Zaudējis spēku - Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi attiecībā uz vilcienu kustību un manevru darbu

1. Noteikumi nosaka vilcienu kustības un manevru darba pamatprasības dzelzceļa tehniskajā ekspluatācijā.

2. Katrā stacijā un ceļa postenī vilcienus pieņem, nosūta un caurlaiž tikai viens darbinieks – stacijas dežurants vai attiecīgi posteņa vai parka dežurants, bet iecirkņos ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers.

3. Stacijās atkarībā no ceļu izvietojuma var būt vairāki stacijas, posteņa vai parka dežuranti, no kuriem katrs vada vilcienu kustību un izpilda noteiktas operācijas savā rīcības rajonā. Rīcības rajonu robežas un katra stacijas, posteņa vai parka dežuranta pienākumus, kas saistīti ar vilcienu kustību, norāda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātā stacijas tehniskās rīcības aktā.

4. Visus rīkojumus vai norādījumus par vilcienu kustību un manevru darbu dod skaidri (konkrēti) un īsi saskaņā ar šiem noteikumiem. Darbinieks, kas devis rīkojumu, katru reizi uzklausa rīkojuma (norādījuma) atkārtojumu un pārliecinās, ka tas ir saprasts pareizi.

5. Visas vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas, caurlaišanas un manevru darbu operācijas darbinieki izpilda saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumu Nr.148 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” (turpmāk – Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi) un šo noteikumu prasībām.

6. Šajos noteikumos paredzētos stacijas dežuranta reģistrējamos rīkojumus, kas saistīti ar vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu un tiek nodoti priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem, līdz rīkojuma nodošanai vai rīkojuma nodošanas brīdī ieraksta vilcienu kustības žurnālā (1.pielikums) iepretim vilciena numuram, norādot laiku (stundas, minūtes), kad rīkojums nodots, luksofora nosaukumu (literu) vai nosūtīšanas ceļa numuru.

7. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas darbina un luksoforu signālus (izņemot automātiski darbojošos) pārslēdz:

7.1. stacijā – stacijas dežurants vai, pēc viņa rīkojuma, centralizācijas posteņa dežurants (operators) pārmijnieks;

7.2. ceļa postenī – posteņa dežurants;

7.3. iecirknī ar dispečercentralizāciju – vilcienu dispečers.

8. Ja vilcienu no stacijas nosūta, kad izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls, vai no ceļa, kuram nav izejas luksofora, atļauju aizņemt posmu (ja tā netiek nodota pa radiosakariem) stacijas, posteņa vai parka dežurants nodod priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) personīgi vai ar kāda šī vilciena vilces līdzekļa brigādes vai stacijas darbinieka starpniecību stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārliecinās, ka izdotā atļauja atbilst vilciena numuram un posmam un ka tā ir pareizi noformēta.

9. Visos gadījumos, kad vilcienu stacijā pieņem vai no stacijas nosūta, kad deg aizliedzošs ieejas (maršruta) vai izejas luksofora signāls, stacijas dežurants:

9.1. pirms aicinājuma signāla pogas lietošanas vai atļaujas došanas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām aizliedzošam signālam:

9.1.1. pārslēdz luksofora darbināšanas pogu (kloķi) stāvoklī, kas atbilst aizliedzošam signāla stāvoklim;

9.1.2. stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā pārliecinās, vai pieņemšanas (nosūtīšanas) maršruts un ceļš ir brīvs, vai pareizi pārliktas un noslēgtas maršrutā ietilpstošās pārmijas un aizsargpārmijas;

9.1.3. nosūtot vilcienu, pārbauda, vai ir brīvs pirmais blokiecirknis (ja ir automātiskā bloķēšana) vai posms (ja ir pusautomātiskā bloķēšana), kā arī vai bloksistēma ir pārslēgta kustības virzienā;

9.2. aicinājuma signāla pogu tur nospiestu tik ilgi, kamēr pienākošā vai aizejošā vilciena priekšējais vilces līdzeklis paiet garām luksoforam;

9.3. vilcienu kustības žurnālā iepretim vilciena numuram izdara atzīmi “RS” (pa radiosakariem), “AS” (ar aicinājuma signālu) vai “RA” (pēc rakstiskas atļaujas).

10. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs norāda pārbrauktuves, kas ierīkotas stacijas galā (pārmijkopā) vai uz attālināšanās iecirkņa un uz kurām, pieņemot vai nosūtot vilcienu, kad luksoforā deg aizliedzošs signāls, paziņojumu par pārbrauktuves slēgšanu nodod, nospiežot pogu “Pārbrauktuves slēgšana”. Stacijas dežurants pirms vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas nospiež šo pogu, bet, kad vilciens šķērsojis pārbrauktuvi, atlaiž pogu normālā stāvoklī. Ja vilciens tiek pieņemts vai nosūtīts, degot aizliedzošam signālam, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), tuvojoties pārbrauktuvei, brauc īpaši uzmanīgi, šķērso pārbrauktuvi ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, un ir gatavs apstāties pirms iespējama šķēršļa.

11. Stacijas dežurants (operators) pēc vilciena pienākšanas (atgriešanās no posma), nosūtīšanas vai garāmbraukšanas nekavējoties ziņo par to blakusstacijas dežurantam un vilcienu dispečeram:

11.1. par vilciena nosūtīšanu (garāmbraukšanu) – “Vilciens Nr. ______ nosūtīts (pabrauca garām) plkst._______ (stundas un minūtes)”;

11.2. par vilciena pienākšanu (atgriešanos no posma) – “Vilciens Nr. ____ pienāca (atgriezās no posma) plkst. ______ (stundas un minūtes)”.

12. Ja vilcienā ir vagoni, kuros iekrautas 1.klasei atbilstošas sprāgstvielas, vilciena numuru papildina ar burtiem “BM”. Ja pasažieru vilcienu apkalpo (vada) viens vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) bez palīga, vilciena numuru papildina ar burtu “M”, ja vilciens ir garsastāva – “G”, ja smagsvara – “S”. Ja vilcienā ir virsgabarīta krava (2.pielikums), vilciena numuru papildina ar burtu “N” un ciparu indeksu, kas raksturo virsgabarīta zonu un pakāpi (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē virsgabarīta kravu pārvadāšanu).

13. Divceļu iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko bloķēšanas sistēmu un kuros ir intensīva vilcienu kustība, stacijas dežurants var neziņot blakusstacijas dežurantam un vilcienu dispečeram par pasažieru vilciena nosūtīšanu, pienākšanu vai caurlaišanu, ja vilciens brauc kustības grafikā paredzētajā laikā. Šī prasība neattiecas uz pārējiem visu kategoriju vilcieniem, kā arī uz gadījumiem, ja pasažieru vilcienu nosūta pa nepareizo ceļu vai vilciens neievēro kustības grafiku. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido paziņojumu sniegšanas sistēmu par vilcienu nosūtīšanu, pienākšanu un garāmbraukšanu starp blakusstaciju dežurantiem, stacijas dežurantu un vilcienu dispečeru.

14. Katra vilciena faktisko nosūtīšanas, pienākšanas vai caurlaišanas laiku stacijas dežurants atzīmē vilcienu kustības žurnālā. Vilcienu numurus, kuri ir papildināti ar attiecīgiem burtiem vai indeksiem, ieraksta žurnālā ar šiem burtiem vai indeksiem.

15. Visus ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču, kontakttīkla un citus bojājumus, kurus konstatējis stacijas dežurants (arī tos, kas atklāti, pieņemot dežūru) vai par kuriem saņemts citu darbinieku paziņojums, ieraksta stacijas ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas, sakaru un kontakttīkla apskates žurnālā (turpmāk – apskates žurnāls). Par bojājumiem nekavējoties paziņo darbiniekam, kas apkalpo šīs iekārtas (ceļu meistaram, elektromehāniķim), vai attiecīgās distances (piemēram, ceļu, signalizācijas un sakaru) dežurējošajam darbiniekam. Par visiem tehnisko iekārtu bojājumiem, kas varētu apdraudēt kustības drošību vai aizturēt vilcienu, stacijas dežurants paziņo vilcienu dispečeram.

16. Ja signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas iekārtu bojājuma dēļ nepieciešams noņemt plombu no aicinājuma signāla pogas, par to izdara ierakstu apskates žurnālā, norādot bojājuma vietu, veidu un signāla pogu, kurai noņemta plomba. Apskates žurnālā stacijas dežurants izdara ierakstu arī tad, ja signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas iekārtu bojājuma dēļ vilcienu pieņemšana un nosūtīšana notiek ar aicinājuma signāliem, kuriem ir neplombētas pogas (ja ir skaitītāji). Šādos gadījumos apskates žurnāla ierakstā par bojājumu un normāla darba atjaunošanu norāda arī skaitītāja rādījumu.

17. Posmu vai ceļu slēgšana un atvēršana, pāreja uz vienceļa kustību, ja tiek lietoti visi signalizācijas un sakaru līdzekļi, kā arī pāreja no viena signalizācijas un sakaru veida uz citu notiek ar vilcienu dispečera rīkojumu.

18. Pirms telefona sakaru izmantošanas posmu norobežojošo staciju dežuranti pārliek to izejas luksoforu pogas (kloķus), kas norobežo izeju uz posmu, tādā stāvoklī, kas atbilst aizliedzošam luksoforu signālam. Pārejot no signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļiem uz telefona sakariem, vilcienu telefonogrammu apmaiņa starp staciju dežurantiem vienceļa posmā, kā arī gadījumos, kad tiek organizēta divvirzienu kustība pa vienu no ceļiem divceļu posmā, notiek tikai pa vilcienu dispečeru sakariem ar vilcienu dispečera kontroli.

19. Pirms dežūras pieņemšanas stacijas dežuranta pienākums ir:

19.1. iepazīties ar darba plānu, ar norādījumiem un rīkojumiem, kas attiecas uz vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu, ar manevru darbiem, ritošo sastāvu un tā izvietojumu uz pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem un stacijai blakus esošo posmu (blokiecirkņu) stāvokli (vai tie ir brīvi vai aizņemti);

19.2. pārliecināties, vai signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu vadīšanas ierīces darbojas, vai uz tām ir plombas atbilstoši sarakstam, kā arī vai ir kārtībā pārmijas, kuras apkalpo stacijas dežurants;

19.3. pārbaudīt darba vietā esošos instrumentus, signālpiederumus, inventāru un to darbderīgumu;

19.4. iepazīties ar ierakstiem vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā (3.pielikums), vilcienu kustības žurnālā, vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā (4.pielikums), vilcienu telefonogrammu žurnālā (5.pielikums), apskates žurnālā un citos žurnālos, kas saistīti ar vilcienu kustību un kuros veic ierakstus stacijas dežurants;

19.5. noformēt šādus ierakstus vilcienu kustības žurnālā:

19.5.1. pirms ieraksta par dežūras pieņemšanu un nodošanu – vilcienu pienākšanas kontroles ierīču un aicinājuma signālu mākslīgās iedarbināšanas skaitītāju vai maršruta mākslīgās izjaukšanas skaitītāju (ja tādi ir) rādījumus;

19.5.2. ierakstu par dežūras pieņemšanu un nodošanu, norādot datumu un laiku (stundas un minūtes);

19.5.3. ja stacijas dežuranta rīcībā ir bremzes kurpes, ierakstu par to numuriem un atrašanās vietu (vietām).

20. Uzsākot dežūru, stacijas dežuranta pienākums ir:

20.1. pārbaudīt vilcienu sastādītāju, centralizācijas posteņu dežurantu (operatoru), pārmijnieku un citu darbinieku ierašanos darbā;

20.2. saņemt informāciju no darbiniekiem par darba vietu, kurā tie strādā (īpaši par to, vai pareizi nostiprināts ritošais sastāvs saskaņā ar stacijas tehniskās rīcības aktu);

20.3. veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu trūkumus un nodrošinātu normālu darbu un kustības drošību.

21. Sadales punktos, kuros nav pastāvīgi dežurējošu darbinieku, atkarībā no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru iekārtu sistēmām operācijas, kas saistītas ar vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un manevru darbiem, tiek veiktas atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumiem.

22. Vilcienu kustība iecirkņos ar automātiskās bloķēšanas sistēmu notiek šādi:

22.1. vienceļa posmos, kas aprīkoti ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, vilcienu kustība notiek abos virzienos;

22.2. divceļu posmos, kuru ceļi aprīkoti gan ar vienpusējo, gan ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, pāra virziena vilcienu kustība notiek pa pirmo ceļu, nepāra – pa otro ceļu. Katrs no šiem ceļiem ir pareizais šī virziena vilcieniem;

22.3. divceļu posmos, kas aprīkoti ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu (pa katru ceļu), ja nepieciešams, vilcienu kustību var organizēt abos virzienos pa katru ceļu atbilstoši vienceļa kustībai.

23. Vadot vilcienu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un tā palīga pienākums ir uzmanīt gan ceļa, gan lokomotīves luksoforu signālus un rīkoties atbilstoši to prasībām, bet, ja ceļa luksofors nav redzams (liela attāluma, ceļa līkuma, miglas dēļ vai citos gadījumos), vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un tā palīgs līdz ceļa luksofora redzamībai ievēro lokomotīves luksofora signālus.

24. Ja ceļa un lokomotīves luksoforu signāli nesakrīt, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ievēro tikai ceļa luksoforu signālus. Ja, braucot pa posmu vai pa stacijas ceļiem, kas aprīkoti ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ierīcēm, lokomotīves luksoforā pēkšņi parādās balts signāls, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz nākamajam ceļa luksoforam vai kamēr lokomotīves luksoforā parādās atļaujošs signāls. Brauc īpaši uzmanīgi un ar tādu ātrumu, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Ja tiek izslēgta automātiskā lokomotīvju signalizācija, pēc vilcienu dispečera rīkojuma ar vilcienu drīkst braukt līdz galastacijai vai līdz vilces līdzekļu maiņas stacijai.

25. Divceļu posmā, kas aprīkots ar vienvirziena automātiskās bloķēšanas sistēmu, organizējot divvirzienu vilcienu kustību pa vienu no ceļiem un lietojot pagaidu automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīces, vilcienu kustību pareizā virzienā vada automātiskās bloķēšanas signāli, bet nepareizā virzienā – lokomotīves luksofora signāli. Vilcienu nosūta pa nepareizu ceļu, ja izejas luksoforā ir atļaujošs signāls. Ja izejas luksofors nepārslēdzas uz atļaujošu signālu (vai izejas luksofora nav), vilcienu nosūta posmā pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas un automātiskās lokomotīvju signalizācijas darbības pārtraukšanas un pārejas uz telefona sakaru līdzekļiem. Visos gadījumos, nosūtot vilcienu pa nepareizo ceļu, vilciena kustības ātrums, braucot pa stacijas pārmijkopu, nedrīkst pārsniegt ātrumu, kāds noteikts, vilcienu nosūtot no sānceļa.

26. Vadot vilcienu pa nepareizo ceļu un ievērojot lokomotīves luksofora signālus, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

26.1. ja lokomotīves luksoforā ir zaļš signāls, braukt ar noteikto ātrumu;

26.2. ja lokomotīves luksoforā ir dzeltens signāls, braukt ar ātrumu, ne lielāku par 50 km/h;

26.3. ja lokomotīves luksoforā parādās dzeltens signāls ar sarkanu, samazināt ātrumu līdz 20 km/h un apturēt vilcienu pirms pirmā pretējā virziena ceļa luksofora;

26.4. ja lokomotīves luksoforā joprojām ir dzeltens signāls ar sarkanu un vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) redz vai zina, ka priekšā esošais blokposms ir aizņemts, gaidīt blokposma atbrīvošanos un atļaujoša signāla parādīšanos lokomotīves luksoforā, pēc tam turpināt kustību, ņemot vērā lokomotīves luksofora signālus;

26.5. ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nezina, vai priekšā esošā blokposmā atrodas vilciens, pēc apstāšanās atlaist automātiskās bremzes un, ja šajā laikā lokomotīves luksoforā nav parādījies dzeltens vai zaļš signāls, uzsākt kustību un braukt līdz nākamā blokposma beigām ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h. Braukt īpaši uzmanīgi, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Ja, braucot pa blokposmu, lokomotīves luksoforā sarkans signāls nomainās uz dzelteno vai zaļo, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), ņemot vērā šos signālus, drīkst palielināt ātrumu līdz 40 km/h;

26.6. blokposma beigās, ja lokomotīves luksoforā ir dzeltens vai zaļš signāls, atļauts braukt, ņemot vērā šos signālus, bet, ja lokomotīves luksoforā saglabājas sarkans signāls vai to nomaina dzeltens signāls ar sarkanu, atkal jāapstājas un jārīkojas saskaņā ar šo noteikumu 26.4. un 26.5.apakšpunktu;

26.7. ja lokomotīves luksoforā atļaujoša signāla vietā pēkšņi parādās dzeltens signāls ar sarkanu, sarkans vai balts signāls, vai arī luksofors nodziest, samazināt ātrumu un līdz blokposma beigām braukt īpaši uzmanīgi, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Ja blokposma beigās lokomotīves luksoforā tomēr deg dzeltens signāls ar sarkanu, sarkans vai balts signāls, vai arī luksofors ir nodzisis, vilciena kustība tālāk notiek šo noteikumu 26.4. un 26.5.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

27. Vilcienu, kas brauc pa nepareizo ceļu, stacijā pieņem ar speciāli uzstādītu ieejas luksoforu, kuru atkarībā no vietējiem apstākļiem var novietot vilciena kustības virziena kreisajā pusē. Visos gadījumos, kad ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls, vilciena iebraukšanas ātrums stacijā pa nepareizo ceļu nedrīkst pārsniegt ātrumu, kāds noteikts, vilcienu pieņemot uz sānceļa.

28. Lai vilcienu pieņemtu vai nosūtītu, stacijas dežurants stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā gatavo maršrutu vilciena pieņemšanai vai nosūtīšanai un ieslēdz ieejas (maršruta) vai izejas luksoforā atļaujošu signālu.

29. Nosūtot vilcienu pa vienceļa posmu vai pa nepareizu ceļu divceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, vai pa nepareizu ceļu, pa kuru brauc saskaņā ar lokomotīves luksofora signāliem, stacijas dežurants pirms vilciena nosūtīšanas posma aizņemšanu saskaņo ar vilcienu dispečeru.

30. Vilciena pirmajam riteņpārim pabraucot garām ieejas (maršruta) vai izejas luksoforam, tas automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu. Ja luksoforu ieslēdz vai izslēdz ar signālkloķi, stacijas dežurants to pārslēdz normālā stāvoklī. Divceļu iecirkņos ieejas (maršruta) un izejas luksoforus, kas atrodas pie stacijas pareizā virziena galvenajiem ceļiem, stacijas dežurants var pārslēgt uz automātisko darbību.

31. Ja ir grupas izejas (maršruta) luksofors, bet nosūtīšanas ceļi nav aprīkoti ar atkārtojuma luksoforiem, vilcienus nosūta, ja izejas luksoforā deg atļaujošs signāls un maršruta rādītājā zaļas krāsas cipars rāda ceļa numuru, no kura vilciens drīkst aizbraukt. Ja grupas izejas (maršruta) luksofora maršruta rādītājs vai atkārtojuma luksofors ir bojāts, vilcienus no stacijas nosūta, ja izejas (maršruta) luksoforā deg atļaujošs signāls. Papildus stacijas dežurants vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. ______ uz ______ ceļa vadītājam (mašīnistam). Grupas luksofors atvērts. Atļauju aizbraukt. Stacijas dežurants ______________” vai izsniedz atļauju (6.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu.

32. No ceļa, kuram nav izejas luksofora, vilcienu nosūta stacijas tehniskās rīcības aktā paredzētajos gadījumos šo noteikumu 37. un 38.punktā noteiktajā kārtībā (tāpat kā izejas luksoforu bojājumu gadījumos). Tādā pašā kārtībā no stacijas nosūta vilcienu, ja vilciena sākums atrodas aiz izejas luksofora ar aizliedzošu signālu, kā arī ja izejas luksofors patvaļīgi pārslēdzies uz aizliedzošu signālu un vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vilcienu ir apturējis, pabraucot garām izejas luksoforam. Ja vilciena priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas (maršruta) luksofora ar atļaujošu signālu, stacijas dežurants vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. _____ uz ____ ceļa vadītājam (mašīnistam). Izejas luksofors atvērts. Atļauju aizbraukt. Stacijas dežurants _________________” vai izsniedz atļauju (6.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu. Ja priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora, kas aprīkots ar atkārtotājgalviņu, vilcienu nosūta, ja atkārtotājgalviņā ir atļaujošs signāls.

33. Ja izejas (maršruta) luksoforā ir atļaujošs signāls, bet atkārtojuma luksoforā nav, pie atkārtojuma luksofora stāvoša pasažieru vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) stacijas dežurants paziņo (pa radiosakariem, personīgi vai ar kāda stacijas darbinieka starpniecību), ka atkārtojuma luksofors ir bojāts. Šajā gadījumā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz izejas (maršruta) luksoforam un tālāk brauc, ņemot vērā tā signālus. Ja pie atkārtojuma luksofora stāvošo pasažieru vilcienu nosūta, kad izejas (maršruta) luksoforā deg aizliedzošs signāls, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniegtā atļauja vienlaikus ir arī atļauja braukt garām nodzisušam atkārtojuma luksoforam. Ja vilciens brauc garām stacijai bez apstāšanās, stacijas dežurants laikus (vilcienam iebraucot stacijai tuvākajā tuvošanās iecirknī) brīdina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), ka izejas (maršruta) luksofora atkārtojuma luksofors ir bojāts. Saņemot šādu paziņojumu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc, ņemot vērā lokomotīves un izejas (maršruta) luksoforu signālus.

34. Ja saimniecības vilcienu (vilcienu, kas paredzēts dažādu darbu veikšanai) nosūta uz posmu, kad posmu vilcienu kustībai neslēdz, lieto automātiskās bloķēšanas signālus ar atļaujošu signālu izejas luksoforā. Ja pēc darba pabeigšanas saimniecības vilciens atgriežas nosūtīšanas stacijā, atpakaļbrauciens (līdz ieejas signālam vai zīmei “Stacijas robeža”) atļauts ar atslēgzizli, kuru pirms vilciena nosūtīšanas uz posmu stacijas dežurants izsniedz darbu vadītājam (vilciena konduktoram), lai posmā to nodotu vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), atgriežoties no posma stacijā. Atslēgzizli lieto arī, vagonus padodot un novācot no privātās lietošanas sliežu ceļa un savienotājceļa pievienojuma posma, kuru neapkalpo palīgpostenis.

35. Ja atslēgzizlis ir bojāts vai tā nav, nosūtīt saimniecības vilcienu, kurš atgriežas no posma, var tikai pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanas un pārejas uz telefona sakaru līdzekļiem, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi (7.pielikums).

36. Nenoceļamā tipa drezīnas nosūta posmā, ņemot vērā automātiskās bloķēšanas signālus. Drezīnām jānodrošina sliežu elektroķēžu droša šuntēšana, ko norāda drezīnas pasē. Noceļamā ritošā sastāva (piemēram, remonttorņu, ceļa vagoniņu) asis elektriski izolē, lai netraucētu automātisko bloķēšanu.

37. Ja maršruts ir pareizi sagatavots un pirmais blokposms ir brīvs (pēc vadības ierīces rādījumiem), bet izejas luksofors nepārslēdzas uz atļaujošu signālu, stacijas dežurants:

37.1. vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. _____ vadītājam (mašīnistam). Atļauju aizbraukt no ________ ceļa pa _______ galveno ceļu garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu, braukt līdz pirmajam garāmejas luksoforam, bet tālāk – saskaņā ar automātiskās bloķēšanas sistēmas signāliem. Stacijas dežurants ___________________”;

37.2. izdod atļauju (6.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu;

37.3. divceļu posmā pa pareizo ceļu vilcienu nosūta arī ar aicinājuma signālu.

38. Pirms vilciena nosūtīšanas vienceļa posmā vai divceļu posmā ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu pa nepareizu ceļu, ja izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls, stacijas dežurants:

38.1. saņem no vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu viena vai vairāku (viena pēc otra) vilcienu nosūtīšanai vienā virzienā, ja izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls, ar apstiprinājumu, ka posms (posma ceļš) ir brīvs vai tajā nav vilcienu, kas brauc pretējā virzienā – “Atļauju nosūtīt vilcienu Nr. ____ no _______ stacijas pa ____ galveno ceļu, ja izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls. Posmā _______ (posma ceļā) nav vilcienu, kas brauc pretējā virzienā. Vilcienu dispečers ___________”;

38.2. pārslēdz bloksistēmu nosūtāmā vilciena braukšanas virzienā;

38.3. izņem no vadības ierīces attiecīgā posma (posma ceļa) atslēgzizli, kuru ieliek atpakaļ vietā (vadības ierīcē), kad nosūtītais vilciens ir faktiski aizņēmis posmu (posma ceļu).

39. Kārtību, kādā nosūta vilcienus vienceļa posmos, kas nav aprīkoti ar bloksistēmas virziena maiņas ierīcēm, ja izejas luksoforā deg aizliedzošs signāls vai ja vadības ierīcē nav atslēgzižļu, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

40. Stacijas dežurants nedrīkst nosūtīt vilcienu ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, nepārliecinoties, ka pirmais blokposms ir brīvs.

41. Ja ir pagājis laiks, kāds vajadzīgs, lai iepriekš nosūtītais vilciens nobrauktu pirmo blokposmu, bet vadības ierīce rāda, ka tas ir aizņemts, stacijas dežurants ar viņam pieejamiem līdzekļiem (radiosakari ar iepriekš nosūtītā vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), pārbrauktuvju dežurantu vai citu darbinieku ziņojumi) pārbauda, vai pirmais blokposms ir brīvs. Ja 10 minūšu laikā stacijas dežurants nevar noskaidrot iepriekš nosūtītā vilciena atrašanās vietu, nākamo vilcienu drīkst nosūtīt, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls. Šādā gadījumā pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants brīdina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) pa radiosakariem vai atzīmē uz zaļas krāsas atļaujas veidlapas, ka nav ziņu, vai pirmais blokposms ir brīvs.

42. Kārtību, kādā analogos gadījumos nosūta vilcienus īsos ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotos posmos, kur nav garāmejas luksoforu, atkarībā no signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu sistēmas un darba apstākļiem norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

43. Vilciens drīkst pabraukt garām ceļa postenim, ko neapkalpo posteņa dežurants, izejas luksoforā degot aizliedzošam signālam, ja stacijas dežurants priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem noraida reģistrējamu rīkojumu. Lai nosūtītu vilcienu vienceļa posmā vai divceļu posmā ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu pa nepareizu ceļu, stacijas dežurants pirms vilciena nosūtīšanas saņem no vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu ar apstiprinājumu, ka posmā nav vilcienu, kas brauc pretējā virzienā.

44. Vilciens drīkst pabraukt garām maršruta luksoforam ar aizliedzošu signālu šo noteikumu 37.punktā noteiktajā kārtībā tikai tad, kad stacijas dežurants ir pārbaudījis, ka ceļa iecirknis, ko norobežo luksofors, ir brīvs.

45. Izejas luksofora aicinājuma signāls, atļauja uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu vai stacijas dežuranta pa radio nodotais reģistrējamais rīkojums dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un līdz pirmajam garāmejas luksoforam (posmos, kuros nav garāmejas luksoforu, – līdz nākamās stacijas ieejas luksoforam) braukt ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Tālāk brauc, ievērojot automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus.

46. Ja maršruta luksofors ir bojāts, šo noteikumu 37.punktā norādītās atļaujas dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt līdz izejas luksoforam vai nākamajam maršruta luksoforam. Ja ir bojāts gan maršruta, gan izejas luksofors, atkarībā no konkrētiem darba apstākļiem izsniedz vienu atļauju braukšanai garām abiem luksoforiem ar aizliedzošiem signāliem vai arī atsevišķu atļauju braukšanai garām katram no šiem luksoforiem. Braukšanas kārtību norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

47. Iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, vilciens, kas no stacijas nosūtīts ar vienu no minētajām atļaujām, brauc šādi:

47.1. ja ir ziņas, ka pirmais blokposms ir brīvs, un pēc vilciena izbraukšanas posmā lokomotīves luksoforā iedegas zaļš signāls, dzeltens signāls vai dzeltens signāls ar sarkanu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst braukt līdz pirmajam garāmejas luksoforam, ņemot vērā lokomotīves luksofora signālus;

47.2. ja nav ziņu par to, ka pirmais blokposms ir brīvs, vai lokomotīves luksoforā ir balts signāls, vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz pirmajam garāmejas luksoforam ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, bet tālāk – ņemot vērā automātiskās bloķēšanas signālus.

48. Ja ir bojāts grupas izejas luksofors, vilcienus nosūta ar stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu vai izsniedz atļauju uz zaļas krāsas veidlapas šo noteikumu 37. un 38.punktā noteiktajā kārtībā.

49. Ja ir bojāts izejas luksofora virziena maršruta rādītājs (baltā krāsā), vilcienu nosūta atbilstoši izejas luksofora atļaujošam signālam. Šādā gadījumā stacijas dežurants ziņo (izmantojot vilcienu radiosakarus vai ar kāda stacijas darbinieka starpniecību) vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), ka maršruta rādītājs ir bojāts un vilciena nosūtīšanas maršruts ir sagatavots vajadzīgajā virzienā.

50. Ja uz vadības iekārtas ir bojāti luksoforu signālu atkārtotāji vai tuvošanās un attālināšanās iecirkņu kontrolierīces, vilcienu pieņem un nosūta, ievērojot automātiskās bloķēšanas ierīces signālus un stacijas dežuranta sarunas (pa telefonu vai radio) ar vilcienu dispečeru, blakusstaciju dežurantiem, vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un citiem darbiniekiem. Sagatavojot vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu, ja ir bojātas signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas ierīces, ievēro šo noteikumu 14.nodaļā noteikto kārtību.

51. Ja posms ir brīvs, bet kontrolaparāti rāda, ka tas ir aizņemts, un ir nepieciešams mainīt kustības virzienu vienceļa posmā vai divceļu posmā ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, vilcienu dispečers pārbauda, vai posms (posma ceļš) ir brīvs, un dod posmu norobežojošo staciju dežurantiem reģistrējamu rīkojumu mainīt kustības virzienu, lietojot palīgrežīma pogu (kloķi) – “Atļauju mainīt automātiskās bloķēšanas kustības virzienu _____ posmā (pa _____ posma _____ ceļu) no nepāra virziena uz pāra virzienu ar palīgrežīma pogām (kloķiem). _____ posmā (___ posma ___ ceļš) nav vilcienu. Vilcienu dispečers _____________”. Pēc minētā rīkojuma saņemšanas abu staciju dežuranti noņem plombas no palīgrežīma pogām (kloķiem) un maina kustības virzienu. Par plombu noņemšanu ieraksta apskates žurnālā. Ja ir pārtraukti vilcienu dispečera sakari, vienceļa iecirkņos ar automātiskās bloķēšanas sistēmu kustības virzienu maina posma norobežojošo staciju dežuranti.

52. Stacijas dežurants pēc ierakstiem vilcienu kustības žurnālā pārbauda, vai posms ir brīvs, un veic pārrunas ar blakusstaciju dežurantu:

52.1. pārliecinājies, ka posms ir brīvs, stacijas dežurants nosūta uz blakusstaciju vilcienu kustības telefonogrammu – “_________ stacijai. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ____. Atļaujiet mainīt kustības virzienu ____ posmā no ________ uz _____ ar palīgrežīma pogām (kloķiem). Stacijas dežurants ________”;

52.2. pārliecinājies, ka posms ir brīvs, blakusstacijas dežurants nosūta atbildi – “_________ stacijai. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _____. Posms ir brīvs. Atļauju mainīt kustības virzienu ________ posmā no _________ uz ______ ar palīgrežīma pogām (kloķiem). Stacijas dežurants __________”.

53. Ja ir pārtraukti vilcienu dispečera sakari divceļu iecirkņos, kur ir divpusēja automātiskās bloķēšanas sistēma, lai nosūtītu vilcienu pa nepareizu ceļu, mainīt kustības virzienu ar palīgrežīma pogām (kloķiem) ir aizliegts.

54. Ja ir pārtraukti visi telefona sakaru veidi, bet automātiskās bloķēšanas sistēma darbojas (vadības ierīce rāda brīvu ceļu attālināšanās iecirkņos):

54.1. vienvirziena kustībai aprīkotos divceļu posmos vilcienu kustībā ievēro automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus;

54.2. nosūtīt vilcienu vienceļa posmā, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu, drīkst tikai tā stacija, kurai ir vilcienu nosūtīšanas priekšrocības (nepāra virzienā), ja šajā stacijā automātiskās bloķēšanas sistēmas virziens sakaru pārtraukšanas brīdī bija pārslēgts nepieciešamajā vilciena kustības virzienā;

54.3. aizliegts lietot divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu vilcienu nosūtīšanai pa nepareizu ceļu divceļu posmā.

55. Aizliegts ekspluatēt automātiskās bloķēšanas sistēmu, ja ir šādi bojājumi:

55.1. posmā nodzisušas signālugunis divos vai vairākos pēc kārtas novietotos garāmejas luksoforos;

55.2. atļaujošs signāls izejas vai garāmejas luksoforā, ja blokposms ir aizņemts;

55.3. vienceļa posmā vai uz nepareiza ceļa divceļu posmā, kas aprīkots ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, nav iespējams mainīt kustības virzienu (arī ar palīgrežīma pogām (kloķiem)). Šādā gadījumā, ja bloksistēma ir nosūtāmā vilciena kustības virzienā (līdz automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanai), vilcienu kustība ir atļauta, ievērojot automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus.

56. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) konstatē vienu no šo noteikumu 55.1. vai 55.2.apakšpunktā minētajiem bojājumiem, viņš nekavējoties aptur vilcienu un paziņo par to tuvākās stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram. Tālāk vilcienu vada saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu 404., 405. un 406.punkta prasībām. Ja garāmejas luksoforā ir atļaujošs signāls, bet blokposms, kuru norobežo šis luksofors, ir aizņemts, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) papildus pa radiosakariem paziņo par to iepakaļ braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem). Iebraukt šajā blokposmā un braukt pa to līdz nākamajam luksoforam drīkst tikai pēc šī blokposma atbrīvošanas, samazinot ātrumu līdz 20 km/h, lai varētu nekavējoties apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis.

57. Stacijas dežurants, saņemot informāciju par automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu posmā vai konstatējot tās bojājumu stacijā:

57.1. pārtrauc vilcienu nosūtīšanu uz šo posmu (posma ceļu) un izejas luksoforos ieslēdz aizliedzošus signālus;

57.2. posmā esošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājus (mašīnistus) brīdina par bojājumu pa radiosakariem;

57.3. paziņo vilcienu dispečeram par automātiskās bloķēšanas bojājumu;

57.4. par bojājumu ieraksta apskates žurnālā un paziņo signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķim (signalizācijas un sakaru distances dispečeram).

58. Ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos šo noteikumu 57.punktā minētās darbības izpilda vilcienu dispečers. Visos minētajos gadījumos vilcienu dispečers, dodot atbilstošu rīkojumu, slēdz automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un vilcienu kustībā nosaka pāreju uz telefona sakariem. Pirms nodots rīkojums par pāreju uz telefona sakariem, kā arī par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības atjaunošanu vilcienu kustībā, vilcienu dispečers ar stacijas dežurantu starpniecību pārbauda, vai starpstaciju posms ir brīvs. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu vienpusējai kustībai aprīkotos divceļu iecirkņos rīkojumu par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības atjaunošanu var nodot, kamēr starpstaciju posms nav vēl atbrīvots no vilcieniem, kas brauc pa pareizo ceļu.

59. Ja automātiskās bloķēšanas darbība pārtraukta un vilcienu kustībā izmanto telefona sakarus, vilcienu nosūtot, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz ceļa atļaujas zīmi, kas dod tiesības braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu.

60. Ja vienā no sadales punktiem, kas norobežo posmu ar bojātu automātiskās bloķēšanas sistēmu, nav stacijas dežuranta, bet ar vilcienu dispečera vadības ierīci var kontrolēt šī sadales punkta ceļus un pārmijas, līdz laikam, kamēr stacijas dežurants stājas darbā, vilcienu dispečers vilcienu nosūta uz brīvu posmu (posma ceļu), dodot rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) – “Vilciena Nr. ________ vadītājam (mašīnistam). Automātiskās bloķēšanas sistēma ________ posmā nedarbojas. Atļauju aizbraukt no __________ stacijas un braukt līdz nākamās stacijas __________ ieejas luksoforam, tālāk – ņemt vērā tā signālus. Vilcienu dispečers ________”. Šajā gadījumā vilcienu dispečers rīkojumu par automātiskās bloķēšanas sistēmas darbības pārtraukšanu dod tikai tam sadales punktam, kurā ir stacijas dežurants. Vilcienus no šī sadales punkta nosūta, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi. Ja vilcienu nosūta uz vienceļa posmu vai ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotu divceļu posmu, ceļa atļaujas zīmi izsniedz tikai tad, ja stacijas dežurants saņēmis no vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu – “_________posmā (posma ceļā) vilcienu nav. Atļauju nosūtīt vilcienu Nr. ______ (ja ir divceļu iecirknis, norāda pa kādu ceļu). Vilcienu dispečers _____________”.

61. Ja vilcienu ved vairāki vilces līdzekļi, rakstisku atļauju vilciena nosūtīšanai izsniedz tikai priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Pārējo vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) ņem vērā priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signālus.

62. Ja vienlaikus ir pārtraukta automātiskā bloķēšana un ar stacijām nav vilcienu dispečera sakaru, pāreja uz telefona sakariem vilcienu kustībā notiek šādā kārtībā:

62.1. vienceļa posmos:

62.1.1. stacijas dežurants, konstatējot automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu, pēc ierakstiem vilcienu kustības žurnālā un sarunā ar blakusstacijas dežurantu pa telefonu noskaidro, vai posms ir brīvs, un nosūta blakusstacijai telefonogrammu – “Automātiskā bloķēšana starp _______________ stacijām nedarbojas. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ______. Pārejiet uz telefona sakariem! Stacijas dežurants ___________”;

62.1.2. blakusstacijas dežurants pārliecinās, ka posms ir brīvs, un nosūta atbildi – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _________. Posms brīvs. Pāreju uz telefona sakariem. Stacijas dežurants ___________”;

62.2. divceļu posmos:

62.2.1. tās stacijas dežurants, kurai attiecīgā virziena ceļš ir pareizais, konstatējot automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājumu, telefonogrammā pieprasa no blakusstacijas dežuranta ziņas par pēdējā (lietojot automātisko bloķēšanu) nosūtītā vilciena pienākšanu. To saņemot, nosūta šai stacijai atbildes telefonogrammu – “Automātiskā bloķēšana __________ posmā pa ______ ceļu nedarbojas. Vilcienu kustībā nosaka telefona sakarus. Stacijas dežurants ___________”;

62.2.2. kad automātiskās bloķēšanas sistēma pa otro posma ceļu tiek pārtraukta, pāreju uz telefona sakariem noformē saskaņā ar šo noteikumu 62.2.1.apakšpunkta prasībām.

