2.pants. Dienests Iestādē un Iekšlietu ministrijas sistēmas jēdziens

(1) Dienests Iestādē ir valsts dienesta veids, kuru pilda Iestādes amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe (turpmāk — amatpersona).

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes — Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests —, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 28.05.2015. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka amatpersonu dienesta gaitu.

(2) Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

(4) Amatpersonas amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(5) (Izslēgta ar 04.10.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 11.03.2010., 08.09.2011., 15.11.2012., 06.03.2014. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

6.pants. Amatpersonas vispārīgie pienākumi

Amatpersonas vispārīgie pienākumi ir:

1) ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) godprātīgi pildīt doto amatpersonas zvērestu;

3) apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus (pavēles);

4) ievērot amatpersonām noteiktos ētikas principus;

5) veicot dienesta pienākumus citā valstī, cienīt un ievērot attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas;

6) regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (amata) pienākumu pildīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

7.pants. Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3) kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

3¹) kurām ir nevainojama reputācija;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem, vai personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kura atvaļināta no dienesta saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmās daļas 6. vai 8.punktu neatkarīgi no izdienas.

(2¹) Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 4. punktā noteiktais ierobežojums, ja pēc personas atvaļināšanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.

(3) Personai, kura vēlas iestāties dienestā, ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

2) uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus un valsts valodas prasmes apliecību, ja izglītība nav iegūta valsts valodā;

3) iesniegt Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai (turpmāk — Medicīniskās ekspertīzes komisija) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par pārciestajām slimībām, izziņu no narkologa ar datiem par alkohola kaitējoši pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez medicīniskām indikācijām, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem un uzrādīt potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 08.09.2011., 06.03.2014. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

10.pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot dienestā un ieceļot amatā

(1) Pieņemot dienestā un ieceļot amatā, amatpersonai nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona atbilst tai uzticēto pienākumu veikšanai.

(2) Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

(3) Pārbaudes termiņā amatpersona, kura pieņēmusi amatpersonu dienestā un iecēlusi amatā, var atbrīvot amatpersonu no amata un atvaļināt no dienesta, nenorādot iemeslu un rakstveidā par to brīdinot vismaz trīs darbadienas iepriekš.

11.pants. Amatpersonas zvērests

(1) Amatpersona, stājoties dienestā (izņemot dienestu Valsts robežsardzē vai Valsts robežsardzes koledžā), dod zvērestu:

"Es, (vārds, uzvārds), stājoties dienestā, zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm."

(1¹) Amatpersona, stājoties dienestā Valsts robežsardzē vai Valsts robežsardzes koledžā, dod Valsts robežsardzes likumā noteikto robežsarga zvērestu.

(2) Amatpersonas zvērestu pieņem attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.)

12.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

4¹) sakarā ar to, ka amatpersona nav atkārtoti ievēlēta akadēmiskā personāla amatā;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;

6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;

7) sakarā ar to, ka beidzies termiņš, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā;

8) zūdot dienesta interesēm, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;

9) piemērojot disciplinārsodu — pazemināšana amatā;

10) (izslēgts ar 06.03.2014. likumu).

(1¹) Amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai.

(1²) Iestādes vadītājs valsts un dienesta interesēs, saskaņojot ar attiecīgo nozares ministru, uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem amatpersonu var iecelt darbinieka vai valsts civildienesta ierēdņa amatā. Šajā laikā amatpersonai piemēro dienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, ņemot vērā iepriekšējo amatu, un mēnešalgu nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā, kā arī 1.¹ un 1.² daļā minētajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.

(3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā — iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.

(4) Pārceļot amatpersonu no koledžas vai uz koledžu, lēmumu par amatpersonas pārcelšanu pieņem tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(5) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī tās Iestādes vadītāja viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēnešalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu. Amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu.

(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un saglabā tai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(7¹) Amatpersonai, kura ir iecelta darbinieka vai valsts civildienesta ierēdņa amatā saskaņā ar šā panta 1.² daļu, saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(8) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1.punktā un 1.¹ daļā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēnešalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēnešalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura tā tika pārcelta.

(9) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēnešalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēnešalgas apmēru atbilstoši amatam, uz kuru tā tika pārcelta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 08.09.2011., 06.03.2014. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

12.¹ pants. Amatpersonas norīkošana uz citu struktūrvienību

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu uz laiku līdz vienam mēnesim var norīkot pildīt dienesta pienākumus citā struktūrvienībā vienas reģionālās (teritoriālās) struktūrvienības ietvaros, sedzot ar norīkošanu saistītos ceļa izdevumus un nodrošinot ar naktsmītni. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā vai komandējumu.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

13.pants. Atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu

(1) Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr tā iecelta amatā starptautiskā institūcijā, kas darbojas iekšlietu un tieslietu jomā. Šajā laikā amatpersonai nesaglabā atlīdzību.

