņemot finanšu pārskatos iekļauto informāciju) atrašanās vietu.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.281)

8. Iestāde var nepubliskot kādu noteikumu 11.24. punktā minēto informāciju, ja tā nav būtiska. Informāciju uzskata par būtisku, ja tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts var mainīt vai ietekmēt lietotāja, kurš izmanto šo informāciju ekonomiska lēmuma pieņemšanai, vērtējumu vai lēmumu.

9. Iestāde izņēmuma gadījumā var nepubliskot kādu noteikumu III daļā minēto informāciju, ja tā ir:

9.1. aizsargājama (proprietary). Informāciju uzskata par aizsargājamu, ja šīs informācijas izpaušana sabiedrībai var vājināt iestādes konkurētspēju. Tā var ietvert informāciju par produktiem vai sistēmām, kas, ja tā kļūtu zināma konkurentiem, varētu samazināt iestādes ieguldījumu vērtību tajās;

9.2. konfidenciāla. Informāciju uzskata par konfidenciālu, ja iestādei pastāv saistības pret klientiem vai citiem darījumu partneriem, kas tai uzliek konfidencialitātes pienākumu.

10. Noteikumu 9. punktā noteiktajos gadījumos iestāde publiskojamajā informācijā atklāj, kādi jautājumi nav atklāti tās sniegtajā informācijā, informācijas neizpaušanas iemeslus, kā arī publisko vispārīgas ziņas par pieprasīto informāciju, ja vien tie (neizpaušanas iemesli un vispārīgās ziņas) nav aizsargājami vai konfidenciāli atbilstoši noteikumu 9. punkta kritērijiem.

III. Prasības informācijas atklāšanai

11. Iestāde publisko šādu informāciju par katra būtiska riska, kuram tā pakļauta, vadības mērķiem un politikām:

11.1. riska pārvaldīšanas stratēģiju un politikas;

11.2. riska pārvaldīšanas funkcijas struktūru un organizāciju;

11.3. riska mērīšanas, novērtēšanas un ziņošanas sistēmu aprakstu;

11.4. riska ierobežošanas un mazināšanas (hedging and mitigating) politiku, kā arī procedūru riska ierobežošanas un mazināšanas efektivitātes pastāvīgas kontroles nodrošināšanai.

12. Iestāde, kas ievēro noteikumu prasības konsolidācijas apakšgrupas vai konsolidācijas grupas līmenī, publisko:

12.1. iestādes konsolidācijas apakšgrupas vai grupas mātes sabiedrības, kurai piemēro informācijas atklāšanas prasības, nosaukumu;

12.2. informāciju par atšķirībām konsolidācijā iekļaujamo sabiedrību lokā grāmatvedības (saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (turpmāk – SFPS)) vai uzraudzības (saskaņā ar Komisijas 2007. gada 30. novembra normatīvajiem noteikumiem Nr. 166 "Konsolidētās uzraudzības normatīvie noteikumi") mērķiem, sniedzot īsu aprakstu par konsolidācijas grupas (saskaņā ar Komisijas 2007. gada 30. novembra normatīvajiem noteikumiem Nr. 166 "Konsolidētās uzraudzības normatīvie noteikumi") sastāvu:

12.2.1. komercsabiedrības, kas konsolidētas pēc pilnas konsolidācijas metodes,

12.2.2. komercsabiedrības, kas konsolidētas pēc proporcionālās konsolidācijas metodes,

12.2.3. komercsabiedrības, kuru pamatkapitālā veiktie ieguldījumi veido iestādes pašu kapitāla samazinājumu, aprēķinot pašu kapitālu,

12.2.4. komercsabiedrības, kuras nav konsolidētas un kuru pamatkapitālā veiktie ieguldījumi neveido iestādes pašu kapitāla samazinājumu, aprēķinot pašu kapitālu;

12.3. jebkurus pastāvošos vai paredzamos būtiskos praktiskos vai juridiskos šķēršļus tam, lai varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla elementu pārskaitīšanu vai saistību atmaksu starp mātes sabiedrību un tās meitas sabiedrībām;

12.4. kopējo summu, par kuru konsolidācijas grupā uzraudzības vajadzībām neiekļauto meitas sabiedrību faktiskais pašu kapitāls ir mazāks nekā attiecīgā sektora darbību regulējošajos noteikumos noteiktais pašu kapitāls (pašu līdzekļi), un šādu meitas sabiedrību nosaukumus;

12.5. ja nepieciešams, apstākļus, kādos tiek izmantota Kredītiestāžu likuma 50.8 pantā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.3 pantā noteiktā iespēja nepiemērot iestādes darbību regulējošās prasības individuāli;

12.6. informāciju par konsolidācijas apakšgrupas vai konsolidācijas grupas juridisko struktūru, tās pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru.

(Grozīts ar FKTK 07.06.2013. noteikumiem Nr.135; FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.281)

Pašu kapitāls

13. Iestāde publisko šādu informāciju par pašu kapitālu:

13.1. apkopotu informāciju par visu pašu kapitāla elementu un to sastāvdaļu galveno iezīmju nosacījumiem;

13.2. pirmā līmeņa pašu kapitāla kopsummu, kā arī katru pozitīvo posteni un posteni, par kuru tiek samazināts pirmā līmeņa pašu kapitāls saskaņā ar MKPA noteikumu 342.6. punktu;

13.3. otrā līmeņa pašu kapitāla kopsummu un trešā līmeņa pašu kapitāla kopsummu;

13.4. MKPA noteikumu 348. punktā minēto pašu kapitāla samazinājumu, kas atskaitīts no pirmā līmeņa kapitāla kopsummas un otrā līmeņa kapitāla kopsummas. Ja iestāde, aprēķinot kredītriska kapitāla prasību, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto (turpmāk – IRB) pieeju, atsevišķi atspoguļo MKPA noteikumu 348.6. punktā minēto paredzamo zaudējumu pārsniegumu pār uzkrājumiem nedrošiem parādiem un vērtību korekcijām un kapitāla vērtspapīriem paredzamo zaudējumu apmēru;

13.5. kopējo izmantojamo (eligible) pašu kapitāla summu, no kuras atsaitīti visi samazinājumi un kura aprēķināta saskaņā ar MKPA noteikumu III sadaļu.