63. Pēc automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājuma novēršanas vilcienu kustību atjauno šādā kārtībā:

63.1. vienceļa posmos:

63.1.1. stacijas dežurants, kura apskates žurnālā ierakstīts, ka automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājums novērsts, vai kurš saņēmis ziņojumu no blakusstacijas, nosūta tai telefonogrammu – “Automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājums _______ posmā novērsts. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ____. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _____. Atjaunojiet vilcienu kustību, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu. Stacijas dežurants ___________”;

63.1.2. blakusstacijas dežurants pārbauda, vai posms ir brīvs, un nosūta atbildes telefonogrammu – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. _______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _______. Posms brīvs. Atjaunoju vilcienu kustību, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu. Stacijas dežurants ___________”;

63.2. divceļu posmos tās stacijas dežurants, kurai attiecīgā virziena ceļš ir pareizais, ja apskates žurnālā ir ieraksts, ka automātiskās bloķēšanas sistēmas bojājums novērsts, vai ja ir saņemts šāds ziņojums no blakusstacijas, vai ja saņemts apstiprinājums no blakusstacijas, ka posmā ceļš ir brīvs, nosūta telefonogrammu – “Automātiskās bloķēšanas bojājums ________ posmā pa ___________ ceļu novērsts. Atjaunoju vilcienu kustību, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu. Stacijas dežurants ___________”.

64. Ja divceļu iecirknis nav aprīkots divpusējai kustībai pa katru ceļu, nosūtot vilcienu pa nepareizu ceļu, automātisko bloķēšanu šajā ceļā pārtrauc. Vilcienu kustības vadība notiek, izmantojot telefona sakarus.

65. Visas šo noteikumu 51., 52., 62. un 63.punktā minētās vilcienu telefonogrammas ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā.

66. Iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, vilcienu kustība notiek, izmantojot automātiskās bloķēšanas signālus.

67. Visu iecirkņa staciju luksoforu un pārmiju vadību veic vilcienu dispečers. Pārmiju, luksoforu, ar elektrisko centralizāciju aprīkoto stacijas ceļu, pārmiju iecirkņu un posmu stāvokli kontrolē vilcienu dispečers pēc vadības ierīču rādījumiem.

68. Rīkojumus, kas attiecas uz vilcienu kustību un manevru darbiem, vilcienu dispečers pa telefonu vai pa radiosakariem nodod tieši vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vai citam darbiniekam, kas šajā sadales punktā veic vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas un manevru darbus.

69. Ja nepieciešams, vilcienu dispečers var nodot staciju rezerves vadībā vai arī sezonas vadībā, ja dispečercentralizācijas ierīces nav bojātas. Šajā gadījumā vilcienus pieņem un nosūta, manevru darbus veic, kā arī signālus ieslēdz stacijas dežurants (stacijas priekšnieks). Pirms stacijas nodošanas rezerves (sezonas) vadībā vilcienu dispečers informē stacijas darbinieku, kam tiek nodota rezerves (sezonas) vadība, par vilcienu kustību stacijai blakusesošos posmos.

70. Ja līdz stacijas nodošanai rezerves (sezonas) vadībā stacijas kontakttīklā nebija sprieguma, vilcienu dispečers par to paziņo stacijas dežurantam ar reģistrējamu rīkojumu.

71. Veicot manevrus, atsevišķas pārmijas vai stacijas pārmijkopu vilcienu dispečers var nodot vietējai vadībai. Šādos gadījumos pārmijas pārliek darbinieks, kura pienākums ir vadīt manevru darbu šajā stacijas rajonā. Ja pārmiju nodošana vietējai vadībai ir saistīta ar signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču remontu, ko iepriekš nevajag ierakstīt apskates žurnālā, vietējai vadībai nodoto pārmiju pārvešanu to darbības pareizības pārbaudei var veikt elektromehāniķis.

72. Pirms vilciena pieņemšanas stacijā vilcienu dispečers pēc vadības ierīču rādījumiem pārliecinās, ka vilciena pieņemšanas ceļš un attiecīgais pārmiju iecirknis ir brīvs, un sagatavo maršrutu vilciena pieņemšanai.

73. Ar tādām dispečercentralizācijas ierīcēm aprīkotos iecirkņos, kurām var dot uzdevumu iepriekš sagatavot maršrutu, vilciena pieņemšanas maršrutu var uzdot arī tad, ja pieņemšanas ceļš un attiecīgie pārmiju iecirkņi vēl ir aizņemti (izņemot gadījumus, ja ceļš vai pārmiju iecirknis ir aizņemts ar motorvilcējiem vai nenoceļama tipa drezīnām). Faktisko pārmiju pārlikšanu un atļaujoša signāla ieslēgšanu ieejas luksoforā vilcienu dispečers pārbauda pēc vadības ierīču rādījumiem.

74. Pirms vilciena nosūtīšanas vilcienu dispečers pēc vadības ierīču rādījumiem pārliecinās, ka pārmiju iecirkņi ir brīvi, bet, mainot kustības virzienu, – arī par to, ka posms ir brīvs, un sagatavo maršrutu vilciena nosūtīšanai.

75. Ar tādām dispečercentralizācijas ierīcēm aprīkotos iecirkņos, kurām var dot uzdevumu iepriekš sagatavot maršrutu, vilciena nosūtīšanas maršrutu var uzdot arī tad, ja pārmiju iecirkņi vēl ir aizņemti (izņemot gadījumus, ja tie aizņemti ar motorvilcējiem un nenoceļama tipa drezīnām).

76. Faktisko pārmiju pārlikšanu un atļaujoša signāla ieslēgšanu izejas luksoforā vilcienu dispečers pārbauda pēc vadības ierīču rādījumiem.

77. Ja ieejas vai izejas luksoforā ir atļaujošs signāls, bet nepieciešams izmainīt maršrutu, vilcienu dispečers attiecīgo luksoforu pārslēdz uz aizliedzošu signālu un paziņo par to vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Vilcienu dispečers drīkst gatavot jaunu maršrutu un otrreiz pārslēdz luksoforu uz atļaujošu signālu tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka vilciens ir apturēts pie ieejas luksofora vai uz nosūtīšanas ceļa.

78. Saimniecības vilcienus nosūta darbam posmā un tie pienāk nākamajā stacijā, ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus.

79. Saimniecības vilcienu, kas atgriežas izbraukšanas stacijā, nosūta posmā, ievērojot automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus. Darbu vadītājam (vilciena konduktoram) izdod atslēgzizli braukšanai atpakaļ pa posmu atbilstoši šo noteikumu 34.punkta prasībām.

80. Lai darbu vadītājam (vilciena konduktoram) izsniegtu atslēgzizli, vilcienu dispečers izsauc stacijas dežurantu (stacijas priekšnieku) un staciju nodod rezerves (sezonas) vadībā.

81. Ja atslēgzižļi ir bojāti vai stacijas vadības ierīces nav aprīkotas ar atslēgzižļiem, lai nosūtītu uz posmu saimniecības vilcienu, kas atgriežas nosūtīšanas stacijā, pārtrauc automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un vilcienu kustību regulē, izmantojot telefona sakarus. Pirms pāriet uz telefona sakariem, posmu norobežojošās stacijas nodod rezerves (sezonas) vadībā.

82. Ja posmā notiek atjaunošanas vai citi tamlīdzīgi darbi, palīdzības, ugunsdzēsības vilcienu un palīdzības lokomotīves nosūta no stacijām, kas norobežo posmu, pēc tam, kad dežūru pieņēmuši šo staciju dežuranti (staciju priekšnieki), un pēc posma slēgšanas citu vilcienu kustībai. Šādos gadījumos vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu līniju pa diagonāli (8.pielikums). Palīdzības lokomotīvi vai ugunsdzēsības vilcienu var nosūtīt posmā, kamēr attiecīgie stacijas darbinieki uzsāk dežūru, nododot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu.

83. Veicot manevru darbus, pārmijas pārliek:

83.1. vilcienu dispečers no centrālās vadības ierīces, nododot rīkojumus attiecīgiem darbiniekiem pa radiosakariem vai dispečersakaru telefoniem, kas uzstādīti pārmijkopā, ka maršruti sagatavoti manevru darbu veikšanai;

83.2. stacijas dežurants (stacijas priekšnieks), kuram nodod staciju rezerves (sezonas) vadībā un kurš pieņem un nosūta vilcienus;

83.3. vilcienu sastādītājs (vilciena konduktors) vai cits darbinieks, kuram ir vilciena konduktora tiesības, ja atsevišķas stacijas pārmijas ir nodotas vietējai vadībai. Šādu pārmiju sarakstu, kā arī to darbinieku sarakstu, kam atļauts pārlikt pārmijas, nosaka saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu 282.punkta prasībām un norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

84. Darbinieks, kas pārliek pārmijas, pārliecinās par katras pārmijas asmeņu pareizu stāvokli pēc vietējās vadības ierīces rādījumiem vai pēc faktiskā pārmiju asmeņu stāvokļa.

85. Aizliegts pārlikt pārmiju no vietējās vadības ierīces vai ar vietējās vadības atslēgu, kamēr ritošais sastāvs nav atbrīvojis izolēto iecirkni, bet tur, kur pārmijas izolācija nav ieslēgta savstarpējās atkarības sistēmā, – līdz tās atbrīvošanai no ritošā sastāva.

86. Pēc manevru darbu beigšanas pārmiju un manevru pogas (kloķus) uz vietējās vadības ierīces, kā arī vietējās vadības atslēgu novieto normālā stāvoklī, pēc tam manevru darbu vadītājs ziņo vilcienu dispečeram par manevru darbu beigšanu. Pēc šī ziņojuma saņemšanas vilcienu dispečers novieto attiecīgās pogas (kloķus) normālā stāvoklī. Vietējās vadības ierīcēm jābūt aizslēgtām. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, lai vietējās vadības ierīcēm varētu piekļūt tikai dzelzceļa speciālisti, kas pilnvaroti to darbināšanai vai apkopei.

87. Ja maršruts ir pareizi sagatavots un pēc vadības ierīces rādījumiem vilciena pieņemšanas ceļš ir brīvs, bet ieejas luksoforā neieslēdzas atļaujošs signāls, vilcienu stacijā pieņem, kad ieejas luksoforā deg aizliedzošs signāls. Vilcienu dispečers vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nosūta reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. ______ vadītājam. Atļauju iebraukt stacijā uz _______ ceļa garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu. Vilcienu dispečers __________”. Iebraucot stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis.

88. Ja stacija ir nodota rezerves (sezonas) vadībā, vilciena pieņemšana stacijā, kurā ir bojāts ieejas luksofors, notiek šo noteikumu 335.punktā noteiktajā kārtībā.

89. Ja ir bojāts izejas luksofors un ja automātiskās bloķēšanas sistēma ir pārslēgta nosūtāmā vilciena kustības virzienā, vilcienu nosūta uz posmu, kas ir brīvs no pretējā virzienā braucošiem vilcieniem. Vilcienu dispečers vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nosūta reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. ______ vadītājam (mašīnistam). Atļauju aizbraukt no ___________ stacijas ________ ceļa garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu. Vilcienu dispečers ___________”.

90. Šo noteikumu 89.punktā minētajā gadījumā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst aizbraukt no stacijas un braukt līdz pirmajam garāmejas luksoforam ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis. Tālāk brauc, ņemot vērā automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus.

91. Iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko lokomotīvju signalizāciju, pēc vilciena nosūtīšanas vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vada vilcienu saskaņā ar šo noteikumu 45., 46. un 47.punktā noteiktajām prasībām.

92. Ja stacija ir nodota rezerves (sezonas) vadībā un ir bojāts izejas luksofors, vilcienu nosūta saskaņā ar šo noteikumu 37. un 38.punktā noteiktajām prasībām.

93. Ja pārlikt pārmiju no centrālās vadības ierīces nav iespējams, vilcienu dispečers izsauc darbinieku, kas kontrolē pārmijas, vai arī citu darbinieku, kas pārbauda pārmijas stāvokli un, ja iespējams, novērš radušos traucējumus (piemēram, novāc svešķermeni, kas atrodas starp pārmijas asmeni un rāmja sliedi). Ja darbinieks, ārēji apskatot pārmiju, nevar noteikt traucējumu iemeslu un nevar tos novērst, vilcienu dispečers pārtrauc vilcienu kustību pa maršrutiem, kuros šī pārmija ir jāpārliek, izsauc elektromehāniķi pārmijas apskatei un remontam, bet pārmijas pārliek no vietējās vadības ierīces vai arī staciju nodod rezerves (sezonas) vadībā.

94. Ja nav iespējams pārlikt pārmiju:

94.1. no vietējās vadības ierīces vai no rezerves (sezonas) vadības ierīces, bojāto pārmiju šo noteikumu 14.nodaļā noteiktajā kārtībā izslēdz no centralizācijas un pēc vilcienu dispečera rīkojuma nodod pārlikšanai ar kurbuli. Ja no centralizācijas izslēgto pārmiju pārliek vilcienu pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutā, to noslēdz ar piekaramo slēdzeni un atvieno blokkontaktus tās elektropievadā;

94.2. no dispečercentralizācijas centrālās vadības ierīces sadales punktos, kurus neapkalpo dežurējošie darbinieki, pārmijas apskatē un, ja nepieciešams, arī tās attīrīšanā, vilcienu dispečers iesaista garāmejošo vilcienu vilces līdzekļa brigādes darbiniekus (vilciena konduktoru). Pēc pārmijas apskates vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai vilciena konduktors pa radiosakariem ziņo vilcienu dispečeram par pārmijas apskates rezultātiem.

95. Ja pārmijas izolētais iecirknis bojājuma dēļ rāda maldīgu aizņemtību, attiecīgās pārmiju grupas pārmijas pārliek no vietējās vadības ierīces vai staciju nodod rezerves vadībā.

96. Ja vadības ierīces rāda pieņemšanas ceļa maldīgu aizņemtību, līdz bojājuma novēršanai vilcienu dispečers uz šī ceļa parasti vilcienus nepieņem.

97. Ja nepieciešams, vilcienu dispečers ar stacijas dežuranta (stacijas priekšnieka) starpniecību pārbauda, vai ceļš ir brīvs, un dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) reģistrētu rīkojumu braukt garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu vai arī staciju nodod rezerves vadībā.

98. Ja vienā vai vairākās stacijās ir bojāta kodu vadības sistēma, vilcienu dispečers šīs stacijas nodod rezerves vadībā. Šādos gadījumos vilcienu dispečers nedrīkst ņemt vērā vadības ierīces rādījumus, kas kontrolē ceļu, signālu un pārmiju stāvokli stacijās.

99. Ja ir bojāta automātiskās bloķēšanas sistēma, stacijās, kas norobežo posmu, saņemot vilcienu dispečera rīkojumu, uzsāk dežūru staciju dežuranti (staciju priekšnieki).

100. Vilcienu dispečers pārtrauc automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību un vilcienu kustību regulē, izmantojot telefona sakarus. Pirms nodod rīkojumu par pāriešanu uz telefona sakariem, vilcienu dispečers pārbauda, vai starpstaciju posms ir brīvs, bet stacijas nodod rezerves vadībā.

101. Ja posms ar bojāto automātiskās bloķēšanas sistēmu ir norobežots ar sadales punktu, kurā nav štata darbinieka, ko var norīkot dežūrā, līdz tam, kamēr dežūru uzsāk cits darbinieks, atsevišķus vilcienus var nosūtīt brīvajā posmā, ja ar vilcienu dispečera vadības ierīci var kontrolēt ceļus un pārmijas. Šajā gadījumā vilcienu dispečers nodod reģistrējamu rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) saskaņā ar šo noteikumu 60.punkta prasībām. Pirms rīkojuma nodošanas vilcienu dispečers pārliecinās:

101.1. vai ir pārmiju kontrole un vai ir brīvs ceļš vilciena nosūtīšanas maršrutā;

101.2. vai ir brīvs posms (posma ceļš), kurā tiek nosūtīts vilciens.

102. Pēc vilcienu dispečera norādījuma pēdējā ar automātiskās bloķēšanas signāliem nosūtītā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēc attiecīgu aparātu rādījumiem pārbauda vilciena bremzes maģistrāles veselumu un ziņo par tā stāvokli vilcienu dispečeram.

103. Ja vienceļa iecirkņos un divceļu iecirkņos ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, kas aprīkota ar palīgrežīma pogām (kloķiem), vilcienu dispečers posma maldīgās aizņemtības dēļ nevar mainīt vilcienu kustības virzienu un atvērt izejas luksoforu, lai gan faktiski posms ir brīvs, automātiskās bloķēšanas sistēmas darbību nepārtrauc, bet rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 104.punktā noteikto kārtību.

104. Vilcienu dispečers, pārliecinājies, ka posms ir brīvs, izsauc uz sadales punktiem, kas norobežo šo posmu, staciju dežurantus (staciju priekšniekus) un dod viņiem reģistrējamu rīkojumu mainīt automātiskās bloķēšanas sistēmas kustības virzienu ar speciālām pogām (kloķiem). Darbinieki noņem plombas no pogām (kloķiem), maina kustības virzienu, pēc kontroles aparātu rādījumiem uz vadības ierīcēm pārliecinās, ka kustības virziens mainīts, un novieto pogas (kloķus) normālā stāvoklī. Pēc tam vilcienu nosūta, ievērojot automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus.

105. Dispečercentralizācijas iecirkņos, kur centrālajai vadības ierīcei ir palīgrežīma pogas (kloķi) bloķēšanas sistēmas kustības virziena maiņai, vilcienu dispečers, ja nepieciešams, lieto šīs pogas (kloķus), kamēr darbā ierodas stacijas dežurants (stacijas priekšnieks) un stacija tiek nodota rezerves (sezonas) vadībā. Pirms automātiskās bloķēšanas sistēmas kustības virziena maiņas vilcienu dispečers pārliecinās, vai posms ir brīvs.

106. Ar dispečercentralizāciju aprīkotam iecirknim atkarībā no konkrētiem apstākļiem izstrādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumus.

107. Pirms vilciena pieņemšanas stacijas dežurants laikus gatavo pieņemšanas maršrutu un ieslēdz ieejas luksoforā atļaujošu signālu.

108. Kad pienākošais vilciens ar pirmo riteņpāri ir pabraucis garām ieejas luksoforam, tas automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu. Stacijās, kur nav ceļu un pārmiju elektriskās izolācijas, pēc vilciena pabraukšanas garām ieejas luksoforam šī signāla pogu (kloķi) stacijas dežurants novieto aizliedzoša signāla stāvoklī.

109. Stacijas dežurants pārliecinās, ka vilciens pienācis pilnā sastāvā, pa blokaparātu nodod nosūtīšanas stacijai pienākšanas signālu, kā arī pa telefonu paziņo vilciena pienākšanas laiku.

110. Ja pēc vilciena pienākšanas kontrolierīces neiedarbojas, stacijas dežurants pārliecinās, ka vilciens pienācis pilnā sastāvā, un ziņo par to vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers pārliecinās, ka posms ir brīvs, un nosūta posmu norobežojošo staciju dežurantiem reģistrējamu rīkojumu – “Atļauju dot vilciena nosūtīšanas ___________ stacijai pienākšanas bloķēšanas signālu ar palīgpogu. Vilcienu dispečers ________________”. Šī kārtība jāievēro arī tad, ja vilcienu stacijā pieņem, kad deg aizliedzošs ieejas luksofora signāls.

111. Ja, vilcienam pienākot, bija norauta signāla palīgpogas plomba, stacijas dežurants par to ieraksta apskates žurnālā un paziņo elektromehāniķim.

112. Ja pusautomātiskās bloķēšanas vadības ierīce ir aprīkota ar skaitītājiem, kas fiksē pienākšanas signāla palīgpogas nospiešanu, tā nav jāplombē. Šādos gadījumos stacijas dežurants vilcienu kustības žurnālā iepretim attiecīgā vilciena numuram ieraksta skaitītāja rādījumu un, ja palīgpoga tiek lietota signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas ierīču bojājuma dēļ, par šo bojājumu ieraksta apskates žurnālā.

113. Stacijas dežurants nedrīkst dot nosūtīšanas stacijai ziņojumu par vilciena pienākšanu un bloķēšanas signālu, ja nav pārliecinājies, ka vilciens pienācis no posma pilnā sastāvā. Par to stacijas dežurants pārliecinās pēc signāla uz vilciena pēdējā vagona vai pēc pārmijnieka ziņojuma, bet stacijās ar pārmiju centralizāciju – pēc pārbrauktuvju dežurantu, vilces līdzekļu brigāžu darbinieku vai citu dzelzceļa darbinieku ziņojuma attiecīgās stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā.

114. Ja stacijā pienākošajam kravas vilcienam posmā bijusi neparedzēta apstāšanās pašbremzēšanas un bremzes maģistrāles pārrāvuma signalizatora iedarbības dēļ, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) papildus Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu 431.punktā paredzētajām prasībām pa radiosakariem paziņo stacijas dežurantam par neparedzēto apstāšanos posmā. Ja nav iespējams ziņojumu nodot no posma, jāapstājas stacijā un personīgi jāpaziņo stacijas dežurantam. Šādos gadījumos vilciena sastāva veseluma kontroli veic gan stacijas darbinieki, gan vilces līdzekļa brigāde.

115. Pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants sagatavo maršrutu un izejas luksoforā ieslēdz atļaujošu signālu. Vienceļa posmos, lai izejas luksoforā ieslēgtu atļaujošu signālu, pa blokaparātu jāsaņem piekrišana vilciena nosūtīšanai. Ieslēdzot atļaujošu signālu izejas luksoforā, vienlaikus blakusstacijai automātiski tiek dots bloķēšanas signāls par vilciena nosūtīšanu. Pēc vilciena pirmā riteņpāra pabraukšanas garām izejas luksoforam tas automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signālu. Stacijas dežurants signāla pogu (kloķi) novieto aizliedzošā stāvoklī un pa telefonu paziņo blakusstacijai faktisko vilciena nosūtīšanas laiku.

116. Saņemot bloķēšanas signālu par vilciena pienākšanu, ieslēgt atļaujošu signālu izejas luksoforā un nosūtīt vilcienu stacijas dežurants drīkst tikai pēc tam, kad ir saņemts telefonisks paziņojums no blakusstacijas par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu. Ja no blakusstacijas paziņojums nav saņemts, stacijas dežurants vienceļa posmos nedrīkst dot piekrišanas bloksignālu pretējā virzienā braucoša vilciena pieņemšanai.

117. Ja ir brīvs posms un pareizi sagatavots maršruts, bet izejas luksoforā neieslēdzas atļaujošs signāls pārmiju (ceļa) iecirkņa maldīgas aizņemtības dēļ, stacijas dežurants pārbauda, vai šis pārmiju (ceļa) iecirknis faktiski ir brīvs, un, saņemot vilcienu dispečera atļauju, uz vadības ierīces nospiež pogu “Izolētā iecirkņa izslēgšana” un ieslēdz izejas luksoforā atļaujošu signālu.

118. Ja pēc atļaujoša signāla ieslēgšanas izejas luksoforā vilcienu kādu iemeslu dēļ nenosūta, stacijas dežurants pārslēdz izejas luksoforā aizliedzošu signālu, ieraksta par to vilcienu kustības žurnālā un paziņo blakusstacijai un vilcienu dispečeram par vilciena aizturēšanu.

119. Aizturēto vai citu tā paša virziena vilcienu nosūta garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju (9.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu. Blakus sadales punktam vilciena faktisko nosūtīšanas laiku paziņo pa telefonu. Nākamos vilcienus nosūta, ievērojot pusautomātiskās bloķēšanas signālus. Minēto atļauju priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz arī tad, ja bloķēšana darbojas normāli, bet izejas luksofors patvaļīgi pārslēdzies uz aizliedzošu signālu (ja ir maldīgi aizņemta izolētā sekcija, pārdegusi luksofora spuldze vai izejas signāls pārslēgts kļūdaini).

120. Ja stacijā, kas norobežo vienceļa posmu, pēc atļaujoša signāla ieslēgšanas izejas luksoforā nepieciešams aizturēt vilcienu un šajā posmā nosūtīt vilcienu pretējā virzienā, stacijas dežurants luksoforā pārslēdz aizliedzošu signālu, pārtrauc lietot pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu un vilcienu kustību regulē, izmatojot telefona sakarus. Šādā gadījumā pretējā virzienā braucošā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz ceļa atļaujas zīmi. Pusautomātiskās bloķēšanas sistēmas darbību atjauno, nosūtot posmā aizturēto vilcienu vai citu vilcienu tajā pašā virzienā. Vilcienu nosūta, izsniedzot šo noteikumu 119.punktā paredzēto atļauju.

121. Vilcienu nosūtīšana, izmantojot grupas izejas luksoforu:

121.1. vilcienus nosūta, ja izejas luksoforā deg atļaujošs signāls, ņemot vērā gaismas maršruta rādītāju, kura zaļas krāsas skaitlis norāda tā ceļa numuru, no kura vilciens drīkst aizbraukt;

121.2. ja maršruta rādītājs ir bojāts, vilcienu nosūta atbilstoši izejas luksofora atļaujošam signālam, bet stacijas dežurants izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) šo noteikumu 31.punktā paredzēto reģistrējamo rīkojumu vai atļauju (9.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu;

121.3. ja izejas luksoforam ir bojāts braukšanas virziena maršruta rādītājs (baltā krāsā), vilcienu nosūta šo noteikumu 49.punktā paredzētajā kārtībā.

122. Ja nosūtīšanai paredzētā vilciena priekšējais vilces līdzeklis atrodas aiz izejas luksofora:

122.1. ar atļaujošu signālu un tā vadītājs (mašīnists) neredz šo signālu, stacijas dežurants izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) šo noteikumu 32.punktā paredzēto reģistrējamo rīkojumu vai atļauju (9.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu II punktu. Šādos gadījumos, lai izejas luksoforā ieslēgtu atļaujošu signālu, stacijas dežurants rīkojas atbilstoši šo noteikumu 117.punkta prasībām;

122.2. ar aizliedzošu signālu un to nav iespējams pārslēgt uz atļaujošu signālu, bloķēšanas darbību pārtrauc un vilcienu nosūta, izmantojot telefona sakarus, un izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi. Tādā pašā kārtībā vilcienus nosūta no ceļiem, kur nav organizētu nosūtīšanas maršrutu (nav izejas luksoforu).

123. Ja vilcienu nosūta vienceļa vai divceļu (pa pareizo ceļu) posmā ar atgriešanos no posma nosūtīšanas stacijā, izejas luksoforā jābūt aizliedzošam signālam, un vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atslēgzizli, kas dod tiesības braukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un atpakaļbraucienam (līdz ieejas luksoforam vai signālzīmei “Stacijas robeža”). Vienceļa posmos pirms vilciena nosūtīšanas posmā ar atgriešanos atpakaļ šo noteikumu 116. un 117.punktā norādītajā kārtībā no blakusstacijas pa blokaparātu saņem piekrišanu vilciena nosūtīšanai.

124. Pēc vilciena atgriešanās no posma nosūtīšanas stacijā atslēgzizli nodod stacijas dežurantam. Dežurants to ieliek vadības ierīcē un pa telefonu paziņo blakusstacijas dežurantam par vilciena pienākšanas laiku.

125. Ja atslēgzizlis ir bojāts, kā arī ja vadības ierīce nav aprīkota ar atslēgzizli, bet ir nepieciešams nosūtīt vilcienu ar atgriešanos nosūtīšanas stacijā, pārtrauc pusautomātiskās bloķēšanas darbību un vilcienu nosūta, izmantojot telefona sakarus. Vilcienu šādā gadījumā nosūta, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, izsniedzot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi. Pusautomātiskās bloķēšanas darbību atjauno pēc vilciena atgriešanās no posma.

126. Ja posmā ir komercpunkts vai pievedceļš, kuru neapkalpo postenis, stacijās, kas norobežo šo posmu, uzstāda elektrozižļu aparātus, kuriem jābūt nepārskaitļa zižļu daudzumam. Šo punktu pārmijas, kas atrodas uz galvenā ceļa, aprīko ar vienas sērijas pārmiju kontrolslēdzenēm, bet atslēgas cieši piestiprina (pielodē) šī posma zižļiem.

127. Lai veiktu manevru darbus komercpunktā vai uz pievedceļa, vilcienu nosūta posmā no jebkuras šo posmu norobežojošās stacijas, iededzot izejas luksoforā atļaujošu signālu. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz zizli ar tam piestiprinātu pārmiju kontrolslēdzeņu atslēgu. Konkrētu rīcības kārtību, kādā darbojas stacijas dežurants un citi darbinieki, kā arī savstarpēji saistītās pusautomātiskās bloķēšanas un elektrozižļu sistēmas, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

128. Nenoceļamas drezīnas nosūta posmā parastā kārtībā tāpat kā vilcienus.

129. Atkarībā no pusautomātiskās bloķēšanas iekārtas veida dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā vilcienu kustības organizēšanas kārtības sistēmu posmos, kur iekārtoti automātiskie blokposteņi vai blokposteņi, kas apkalpo atzarojumu pievienojuma punktus, un blokposteņi, kurus periodiski atver kā sadales punktus ar ceļu izvērsi (ja tie nedarbojas visu diennakti).

130. Pusautomātiskās bloķēšanas sistēma darbību pārtrauc, ja ir šādi bojājumi:

130.1. izejas luksoforā nevar ieslēgt atļaujošu signālu;

130.2. izejas luksoforu nevar pārslēgt uz aizliedzošu signālu;

130.3. bloksignāli pienāk patvaļīgi;

130.4. nevar dot vai saņemt bloksignālus.

131. Šo noteikumu 130.punktā minētajos gadījumos, kā arī ja bloķēšanas ierīces pārbūvē, pārvieto, remontē, pārbauda un veic citus darbus, kas uz laiku pārtrauc ierīču darbību, bloķēšanas darbību pārtrauc un vilcienu kustību regulē, izmantojot telefona sakarus.

132. Ja pusautomātiskās bloķēšanas aparātus pārbauda elektromehāniķis, bloķēšanas darbību nepārtrauc. Šādā gadījumā stacijas dežurants un elektromehāniķis īpaši uzmanīgi seko bloķēšanas ierīču pareizai darbībai.

133. Pēc tehniskās apkopes un pirms pusautomātiskās bloķēšanas ierīču aizplombēšanas elektromehāniķis kopā ar stacijas dežurantu pēc kontrolierīču rādījumiem pārbauda, vai rādījumi uz vadības ierīces atbilst posmu stāvoklim (pēc ierakstiem vilcienu kustības žurnālā un sarunām ar blakusstacijas dežurantiem). Par ierīču atvēršanu apskatei vai remontam, kā arī par šo darbu pabeigšanu elektromehāniķis ieraksta apskates žurnālā.

134. Pāreja uz telefona sakariem, kā arī vilcienu kustības atjaunošana, lietojot pusautomātiskās bloķēšanas signālus, notiek, saņemot vilcienu dispečera rīkojumu pēc tam, kad viņš ar stacijas dežurantu starpniecību ir pārbaudījis, vai posms ir brīvs. Ja vilcienu dispečera sakari ir bojāti, pāreju uz telefona sakariem vilcienu kustībā un pusautomātiskās bloķēšanas darbības atjaunošanu veic šo noteikumu 62. un 63.punktā noteiktajā kārtībā.

135. Pēc pusautomātiskās bloķēšanas darbības pārtraukšanas un pārejas uz telefona sakariem vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) braukšanai līdz blakusstacijai izsniedz ceļa atļaujas zīmi.

136. Braukt garām maršruta luksoforam ar aizliedzošu signālu (līdz izejas luksoforam) drīkst, ja saņem:

136.1. stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu, ko noraida nosūtāmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem;

136.2. atļauju (9.pielikums) uz zaļas krāsas veidlapas ar aizpildītu I punktu, attiecīgi mainot tekstu.

137. Ja vilciens brauc divjūgā pa visu posmu, atļauju, kas dod tiesības aizņemt posmu, izsniedz tikai priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Otrā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) izpilda priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signālus vai norādījumus, kas nodoti pa radiosakariem.

138. Ja bojāti bloķēšanas telefona sakari, stacijas dežurants īpašu uzmanību pievērš vadības kontrolierīču rādījumiem un to izmaiņām. Šādā gadījumā ziņojumus par vilcienu kustību noraida ar vilcienu dispečera starpniecību vai ar stacijas dežuranta rīcībā esošajiem sakaru līdzekļiem.

139. Ierīču lietošanas kārtību, kā arī darbinieku rīcību, vilcienus pieņemot, nosūtot un caurlaižot, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā, ņemot vērā pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu un iecirkņa darba apstākļus.

140. Lietojot elektrozižļu sistēmu, atļauja vilcienam aizņemt posmu ir šī posma zizlis, kuru izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

141. Elektrozižļu sistēmas ierīces nedrīkst atļaut no zižļu aparātiem vienlaikus izņemt vairāk par vienu zizli.

142. Katram zizlim jābūt ar kārtas numuru, sēriju un posmu norobežojošo staciju nosaukumu. Katram posmam ir savas sērijas zizlis. Vienas sērijas zižļu aparātus uzstāda ne biežāk kā ik pēc trijiem posmiem. Ja posmā nav vilciena, zižļu aparātos abās posmu norobežojošās stacijās kopā jābūt pāra skaitam zižļu.

143. Stacijas dežurants var nodot no pienākošā vilciena saņemto zizli vilcienam, kas tiek nosūtīts uz to pašu posmu, neieliekot zizli aparātā. Šādā gadījumā vispirms jāsaņem tās blakusstacijas dežuranta piekrišana, uz kuru tiek nosūtīts vilciens.

144. Zižļu apmaiņa notiek ar mehānisko zižļu apmainītāju vai ar rokām, parasti – pie stacijas dežuranta telpām. Apmainot zižļus ar rokām, tos ievieto zižļu padevējos.

145. Aizliegts:

145.1. prasīt atļauju izņemt zizli no aparāta, ja vilciens nav sagatavots nosūtīšanai, izņemot gadījumus, kad vilcienu laiž garām stacijai bez apstāšanās vai tā stāvēšanas laiks pēc saraksta nav ilgāks par piecām minūtēm;

145.2. glabāt ekspluatējamos zižļus, neieliekot tos aparātā;

145.3. aizvest zizli uz blakus posmu.

146. Pirms vilciena pienākšanas stacijas dežurants laikus sagatavo pieņemšanas maršrutu un ieslēdz atļaujošu signālu ieejas luksoforā. Pēc vilciena pienākšanas vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nodod zizli stacijas dežurantam. Stacijas dežurants pārliecinās, ka vilciens pienācis pilnā sastāvā, un pārbauda, vai zizlis pieder tam posmam, no kura vilciens pienācis, ieraksta zižļa numuru vilcienu kustības žurnālā, ieliek zizli zižļu aparātā un pa telefonu paziņo nosūtīšanas stacijai par vilciena pienākšanu.

147. Lai nosūtītu vilcienu, stacijas dežurants pa telefonu pieprasa tās stacijas dežuranta piekrišanu, uz kuru nosūta vilcienu. Ja nav šķēršļu vilciena pieņemšanai, stacijas dežurants paziņo, ka sagaida vilcienu, un atļauj izņemt zizli no aparāta. Nosūtīšanas stacijas dežurants pēc zižļa izņemšanas ieraksta tā numuru vilcienu kustības žurnālā un izsniedz zizli nosūtāmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Ja staciju dežuranti to iepriekš saskaņojuši, pretējā virzienā braucošu vilcienu var nosūtīt ar pienākušā vilciena zizli, neievietojot to aparātā. Šajā gadījumā abu staciju vilcienu kustības žurnālā pretī šī vilciena numuram ieraksta – “Saskaņota nosūtīšana ar zizli no vilciena Nr. ____. Stacijas dežurants _________”.

148. Ja vilcienu nosūta ar elektrozižļu sistēmu aprīkotā posmā no ceļa, kur ir izejas luksofors, braukt garām šim luksoforam ar zizli drīkst tad, ja luksoforā deg mēnessbalts signāls.

149. Ja mēnessbalto signālu nevar ieslēgt, stacijas dežurants paziņo vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem vai ar pārmijnieka starpniecību, ka ieslēgt mēnessbalto signālu nav iespējams, bet nosūtīšanas maršruts ir sagatavots.

150. Ja pēc zižļa izņemšanas no aparāta vilciens kādu iemeslu dēļ netiek nosūtīts, stacijas dežurants ieliek zizli aparātā un paziņo par to blakusstacijas dežurantam, kā arī atzīmē vilcienu kustības žurnālā – “Vilciens Nr. ____ aizturēts”.

151. Ja vilcienu nosūta posmā un tam jāatgriežas nosūtīšanas stacijā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) zizlis tiek izsniegts parastajā kārtībā. Blakusstacijas dežurantam ziņo gan par vilciena nosūtīšanu, gan par vilciena atgriešanos no posma.

152. Elektrozižļu sistēmu uzskata par bojātu:

152.1. ja posms ir brīvs, bet nav iespējams ielikt zizli aparātā vai izņemt zizli no aparāta;

152.2. ja ir nozaudēts posmam piederošais zizlis;

152.3. ja zižļu aparāts un induktors nav noplombēti;

152.4. ja induktora rokturi (kopā ar enkuru) var griezt pretējā virzienā;

152.5. ja novirzās zižļu aparāta ampērmetra rādītājs vai iedarbojas zvans, kad blakusstacija neraida strāvu.

153. Šo noteikumu 152.punktā minētajos gadījumos, kā arī zižļu aparāta remonta, pārvietošanas un apmaiņas laikā elektrozižļu sistēmas darbību pārtrauc un vilcienu kustību regulē, izmantojot telefona sakarus.

154. Pāreja uz telefona sakariem vilcienu kustībā vai elektrozižļu sistēmas darbības atjaunošana notiek pēc vilcienu dispečera rīkojuma, iepriekš ar stacijas dežurantu starpniecību pārbaudot, vai posms ir brīvs un vai abu staciju aparātos kopā ir pāra skaits zižļu. Ja bojāti telefona sakari, bet zižļu aparāti ir darbderīgi, elektrozižļu sistēmas darbību nepārtrauc, bet sarunām starp stacijām lieto vilcienu dispečera sakarus. Zižļu aparātu tehniskās apskates laikā elektrozižļu sistēmas darbību nepārtrauc.