(2) Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr tā uz darba līguma pamata pieņemta darbā Iekšlietu ministrijas padotībā esošā iestādē, kas darbojas sporta jomā, un pilda profesionāla sportista amata pienākumus. Šajā laikā amatpersonai nesaglabā atlīdzību, izņemot apmaksātu veselības aprūpi, kas noteikta amatpersonām.

(16.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2014.)

(Nodaļas nosaukums 01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

18.pants. Amatpersonas komandējumi

(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus. Komandējums šā likuma izpratnē ir nosūtīšana pildīt dienesta pienākumus vai papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju ārpus Latvijas Republikas un — ja dienesta pienākumu izpilde vai zināšanu papildināšana un kvalifikācijas paaugstināšana pārsniedz diennakts periodu — Latvijas Republikā.

(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas darba samaksa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 11.03.2010. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

19.pants. Amatpersonu speciālās dienesta pakāpes

Amatpersonām piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindnieks;

2) kaprālis;

3) seržants;

4) virsseržants;

5) virsniekvietnieks;

6) leitnants;

7) virsleitnants;

8) kapteinis;

9) majors;

10) pulkvežleitnants;

11) pulkvedis;

12) ģenerālis.

19.¹ pants. Instruktori un virsnieki

Amatpersonas atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm ir:

1) instruktori — amatpersonas, kurām piešķirta ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālā dienesta pakāpe;

2) jaunākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālā dienesta pakāpe;

3) vecākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālā dienesta pakāpe;

4) augstākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.

(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2008.)

21.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā

Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir šādu speciālo dienesta pakāpi:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — ierindnieks;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — leitnants.

25.pants. Apbalvojuma piešķiršanas kārtība

(1) Apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izdodot rakstveida rīkojumu (pavēli).

(2) Šā likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktā minēto apbalvojumu piešķir, pievienojot to ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam vai pēc amatpersonas vēlēšanās citā laikā kārtējā vai nākamajā kalendāra gadā, kad dienesta apstākļi to ļauj.

(3) Šā likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktā minēto apbalvojumu piešķir, ja amatpersonai ir atbilstoša izglītība un tā attiecīgajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi vismaz pusi no kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai noteiktā laika.

(4) Šā likuma 24.panta pirmās daļas 6.punktā minēto apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs.

(5) Par piešķirto apbalvojumu amatpersonai paziņo personīgi, ja iespējams, — publiski un svinīgos apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2008.)

(Nodaļa 04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2008.)

26.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Dienesta pienākumu izpildes laiks šā likuma izpratnē ir laikposms, kura ietvaros amatpersona pilda dienesta pienākumus vai atrodas Iestādes rīcībā tās noteiktajā dienesta pienākumu izpildes vietā.

(2) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku organizē Iestādes vadītājs.

(3) Dienesta pienākumu izpildes laika sākumu un beigas nosaka dienesta pienākumu izpildes noteikumos vai ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli).

(4) Ņemot vērā dienesta pienākumu raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

27.pants. Normālais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Amatpersonas normālais dienesta pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās — septiņas stundas, bet nedēļā — 40 stundas.

(2) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu dienesta pienākumu izpildē nenodarbina likumā noteiktajās svētku dienās.

28.pants. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku.

(2) Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā.

(3) Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

31.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaite

(1) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

(2) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku uzskaita, aizpildot dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulas.

(3) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas dienesta pienākumu izpildes laiku stundās, tajā skaitā šā likuma 29.pantā minēto laiku, un dienesta pienākumu izpildi nakts laikā.

(4) Par dienesta pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus.

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

34.pants. Papildatvaļinājums

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

35.pants. Mācību atvaļinājums

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

36.pants. Atvaļinājums bez dienesta atalgojuma un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

41.pants. Amatpersonas pensija

Amatpersonai ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

43.¹ pants. Citas sociālās garantijas

Amatpersonai, kura dienesta interesēs (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu) tiek pārcelta uz citu administratīvo teritoriju un maina dzīvesvietu, ir tiesības ārpus kārtas iekārtot savu bērnu pirmsskolas izglītības iestādē.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2008.)