Kapitāla prasību ievērošana un iekšējā kapitāla novērtēšana

14. Iestāde par kapitāla prasību ievērošanu un iekšējā kapitāla novērtēšanu publisko:

14.1. kopsavilkumu par to, kā iestāde novērtē iekšējā kapitāla pietiekamību pašreizējās un plānotās darbības nodrošināšanai;

14.2. ja iestāde, aprēķinot kredītriska kapitāla prasību, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro standartizēto pieeju (turpmāk – SP), publisko, cik ir 8 procenti no riska svērtās vērtības katrai riska darījumu kategorijai, kas norādīta MKPA noteikumu 97. punktā;

14.3. ja iestāde, aprēķinot kredītriska kapitāla prasību, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro IRB pieeju, publisko, cik ir 8 procenti no riska svērtās vērtības katrai riska darījumu kategorijai, kas norādīta MKPA noteikumu 120. punktā, t.sk.:

14.3.1. mazo riska darījumu kategorijā iestāde publisko, cik ir 8 procenti no riska svērtās vērtības katrai riska darījumu kategorijai, uz kuru attiecas kāda no korelācijām, kas uzskaitītas MKPA noteikumu 6. pielikuma 10.–13. punktā,

14.3.2. kapitāla vērtspapīru riska darījumu (equity exposure) kategorijā iestāde publisko, cik ir 8 procenti no riska svērtās vērtības, kas aprēķināta:

14.3.2.1. katrai pieejai, kas paredzēta MKPA noteikumu 6. pielikuma 17.–26. punktā,

14.3.2.2. biržā tirgotiem instrumentiem (exchange traded exposures), regulētā tirgū netirgotiem kapitāla vērtspapīriem (private equity exposure), kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citiem riska darījumiem,

14.3.2.3. riska darījumiem, kuriem kapitāla prasību aprēķina, izmantojot MKPA noteikumos un Kredītiestāžu likumā noteiktos pārejas nosacījumus (vai kuriem Komisija atļāvusi piemērot SP saskaņā ar MKPA noteikumu 115. punktu),

14.3.2.4. riska darījumiem, kuriem Komisija atļāvusi nepiemērot IRB pieeju pārejas periodā saskaņā ar MKPA noteikumu 380. punktu;

14.4. tirgus risku minimālo kapitāla prasību (netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska un preču riska minimālo kapitāla prasību, kā arī tirdzniecības portfeļa pozīcijas riska, norēķinu un darījumu partnera kredītriska minimālo kapitāla prasību un kapitāla prasību lielo riska darījumu ierobežojumu pārsniegumam tirdzniecības portfeļa riska darījumiem);

14.5. minimālo kapitāla prasību, kas aprēķināta operacionālajam riskam, atsevišķi katrai MKPA noteikumu 290.1. punktā minētajai pieejai.

Darījumu partnera kredītrisks

15. Par iestādes darījumu partnera kredītrisku iestāde publisko:

15.1. metodoloģijas aprakstu, ko iestāde izmanto iekšējā kapitāla aprēķinam un kredīta limitu noteikšanai;

15.2. politikas aprakstu attiecībā uz nodrošinājumu;

15.3. politikas aprakstu attiecībā uz riska darījumiem, kas pakļauti vispārējiem un specifiskajiem korelācijas riskiem;

15.4. novērtējumu par izmaiņām nodrošinājuma apmērā, kuru iestādei vajadzēs sniegt, pazeminoties iestādes kredītreitingiem;

15.5. atvasināto instrumentu kopējo pozitīvo patieso vērtību, savstarpēji ieskaitītās summas (netted benefits), atvasināto instrumentu tīro vērtību pēc savstarpējā ieskaita līguma piemērošanas, saņemtā nodrošinājuma uzskaites vērtību un atvasinātā instrumenta kredītriskam pakļauto tīro vērtību. Atvasinātā instrumenta kredītriskam pakļautā tīrā vērtība ir atvasinātā instrumenta kredītriskam pakļautā vērtība (kuru aprēķina kā tā pozitīvās patiesās vērtības un kredītekvivalenta kopsummu), kas samazināta par savstarpēji ieskaitīto summu (saskaņā ar tiesiski īstenojamiem līgumiem) un piemēroto nodrošinājumu vai tā daļu;

15.6. atvasināto instrumentu vērtības noteikšanas kārtību saskaņā ar vienu no MKPA noteikumu 1. pielikumā izklāstītajām metodēm, kuru piemēro iestāde;

15.7. kredītriska ierobežošanai izmantoto kredīta atvasināto instrumentu nosacīto vērtību un kredīta atvasinātā instrumenta kredītriskam pakļautās vērtības sadalījumu pēc riska darījumu kategorijām;

15.8. kredīta atvasināto instrumentu nosacīto vērtību sadalījumā pa izmantošanas veidiem – pašas iestādes kredītportfelī vai tās starpniecības darījumos –, tostarp izmantoto kredīta atvasināto instrumentu veidu sadalījumu, kas tālāk katrā atvasināto instrumentu grupā sadalīts pēc aizsardzības būtības, t.i., vai tā ir nopirktā vai pārdotā.