155. Ja bojāti vilcienu dispečera sakari un stacijas dežurants konstatē elektrozižļu sistēmas bojājumus, viņš noraida blakusstacijas dežurantam telefonogrammu – “Zižļu sistēma bojāta. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ____. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _____. Stacijā ir _____ zižļi. Pārejiet uz telefona sakariem. Stacijas dežurants __________”. Blakusstacijas dežurants pārbauda zižļu skaitu savā stacijā un, ja abos aparātos to kopsumma ir pārskaitlis, nosūta atbildes telefonogrammu – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ____. Stacijā ir ______ zižļi. Posms brīvs. Pāreju uz telefona sakariem. Stacijas dežurants ___________”.

156. Pēc elektrozižļu sistēmas izlabošanas, ja bojāti vilcienu dispečera sakari, stacijas dežurants noraida blakusstacijas dežurantam telefonogrammu – “Elektrozižļu sistēmas darbība atjaunota plkst._____. Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ______. Pārejiet uz zižļu sistēmu. Stacijas dežurants __________”. Blakusstacijas dežurants pārbauda, vai posms ir brīvs, un nosūta atbildes telefonogrammu – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ______. Pēdējais uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ______. Posms brīvs. Pāreju uz elektrozižļu sistēmu. Stacijas dežurants __________”.

157. Ierakstu par elektrozižļu sistēmas bojājumu apskates žurnālā veic stacijas dežurants, bet par izlabošanu – elektromehāniķis.

158. Ja zizlis ir nozaudēts vai tas nav saņemts no vilciena, kas stacijā pienācis vai pabraucis garām, stacijas dežurants par to ieraksta apskates žurnālā un ziņo vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers pārbauda, vai posms ir brīvs, konstatē faktisko zižļu skaitu norobežojošo staciju zižļu aparātos un dod rīkojumu pāriet uz telefona sakariem. Lai atjaunotu elektrozižļu sistēmas darbību, stacijas dežurants liek elektromehāniķim izņemt no aparāta vienu zizli un nodod to elektromehāniķa glabāšanā. Elektromehāniķis un stacijas dežurants par to ieraksta apskates žurnālā un ziņo vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers dod rīkojumu atjaunot elektrozižļu sistēmas darbību. Ja nozaudētais zizlis atrasts, stacijas dežurants par to ziņo elektromehāniķim. Elektromehāniķis atrasto un agrāk izņemto zizli vienlaikus ieliek zižļu aparātā un par to ieraksta apskates žurnālā.

159. Ja zižļu skaits vienas stacijas aparātā kļūst mazāks par vienu ceturtdaļu no abu posma aparātu kopskaita, stacijas dežurants ziņo elektromehāniķim par zižļu skaita regulēšanas nepieciešamību. Elektromehāniķis posmu norobežojošās blakusstacijas dežuranta klātbūtnē atver tās zižļu aparātu, izņem pāra skaitu zižļu un par to ieraksta apskates žurnālā, norādot izņemto zižļu skaitu un to kārtas numurus. Izņemtos zižļus elektromehāniķis nogādā uz blakusstaciju, stacijas dežuranta klātbūtnē zižļus ieliek zižļu aparātā un ieraksta apskates žurnālā, norādot zižļu skaitu un to kārtas numurus. Elektromehāniķa ierakstus par zižļu skaita regulēšanu ar parakstu apliecina stacijas dežurants.

160. Ar bloķēšanas sistēmu aprīkotos vienceļa iecirkņos, ja bloķēšanas darbības ir traucētas, un divceļu iecirkņos, ja remonta dēļ slēdz vienu ceļu, drīkst organizēt vilcienu kustību ar elektrozižļu sistēmu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šādus posmus aprīko ar elektrozižļu sistēmu kā rezerves sistēmu. Pāreja no signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļiem un atpakaļ notiek ar vilcienu dispečera rīkojumu.

161. Lietojot telefona sakarus, vilciens var aizņemt posmu, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir saņēmis ceļa atļaujas zīmi.

162. Pirms ceļa atļaujas zīmes izsniegšanas stacijas dežuranta pienākums ir no blakusstacijas saņemt telefonogrammu:

162.1. vienceļa posmos – ka blakusstacija piekrīt pieņemt vilcienu;

162.2. divceļu posmos – par agrāk nosūtītā vilciena pienākšanu.

163. Ar telefonogrammām apmainās staciju dežuranti vai, pēc viņu norādījuma, operatori.

164. Visas sarunas par vilcienu kustību notiek pa starpstaciju telefoniem vai pa vilcienu dispečera sakariem atbilstoši šo noteikumu 17. un 18.punkta prasībām, bet, ja bojāti starpstaciju sakari vai vilcienu dispečera sakari, sarunām par vilcienu kustību var izmantot citus stacijas dežuranta rīcībā esošus sakaru veidus.

165. Ceļa atļaujas zīmju veidlapas aizpilda stacijas dežurants, operators vai parka dežurants. Aizpildīt ceļa atļaujas zīmi viņiem ir tiesības tikai tad, ja vilcienu telefonogrammu žurnālā ir atbilstoši ieraksti:

165.1. vienceļa posmos – ka blakusstacija piekrīt pieņemt vilcienu;

165.2. divceļu posmos – par agrāk nosūtītā vilciena pienākšanu blakusstacijā.

166. Ja ceļa atļaujas zīmi aizpildījis operators, stacijas dežurants pārbauda tās pareizību un apstiprina ar stacijas spiedogu un parakstu.

167. Lietojot telefona sakarus, aizliegts:

167.1. prasīt atļauju vilciena nosūtīšanai, kamēr posms ir aizņemts;

167.2. aizpildīt ceļa atļaujas zīmi, kamēr nav saņemta blakusstacijas telefonogramma, ka tā piekrīt pieņemt vilcienu (vienceļa posmos), vai par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu (divceļu posmos);

167.3. nodot nosūtāmo telefonogrammu, ja tā nav ierakstīta vilcienu telefonogrammu žurnālā vai uz tās nav stacijas dežuranta paraksta.

168. Ceļa atļaujas zīme dod tiesības pabraukt garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un braukt līdz blakusstacijas ieejas signālam vai signālzīmei “Stacijas robeža”. Vilcienam braucot garām stacijai bez apstāšanās, ceļa atļaujas zīmi uz vilces līdzekli padod ar rokas padevēju, parasti no stacijas dežuranta telpu puses.

169. Ja vilciens brauc divjūgā, ceļa atļaujas zīmi izsniedz priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

170. Ja vilcienu kustību organizē, lietojot telefona sakarus, katrā stacijā iekārto vilcienu telefonogrammu žurnālu. Ieraksti žurnālā ir tādi, lai būtu skaidri saprotams, vai attiecīgais posms (posma ceļš) ir brīvs vai aizņemts.

171. Stacijās, kuras norobežo vienceļa posmus, ir viens vilcienu telefonogrammu žurnāls. Žurnāla kreisās puses lappusēs ieraksta telefonogrammas, kas attiecas uz pirmo posmu, bet labās puses lappusēs – telefonogrammas, kas attiecas uz otro posmu. Vienceļa posma galā strupceļu stacijā visas telefonogrammas ieraksta secīgi bez minētā iedalījuma.

172. Stacijās, kuras norobežo divceļu posmus, ir divi vilcienu telefonogrammu žurnāli – katram posmam atsevišķi. Katra žurnāla kreisās puses lappusēs ieraksta telefonogrammas nepāra numuru vilcieniem, bet labās puses lappusēs – pāra numuru vilcieniem. Divceļu posmos, nosūtot vilcienu pa nepareizu ceļu, telefonogrammas nepāra numura vilcieniem ieraksta žurnāla labajā lappusē, bet pāra numuru vilcieniem – kreisajā lappusē. Ja stacijai ir trīs un vairāk virzienu, katram posmam iekārto atsevišķu vilcienu telefonogrammu žurnālu.

173. Visu telefonogrammu ierakstiem žurnālā jābūt neizdzēšamiem. Nosūtāmās telefonogrammas paraksta stacijas dežurants. Telefonogrammas žurnālā ieraksta operators un nekavējoties uzrāda stacijas dežurantam. Stacijas dežurants ierakstu apliecina ar parakstu. Lai saīsinātu vilcienu telefonogrammas ieraksta laiku, drīkst lietot speciālus spiedogus ar vilcienu telefonogrammu tekstiem.

174. Nosūtāmo vilcienu telefonogrammu numurēšana sākas ar pirmo numuru katru diennakti plkst. 00.00 katram posmam atsevišķi. Pārejot uz telefona sakariem signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu darbības pārtraukuma dēļ, nosūtāmo telefonogrammu numerāciju sāk ar pirmo numuru pārejas brīdī. Ja diennakts laikā ir vairāki signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukumi, kad jāpāriet uz telefona sakariem, tiek saglabāta secīga izejošo vilcienu telefonogrammu numerācija. Saņemtās telefonogrammas ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā ar pārraides stacijas doto numuru.

175. Vilcienu telefonogrammās nedrīkst būt labojumu, papildinājumu vai dzēsumu. Nepareizi ierakstītu telefonogrammu krusteniski pārsvītro un uz tās uzraksta “Nav spēkā”. Šādu telefonogrammu nenumurē un blakusstacijai nepārraida.

176. Pieņemot un nododot dežūru, stacijas dežuranti un operatori paziņo blakusstacijai par dežūras pieņemšanu un vilcienu telefonogrammu žurnālā par dežūras pieņemšanu izdara šādu ierakstu:

“Datums, mēnesis, laiks (stundas un minūtes).

Dežūru pieņēmu. Blakusstacijas dežurants _______, operators ________.

Stacijas dežurants _______ (paraksts). Operators _________ (paraksts).

Dežūru nodevu.

Stacijas dežurants _______ (paraksts). Operators _________ (paraksts)”.

177. Pārejot uz telefona sakariem signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu bojājumu dēļ, kā arī atjaunojot to darbību, ierakstus žurnālā par dežūras pieņemšanu un nodošanu noformē pēc vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas:

177.1. pieņemot dežūru – “Datums, mēnesis, laiks (stundas un minūtes). Ar dispečera rīkojumu Nr. _____ ____posmā (posma ceļā) noteikta vilcienu kustība, lietojot telefona sakarus. Dežūru ar telefona sakariem pieņēmu.

Stacijas dežurants _______ (paraksts). Operators ________ (paraksts)”;

177.2. nododot dežūru – “Datums, mēnesis, laiks (stundas un minūtes). Ar dispečera rīkojumu Nr. ___ ____posmā (posma ceļā) atjaunota vilcienu kustība, lietojot _______ (norāda sakaru līdzekļus). Dežūru ar telefona sakariem nodevu.

Stacijas dežurants ________ (paraksts). Operators ________ (paraksts)”.

178. Ja pāreja uz telefona sakariem notiek posmā, kur vienā sadales punktā nav stacijas dežuranta, otrās stacijas dežurants vilcienu telefonogrammu žurnālā ieraksta vilcienu kustības organizēšanai paredzētos telefonogrammu tekstus, izņemot šo noteikumu 181.2.apakšpunkta paraugu, kura vietā ieraksta dispečera rīkojuma tekstu atbilstoši šo noteikumu 60.punkta prasībām.

179. Pirms vilcienu telefonogrammas nodošanas staciju dežuranti un operatori paziņo viens otram savu amatu un uzvārdu. Nodot un pieņemt telefonogrammas drīkst tikai tad, ja sakrīt vilcienu telefonogrammu žurnālā iepriekš ierakstītie uzvārdi.

180. Pieņēmējs pēc vilcienu telefonogrammas nodošanas to pārbauda, atkārtojot visu tās tekstu. Ja atkārtotais teksts atbilst nodotajai telefonogrammai, stacijas dežurants vai operators, kas nodevis telefonogrammu, apstiprina to ar vārdu “Pareizi”. Pēc tam abu staciju vilcienu telefonogrammu žurnālos atzīmē nodošanas un pieņemšanas laiku un apstiprina ar stacijas dežuranta vai operatora parakstu.

181. Pieņemot un nosūtot vilcienus vienceļa posmu stacijās, tiek lietotas šāda satura vilcienu telefonogrammas (norādot nosūtīšanas un pieņemšanas staciju):

181.1. “Vai varu nosūtīt vilcienu Nr. ______? (paraksts)”;

181.2. “Sagaidu vilcienu Nr. _______. (paraksts)”;

181.3. “Vilciens Nr. _______ nosūtīts plkst. ________ (paraksts)”;

181.4. “Vilciens Nr. _______ pienāca plkst. ________ (paraksts)”.

182. Nosūtot vilcienus, kas atgriežas no posma nosūtīšanas stacijā, ievēro tādu pašu vilcienu telefonogrammu nodošanas kārtību, atbilstoši mainot tekstu:

182.1. “Vai varu nosūtīt vilcienu Nr. ______ līdz _______km un atpakaļ? (paraksts)”;

182.2. “Varat nosūtīt vilcienu Nr. _______ līdz ______km un atgriezties atpakaļ (paraksts)”;

182.3. “Vilciens Nr. _______ nosūtīts plkst. _______ (paraksts)”;

182.4. “Vilciens Nr. _______ atgriezās plkst. ______ (paraksts)”.

183. Atbilstoši šo noteikumu 182.punktā noteiktajai kārtībai tiek nosūtīti arī vilcieni posmā vagonu padošanai (novākšanai) uz atzarojumu, kuru neapkalpo palīgpostenis.

184. Ja vilciens brauc garām stacijai, telefonogrammas nodod parastajā kārtībā saskaņā ar šo noteikumu 181.1. un 181.2.apakšpunktu, bet ziņojumu par vilciena garāmbraukšanu (pienākšanu un nosūtīšanu) blakusstacijai nodod šādi:

“Vilciens Nr. _____ pabrauca garām plkst. ____ (paraksts)”.

185. Ja vilciens krustojas ar pretējā virzienā braucošu vilcienu, stacijas dežurants paziņo blakusstacijai par vilciena pienākšanu un vienlaikus prasa atļauju nosūtīt vilcienu pretējā virzienā, apvienojot šo noteikumu 181.4. un 181.1.apakšpunktā minētās telefonogrammas.

186. Pieņemot un nosūtot vilcienus divceļu posmu stacijās, nodod šo noteikumu 181.3. un 181.4.apakšpunktā minētās telefonogrammas, turklāt no pieņemšanas stacijas saņemtā šo noteikumu 181.4.apakšpunktā minētā telefonogramma dod tiesības nosūtīt tajā pašā virzienā nākamo vilcienu.

187. Ja vilciens iet garām stacijai bez apstāšanās, blakusstacijām nodod šo noteikumu 184.punktā minēto telefonogrammu par tā pienākšanu un nosūtīšanu.

188. Ja divceļu posmos ir ceļu posteņi, nosūtīšanas stacijas dežurants ziņo posteņa dežurantam par vilciena aiziešanu saskaņā ar šo noteikumu 181.3.apakšpunktu, un ja:

188.1. nākamais starpposteņu posms ir brīvs, posteņa dežurants ieejas luksoforā ieslēdz atļaujošu signālu un palaiž vilcienu garām bez apstāšanās, dodot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi, vilcienam braucot. Pēc tam kad vilciens pabraucis garām, posteņa dežurants ieejas luksoforā ieslēdz aizliedzošu signālu un ziņo abu staciju dežurantiem par vilciena garāmbraukšanu, nosūtot šo noteikumu 184.punktā minēto telefonogrammu;

188.2. nākamais starpposteņu posms ir aizņemts, vilcienu aptur pie posteņa ieejas luksofora ar aizliedzošu signālu, kamēr posms atbrīvosies. Telefonogrammu par šī vilciena nosūtīšanu nodod pēc tā nosūtīšanas no posteņa;

188.3. ceļa postenī ieejas luksofors ir bojāts, posteņa dežurants sagaida vilcienu pie ieejas luksofora un dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi, kuras augšmalā uzrakstīta piezīme “Ieejas luksofors bojāts”. Šāda ceļa atļaujas zīme dod tiesības pabraukt garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu un aizņemt posmu.

189. Par vilciena pienākšanu pieņemšanas stacijas dežurants ziņo posteņa dežurantam, nosūtot šo noteikumu 181.4.apakšpunktā minēto telefonogrammu.

190. Par vilciena nosūtīšanu pa pareizo ceļu ar atgriešanos, nosūtīšanas stacijas dežurants ziņo blakusstacijai (ceļa postenim), nosūtot šo noteikumu 181.3.apakšpunktā minēto telefonogrammu, pievienojot vārdus “līdz ____ km ar atgriešanos”, bet par vilciena atgriešanos ziņo, nosūtot šo noteikumu 182.4.apakšpunktā minēto telefonogrammu. Nosūtāmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz ceļa atļaujas zīmi, papildinot tekstu ar vārdiem “līdz _____ km ar atgriešanos”.

191. Vilcieni, kuri atgriežas nosūtīšanas stacijā, brauc garām ceļu posteņiem (ja tādi ir) bez apstāšanās. Par tādu vilcienu posteņa dežurants ziņo nākamajam postenim vai stacijai, nosūtot šo noteikumu 182.4.apakšpunktā minēto telefonogrammu.

192. Ja, veicot regulēšanu, pēc vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas vilcienu nosūta pa nepareizu ceļu, stacijas apmainās ar šādām telefonogrammām:

192.1. “Vai varu nosūtīt vilcienu Nr. _____ pa _____ nepareizo ceļu? (paraksts)”;

192.2. “Sagaidu vilcienu Nr. _____ pa ____ nepareizo ceļu. (paraksts)”.

193. Telefonogrammu par vilciena nosūtīšanu nodod saskaņā ar šo noteikumu 181.3.apakšpunktu, bet par pienākšanu – saskaņā ar šo noteikumu 181.4.apakšpunktu, abos gadījumos pievienojot vārdus “pa _____ nepareizo ceļu”.

194. Ja pa nepareizo ceļu tiek nosūtīts vilciens ar atgriešanos nosūtīšanas stacijā, šo noteikumu 192.1. un 192.2.apakšpunktā minēto telefonogrammu papildina ar vārdiem “līdz _____ km un atpakaļ, bet 192.2.apakšpunktā minētajā telefonogrammā vārda “Sagaidu” vietā lieto vārdus “Varat nosūtīt”. Ceļa atļaujas zīmes augšmalā uzraksta “Pa nepareizo ceļu”.

195. Ja divceļu posmos viens no ceļiem tiek slēgts, bet atlikušajā ceļā noteikta vienceļa kustība, tiek nodotas šo noteikumu 181.punktā minētās telefonogrammas par vilcienu nosūtīšanu un pienākšanu, kā arī citas vienceļa posmiem paredzētās telefonogrammas. Ceļa atļaujas zīmes augšmalā šādos gadījumos uzraksta “_____ ceļš kustībai slēgts”.

196. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, posmu norobežojošo staciju dežuranti vilcienu kustību regulē ar rakstiskiem paziņojumiem vai norobežo vilcienus uz laiku, kāds nepieciešams vilciena braucienam posmā.

197. Lai vilcienu nosūtītu posmā, stacijas dežurants izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju (10.pielikums) uz baltas krāsas veidlapas ar divām sarkanām līnijām pa diagonālēm. Atļaujā (brīdinājumā) stacijas dežurants ieraksta, vai ir saņemtas ziņas par iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanu blakusstacijā. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) posmā brauc īpaši uzmanīgi un ir gatavs nekavējoties apstāties, ja iepriekš nosūtītais vilciens nav norobežots.

198. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, aizliegts nosūtīt vilcienus:

198.1. ar 1.klases bīstamām kravām (sprāgstvielām) un virsgabarīta kravām;

198.2. ar apstāšanos posmā darbu veikšanai, izņemot palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus un palīglokomotīves;

198.3. kuru galapunkts ir atzarojuma posmā;

198.4. kurus apkalpo viens vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

199. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, priekšroka vilcienu nosūtīšanā ir nepāra kustības virzienam. Līdz vilcienu kustības sākumam posmā, kurā pārtraukti sakari, var nosūtīt tikai nepāra virziena vilcienu, bet pretējā virzienā drīkst nosūtīt:

199.1. vilcienu, kura nosūtīšanai līdz signalizācijas un sakaru darbības pārtraukšanai bija saņemta kustības virziena stacijas piekrišana (pusautomātiskās bloķēšanas gadījumā – piekrišanas bloksignāls, elektrozižļu sistēmas gadījumā – izņemts zizlis, ar telefona sakariem – vilciena telefonogramma). Šie izņēmumi neattiecas uz vienceļa posmu, kas aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu;

199.2. palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu vai palīglokomotīvi pēc pieprasījuma saņemšanas par palīdzības sniegšanu posmā.

200. Ja divceļu posmos viens no ceļiem pirms sakaru pārtraukšanas bija slēgts, līdz rakstiska paziņojuma saņemšanai drīkst nosūtīt tikai vilcienu, kuram atlikušais ceļš bija pareizais divceļu kustībā.

201. Lai nosūtītu pirmo vilcienu virzienā, kurā ir priekšroka, blakusstacijas dežuranta atļauja nav vajadzīga, izņemot posmus, kuri aprīkoti ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu. Ja vienceļa posms ir aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, pirmo vilcienu virzienā, kurā ir priekšroka, var nosūtīt no stacijas tikai tad, ja stacijas dežurants ir pārbaudījis, vai posms ir brīvs visā tā garumā līdz blakusstacijai, un blakusstacijai ir nosūtīts rakstisks paziņojums par vilcienu kustības kārtību. Par posma pārbaudi (ka tas ir brīvs) ieraksta vilcienu kustības žurnālā, norādot, kādā veidā posms ir pārbaudīts, un posma pārbaudītāja uzvārdu.

202. Palīdzības vilcienu (drezīnu), ugunsdzēsības vilcienu vai palīglokomotīvi nosūta posmā, kurā ir priekšroka. Pretējā virzienā tos var nosūtīt, ja no posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), kā arī no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vai pārvadātāja darbinieka ir saņemts atbilstošs pieprasījums. Ja posms aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, pēc palīdzības pieprasījuma saņemšanas stacijas dežurants līdz palīdzības vilciena, ugunsdzēsības vilciena vai palīglokomotīves nosūtīšanai pārliecinās, ka starp staciju un palīdzības sniegšanas vietu nav citu vilcienu.

203. Rakstisku paziņojumu nosūtīšanu starp stacijām sāk ar pirmo vilcienu, kuru nosūta posmā, kad ir pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar divām sarkanām līnijām pa diagonālēm, kas dod tiesības vilcienam izbraukt posmā, un ar šī vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) uz blakusstaciju nosūta rakstisku paziņojumu par vilcienu turpmākās kustības kārtību uz baltas krāsas veidlapas (11.pielikums), kuru aizpilda pēc viena no šiem paraugiem:

203.1. “Nosūtu uz jūsu staciju vilcienu Nr. _____ plkst. ____. Pēc tā pienākšanas sagaidu no jūsu stacijas vilcienu. Stacijas dežurants ______”;

203.2. “Nosūtu uz jūsu staciju vilcienu Nr. _____ plkst. ____. Vēl nosūtīšu vilcienu Nr. ______. Stacijas dežurants ___________”.

204. Ja visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukšanas brīdī posmu norobežojošajā stacijā nav nepāra virziena vilciena un šīs stacijas dežurants zina, ka blakusstacijā ir vilciens, kas jānosūta uz šo posmu, viņš nosūta blakusstacijai ziņojumu – “Sagaidu no jūsu stacijas vilcienu. Stacijas dežurants ______”.

205. Ja stacijas dežurants ir saņēmis šo noteikumu 203. vai 204.punktā minēto ziņojumu, vilcienu kustības organizēšanā sāk izmantot rakstiskus paziņojumus. Lai nepārtrauktu savstarpējos sakarus, stacijas dežuranti līdz sakaru līdzekļu normālās darbības atjaunošanai ar katra vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) nosūta šo noteikumu 203.punktā minētos ziņojumus par vilcienu turpmāko kustību.

206. Viena virziena vilcienus nosūta ar starplaiku, kāds nepieciešams, lai iepriekš nosūtītais vilciens nobrauktu visu starpstaciju posmu, pieskaitot trīs minūtes. Ceļa posteņi, kuri līdz sakaru pārtraukšanai darbojās kā sadales punkti, vilcienu kustībā nepiedalās.

207. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība:

207.1. vilcienu telefonogrammu žurnālā veic šādu ierakstu – “Datums, mēnesis, stunda, minūtes. Sakarā ar visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukšanu __________ posmā vilcienu kustības organizēšanā noteikti rakstiski paziņojumi. Stacijas dežurants_____________”;

207.2. šo noteikumu 203. vai 204.punktā minētos ziņojumus ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā.

208. Ja pirms signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības pārtraukšanas posmā stacijas dežurants, kam ir priekšrocība vilcienu nosūtīšanā, ir piekritis nosūtīt vilcienu pretējā virzienā (pāra virzienā), posmu uzskata par aizņemtu līdz šī vilciena pienākšanai vai līdz ziņojuma saņemšanai no blakusstacijas (posteņa), ka vilciens netiks nosūtīts.

209. Kad signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība atjaunota, vilcienu kustības organizēšanā tos sāk lietot pēc vilcienu dispečera rīkojuma. Vilcienu dispečers iepriekš pārbauda, vai posms ir brīvs.

210. Ja signalizācijas un sakaru līdzekļi ir atjaunoti agrāk par vilcienu dispečera sakariem:

210.1. stacijas dežurants, kuram ir priekšrocība vilcienu nosūtīšanā, noraida blakusstacijai šādu telefonogrammu – “_______ posmā vilcienu kustību var atjaunot ar _________ (norāda signalizācijas un sakaru veidu). Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. ___. Uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. ____. Stacijas dežurants ________”;

210.2. blakusstacijas dežurants pārliecinās, ka posms ir brīvs, un atbild ar telefonogrammu – “Pēdējais no jūsu stacijas pienāca vilciens Nr. _____. Uz jūsu staciju nosūtīts vilciens Nr. _____, posms brīvs. Stacijas dežurants ________”.

211. Pēc šo noteikumu 210.punktā minēto telefonogrammu apmaiņas abu staciju dežuranti pāriet uz signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļu lietošanu vilcienu kustības organizēšanā, par ko ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā.

212. Ja pārtraukta visu signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība divceļu posmos, vilcienus pa pareizo ceļu nosūta, ievērojot starplaiku, kāds sarakstā norādīts vilciena braucienam posmā, pieskaitot trīs minūtes. Divceļu posmos, kuri aprīkoti ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, pirms pirmā vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants pārliecinās, vai posmā nav pretējā kustības virziena vilcienu.

213. Ja posmā starp stacijām atrodas ceļa posteņi, kuri līdz sakaru pārtraukšanai darbojās kā posma sadales punkti, šie posteņi darbojas arī pēc sakaru pārtraukšanas. Šajā gadījumā, nosūtot vilcienu, stacijas dežurants nogaida laiku, kas pēc saraksta vajadzīgs iepriekš nosūtītā vilciena pienākšanai ceļa postenī, pieskaitot trīs minūtes, un dod atļauju vilcienam braukt tikai līdz pirmajam (pa ceļam) ceļa postenim.

214. Saņemot pieprasījumu par palīdzības vilciena (drezīnas), ugunsdzēsības vilciena vai palīglokomotīves nosūtīšanu, ja tie jānosūta pa nepareizu ceļu, stacijas dežurants pārliecinās, ka šis ceļš ir brīvs no stacijas līdz palīdzības sniegšanas vietai.

215. Kad signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība atjaunota, vilcienu kustības organizēšanā tos sāk lietot pēc vilcienu dispečera rīkojuma, bet, ja vilcienu dispečera sakaru nav, katra stacija atjauno kustību pa savu pareizo ceļu.

216. Šo noteikumu 201., 202., 212. un 214.punktā paredzētajos gadījumos, lai noskaidrotu, vai posms ir brīvs, stacijas dežurants izmanto jebkuru sazināšanās iespēju (piemēram, sazinās ar blakusstacijas dežurantu pa vispārējā telefonu tīkla sakariem vai pa radio, izmanto autotransporta līdzekļus).

217. Palīdzības vilcienus (drezīnas), ugunsdzēsības vilcienus un palīglokomotīves saskaņā ar spēkā esošajiem nolikumiem norīko uz notikuma vietu ar vilcienu dispečera rīkojumu, ja saņemts palīdzības pieprasījums. Šo pieprasījumu vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vai pārvadātāja darbinieks nodod rakstiski, pa telefonu vai radiosakariem no vilciena, kas apstājies posmā.

218. Pieprasot palīdzību, posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paziņo stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram, kādā kilometrā un piketā atrodas vilciena sākums, kādēļ vajadzīga palīdzība un pieprasījuma laiku. Ārkārtējos gadījumos, kad ar stacijas dežurantu vai vilcienu dispečeru nav telefona sakaru vai radiosakaru, rakstiskā pieprasījuma nogādāšanai uz staciju var izmantot vilciena vilces līdzekli. To atļauts atkabināt no sastāva tikai pēc vagonu nostiprināšanas pret aizripošanu ar bremzes kurpēm un rokas bremzēm. Pirms vilces līdzekļa atkabināšanas no sastāva jāiedarbina arī vagonu automātiskās bremzes, pilnībā atverot gala krānu. Ja ceļam, kur apstājies vilciens, ir nelabvēlīgs profils un nepietiek līdzekļu vagonu nostiprināšanai, vilces līdzekli atkabināt no sastāva aizliegts. Divceļu posmos, ja nepieciešams, rakstisko pieprasījumu stacijas dežurantam var nogādāt ar pretējā virziena vilcienu.

219. Pēc pieprasījuma saņemšanas stacijas dežurants nekavējoties paziņo vilcienu dispečeram par nepieciešamību nosūtīt palīdzības, ugunsdzēsības vilcienu vai palīglokomotīvi. Pa telefonu vai radiosakariem saņemto pieprasījumu ieraksta, bet rakstisko pieprasījumu ielīmē vilcienu kustības žurnālā.

220. Vilcienu dispečers par saņemto paziņojumu nekavējoties ziņo reģionālā vilcienu kustības vadības centra dežurantam. Dežurants kopā ar vilcienu dispečeru izlemj, no kuras stacijas puses jāsniedz palīdzība un uz kādu staciju, ja nepieciešams, jāizved vagoni. Ja darbojas vilcienu radiosakari, vilcienu dispečers (personīgi vai ar stacijas dežuranta starpniecību) paziņo posmā stāvošā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) par paredzēto palīdzības sniegšanas kārtību. Vilcienu dispečers nodrošina palīdzības vilcienu, ugunsdzēsības vilcienu un palīglokomotīvju ātru kustību un, ja viņa rīcībā ir atbilstošas ziņas, informē palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena priekšnieku par stāvokli notikuma vietā, lai sagatavotu vilcienu darbam.

221. Palīdzības vilcienus, ugunsdzēsības vilcienus un palīglokomotīves nosūta posmā, kas slēgts visu pārējo vilcienu kustībai, šo noteikumu 363.punktā noteiktajā kārtībā. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdod atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu līniju pa diagonāli. Šī atļauja dod tiesības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt posmā garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu, bet pa radiosakariem jāsaņem stacijas dežuranta norādījums par vilciena nosūtīšanu. Atļaujā atkarībā no pieprasījuma un palīdzības sniegšanas puses (no vilciena sākuma vai beigām) norāda vietu (kilometru), līdz kurai jābrauc palīdzības vilcienam, ugunsdzēsības vilcienam vai palīglokomotīvei. Ja palīdzību sniedz no vilciena beigām, pieprasījumā norāda beigu daļas atrašanās kilometru.

222. Atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju izdod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) arī tad, ja vilcienu kustības šķēršļa vietā posmā atver pagaidu posteni. Šādā gadījumā palīdzības vilcienu, ugunsdzēsības vilcienu un palīglokomotīvju kustību iepriekš saskaņo ar posmu norobežojošo staciju dežurantiem un posteņa dežurantu. Palīglokomotīvju nosūtīšanas kārtība iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, noteikta šo noteikumu 82.punktā.

223. Palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai palīglokomotīves vadītājs (mašīnists), vadot vilcienu palīdzības sniegšanai posmā, divu kilometru attālumā no vietas, kura norādīta atļaujā uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju, samazina ātrumu un tālāk brauc ar īpašu uzmanību, lai varētu nekavējoties apstāties šķēršļa priekšā. Nepiebraucot pie vilciena, kuram vajadzīga palīdzība, vai vietai, kur jāveic kustības atjaunošanas darbs (piemēram, ugunsgrēka dzēšana, aizsprostojuma likvidācija), vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) aptur vilcienu un turpmāk rīkojas pēc tās personas norādījumiem, kura vada vilcienu kustības atjaunošanas darbu. Palīglokomotīves vadītājs (mašīnists) pēc pienākšanas noteiktajā vietā saskaņo tālāko darbību ar posmā stāvošā vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).

224. Palīdzības (ugunsdzēsības) vilciena vai palīglokomotīves nosūtīšanas laiku posmā, kā arī atgriešanās laiku stacijā stacijas dežurants atzīmē vilcienu kustības žurnālā un nekavējoties paziņo posmu norobežojošās blakusstacijas dežurantam, kā arī vilcienu dispečeram.

225. Posmu (posma ceļu) atklāj vilcienu kustībai pēc vilcienu dispečera rīkojuma un ziņojuma, ka nav šķēršļu vilcienu kustībai. Ziņojumu nodod rakstiski, pa telefonu vai radiosakariem. Atkarībā no vilcienu kustības slēgšanas iemesla:

225.1. ziņojumu par iespēju atjaunot vilcienu kustību posmā nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieks (pēc amata ne zemāks par ceļa meistaru), kurš pārbaudīja sliežu ceļa stāvokli;

225.2. ziņojumu par kontakttīkla bojājumu novēršanu nodod energodispečers pēc tam, kad saņēmis tā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka ziņojumu, kurš vadīja atjaunošanas darbu;

225.3. ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotajos posmos, ja bloķēšanas ierīces bija bojātas, vilcienu dispečeram, lai atjaunotu vilcienu kustību, izmantojot automātisko bloķēšanu, jāsaņem atbilstošs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka (pēc amata ne zemāka par signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķi) ziņojums;

225.4. ja ritošais sastāvs nav nogājis no sliedēm un iekārtas nav bojātas, kustību atjauno pēc palīglokomotīves vadītāja (mašīnista) ziņojuma par ritošā sastāva novākšanu un posma atbrīvošanu, bet divceļu posmos, kuri aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, attiecīgo posma ceļu atjauno kustībai pēc palīglokomotīves vadītāja (mašīnista) ziņojuma, ka iesākta posmā esošā vilciena sastāva izvešana pa pareizo ceļu.

226. Ja posmā vilcienam ir pārrāvums (pašizkabināšanās):

226.1. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

226.1.1. nekavējoties paziņot pa radiosakariem par notikušo pakaļbraucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un posmu norobežojošo staciju dežurantiem. Staciju dežuranti tūlīt par to ziņo vilcienu dispečeram. Ja radiosakaru nav, ziņojumu nodod, izmantojot citus sakaru veidus Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumos noteiktajā kārtībā;

226.1.2. ar vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga starpniecību pārbaudīt vagonu automātiskās sakabes aparātu stāvokli atvienojuma vietā un, ja tie ir darbderīgi, sakabināt vilciena sastāvu. Atstumjot sastāva atvienotās daļas, lai pēc tam tās sakabinātu, jābrauc ar īpašu uzmanību, lai, vagoniem saduroties, ātrums nepārsniegtu 3 km/h;

226.1.3. bojātās bremzes šļūtenes nomainīt ar rezerves šļūtenēm vai šim nolūkam noņemt šļūtenes no pēdējā vagona un no vilces līdzekļa priekšgala;

226.1.4. ja vilciena sastāva atvienotās daļas nevar savienot 20 minūšu laikā, nostiprināt vilciena daļu, kura palikusi bez lokomotīves, ar bremzes kurpēm un rokas bremzēm;

226.2. pēc atvienoto daļu sakabināšanas vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs pārliecinās, vai vilciens ir pilnā sastāvā (pēc beidzamā vagona numura un vilciena signāla uz tā);

226.3. pirms uzsākt vilciena kustību, novāc bremzes kurpes, atlaiž rokas bremzes un veic vienkāršoto bremžu pārbaudi.

227. Aizliegts posmā savienot vilciena daļas (izņemot gadījumus, kad vilciena savienošana ir nepieciešama avārijas situācijas novēršanai):

227.1. miglas un sniegputeņa laikā, kā arī citos nelabvēlīgos laikapstākļos, kad grūti saredzēt signālus;

227.2. ja atvienotā daļa atrodas uz ceļa slīpuma, kas stāvāks par 2,5 %, jo, saduroties sastāva daļām, tā var ripot atpakaļ.

228. Ja savienot vilcienu nav iespējams, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pieprasa palīdzības vilcienu vai palīglokomotīvi šo noteikumu 218.punktā noteiktajā kārtībā. Pieprasījumā norāda aptuvenu attālumu starp vilciena atvienotajām daļām.

229. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), braucot uz staciju ar palīdzības pieprasījumu, posmos, kuri aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, ņem vērā automātiskās bloķēšanas signālus.

230. Pusautomātiskās bloķēšanas gadījumā, pienākot vilciena vilces līdzeklim (ar vagoniem vai bez tiem), stacijas dežurants nedrīkst dot pienākšanas bloksignālu līdz posma pilnīgai atbrīvošanai.

231. Ar elektrozižļu sistēmu aprīkotajos posmos vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), iebraucis stacijā ar palīdzības pieprasījumu, nodod posmam piederošo zizli stacijas dežurantam. Līdz posma atbrīvošanai un normālas vilcienu kustības atjaunošanai stacijas dežurants glabā zizli, neieliekot to zižļu aparātā.

232. Ja vilciena vilces līdzekli nosūta atpakaļ uz posmu, tas atgriežas pie atstātā sastāva pēc stacijas dežuranta norādījuma (izsniegt papildu atļauju posmu aizņemšanai nav nepieciešams).

233. Posmu slēdz vilcienu kustībai un palīglokomotīvi vai palīdzības vilcienu nosūta palīdzības sniegšanai šo noteikumu 255.punktā noteiktajā kārtībā. Ja palīdzība tiek sniegta no vilciena beigām un pēdējā vagona atrašanās vieta nav zināma, palīglokomotīves (palīdzības vilciena) vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz brīdinājumu – “Atvienoto vagonu atrašanās vieta posmā nav zināma”. Ja palīglokomotīves (palīdzības vilciena) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir saņēmis šādu brīdinājumu, viņš posmā brauc īpaši uzmanīgi un ar tādu ātrumu, lai varētu laikus apstāties šķēršļa priekšā.