44.¹ pants. Atvaļinātās amatpersonas tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu

(1) Atvaļinātajai amatpersonai — virsniekam (izņemot atvaļināto amatpersonu, kas atvaļināta no dienesta šā likuma 47.panta pirmās daļas 2., 4., 5. un 7.punktā un otrās daļas 3.punktā minētajos gadījumos) ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu atbilstoši atvaļinātās amatpersonas speciālajai dienesta pakāpei valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, Iestādes vai tās struktūrvienības pasākumā, kā arī citā pasākumā Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kuru atbalsta Iestāde un kurā piedalās attiecīgās Iestādes amatpersonas.

(2) (Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)

(3) Valkājot svētku (parādes) formas tērpu, atvaļinātā amatpersona ievēro svētku (parādes) formas tērpa valkāšanas nosacījumus, vispārējās pieklājības normas un ētikas principus, kā arī neveic darbības, kas diskreditē Iestādi.

(4) Ja atvaļinātā amatpersona, valkājot svētku (parādes) formas tērpu, neievēro svētku (parādes) formas tērpa valkāšanas nosacījumus, vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus vai ar savu darbību diskreditē Iestādi, attiecīgais ministrs vai Iestādes vadītājs tai var atņemt tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu.

(08.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)

46.pants. Amatpersonas dienesta laiks

(1) Amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, Iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes vadītājam un akadēmiskajam personālam — ne ilgāk kā līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai. Iestādes vadītājam dienesta laiku var pagarināt attiecīgais ministrs. Koledžas vadītājam dienesta laiku var pagarināt tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2008.)

47.pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta

(1) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

1) pēc pašas vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

4) sakarā ar neatbilstību dienestam;

5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā Iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;

5¹) ja amatpersona nav atkārtoti ievēlēta akadēmiskā personāla amatā, nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā Iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;

6) sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

7) piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta;

8) sakarā ar iecelšanu, apstiprināšanu vai ievēlēšanu citā amatā, ja amatu savienošana nav atļauta;

9) sasniedzot šā likuma 46.pantā noteikto vecumu;

10) sakarā ar amatpersonas nāvi.

(2) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta:

1) tai sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;

2) sakarā ar to, ka tā pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus;

3) sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē (saskaņojot ar tās Iestādes vadītāju, no kuras amatpersona tika pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi);

4) ja tā šā likuma 14.panta 5.¹ daļā minētajā atstādināšanas laikā bez attaisnojoša iemesla nav veikusi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minēto veselības stāvokļa pārbaudi.

(3) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstveidā brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

(4) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir tai amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 7.punktā un otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu, kā arī gadījumu, kad amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes likvidāciju, un gadījumu, kad amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar amatpersonas neatbilstību šā likuma 4. panta 4., 4.¹ un 4.² punktā noteiktajām obligātajām prasībām), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

(5¹) Amatpersonu sakarā ar amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu atļauts atvaļināt no dienesta šādos gadījumos:

1) attiecīgajā Iestādē nav cita amata, kuru amatpersonai piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;

2) attiecīgajā Iestādē ir cits amats, kuru amatpersonai piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt piedāvāto amatu attiecīgajā Iestādē.

(6) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, amatpersonu par to rakstveidā brīdina 30 dienas iepriekš.

(7) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju, kā arī samaksu par dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ja amatpersonai nav bijis piešķirts atpūtas laiks, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu izpildei virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

(7¹) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas darba samaksas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.

(8) (Izslēgta ar 04.12.2008. likumu)

(9) Lēmuma par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 11.03.2010., 08.09.2011., 06.03.2014. un 04.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 30.03.2021.)

48.pants. Amatpersonai pienākošos naudas summu izmaksa

(1) Atvaļinot amatpersonu no dienesta, darba samaksa un ar atvaļināšanu no dienesta saistītās izmaksas aprēķināmas atvaļināšanas dienā un triju darba dienu laikā pārskaitāmas uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

(2) Ja, atvaļinot amatpersonu no dienesta, radies strīds par amatpersonai pienākošos naudas summu apmēru, Iestādei šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir pienākums izmaksāt to naudas summu, kura netiek apstrīdēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

49.pants. Izziņa par dienestu

(1) Iestādei ir pienākums pēc atvaļinātās amatpersonas pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma tās funkciju veikšanai izsniegt rakstveida izziņu par atvaļinātās amatpersonas dienesta ilgumu, veiktajiem amata pienākumiem, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.

(2) Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras Iestāde var pamatot ar tās lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.

50.pants. Lietu nodošana

Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta vai tiek pārcelta citā amatā, nodod Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas norīkotai amatpersonai dienesta apliecību, ar amata izpildi sais­tītos dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, un veic norēķinus ar Iestādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2008.)