Kredītrisks un atgūstamās vērtības samazinājuma risks

16. Par iestādes kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku (dilution risk) iestāde publisko:

16.1. definīcijas, ko uzskaites nolūkiem lieto jēdzienam “kavēts” (past due) un “vērtības samazināšanās zaudējumi kvalitātes pasliktināšanās dēļ” (impaired);

16.2. vērtības korekciju (value adjustments) un uzkrājumu noteikšanai pieņemto pieeju un metožu aprakstu;

16.3. riska darījumu kopsummu pēc savstarpējo prasījumu ieskaita SFPS paredzētajos gadījumos, neņemot vērā kredītriska mazināšanās ietekmi, kā arī riska darījumu vidējo apmēru pārskata periodā ar iedalījumu dažādās riska darījumu kategorijās;

16.4. riska darījumu ģeogrāfisko iedalījumu pa nozīmīgākajiem reģioniem, kas savukārt iedalīts riska darījumu būtiskākajās riska darījumu kategorijās (veidos), tādā detalizācijas pakāpē, kas nepieciešama iestādes darbības izpratnei;

16.5. riska darījumu iedalījumu pa nozarēm vai darījumu partneru veidiem, kas savukārt iedalīts riska darījumu veidos, tādā detalizācijas pakāpē, kas nepieciešama iestādes darbības izpratnei;

16.6. iedalījumu pēc atlikušā termiņa visiem riska darījumiem, kas savukārt iedalīts riska darījumu veidos, tādā detalizācijas pakāpē, kas nepieciešama iestādes darbības izpratnei;

16.7. riska darījumus būtisko nozaru vai darījumu partneru veidu griezumā:

16.7.1. riska darījumu vērtības samazināšanās zaudējumus kvalitātes pasliktināšanās dēļ un kavēto riska darījumu apmēru,

16.7.2. vērtības korekciju rezultātu un izveidotos uzkrājumus nedrošiem parādiem,

16.7.3. vērtības korekciju pieaugumu/samazinājumu un uzkrājumu nedrošiem parādiem samazināšanās ienākumus/izdevumus uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanai pārskata periodā;

16.8. riska darījumu vērtības samazināšanās zaudējumus kvalitātes pasliktināšanās dēļ un kavēto riska darījumu apmēru sadalījumā pa nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, norādot katru summu atsevišķi, un, ja tas ir lietderīgi, pārvērtēšanas rezultātu un uzkrājumu summas sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem reģioniem;

16.9. pārvērtēšanas rezervju un uzkrājumu nedrošiem parādiem kustības pārskatu, norādot:

16.9.1. pārvērtēšanas un uzkrājumu veidu aprakstu,

16.9.2. pārvērtēšanas rezerves un uzkrājumus perioda sākumā,

16.9.3. pārvērtēšanas rezerves samazinājumu un uzkrājumu samazināšanās ienākumus pārskata periodā,

16.9.4. pārvērtēšanas rezerves pieau­gumu un izdevumus uzkrājumu veidošanai, tajā skaitā ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerves pieaugumu, pārvērtēšanas rezerves pieaugumu pēc komercsabiedrību apvienošanas, meitas sabiedrības iegādes vai pārdošanas, kā arī ienākumus no iepriek­šējos gados norakstīto aktīvu atgūšanas;

16.9.5. pārvērtēšanas rezerves un uzkrājumus perioda beigās.

Standartizētā pieeja (SP)

17. Iestāde, kura riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro SP, par visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas MKPA noteikumu 97. punktā, publisko:

17.1. kredītu novērtējumam nominēto ārējo kredītu novērtējuma institūciju (turpmāk – ĀKNI) vai eksporta kreditēšanas aģentūru (turpmāk – EKA) nosaukumus, kā arī visus šo ĀKNI un EKA saraksta izmaiņu iemeslus;

17.2. ĀKNI vai EKA, kuru kredītu novērtējumus iestāde izmanto kredīta kvalitātes pakāpes noteikšanai, nosaukumus katrai riska darījumu kategorijai atsevišķi;

17.3. aprakstu par procedūru, ko izmanto, lai attiecinātu emitenta vai emisijas kredītu novērtējumu uz citām prasībām pret šo darījumu partneri, kas iekļautas netirdzniecības portfelī;

17.4. katras kredītu novērtējumam izmantotās ĀKNI vai EKA piešķirtā ārējā reitinga atbilstību kredīta kvalitātes pakāpēm, kas paredzētas SP, ņemot vērā, ka šī informācija nav jāpublicē, ja iestāde veic atbilstības noteikšanu saskaņā ar Komisijas prasībām;

17.5. riska darījumu vērtību pirms un pēc kredītriska mazināšanas piemērošanas katrai kredīta kvalitātes pakāpei, kas paredzēta SP, kā arī riska darījumu, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, vērtību pirms un pēc kredītriska mazināšanas piemērošanas.

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

18. Iestāde, kas aprēķina riska svērto vērtību specializētajiem kreditēšanas riska darījumiem saskaņā ar MKPA noteikumu 6. pielikuma 6. punktu vai kapitāla vērtspapīru riska svērto vērtību, piemērojot vienkāršo riska pakāpju pieeju saskaņā ar MKPA noteikumu 6. pielikuma 19.–21. punktu, publisko riska darījumu vērtību katras kategorijas, kura minēta MKPA noteikumu 6. pielikuma 1. tabulā, vai katras riska pakāpes, kura minēta MKPA noteikumu 6. pielikuma 19.–21. punktā, griezumā.