234. Ja pēc apstāšanās posmā vilciens nevar turpināt kustību uz priekšu un tam jāatgriežas nosūtīšanas stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ar vilciena konduktora vai vilces līdzekļa brigādes darbinieka starpniecību par to paziņo (rakstiski, pa telefona sakariem vai radiosakariem) stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram, kas slēdz posmu (posma ceļu) vilcienu kustībai un nosaka vilciena atgriešanās kārtību nosūtīšanas stacijā.

235. Vilcienu no posma izved ar palīglokomotīvi, izņemot gadījumus, kad vilcienu, kas apstājies posmā, var atstumt līdz stacijas ieejas luksoforam vai signālzīmei “Stacijas robeža”. Vilcienu atstumj pēc tam, kad posms (posma ceļš) pēc vilcienu dispečera rīkojuma ir slēgts vilcienu kustībai un posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir saņēmis stacijas dežuranta reģistrējamu rīkojumu – “____ posms (posma ____ ceļš) slēgts vilcienu kustībai. Vilcienu Nr. _____ atļauju atstumt līdz ieejas luksoforam (vai līdz signālzīmei “Stacijas robeža”). Stacijas nosaukums un stacijas dežurants ____________”.

236. Ja nav radio sakaru vai telefona sakaru, pēc posma slēgšanas posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) īpaši norīkots darbinieks nogādā atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju, kas dod tiesības atstumt vilcienu līdz stacijas ieejas luksoforam vai signālzīmei “Stacijas robeža”.

237. Posmos, kuri aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, rīkojumu par vilciena atstumšanu vai atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju posmā esošā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) var nodot tikai tad, ja ir pārbaudīts, ka ceļa iecirknī starp šo vilcienu un stacijas ieejas luksoforu (vai signālzīmi “Stacijas robeža”) nav citu vilcienu.

238. Ja ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā vilciens apstājies, neatbrīvojot pirmo blokposmu, vilcienu var atstumt līdz ieejas luksoforam (vai līdz signālzīmei “Stacijas robeža”), neslēdzot posmu vilcienu kustībai. Šajā gadījumā stacijas dežurants dod rīkojumu – “Vilciena Nr. _____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju atstumt vilcienu līdz ieejas luksoforam (līdz signālzīmei “Stacijas robeža”). Stacijas nosaukums un stacijas dežurants __________________”.

239. Atstumjot vilcienu līdz nosūtīšanas stacijas ieejas luksoforam (vai līdz signālzīmei “Stacijas robeža”), kustības ātrums nedrīkst pārsniegt piecus km/h. Uz posmā atstumjamā vilciena pirmā vagona (kustības virzienā) bremzes laukuma vai speciālā kāpšļa jāatrodas lokomotīves brigādes darbiniekam, vilciena konduktoram vai citam darbiniekam, kuru norīkojis vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

240. Atgriežoties no posma, motorvagonu vilcieni, nenoceļamās drezīnas un lokomotīves bez vagoniem brauc ar tādu ātrumu, lai varētu apstāties signālu un ritošā sastāva redzamības robežās. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pāriet atbilstoši kustības virzienam pirmajā vadības kabīnē.

241. Ja nosūtītā vilciena beigas vēl atrodas stacijas robežās, tā atstumšana notiek manevru kārtībā pēc stacijas dežuranta mutiska norādījuma.

242. Vilcienu, kurš atgriežas no posma nosūtīšanas stacijā, pieņem, ja ieejas luksoforā ir atļaujošs signāls. Ja ieejas luksoforā deg aizliedzošs signāls, vilcienu pieņem šo noteikumu 335.punktā noteiktajā kārtībā.

243. Ja vilcienam, ko atstumj no posma, stacijā ir sagatavots pieņemšanas maršruts, šo noteikumu 235.punktā paredzēto atļauju var apvienot ar rīkojumu, kas liek pieņemt vilcienu stacijā. Šādā gadījumā atkarībā no pieņemšanas apstākļiem atļaujas tekstu papildina ar vārdiem:

243.1. “un braukt uz ___ ceļa. Ieejas luksoforā ieslēgts atļaujošs signāls”;

243.2. “un braukt uz _____ ceļa garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu. Pieņemšanas maršruts sagatavots”;

243.3. “un iebraukt uz _____ ceļa. Pieņemšanas maršruts sagatavots (pabraucot garām signālzīmei “Stacijas robeža”)”.

244. Iecirkņos, kuri aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu un vilcienu radiosakariem, labas redzamības apstākļos sniedzot palīdzību vilcienam, kas apstājies posmā, izmanto:

244.1. lokomotīvi bez vagoniem, kas brauc iepakaļ vilcienam, kas apstājies posmā;

244.2. lokomotīvi, kas atkabināta no kravas vilciena, kurš brauc posmā iepakaļ vilcienam, kas apstājies posmā.

245. Palīdzības sniegšanas veidu nosaka reģistrējams vilcienu dispečera rīkojums, kuru noraida abu vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem).

246. Sniedzot palīdzību, aizliegts atkabināt vilces līdzekli no kravas vilcieniem ar 1.klases bīstamām kravām (sprāgstvielām) vai vagoniem, kuros ir cilvēki.

247. Ja palīdzību sniedz ar vilces līdzekli bez vagoniem:

247.1. kurš brauc iepakaļ vilcienam, kas apstājies posmā, nodod šādu rīkojumu – “Vilciena Nr. _____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Sniedziet palīdzību vilcienam Nr. _____, kas apstājies priekšā. Vilcienu dispečers ________”;

247.2. kurš atkabināts no iepakaļ braucošā vilciena sastāva, nodod šādu rīkojumu – “Vilciena Nr. ____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Nostipriniet vilciena sastāvu, atkabiniet vilces līdzekli no sastāva un sniedziet palīdzību vilcienam Nr. ___, kas apstājies priekšā. Vilcienu dispečers ________”. Šādu rīkojumu vilcienu dispečers var dot, ja viņš ir pārliecinājies, ka vilciena sastāvs, no kā jāatkabina vilces līdzeklis, atrodas vietā ar labvēlīgu profilu, un vilciena sastāvu var nostiprināt pret patvaļīgu aizripošanu ar bremzes kurpēm un rokas bremzēm šo noteikumu 218.punktā noteiktajā kārtībā. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts atkabināt vilces līdzekli no vilciena sastāva, kamēr vagoni nav nostiprināti pret aizripošanu.

248. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), kurš sniedz palīdzību, saņemot vilcienu dispečera rīkojumu, iebrauc aizņemtā blokposmā un turpina kustību ar tādu ātrumu, lai varētu apstāties pirms priekšā stāvošā vilciena. Nepiebraucot pie šī vilciena sastāva, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) aptur vilces līdzekli, pārbauda pēdējā vagona automātisko sakabi, vilces līdzekļa automātisko sakabi nostiprina bufera stāvoklī un piesardzīgi piebrauc pie sastāva. Stumšanu var uzsākt pēc pirmā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signāla (norādījuma), bet turpmāk abu vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) uztur savstarpējus radiosakarus un saskaņo rīcību. Kad palīdzība vairs nav vajadzīga, otrais vilces līdzeklis pēc priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signāla (norādījuma) stumšanu pārtrauc. Ja palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem, kurš brauca iepakaļ vilcienam, kas bija apstājies posmā, pēc stumšanas pārtraukšanas tas turpina kustību patstāvīgi, vadoties pēc automātiskās bloķēšanas signāliem.

249. Ja palīdzību sniedz vilces līdzeklis, kurš atkabināts no iepakaļ braucošā vilciena, pēc stumšanas pabeigšanas tas atgriežas pie sava sastāva. Ja šis vilces līdzeklis palīdzības sniegšanas laikā kopā ar vilcienu iebrauc posmu norobežojošā stacijā, tas atgriežas pie sava sastāva posmā pēc stacijas dežuranta norādījuma. Papildu atļauja aizņemt posmu nav nepieciešama. Nepiebraucot pie atstātā sastāva, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) to aptur un personīgi pārliecinās, ka automātiskā sakabe ir derīga piekabināšanai. Pēc tam ar īpašu piesardzību piebrauc pie sastāva un to piekabina. Pēc sakabināšanās un bremzes maģistrāles uzlādēšanas līdz nepieciešamajam spiedienam veic vienkāršoto bremžu pārbaudi, pēc tam vilces līdzekļa brigādes darbinieki vai vilciena konduktors izņem bremzes kurpes no vagonu riteņu apakšas un atlaiž rokas bremzes.

250. Posmā atvienotajam kravas vilciena sastāvam palīdzību daļu savienošanai sniedz šo noteikumu 235.punktā paredzētajos gadījumos un tikai pēc tā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pieprasījuma, kura sastāvs atvienojies. Palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem, kurš brauc iepakaļ atvienotajam vilcienam, vai tam iepakaļ braucošais kravas vilciens, neatkabinot priekšējo vilces līdzekli. Šādos gadījumos vilcienu dispečers dod šādu rīkojumu par palīdzības sniegšanu – “Vilciena Nr. ____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Savienojieties ar beigu daļas vagoniem, kuri atkabinājās no vilciena Nr. _____, kas apstājies priekšā, un sniedziet palīdzību. Savienojiet šos vagonus ar sastāva priekšējo daļu. Vilcienu dispečers _______”.

251. Neatkarīgi no tā, vai palīdzību sniedz vilces līdzeklis bez vagoniem vai iepakaļ braucoša vilciena vilces līdzeklis kopā ar sastāvu, palīdzību sniedzošais vilces līdzeklis piekabinās vilciena atkabinātās daļas pēdējam vagonam un rīkojas pēc pirmā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) norādījumiem pēc tam, kad viņš ir izpildījis šo noteikumu 226.punktā paredzētās prasības. Atkarībā no attāluma starp atvienotā sastāva daļām, vagonu skaita sastāva priekšējā un atvienotajā daļā, ceļa profila un citām īpatnībām sastāvu savieno, atstumjot pirmā vilciena priekšējo daļu vai piestumjot atkabināto daļu, līdz abas daļas var sakabināt. Pēc tam otrā vilciena vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs atkabina lokomotīvi no pēdējā vagona un abi vilcieni patstāvīgi turpina kustību, ņemot vērā automātiskās bloķēšanas sistēmas signālus.

252. Ja posmā, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, apstājies vilces līdzeklis bez vagoniem vai nenoceļamā tipa drezīna un to turpmākā patstāvīgā kustība nav iespējama, bet tiem ir darbderīgas gaitas daļas, to no posma uz tuvāko staciju izved ar iepakaļ braucošo vilcienu, neatkabinot vilces līdzekli no šī vilciena sastāva. Šajā gadījumā vilcienu dispečers dod abu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un priekšā esošās stacijas dežurantam attiecīgu rīkojumu. Palīdzību sniedzošā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) iebrauc aizņemtajā blokposmā un turpina vilciena kustību ar tādu ātrumu, lai varētu apstāties pirms stāvošās lokomotīves vai nenoceļamā tipa drezīnas. Neaizbraucot līdz stāvošajai lokomotīvei vai drezīnai, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) aptur vilcienu, apskata abu lokomotīvju vai lokomotīves un drezīnas automātiskās sakabes un tikai pēc tam piebrauc ar ātrumu, ne lielāku par trim km/h un piekabina stāvošo lokomotīvi vai drezīnu. Vilciens kustību uzsāk pēc lokomotīves vai drezīnas vadītāja (mašīnista) signāliem. Vilciena ātrums, braucot līdz nākamajai stacijai, nedrīkst pārsniegt 25 km/h.

253. Ja kravas vilciens posmā, kas aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, apstājies kāpumā, to izved ar palīglokomotīvi šo noteikumu 221., 222., 223., 225. un 363.punktā noteiktajā kārtībā.

254. Ja posmā apstājies motorvagonu vilciens un tā turpmākā kustība nav iespējama, tam drīkst piekabināt iepakaļ braucošo motorvagonu vilcienu, un to no posma uz nākamo staciju izved kā dubultsastāvu. Abu vilcienu automātiskās bremzes jāieslēdz kopējā maģistrālē.

255. Sastāvus savieno pēc tam, kad abu motorvagonu vilcienu vadītāji (mašīnisti) no vilcienu dispečera pa radiosakariem (vai citiem sakaru līdzekļiem) saņēmuši reģistrējamu rīkojumu – “Vilcienu Nr. ____ un Nr. _____ vadītājiem (mašīnistiem). Savienojiet vilcienus un dubultsastāvā brauciet līdz _________ stacijai. Vilcienu dispečers _________”.

256. Ja nav iespējams vadīt dubultsastāvu no pirmā vilciena priekšējās kabīnes, vilcienu vada un bremzes apkalpo no otrā vilciena priekšējās kabīnes. Šādā gadījumā vilciena ātrums nedrīkst pārsniegt 25 km/h. Pirmā vilciena priekšējā kabīnē atrodas motorvagona vilciena vadītājs (mašīnists), kurš kontrolē kustību un, ja nepieciešams, aptur vilcienu, lietojot pēkšņo bremzēšanu.

257. Pārvadātājs atbilstoši konkrētiem apstākļiem izstrādā motorvagonu vilcienu brigāžu rīcības plānu, lai savienotu vilcienus un brauktu dubultsastāvā. Rīcības plānu saskaņo ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

258. Ja remonta un celtniecības darbu laikā nepieciešama posma (posma ceļa) slēgšana un šos darbus veic vilcienu kustības grafikā paredzētā vai arī neparedzētā laikā, vajadzīga dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumos paredzētā atļauja. Ja šāda atļauja ir, posmu (posma ceļu) slēdz un atver vilcienu kustībai ar vilcienu dispečera rīkojumu pirms darbu sākšanas un pēc to pabeigšanas.

259. Darbu veikšanas atļaujā norāda laiku, kurā saskaņota posma (posma ceļa) slēgšana, kā arī personas uzvārdu un amatu, kas vada darbus. Darbu vadītāja uzvārdu un ieņemamo amatu vilcienu dispečers paziņo posmu norobežojošo staciju dežurantiem. Aizliegts piešķirt tehnoloģisko pārtraukumu (logu) posmā vai stacijā minēto darbu veikšanai, ja nav darbu vadītāja.

260. Pirms posma slēgšanas darbu vadītājs iesniedz posmu norobežojošās stacijas dežurantam un vilcienu dispečeram pieteikumu, kurā norāda secību, kādā slēgtajā posmā tiks padoti saimniecības vilcieni, mašīnas un agregāti, norādot katra vilciena un mašīnas pirmo apstāšanās kilometru slēgtajā posmā (posma ceļā) un staciju, uz kuru tiem jāatgriežas pēc darbu pabeigšanas.

261. Pirms uzsāk ar posma slēgšanu saistītos darbus, vilcienu dispečers pārbauda, vai šis posms (posma ceļš) ir brīvs, un pēc tam dod šo posmu (posma ceļu) norobežojošo staciju dežurantiem un darbu vadītājam rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu. Rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu vilcienu dispečers pārraida darbu vadītājam, ja ir sakari starp darba vietu un vilcienu dispečeru.

262. Ja darba vietā nav telefona vai radiosakaru ar vilcienu dispečeru, darba vietai tuvākās stacijas dežurants nekavējoties (pa telefonu vai ar darbu vadītāja norīkota darbinieka starpniecību) nodod darbu vadītājam vilcienu dispečera rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu.

263. Aizliegts uzsākt darbus, ja darbu vadītājs nav saņēmis vilcienu dispečera rīkojumu slēgt kustību posmā (posma ceļā) un ja darba vieta nav norobežota ar attiecīgajiem signāliem.

264. Ja saimniecības vilcienus nosūta posmā (posma ceļā), kas aprīkots ar dispečercentralizāciju, un tiem jāatgriežas atpakaļ nosūtīšanas stacijā, šī stacija strādā rezerves vadībā, bet blakusstacija (ceļa postenis) var strādāt centrālajā vadībā. Šādā gadījumā vilcienu dispečera rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu pārraida tās stacijas dežurantam, kurš strādā rezerves vadībā.

265. Pirms saimniecības vilcienu nosūtīšanas uz slēgto posmu (posma ceļu) nosūtīšanas stacijas dežurants, kas strādā rezerves vadībā, pārslēdz bloksistēmu nosūtāmā vilciena virzienā un no vadības ierīces izņem atslēgzizli, bet, ja bloksistēmu nevar pārslēgt nosūtāmā vilciena virzienā vai no vadības ierīces nevar izņemt atslēgzizli, abas slēdzamā posma norobežojošās stacijas vai staciju un ceļa posteni vienlaikus nodod rezerves vadībā.

266. Ja saimniecības vilcienu nepieciešams pieņemt blakusstacijā (ceļa postenī), izsauc šīs stacijas (ceļa posteņa) dežurantu un staciju nodod rezerves vadībā. Ja tādas iespējas nav, saimniecības vilcieniem no posma jāatgriežas nosūtīšanas stacijā.

267. Vilcienu dispečera un stacijas radiosakari ar saimniecības vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un darbu vadītāju, kas strādā slēgtajā posmā, ir darbderīgi.

268. Saimniecības vilcienus (drezīnas), ceļa mašīnas un agregātus (turpmāk – saimniecības vilcieni) nosūta posmā (posma ceļā), kas slēgts pārējo vilcienu kustībai, izsniedzot atļaujas uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju. Saskaņā ar darbu vadītāja pieteikumu atļaujā norāda katra saimniecības vilciena sākotnējās apstāšanās vietu (kilometru) posmā.

269. Ja slēgtā posmā (posma ceļā) vienlaikus strādā vairāki saimniecības vilcieni, arī dažādām organizācijām piederoši, tos vada viens darbinieks, kas norādīts atļaujā saskaņā ar šo noteikumu 259.punktā noteiktajām prasībām.

270. Katra saimniecības vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) brauc līdz šo noteikumu 258.punktā norādītajai vietai. Pirmais vilciens brauc ar noteikto ātrumu, nākamie – ne lielāku par 20 km/h, ieturot atstatumu no priekšā esošā vilciena, ne mazāku par 1 km.

271. Saimniecības vilcieni, kurus nosūta uz slēgto posmu no dažādiem sadales punktiem vienu otram pretī, brauc tikai līdz šo noteikumu 268.punktā norādītajai vietai un pēc darbu vadītāja norādījuma novieto apstāšanās signālu. Attālumam starp pretējā virzienā braucošo vilcienu apstāšanās punktiem jābūt ne mazākam par 1 km. Šādi nosūtītu saimniecības vilcienu atļaujās (uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju) pēc vilcienu dispečera norādījuma staciju dežuranti ieraksta – “Posmā (posma ceļā) nosūtīts pretī saimniecības vilciens Nr.____. Brauciet uzmanīgi!” Pēc apstāšanās saimniecības vilcienu turpmākā kustība notiek pēc darbu vadītāja norādījuma ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h.

272. Ja darbus veic ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotos posmos, saimniecības vilcienus pēc saskaņošanas ar vilcienu dispečeru drīkst nosūtīt uz darba vietu, ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus, negaidot posma slēgšanu.

273. Nosūtot saimniecības vilcienus šo noteikumu 272.punktā paredzētajā kārtībā, katra saimniecības vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz brīdinājumu (12.pielikums) par apstāšanos posma vietā, kas norādīta darbu vadītāja pieteikumā.

274. Nosūtot saimniecības vilcienus posmā, kuru paredzēts slēgt citu vilcienu kustībai, atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju izsniedz darbu vadītājam vai viņa pilnvarotam darbiniekam, kas to nodod saimniecības vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pēc vilciena apstāšanās noteiktajā posma vietā un pēc vilcienu dispečera rīkojuma saņemšanas par posma slēgšanu. Posmu (posma ceļu) slēdz ar vilcienu dispečera rīkojumu pēc tam, kad to atbrīvojuši vilcieni, kas nosūtīti šajā posmā pirms saimniecības vilcieniem.

275. Vienā vilcienā apvienotus saimniecības vilcienus, kurus no stacijas nosūta darbam posmā, var atvienot vai apvienot pēc darbu vadītāja norādījuma. Šādu vilcienu iespējamo sastāvu un kārtību, kādā vilciena sastāvā izvietojamas pašgaitas mašīnas, nosaka darbu vadītājs atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja prasībām par vilcienu kustības drošības nodrošināšanu, veicot ceļa un iekārtu remonta un apkopes darbus.

276. Ja pēc darbu vadītāja norādījumiem no stacijas nosūta vairākus apvienotus saimniecības vilcienus darbam posmā, katram šī vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz atļauju uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju.

277. Saimniecības vilcienus, kas veic darbus posmā vai staciju robežās, pavada darbu vadītājs vai viņa pilnvarots darbinieks. Ja nepieciešams, saimniecības vilcienu apkalpošanai norīko vilcienu konduktoru vai citu vilciena konduktora amatā apmācītu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vai pārvadātāja darbinieku.

278. Līdz paredzētā vilcienu kustības pārtraukuma beigām visus darbus pabeidz, būves un iekārtas sakārto, lai nodrošinātu vilcienu kustības drošību. Apstāšanās signālus noņem. Ja nepieciešams, atstāj ātruma samazināšanas signālus un atbilstošas signālzīmes.

279. Beidzot darbu posmā, darbu vadītājs vai viņam padotie darbinieki apskata ceļu vai citas remontējamās būves un iekārtas visā darba iecirkņa garumā, pēc iespējas ātrāk nodrošinot normālu vilcienu kustību.

280. Saimniecības vilcienus no posma nosūta pēc darbu vadītāja norādījuma, iepriekš saskaņojot ar vilcienu dispečeru. Par saimniecības vilcienu atgriešanās kārtību no posma vilcienu dispečers paziņo posmu norobežojošo staciju dežurantiem.

281. Ja ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotos divceļu posmos saimniecības vilcienus pēc darbu beigšanas nosūta uz staciju pa pareizo ceļu, to kustība neatkarīgi no saimniecības vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) izsniegtās atļaujas uz baltas krāsas veidlapas ar sarkanu diagonālu līniju notiek ar noteikto ātrumu, ievērojot automātiskās bloķēšanas signālus. Pārējos gadījumos saimniecības vilcieniem (izņemot pirmo), kas atgriežas no darba posmā, jābrauc ar ātrumu, ne lielāku par 20 km/h, bet attālums starp tiem nedrīkst būt mazāks par 1 km.

282. Posmā (posma ceļā) atjauno visu vilcienu kustību ar vilcienu dispečera rīkojumu tikai pēc tam, kad no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pilnvarota darbinieka (amatā ne zemāka par ceļu meistaru) saņemts ziņojums par ceļa darbu vai darbu uz inženiertehniskajām būvēm pabeigšanu un par to, ka posmā nav saimniecības vilcienu (vai tie nosūtīti pa divceļu posma pareizo ceļu) vai citu šķēršļu, kas traucētu vilcienu kustību, neatkarīgi no tā, kāda organizācija šos darbus izpildījusi. Ziņojumu nodod vilcienu dispečeram tieši vai ar tuvākās stacijas dežuranta starpniecību. Pa telefonu vai radiosakariem saņemto paziņojumu vilcienu dispečers ieraksta vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

283. Ja signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru vai elektroapgādes iekārtu darbība bija pārtraukta, to atjauno pēc signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru iekārtu vecākā elektromehāniķa vai energodispečera ziņojuma saņemšanas.

284. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotos divceļu posmos pēc tam, kad saņemts ziņojums par remonta un saimniecības darbu pabeigšanu, par to, ka nav šķēršļu vilcienu kustībai, par automātiskās bloķēšanas sistēmas normālu darbību un par visu saimniecības vilcienu nosūtīšanu no darba vietas pa pareizo ceļu, vilcienu dispečers atver posmu vilcienu kustībai, lietojot automātiskās bloķēšanas sistēmu un negaidot saimniecības vilcienu pienākšanu blakusstacijā.

285. Saimniecības vilcieni, kas pēc darba posmā brauc viens otram iepakaļ, drīkst iebraukt stacijā uz viena un tā paša ceļa vai ar ritošo sastāvu aizņemta ceļa brīva iecirkņa. Šādā gadījumā pirmā vilciena pieņemšanas maršrutu sagatavo un ieejas luksoforā atļaujošo signālu ieslēdz parastajā kārtībā. Katrs nākamais saimniecības vilciens, kas atgriežas no posma, iebrauc stacijā garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu šo noteikumu 335.punktā paredzētajā kārtībā. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) stacijā iebrauc īpaši uzmanīgi, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis.

286. Darbu veikšanas atļaujā norāda vilcienu kustības kārtību divceļu posmā pa atlikušo ceļu laikā, kad otru ceļu slēdz visu vilcienu kustībai.

287. Ceļa, būvju un iekārtu remontdarbus, kuru dēļ nav nepieciešams slēgt posmu, veic vilcienu braukšanas starplaikos. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka prasības ceļa, būvju un iekārtu remontdarbu veicējiem, lai nodrošinātu vilcienu kustības drošību remontdarbu laikā.

288. Posmos (posmu ceļos), kur netiek veikti būvju un iekārtu remontdarbi vai kur darbu raksturs neprasa slēgt posmu (posma ceļu) visu vilcienu kustībai, saimniecības vilcienus (drezīnas) nosūta ar vilcienu dispečera mutisku norādījumu. Šādus vilcienus nosūta posmā ar atļaujām, kas paredzētas atbilstošiem signalizācijas un sakaru līdzekļiem. Darbu vadītājam un saimniecības vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz brīdinājumu, kurā norāda vilciena pienākšanas (atgriešanās) laiku stacijā. Aizliegts aizņemt posmu ilgāk par brīdinājumā norādīto laiku. Pirms saimniecības vilciena nosūtīšanas no posma uz staciju darbu vadītājs pārliecinās, ka nav šķēršļu vilciena kustībai.

289. Ja ceļa mašīnas strādā uz viena no divceļu posma ceļiem, blakusceļu norobežo ar signāliem atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja instrukcijai par vilcienu kustības drošību, veicot ceļa darbus. Vilcieniem, kas brauc pa blakusceļu, izsniedz brīdinājumus pēc darbu vadītāja pieteikuma.

290. Ja vagonu tipa sniegtīris vai ceļa greiders strādā divceļu iecirknī, pa blakusceļu braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) izsniedz brīdinājumu – “_____ posmā uz _____ ceļa strādā ceļa sniegtīris (greiders). Braukt pa posmu, ievērojot īpašu uzmanību. Tuvojoties vietām, kur ir slikta redzamība, lietot ilgstošus vēstījuma svilpienus”. Šādu brīdinājumu izsniedz stacijas dežurants pēc vilcienu dispečera norādījuma.

291. Veicot darbu uz staciju ceļiem, ievēro Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu 209.punkta prasības.

292. Pēc iepazīšanās ar darbu vadītāja ierakstu apskates žurnālā stacijas dežurants dod norādījumu centralizācijas posteņu dežurantiem, pārmijniekiem un vilcienu sastādītājiem (bet ar viņu starpniecību arī vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kas strādā stacijā) par to, uz kuriem ceļiem vai ceļu iecirkņiem nedrīkst izbraukt, par ātruma samazināšanu vai īpašas uzmanības nepieciešamību, braucot pa ceļiem, kur notiek darbi. Par gaidāmo vilcienu kustību un manevru darbiem stacijas dežurants laikus paziņo darbu vadītājam.

293. Saskaņā ar darbu vadītāja ierakstu apskates žurnālā, ja nepieciešams, stacijas dežurants izsniedz rakstiskus brīdinājumus stacijā strādājošiem vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem).

294. Ja uz ceļiem tiek veikti darbi, vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) izsniedz brīdinājumus par ātruma samazināšanu vai citiem piesardzības pasākumiem.

295. Ja tiek veikti darbi kontakttīklā, apskates žurnālā norāda, kādi ceļi, pārmijas vai kontakttīkla sekcijas slēgtas visu vilcienu kustībai vai tikai elektrovilces vilcieniem.

296. Katra vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu sagatavo laikus. Ieejas vai izejas (maršruta) luksoforā pārslēdz atļaujošu signālu tā, lai pieņemamā (nosūtāmā) vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) varētu laikus uztvert luksofora atļaujošo signālu un nesamazinātu vilciena noteikto ātrumu, iebraucot stacijā, un lai nebūtu kavēšanās, nosūtot vilcienu no stacijas.

297. Pirms katra vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas stacijas dežurants pārtrauc manevrus uz pieņemšanas (nosūtīšanas) un maršrutu sagatavošanas ceļa, kā arī uz ceļiem, no kuriem nav iespējams novērst ritošā sastāva izbraukšanu vilciena maršrutā. Atbilstošās pārmijas pārliek aizsargstāvoklī. Stacijas dežurants nedrīkst ieslēgt atļaujošu luksofora signālu vai dot citu atļauju vilciena pieņemšanai vai nosūtīšanai, kamēr nav pārliecinājies, ka manevri ir pārtraukti.

298. Ar elektriskās centralizācijas sistēmu aprīkotās stacijās vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus sagatavo stacijas dežurants. Ja centralizētās pārmijas pārliek no izpildposteņiem, stacijas dežurants dod rīkojumu centralizācijas izpildposteņa dežurantam (operatoram) sagatavot vilcienu pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu. Rīkojumu izpildes pareizību stacijas dežurants kontrolē pēc vadības ierīces rādījumiem.

299. Elektriskās centralizācijas ierīču lietošanas kārtību, kā arī stacijas dežurantu un centralizācijas posteņu dežurantu (operatoru) un citu darbinieku rīcību, vilcienus pieņemot, nosūtot vai garāmlaižot, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

300. Stacijās, kurās ir necentralizētas pārmijas, stacijas dežurants dod rīkojumu sagatavot vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu visiem maršruta sagatavošanā iesaistītajiem vecākajiem pārmijniekiem. Rīkojumam jābūt skaidram un precīzam, ievērojot noteikto reglamentu (13.pielikums). Ja pārmiju posteņos nav vecāko pārmijnieku, rīkojumu nodod pārmijniekiem.

301. Vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanā piedalās pārmiju posteņi, kuri atrodas ieejas (izejas) pārmijkopā un pieņemšanas ceļa pretējā galā, kā arī citi posteņi, kur ritošajam sastāvam ir iespēja nokļūt uz vilciena maršruta.

302. Stacijas dežurants dod rīkojumu sagatavot maršrutu pārmiju posteņiem vai centralizācijas izpildposteņiem, ņemot vērā visu operāciju pabeigšanas laiku, kas nodrošinātu savlaicīgu atbilstošā luksofora atļaujošā signāla ieslēgšanu.

303. Stacijas rajonos, kur nav ierīču, ar kuru palīdzību varētu pārbaudīt pārmiju stāvokli maršrutā pēc vadības ierīces rādījumiem, un kur nav vecāko pārmijnieku, stacijas dežurants pats pārbauda sagatavotā maršruta pareizību un saņem no pārmijniekiem noslēgto pārmiju atslēgas. Stacijās, kur ir atbilstošas ierīces, stacijas dežurants pārbauda sagatavotā maršruta pareizību pēc vadības ierīces kontrolaparātiem.

304. Ja stacijā atsevišķas pārmijas izvietotas lielā attālumā no pārmiju posteņa, to darbderīgumu pārbauda, uzsākot dežūru un periodiski dežūras laikā, nevis pirms katra vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas. Pārmiju darbderīgumu obligāti pārbauda, ja pirms maršruta sagatavošanas tās tika pārliktas manevru kustībai, apskatei vai remontam. Šīs pārmijas aprīko ar kontrolslēdzenēm, kuru atslēgas ievieto vadības ierīcēs, bet, ja nav atslēgatkarības sistēmas, atslēgas glabā pie stacijas dežuranta. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido šādu staciju sarakstu, norādot pārmiju numurus, bet šo pārmiju pārbaudes kārtību norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

305. Pēc tam kad ir nodots ziņojums par vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas maršruta sagatavošanu, pārmijnieki, operatori un staciju dežuranti nedrīkst nodot dežūru citiem darbiniekiem, kamēr vilciens, kam tika gatavots maršruts, nav pienācis vai nav nosūtīts.

306. Ja līdz vilciena pienākšanai vai nosūtīšanai ir nepieciešama dežūras maiņa, darbinieks, kurš uzsāk dežūru, pārliecinās par maršruta sagatavošanas pareizību.

307. Ja nav gājēju tilta vai tuneļa, aizliegts apturēt kravas vilcienu uz ceļa, kurš izvietots starp pasažieru ēku un ceļu, kur stāv pasažieru vilciens, izņemot gadījumu, kad kravas vilcienu sadala divās daļās un nodrošina pasažieru pāreju. Ja stacijā nav sastādītāju brigādes, sastāvu atkabina un sadala vilces līdzekļa brigāde. Šajā gadījumā palīdzību sniedz stacijas priekšnieks, bet, ja tāda nav, – stacijas dežurants.

308. Ja pa ceļu, kurš atrodas starp pasažieru ēku un stāvošo pasažieru vilcienu, jāpalaiž cits vilciens, manevru sastāvs vai vilces līdzeklis, stacijas dežurants un pasažieru ēkas dežurants veic pasākumus, kas nodrošina pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas drošību:

308.1. laikus brīdina vilces līdzekļu brigādes;

308.2. informē pasažierus, izmantojot esošos sakaru līdzekļus un attiecīgi izvietojot stacijas darbiniekus.

309. Kārtību, kādā nosūtāmi vilcieni un manevru sastāvi pa ceļiem, kuri atrodas starp pasažieru ēku un stāvošo pasažieru vilcienu, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

310. Stacijās, kur nav pieņemšanas un nosūtīšanas sliežu ceļu elektrisko ķēžu, stacijas dežurants pirms pasažieru, kravas un pasažieru, kā arī pasta un bagāžas vilcienu pieņemšanas paziņo vilcienu dispečeram ceļa numuru, uz kura tiks pieņemts vilciens.

311. Pieņemt vai nosūtīt vilcienu uz ceļu, kurš nav tam paredzēts stacijas tehniskās rīcības aktā, drīkst tikai ar vilcienu dispečera atļauju. Pirms atļaujas došanas vilcienu dispečers savu rīcību saskaņo ar vilcienu kustības organizācijas daļas dežurantu. Ja stacijas dežurantam nav vadības ierīču, ar kurām kontrolēt pārmijas maršrutā, pieņemot pasažieru, pasta un bagāžas vai kravas un pasažieru vilcienu, tās pārbauda stacijas priekšnieks vai viņa vietnieks, bet, ja tādu nav, – stacijas dežurants.

312. Ja pasažieru vilciens tiek pieņemts uz ceļa, kurš nav tam paredzēts stacijas tehniskās rīcības aktā, kā arī ja pasažieru vilciens tiek aizkavēts stacijā, stacijas dežurants pa radiosakariem informē vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).

313. Stacijās, kurās ir centralizētās pārmijas, lai pieņemtu vai nosūtītu elektrovilces vilcienu, izmantojot pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu, stacijas dežurants pārliecinās, ka šī vilciena maršruts ir pilnībā aprīkots ar kontakttīklu.

314. Lai garantētu vilcienu pieņemšanas drošību, stacijas dežurants:

314.1. pieņem vilcienus uz brīviem ceļiem atbilstoši norādītajai ceļu specializācijai;

314.2. laikus plāno secību, kādā pienākošie vilcieni aizņems ceļus, un atbilstoši tam sagatavo tos vilciena pieņemšanai;

314.3. veic pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu stāvokļa uzskaiti (brīvs vai aizņemts) pēc vadības ierīces rādījumiem vai citādi.

315. Stacijās, kur ir necentralizētas pārmijas, stacijas dežurants, vecākie pārmijnieki un pārmijnieki pirms vilciena pienākšanas ievēro šādu maršruta sagatavošanas kārtību:

315.1. stacijas dežurants izsauc visus pieņemšanas maršrutā iekļauto pārmiju posteņu vecākos pārmijniekus (vai pārmijniekus, ja vecākie pārmijnieki nav paredzēti) un dod rīkojumu sagatavot maršrutu. Pēc stacijas dežuranta norādījuma viens no vecākajiem pārmijniekiem (vai pārmijnieks), visiem pārējiem klātesot pie telefona, atkārto šo rīkojumu, bet pārējie apliecina tā uztveri ar vārdu “Pareizi”. Pārliecinājies, ka rīkojums saprasts pareizi, stacijas dežurants to apliecina ar vārdu “Izpildiet!”;

315.2. kad rīkojums sagatavot maršrutu saņemts, vecākie pārmijnieki to nekavējoties paziņo sava rajona pārmijniekiem un pārliecinās, ka rīkojums saprasts pareizi. Visi maršruta sagatavošanā iesaistītie darbinieki rīkojumu izpilda nekavējoties. Ja posteņa rajonā, kurš piedalās maršruta sagatavošanā, notiek manevri, aizņemot vilciena pieņemšanas maršruta ceļus un pārmijas, manevrus nekavējoties pārtrauc, bet manevru vadītāju un manevru vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) brīdina par gaidāmo vilciena pieņemšanu stacijas tehniskās rīcības aktā paredzētajā kārtībā. Manevru sastāvu novieto ceļa robežās, kur tas netraucē vilciena pieņemšanu. Ja manevri notiek stacijas pretējā galā, atbilstošā pārmiju posteņa pārmijnieks pārliek pārmijas tā, ka manevru sastāvs nevar nokļūt uz pieņemšanas ceļa, un tās noslēdz. Gatavojot maršrutu, pārmijnieki stacijā paredzētajā kārtībā pārbauda, vai pieņemšanas ceļš ir brīvs, pārliek pārmijas vajadzīgajā stāvoklī, pārbauda katras pārmijas asmeņu ciešu piegulšanu pie rāmjsliedes un noslēdz pārmijas ar slēdzenēm. Rajonos, kur darbu vada vecākie pārmijnieki, viņi pārbauda sava rajona pārmijnieku sagatavoto maršrutu pareizību, kā arī pārliecinās, ka ceļš ir pārbaudīts un tas ir brīvs, un saņem noslēgto pārmiju atslēgas;

315.3. kad visi maršruta sagatavošanas darbi pabeigti un to izpilde rūpīgi pārbaudīta, katrs vecākais pārmijnieks (vai pārmijnieks) izsauc stacijas dežurantu un paziņo, ka maršruts sagatavots un ceļš brīvs. Šo ziņojumu stacijas dežurants pa telefonu pieņem visu vecāko pārmijnieku (pārmijnieku) klātbūtnē, kuri saņēma rīkojumu par maršruta sagatavošanu. Šie darbinieki pēc kārtas ziņo stacijas dežurantam, ka maršruts sagatavots. Stacijās, kurām ir vadības ierīces, ar kurām var kontrolēt pārmiju stāvokli maršrutā, stacijas dežurants pārliecinās par rīkojuma izpildes pareizību arī pēc vadības ierīces rādījumiem;

315.4. pārliecinājies, ka maršruts sagatavots pareizi, ceļš brīvs un manevri uz maršruta ceļiem un pārmijām pārtraukti, stacijas dežurants ieslēdz ieejas luksoforā atļaujošu signālu vai dod rīkojumu to veikt pārmijniekam, ja šī luksofora vadība atrodas postenī;

315.5. pārmijnieki uzmana sagatavoto maršrutu un uzrauga, lai ritošais sastāvs uz blakusceļiem atrastos pieņemšanas maršruta pārmiju kontrolstabiņu robežās. Vilcienu sagaida stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajās vietās ar atbilstošiem signāliem;

315.6. vilcienam garāmejot, pārmijnieki uzmana vagonu stāvokli, pareizu kravas izvietošanu vaļējā ritošajā sastāvā, pārbauda, vai uz vilciena pēdējā vagona ir nepieciešamie signāli, un veic citas nepieciešamās darbības. Par pamanītajiem trūkumiem nekavējoties ziņo vecākajam pārmijniekam vai stacijas dežurantam, bet, ja ir apdraudēta kustības drošība vai cilvēku dzīvība, veic pasākumus, lai apturētu vilcienu. Tā pārmiju posteņa pārmijnieks, kurā ietilpst pieņemšanas ceļa norobežojošā pārmija, pēc signāla uz pēdējā vilciena vagona pārliecinās, ka tas pienācis pilnā sastāvā, pārbauda tā izvietojumu kontrolstabiņu robežās un ziņo stacijas dežurantam. Kad vilciens pienācis (pabraucis garām), pārmijnieki, negaidot īpašu rīkojumu, pārliek pārmijas normālā stāvoklī, bet, ja ceļš aizņemts, – brīva ceļa virzienā. Vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sagaida pienākošos vilcienus stacijās, kur viens pārmijnieks apkalpo divus posteņus, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

316. Ja ieejas luksoforā ir ieslēgts atļaujošs signāls, stacijas dežurants nedrīkst dot rīkojumu mainīt pieņemšanas maršrutu, izņemot gadījumu, ja nepieciešams vilcienu pieņemt uz cita ceļa. Šādā gadījumā stacijas dežurants brīdina vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) par gaidāmo luksofora pārslēgšanu uz aizliedzošu signālu, ieslēdz ieejas luksoforā aizliedzošu signālu, atceļ sagatavoto maršrutu un tikai pēc tam tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā dod jaunu rīkojumu sagatavot maršrutu.