(Nodaļa 16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)

51. pants. Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju izgatavošanas prettiesiska pasūtīšana, izgatavošana, iegāde un realizācija

Par amatpersonas formas tērpa vai atšķirības zīmju izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu vai prettiesisku izgatavošanu, iegādi vai realizāciju piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)

52. pants. Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju prettiesiska valkāšana

Par amatpersonas formas tērpa vai atšķirības zīmju prettiesisku valkāšanu piemēro naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām.

(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)

53. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 51. un 52. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai attiecīgā Iestāde amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprites jomā — Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai Ieslodzījuma vietu pārvalde. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts policija.

(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022. Attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesībām veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kas paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

1. Personas, kurām piešķirta speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijā, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.

2. Šā likuma 4.panta 1.punktā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim un ieņem amatus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

3. Persona, kura pieņemta darbā Iestādē stažiera statusā, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Ja personu pēc stažēšanās termiņa beigām pieņem dienestā, tai nenosaka pārbaudes laiku.

4. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Valsts robežsardzē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienu.

6. (Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

7. (Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

8. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī persona, kurai nav amata prasībām atbilstošas augstākās izglītības.

9. Līdz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Valsts robežsardzes koledžas nodošanai attiecīgi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes padotībā šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā, 14.panta sestajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 33.panta septītajā daļā un 46.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas attiecībā uz koledžām veic iekšlietu ministrs.

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumi Nr.567 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu".

10.¹ Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (dienesta atalgojumu, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2009.)

10.² 2009. un 2010.gadā amatpersonai atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas uz laiku līdz 30 kalendāra dienām gadā var piešķirt arī pēc iestādes vadītāja iniciatīvas.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

11. Amatpersona, kura dienesta interesēs pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes) uz nenoteiktu laiku un kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirta kompensācija par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, minēto kompensāciju turpina saņemt līdz 2011.gada 1.janvārim.

(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2008.)

12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.803 “Noteikumi par virsstundu darba apmaksas kārtību un apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi”;

2) Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”;

3) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 “Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

4) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.904 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”.

(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2008.)

13. Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas vai amata aprakstā noteikto izglītību, un kurai līdz 2009.gada 1.jūlijam piešķirta kompensācija, kas sedz pusi no mācību gada maksas, turpina saņemt minēto kompensāciju līdz mācību pabeigšanai šajā izglītības iestādē. Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, atmaksā minēto kompensāciju līgumā par mācību maksas kompensēšanu noteiktajā kārtībā.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.04.2009.)

14. Ja no dienesta atvaļina amatpersonu, kura nav izmantojusi 40 kalendāra dienu atvaļinājumu, kas bija noteikts šā likuma 33.panta trešajā daļā līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai, neizmantotā atvaļinājuma dienu skaitu aprēķina proporcionāli attiecīgajā laikposmā likumā noteiktajam atvaļinājuma ilgumam.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.04.2009.)

15. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

16. Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājam, kas iecelts amatā līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi, kuri paredz, ka minēto iestāžu vadītāji amatā ieceļami uz pieciem gadiem, šā likuma 9.panta otrajā daļā minēto amatā iecelšanas piecu gadu termiņu sāk skaitīt no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.09.2011.)

17. Ja šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, amatpersonai izmaksā neizmaksāto uzturdevas kompensāciju par atstādināšanas laikposmu līdz 2012.gada 31.decembrim.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

18. Līdz 2019.gada 31.decembrim dienestā Iekšējās drošības birojā, ja nepieciešams, var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kurai ir vismaz divu gadu stāžs amatā, kura pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumu veikšana, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana vai šo darbību vadība un uzraudzība (turpmāk — pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā). Nepārsniedzot attiecīgajam amatam atbilstošo augstāko speciālo dienesta pakāpi, dienestā pieņemtajai amatpersonai piešķir speciālo dienesta pakāpi:

1) virsleitnants — ja personai ir vismaz divu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

2) kapteinis — ja personai ir vismaz piecu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

3) majors — ja personai ir vismaz deviņu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

4) pulkvežleitnants — ja personai ir vismaz 14 gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.

(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2015.)

19. Dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtai bijušajai Iestādes amatpersonai saskaņā ar šā likuma 23.panta otro daļu atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, ja tā ir augstāka par šo pārejas noteikumu 18.punktā noteikto speciālo dienesta pakāpi.

(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2015.)

20. Personām, kuras dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtas saskaņā ar šo pārejas noteikumu 18.punktu, izdienā ieskaita iepriekšējo pieredzi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.

(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2015.)

21. Šā likuma 53. pants attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesībām veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kas paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Līdz tam administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 51. un 52. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.

(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)