Tirgus riski

19. Iestāde publisko:

19.1. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību;

19.2. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasību;

19.3. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību;

19.4. tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasību;

19.5. tirdzniecības portfeļa darījumu partnera kredītriska kapitāla prasību;

19.6. kapitāla prasību lielo riska darījumu ierobežojumu pārsniegumam tirdzniecības portfeļa riska darījumiem.

Riskam pakļautās vērtības iekšējie modeļi

20. Iestāde, kas aprēķina tirgus risku kapitāla prasības, izmantojot riskam pakļautās vērtības (turpmāk – RPV) iekšējos modeļus, publisko:

20.1. katram apakšportfelim, kuram piemēro RPV iekšējos modeļus:

20.1.1. izmantoto modeļu aprakstu,

20.1.2. piemēroto stresa testu aprakstu,

20.1.3. aprakstu par pieejām, ko izmanto atpakaļejošo pārbaužu veikšanai un iekšējo modeļu un modelēšanas procesu pareizības un konsekvences apstiprināšanai;

20.1.4. iestāde, kas izmanto saistību neizpildes riska un migrācijas riska iekšējos modeļus, un iestāde, kas izmanto korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska iekšējos modeļus, – aprakstu par iekšējos modeļos izmantotajām metodēm un riska novērtējumu, atklājot likviditātes nodrošināšanas periodam izmantotās pieejas, kapitāla pietiekamības noteikšanai izmantotās metodes un modeļu novērtēšanā izmantotās pieejas;

20.2. informāciju par riskiem, kuriem Komisija RPV iekšējos modeļus atļāvusi piemērot pilnībā vai daļēji;

20.3. informāciju par to, kādu metodoloģiju iestāde izmanto, lai noteiktu iekšējās kontroles sistēmas attiecībā uz tirdzniecības portfeli atbilstību MKPA noteikumu 7. pielikuma 2. daļas prasībām un to, cik lielā mērā tā atbilst MKPA noteikumu 7. pielikuma 2. daļas prasībām;

20.4. informāciju par šādiem elementiem:

20.4.1. aprēķināto augstāko, zemāko un vidējo katras aprēķina dienas riskam pakļauto vērtību pārskata periodā un pārskata perioda beigās,

20.4.2. aprēķinātās augstākās, zemākās un vidējās riskam pakļautās vērtības stresa testu rezultātiem pārskata periodā un pārskata perioda beigās,

20.4.3. iestāde, kas izmanto saistību neizpildes riska un migrācijas riska iekšējos modeļus, un iestāde, kas izmanto korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska iekšējos modeļus, – aprēķināto augstāko, zemāko un vidējo kapitāla prasību pārskata periodā un pārskata perioda beigās;

20.5. riskam pakļautās vērtības katras aprēķina dienas beigās salīdzinājumu ar izmaiņām nākamās dienas portfeļa vērtībā kopā ar analīzi par būtiskiem vērtības pārsniegumiem pārskata periodā;

20.6. iestāde, kas izmanto saistību neizpildes riska un migrācijas riska iekšējos modeļus, un iestāde, kas izmanto korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska iekšējos modeļus, – aprēķināto kapitāla prasību kopā ar vidēji svērto likviditātes nodrošināšanas periodu katrai portfeļa pozīcijai vai pozīciju kopumam.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.312; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.303)

Operacionālais risks

21. Iestāde attiecībā uz operacionālo risku publisko:

21.1. informāciju par MKPA noteikumu 290. punktā minēto pieeju vai pieeju kombināciju, ko iestāde izmanto operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināšanai;

21.2. attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas metodoloģijas aprakstu, ja iestāde izmanto šādu pieeju, ieskaitot uzskaitījumu par attiecīgajiem iekšējiem un ārējiem datiem, scenāriju analīzi un uzņēmējdarbības vides un iekšējās kontroles radītājiem, kurus iestāde ietver tās operacionālā riska novērtēšanas metodoloģijā. Ja pieeju lieto daļēji, apraksta dažādu lietoto pieeju piemērošanas jomu.

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

22. Par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas iekļauti netirdzniecības portfelī, iestāde publisko:

22.1. informāciju par riska darījumu diferencēšanu pēc mērķiem, atsevišķi norādot informāciju par kapitāla vērtspapīriem, kas iegādāti ar vērtības pieauguma mērķi un stratēģisko apsvērumu dēļ, izmantoto grāmatvedības metožu un vērtēšanas metodoloģiju aprakstu, tostarp galvenos pieņēmumus un praksi, kas ietekmē vērtēšanu, kā arī būtiskas izmaiņas šajā praksē, salīdzinot ar pēdējo publiskoto informāciju;

22.2. uzskaites vērtības, patiesās vērtības un regulētā tirgū tirgoto kapitāla vērtspapīru patiesās vērtības salīdzinājumu ar tirgus vērtību, ja tā būtiski atšķiras no patiesās vērtības;

22.3. informāciju par regulētā tirgū tirgoto instrumentu, regulētā tirgū netirgoto kapitāla vērtspapīru, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citu riska darījumu veidiem un raksturu, kā arī šo instrumentu (vērtspapīru, darījumu) summas;

22.4. kumulatīvo realizēto peļņu/zaudējumus kapitāla vērstpapīriem, kas pārdoti vai izslēgti no bilances (liquidations) citu iemeslu dēļ, pārskata periodā;

22.5. nerealizēto peļņu/zaudējumus (pārvērtēšanas rezerves, kas izveidojas pārdošanai pieejamo kapitāla vērtspapīru pārvērtēšanas rezultātā, kopsummu), pārvērtēšanas rezerves, kas nav atspoguļotas iestādes bilancē un peļņas/zaudējumu aprēķinā (latentās pārvērtēšanas peļņas/zaudējumu summa – pārvērtēšanas rezerve, kas var izveidoties kapitāla vērtspapīru (kas tiek atspoguļoti bilancē pēc iegādes vērtības) pārvērtēšanas rezultātā) un jebkuras no šīm summām, kas ir iekļautas pirmā vai otrā līmeņa pašu kapitālā.