317. Ja nepieciešams pieņemt vairākus vilcienus, stacijas dežurants, saņemot ziņojumu, ka maršruts sagatavots pirmajam vilcienam, dod norādījumu, ka jāsagatavo maršruts nākamajam vilcienam. Šādā gadījumā pēc pirmā pilna sastāva vilciena pienākšanas nekavējoties gatavo nākamā vilciena pieņemšanas maršrutu. Pirmā vilciena maršrutā neiekļautās pārmijas var pārlikt un noslēgt laikus. Ziņojumu stacijas dežurantam par otrā vilciena maršruta sagatavošanu nodod vienlaikus ar ziņojumu par pirmā vilciena pienākšanu.

318. Kārtību, kādā pirms vilciena pieņemšanas pārbauda, vai ceļš ir brīvs, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. Pārbaudes veidi ir šādi:

318.1. pēc vadības ierīces rādījumiem – stacijās, kuras aprīkotas ar pieņemšanas un nosūtīšanas sliežu ceļu elektriskajām ķēdēm;

318.2. katrs pārmiju postenis pārbauda tehniskās rīcības aktā norādīto pieņemšanas ceļa daļu. To veic pārmijnieki, ejot līdz vietai, no kuras labi pārredzama visa pārbaudāmā daļa;

318.3. pārmijnieks vai cits darbinieks iet gar visu pieņemšanas ceļu;

318.4. pēc garāmejošo vilcienu beigu signāliem.

319. Pēc stacijas dežuranta rīkojuma vienu vai vairākus pieņemšanas ceļus var pārbaudīt laikus, norobežojot katru pārbaudīto ceļu no abiem galiem ar pārnēsājamām sarkanām signāltāfelēm, kuras tiek noņemtas pēc vilciena pieņemšanas maršruta sagatavošanas. Atkarībā no tehniskajām iekārtām, darba apstākļiem un ceļu izvietojuma var izmantot citus pārbaudes veidus, kas neļauj vilcienu pieņemt uz aizņemta ceļa.

320. Ja stacijā pienāk vilciens, kurš garāks par pieņemšanas ceļa lietderīgo garumu, stacijas dežurants pa radiosakariem dod šī vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju pabraukt garām pieņemšanas ceļa izejas (maršruta) luksoforam ar mēnessbaltu signālu līdz apstāšanās rīkojuma vai signāla saņemšanai.

321. Ja izejas (maršruta) luksoforā deg mēnessbalts signāls, bet pienākošā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nav saņēmis atļauju pabraukt tam garām, viņš aptur vilcienu, nepabraucot garām pieņemšanas ceļa izejas (maršruta) luksoforam.

322. Ja vilcienu nepieciešams atstumt, lai nosūtītu ar izejas luksofora atļaujošo signālu, atstumšanu veic pēc signāla vai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pārraidītā stacijas dežuranta rīkojuma, kad iepriekš sagatavots atbilstošs maršruts.

323. Vilcienus ar 1.klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un virsgabarīta kravām pieņem uz stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajiem ceļiem.

324. Drošības pasākumi, kādi jāievēro, pieņemot un nosūtot vilcienus ar 1.klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām), norādīti šo noteikumu 15.nodaļā.

325. Stacijās, kur nav centralizētu pārmiju, stacijas dežurants, vecākie pārmijnieki un pārmijnieki, nosūtot vilcienu, ievēro šādu maršruta sagatavošanas kārtību:

325.1. stacijas dežurants izsauc visus nosūtīšanas maršrutā iekļauto pārmiju posteņu vecākos pārmijniekus (vai pārmijniekus, ja vecākie pārmijnieki nav paredzēti) un dod rīkojumu sagatavot maršrutu. Pēc stacijas dežuranta norādījuma viens no vecākajiem pārmijniekiem (vai pārmijnieks), visiem pārējiem klātesot pie telefona, atkārto šo rīkojumu, bet pārējie apliecina tā uztveri ar vārdu “Pareizi”. Pārliecinājies, ka rīkojums saprasts pareizi, stacijas dežurants to apliecina ar vārdu “Izpildiet!”;

325.2. pēc rīkojuma par maršruta sagatavošanu saņemšanas vecākais pārmijnieks to nekavējoties paziņo sava rajona pārmijniekiem un pārliecinās, ka rīkojums saprasts pareizi. Nosūtīšanas maršrutu sagatavo un ziņojumu stacijas dežurantam sniedz tādā pašā kārtībā, kā sagatavojot pieņemšanas maršrutu;

325.3. stacijas dežurants pārliecinās, ka nosūtīšanas maršruts ir sagatavots pareizi un posms ir brīvs, ieslēdz atļaujošu signālu izejas luksoforā vai izdod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) citu paredzēto atļauju aizņemt posmu;

325.4. pārmijnieki pavada vilcienu atbilstoši stacijas tehniskās rīcības aktā paredzētajai kārtībai un ar atbilstošiem signāliem (tāpat kā vilcienus pieņemot). Pārmiju posteņa pārmijnieks, kurā ietilpst maršruta pēdējā izejas pārmija, pavada vilcienu, pārliecinās, ka uz pēdējā vagona ir nepieciešamie signāli, un ziņo stacijas dežurantam par pilna sastāva vilciena nosūtīšanu. Pēc vilciena nosūtīšanas pārmijas pārliek normālā stāvoklī, bet, ja ceļš aizņemts, – brīvā ceļa virzienā.

326. Vilcienu nosūtīšanas maršrutu sagatavošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā pavada nosūtāmos vilcienus stacijās, kur viens pārmijnieks apkalpo divus pārmiju posteņus, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

327. Ja izejas luksoforā ir atļaujošs signāls vilciena nosūtīšanai, stacijas dežurants nedrīkst dot rīkojumu mainīt maršrutu un sagatavot nosūtīšanas maršrutu citam vilcienam, izņemot gadījumu, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir brīdināts, ka izejas luksoforā atļaujošais signāls tiks pārslēgts uz aizliedzošo signālu. Pēc tam stacijas dežurants izejas luksoforā ieslēdz aizliedzošo signālu un atceļ maršrutu.

328. Ja no stacijas vienā virzienā nosūta vairākus vilcienus, stacijas dežurants, saņemot ziņojumu, ka maršruts sagatavots pirmajam vilcienam, dod pārmijniekiem norādījumu sagatavot maršrutu nākamajam vilcienam. Šādā gadījumā pēc pirmā pilna sastāva vilciena nosūtīšanas nekavējoties gatavo maršrutu otrajam vilcienam. Pirmā vilciena maršrutā neietilpstošās pārmijas var pārlikt un noslēgt laikus. Ziņojumu par maršruta sagatavošanu nākamajam vilcienam stacijas dežurantam nodod vienlaikus ar ziņojumu par pirmā vilciena nosūtīšanu.

329. Ja vilciens krustojas ar pretējā virzienā braucošu vilcienu, stacijas dežurants, saņemot ziņojumu, ka vilciena pieņemšanas maršruts sagatavots, dod pārmijniekiem norādījumu (pēc vilciena pienākšanas) par nosūtīšanas maršruta sagatavošanu pretējā virzienā braucošam vilcienam. Šādā gadījumā pēc pilna sastāva vilciena pienākšanas nekavējoties gatavo nosūtīšanas maršrutu pretējā virzienā braucošam vilcienam. Vilciena pieņemšanas maršrutā neietilpstošās pārmijas var pārlikt un noslēgt laikus. Ziņojumu stacijas dežurantam par sagatavoto nosūtīšanas maršrutu dod vienlaikus ar ziņojumu par vilciena pienākšanu.

330. Ar maršrutu kontrolierīcēm aprīkotās stacijās ierīces, kuras kontrolē pārmijas, tikai vilcienus pieņemot, pēc iespējas izmanto arī pārmiju kontrolei nosūtīšanas maršrutos. Šādos gadījumos stacijas dežurants pēc rīkojuma pārmiju posteņiem sagatavot maršrutu un pēc pārmijnieku ziņojuma saņemšanas pārbauda pārmijas sagatavotajā maršrutā pēc kontrolierīču rādījumiem. Maršrutu kontrolierīces, ja iespējams, izmanto arī pārmiju kontrolei, pieņemot vilcienus pa nepareizu galveno ceļu (bloķējot pretējā virziena maršrutus).

331. Ja vilciens tiek nosūtīts no stacijas ceļiem, kad izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, vai no ceļiem, kuriem nav izejas luksofora, stacijas dežurantam aizliegts izdot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju aizņemt posmu, kamēr nav sagatavots nosūtīšanas maršruts. Braukšanas rīkojumu vai nosūtīšanas signālu dod saskaņā ar stacijas tehniskās rīcības aktu. Ja izejas luksoforā tiek ieslēgts aicinājuma signāls vai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem dots stacijas dežuranta rīkojums braukt, papildu signāls, vilcienu nosūtot, nav jādod.

332. Vilcienu laižot garām stacijām, kur nav centralizētu pārmiju, stacijas dežurants un pārmijnieki ievēro tādu pašu maršruta sagatavošanas un ziņojuma nodošanas kārtību, kāda noteikta vilcienu pieņemšanā un nosūtīšanā. Šajā gadījumā, dodot rīkojumu par maršruta sagatavošanu un saņemot ziņojumu, ka tas ir sagatavots, pie telefona vienlaikus atrodas visu pārmiju posteņu vecākie pārmijnieki (vai pārmijnieki, ja vecākie pārmijnieki nav paredzēti), uz kuriem attiecas vilciena garāmlaišanas maršruts.

333. Iecirkņos ar intensīvu kustību, garāmlaižot vairākus vilcienus pa vienu maršrutu ar nelieliem starplaikiem, stacijas dežurants, saņēmis ziņojumu par pirmā vilciena garāmlaišanas maršruta sagatavotību, dod rīkojumu šī maršruta pārmijas saglabāt tādā pašā stāvoklī un atstāt noslēgtas nākamo vilcienu caurbraukšanai. Šādā gadījumā pārmijniekiem pēc pirmā vilciena pabraukšanas garām ir aizliegts pārlikt maršrutā ietilpstošās pārmijas. Stacijas dežurants ziņo pārmijniekiem par atļaujošo signālu ieslēgšanu ieejas un izejas luksoforā katram nākamajam vilcienam. Šie darbinieki sagaida un pavada vilcienus tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā. Par to, vai pieņemšanas ceļš ir brīvs, stacijas dežurants pārliecinās personīgi vai pēc ieejas un izejas posteņu pārmijnieku ziņojumiem par pilna sastāva vilcienu pienākšanu un nosūtīšanu ar nepieciešamajiem signāliem uz pēdējā vagona.

334. Stacijā drīkst pieņemt vilcienu, ieejas (maršruta) luksoforā degot aizliedzošam signālam:

334.1. ja nevar ieslēgt atļaujošu signālu ieejas luksofora bojājuma dēļ;

334.2. ja vilcienu pieņem uz ceļa, kurš nav paredzēts tehniskās rīcības aktā, un ieejas luksoforā nevar ieslēgt atļaujošu signālu;

334.3. ja uz noteikta ceļa brīva iecirkņa pieņem vilces līdzekļus, kas brauc pie vilcienu sastāviem, kuri atrodas stacijā;

334.4. ja pieņem palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus, palīglokomotīves, vilces līdzekļus bez vagoniem, sniegtīrus, nenoceļamā tipa drezīnas, kā arī saimniecības vilcienus un ceļa remonta mašīnas (ja darbi tika veikti, slēdzot posmu) uz stacijas ceļu brīvajiem iecirkņiem.

335. Ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls, stacijā vilcienus pieņem:

335.1. pēc tam kad vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) saņēmis pa radiosakariem reģistrējamu rīkojumu no stacijas dežuranta;

335.2. ar aicinājuma signālu;

335.3. pēc tam kad vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) saņēmis reģistrējamu rīkojumu no vilcienu dispečera (ja iecirknis aprīkots ar dispečercentralizāciju);

335.4. pēc tam kad vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pa speciālu telefonu, kas uzstādīts pie ieejas luksofora, saņēmis reģistrējamu rīkojumu no stacijas dežuranta;

335.5. ar stacijas dežuranta rakstisku atļauju.

336. Tādā pašā kārtībā stacijā pieņem vilcienus no nepareizā galvenā ceļa, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls vai ja tāda luksofora nav. Šādas atļaujas lieto arī tad, ja ieejas (maršruta) luksofors pēkšņi pārslēdzies uz aizliedzošu signālu, bet vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēc aizliedzošā signāla uztveršanas apturējis vilcienu, pabraucot garām ieejas (maršruta) luksoforam. Stacijas dežurants jebkuru atļauju dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka pieņemšanas maršruts sagatavots. Visus vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodotos rīkojumus par vilciena iebraukšanu stacijā, ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls, reģistrē šo noteikumu 6.punktā paredzētajā kārtībā. Konkrētu darbinieku rīcību, pieņemot vilcienus stacijā, ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls, kā arī ja vilciens pienāk pa nepareizu galveno ceļu, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

337. Ja ieejas (maršruta) luksoforā nav iespējams ieslēgt maršruta rādītāju, vilcienu pieņem stacijā, kad ieejas (maršruta) luksoforā ir atļaujošs signāls, nedodot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) papildu atļauju pabraukt garām bojātam maršruta rādītājam. Šādos gadījumos, iebraucot stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir īpaši uzmanīgs.

338. Ja vilciens tiek pieņemts:

338.1. kad ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, stacijas dežurants pa radiosakariem pārraida šādu reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. ____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Es, stacijas dežurants _______, atļauju iebraukt uz _________ ceļa. Ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls. Pieņemšanas maršruts sagatavots”;

338.2. no nepareizā galvenā ceļa, kur nav ieejas luksofora, stacijas dežurants pārraida šādu reģistrējamu rīkojumu – “Vilciena Nr. _____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Es, stacijas dežurants ______, atļauju no ________ nepareizā ceļa iebraukt uz ______ ceļa. Pieņemšanas maršruts sagatavots”.

339. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atkārto rīkojumu un, saņēmis apstiprinājumu, ka rīkojums saprasts pareizi, iebrauc stacijā.

340. Šādu rīkojumu ar atļauju iebraukt stacijā, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, stacijas dežurants noraida vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) arī pa speciālu telefonu, kas uzstādīts pie ieejas luksofora (pie signālzīmes “Stacijas robeža”). Šo telefonu drīkst izmantot tikai vilces līdzekļu brigādes.

341. Rīkojumu pa radiosakariem vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) noraida laikus, kad vilciens tuvojas stacijai. Rīkojumu pa speciālo telefonu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodod pēc vilciena apstāšanās ieejas luksofora (signālzīmes “Stacijas robeža”) priekšā.

342. Iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, vilcienu pieņem stacijā šo noteikumu 87.punktā norādītajā kārtībā.

343. Ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls un nevar izmantot citas šo noteikumu 335.punktā paredzētās atļaujas, vilcienu pieņem stacijā ar stacijas dežuranta rakstisku atļauju – “Vilciena Nr. ____ vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Atļauju iebraukt uz stacijas ________ ceļa. Pieņemšanas maršruts sagatavots”. Atļauju apstiprina ar stacijas spiedogu un stacijas dežuranta parakstu, norādot atļaujas aizpildīšanas datumu, mēnesi un laiku (stundas, minūtes). Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) rakstisku atļauju nodod stacijas tehniskās rīcības aktā paredzētajā kārtībā.

344. Darbinieki, kuri nodod rakstiskas atļaujas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), sagaida vilcienu pie ieejas (maršruta) luksofora, bet pa nepareizo galveno ceļu braucošu vilcienu (ja pa šo ceļu nav ieejas luksofora) – pie signālzīmes “Stacijas robeža”, rādot uz pienākošā vilciena pusi atritinātu sarkanu signālkarodziņu dienā un sarkanu gaismu rokas lukturī – naktī. Kad vilciens apstājies, rakstisko atļauju nodod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

345. Palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus, palīglokomotīves, lokomotīves bez vagoniem, sniegtīrus, nenoceļamā tipa drezīnas, kā arī saimniecības vilcienus un ceļa remonta mašīnas uz stacijas ceļa brīvās daļas, izņemot ceļus, kuri aizņemti ar pasažieru vilcieniem un 1.klases bīstamo kravu (sprāgstvielu) kravu vilcieniem, ja nepieciešams, pieņem tikai tad, ja ieejas luksoforā deg aizliedzošs signāls un ir saņemta šo noteikumu 335.punktā paredzētā atļauja. Stacijas dežurants vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vienlaikus ar izsniegto atļauju iebraukt stacijā (t.sk. pirms aicinājuma signāla ieslēgšanas ieejas luksoforā) norāda apstāšanās vietu. Ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, iebraucot stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) apstājas norādītajā vietā, bet tālāk brauc, ievērojot stacijas dežuranta, pārmijnieka vai cita darbinieka signālus un norādījumus.

346. Stacijas ceļu iecirkņus, uz kuriem pieņem vilces līdzekļus pie vilcienu sastāviem, kā arī to turpmāko kustības kārtību pa stacijas ceļiem norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. Šie vilces līdzekļi var iebraukt stacijā, ja tiem ir šo noteikumu 335.punktā paredzētā atļauja par vilcienu pieņemšanu stacijā, ja ieejas luksoforā ir aizliedzošs signāls.

347. Lai rīkojumi par vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanu, kā arī ziņojumi par šo rīkojumu izpildi būtu skaidri un precīzi, staciju dežuranti, pārmijnieki un citi darbinieki ievēro šajos noteikumos norādīto sarunu paraugreglamentu maršrutu sagatavošanā.

348. Sarunu paraugreglamentā neparedzētajos gadījumos staciju dežuranti, pārmijnieki un citi darbinieki par vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanu sazinās skaidri un precīzi.

349. Pirms nodod ar vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas maršruta sagatavošanu saistītu rīkojumu, kā arī saņemot ziņojumu par šāda rīkojuma izpildi, stacijas dežurants pārliecinās, vai viņu uzklausa un vai viņam ziņo visas personas, kuras ir tiesīgas to darīt.

350. Vilcienu dispečera pienākums ir:

350.1. maksimāli izmantot tehniskos līdzekļus, lai nodrošinātu kustību, samazinātu vilcienu braukšanas un to apstrādes laiku stacijās, kā arī efektīvāk izmantotu vagonus, vilces līdzekļus un caurlaides spēju;

350.2. kontrolēt stacijas darbību, formēt sastāvus un nosūtīt vilcienus atbilstoši vilcienu kustības grafikam un formēšanas plānam;

350.3. laikus dod norādījumus par vilcienu kustību stacijas dežurantiem un, ja nepieciešams, arī vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem);

350.4. kontrolēt vilcienu kustību posmos, savlaicīgu vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un garāmlaišanu stacijās, īpaši, ja traucēta signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču normāla darbība un ja tiek apdzīti pasažieru, kravas un pasažieru, garsastāva un smagsvara vilcieni, kā arī vilcieni ar 1.klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un virsgabarīta kravām, vai arī šo vilcienu maršruti krustojas ar citiem vilcieniem;

350.5. veikt pasākumus, lai tiktu ievērots kustības grafiks, kustības drošība un vilces līdzekļu brigāžu pieļaujamais nepārtrauktais darba laiks.

351. Uzsākot dežūru, vilcienu dispečers noskaidro situāciju vilcienu kustībā, izsauc visas iecirkņa stacijas un pārbauda, vai visi stacijas dežuranti sākuši dežurēt, paziņo pareizu laiku un iepazīstas ar stāvokli stacijās un spēkā esošajiem brīdinājumiem iecirknī. Atkarībā no situācijas dod vajadzīgos rīkojumus un norādījumus. Iecirkņos, kuri aprīkoti ar dispečercentralizāciju, vilcienu dispečers pārbauda tehnisko ierīču, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru līdzekļu darbderīgumu un plombas uz tiem atbilstoši sarakstam, kā arī ar stacijas dežurantu (priekšnieku) starpniecību noskaidro stāvokli iecirkņa stacijās.

352. Vilcienu dispečers saņem no iecirkņa stacijām ziņojumus par katra vilciena pienākšanas, nosūtīšanas vai garāmlaišanas laiku. Saņemot šos ziņojumus, uzmanību pievērš precīzai vilcienu numerācijai un indeksācijai, īpaši smagsvara un garsastāva vilcieniem, kā arī vilcieniem ar 1.kategorijas bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un virsgabarīta kravām.

353. Vilcienu kustības grafikā vilcienu dispečers atzīmē ziņas par vilcienu kustību, kā arī visus normāla darba traucējumus iecirknī un to cēloņus.

354. Vilcienu kustības grafikā norāda:

354.1. vilcienu un vilces līdzekļu numurus, vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) uzvārdus, vilcienu svaru un nosacīto garumu, vilcienus, kuriem nepieciešami īpaši kustības nosacījumi, kā arī pārvadātāja kodu. Vilcienu numurus ieraksta kopā ar tiem piešķirtajiem indeksiem un burtiem;

354.2. vilcienu pienākšanas, nosūtīšanas un garāmlaišanas laiku katrā stacijā;

354.3. ziņas par vilces līdzekļu izmantošanu;

354.4. ziņas par staciju ekspluatācijas un kravas darbu atsevišķos diennakts periodos;

354.5. ziņas par atsevišķu vagonu vai sastāvu atrašanos uz starpstaciju pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem;

354.6. ziņas par sprieguma atslēgšanu iecirkņa posmu un staciju galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu kontakttīklā;

354.7. spēkā esošos brīdinājumus par ātruma samazināšanu;

354.8. posmu, ceļu un citu ar vilcienu kustību saistīto iekārtu slēgšanu.

355. Atsevišķos iecirkņos, kur ir intensīva vilcienu kustība, ar vilcienu kustību un kravu darbiem saistīto ziņu pierakstam var izmantot automātiskās ierīces, kā arī vilcienu dispečeram palīgā var norīkot operatorus vai citus darbiniekus.

356. Visus norādījumus par vilcienu kustību iecirknī vilcienu dispečers dod stacijas dežurantiem un citiem ar vilcienu kustību saistītajiem darbiniekiem rīkojumu veidā. Rīkojumus, ja nepieciešams, reģistrē vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

357. Lai vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā reģistrētu rīkojumus, var lietot speciālus spiedogus ar rīkojumu tekstiem:

357.1. par posmu vai atsevišķu ceļu slēgšanu vai atvēršanu (t.sk. elektrovilcienu kustībai pēc sprieguma atslēgšanas);

357.2. par pārēju no divceļu kustības uz vienceļa kustību un par divceļu kustības atjaunošanu;

357.3. par pāreju no vieniem signalizācijas un sakaru līdzekļiem vilcienu kustībā uz citiem;

357.4. par tādu vilcienu nosūtīšanu, kuros ir 1.klases bīstamās kravas (sprāgstvielas) un virsgabarīta kravas;

357.5. par pasažieru, pasta un bagāžas, kā arī kravas un pasažieru vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu uz ceļiem, kuri šīm operācijām nav paredzēti stacijas tehniskās rīcības aktā;

357.6. par atļauju mainīt automātiskās bloķēšanas kustības virzienu ar palīgpogām;

357.7. par to, ka posms ir brīvs (nav pretējā virzienā braucošu vilcienu), un vilcienam atļauts braukt vienceļa posmā, kas aprīkots ar automātisko bloķēšanu, ja izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls;

357.8. par grafikā neparedzēto vilcienu nozīmēšanu un to kustības kārtību, kā arī par vilcienu atcelšanu. Rīkojumus par vilces līdzekļu bez vagoniem, nenoceļamā tipa drezīnu un saimniecības vilcienu kustību iecirknī drīkst nereģistrēt;

357.9. par vilcienu kustību, ja bojāta automātiskā lokomotīvju signalizācija;

357.10. par kavējošos pasažieru vilcienu kustības kārtību;

357.11. par starpstaciju pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu īslaicīgu aizņemšanu ar atsevišķiem vagoniem vai vagonu grupām;

357.12. par rīkojumiem, kas adresēti vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) un blakus iecirkņu vilcienu dispečeriem, kā arī rīkojumiem, kas saņemti no blakus iecirkņu vilcienu dispečeriem;

357.13. par vilcienu dispečeru dežūru pieņemšanu un nodošanu;

357.14. par citiem ar vilcienu kustības drošību saistītiem rīkojumiem.

358. Reģistrējamos vilcienu dispečera rīkojumus stacijas dežurants vai operators ieraksta vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

359. Stacijas dežurants vai operators pēc vilcienu dispečera rīkojuma ierakstīšanas to atkārto, norādot savu uzvārdu. Pārliecinājies, ka rīkojums pieņemts pareizi, vilcienu dispečers apliecina to ar vārdu “Izpildiet!”. Vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā (stacijā un pie vilcienu dispečera) atzīmē rīkojuma pārbaudes laiku un tā darbinieka uzvārdu, kas rīkojumu pieņēmis. Ja vilcienu dispečera rīkojumu saņēmis operators, viņš nekavējoties to parāda stacijas dežurantam. Stacijas dežurants ar parakstu apliecina, ka iepazinies ar rīkojumu. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) adresēto rīkojumu vilcienu dispečers nodod pa radiosakariem vai ar stacijas dežuranta starpniecību. Vilcienu dispečers vai stacijas dežurants pārliecinās, ka vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) rīkojumu sapratis pareizi. Vilcienu dispečers vai stacijas dežurants atzīmē vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) uzvārdu un rīkojuma nodošanas laiku vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā.

360. Ja vilcienu dispečera rīkojums adresēts vairākām stacijām, rīkojuma tekstu atkārto vienas stacijas dežurants pēc vilcienu dispečera norādījuma, bet pārējo staciju dežuranti šajā laikā pārbauda rīkojuma ieraksta pareizību.

361. Vilcienu dispečers slēdz vienceļa posmu vai vienu vai abus galvenos ceļus divceļu posmā, ja saņem:

361.1. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumos paredzēto atļauju plānoto ceļa remonta vai celtniecības darbu, kā arī kontakttīkla remontdarbu veikšanai;

361.2. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vai attiecīgā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka pieprasījumu gadījumos, kad vilciens apstājies posmā vai ir neparedzēti ceļa, būvju un ierīču bojājumi, kas apdraud vilcienu kustības drošību. Pieprasījumu vilcienu dispečers ieraksta vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā, norādot tā saņemšanas laiku un tās personas amatu un uzvārdu, kura to sūtījusi.

362. Visus rakstiskos pieprasījumus, paziņojumus, telegrammas un telefonogrammas glabā kopā ar vilcienu dispečera rīkojumu žurnālu.

363. Lai slēgtu posmu (posma ceļu), vilcienu dispečers dod stacijām, kas norobežo šo posmu, attiecīgu rīkojumu:

363.1. “Lai veiktu ______ darbus, posms (posma ceļš) ________ no plkst. ________ tiek slēgts vilcienu kustībai, izņemot saimniecības vilcienus, kurus nosūta slēgtajā posmā (posma ceļā) pēc darbu vadītāja _______ (amats un uzvārds) pieprasījuma”;

363.2. “Lai sniegtu palīdzību vilcienam Nr. ____, kas apstājies _____ km, _______posms (posma______ ceļš) no plkst. _______ tiek slēgts vilcienu kustībai, izņemot palīdzības lokomotīvi, kuru nosūta no ________ stacijas, lai izvestu vilcienu uz _______ staciju (lai stumtu vilcienu un atgrieztos ___________ stacijā)”;

363.3. “Lai veiktu atjaunošanas darbus ___ km, ___ posms (posma _____ceļš) no plkst. _____ tiek slēgts vilcienu kustībai, izņemot palīdzības vilcienus”.

364. Ja divceļu posmā slēdz vienu galveno ceļu, otrā ceļā saglabā signalizācijas un sakaru līdzekļu darbību vilcieniem, kuriem šis ceļš ir pareizais, bet, ja posms ir aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu, tad vilcieniem abos virzienos. Ja posms nav aprīkots ar divpusējo automātiskās bloķēšanas sistēmu un vilciens jānosūta pa nepareizu ceļu, signalizācijas un sakaru līdzekļu darbību šajā ceļā pārtrauc un vilcienu kustībā nosaka telefona sakarus, dodot rīkojumu – “No plkst. _____ posma _____ ceļā automātiskās bloķēšanas darbība tiek pārtraukta un vilcienu kustības organizēšanā noteikti telefona sakari, ievērojot vienceļa kustības noteikumus”. Atkarībā no vilcienu kustības apstākļiem rīkojumu par ceļa slēgšanu var apvienot ar rīkojumu par telefona sakaru noteikšanu palikušajā ceļā.

365. Ja viena no stacijām, kura norobežo slēdzamo posmu (posma ceļu), atrodas cita iecirkņa vilcienu dispečera rīcībā, rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu saskaņo ar šo vilcienu dispečeru un viņam nodod rīkojuma kopiju.

366. Pirms rīkojuma par posma (posma ceļa) slēgšanu vilcienu dispečers izsauc posmu norobežojošo staciju dežurantus, brīdina par posma (posma ceļa) slēgšanu, paziņo darbu vadītāja uzvārdu un amatu, kā arī paredzēto vilcienu kustības kārtību palikušajā ceļā un citas nepieciešamās ziņas.

367. Vilcienu dispečers atver posmu (posma ceļu) pēc tam, kad ir saņēmis paziņojumu par traucējumu novēršanu, darbu pabeigšanu un posma atbrīvošanu šajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Saņemto paziņojumu ieraksta vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā, norādot saņemšanas laiku un personu, no kuras tas saņemts. Rakstisko paziņojumu par darbu pabeigšanu un iespēju atjaunot vilcienu kustību glabā kopā ar vilcienu dispečera rīkojumu žurnālu.

368. Lai atvērtu posmu (posma ceļu), vilcienu dispečers dod stacijām, kuras norobežo posmu, un ceļa posteņiem, ja tādi ir posmā, šādu rīkojumu – “______ (datums, laiks) rīkojums Nr. ____ atcelts. Vilcienu kustība pa posmu _____ (posma ceļu) no plkst. _____ atjaunota ar _______ (norāda signalizācijas un sakaru līdzekļus)”.

369. Ja divceļu posmā, kas nav aprīkots ar divpusējo bloķēšanas sistēmu, vilcienu dispečers, veicot regulēšanu, gatavojas nosūtīt kravas vilcienu pa nepareizu galveno ceļu (ja šis ceļš ir brīvs), viņš posmu norobežojošajām stacijām dod šādu rīkojumu – “No plkst. _____ _______ (norādīt, pāra vai nepāra) vilcienu kustība pa posma _____ ceļu tiek pārtraukta. Vilcienu Nr. ______ no ______ stacijas nosūtīt pa ________ posma nepareizo ceļu, lietojot telefona sakarus atbilstoši vienceļa kustības noteikumiem”. Ja pa nepareizo ceļu vienu pēc otra nosūta vairākus vilcienus, rīkojuma tekstu atbilstoši maina.

370. Kad saņemts rīkojums par vilcienu kustību pa nepareizo ceļu, staciju dežuranti un ceļu pievienojumu posteņu dežuranti (vilcienu dispečeram kontrolējot) sazinās ar šo noteikumu 192.punktā noteiktajām telefonogrammām.

371. Divceļu elektrificētajos iecirkņos ar vienpusēju ceļu bloķēšanu, ja paredzēta vienpusēja noceļamā ritošā sastāva norobežošana, veicot regulēšanu, aizliegts nosūtīt vilcienus pa nepareizu ceļu.

372. Divceļu posmos ar divpusēju ceļu bloķēšanu vilcienus pa nepareizu ceļu nosūta pēc vilcienu dispečera norādījuma un bloķēšanas pārslēgšanas atbilstošajā kustības virzienā.

373. Ja divceļu posmos ir pārbrauktuves, kuras aprīkotas ar automātiskām ierīcēm tikai vilcieniem, kas brauc pa pareizo galveno ceļu, nosūtot vilcienu pa nepareizu ceļu, vilcienu dispečers veic nepieciešamos kustības drošības pasākumus. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido šādu posmu un pārbrauktuvju sarakstu un izstrādā savlaicīgas paziņošanas kārtību pārbrauktuvju dežurantiem par katru nosūtīto vilcienu.

374. Pa nepareizo galveno ceļu nosūtīto vilcienu vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) pārbrauktuves ar vienpusējām automātiskām ierīcēm šķērso ar šādu ātrumu:

374.1. ja uz pārbrauktuves ir dežurējošais darbinieks – ne vairāk par 40 km/h;

374.2. ja uz pārbrauktuves nav dežurējoša darbinieka – ne vairāk par 25 km/h.

375. Ja vilcienu dispečers saņēmis no stacijas ziņojumu par vilciena pienākšanu pa nepareizo ceļu, viņš atjauno posmā normālu vilcienu kustību ar šādu rīkojumu – “____ (datums, laiks). Rīkojums Nr. _______ atcelts. (Norādīt, pāra vai nepāra) vilcienu kustība pa posma ______ ceļu tiek atjaunota, lietojot _______ (norāda signalizācijas un sakaru līdzekļus).”

376. Ja no stacijas nosūtītam vilcienam jāapstājas posmā, bet tas nav paredzēts vilcienu kustības grafikā, vilcienu dispečers dod stacijai atļauju nosūtīt šādu vilcienu un norāda vilciena nosūtīšanas laiku un posma aizņemšanas ilgumu. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kā arī šī vilciena darbu vadītājam pirms vilciena nosūtīšanas izsniedz attiecīgus brīdinājumus. Pēc apstāšanās posmā šī vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) uzsāk kustību pēc darbu vadītāja signāla (norādījuma).

377. Saņemot ziņojumu par signalizācijas un sakaru līdzekļa bojājumu posmā (posma ceļā), vilcienu dispečers to ieraksta vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā, ar stacijas dežurantu starpniecību pārbauda, vai posms (posma ceļš) ir brīvs, un dod rīkojumu pāriet uz telefona sakariem – “Sakarā ar _____ (norāda signalizācijas un sakaru līdzekļus) bojājumu ______ posmā (vai posma _______ ceļā) no plkst. _______ vilcienu kustības organizēšanā noteikti telefona sakari atbilstoši vienceļa (vai divceļu) kustības noteikumiem”.

378. Saņemot ziņojumu par signalizācijas un sakaru līdzekļu darbības atjaunošanu, vilcienu dispečers to ieraksta vilcienu dispečera rīkojumu žurnālā, ar staciju dežurantu starpniecību pārbauda, vai posms (posma ceļš) ir brīvs, un posmu norobežojošām stacijām dod šādu rīkojumu – “______ (datums, laiks) rīkojums Nr. _____ atcelts. Vilcienu kustība ______ posmā (vai posma ______ ceļā) no plkst. ______ atjaunota, lietot _______ (norāda signalizācijas un sakaru līdzekļus)”. Stacijas uzsāk lietot vilcienu dispečera rīkojumā norādītos signalizācijas un sakaru līdzekļus.

379. Divceļu posmos, kuri aprīkoti ar vienpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, rīkojumu par automātiskās bloķēšanas darbības atjaunošanu var nodot, ja posmā atrodas vilciens, kas nosūtīts pa pareizu ceļu.

380. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā to staciju darbības uzsākšanas un pārtraukšanas procedūru, kuras nedarbojas visu diennakti. Lai šādas stacijas uzsāktu vai pārtrauktu darbību, vilcienu dispečers dod rīkojumu stacijām, kuras norobežo posmu – “________ stacijas darbība uzsākta (pārtraukta) plkst. _________”.

381. Elektrovilces iecirkņos vilcienu dispečers sadarbojas ar energodispečeru un nodrošina elektroapgādes iekārtu normālu darbību. Ja sabojājies kontakttīkls, atslēgtas vilces apakšstacijas vai pazeminājusies to jauda, vilcienu dispečers kopā ar energodispečeru nosaka vilcienu kustības kārtību iecirknī. Ja ir atkala, pēc energodispečera pieprasījuma piešķir tehnoloģiskos pārtraukumus (logus) apledojuma kausēšanai.

382. Visos vilcienu dispečeru iecirkņos jābūt apskates žurnālam, kurā vilcienu dispečers izdara attiecīgus ierakstus.

383. Ja bojāti vilcienu dispečersakari, vilcienu kustība netiek pārtraukta un saziņa notiek tieši starp staciju dežurantiem. Par vilcienu dispečersakaru bojājumu vilcienu dispečers un staciju dežuranti ieraksta apskates žurnālā. Par vilcienu dispečersakaru darbības atjaunošanu vilcienu dispečers ar rīkojumu paziņo visām stacijām.

384. Vilcienu dispečeru darbības nosacījumus mazdarbīgos iecirkņos, kur stacijās nav dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieku, saskaņo ar pārvadātāju, ja pārvadātāja darbinieki iesaistīti vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutu sagatavošanā.

385. Manevrus veic atbilstoši stacijas tehnoloģiskajam procesam un pēc plāna, kas nodrošina:

385.1. sastāvu savlaicīgu formēšanu un vilcienu nosūtīšanu;

385.2. vagonu savlaicīgu padošanu kraušanas operācijām un citām operācijām un to novākšanu pēc šīm operācijām;

385.3. minimālu vagonu apstrādes laiku;

385.4. optimālu visu manevru līdzekļu un tehnisko iekārtu izmantošanu;

385.5. netraucētu vilcienu pieņemšanu stacijās;

385.6. kustības drošību, ar manevriem saistīto darbinieku drošību, ritošā sastāva saglabātību, apkārtējās vides aizsardzību.

386. Atkarībā no manevru darba apjoma un rakstura stacijās ceļus var iedalīt manevru rajonos. Katrs manevru vilces līdzeklis strādā viena manevru rajona robežās. Ja nepieciešams, atsevišķos rajonos var strādāt divi un vairāki manevru vilces līdzekļi. Šajā gadījumā, lai nodrošinātu kustības drošību, to darba kārtību norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

387. Pirms centralizēto pārmiju pārlikšanas darbinieks, kurš pārmijas apkalpo, pārliecinās (personīgi vai pēc cita darbinieka ziņojuma), vai tās nav aizņemtas ar ritošo sastāvu. Ja stacija aprīkota ar elektrisko centralizācijas sistēmu, par pārmiju aizņemtību pārliecinās pēc vadības ierīces rādījumiem. Ja šīs kontrolierīces ir bojātas vai uz laiku atslēgtas, kā arī ja pārmijas pārliek no vietējās vadības ierīcēm, pārmiju pārbaudes kārtību norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

388. Necentralizētās pārmijas (izņemot pārmijas uz šķirošanas ceļiem, uz ceļiem, kur manevrus pastāvīgi veic ar sērijgrūdieniem, kā arī ar šarnīrkāšnoslēdzējiem aprīkotās pārmijas) un centralizētās pārmijas, ja tās pārliek ar kloķi, manevru laikā noslēdz ar aizliktni.

389. Norādījumiem un ziņojumiem, kurus pārraida pa radiosakariem un divpusējiem parka skaļruņiem, jābūt īsiem un precīziem. Darbinieks, kas devis norādījumu, pārliecinās, ka manevru vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) to ir pareizi sapratis (piemēram, īss norādījuma atkārtojums, atbilstošs vilces līdzekļa skaņas signāls). Biežāk lietojamiem tipveida norādījumiem un ziņojumiem par manevriem, kurus pārraida pa radiosakariem un divpusējiem parka skaļruņiem, lieto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātu un ar pārvadātāju saskaņotu saziņas paraugreglamentu. Sakaru ierīču lietošanas kārtību katrā manevru rajonā un darbiniekus, kuriem tiesības lietot konkrētās sakaru ierīces, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina radiosakaru un divpusējo parka sakaru iekārtu drošu ekspluatāciju.

390. Pabraukt garām manevru luksoforam ar aizliedzošu signālu tā bojājuma vai izolētās pārmiju sekcijas aizņemtības dēļ, ja maršruts ir sagatavots, drīkst ar stacijas, posteņa vai parka dežuranta rīkojumu, kuru nodod manevru vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem, divpusējiem parka sakariem vai ar manevru vadītāja starpniecību.

391. Kustības drošības pasākumus un kārtību, kādā pārvieto sastāvus no viena parka uz otru pa savienotājceļiem vai izmantojot izvilkšanas ceļus, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. Sevišķu uzmanību pievērš kustības drošībai, stumjot manevru sastāvus.

392. Atsevišķos gadījumos atkarībā no darba apstākļiem (piemēram, garenisks parku izvietojums, manevru vilces līdzekļu aprīkošana ar ierīcēm, kuras ļauj vagonus atkabināt no vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kabīnes) sastāvus var pārvietot no viena parka uz otru bez vilcienu sastādītāju brigādes darbinieku līdzdalības.

393. Vagonu ar 1.klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un cisternu ar sašķidrinātām gāzēm stāvēšanas kārtība stacijās noteikta šo noteikumu 573.punktā. Ja manevru vilces līdzeklis iebrauc ceļā, kurā stāv vagoni ar minētajām kravām, manevru dispečers, uzkalna vai stacijas dežurants par to brīdina vilcienu sastādītāju, bet vilcienu sastādītājs – manevru vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu).

394. Starp vagoniem ar kravām, kurām saskaņā ar pārvadāšanas noteikumiem nepieciešama sevišķa uzmanība, un tvaika lokomotīvi, kas strādā ar cieto kurināmo, manevru laikā ir vismaz viens tukšs vagons vai vagons, kurā nav bīstamas vai viegli degošas kravas (turpmāk – piesegvagons). Kravām, kurām nepieciešama īpaša uzmanība, pārvadājuma dokumentos uzliek speciālu spiedogu, kurā ar cipariem norādīts minimālais piesegvagonu skaits, piemēram, 3/0-0-3-1, kur:

394.1. pirmais cipars – piesegvagonu skaits no priekšējā vilces līdzekļa vilcienos (skaitītājs – no tvaika lokomotīves ar cieto kurināmo, saucējs – no tvaika lokomotīves ar naftas apkuri, elektrolokomotīves un dīzeļlokomotīves);

394.2. otrais cipars – piesegvagonu skaits no stūmējlokomotīves vilcienos;

394.3. trešais cipars – piesegvagonu skaits no vagoniem ar cilvēkiem vilcienos;

394.4. ceturtais cipars – piesegvagonu skaits no tvaika lokomotīves ar cieto kurināmo manevru laikā;

394.5. cipars “0” norāda, ka piesegvagons nav vajadzīgs.

395. Manevrus uz dzelzceļa uzņēmumu ceļiem veic šī uzņēmuma atbildīgā darbinieka uzraudzībā un pēc viņa norādījumiem.

396. Uz stacijas ceļiem, kur ar vagoniem tiek veiktas tehniskas operācijas vai kraušanas operācijas, manevri ar grūdieniem ir aizliegti. Nelabvēlīgos laika apstākļos (piemēram, stiprs vējš, migla, putenis), kā arī uz neapgaismotiem ceļiem manevrus veic ar īpašu uzmanību, ja nepieciešams, ar samazinātu ātrumu.

397. Saimniecības vilcienu un ceļu remonta mašīnu darbu uz stacijas ceļiem vada dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja norīkots darbinieks. Šo vilcienu un mašīnu pārvietošanās no viena ceļa uz otru vai uz citu stacijas rajonu notiek tikai ar manevru rīkotāja vai stacijas dežuranta atļauju. Ja nepieciešams, šādu vilcienu un mašīnu pārvietošanai manevros stacijas priekšnieks norīko atbilstošus stacijas darbiniekus.

398. Savienotājšļūtenes starp ritošā sastāva vienībām atvieno:

398.1. vilces līdzekļa brigādes darbinieki – atkabinot vilciena lokomotīvi no sastāva, bet, ja lokomotīvi apkalpo tikai lokomotīves vadītājs bez palīga, šim darbam pārvadātājs norīko apmācītu darbinieku;

398.2. vilcienu sastādītāji vai vilcienu konduktori – atkabinot manevru vilces līdzekli no vagoniem un manevrējot ar pasažieru vagoniem.

399. Atkabinot kravas vagonus vienu no otra, savienotājšļūtenes nav jāatvieno.

400. Stumt atsevišķus vagonus ar rokām drīkst tikai uz horizontāliem ceļiem. Uz galvenajiem ceļiem, pieņemšanas ceļiem un nosūtīšanas ceļiem vagonus stumt ar rokām aizliegts. Stumt vagonus ar rokām (izņemot to piedzīšanu uz šķirošanas parka ceļiem, ko veic vagonu kustības ātruma regulētāji) drīkst tikai struktūrvienības priekšnieka norīkota atbildīgā darbinieka vadībā un ne vairāk par vienu krautu vai diviem tukšiem kopā sakabinātiem vagoniem.

401. Stumjot vagonus ar rokām, aizliegts:

401.1. pārvietot tos ar ātrumu, kas lielāks par 3 km/h;

401.2. izstumt vagonus aiz ceļa kontrolstabiņa galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu virzienā;

401.3. sākt pārvietošanu, ja darbinieku rīcībā nav bremzes kurpju;

401.4. bremzēšanai izmantot šim nolūkam neparedzētus priekšmetus.

402. Aizliegts stumt vagonus, kuros ir cilvēki vai iekrautas bīstamas kravas.

403. Vagonu pārvietošanas kārtību, lietojot manevru vinčas un citus mehāniskos līdzekļus, atkarībā no darba apstākļiem norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

404. Manevru vilces līdzekļa kustību vada tikai viens darbinieks – manevru vadītājs (vilcienu sastādītājs vai vilciena konduktors), kas atbild par to pareizu izpildi.

405. Uz šķirošanas uzkalniem manevru vilces līdzekļa kustību vada uzkalna dežurants vai vilcienu sastādītājs. Starpstacijās manevrus vada vilciena konduktors.

406. Ja vilces līdzekli neapkalpo vilcienu sastādītājs vai vilciena konduktors, tā pārvietošanos vada darbinieks, kam ir tiesības vadīt manevrus konkrētā stacijas rajonā, vai pēc viņa norādījuma – centralizācijas posteņa dežurants (operators) vai pārmijnieks. Atsevišķos gadījumos (atkabinot no vilciena sastāva bojātus vagonus, piekabinot vilces līdzekļiem atsevišķus vagonus, padodot (novācot) vagonus uz kraušanas ceļiem) manevrus vada stacijas priekšnieks, viņa vietnieks vai cits apmācīts darbinieks. Manevru laikā minētie darbinieki operatīvi pakļaujas stacijas dežurantam (vilcienu dispečeram). Šādus manevrus veic tikai, vagonus atstumjot, ja radiosakari starp vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un stacijas dežurantu (vilcienu dispečeru) ir darbderīgi.

407. Ja no vilciena sastāva jāatkabina bojāts vagons un nav manevru darbu vadītāja, vilces līdzekļa pārvietošanos vada stacijas dežurants. Stacijas dežurants pārliek pārmijas un dod rīkojumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) veikt manevrus stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā.

408. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs pēc stacijas dežuranta norādījuma atkabina vagonus šo noteikumu 407.punktā noteiktajā kārtībā un nostiprina ar bremzes kurpēm.

409. Manevrus ar saimniecības vilcienu vai ceļa remonta mašīnu (t.sk. sniegtīri) stacijas robežās vada attiecīgo darbu vadītājs, kurš saskaņā ar šo noteikumu 243.punktu pavada vilcienu un kam ir vilciena konduktora kvalifikācija.

410. Manevrus veic vilcienu sastādītājs. Atsevišķās stacijās (parkos), kurās ir īpatnēji darba apstākļi, ekspluatācijas iecirkņa vadītājs šim darbam norīko vilcienu sastādītāju brigādes ar divām personām (vilcienu sastādītājs un tā palīgs), kā norādīts stacijas tehniskās rīcības aktā. Vilcienu sastādītāju brigādes darbiniekus atsevišķu manevru veikšanai vada vilcienu sastādītājs.

411. Vilcienu sastādītājs vai vilciena konduktors manevru uzdevumu saņem tikai no tās personas, kura izrīko manevrus. Manevru uzdevumam jābūt precīzam un skaidram. Manevru vadītājs to paziņo katram šajā darbā iesaistītajam darbiniekam. Ja manevru izpildes laikā ir nepieciešams mainīt paredzēto darbu plānu, manevrus pārtrauc un ar izmaiņām iepazīstina visus attiecīgos darbiniekus.

412. Manevru vilces līdzekļus pārvieto (ar vai bez vagoniem) no viena manevru rajona uz otru tikai ar stacijas dežuranta (uzkalna dežuranta) vai manevru dispečera atļauju.

413. Vilces līdzekļa kustību no viena rajona uz otru saskaņo ar posteņa (parka) dežurantu, bet rajonos, kur tādu nav, – ar tā manevru rajona vilcienu sastādītāju, kurā iebrauc lokomotīve.

414. Uzsākot dežūru, vilcienu sastādītājs (vilciena konduktors) iepazīstas ar ritošā sastāva izvietojumu uz rajona ceļiem, pārbauda, vai tas ir nostiprināts, un pārliecinās, ka nostiprināšanas līdzekļi atrodas paredzētajā vietā. Par pārbaudes rezultātiem vilcienu sastādītājs paziņo stacijas dežurantam.

415. Pirms manevru sākšanas manevru vadītājs:

415.1. pārliecinās, ka visi darbinieki, kuri piedalās manevros (arī vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists)), atrodas savās vietās;

415.2. iepazīstina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un stacijas darbiniekus, kuri piedalās manevros, ar manevru plānu un tā izpildes gaitu;

415.3. pārbauda, vai nav šķēršļu vagonu pārvietošanai (piemēram, bremzes kurpes zem ritošā sastāva).

416. Pārmijniekam vai centralizācijas posteņa dežurantam (operatoram) manevru vadītājs uzdod sagatavot manevru maršrutu personīgi vai ar stacijas dežuranta starpniecību, pa radio, pa divpusējiem parka sakariem, ar rokas signāliem un vilces līdzekļa svilpēm vai citiem līdzekļiem atkarībā no stacijas tehniskā aprīkojuma stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajā kārtībā.

417. Veicot manevrus, vilcienu sastādītājs, tā palīgs un vilciena konduktors:

417.1. precīzi un laikus dod signālus un norādījumus manevru kustībai;

417.2. kontrolē, lai pārmijas manevru kustībai tiek pārliktas laikus, centralizācijas posteņu dežuranti (operatori), pārmijnieki un vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) savlaicīgi un pareizi padod signālus un norādījumus;

417.3. atrodas tādā vietā, no kurienes ir vislabākā signālu, manevrējošā sastāva un tā pārvietošanās maršruta redzamība;

417.4. ceļu līknēs vai sliktos redzamības apstākļos (piemēram, migla, putenis, snigšana), kā arī ja manevri notiek ar lieliem sastāviem, veic papildpasākumus kustības drošībai (piemēram, biežāk padod signālus un norādījumus pa radio vai divpusējiem parka sakariem, iesaista signālu pārraidīšanā pārmijniekus, centralizācijas posteņu dežurantus (operatorus));

417.5. neatļauj ritošajam sastāvam braukt, ja bojāta (uzgriezta) pārmija, kamēr tā nav izremontēta;

417.6. pirms piebraukšanas pie sastāva pārliecinās, vai pārnēsājamie norobežojuma signāli ir novākti un norobežojuma luksoforā nedeg aizliedzošs signāls;

417.7. nostiprina vagonus saskaņā ar stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajām normām neatkarīgi no tā, cik ilgi vagoni stāvēs;

417.8. pirms manevru sastāva kustības uzsākšanas (vilces līdzeklim vagonus velkot vai stumjot) pārliecinās, ka vagoni ir sakabināti savstarpēji un ar vilces līdzekli;

417.9. manevrējot ar grūdieniem, veic pasākumus, lai atkabes neripotu pretējā virzienā vai arī neizripotu aiz kontrolstabiņa ceļa pretējā galā;

417.10. ja, manevrējot ar grūdieniem vai uzbīdot sastāvu uzkalnā, automātiskās sakabes atkabināšanas svira novietota “bufera” stāvoklī, pēc atkabes atdalīšanās no sastāva nekavējoties novieto sviru normālā stāvoklī;

417.11. manevru vilces līdzeklim (ar vai bez vagoniem) iebraucot ceļā, kas aizņemts ar vagoniem, lai atkabinātu vai piekabinātu citus vagonus, kā arī lai saspiestu vagonu grupu atkabināšanas atvieglošanai, pārbauda stāvošās vagonu grupas drošu nostiprinājumu pretējā galā;

417.12. ja vagonu grupai papildus piekabina vagonus, pārbauda agrāk novietoto bremzes kurpju stāvokli un, ja nepieciešams, papildina to skaitu;

417.13. pirms uzsāk manevru sastāva kustību kraušanas vietās, pārliecinās, ka nav šķēršļu manevru veikšanai;

417.14. pirms manevru veikšanas ar vagoniem, kuru iekraušana vai izkraušana nav pabeigta, obligāti saskaņo darbu ar kraušanas darbu vadītāju.

418. Manevru vadītājs kontrolē, lai manevru laikā vagoni ceļu (parka) pretējā galā neizripotu aiz kontrolstabiņiem, izolētajām salaidnēm vai luksoforiem. Kārtību, kādā manevru vadītājs saskaņo manevrus ar ceļu (parka) pretējā gala darbiniekiem, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

419. Ja nepieciešams manevrēt ar vagoniem, kuros ir cilvēki vai 1.klases bīstamās kravas (sprāgstvielas), stacijas dežurants, manevru dispečers vai uzkalna dežurants brīdina vilcienu sastādītāju (vilciena konduktoru). Vilcienu sastādītājs (vilciena konduktors) brīdina vilcienu sastādītāja palīgu un manevru vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), ka manevri jāveic īpaši uzmanīgi.

420. Ja uz ceļa atrodas nosūtīšanai sagatavots vilciens un aiz tā uz vietas paliek vagonu grupa, atstatums starp tiem ir pieci metri. Ja tādu atstatumu nodrošināt nav iespējams, pirms vilciena nosūtīšanas pārliecinās, ka vagonu grupa ir droši nostiprināta pret aizripošanu, kas var notikt no varbūtēja grūdiena, vilcienam aizbraucot.

421. Ja manevrus veic remonta brigāžu darba vietās, šķērsojot pārbrauktuves, pie pasažieru peroniem, kravu rajoniem un noliktavām, kā arī uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ceļiem, nepieciešama īpaša uzmanība. Vilcienu sastādītāju un vilces līdzekļu brigādes laikus padod dzirdes signālus, ja sastāvs tuvojas cilvēkiem uz perona vai pie ceļa, kā arī brīdina par manevru kustību cilvēkus, kas iekrauj vai izkrauj vagonus vai veic ceļu un vagonu remontu. Šādos gadījumos, manevru sastāvam pārvietojoties un vilces līdzeklim stumjot vagonus, viens no manevru izpildītājiem atrodas uz vagonu pirmā bremžu laukuma vai speciālā kāpšļa, vai iet gar sliežu ceļa malu sastāvam pa priekšu. Pārvietojoties gar augstajām platformām, darbinieks nedrīkst atrasties uz vagona speciālā kāpšļa platformas pusē.

422. Stumjot vagonus, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neredz padodamos signālus vai manevru luksofora rādījumus, norādījumu par manevru sastāva kustību pārmiju virzienā manevru vadītājs dod tikai tad, kad ir pārliecinājies, ka pārmijnieks vai centralizācijas posteņa dežurants (operators) dod signālu (norādījumu), ka maršruts ir sagatavots, vai arī manevru luksoforā ir atļaujošs rādījums.

423. Vilces līdzekļa bez vagoniem vadītājs (mašīnists), pārvietojoties pa stacijas ceļiem, ņem vērā stacijas dežuranta, centralizācijas posteņu dežurantu (operatoru), pārmijnieku un citu stacijas darbinieku signālus (norādījumus) vai manevru luksoforu signālus.

424. Manevrējot, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ar vilces līdzekļa svilpienu vai īsu norādījuma atkārtojumu apstiprina, ka sapratis doto signālu, kā arī pa radio vai divpusējiem parka sakariem saņemto norādījumu. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nav pārliecināts, ka signālu vai norādījumu sapratis pareizi, vai arī nezina manevru darba plānu, viņš aptur vilces līdzekli un noskaidro situāciju.

425. Aizliegts dot signālus un norādījumus par vilces līdzekļa vai manevru sastāva pārvietošanos pa ceļu, no kura nosūta pasažieru vilcienu, līdz pilnīgai šī ceļa atbrīvošanai. Vilces līdzeklim, kas atrodas uz ceļa aiz pasažieru vilciena, aizliegts pārvietoties nopakaļ nosūtāmajam pasažieru vilcienam, kamēr nav ziņu, ka ceļš pilnīgi atbrīvots.

426. Pārmijnieki un centralizācijas posteņu dežuranti (operatori) manevru laikā:

426.1. uzmanīgi seko manevru sastāvu kustībai, dotajiem norādījumiem un signāliem, laikus izpilda šos norādījumus un signālus, pareizi un laikus pārliek pārmijas manevru vadītāja norādītajos maršrutos;

426.2. precīzi un laikus dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un manevru vadītājam signālus vai norādījumus (ziņojumus);

426.3. pirms dod signālu vai nodod norādījumu (ziņojumu) par manevru sastāva kustību, pārbauda pārmiju stāvokli manevru maršrutā;

426.4. pēc pārmijas pārlikšanas pārmijnieks to noslēdz ar aizliktni (izņemot šo noteikumu 387.punktā paredzētos gadījumus) un pārliecinās, ka pārmijas asmens ir cieši klāt rāmjsliedei.

427. Uz stacijas ceļiem vagonus nostiprina atbilstoši ritošā sastāva nostiprināšanas pamatnoteikumiem (14.pielikums).

428. Vagonu un sastāvu nostiprināšanas kārtību atkarībā no darba apstākļiem norāda stacijas tehniskās rīcības aktā, iekļaujot šādas ziņas:

428.1. kādā veidā vagoni un vilcienu sastāvi jānostiprina uz katra ceļa;

428.2. kas veic šīs operācijas;

428.3. kas novāc nostiprināšanas līdzekļus vai atbremzē rokas bremzes;

428.4. kas un kam ziņo par norādīto operāciju izpildi.

429. Vilcienu sastāvus, vagonu grupas un atsevišķus vagonus, kas paliek uz stacijas ceļiem, līdz vilces līdzekļa atkabināšanai atbilstoši stacijas tehniskās rīcības akta nosacījumiem nostiprina ar bremzes kurpēm. Uz ceļiem ar slīpumiem, kuri nepārsniedz 2,5 ⁰/₀₀, nomainot pasažieru vilcienu vilces līdzekļus, sastāvu nostiprināšanai drīkst izmantot vilciena automātiskās bremzes, bet ne ilgāk par 15 minūtēm. Ja nomainīt vilces līdzekli minētajā laikā nav iespējams, sastāvu nostiprina ar bremzes kurpēm atbilstoši šo noteikumu 14.pielikumā noteiktajām prasībām.

430. Stacijā pienākošā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts atkabināt vilces līdzekli no sastāva, kamēr stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajā kārtībā nav saņemts ziņojums par sastāva nostiprināšanu. Pirms vilces līdzekļa atkabināšanas vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nobremzē sastāvu ar automātiskajām bremzēm.

431. Vagonus, kas stacijā stāvēs ilgstoši (piemēram, rezervē, līdz remontam), novieto uz ceļiem, kuros nav vilcienu maršrutu un kuru slīpums nav lielāks par 2,5 ⁰/₀₀. Nostiprinot šādus vagonus, to ritošo sastāvu uzripina uz bremzes kurpēm. Stacijas priekšnieks, viņa vietnieks vai stacijas dežurants pārbauda, vai ritošais sastāvs ir pareizi un droši nostiprināts.

432. Starpstacijās atstāto vilcienu sastāvus (bez vilces līdzekļa) nostiprina saskaņā ar stacijas tehniskās rīcības aktam atbilstošajam ceļam paredzētajiem nosacījumiem, uzripinot vagonu riteņus uz bremzes kurpēm. Stacijas priekšnieks vai viņa vietnieks (ja šos vadītājus izsaukt nav iespējams, tad stacijas dežurants) pārbauda, vai ritošais sastāvs ir pareizi un droši nostiprināts. Vilcienu dispečers personīgi vai ar stacijas dežuranta starpniecību laikus brīdina par šādas pārbaudes nepieciešamību un pēc pārbaudes ziņo vilcienu dispečeram par pareizu un drošu sastāva nostiprināšanu.

433. Aizliegts atstāt vilciena sastāvu bez vilces līdzekļa stacijās vai uz atsevišķiem ceļiem, kur ceļu slīpums ir lielāks par 2,5 ⁰/₀₀. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido šādu staciju sarakstu.

434. Ja starpstacijās bez vilces līdzekļa atstāto vilciena sastāvu sadala daļās, lai nodrošinātu pasažieru pāreju, katru sastāva daļu nostiprina ar bremzes kurpēm atbilstoši tam ceļa iecirknim (posmam), kur stāvēs sastāva atkabinātā daļa.

435. Ja manevrus veic uz ceļiem ar slīpumiem, ievēro īpašu piesardzību (piemēram, pārliek pārmijas izolējošā stāvoklī, novieto bremzes kurpes zem atsevišķām atkabēm), lai atkabinātie vagoni nesadurtos ar manevru sastāvu, kā arī lai tie neizripotu uz vilcienu maršrutiem vai uz citiem manevru rajoniem.

436. Uz slīpumiem izvietoto stacijas rajonu un ceļu sarakstu, kur manevru laikā ir iespējama vagonu aizripošana, kā arī kustības drošības papildpasākumus, manevrējot šādos rajonos, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

437. Lai nepieļautu ritošā sastāva pašaizripošanu no pievedceļiem vai savienotājceļiem uz stacijas ceļiem vai posmu, stacijas dežurants, vilcienu sastādītāji, pārmijnieki, centralizācijas posteņu dežuranti (operatori) pēc sastāva iebraukšanas pievienojumā (izbraukšanas no pievienojuma) nekavējoties pārliek aizsargpārmijas (t.sk. centralizētās), kā arī nosviedējpārmijas normālā stāvoklī.

438. Ja ir stiprs vējš vai saņemtas ziņas, ka tas ir gaidāms, katrs stacijas darbinieks postenī pārbauda ritošā sastāva drošu nostiprinājumu pret aizripošanu un novieto papildu bremzes kurpes atbilstoši šo noteikumu 14.pielikuma 10.punkta prasībām.

439. Lai nodrošinātu darbinieku savstarpējo kontroli, nostiprinot ritošo sastāvu uz stacijas ceļiem, ievēro šādus pamatnoteikumus:

439.1. nostiprinot vilcienu sastāvus:

439.1.1. uz galvenajiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem nostiprināšanu vada un kontrolē stacijas dežurants, bet atsevišķos manevru rajonos – manevru dispečers;

439.1.2. stacijas dežurants atļauj atkabināt vilces līdzekli no sastāva tikai tad, ja pats vai pēc darbinieka ziņojuma ir pārliecinājies, ka sastāvs nostiprināts pareizi;

439.1.3. vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atkabina vilces līdzekli no sastāva tikai pēc tam, kad personīgi, pa radiosakariem, parka sakariem, vai ar tā stacijas darbinieka starpniecību, kas sastāvu nostiprinājis, saņēmis stacijas dežuranta atļauju;

439.1.4. bremzes kurpes no ritošā sastāva apakšas izņem tikai pēc tam, kad šī darba izpildītājs personīgi, pa radiosakariem, divpusējiem parka sakariem vai ar cita stacijas darbinieka starpniecību saņēmis stacijas dežuranta norādījumu;

439.1.5. stacijas dežurants dod norādījumu izņemt bremzes kurpes tikai pēc tam, kad pa radiosakariem vai ar cita darbinieka starpniecību saņēmis vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) ziņojumu vai ir personīgi pārliecinājies, ka vilces līdzeklis ir piekabināts sastāvam (vagoniem);

439.2. veicot manevrus, par ritošā sastāva nostiprināšanu atbild manevru vadītājs. Manevru vadītājs ziņo stacijas dežurantam vai manevru dispečeram par ritošā sastāva nostiprināšanu;

439.3. precīzu rīcību un kārtību, kādā ritošo sastāvu nostiprina uz stacijas ceļiem, kā arī to darbinieku sarakstu, kas nostiprina ritošo sastāvu un ziņo par darbu izpildi, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

440. Ja iespējams, ka ritošais sastāvs aizripo uz posmu, stacijas darbinieki nekavējoties izmanto visus viņu rīcībā esošos līdzekļus, lai veiktu drošības pasākumus. Ja ritošais sastāvs aizripojis posmā, stacijas dežurants, izmantojot visus viņa rīcībā esošos līdzekļus, nekavējoties ziņo par to posmā esošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), vilcienu dispečeram, ceļu posteņu, blakusstacijas un pārbrauktuvju dežurantiem, kā arī citiem darbiniekiem, lai apstādinātu pretējā virzienā braucošos vilcienus un veiktu pasākumus aizripojušā ritošā sastāva apturēšanai.

441. Izpildot manevrus, ievēro šādus ātruma ierobežojumus:

441.1. vilces līdzeklim, kurš velk vagonus pa brīviem ceļiem ar ieslēgtām un pārbaudītām automātiskajām bremzēm, kā arī vilces līdzeklim bez
vagoniem – 60 km/h;

441.2. vilces līdzeklim, kurš velk vagonus pa brīviem ceļiem, – 40 km/h;

441.3. vilces līdzeklim, kurš stumj vagonus pa brīviem ceļiem, kā arī palīdzības un ugunsdzēsības vilcieniem – 25 km/h;

441.4. manevrējot ar vagoniem, kuros ir cilvēki, un vagoniem, kas piekrauti ar 4., 5. un 6.pakāpes sānu vai apakšējā virsgabarīta kravām, – 15 km/h;

441.5. vilces līdzeklim (ar vai bez vagoniem), kurš tuvojas vagoniem, – 3 km/h.

442. Ātrumu, ar kādu ritošais sastāvs brauc pāri vagonu svariem, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā, un tas ir atkarīgs no vagonu svaru konstrukcijas.

443. Manevru sastāvi un vilces līdzekļi bez vagoniem var pārvietoties ar ātrumu 60 km/h, 40 km/h vai 25 km/h tikai tad, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir brīdināts, ka ceļš ir brīvs.

444. Ja vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nav paziņots, ka ceļš ir brīvs, viņš brauc īpaši uzmanīgi un ar tādu ātrumu, lai varētu laikus apstāties, ja uz ceļa ir šķērslis.

445. Stacijās, kurās ir vagonu šķirošanas uzkalni, manevrus veic atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumiem. Noteikumos norāda sastāvu izformēšanas procesa automatizācijas ierīču lietošanas kārtību (piemēram, uzkalnu automātiskā centralizācija, automātiskā ātruma regulēšana) un paredz pasākumus, lai vagoni nevar izripot no šķirošanas ceļiem pretējā uzkalna pārmijkopā.

446. Pirms vagoni tiek nolaisti no šķirošanas uzkalna, uzkalna dežurants:

446.1. pārbauda ceļu aizņemtību no uzkalna puses un vagonu izvietošanu šķirošanas ceļu kontrolstabiņu robežās;

446.2. iepazīstas ar atkabju izvietojumu sastāvā, vagonu skaitu katrā atkabē, atkabju gaitas īpašībām un citiem datiem un atbilstoši šīm ziņām sastāda sastāva izformēšanas plānu;

446.3. stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā ar sastāva izformēšanas plānu iepazīstina visus darbiniekus, kuri piedalās vagonu šķirošanas procesā;

446.4. ieslēdz šķirošanas uzkalna automatizācijas ierīces.

447. Uzkalna dežurants (operators) un citi darbinieki, kuri piedalās vagonu šķirošanā, vagonu nolaišanas laikā regulē sastāva uzbīdīšanas ātrumu un vagonu bremzēšanas pakāpi atkarībā no apstākļiem (piemēram, šķirošanas ceļu aizņemtības, atkabju kustības apstākļiem pārmiju zonā un uz šķirošanas ceļiem, vagonu skaita atkabē un atkabes svara, atkabju izvietošanas secības šķirošanas ceļos, laikapstākļiem). Nolaišanas laikā uzkalna dežurants (operators) seko atkabju kustībai, pārbauda, vai tās pareizi nokļūst uz šķirošanas parka ceļiem, kontrolē šķirošanas uzkalna automatizācijas ierīču darbu un atkarībā no situācijas koriģē to darbību.

448. Ja uz šķirošanas ceļiem atrodas vagoni ar 1.klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) un cisternas ar sašķidrinātām gāzēm, manevru dispečers un uzkalna dežurants precīzi veic šo ceļu un vagonu uzskaiti. Vagonus ar 1.klases bīstamajām kravām (sprāgstvielām) nolaiž no uzkalna un manevrus veic, ievērojot šo noteikumu 571.punkta prasības. Izformējot sastāvu, uzkalna dežurants (operators) vai vilcienu sastādītājs pa divpusējiem parka sakariem vai citiem sakaru līdzekļiem brīdina vagonu kustības ātruma regulētājus un citus darbiniekus par atkabēm, kurām vajadzīga īpaša uzmanība (piemēram, vagoni ar bīstamām kravām, pavadoņiem, dzīvniekiem). Darbinieki, kuri izformē sastāvu, nolaižot šādas atkabes no uzkalna vai palaižot pārējās atkabes uz ceļiem, kur atrodas atkabes ar īpašām kravām, rīkojas sevišķi piesardzīgi. Uzbīdīšanas ātrumu un lēninātāju bremzēšanas iedarbību regulē, nodrošinot vajadzīgos intervālus starp atkabēm un noteikto ātrumu, šiem vagoniem saduroties ar citiem vagoniem. Darbinieku informēšanas kārtību par atsevišķu vagonu kategoriju un kravu nolaišanu no uzkalna vai atrašanos uz šķirošanas ceļiem norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

449. Sastāva uzbīdīšanas ātrumu uz šķirošanas uzkalniem, ja uzkalna luksoforos ir dažādi signāli, kā arī prasības ritošā sastāva saglabātības nodrošināšanai norāda stacijas tehniskās rīcības aktā atkarībā no uzkalnu tehniskā aprīkojuma un darba apstākļiem. Vagonu atkabju ātrums, saskaroties ar citām atkabēm šķirošanas parkā un veicot manevrus ar grūdieniem, nedrīkst pārsniegt 5 km/h, bet vagoniem ar kravām, kurām nepieciešama īpaša uzmanība, – 3 km/h.

450. Dzelzceļa kravu pārvadājumus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktas kravas, kuras, iekrautas vagonos:

450.1. aizliegts nolaist no šķirošanas uzkalna vai izpildīt manevrus ar grūdieniem;

450.2. no uzkalna nolaiž īpaši uzmanīgi.

451. Iekraušanas stacijā šo noteikumu 450.punktā minēto vagonu pārvadājumu dokumentos uzliek attiecīgu spiedogu “No uzkalna nenolaist” vai “No uzkalna nolaist uzmanīgi”.

452. Nolaižot no šķirošanas uzkalniem refrižeratorsekcijas, autonomus refrižeratorvagonus ar mehānisko dzesēšanu vai termosvagonus, nav pieļaujama to sadursme ar citiem uz šķirošanas ceļiem stāvošiem vagoniem, kā arī sekojošo atkabju sadursme ar stāvošo refrižeratoru ritošo sastāvu. Šādus vagonus nolaiž, kad uzkalna luksoforā ir dzeltens signāls.

453. Pirms nolaiž no uzkalna vagonus, kuros ir pavadoņi (komandas), kas pavada kravu vai dzīvniekus, kā arī pirms iesāk šādu vagonu manevrus grūdieniem, vilcienu sastādītājs brīdina pavadoņus (komandas) par gaidāmajiem manevriem.

454. Katrs vagonu kustības ātruma regulētājs vagonu nolaišanas laikā kontrolē ritošā sastāva izvietotību uz šķirošanas ceļiem un, ja ceļi ir aizpildīti, ziņo par to vecākajam vagonu kustības ātruma regulētājam, uzkalna dežurantam vai vilcienu sastādītājam.

455. Lai nodrošinātu precīzu un drošu darbu, vagonu kustības ātruma regulētājs:

455.1. sākot sastāva izformēšanu, atrodas apkalpojamo ceļu rajonā;

455.2. uzmanīgi seko informācijai par atkabēm, kā arī uzkalna dežuranta, vilcienu sastādītāja vai vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signāliem vai norādījumiem;

455.3. mērķtiecīgi bremzē vagonus, nodrošinot maksimālu ceļu ietilpības izmantošanu un atkabju saskaršanos ar vagoniem, kas atrodas uz šķirošanas ceļiem, nepārsniedzot noteikto ātrumu. Nolaižot lielas atkabes vai samazinot ātrumu, papildu bremzes kurpes zem riteņiem paliek ar speciālu dakšu palīdzību;

455.4. vilces līdzeklim iebraucot ceļā, lai vagonus savienotu, pēc vilcienu sastādītāja vai uzkalna dežuranta rīkojuma izņem bremzes kurpes no vagonu riteņu apakšas;

455.5. palīdz vagonu kustības ātruma regulētājiem, kuri apkalpo blakus ceļus, ja viņu rajonā ir intensīva atkabju kustība;

455.6. veic stingru bremzes kurpju uzskaiti.

456. Bremzējot vagonus uz stacijas ceļiem, bremzes kurpes nedrīkst uzlikt:

456.1. uz sliežu salaidnes (ja tā nav sametināta) un tieši pirms tās (1 m un mazāk);

456.2. pirms pārmijas krusteņa;

456.3. uz pārmijas rāmjsliedes, kurai pieguļ asmens;

456.4. uz līknes ārējās sliedes.

457. Aizliegts lietot bojātas bremzes kurpes (ar ieplīsušu galviņu, izliektu un samestu pēdu un citiem bojājumiem).

458. Bremzes kurpes nokrāso labi redzamā krāsā un marķē ar īpašnieku un bremzes kurpi identificējošām spiedzīmēm. Spiedzīmju paraugu īpašnieks saskaņo ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Bremzes kurpes glabā vagonu bremzēšanas vietās uz speciāliem sastatņiem vai speciāli aprīkotās vietās sliežu ceļu atstarpēs.

459. Aizliegts atstumt vai savienot vagonus šķirošanas parkā (no uzkalna vai pretējās pārmijkopas puses), iepriekš nesaskaņojot šo darbību. Kārtību, kādā uzkalna dežurants (vilcienu sastādītājs) un stacijas dežurants (vilcienu sastādītājs) vai cits šķirošanas parka pretējā gala darbinieks saskaņo manevru izpildi, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. Pirms vagonu atstumšanas vai savienošanas vilciena sastādītājs pārliecinās, ka zem vagoniem nav bremzes kurpju, ka automātiskās sakabes atkabināšanas svira ir normālā stāvoklī un nav citu šķēršļu sastāva kustībai.

460. Manevrus uz izvilkšanas ceļiem var veikt ar atsevišķiem vai sērijveida grūdieniem.

461. Ja manevri ar sērijveida grūdieniem ir pamatmetode konkrētā manevru rajonā, stacijas tehniskās rīcības aktā norāda atkabju bremzēšanas un tehnisko līdzekļu (piemēram, sakaru, bremzes kurpju nosviedēju) izmantošanas kārtību, kā arī citus kustības drošības pasākumus.