Procentu likmju risks

23. Par netirdzniecības portfelī iekļauto darījumu procentu likmju risku iestāde publisko:

23.1. informāciju par procentu likmju riska būtību (rašanās cēloni) un galvenajiem pieņēmumiem (ieskaitot pieņēmumus par aizdevumu priekšatmaksu un beztermiņa noguldījumiem), kā arī procentu likmju riska mērīšanas biežumu;

23.2. ieņēmumu un ekonomiskās vērtības svārstības vai citus piemērotus aprēķinus, ko iestādes vadība izmanto, lai noteiktu procentu likmju paaugstināšanās vai pazemināšanās šoka ietekmi saskaņā ar vadības metodēm procentu likmju riska mērīšanai, katrā valūtā, kurā veikts būtisks darījumu apjoms.

Vērtspapirizēšana

24. Iestāde, kas aprēķina riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīcijām vai specifiskā riska kapitāla prasību tirdzniecības portfeļa vērtspapirizēšanas pozīcijām, sadalījumā pa tirdzniecības un netirdzniecības portfeli publisko:

24.1. iestādes mērķus attiecībā uz vērtspapirizēšanu;

24.2. citu risku būtības aprakstu, t.sk. likviditātes riska ieguldījumiem vērtspapirizēšanas instrumentos aprakstu;

24.3. vērtspapirizēšanas pozīciju riska darījumu veidus pa to turēšanas termiņiem un ieguldījumiem, kuri ir vērtspapirizēšanas pozīciju pamatā un kuri ir iegādāti un atlikuši (retained) atkārtotajā vērtspapirizēšanā;

24.4. informāciju par iestādes lomām vērtspapirizēšanā (piemēram, iestāde – iniciators, iestāde – sponsors u.tml.);

24.5. informāciju par to, cik lielā mērā iestāde iesaistās katrā lomā;

24.6. procedūru aprakstu par vērtspapirizēšanas pozīciju kredītriska un tirgus risku izmaiņu pārvaldi, t.sk. par to, kā bāzes ieguldījumi ietekmē vērtspapirizēšanas pozīcijas, un aprakstu, kā šis process atšķiras atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijām;

24.7. politikas aprakstu, kuru piemēro vērtspapirizēšanas pozīciju un atkārtotās vērtspapirizēšanas pozīciju riska ierobežošanai un nefondētā kredīta aizsardzībai, t.sk. identificē būtiskus riska darījumu partnerus sadalījumā pa galvenajiem riska darījumu veidiem;

24.8. pieejas, kuras iestāde izmanto vērtspapirizēšanas pozīcijas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai, t.sk. identificē vērtspapirizēšanas pozīcijas, uz kurām attiecas katra pieeja;

24.9. ĪNIS veidu, ko iestāde – sponsors izmanto, lai vērtspapirizētu trešo pušu riska darījumus, norādot, kādā veidā un apmērā un vai vispār iestāde ir veikusi riska darījumus ar šo ĪNIS sadalījumā pa bilances un ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kā arī to sabiedrību sarakstu, kuras iestāde pārvalda vai konsultē un kuras iegulda vai nu vērtspapirizēšanas pozīcijās, ko iestāde ir vērtspapirizējusi, vai ĪNIS, ko iestāde sponsorē;

24.10. grāmatvedības politikas attiecībā uz vērtspapirizēšanu kopsavilkumu, ieskaitot:

24.10.1. vērtspapirizēto riska darījumu uzskaiti – vai piemērota pārdošanas vai finansēšanas uzskaite,

24.10.2. pārdošanas peļņas atzīšanu,

24.10.3. vērtspapirizēšanas pozīciju novērtējuma metodes un pamatpieņēmumus, vērtības pieaugumu un izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu,

24.10.4. sintētiskās vērtspapirizēšanas darījumu atzīšanu,

24.10.5. ieguldījumu vērtspapirizēšanai paredzētajos instrumentos novērtēšanu, norādot, vai tie ir reģistrēti iestādes tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī,

24.10.6. saistību atzīšanas politiku tādiem pasākumiem, kas prasītu iestādei uzturēt ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos;

24.11. to ĀKNI nosaukumus, kuru reitingi ir izmantoti vērtspapirizēšanā, un informāciju, kādiem riska darījumu veidiem tiek izmantoti katras ĀKNI reitingi;

24.12. iekšējās novērtēšanas pieejas aprakstu, ja iestāde to izmanto, t.sk. iekšējā novērtēšanas procesa struktūru un saikni starp iekšējiem un ārējiem reitingiem, iekšējā novērtējuma izmantošanu citam nolūkam, nekā to paredz iekšējās novērtēšanas pieeja kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, iekšējā novērtēšanas procesa kontroles mehānisma aprakstu, t.sk. neatkarības nodrošināšanu, atbildības sadali un iekšējā novērtēšanas procesa kvalitātes pārbaudi, to riska darījumu veidu uzskaitījumu, kuriem piemēro iekšējās novērtēšanas procesu, un stresa faktorus, kurus izmanto, lai noteiktu attiecīgā riska veida kvalitātes pakāpi;

24.13. kvantitatīvās informācijas, kura publiskota saskaņā ar noteikumu 24.14.–24.17. punktā minēto, būtiskākās izmaiņas, kas notikušas kopš pēdējā pārskata perioda;

24.14. atsevišķi informāciju par tirdzniecības un netirdzniecības portfeli, to sadalot pa šādiem riska darījumiem:

24.14.1. vērtspapirizēto riska darījumu atlikušās vērtības kopsummu sadalījumā pa riska darījumu veidiem, atsevišķi norādot tradicionālo un sintētisko vērtspapirizēšanu un vērtspapirizēšanu, ko iestāde tikai sponsorē,

24.14.2. atlikušo (retained) vai iegādāto bilances un ārpusbilances vērtspapirizēšanas pozīciju kopējo apmēru,

24.14.3. ieguldījumu vērtspapirizēšanai paredzētajos instrumentos kopējo apmēru,

24.14.4. vērtspapirizēšanas, kas satur priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, apmēru, iniciatora un ieguldītāja interesēs veikto pabeigto riska darījumu kopējo apmēru, iestādes kopējās kapitāla prasības pret iniciatora daļām un iestādes kopējās kapitāla prasības pret ieguldītāja daļām pārdotajos un neizmantotajos riska darījumos,

24.14.5. to vērtspapirizēšanas pozīciju kopsummu, kuru riska pakāpe ir 1 250 procenti vai kuras veido pašu kapitāla samazinājumu,

24.14.6. īsi aprakstot vērtspapirizēšanas darbību pārskata periodā, ieskaitot vērtspapirizēto riska darījumu apmēru (pēc riska darījumu veida), un katram riska darījumu veidam atzītās (recognized) pārdošanas peļņas/zaudējumu summas;

24.15. par tirdzniecības un netirdzniecības portfeli publisko šādu informāciju:

24.15.1. atlikušo (retained) vai iegādāto vērtspapirizēšanas pozīciju kopsummu un ar tām saistītās kapitāla prasības, sadalot vērtspapirizēšanas un atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijās, kuras atbilstoši norāda sadalījumā pa riska svērto vērtību vai kapitāla prasību grupām katrai specifiskā riska kapitāla prasības pieejai,

24.15.2. atlikušo (retained) vai iegādāto atkārtotās vērtspapirizēšanas pozīciju kopsummu, sadalot attiecīgi riska darījumos pirms un pēc riska ierobežošanas/apdrošināšanas un riska darījumos pa finanšu nodrošinājuma devējiem, norādot tos sadalījumā pa nodrošinājuma devēju reitinga kategorijām vai nodrošinājuma devēju nosaukumiem;

24.16. netirdzniecības portfeļa un vērtspapirizēto riska darījumu kopsummu sadalījumā pa riska darījumu veidiem, atsevišķi norādot ieguldījumu vērtspapirizēšanas instrumentos vērtības samazinājuma un kavēto riska darījumu summas un atzītos vērtības samazināšanās zaudējumus pārskata periodā;

24.17. tirdzniecības portfelī iekļauto tirgus risku kapitāla prasībām atbilstošo atlikto vērtspapirizēto riska darījumu kopējo apmēru, kas sadalīts tradicionālajā un sintētiskajā vērtspapirizēšanā un riska darījumu veidos.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.303 redakcijā)

Prasības īpašu instrumentu un metožu izmantošanai

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

25. Iestāde, kura riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro IRB pieeju, publisko:

25.1. informāciju par Komisijas atļaujas IRB pieejas piemērošanai vai tās pakāpeniskai ieviešanai esamību;

25.2. skaidrojumu un aprakstu par:

25.2.1. iekšējo reitingu sistēmas struktūru un iekšējo un ārējo reitingu saikni,

25.2.2. iekšējo aplēšu izmantošanu vajadzībām, kas nav saistītas ar riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu (saskaņā ar MKPA noteikumu 6. pielikuma 132. punktu),

25.2.3. kredītriska mazināšanas pārvaldīšanas un atzīšanas procesu,

25.2.4. reitingu sistēmu kontroles mehānismiem, ieskaitot to neatkarību, pakļautību un reitingu sistēmas pārskatīšanu;

25.3. iekšējo reitingu piešķiršanas procesa aprakstu atsevišķi katrai riska darījumu kategorijai:

25.3.1. centrālajām valdībām un centrālajām bankām,

25.3.2. iestādēm,

25.3.3. komercsabiedrībām, ieskaitot mazās un vidējās komercsabiedrības, specializētajiem aizņēmumiem un nopirktajiem komercsabiedrību – debitoru parādiem,

25.3.4. mazo riska darījumu kategorijā katrai riska darījumu kategorijai, uz kuru attiecas kāda no korelācijām, kas uzskaitītas MKPA noteikumu 6. pielikuma 10.–13. punktā,

25.3.5. kapitāla vērtspapīriem.

Aprakstā iekļauj riska darījumu veidus, kas iekļauti riska darījumu kategorijā, definīcijas, metodes un datus saistību nepildīšanas varbūtības (probability of default) (turpmāk – SNV) aprēķināšanai un apstiprināšanai un, ja nepieciešams, zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (loss given default) (turpmāk – SNZ), un korekcijas pakāpes, ieskaitot pieņēmumus, ko izmanto šo mainīgo lielumu aprēķināšanai, kā arī aprakstu par būtiskām atkāpēm no saistību nepildīšanas definīcijas, kas noteikta MKPA noteikumu 6. pielikuma 120.–125. punktā;

25.4. riska darījumu apmēru katrai riska darījumu kategorijai, kas norādīta MKPA noteikumu 120. punktā. Riska darījumu ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem iestāde lieto pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes riska svērtās vērtības aprēķināšanai, vērtību norāda atsevišķi no riska darījumiem, kuriem iestāde nelieto šādus vērtējumus;

25.5. par katru riska darījumu kategoriju (darījumi ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm, komercsabiedrībām un kapitāla vērtspapīriem) un parādnieku kategoriju (pietiekamā detalizācijas pakāpē) griezumā (ieskaitot tos parādniekus, kas nepilda saistības), kas ļauj pareizi iedalīt kredītriskus:

25.5.1. kopējo riska darījumu summu (centrālo valdību un centrālo banku, iestāžu un komercsabiedrību riska darījumu kategorijai – neatmaksāto aizdevumu (outstanding loans) summu un neizmantoto saistību (undrawn commitments) apmēru, kapitāla vērtspapīriem – atlikušo vērtību (outstanding amount)),

25.5.2. riska darījumu svērtos vidējos SNZ, izteiktus procentos, ja iestāde izmanto savus SNZ riska svērtās vērtības aprēķināšanai,

25.5.3. riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi,

25.5.4. neizmantoto saistību (undrawn commitments) summu un riska darījumu svērto vidējo riska darījumu vērtību visām riska darījumu kategorijām, ja iestāde izmanto pašas noteiktās korekcijas pakāpes (conversion factors) riska svērtas vērtības aprēķināšanai;

25.6. katrai riska darījumu kategorijai, kas minēta noteikumu 25.3.4. punktā (ja nepieciešams, tālāk iedalot tos apakšportfeļos (on a pooled basis)), informāciju, kas minēta noteikumu 25.5. punktā, vai riska darījumu (ja nepieciešams, iedalot tos apakšportfeļos (on a pooled basis)) analīzi (neatmaksāto aizdevumu (outstanding loans) vai riska darījumu vērtības neizmantotajām saistībām (undrawn commitments)), iedalot pēc paredzamo zaudējumu (expected loss) kategorijām, lai pamatoti atšķirtu kredītriska līmeni;

25.7. faktiskās (pārvērtēšanas summas) vērtību korekcijas pārskata periodā katrā riska darījumu kategorijā (mazo riska darījumu kategorijā – katrai kategorijai, kas minēta noteikumu 25.3.4. punktā) un to atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo periodu;

25.8. to faktoru aprakstu, kas ir ietekmējuši faktiskos zaudējumus pārskata periodā (piemēram, vai saistību nepildīšanas gadījumu līmenis iestādei ir bijis augstāks nekā vidējais, vai ir bijuši augstāki vidējie SNZ un korekcijas pakāpes);

25.9. katrai riska darījumu kategorijai (mazo riska darījumu kategorijā – katrai kategorijai, kas minēta noteikumu 25.3.4. punktā) iestādes zaudējumu aplēses salīdzinājumu ar faktiskajiem zaudējumiem ilgākā laika periodā (periodā, kas ir pietiekams, lai pareizi novērtētu iekšējo reitingu procesu efektivitāti). Ja ir lietderīgi, iestāde sniedz papildu informāciju par SNV analīzi un, ja iestāde izmanto pašas vērtējumus SNZ un/vai korekcijas pakāpes, SNZ un korekcijas pakāpes rezultātu salīdzinājumu ar aplēsēm.

Riska mazināšana

26. Iestāde, kas piemēro riska mazināšanas metodes, publisko:

26.1. bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita (netting) politikas un procedūras, kā arī informāciju par to, kādā apjomā iestāde tās izmanto;

26.2. nodrošinājuma vērtēšanas un pārvaldīšanas politikas un procedūru aprakstu;

26.3. galveno nodrošinājuma veidu aprakstu, ko iestāde ir akceptējusi;

26.4. lielāko galvotāju un kredīta atvasināto instrumentu darījumu partneru veidus, kā arī informāciju par šo galvotāju un darījumu partneru kredītspēju;

26.5. informāciju par tirgus riska vai kredītriska koncentrāciju, kas iestādei rodas kredītriska mazināšanas izmantošanas rezultātā;

26.6. ja iestāde aprēķina riska svērtās vērtības, piemērojot SP vai IRB pieeju, bet nesniedz pašu vērtējumus SNZ vai korekcijas koeficientus attiecībā uz riska darījumu kategoriju, – katrai riska darījumu kategorijai riska darījumu kopsummu (pēc bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita, ja tādu piemēro), kas ir segta (pēc svārstību korekciju piemērošanas) ar piemērotu finanšu nodrošinājumu vai citu piemērotu nodrošinājumu;

26.7. ja iestāde riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro SP vai IRB pieeju – katrai riska darījumu kategorijai riska darījumu kopsummu (pēc bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita, ja tādu piemēro), kas ir segta ar galvojumiem vai kredīta atvasinātajiem instrumentiem. Kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā šo prasību piemēro katrai pieejai, kas paredzēta MKPA noteikumu 6. pielikuma 17.–26. punktā.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.312)

Attīstītā operacionālā riska mērīšanas pieeja

27. Iestāde, kas izmanto operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, publisko apkopojumu par apdrošināšanas un citu instrumentu, kas nav apdrošināšana, izmantošanu riska mazināšanas nolūkā.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.312 redakcijā)

Atalgojuma politika un prakse

(Sadaļa FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.312 redakcijā)

Atalgojuma politika un prakse

28. Iestāde publisko informāciju par atalgojuma politiku, kas izstrādāta saskaņā ar Komisijas 2009. gada 21. decembra normatīvo noteikumu Nr. 171 "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem" prasībām un īstenoto praksi. Ievērojot fizisko personu datu aizsardzības principus, publisko:

28.1. lēmumu, ko izmanto atalgojuma politikas noteikšanā, pieņemšanas procesu, t.sk. informāciju par atalgojuma komitejas sastāvu, ja tāda izveidota, un tās pilnvarām, ārējo ekspertu, ja to pakalpojumi izmantoti atalgojuma politikas noteikšanā, un nozīmīgu ieinteresēto pušu lomu atalgojuma politikas noteikšanā;

28.2. atalgojuma saikni ar darbības rezultātiem;

28.3. atalgojuma politikas būtiskākās iezīmes, t.sk. informāciju par darbības rezultātu novērtēšanā izmantotajiem rādītājiem un risku korekciju, atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas nosacījumus un neatsaucamo tiesību uz to iegūšanas kritērijus;

28.4. darbības rezultātu novērtēšanā izmantotos finanšu un nefinanšu rādītājus, pamatojoties uz kuriem iegūst tiesības uz akcijām, akciju opcijām vai citiem atalgojuma mainīgās daļas elementiem;

28.5. galvenos rādītājus un pamatojumu atalgojuma mainīgās daļas elementu un citu labumu (nemonetārā formā) noteikšanai;

28.6. (svītrots ar FKTK 01.11.2012. noteikumiem Nr.232);

28.7. apkopotu informāciju par iestādes riska profilu ietekmējošo amatu atalgojumu sadalījumā pa amatu saimēm (grupām) (valdes locekļi, amati, kuri iestādē veic iekšējās kontroles funkcijas, citi iestādes riska profilu ietekmējošie amati), kā arī pa darbības veidiem (ieguldījumu pakalpojumi, privātpersonu vai mazo un vidējo komercsabiedrību apkalpošana, aktīvu pārvaldīšana, pārējie darbības veidi), norādot:

28.7.1. pārskata gadā piešķirtā atalgojuma mainīgās daļas un atalgojuma nemainīgās daļas apmēru, kā arī saņēmēju skaitu,

28.7.2. pārskata gadā piešķirtā atalgojuma mainīgās daļas apmēru sadalījumā pa tās struktūras elementiem, atsevišķi uzrādot naudas līdzekļus, akcijas un ar tām saistītos instrumentus un citus atalgojuma mainīgās daļas elementus,

28.7.3. neizmaksāto atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas apmēru, atsevišķi uzrādot atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas apmēru, uz kuru ir iegūtas neatsaucamas tiesības, un atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas apmēru, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības,

28.7.4. pārskata gadā piešķirtā atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas apmēru sadalījumā pa tā struktūras elementiem, atsevišķi uzrādot naudas līdzekļus, akcijas un ar tām saistītos instrumentus un citus atalgojuma mainīgās daļas elementus, kā arī izmaksāto atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas apmēru un korekcijas apmēru, par kādu ir samazināta izmaksātā atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa,

28.7.5. pārskata gadā izmaksātās atlīdzības (bruto) apmēru par darba tiesisko attiecību uzsākšanu (new sign-on) un darba tiesisko attiecību izbeigšanu un šādu labuma guvēju skaitu,

28.7.6. pārskata gadā piešķirtās atlīdzības apmēru par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, tās saņēmēju skaitu un lielākās atlīdzības apmēru vienai personai,

28.7.7. pārskata gadā piešķirtā garantēta apmēra atalgojuma mainīgās daļas apmēru un tā saņēmēju skaitu,

28.7.8. pārskata gadā pēc iestādes iniciatīvas noteikto ar pensionēšanos saistīto labumu (discretionary pension benefits) apmēru un to saņēmēju skaitu.

(Grozīts ar FKTK 01.11.2012. noteikumiem Nr.232)

28.1 Iestāde, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības principus, publisko informāciju par visiem iestādes darbiniekiem, iekļaujot iestādes padomes un valdes locekļus, pārskata gadā piešķirto kopējo atalgojumu, t.sk. atsevišķi publisko informāciju par atalgojuma mainīgo daļu, sadalījumā pa darbības veidiem (ieguldījumu pakalpojumi, privātpersonu vai mazo un vidējo komercsabiedrību apkalpošana, aktīvu pārvaldīšana, pārējie darbības veidi), kā arī attiecīgajos darbības veidos nodarbināto darbinieku, iekļaujot iestādes padomes un valdes locekļus, skaitu (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) par stāvokli pārskata perioda beigās. Kopējo atalgojumu, t.sk. atalgojuma mainīgo daļu, uzrāda, neiekļaujot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un līdzīgus izdevumus.

(FKTK 01.11.2012. noteikumu Nr.232 redakcijā)

28.2 Ja iestāde saskaņā ar šo noteikumu 28.7. un 28.1 punkta prasībām pieprasīto informāciju norāda sadalījumā "Pārējie darbības veidi", tā atsevišķi papildus norāda šādus darbības veidus un tajos nodarbināto skaitu.

(FKTK 01.11.2012. noteikumu Nr.232 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.312; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.303; FKTK 07.06.2013. noteikumiem Nr.135)

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EC par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību;

3) Komisijas Direktīvas 2009/83/EK, ar ko groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes vadību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/76/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. decembra Direktīvas 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza Direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U.Cērps
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Informācijas atklāšanas un iestādes pārredzamības normatīvie noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 61Pieņemts: 02.05.2007.Stājas spēkā: 11.05.2007.Zaudē spēku: 01.01.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 75, 10.05.2007.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
156949
{"selected":{"value":"29.12.2013","content":"<font class='s-1'>29.12.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"29.12.2013","iso_value":"2013\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.06.2013","iso_value":"2013\/06\/12","content":"<font class='s-1'>12.06.2013.-28.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.11.2012","iso_value":"2012\/11\/08","content":"<font class='s-1'>08.11.2012.-11.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.2011","iso_value":"2011\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2011.-07.11.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2010","iso_value":"2010\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2010.-28.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.05.2007","iso_value":"2007\/05\/11","content":"<font class='s-1'>11.05.2007.-30.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
29.12.2013
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)