462. Sastāva ieskrējienu grūdienam vilcienu sastādītājs regulē, ņemot vērā atkabes gaitas īpašības un svaru, šķirošanas ceļu aizņemtību, laikapstākļus, lai centralizēto posteņu dežuranti (operatori), pārmijnieki un vilcienu sastādītāja palīgi (vagonu kustības ātrumu regulētāji) varētu laikus pārlikt pārmijas un izvietot bremzes kurpes un lai vagonu sadursmes ātrums nepārsniegtu noteikto.

463. Ja tiek pārkāpts normālais manevru process (piemēram, priekšējās atkabes panākšana, atkabes apstāšanās pārmiju zonā), uzkalna dežurants (operators), vilcienu sastādītājs, vagonu kustības ātruma regulētājs un citi darbinieki, kuri piedalās manevros, nekavējoties dod norādījumu (signālu) apstāties (pārtraukt manevrus) un veic pasākumus atkabes apturēšanai.

464. Manevrus stacijas vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas parkos veic tikai uz stacijas dežuranta norādītajiem ceļiem (pārmijām). Stacijas dežurants par to ziņo vilcienu sastādītājam (vilciena konduktoram).

465. Vienceļa posmā manevru sastāvs drīkst izbraukt aiz stacijas robežas:

465.1. ja posms aprīkots ar automātiskās bloķēšanas sistēmu – ar atslēgzizli, ko stacijas dežurants izsniedz manevru vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), vispirms ieslēdzot attiecīgajā izejas luksoforā atļaujošu signālu. Manevru sastāvs pirmoreiz izbrauc aiz stacijas robežas, ja izejas luksoforā ir atļaujošs signāls, bet turpmāk – ar atslēgzizli garām izejas luksoforam ar aizliedzošu signālu. Ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotajos iecirkņos, kur stacijās ir speciāli ar garāmejas luksoforiem saistīti manevru luksofori, manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas, ja manevru luksoforā ir atļaujošs signāls. Ja stacija nav aprīkota ar atslēgzizli vai ar speciālu manevru luksoforu, izbraucot aiz stacijas robežas, manevru vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz ceļa atļaujas zīmi;

465.2. ja posms aprīkots ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmu – ar šī posma atslēgzizli, bet ja tā nav – ar ceļa atļaujas zīmi;

465.3. ja posms aprīkots ar elektrozižļu sistēmu – ar šī posma zizli;

465.4. ja posmā sazinās, izmantojot telefona sakarus, – ar ceļa atļaujas zīmi.

466. Atsevišķās stacijās, ja manevru sastāvs posmā pilnīgi atrodas aiz ieejas luksofora un manevru maršrutus gatavo (pārmijas pārved) stacijas dežurants no vadības ierīces, atstumjot manevru sastāvu no posma uz staciju, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pabrauc garām ieejas luksoforam ar aizliedzošu signālu, ja pa radiosakariem saņēmis attiecīgu stacijas dežuranta rīkojumu. Pirms šāda rīkojuma stacijas dežurants pārliecinās, ka manevru maršruts sagatavots pareizi. Rīcības kārtību atkarībā no darba apstākļiem norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

467. Visos gadījumos, kad manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas vienceļa posmā ar vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izdoto ceļa atļaujas zīmi, nepieciešams vilcienu dispečera rīkojums, kuru vienlaikus pārraida abu posmu norobežojošo staciju dežurantiem. Signalizācijas un sakaru līdzekļu darbību vilcienu kustībā nepārtrauc. Saņemot minēto rīkojumu, staciju dežuranti apmainās ar šādām telefonogrammām:

467.1. “Vai drīkstu veikt manevrus, izbraucot aiz stacijas robežas?”;

467.2. “Atļauju veikt manevrus, izbraucot aiz stacijas robežas”.

468. Saņemot blakusstacijas piekrišanu (telefonogrammu), stacijas dežurants izsniedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ceļa atļaujas zīmi. Ceļa atļaujas zīmes augšējā malā uzraksta – “Manevri, izbraucot aiz stacijas robežas”.

469. Telefonogrammu apmaiņa notiek pa vilcienu dispečersakariem. Pieprasīt un dot atļauju manevru sastāvam izbraukt aiz stacijas robežas aizliegts, ja posmā atrodas pretimbraucošs vilciens. Ja no stacijas nosūtīts vilciens, pirms saņemta atļauja veikt manevrus, izbraucot aiz stacijas robežas, posmu uzskata par aizņemtu līdz ziņojuma saņemšanai par vilciena pienākšanu blakusstacijā un ziņojuma nosūtīšanai par manevru pabeigšanu – “Manevri, sastāvam izbraucot aiz stacijas robežas, pabeigti”.

470. Visas telefonogrammas par manevru sastāva izbraukšanu aiz stacijas robežas ieraksta vilcienu telefonogrammu žurnālā.

471. Ja manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas pa divceļu posma nepareizo ceļu, kas nav aprīkots ar divpusēju ceļa bloķēšanas sistēmu, ceļa bloķēšanu pārtrauc šo noteikumu 2.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā. Manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas šo noteikumu 467. un 468.punktā noteiktajā kārtībā. Ceļa atļaujas zīmes veidlapas augšējā malā pēc atzīmes “Manevri, izbraucot aiz stacijas robežas” ieraksta vārdus “pa nepareizo ceļu”.

472. Ja divceļu posms aprīkots ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu, pēc bloķēšanas sistēmas pārslēgšanas uz atbilstošo kustības virzienu manevru sastāvs izbrauc aiz stacijas robežas pa nepareizo ceļu kārtībā, kāda paredzēta vienceļa posmiem.

473. Pieņemšanas un nosūtīšanas ceļus ar vagoniem vai vagonu grupām neaizņem, izņemot gadījumus, kad manevru laikā to atļāvis stacijas dežurants un atļauju saskaņojis ar vilcienu dispečeru.

474. Ja manevru vilces līdzeklis vai sastāvs iebrauc kravas rajonā, kurināmā noliktavā vai uz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ceļiem, vilcienu sastādītājs vai stacijas dežurants iepriekš saskaņo vagonu padošanas vai novākšanas kārtību ar šī rajona darbu vadītāju. Saskaņošanas kārtību norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

475. Pirms manevru sastāvs izbrauc uz ceļiem, kur pārmijas neapkalpo pārmijnieki, vilcienu sastādītājs (vilcienu konduktors) īpaši uzmanīgi pārbauda ceļu un pārmiju stāvokli un pārliecinās, ka nav šķēršļu kustībai. Šādos rajonos pārmijas pārliek vilcienu sastādītājs vai cits darbinieks, kurš norādīts stacijas tehniskās rīcības aktā.

476. Manevru sastāvs vai vilces līdzeklis nedrīkst izbraukt uz stacijas ceļiem no rajoniem, kurus neapkalpo pārmijnieki, bez stacijas dežuranta atļaujas. Manevru vilces līdzekļu un sastāvu izbraukšanas kārtību šajos gadījumos norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

477. Visus brīdinājumus iedala trijās grupās:

477.1. brīdinājumi, kuri ir spēkā līdz to atcelšanai, ja nevar noteikt precīzu darbu pabeigšanas laiku;

477.2. brīdinājumi, kuri ir spēkā noteiktu laiku;

477.3. brīdinājumi, kuri ir spēkā atsevišķiem vilcieniem, ja nepieciešams ievērot īpašus to kustības noteikumus.

478. Brīdinājumu pieprasījumus par paredzēto darbu izpildi iesniedz:

478.1. ceļa meistari, kontakttīkla rajona priekšnieki un elektromehāniķi, signalizācijas un sakaru distanču elektromehāniķi – uz darba izpildes laiku, bet ne ilgāk par 24 stundām;

478.2. ceļu distanču nodaļu priekšnieki, signalizācijas un sakaru distanču tehniskās apkopes centru priekšnieki – uz laiku, ne ilgāku par piecām dienām;

478.3. ceļu, signalizācijas un sakaru distanču priekšnieki – uz laiku, ne ilgāku par 10 dienām;

478.4. ja ceļa pārbaudes laikā ar ceļa mērvagonu vai defektoskopijas vagonu konstatētas vietas, kuras apdraud vilcienu kustības drošību, – šo vagonu priekšnieki vai viņu vietnieki.

479. Pastāvīgos brīdinājumus (brīdinājumus uz ilgāku laiku) iesniedz atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumiem, norādot tā darbinieka amatu un uzvārdu, kurš pēc darba izpildes un normāla ātruma atjaunošanas atceļ brīdinājumu.

480. Ceļa meistari, kontakttīkla rajonu priekšnieki un elektromehāniķi, signalizācijas un sakaru distanču elektromehāniķi iesniedz brīdinājuma pieprasījumu, ja noceļamais ritošais sastāvs strādā sliktas redzamības apstākļos vai uz tā pārvadā smagas kravas, vai ja divceļu posmos materiālus no vilciena izkrauj (iekrauj) sliežu ceļu atstarpē vai šķērsojot ceļu, pa kuru notiek citu vilcienu kustība, kā arī citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

481. Ceļa meistars iesniedz brīdinājuma pieprasījumu par darbu, kuru ir tiesības vadīt ceļa brigadierim saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja prasībām par vilcienu kustības drošības nodrošināšanu, veicot ceļa un iekārtu remonta un apkopes darbus.

482. Lai novērstu atklātos ceļu un būvju bojājumus, kas apdraud vilcienu kustības drošību un kuri jānorobežo ar apstāšanās signāliem (piemēram, atsevišķu bojātu sliežu, uzliktņu, pārmiju asmeņu, izlīdzināšanas ierīču elementu, krusteņu nomaiņa, ceļa kūkumu izlabošana) vai ar ātruma samazināšanas signāliem, vai ar signāliem “nolaist strāvas noņēmēju”, brīdinājumu pieprasījumus iesniedz ceļa meistars (ja tāda nav – ceļa brigadieris), energodispečers (pēc kontakttīkla darbinieku pieprasījuma) vai kontakttīkla rajona priekšnieks (elektromehāniķis) un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķis, par to paziņojot attiecīgi ceļu distances, signalizācijas un sakaru distances priekšniekam.

483. Brīdinājumu pieprasījumus nodod rakstiski (telegrammas vai telefonogrammas veidā):

483.1. brīdinājumu izsniegšanas staciju dežurantiem;

483.2. tā posma norobežojošo staciju dežurantiem, kur iesniegts brīdinājums;

483.3. iecirkņos ar dispečercentralizāciju – arī vilcienu dispečeram.

484. Atsevišķos gadījumos šo noteikumu 478.punktā norādītajiem darbiniekiem ir tiesības ierakstīt brīdinājuma pieprasījumu vienas stacijas vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā, to nekavējoties apliecinot ar telegrammu (telefonogrammu) atbilstošiem adresātiem. Ja brīdinājuma pieprasījumu dod distances priekšnieks vai cits vecākais darbinieks, tā kopiju adresē darba vadītājam.

485. Brīdinājuma pieprasījuma telegrammas (telefonogrammas) pārraida tā, lai brīdinājumu izsniegšanas staciju dežuranti tās saņemtu ne vēlāk kā trīs stundas pirms brīdinājumā minētās darbības sākuma, bet virzienos, kur vilcieni brauc pa iecirkni vairāk nekā trīs stundas – dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā laikā.

486. Ja neparedzētam darbam brīdinājuma pieprasījums nodots tieši no posma tā norobežojošās stacijas dežurantam (rakstiski vai ar telefonogrammu), tas nekavējoties pieprasījuma saturu paziņo blakusstacijas dežurantam un vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers ar reģistrējamu rīkojumu pieprasījuma saturu nodod brīdinājumu izsniegšanas stacijām. Vilcienu dispečers dod norādījumu staciju dežurantiem, kādi vilcieni jāaptur stacijās, lai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniegtu neparedzēto brīdinājumu.

487. Iecirkņos ar dispečercentralizāciju neparedzētu brīdinājumu pieprasījumus nodod vilcienu dispečeram. Dispečers pieprasījuma saturu paziņo brīdinājumu izsniegšanas stacijām, kā arī izlemj, kādās stacijās izsniegt šos brīdinājumus braucošo vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem).

488. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumos atļauts pa radiosakariem pārraidīt ziņojumus par neparedzētiem brīdinājumiem braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem).

489. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido brīdinājumu pieprasījumu, telegrammu un telefonogrammu aprites sistēmu, lai nodrošinātu to savlaicīgu piegādi adresātiem.

490. Darba vadītājs nedrīkst sākt darbus, kamēr nav saņēmis apstiprinājumu par to, ka brīdinājuma pieprasījums pieņemts izpildei.

491. Pieprasījumu pieņemšanu izpildei apliecina:

491.1. telegrammas (telefonogrammas) kopija ar telegrāfa darbinieka (ja telegrāfa nav – stacijas dežuranta) parakstu par telegrammas pieņemšanu, lai nodotu to adresātiem, vai telefonogrammas tekstā atzīmētais pārraides laiks adresātiem, norādot tā darbinieka amatu un uzvārdu, kas šo telefonogrammu pieņēmis;

491.2. brīdinājumu izsniegšanas stacijas dežuranta paraksts par rakstiska pieprasījuma saņemšanu vai šīs stacijas dežuranta paraksts vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā pēc tā darbinieka ieraksta, kurš iesniedzis pieprasījumu.

492. Lai vilcienu kustībā novērstu bīstamus ceļa, kontakttīkla un citu iekārtu bojājumus, atbilstošos darbus, kā arī ar tiem saistīto ceļa vagoniņu un cita noceļamā ritošā sastāva pārvietošanu sāk nekavējoties pēc bojājuma atklāšanas un darba vietas norobežošanas. Ja nepieciešams brīdinājuma paziņojums, attiecīgu pieprasījumu noformē šo noteikumu 482.punktā noteiktajā kārtībā.

493. Brīdinājuma pieprasījumā norāda:

493.1. precīzu paredzēto darbu vietu (posms, kilometrs, pikets, stacija, ceļa vai pārmijas numurs);

493.2. piesardzības pasākumus vilcienu kustībā;

493.3. paredzēto darbu uzsākšanas laiku un ilgumu.

494. Visus pieprasījumus un telegrammas (telefonogrammas) par brīdinājumiem (arī ar vilcienu dispečera rīkojumu nodotos) stacijas dežurants vai operators ieraksta vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā un numurē. Posmā, uz kuru attiecas brīdinājums, norobežojošās stacijas dežurants par pieprasījuma saņemšanu ziņo vilcienu dispečeram. Brīdinājumu numerācija sākas ar pirmo numuru katra mēneša pirmajā datumā pēc plkst. 00.00. Pirmajā datumā visus spēkā esošos brīdinājumus žurnālā ieraksta no jauna. Visus ierakstus un atzīmes vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā stacijas dežurants apliecina ar parakstu. Mezglu stacijās vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālu kārto atsevišķi katram virzienam.

495. Brīdinājumus izsniedz stacijās, kur vilcieniem pēc saraksta ir paredzēta tehniskā apstāšanās (piemēram, sastāva apskate, vilces līdzekļu vai to brigāžu maiņa). Piepilsētas vilcieniem brīdinājumus parasti izsniedz šo vilcienu sākumnosūtīšanas stacijās. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido brīdinājumu izsniegšanas staciju sarakstu. Amatpersonas, kuras iesniedz pieprasījumus (arī no blakus iecirkņiem un citām dzelzceļa infrastruktūrām) šīm stacijām nosūta telegrammas par brīdinājumu.

496. Šo noteikumu 477.3.apakšpunktā paredzētos brīdinājumus par atsevišķu vilcienu īpašiem kustības noteikumiem izsniedz vilcienu formēšanas stacijās vai tajās stacijās, kur vilcienam piekabina ritošo sastāvu, kas nevar braukt ar noteikto ātrumu. Par šādu brīdinājumu izsniegšanu stacijas dežurants ziņo vilcienu dispečeram. Vilcienu dispečers par to paziņo (ar rīkojumu) vilciena ceļā esošajām stacijām, kā arī blakus iecirkņa vilcienu dispečeram. Paziņojot blakusstacijai par šāda vilciena nosūtīšanu, stacijas dežurants savukārt ziņo par vilciena kravu vai ritošo sastāvu, kā dēļ jāievēro īpaši kustības noteikumi. Rīcības kārtību, izsniedzot brīdinājumus šādiem vilcieniem, norāda attiecīgās stacijas tehniskās rīcības aktā.

497. Brīdinājumus izraksta uz speciālas baltas krāsas veidlapas ar dzeltenu diagonālu līniju. To izsniedz stacijas (posteņa, parka) dežurants vai, pēc viņa norādījuma, operators, stacijas tehnoloģiskā centra darbinieks, pārmijnieks vai cits darbinieks. Brīdinājumus vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vai viņa palīgam izsniedz pret parakstu. Ja brīdinājums iedots vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgam, viņš nekavējoties to nodod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), bet vadītājs pārbauda, vai palīgam nav izsniegts brīdinājums. Brīdinājumu veidlapas var rakstīt ar datoru vai teletaipa aparātu, bet to izsniegšanas kārtība nemainās.

498. Brīdinājumu veidlapas aizpilda laikus (izņemot vilciena numura ierakstīšanu), tās paraksta stacijas (parka, posteņa) dežurants. Lietojot brīdinājumu veidlapu aizpildīšanai kopējamo papīru, tekstam katrā eksemplārā jābūt skaidri salasāmam. Nosūtāmā vilciena numuru ieraksta brīdinājumu veidlapā pirms izsniegšanas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vai viņa palīgam. Ja vilciens brauc divjūgā, brīdinājumu izsniedz priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kurš par to paziņo otrā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Piepilsētas vilcieniem, izvedvilcieniem un pārdeves vilcieniem brīdinājumus var izsniegt noteiktam laikposmam atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumiem. Pirmā vilciena numuru, kuram izdots brīdinājums, izsniegšanas stacijas dežurants paziņo vilcienu dispečeram. Dispečers to atzīmē vilcienu kustības grafikā.

499. Ja uz posmu attiecas brīdinājums, posmu norobežojošās stacijas dežurants pārbauda pa radiosakariem, vai pirmā vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) to ir saņēmis, un paziņo par to vilcienu dispečeram. Ja vilcienam brīdinājums nav izsniegts, vilcienu aptur vai arī paziņo par brīdinājumu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem atbilstoši šo noteikumu 488.punktā noteiktajai kārtībai un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumiem.

500. Ja vilcienu nosūta pa divceļu posma nepareizo ceļu, stacijas dežurants ar vilcienu dispečera starpniecību pārbauda, vai uz šo ceļu neattiecas brīdinājums, un, ja tāds ir, izsniedz to nosūtāmā vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam). Pieprasījumā vai telegrammā par brīdinājuma izsniegšanu daudzceļu posmiem papildus posma nosaukumam norāda arī ceļa nosaukumu un numuru. Brīdinājuma izsniegšanas stacijas brīdinājumu veidlapā ieraksta arī galvenā ceļa nosaukumu un numuru.

501. Brīdinājumus, kuri ir spēkā līdz to atcelšanai, izsniedz vilcieniem līdz paziņojuma saņemšanai par to atcelšanu.

502. Brīdinājumus, kuri ir spēkā noteiktu laiku, izsniedz vilcieniem tikai šī termiņa laikā. Pieprasījumus par šādu brīdinājumu atcelšanu neizsniedz un to izsniegšanu pārtrauc, ja no darba vadītāja nav saņemts paziņojums par brīdinājuma darbības laika pagarināšanas nepieciešamību.

503. Ja darba vadītājs nevar pabeigt darbu brīdinājuma pieprasījumā norādītajā laikā, viņš pirms šī termiņa beigām nosūta signalizētājus pie pārnēsājamiem ātruma samazināšanas signāliem un paziņo posmu norobežojošo staciju dežurantiem par brīdinājuma pagarināšanu, norādot jauno darbu pabeigšanas laiku.

504. Saņemot šādu pieprasījumu, stacijas dežurants noskaidro, kādiem vilcieniem brīdinājumi nav izsniegti, un turpina izsniegt brīdinājumus līdz jaunā termiņa beigām saskaņā ar papildpieprasījumu. Brīdinājumus izsniedz šajā nodaļā noteiktajā kārtībā vai noraida ziņojumus vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem) pa radiosakariem.

505. Brīdinājumu atceļ tikai tas darbinieks, kas to izdevis, vai viņa tiešais priekšnieks.

506. Amatpersonas, kuras izdod brīdinājumu, var uzdot pakļauto apakšvienību vadītājiem pēc darbu izpildes atcelt brīdinājumu vai palielināt brīdinājumā norādīto vilcienu kustības ātrumu.

507. Ceļa mērvagonu un defektoskopijas vagonu priekšnieku pieprasītos brīdinājumus atceļ ceļu distances priekšnieks vai viņa vietnieks.

508. Brīdinājumus nekavējoties atceļ, ja novērsti iemesli. Brīdinājumus atceļ, nosūtot telegrammu (telefonogrammu) tiem pašiem adresātiem, kuri saņēma brīdinājuma pieprasījumu.

509. Brīdinājumus var arī atcelt, iesniedzot pieprasījumu rakstiski, vai šo pieprasījumu ierakstot brīdinājumu izsniegšanas stacijas vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā, bet darbinieks, kas ierakstījis pieprasījumu, to nekavējoties apliecina, nosūtot telegrammu (telefonogrammu) atbilstošajiem adresātiem.

510. Ziņojumu par brīdinājuma atcelšanu stacijas dežurants ieraksta vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā iepretim agrākajam ierakstam par brīdinājuma izsniegšanu, norādot, no kā un kad (datums un stundas, minūtes) pienācis atcelšanas paziņojums. Atceltos brīdinājumus, kā arī brīdinājumus, kuru darbības laiks izbeidzies, vilcienu brīdinājumu uzskaites žurnālā pārsvītro.

511. Ja atcelts brīdinājums, kas saistīts ar vilcienu kustības ātruma samazināšanu posmā, vai šī brīdinājuma darbība beigusies pirms termiņa, stacijas dežurants par to paziņo vilcienu dispečeram.

512. Vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti), braucot pa iecirkni, ņem vērā izsniegtos brīdinājumus un uzmanīgi seko ceļā izvietotajiem norobežošanas signāliem.

513. Braucot pa darba vietu brīdinājumā norādītajā laikā, brīdinājumā norādīto ātrumu ievēro arī tad, ja norobežošanas signāli ceļā nav izvietoti. Šādā gadījumā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) par to ziņo vilcienu dispečeram vai posmu norobežojošās stacijas dežurantam, lai veiktu nepieciešamos pasākumus bīstamās vietas norobežošanai.

514. Ziņojumu par darba pabeigšanu agrāk, nekā brīdinājumā norādīts, vai par brīdinājumā norādītā ātruma palielināšanu pārraida vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pa radiosakariem ar vilcienu dispečera reģistrējamu rīkojumu. Ja radiosakaru nav, vilcienu dispečera rīkojumu par brīdinājuma atcelšanu vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodod ar tuvākās stacijas dežuranta starpniecību, kurā vilcienam jāapstājas.

515. Ja saņemts ziņojums par ceļa, kontakttīkla, būvju un iekārtu bojājumiem posmā, stacijas dežurants to ieraksta apskates žurnālā un nekavējoties ziņo vilcienu dispečeram, blakusstacijas dežurantam un darbiniekam, kurš apkalpo šīs iekārtas (ceļa meistars, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas iekārtu elektromehāniķis, kontakttīkla elektromehāniķis).

516. Ja bojājumu ceļā atklājis vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), viņš samazina vilciena ātrumu vai, ja nepieciešams, aptur vilcienu un pa radiosakariem ziņo par to sekojošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), tuvākās stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram, norādot bojājuma raksturu un vietu (kilometru), kur tas atklāts.

517. Ja saņemtais ziņojums no vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vai citas personas liecina, ka normālai vilcienu kustībai radušies šķēršļi, stacijas dežurants veic pasākumus, lai šo ziņojumu nodotu posmā braucošo vilcienu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), bet, ja tālāk braukt ar vilcienu nav iespējams, aizliedz tiem turpināt kustību līdz paziņojuma saņemšanai par šķēršļa novēršanu. Negaidot rīkojumu par posma (posma ceļa) slēgšanu, stacijas dežurants dod blakusstacijas dežurantam norādījumu nenosūtīt posmā citus vilcienus.

518. Atkarībā no saņemtā ziņojuma vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) bīstamo vietu posmā šķērso ar īpašu uzmanību, ja nepieciešams, samazinot ātrumu, vai arī aptur vilcienu un sāk braukt tikai pēc paziņojuma saņemšanas par šķēršļa novēršanu.

519. Pirmo vilcienu posmā, no kura saņemts ziņojums, ka ir šķēršļi normālai vilcienu kustībai, nosūta tikai ceļa meistara pavadībā (ja viņa nav – ceļa brigadiera pavadībā), bet, ja bojāts kontakttīkls, – kontakttīkla elektromontiera pavadībā. Šī vilciena vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz rakstisku brīdinājumu apturēt vilcienu tā kilometra robežās, kas ir pirms atklātā bojājuma, un tālāk braukt pēc tā darbinieka norādījuma, kurš pavada vilcienu.

520. Darbinieks, kurš pavada vilcienu, nosaka turpmāko vilcienu caurlaišanas kārtību, bet, ja nepieciešams, pieprasa izsniegt vilcienam brīdinājumu, ievērojot šajā nodaļā noteikto kārtību. Ja naktī nav noskaidrots vilcienu kustības traucējuma iemesls un vilcienu kustība ir atļauta, šo brīdinājumu drīkst atcelt tikai pēc attiecīgas pārbaudes dienā.

521. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pastāvīgos brīdinājumus adresē attiecīgo struktūrvienību vadītājiem (priekšniekiem). Vadītāji (priekšnieki) ar tiem nekavējoties iepazīstina (pret parakstu) vilcienu dispečerus, vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) instruktorus, vilces līdzekļu vadītājus (mašīnistus), stacijas dežurantus, ceļa meistarus un ceļa brigadierus, kuri apkalpo iecirkni, uz kuru attiecas brīdinājums. Pārvadātāja norīkota amatpersona vai citas struktūras vadītājs, kurā ir vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti), rakstiski paziņo brīdinājumu izsniegšanas staciju priekšniekiem par to, ka visas vilces līdzekļu brigādes ir iepazīstinātas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pastāvīgo brīdinājumu. Pēc tam rakstisku brīdinājumu izsniegšanu vilcieniem pārtrauc.

522. Ja ir radušās novirzes signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas kontrolaparātu normālajos rādījumos, stacijas dežurants pārbauda:

522.1. vai nav aizripojuši vagoni, patvaļīgi izbraucis ritošais sastāvs, uzgriezta pārmija, no sliedēm nogājis ritošais sastāvs;

522.2. vai viņš vai cits darbinieks nav rīkojies nepareizi;

522.3. vai pieņemšanas ceļš un izolētie iecirkņi paredzamajā vilciena maršrutā patiešām ir brīvi;

522.4. vai ir nodrošināta maršrutā ietilpstošo pārmiju (arī aizsargpārmiju) kontrole un vai tās ir pareizi pārliktas;

522.5. vai maršrutā ietilpstošais ceļš un pārmijas nav noslēgtas citos maršrutos;

522.6. vai atslēgzizlis nav izņemts no vadības ierīces, vai tas ir pareizi ielikts vadības ierīcē;

522.7. vai nav ieslēgts stacijas robežās izvietotās pārbrauktuves aizsprostluksofors, vilcienu sastāvu centralizētās norobežošanas signāls vai tamlīdzīgs signāls;

522.8. vai sagatavotais maršruts atbilst vilciena kustības virzienam un ieslēgtajam bloķēšanas virzienam;

522.9. vai nav pieļautas citas kļūdas, lietojot signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces.

523. Konstatējot signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču bojājumu, stacijas dežurants nekavējoties par to ieraksta apskates žurnālā un ziņo elektromehāniķim vai signalizācijas un sakaru distances dežurējošam inženierim, ja nepieciešams, arī citiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja speciālistiem.

524. Līdz bojājuma novēršanai un elektromehāniķa vai cita darbinieka attiecīga ieraksta izdarīšanai apskates žurnālā stacijas dežurants nedrīkst lietot bojātās ierīces un ņemt vērā bojāto ierīču kontrolaparātu rādījumus (nedrīkst ieslēgt ieejas, izejas, maršruta un manevru luksoforu atļaujošos signālus, pārlikt pārmijas no vadības ierīces), ja šajos noteikumos nav minēta cita rīcības kārtība. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad līdz ieraksta izdarīšanai apskates žurnālā ir atjaunojusies izolēto sekciju un centralizēto pārmiju kontrole vai uz vadības ierīces notikušas citas rādījumu izmaiņas.

525. Atkarībā no bojājuma rakstura stacijas dežurants, negaidot elektromehāniķa ierašanos, izmanto viņa rīcībā esošos līdzekļus, lai ceļu un pārmiju ārējās apskates laikā noskaidrotu signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču darbības traucējuma cēloņus. Ja pēc ārējās apskates ierīču darbības traucējuma cēlonis ir noskaidrots un novērsts, stacijas dežurants to ieraksta apskates žurnālā un atjauno šo ierīču darbību.

526. Ja pēc ārējās apskates signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču darbības traucējuma cēlonis nav noskaidrots, stacijas dežurants līdz bojājuma novēršanai pieņem un nosūta vilcienus un veic manevrus, pārbauda, vai ceļš un pārmijas ir brīvas, kā arī gatavo maršrutu atbilstoši stacijas tehniskās rīcības aktā paredzētajai kārtībai.

527. Ja vadības ierīces kontrolaparāti maldīgi rāda, ka pārmiju izolētie iecirkņi ir aizņemti, attiecīgās pārmijas pārliek ar palīgpogām vai dodot speciālu komandu. Par plombas noņemšanu no palīgpogas stacijas dežurants ieraksta apskates žurnālā. Pārliekot šādu pārmiju, stacijas dežurants pārliecinās, vai uz tās nav ritošā sastāva un vai ir nodrošināts gabarīts no blakusceļu puses. Maršrutos, kuros ietilpst maldīgi aizņemti iecirkņi, vilcienus pieņem, nosūta un manevrus veic, ņemot vērā luksoforu aizliedzošos signālus.

528. Ja vadības ierīces kontrolaparāti maldīgi rāda, ka pieņemšanas ceļš ir aizņemts, stacijas dežurants personīgi vai ar stacijas tehniskās rīcības aktā norādīto darbinieku starpniecību pārliecinās, ka uz ceļa nav ritošā sastāva. Vilcienu uz šāda ceļa pieņem, ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls.

529. Ja stacijas dežurants konstatē, ka laikā, kad stacijas ceļš, pārmiju vai bezpārmiju iecirknis vai pirmais attālināšanās blokiecirknis ir aizņemts, bet vadības ierīces kontrolaparāti maldīgi rāda, ka tas ir brīvs, viņš:

529.1. nekavējoties par to ieraksta apskates žurnālā un izsauc signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķi;

529.2. ja luksofori darbojas automātiskajā režīmā, izslēdz šo režīmu un pāriet uz individuālo luksoforu vadību.

530. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķis novērš bojājumu, bet, ja tas nav iespējams, izslēdz izolēto iecirkni, nesaglabājot iespēju ieslēgt luksoforos atļaujošu signālu.

531. Līdz bojājuma novēršanai stacijas dežurants sagatavo vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas, kā arī manevru maršrutus tikai pēc tam, kad viņš personīgi vai ar citu stacijas tehniskās rīcības aktā norādīto darbinieku starpniecību ir pārliecinājies, ka attiecīgajā izolētajā iecirknī (t.sk. uz aizsargpārmijas vai virsgabarīta iecirknī) nav ritošā sastāva. Vilcienus pieņem un nosūta, kā arī manevrus veic, ja luksoforā ir aizliedzošs signāls, ievērojot stacijas tehniskās rīcības aktā noteikto kārtību.

532. Ja uz vadības ierīces centralizētās pārmijas stāvokli nevar kontrolēt, tās darbderīgumu un stāvokli maršrutā pārbauda uz vietas (stacijas dežurants vai cits stacijas tehniskās rīcības aktā norādītais darbinieks). Tādu pārmiju noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni, bet pārmijas elektropievadā izslēdz blokkontaktu. Noslēgtās pārmijas atslēgu glabā stacijas dežurants vai cits darbinieks stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajā kārtībā. Līdz bojājumu novēršanai vilcienu kustība pa šādu pārmiju notiek, pārmiju izslēdzot no centralizācijas. Šajā gadījumā saglabā iespēju lietot luksoforus, ja nepieciešams, nesaglabā iespēju ieslēgt luksoforos atļaujošu signālu.

533. Ja centralizētās pārmijas stāvokļa kontrole uz vadības ierīces zūd vilciena (manevru sastāva) kustības laikā, stacijas dežurants (centralizācijas posteņa operators) veic pasākumus, lai nekavējoties apturētu vilcienu (manevru sastāvu).

534. Ja pārmiju nevar pārlikt no vadības ierīces, stacijas dežurants pēc ārējās apskates līdz signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķa ierašanās brīdim ar vilcienu dispečera atļauju pāriet uz pārmijas rokas vadību (ar kurbuli). Pārlikt pārmiju ar kurbuli drīkst stacijas dežurants, centralizācijas posteņa operators vai cits stacijas tehniskās rīcības aktā norādīts darbinieks. Pēc šo darbinieku ziņojumiem stacijas dežurants pārliecinās, ka pārmija attiecīgajā maršrutā pārlikta pareizi.

535. Lai kontrolētu pārmijas stāvokli pēc tam, kad tā pārlikta ar kurbuli, uz vadības ierīces veic operācijas, kas atbilst pārmijas pārlikšanai, – pagriež pārmijas kloķi (vai nospiež atbilstošā stāvokļa pogu). Ja uz vadības ierīces, pārliekot pārmiju ar kurbuli, saglabājas pārmijas stāvokļa kontrole, vilcienus pieņem, nosūta un manevrus veic, ja atbilstošajos luksoforos ir atļaujoši signāli. Ja izolētais iecirknis, kurā ietilpst pārmija, rāda, ka tas ir aizņemts, pārbauda, vai uz pārmijas nav ritošā sastāva un vai ir nodrošināts gabarīts no blakusceļa puses. Pēc ziņojuma saņemšanas, ka pārmija pārlikta ar kurbuli, stacijas dežurants noņem plombu no pārmijas palīgpogas un nospiež šo pogu (ja nepieciešams, pirms palīgpogas nospiešanas maršrutu mākslīgi izjauc).

536. Ja uz rokas vadību pārliek vienu no sapārotajām pārmijām vai pārmiju ar kustīgu krusteņa serdi, otro pārmiju vai kustīgu krusteņa serdi arī pārliek uz rokas vadību. Pārliekot šādas pārmijas ar kurbuli, abas pārmijas vai pārmiju un krusteņa kustīgo serdi noliek vienādā stāvoklī (plusā vai mīnusā), turklāt pirmo pārliek un noslēdz krusteņa kustīgo serdi.

537. Ja ieejas (maršruta) luksofora atļaujošais signāls patvaļīgi mainās uz aizliedzošo, stacijas dežurants pēc vadības ierīces papildus pārliecinās, ka pārmijas pārliktas pareizi un izolētie iecirkņi un pieņemšanas ceļš ir brīvs, un pēc tam atkārtoti ieslēdz atļaujošu signālu ieejas (maršruta) luksoforā. Ja atļaujošais signāls ieslēdzas, luksoforu drīkst lietot arī turpmāk. Par luksofora patvaļīgo pārslēgšanos stacijas dežurants ieraksta apskates žurnālā un ziņo signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķim. Tāpat stacijas dežurants rīkojas, ja izejas luksofors patvaļīgi pārslēdzas, vilcienu nosūtot ar automātiskās bloķēšanas sistēmu aprīkotā posmā. Pirms atkārtoti ieslēgt luksoforā atļaujošu signālu, stacijas dežurants pārbauda, vai pirmais blokiecirknis ir brīvs (vai tur nav tajā pašā virzienā braucošu vilcienu), bet vienceļa posmos un divceļu posmos ar divpusēju automātiskās bloķēšanas sistēmu papildus pārbauda, vai posmā (posma ceļā) nav pretējā virzienā braucošu vilcienu.

538. Ja pēc patvaļīgas ieejas (maršruta) luksofora pārslēgšanās luksoforā atkārtoti nevar ieslēgt atļaujošu signālu, vilcienus līdz bojājuma novēršanai pieņem, kad šajā luksoforā ir aizliedzošs signāls, pārbaudot maršrutu šajos noteikumos un stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajā kārtībā. Tāpat stacijas dežurants rīkojas, ja atkārtoti pārslēdzas ieejas (maršruta) luksofors neatkarīgi no vadības ierīces rādījumiem.

539. Ja bojāta pārmijas kontrolslēdzene, kas iekļauta atslēgatkarībā, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķis (montieris) to noņem remontam. Šādu pārmiju vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas un manevru maršrutos noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni. Atslēgu glabā pie vecākā pārmijnieka, bet, ja tāda nav, – pie stacijas dežuranta. Maršruta sagatavošanas pareizību pārbauda vecākais pārmijnieks (stacijas dežurants). Vilcienu un manevru sastāvu kustība šajā gadījumā notiek, ja luksoforā ir aizliedzošs vai atļaujošs signāls. Ja luksoforu darbība netiek saglabāta, kontrolslēdzenes atslēgu glabā signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķis (montieris), bet, ja luksoforu darbība tiek saglabāta, atslēgu nodod pārmijniekam, kurš to glabā neieliktu izpildaparātā. Pēc attiecīgā maršruta sagatavošanas un pārbaudes stacijas dežurants (dodot norādījumu pārmijniekam vai personīgi) kontrolslēdzenes atslēgu ieliek izpildaparātā (vadības ierīcē) maršruta noslēgšanai un luksoforā ieslēdz atļaujošu signālu.

540. Pieņemot vai nosūtot vilcienu ar aicinājuma signālu vai ar attiecīgo atļauju, ja luksoforā ir aizliedzošs signāls, stacijās, kuras aprīkotas ar elektrisko centralizāciju, stacijas dežurants:

540.1. pārmiju kloķus (pogas) novieto stāvoklī, kas atbilst pārmiju stāvoklim maršrutā, un pēc kontrolaparātiem pārliecinās, ka maršruts sagatavots pareizi. Uz visiem maršrutā ietilpstošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju kloķiem (pogām) uzliek sarkanus vāciņus. Ja pārmiju stāvoklis uz vadības ierīces netiek kontrolēts, to pārlikšanas un noslēgšanas pareizību pārbauda atbilstoši šo noteikumu 532.punktā noteiktajām prasībām. Kad sagatavots maršruts un pārbaudīts pārmiju stāvoklis, stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajā kārtībā pārbauda, vai vilciena maršrutā ceļš, ietilpstošie izolētie pārmiju iecirkņi un blakusesošie virsgabarītiecirkņi ir brīvi;

540.2. ja ir manevru maršruti, atbilstošo vilciena pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutu sagatavo no manevru maršrutiem, ieslēdzot manevru luksoforos atļaujošus signālus. Pārmiju individuālās vadības kloķus (pogas) novieto stāvoklī, kas atbilst pārmiju stāvoklim maršrutā, un uzliek tiem sarkanus vāciņus. Pēc baltās spīdošās svītras uz vadības ierīces pārbauda, vai vilciena maršrutā ceļš ir brīvs, bet, ja svītras nav, – šo noteikumu 540.1.apakšpunktā norādītajā kārtībā;

540.3. ja stacija aprīkota ar centralizācijas sistēmu, kurā paredzētas pogas “Pārmiju noslēgšana” un “Pārmiju atslēgšana”, pārliecinās, ka maršruts sagatavots pareizi, ieraksta apskates žurnālā par plombu noņemšanu no pogas “Pārmiju noslēgšana”, nospiež šo pogu un uzliek pogai sarkanu vāciņu.

541. Saņemot ziņojumu par ierīču normālās darbības traucējumiem, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķis nosaka, vai bojāto ierīci nepieciešams izslēgt no centralizācijas (no atkarības), un par to ieraksta apskates žurnālā.

542. Elektromehāniķim aizliegts:

542.1. uzsākt darbu bez stacijas dežuranta atļaujas un neierakstot par to apskates žurnālā;

542.2. pēc remonta pabeigšanas vai bojājuma novēršanas atjaunot ierīču darbību, pirms elektromehāniķis kopā ar stacijas (centralizācijas posteņa) dežurantu nav tās praktiski pārbaudījis un pārliecinājies, ka ierīces ir darbderīgas un kontrolaparātu rādījumi uz vadības ierīces ir pareizi. Par to ieraksta apskates žurnālā.

543. Ceļu, pārmiju un bezpārmiju iecirkņu (izolēto iecirkņu) sliežu ķēdes neizslēdz, ja luksoforu darbība tiek saglabāta.

544. Ja centralizētās pārmijas, pārmiju kontrolslēdzenes vai citas ierīces ir bojātas, bet luksoforu darbība tiek saglabāta, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķis (atslēgatkarības sistēmai arī montieris) tās izslēdz uz laiku:

544.1. līdz astoņām stundām – ar stacijas priekšnieka atļauju (ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos – ar vilcienu dispečera atļauju) un ar signalizācijas un sakaru distances dežurējošā inženiera piekrišanu;

544.2. ilgāk par astoņām stundām, kā arī veicot ieplānotos darbus (neatkarīgi no to ilguma) – atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumiem.

545. Ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos bojājumu novēršanai pārmijas un citas ierīces izslēdz tikai pēc tam, kad stacija nodota rezerves vadībā. Plānotos darbus, kas saistīti ar signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču izslēgšanu, veic saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumiem, kas reglamentē vilcienu kustības drošību, veicot signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču tehniskās apkopes un remonta darbus. Šādu darbu laikā norīko par vilcienu kustības drošību atbildīgo darbinieku.

546. Lai sniegtu palīdzību stacijas dežurantam un kontrolētu viņa darbu kustības drošības nodrošināšanā, ja pārmijas izslēgtas, bet luksoforu darbība saglabāta, stacijā jābūt stacijas priekšniekam vai viņu aizvietojošai personai.

547. Ja ierīces tiek izslēgtas, bet luksoforu darbība saglabāta, veic īpašu maršrutā ietilpstošo izslēgto ierīču stāvokļa un noslēgšanas pārbaudi. Pārbaudes kārtību norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. Pēc pārmijas izslēgšanas pirmo vilcienu pa izslēgto pārmiju pieņem, ja ieejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls, bet posmos, kas aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, arī nosūta, ja izejas (maršruta) luksoforā ir aizliedzošs signāls. Nākamos vilcienus pieņem vai nosūta, ja šajos luksoforos ir atļaujošs signāls.

548. Aizliegts ieejas (maršruta) un izejas luksoforā vienlaikus ieslēgt atļaujošus signālus, lai vilcienu laistu garām bez apstāšanās, ja pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutā ietilpst pārmija, kura ir izslēgta, saglabājot luksoforu darbību. Šajā gadījumā izejas luksoforā vilciena garāmlaišanai bez apstāšanās atļaujošu signālu ieslēdz tad, kad vilciena vilces līdzeklis pabrauc garām ieejas (maršruta) luksoforam.

549. Ja cita maršruta sagatavošanai vai regulēšanas darbu veikšanai nepieciešams izslēgto pārmiju pārlikt, noņemot stiprinājumus, pirms rīkojuma par asmeņu (asmens) un kustīgās krusteņa serdes stiprinājuma noņemšanu stacijas dežurants uz vadības ierīces veic darbības, kas nepieļauj atļaujoša signāla ieslēgšanu luksoforā tajā maršrutā, kurā ietilpst šī pārmija. Pārliekot pārmiju vai veicot regulēšanas darbus, ja tiek noņemti stiprinājumi, kustību pa pārmiju pārtrauc.

550. Kad pārmija ir pārlikta vai regulēšanas darbi pabeigti, asmeņus (asmeni) un krusteņa kustīgo serdi nostiprina un noslēdz vajadzīgajā stāvoklī stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā. Par to atbildīgais darbinieks ziņo stacijas dežurantam. Īpašu uzmanību pievērš aizsargpārmijām un sapārotajām pārmijām. Šīs pārmijas pārliek tādā stāvoklī, lai novērstu pretēju maršrutu krustošanos.

551. Kad stacijas dežurants ir pārliecinājies vai saņēmis stacijas darbinieka ziņojumu, ka maršruts sagatavots pareizi, viņš novieto vadības ierīces kloķus (pogas) tādā stāvoklī, kas atbilst pārmiju faktiskajam stāvoklim, un turpina vilcienu pieņemšanu vai nosūtīšanu, luksoforos degot atļaujošiem signāliem.

552. Ja centralizētās pārmijas, izolētie iecirkņi, kontrolslēdzenes un citas ierīces izslēdz, nesaglabājot luksoforu darbību, vilcienus pieņem un nosūta, kad ieejas (maršruta) un izejas luksoforos ir aizliedzošie signāli. Šādos gadījumos katras pārmijas stāvokli un noslēgšanu maršrutā, kā arī to, vai maršruts un ceļš ir brīvs, pārbauda šajos noteikumos un stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajā kārtībā.

553. Kad izslēdz pārmiju vai izolēto iecirkni, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķis kopā ar stacijas dežurantu pēc vadības ierīces rādījumiem pārbauda, vai izslēgta tieši tā ierīce, par kuru ierakstīts apskates žurnālā.

554. Pirms izslēdz pārmiju vai izolēto iecirkni, stacijas dežurants vai, pēc viņa norādījuma, centralizācijas posteņa dežurants (operators) uzliek sarkanu vāciņu uz izslēdzamās pārmijas (vai izslēdzamā izolētā iecirknī ietilpstošo pārmiju kloķiem (pogām)).

555. Pirms izslēdz centralizēto pārmiju, to nostiprina un noslēdz šādi:

555.1. ja asmeņus savstarpēji neatvieno un:

555.1.1. ir saglabāta luksoforu darbība (neatkarīgi no tā, vai asmeņi tiek vai netiek atvienoti no elektropievada) – ar tipveida skavu, aizliktni un piekaramo slēdzeni;

555.1.2. nav saglabāta luksoforu darbība, un asmeņus atvieno no elektropievada – ar tipveida skavu, aizliktni un piekaramo slēdzeni;

555.1.3. nav saglabāta luksoforu darbība, un asmeņus neatvieno no elektropievada – ar aizliktni un piekaramo slēdzeni;

555.2. ja asmeņus savstarpēji atvieno, pārmijas asmeņus nostiprina saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja prasībām par vilcienu kustības drošību, veicot ceļa un iekārtu remonta un apkopes darbus. Rāmjsliedei pieguļošo asmeni noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni.

556. Krusteņa kustīgo serdi nostiprina ar speciālu ierīci un noslēdz ar piekaramo slēdzeni.

557. Izslēdzot sapārotās pārmijas (neatkarīgi no tā, vai luksoforu darbība tiek saglabāta), pārmiju, kura netiek remontēta, noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni. Noslēgtās pārmijas atslēgu (sapāroto pārmiju, krusteņa kustīgās serdes atslēgas) glabā stacijas dežurants vai darbinieks, kas norīkots pārmijas apkalpošanai un ir atbildīgs par kustības drošību.

558. Pārmijas asmeņus (krusteņa kustīgo serdi) nostiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieks (ceļa meistars vai ceļa brigadieris) un par to ieraksta apskates žurnālā vai nodod stacijas dežurantam atbilstošu telefonogrammu. Šis darbinieks ir atbildīgs par pārmijas asmeņu (krusteņa kustīgās serdes) drošu un pareizu nostiprināšanu. Pārmiju (sapārotās pārmijas, krusteņa kustīgo serdi) noslēdz ar aizliktni un piekaramo slēdzeni stacijas darbinieks, kurš atbild par tās pareizu stāvokli maršrutā saskaņā ar stacijas dežuranta rīkojumu, kā arī par tās drošu noslēgšanu ar piekaramo slēdzeni. Pēc darba stacijas dežurants kopā ar stacijas atbildīgo darbinieku un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu elektromehāniķi pārbauda pārmijas darbību un pārliecinās, ka pārmijas (kustīgās serdes) stāvoklis atbilst pārmijas kloķa (nospiestās pogas) stāvoklim un rādījumam uz vadības ierīces.

559. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču izslēgšanas un ieslēgšanas procedūras, ja šīs ierīces ir bojātas, tiek apskatītas vai remontētas, nedrīkst traucēt drošu vilcienu kustību un manevru darbu veikšanu.

560. Vilcienu kustībā un veicot manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas 1.klases bīstamās kravas – sprādzienbīstamās kravas (turpmāk – sprāgstvielas), izmanto pārvadājumu dokumentos norādīto informāciju.

561. Ar sprāgstvielām piekrautu vagonu pārvadājumu dokumentos norāda kravas nosaukumu vai tās nosacīto numuru.

562. Ar sprāgstvielām piekrautu vagonu pārvadājumu dokumentos (katrā komplekta lapā) un vagonu lapā iespiež šādus spiedogus:

562.1. pārvadājot sprāgstvielas ar 119., 126., 137., 141., 179. un 182. nosacīto numuru, – sarkanas krāsas spiedogus “Sevišķi bīstami – sprāgstvielu krava Nr.___”, “No uzkalna nenolaist, manevrējot negrūst!”, “Piesegs”. Ņemot vērā spiedogu “Sevišķi bīstami – sprāgstvielu krava Nr.___”, nosaka minimālās piesega normas vilcienos un veicot manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas 1.klases bīstamās kravas (sprādzienbīstamas kravas) (15.pielikums);

562.2. pārvadājot pārējās sprāgstvielas, – sarkanas krāsas spiedogus “Bīstama krava”, “Piesegs”, bet, ja noteikumos, kas reglamentē bīstamo kravu pārvadāšanu, paredzēts, – arī spiedogu “No uzkalna nenolaist, manevrējot negrūst!”.

563. Spiedogu “Bīstama krava” papildina ar kravas nosacīto numuru, spiedogu “Piesegs” – ar shēmām, kas paredzētas bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumos.

564. Ja nepieciešams, uzliek papildspiedogus (piemēram, “Sekcija. Neatkabināt”, “Indīga viela”, “Izslēgt bremzes”, “Speciālista pavadībā”, “Ar krāsns apkuri”, “Dzelzceļa apsardze”), kas norāda drošības pasākumus, organizējot manevrus, formējot un izformējot sastāvu un informējot attiecīgos darbiniekus par gaidāmo darbu ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielas.

565. Sprāgstvielu kravu nosūtītājs pievieno kravas pavadzīmei avārijas kartīti vai pavadzīmē norāda šīs kravas avārijas kartītes numuru. Pārvadājumu dokumentos zem kravas nosaukuma ieraksta “Avārijas kartīte pievienota” vai “Avārijas kartīte Nr. ____”.

566. Vagona lapas ailē “Piesega kods” ar sprāgstvielām piekrautam vagonam, kura kravas nosacītais numurs ir 115, 119, 121, 126, 128, 130, 134, 137, 141, 143, 148, 154, 155, 156, 167, 168, 176, 179, 182 un 199, norāda kodu “9”, pārējiem ar sprāgstvielām piekrautiem vagoniem – kodu “3”. Ja vagona (vagonu) kods ir “9”, ailē “Virsgabarīta krava, dzīvnieki, garbāzes vagons, no uzkalna nenolaist” norāda kodu “7” (no uzkalna nenolaist).

567. Visās šķirošanas stacijās, iecirkņu stacijās, sprāgstvielu iekraušanas un izkraušanas stacijās un, ja nepieciešams, arī citās stacijās tehniskās rīcības aktam pievieno dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darba kārtības noteikumus par kārtību, kādā apstrādā ar sprāgstvielām piekrautus vagonus. Šajos darba kārtības noteikumos paredz kārtību, kādā:

567.1. paziņo staciju, vagonu tehniskās apkopes un komercapskates punktu pārvadātāja darbiniekiem, speciālistiem, sardzei, apsardzes vienībām un komandām, kuras pavada un apsargā kravu, par vilcienu pieņemšanu un nosūtīšanu, manevriem un citām operācijām ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielas;

567.2. pieņem, laiž garām, sagatavo nosūtīšanai un nosūta vilcienus, kā arī veic manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielas;

567.3. dokumentāri noformē to vilces līdzekļu izdošanu manevriem, kuriem ir darbderīgi dzirksteļu dzēsēji un dzirksteļu uztvērējierīces;

567.4. izmanto automātiskās bremzes, veicot manevrus;

567.5. vilcieniem un vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielas, veic tehniskās apkopes un komercapskates operācijas;

567.6. stacijā uzskaita vagonus, kuros iekrautas sprāgstvielas, kā arī, ja nepieciešams, pārbauda to atbilstību avārijas kartītēm;

567.7. veic drošības pasākumus nelabvēlīgos laikapstākļos (piemēram, migla, sniegputenis, lietusgāzes, viesuļvētra, aizputinājumi) vai rodoties citiem sarežģījumiem (piemēram, bojāti tehniskie līdzekļi);

567.8. informē stacijas darbiniekus par avārijas situācijām un viņu rīcību šādās situācijās;

567.9. tehniskajos dokumentos lieto pieņemtos apzīmējumus vagoniem ar sprāgstvielām, sniedz mutiskus norādījumus manevru laikā un citas nepieciešamas ziņas;

567.10. veic citus drošības pasākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām par bīstamo kravu pārvadāšanu.

568. Lai sazinātos par operācijām ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielas, dzelzceļa staciju parka skaļruņus atļauts izmantot tikai tad, ja nav citu sakaru līdzekļu. Saziņas kārtību (reglamentu) paredz šo noteikumu 567.punktā minētajos darba kārtības noteikumos. Aizliegts sniegt jebkādas ziņas par sprāgstvielu vagoniem personām, kuras nav saistītas ar šādu vagonu vai vilcienu apkalpošanu.

569. Manevru vilces līdzekļus, kuri veic manevrus ar sprāgstvielu vagoniem, obligāti aprīko ar radiosakariem, bet vilcienu sastādītāju (vilciena konduktoru) nodrošina ar darbderīgu pārnēsājamo radiostaciju. Ja radiosakari bojāti, manevrus veic vilcienu sastādītāju (konduktoru) brigāde divu cilvēku sastāvā.

570. Ja veic manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielas, stacijas dežurants, manevru dispečers vai uzkalna dežurants par to ziņo vilcienu sastādītājam (vilciena konduktoram). Vilcienu sastādītājs (vilciena konduktors) par to ziņo manevru vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un vilcienu sastādītāja palīgam.

571. Manevrus ar vagoniem, kuros iekrautas sprāgstvielas, veic ar sevišķu uzmanību, tos stumjot bez grūdieniem un straujas apstāšanās. Šādus vagonus pāri šķirošanas uzkalniem pārvieto tikai ar vilces līdzekli. Sprāgstvielu vagonus, kuru pārvadājumu dokumentos ir spiedogs “No uzkalna nenolaist”, kā arī cisternas ar sašķidrinātām gāzēm pēc to novietošanas uz šķirošanas ceļiem nekavējoties norobežo no uzkalna (uzkalniņa) vai izvilkšanas ceļa puses ar divām bremzes aizsargkurpēm, kuras uzliek uz abām sliedēm 25 metrus vienu no otras tā, lai kopējais attālums no norobežojamiem vagoniem līdz bremzes kurpei, kura izvietota pirmā no uzkalna (uzkalniņa) vai izvilkšanas ceļa puses, būtu ne mazāks par 50 metriem. Nākamās atkabes nolaiž uz šiem ceļiem, nepieļaujot sadursmi ar stāvošajiem vagoniem. Atjaunot normālu šķirošanas režīmu vai uz šiem ceļiem veikt manevrus grūdieniem drīkst tikai tad, ja stāvošie vagoni ir piesegti ar 10 vai vairāk vagonu lielu grupu, kurā nav ar bīstamām kravām krautu vagonu, un šī vagonu grupa ir sakabināta ar stāvošajiem vagoniem. Ja attālums no stāvošajiem vagoniem, kuru pārvadājumu dokumentos ir spiedogs “No uzkalna nenolaist” un cisternām ar sašķidrinātām gāzēm līdz uzkalna (uzkalniņa) vai izvilkšanas ceļa bremzēšanas pozīcijas beigām ir mazāks par 50 metriem, nākamās atkabes uz šiem ceļiem novirza tikai atstumjot.

572. Pirms uzsāk manevrus ar vagoniem, kuros ir sprāgstvielas, vai nolaiž tos no uzkalna, vilcienu sastādītājs (vilciena konduktors) vai cits darbinieks brīdina par gaidāmajiem manevriem personas, kas šīs kravas pavada vai apsargā.

573. Vagonus ar sprāgstvielām, kā arī cisternas ar sašķidrinātām gāzēm (izņemot vagonus vilcienos vai uz šķirošanas ceļiem) novieto uz ceļiem, kur to stāvēšana ir visdrošākā. Šo ceļu numurus norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. Šādus vagonus sakabina savā starpā, droši nostiprina ar bremzes kurpēm atbilstoši tehniskās rīcības aktā noteiktajām prasībām un norobežo ar pārnesamiem apstāšanās signāliem. Pārmijas, kas ved uz šādu vagonu stāvēšanas ceļiem, pārliek stāvoklī, kas nepieļauj iespēju iebraukt šajos ceļos, un noslēdz. Šo pārmiju noslēgšanas un atslēgu glabāšanas kārtību norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

574. Vagonus, kuros atrodas sprāgstvielu kravu pavadītāji – sardze vai kravas nosūtītāja (saņēmēja) speciālisti –, novieto uz tā paša ceļa vai blakusceļa ne tālāk par 50 m no vagoniem, kurus tie pavada.

575. Padodot (novācot) vagonus ar sprāgstvielām uz (no) uzņēmējsabiedrību privātās lietošanas ceļiem, tiem vajadzīgs piesegs saskaņā ar šo noteikumu 15.pielikumu. Manevru sastāva pārvietošanās ātrums pa šiem ceļiem nedrīkst pārsniegt 15 km/h.

576. Pirms padot vagonus sprāgstvielu iekraušanai, manevru dispečers (stacijas dežurants) stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajā kārtībā pārliecinās, ka vagoni apskatīti un tehniskā ziņā atzīti par derīgiem sprāgstvielu pārvadāšanai atbilstoši noteikumiem par bīstamo kravu pārvadāšanu.

577. Katram privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras ceļam, uz kura tiek iekrautas vai izkrautas sprāgstvielu kravas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāju, izstrādā darba kārtības noteikumus par šādu vagonu padošanas, novākšanas un manevru darbu veikšanas kārtību. Minētajos darba kārtības noteikumos norāda sprāgstvielu vagonu padošanas un novākšanas maršrutus, manevru sastāvu kustības ātrumu, pārbrauktuvju šķērsošanas kārtību un citus nepieciešamos drošības pasākumus.

578. Vagonus ar sprāgstvielu kravām izvieto kravas vilcienos pa vienam vai grupās un piesedz no pārējiem vagoniem ar piesegvagoniem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām normām (15.pielikums). Šādu vilcienu svars un garums atbilst vilcienu kustības grafikā norādītajām prasībām, bez tam vilciena garums nedrīkst pārsniegt to staciju pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu garumu, caur kurām brauc šis vilciens.

579. Vagonus ar sprāgstvielām aizliegts izvietot šādos kravas vilcienos:

579.1. garsastāva vilcienos;

579.2. ja vilciena sastāvā ir virsgabarīta kravas ar trešo augšējo virsgabarīta pakāpi, ar trešo un lielāku apakšējo virsgabarīta pakāpi vai ar ceturto un lielāku sānu virsgabarīta pakāpi;

579.3. vagonus ar kravām, kuru nosacītie numuri norādīti šo noteikumu 566.punktā, – vilcienos, kuru sastāvā ir 2., 3., 4. vai 5.klases vai 6.1.apakšklases bīstamās kravas.

580. Ja atsevišķas sprāgstvielu kravas pārvadā tikai vagonos ar izslēgtām automātiskajām bremzēm, šādus vagonus vilcienā izvieto grupās, kurās ir ne vairāk par astoņām asīm. Vilciena sastāvā var būt ne vairāk par četrām vagonu grupām ar izslēgtām automātiskajām bremzēm, turklāt sastāvā jānodrošina nepieciešamais bremžu spiedspēks. Ja tādas kravas pārvadā speciālos transportos (vagonu grupās), kurus apsargā sardze, ievēro tos pašus vilcienu formēšanas noteikumus. Turklāt starp grupām drīkst ievietot tikai vienu vagonu, kas nepieder transportam.

581. Starp šķirošanas stacijām un iecirkņu stacijām vagonus ar sprāgstvielām nosūta ar visiem kravas vilcieniem saskaņā ar formēšanas plānu. No starpstacijām un atpakaļ šādus vagonus nogādā ar savācējvilcieniem vai izvedvilcieniem, kā arī dispečerlokomotīvēm, bet starp mezglu un priekšmezglu stacijām – ar pārdeves vilcieniem vai izvedvilcieniem. Sprāgstvielu pārvadāšana atļauta savācējvilcienos, kurus apkalpo vilcienu sastādītāju vai konduktoru brigāde. Nedrīkst ievietot vagonus ar sprāgstvielām vilcienos uz tuvāko izformēšanas staciju, ja formēšanas plānā šo vagonu nosūtīšanai paredzēti vilcieni uz tālāku izformēšanas staciju.

582. Ja vagonus ar sprāgstvielām pavada dzelzceļa apsardzes darbinieki, ne tālāk par pieciem vagoniem no šīs kravas sastāvā ievieto vagonu ar bremzes laukumu vai tukšu segtu vagonu. Ja vagonu grupa, kuru apsargā dzelzceļa apsardze, izvietota vilciena sākumdaļā ne tālāk par pieciem vagoniem no priekšējā vilces līdzekļa un nav vagona ar bremzes laukumu, apsardzes darbiniekiem atļauts braukt vilciena vilces līdzekļa aizmugurējā kabīnē. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paskaidro šiem darbiniekiem braukšanas kārtību vilces līdzekļa kabīnē.

583. Ja vagonus ar sprāgstvielām pavada speciālisti vai kravas nosūtītāja (saņēmēja) apsardze, apsargājamos vagonus vilcienā ievieto vienā grupā. Ja vilcienā šo vagonu grupu ievieto ar piesegvagoniem, kuros nav bīstamo kravu un kuri neattiecas uz šo vagonu grupu, piesegvagonu skaits līdz vagonam ar apsardzi nedrīkst pārsniegt minimālo normu.

584. Par piesegvagoniem izmanto vagonus, kuros nav bīstamu un degošu (viegli uzliesmojošu) kravu, kā arī tukšus vagonus vai tukšas cisternas. Tukšos vagonus attīra no kravu atliekām, to durvis un lūkas aizver. Nav atļauts par piesegvagonu izmantot speciālās cisternas, kā arī specializētās cisternas bīstamu kravu pārvadāšanai. Vagonam ar bīstamu kravu (izņemot pirmo vagonu) par piesegvagonu var izmantot tukšas un krautas platformas saskaņā ar šo noteikumu 15.pielikumu, kā arī transportierus.

585. Vagonus ar cilvēkiem, tai skaitā vagonus ar pavadoņiem, speciāli norīkotiem darbiniekiem kravu pārvadāšanai, sardzi, apsardzes vienībām, kā arī vagonus ar dzīvniekiem var novietot sastāvā kā pirms, tā arī aiz vagoniem ar sprāgstvielām, bet vienmēr pirms vagoniem ar stipri iedarbīgām indīgām vielām un ierīcēm, kas uzpildītas ar šādām vielām. Vagonus ar viegli uzliesmojošām kravām formēšanas stacijās novieto aiz vagoniem ar sprāgstvielām (skaitot no vilciena sākuma). Starp vagoniem ar sprāgstvielām un pavadoņu vagoniem, kuri ietilpst speciālas sekcijas (shēmas) sastāvā, piesegvagoni nav vajadzīgi.

586. Ja vilciena sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām, vilcienu dispečers un staciju dežuranti pastāvīgi kontrolē šī vilciena kustību un veic pasākumus, kuri nodrošina vilciena savlaicīgu un drošu kustību.

587. Ja nosūtāmā vilciena sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām, formēšanas stacijas dežurants laikus par to ziņo vilcienu dispečeram.

588. Pirms nosūtīt no formēšanas stacijas vilcienu, kura sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām, vilcienu dispečers ar reģistrējamu rīkojumu par to ziņo stacijām un blakus iecirkņa vilcienu dispečeram.

589. Ja vilciena sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām, vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas dokumentos (piemēram, vilcienu kustības žurnālos, kustības grafikā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniegtajās atļaujās, natūrlapās) vilciena numurs tiek papildināts ar burtiem “BM”. Stacijas dežurants, ziņojot blakusstacijai un vilcienu dispečeram par šādu vilcienu, vilciena numuru papildina ar vārdiem “ar sprāgstvielu kravām”.

590. Vilciena vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) līdz vilciena nosūtīšanai no stacijas pēc natūrlapas datiem pārliecinās, vai sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām un kā tie izvietoti. Ja vilcienu apkalpo vilciena konduktors, viņš pēc natūrlapas datiem ziņo vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) par sprāgstvielu kravām sastāvā.

591. Vilcienus, kuru sastāvā ir vagoni ar sprāgstvielām, pieņem uz stacijas tehniskās rīcības aktā norādītajiem ceļiem.

592. Atstāt starpstacijās vilcienus, kuros ir vagoni ar sprāgstvielām, bez vilces līdzekļa nav atļauts, izņemot gadījumus, kad šādus vilcienus bez vilces līdzekļa atstāj starpstacijās ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rakstisku atļauju. Atļaujā norāda nepieciešamos pasākumus, lai uz laiku atstātais vilciens ar sprāgstvielām tiktu ātrāk nosūtīts uz galastaciju.

593. Ja vagoniem ar sprāgstvielām, kurus pavada apsardze, kā arī vagoniem, kuri ietilpst speciāla ritošā sastāva sekciju sastāvā, ceļā konstatēti tehniski bojājumi vai komercbojājumi, tos novērš (atkarībā no bojājumu rakstura un darba apstākļiem), vagonus neatkabinot no sastāva vai atkabinot un padodot uz specializētiem remontceļiem. Atsevišķus vagonus ar sprāgstvielām tehnisko bojājumu un komercbojājumu dēļ var atkabināt stacijās no apsargājamām vagonu grupām tikai tad, ja ir nodrošināta atkabināto vagonu apsardzība. Ja to nevar nodrošināt, jāatkabina visa vagonu grupa, kuru apsargā dzelzceļa apsardzes darbinieki. Ja vagonu grupu ar sprāgstvielām pavada kravas nosūtītāja (saņēmēja) speciālisti vai apsardze, atsevišķus vagonus (vagonu grupas) no sastāva atkabināt aizliegts. Lai izlabotu bojājumus vai pārkrautu kravu darbderīgos vagonos, aiztur visu vagonu grupu (speciālā ritošā sastāva sekciju). Ja atsevišķam vagonam (vagoniem) ir nepieciešams atkabes remonts, vagonu (vagonus) var atkabināt no vagonu grupas un padot uz remontceļiem, iepriekš saskaņojot ar kravas pavadītāju – speciālistu vai sardzes priekšnieku – un atkabināšanu veicot viņa uzraudzībā.

594. Ja vilcienam ar sprāgstvielu kravām draud negadījums (piemēram, bukšu karšana, ass lūzums, ritošā sastāva nobraukšana no sliedēm, kravas aizdegšanās), vilces līdzekļu un konduktoru brigāžu darbinieki, kā arī personas, kuras apsargā un pavada kravu, staciju dežuranti un citi darbinieki, kuri saistīti ar vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu, garāmlaišanu un apkalpošanu, veic visus pasākumus, lai apturētu vilcienu un novērstu negadījumu. Vilciena kustība, ja sastāvā ir vagoni ar riteņpāru bojājumiem vai silstošām buksēm, aizliegta.

595. Šo noteikumu 594.punktā minētajos gadījumos, ja tie notikuši posmā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai vilciena konduktors (ja tas pavada vilcienu) nekavējoties ziņo par notikumu vilcienu dispečeram vai tuvākās stacijas dežurantam, lai veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja notikusi avārija (piemēram, ritošā sastāva nobraukšana no sliedēm) vai ugunsgrēks, ziņo par negadījuma apstākļiem, par vagonu izvietojumu, kuros ir sprāgstvielas, paziņo avārijas kartīšu numurus vai to avārijas kartīšu saturu, kuras pievienotas kravas pavadzīmēm. Elektrificētajos iecirkņos ziņo arī par kontakttīkla sprieguma atslēgšanas nepieciešamību. Klātesošie darbinieki veic visus iespējamos pasākumus, lai likvidētu avārijas apstākļus un to sekas, ņemot vērā šo noteikumu 601.punktā minētos darba kārtības noteikumus un avārijas kartīšu prasības, speciālistu norādījumus, kuri pavada bīstamās kravas ar sprāgstvielām, un vilcienu dispečera rīkojumus. Stacijas dežurants, saņēmis vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) ziņojumu par avāriju, nekavējoties nodod vilcienu dispečeram konkrētas ziņas par notikumu un rīkojas atbilstoši viņa norādījumiem.

596. Ja braucoša vilciena sastāvā, kurā ir vagoni ar sprāgstvielām, sāk degt krava vai ritošais sastāvs, vilcienu nekavējoties aptur. Vilciena apstāšanās vietu izvēlas tā, lai iespējamās negadījuma sekas, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, izraisīt vides piesārņošanu, inženierbūvju, dzīvojamo un stacijas ēku, noliktavu, ritošā sastāva un citu objektu bojājumus, būtu minimālas.

597. Pēc vilcienu apstāšanās vilces līdzekļa brigādes darbinieki kopā ar personām, kuras pavada vai apsargā sprāgstvielu kravas, nekavējoties atkabina degošos vagonus un tos atvelk no cita ritošā sastāva vismaz 300 m attālumā. Pirms tam atlikušo sastāva daļu nostiprina šo noteikumu 14.pielikumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā kravas īpašības, darbinieki līdz ugunsdzēsības palīdzības sniegšanai veic visus pasākumus, lai likvidētu ugunsgrēku atbilstoši prasībām, kuras paredzētas avārijas kartītēs.

598. Ja avārijas situācija ar sprāgstvielu kravu rodas stacijā, stacijas dežurants par to ziņo vilcienu dispečeram un stacijas priekšniekam, kā arī nosaka vilcienu turpmākās garāmlaišanas un manevru darbu izpildes iespējas un nosacījumus. Ja nepieciešams, stacijas dežurants veic pasākumus, lai pārtrauktu vilcienu kustību un manevrus.

599. Ja ugunsgrēks izcēlies vagonā, kurā nav sprāgstvielu, vai blakus izvietotajā ēkā, būvē vai iekārtā, vagonus ar sprāgstvielām atvelk (attālina) no ugunsgrēka zonas un novieto drošā attālumā, bet ne tuvāk par 100 m.

600. Par visiem negadījumiem, kas attiecas uz vilcieniem un vagoniem, kuros pārvadā sprāgstvielas, vilcienu dispečers ziņo vilcienu kustības organizācijas daļas dežurantam un kopīgi nekavējoties veic pasākumus, lai ātrāk likvidētu avārijas sekas. Vilcienu kustības organizācijas daļas vilcienu dispečers ziņo par negadījumu ekspluatācijas iecirkņa vadītājam, vilcienu kustības organizācijas daļas vecākajam dispečeram (daļas vadītājam) un vilcienu kustības vadības centra vilcienu kustības organizācijas dispečeram.

601. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā darba kārtības noteikumus:

601.1. par dzelzceļa darbinieku rīcību avāriju situācijās, kuras izraisījusi bīstamo kravu pārvadāšana;

601.2. par vilcienu avāriju seku likvidēšanas darbu organizēšanu.

602. Sprāgstvielu kravu un citu bīstamu kravu pārvadāšanu veic saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.226 “Noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu”.

603. Uz sliežu ceļiem atļauts ekspluatēt nenoceļamā tipa sliežu motortransportu (piemēram, drezīnas, drezīnu tipa automotrises, motorvilcējus, pašgājējas ceļa mašīnas), kura konstrukcija atbilst normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātam projektam. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido noceļamā sliežu motortransporta kustības organizēšanas sistēmu.

604. Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai pārvadātājam piederošais nenoceļamā tipa sliežu motortransports drīkst izbraukt uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sliežu ceļiem tikai tad, ja no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja saņemta rakstiska atļauja, kurā norādīts motortransporta kustības rajons un atļaujas derīguma termiņš.

605. Nenoceļamā tipa sliežu motortransportu ar vilcienu dispečera atļauju stacijas dežurants nosūta posmā kā vilcienu. Nosūtot to no sākumstacijas, stacijas dežurants pārbauda, vai vadītājam (mašīnistam) ir:

605.1. vadīšanas tiesību apliecība par tiesībām vadīt vilces līdzekli;

605.2. apliecība par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu un darba kārtības noteikumu apguvi;

605.3. vadītāja (mašīnista) formulārs;

605.4. attiecīgi noformēta maršruta lapa;

605.5. sliežu motortransporta vienības un piekabes (ja tāda ir) gada kontroltehniskās apskates akts.

606. Izbraucot no pieraksta stacijas, darbinieks (vai viņu aizvietojošā persona), kas atbild par sliežu motortransporta vienības ekspluatāciju un tehnisko apkopi, maršruta lapā ar parakstu apliecina sliežu motortransporta vienības un piekabes (ja tāda ir) darbderīgumu. Izbraucot no citām sākumstacijām, sliežu motortransporta vienības un piekabes darbderīgumu maršruta lapā ar parakstu apliecina sliežu motortransporta vienības vadītājs (mašīnists).

607. Aizliegts nosūtīt posmā pasažieru vilcienu iepakaļ sliežu motortransporta vienībai, kamēr tā nav pienākusi blakusstacijā.

608. Ja pirms kravas vilciena brauc sliežu motortransporta vienība, stacijas dežurants vai vilcienu dispečers par to brīdina šī vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu). Ja kravas vilciena vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) nav iespējams brīdināt par sliežu motortransporta vienības atrašanos posmā, kravas vilcienu aizliegts nosūtīt tai iepakaļ, kamēr sliežu motortransporta vienība nav pienākusi nākamajā stacijā.

609. Ja sliežu motortransporta vienība atrodas uz stacijas pieņemšanas vai nosūtīšanas ceļa, stacijas dežurants liek vadības ierīcē uz attiecīgā ceļa trafareta plāksnīti ar uzrakstu “Drezīna”, pārmijas pārliek stāvoklī, kas novērš iespēju iebraukt šajā ceļā, un uz šo pārmiju vadības pogām (kloķiem) uzliek sarkanas krāsas vāciņus, kā arī rūpīgi kontrolē šī ceļa aizņemtību.

610. Laižot sliežu motortransporta vienību stacijai garām bez apstāšanās, stacijas dežurants uz vadības ierīces pārliek pārmiju pogas (kloķus) atbilstoši maršrutam un uz tiem uzliek sarkanas krāsas vāciņus. Ja sliežu motortransporta vienība brauc pa vienceļa posmu vai pa divceļu divpusējas kustības posma ceļu, sarkanās krāsas vāciņus uzliek arī uz virzienu maiņas pogām (kloķiem).

611. Sliežu motortransporta vienību caurlaižot, aizliegts iepriekš gatavot maršrutus, kuros vilcienu kustības un manevru darbu drošības apsvērumu dēļ nevar vienlaikus atrasties ritošais sastāvs.

612. Dzelzceļa motortransporta ekspluatācijas nosacījumus izstrādā atbilstoši izgatavotājrūpnīcas prasībām, motortransporta veidam, stāvoklim un darba apstākļiem. Saņemot jauna tipa sliežu motortransporta vienību, izstrādā šīs vienības ekspluatācijas darba kārtības noteikumus. Pirms uzsāk šo vienību ekspluatāciju, attiecīgos darbiniekus iepazīstina ar sliežu motortransporta vienības ekspluatācijas darba kārtības noteikumiem.

613. Sliežu motortransportam piekabināmā ritošā sastāva vai speciālo piekabju vienību skaitu nosaka saskaņā ar tehniskās pases datiem, bremzēšanas līdzekļiem un pieļaujamo ātrumu vadošajā kritumā.

614. Sliežu motortransporta vienības, kas nav aprīkotas ar automātiskajām bremzēm, drīkst braukt sakabē tikai īpašos gadījumos un ne vairāk par divām vienībām. Šādos gadījumos uz katras piekabes atrodas vadītājs (mašīnists).

615. Sliežu motortransporta vienības, kurām nav automātisko bremžu, braucot ar piekabēm, aprīko ar ierīcēm, kas nepieļauj pašatkabināšanos.

616. Sliežu motortransporta vienības drīkst braukt ar vagoniem vai piekabēm pa priekšu Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumos noteiktajā kārtībā, nepārsniedzot dzelzceļa infrastruktūrai noteikto ātrumu.

617. Sliežu motortransporta vienības (atkarībā no to veida un tipa) drīkst transportēt:

617.1. ar atsevišķu vilces līdzekli vai vilciena sastāvā, ievērojot sagatavošanas tehniskos noteikumus atbilstoši transportēšanai, kā arī sliežu motortransporta vienības pavadības kārtību;

617.2. uzkrautas uz platformas kravas vilciena sastāvā, ievērojot sagatavošanas tehniskos noteikumus atbilstoši transportēšanai, kā arī iekraušanas un nostiprināšanas noteikumus.

618. Aizliegts nolaist sliežu motortransporta vienību no šķirošanas uzkalna.

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids