1.pants. Kriminālprocesa likuma mērķis

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3.pants. Kriminālprocesa likuma spēks telpā

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem veic tam pilnvarotas personas.

5.pants. Likuma piemērošana starp­tautiskajā sadarbībā

Starptautiskajā sadarbībā var piemērot ārvalsts motivētajā lūgumā norādīto ārvalsts tiesību normu, papildus nepārbaudot tās spēkā esamību.

6.pants. Kriminālprocesa obligātums

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

9.pants. Kriminālprocesuālais pienākums

(1) Uzsāktā kriminālprocesā ikvienas personas pienākums ir izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību.

(2) Procesuālās prasības tiesiskuma un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā, taču tā neatbrīvo no šīs prasības izpildes pienākuma.

(3) Tiesības uz izņēmumu no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pildīšanas ir tikai tām personām, kurām noteikta kriminālprocesuālā imunitāte.

16.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi

(1) Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2) Personai, kura īsteno aizstāvību, cietušajam, cietušā pārstāvim, kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam un amatpersonai, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav sevi atstatījušas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

18.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība

Kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pilnvaras (tiesības un pienākumi), kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

24.pants. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā

(1) Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzītājs veic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai, kā arī personas tuvinieku aizsardzībai.

(2) Procesa virzītājs, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, atkarībā no konkrētiem apstākļiem lemj par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) uzsākt citu kriminālprocesu apdraudējuma izmeklēšanai;

2) izvēlēties atbilstošu drošības līdzekli personai, kuras interesēs noticis apdraudējums;

3) ierosināt speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu personai, kura ir apdraudēta;

4) uzdot tiesībaizsardzības institūcijām veikt personas vai tās mantas aizsardzību, kā arī personas tuvinieku aizsardzību.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs atsakās no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir apdraudējuma iemesls.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbības (turpmāk — procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) ekspertīžu iestādes ekspertam;

6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;

8¹) virsprokuroram;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam.

(3) Noraidījumu, sūdzību un procesa organizatorisku jautājumu izlemšanā pilnvaras ir tiesnesim, prokuroram, kā arī tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem.

(4) Eiropas Savienības institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības tiesību normās noteiktajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 21.10.2010. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)

26.¹ pants. Eiropas Prokuratūras pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Eiropas galvenajam prokuroram, Eiropas Prokuratūras Pastāvīgajai palātai, Eiropas prokuroram, Eiropas deleģētajam prokuroram ir pilnvaras veikt kriminālprocesu saskaņā ar Padomes 2017. gada 12. oktobra regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (turpmāk — regula Nr.  2017/1939) un šo likumu.

(2) Kriminālprocesos, kuros Eiropas Prokuratūra īsteno savu kompetenci, Eiropas prokurors pilda amatā augstāka prokurora un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora funkcijas līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, ciktāl tas nav pretrunā ar regulu Nr.  2017/1939 un šo likumu.

(07.01.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

27.pants. Procesa virzītājs

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;

5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā — izmeklētājs vai izņēmuma gadījumā prokurors;

2) kriminālvajāšanā — prokurors;

3) sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei — tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā — tiesas sastāvs;

5) pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās — tiesnesis.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

28.pants. Izmeklētājs

Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.

29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;

2¹) (punkts stājas spēkā vienlaikus ar normatīvo aktu, kas nosaka kompetento institūciju, kura veic riska un aizsardzības faktoru novērtēšanu nepilngadīgajam, kuram ir tiesības uz aizstāvību, un tiks iekļauts uz attiecīga normatīvā akta spēkā stāšanās dienu. Sk. Pārejas noteikumu 68. punktu);

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko kriminālprocesa veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus;

6) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apturēt vai izbeigt kriminālprocesu.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus;

5) (izslēgts ar 19.09.2024. likumu);

6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus;

7) pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006., 12.03.2009., 20.06.2018. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

30.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas vai virsprokurora lēmumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt procesuālās darbības un pieņemt procesuālos lēmumus, izņemot lēmumus par kriminālprocesa virzību, par drošības līdzekļu piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu, par aresta uzlikšanu vai atcelšanu mantai, kā arī par tās personas statusu vai statusa maiņu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu pārsūdzēt.

(4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

(5) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 18.02.2016. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)

31.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks

(1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai viņam pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos.

(3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, savas kompetences ietvaros pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) veikt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

5) dot norādījumus un atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus;

6) pārsūdzēt prokurora lēmumu un dotos norādījumus, atdodot krimināllietu atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai.

(4) Kriminālprocesos, kuros Eiropas Prokuratūra īsteno savu kompetenci, izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir visas šajā pantā paredzētās pilnvaras, izņemot tiesības pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu pieņemtos lēmumus, kā arī viņam nav pilnvaru dot norādījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 20.06.2018. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

32.pants. Procesuālo uzdevumu izpildītājs

(1) Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neiekļaujot viņu izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs atbild par uzdotās izmeklēšanas darbības kvalitatīvu izpildi, un viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kuri var būt nozīmīgi kriminālprocesa tiesiskai un taisnīgai pabeigšanai. Lai nodrošinātu uzdotās izmeklēšanas darbības izpildi, procesuālo uzdevumu izpildītājam ir tiesības pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

34.pants. Pieaicinātais eksperts

(1) Procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

(2) Pieaicinātajam ekspertam ir šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā norādītās tiesības, kā arī tiesības saņemt to izdevumu atlīdzību, kas radušies sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

35.pants. Revidents

(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ieguvis attiecīgu kvalifikāciju, likumā noteiktajā kārtībā ieguvis sertifikātu revīziju veikšanai un saņēmis procesa virzītāja lēmumā noteiktu vai izmeklēšanas darbības protokolā fiksētu konkrētu uzdevumu.

(2) Revidents procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic inventarizāciju;

2) veic dokumentu apskati un izņemšanu;

3) apskata preces, produkciju un izejvielas revīzijas veikšanai nepieciešamajā apjomā;

4) sniedz saimnieciskās un finansiālās darbības aprakstu revidenta pārskatā, ja to iespējams dot bez revīzijas veikšanas;

5) aptaujā lieciniekus vai piedalās viņu nopratināšanā;

6) izdara revīziju ar procesa virzītāju saskaņotā apjomā;

7) iepazīstina ieinteresētās personas ar revīzijas materiāliem;

8) sniedz revidenta vērtējumu par ieinteresēto personu iebildumiem.

37.pants. Izmeklēšanu uzraugošais pro­kurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) (izslēgts ar 28.09.2005. likumu);

4) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

5) izskatīt sūdzības savas kompetences ietvaros;

6) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) dot norādījumus un pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus, kā arī izmeklētāja tiešā priekšnieka lēmumus, kas nav saistīti ar procesam nozīmīgiem organizatoriskiem jautājumiem;

6) iesniegt ierosinājumu virsprokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei;

7) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;

8) piedalīties procesuālo darbību veikšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 12.03.2009.,  20.06.2018., 07.01.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

38.pants. Prokurors kā procesa virzītājs

(1) Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad viņš pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu:

1) pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma;

2) pēc virsprokurora norādījuma;

3) pēc savas iniciatīvas.

(2) Virsprokurors var uzlikt procesa virzītāja pienākumus citam prokuroram.

(3) Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta vai tiesas apgabala virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)

39.pants. Prokurora — procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

1¹) izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;

3) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

4) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus (turpmāk — kopijas) vai likumā noteiktajā kārtībā šo personu iepazīstināt ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

5) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas;

6) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem;

6¹) pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par personu, kura apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret tikumību un dzimumneaizskaramību;

6²) pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo, kurš apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ja iepriekš šāds ziņojums netika pieprasīts;

7) iesniegt tiesai vienošanos, kas slēgta ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu;

8) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt krimināllietu tiesai;

9) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

10) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā.

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) pabeigt kriminālprocesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu;

4) sagatavot vienošanās projektu;

5) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā;

6) ja nepieciešams, pieprasīt no Valsts probācijas dienesta personas izvērtēšanas ziņojumu.

(2¹) Prokuroram procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai ir tiesības pabeigt procesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Savienības Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Savienības Tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 21.10.2010., 14.03.2013., 12.11.2015., 20.06.2018., 27.09.2018. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

39.¹ pants. Virsprokurora pienākumi un tiesības

(1) Virsprokuroram ir pienākums:

1) lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi;

2) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru — procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

3) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

4) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;

5) nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

6) dot norādījumus uzraugošajam prokuroram vai prokuroram — procesa virzītājam par procesuālo termiņu ievērošanu un kontrolēt doto norādījumu izpildi.

(2) Virsprokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda virsprokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja ir nepieciešams atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora — procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam;

4) pieprasīt, lai izmeklēšanas iestādes vadītājs, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā nosaka citu priekšnieku;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) noteikt amatā augstāku prokuroru kriminālprocesā.

(07.01.2021. likuma reakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

40.pants. Izmeklēšanas tiesnesis

Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kuram rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzdevis kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos.

41.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos lemt par piespiedu līdzekļa piemērošanu;

2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;

4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesuālo darbību veikšanu;

5) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums;

7) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

8) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

9) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

10) (izslēgts ar 06.10.2022. likumu).

(2) Pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums lemt par:

1) apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) prokurora ierosinājumu attiecībā uz drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu;

3) kriminālprocesā iesaistītās personas, kurai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, iepazīstināšanu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī noteikt termiņus speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;

3) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sauktas pie atbildības par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

(5) Izmeklēšanas tiesnesim var būt arī citas šajā likumā īpaši noteiktas tiesības un pienākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 14.01.2010., 21.10.2010. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

42.pants. Valsts apsūdzības uzturētājs

(1) Valsts apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Virsprokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur pēc iespējas tas pats prokurors, kas to uzturēja pirmās instances tiesā. Virsprokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(3) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)

43.¹ pants. Prokurors kasācijas instances tiesā

(1) Kasācijas instances tiesā prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

(2) Prokuroram kasācijas instances tiesā ir šā likuma 54.nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

44.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs

(Izslēgts ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

45.pants. Amatā augstāks prokurors kriminālprocesā

(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktajā kārtībā kontrolē, kā prokurors īsteno savas pilnvaras.

(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) tiesas apgabala prokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic rajona (pilsētas) prokuratūras prokurors vai virsprokurors;

2) Ģenerālprokuratūras prokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic tiesas apgabala prokuratūras prokurors;

3) Ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors vai prokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta prokurors vai tiesas apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) ģenerālprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors;

5) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētajā kriminālprocesā tam pilnvarojis ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors;

6) Eiropas deleģētais prokurors, ja viņu Eiropas Prokuratūras kompetences kriminālprocesā tam pilnvarojis Eiropas prokurors.

(3) (Izslēgta ar 19.01.2006. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)

46.pants. Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) lemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora— procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) izlemt pieteiktos noraidījumus savas kompetences ietvaros;

3) (izslēgts ar 07.01.2021. likumu);

4) (izslēgts ar 07.01.2021. likumu);

5) (izslēgts ar 07.01.2021. likumu);

6) (izslēgts ar 07.01.2021. likumu);

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda amatā augstāka prokurora funkcijas;

2) (izslēgts ar 07.01.2021. likumu);

3) uzdot prokuroram pildīt prokurora — procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam;

4) (izslēgts ar 07.01.2021. likumu);

5) (izslēgts ar 07.01.2021. likumu);

6) dot norādījumus izmeklētājam, uzraugošajam pro­ku­roram vai prokuroram— procesa virzītājam par procesa veida izvēli, pirmstiesas procesa virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) atcelt izmeklētāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, amatā zemāka prokurora lēmumus;

8) dot norādījumus valsts apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildu pierādījumu avotu pieteikšanu;

9) izlemt valsts apsūdzības uzturētāja ierosinājumu atteikties no apsūdzības uzturēšanas tiesā, to apstiprinot, vai uzņemties to pašam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006.,  12.03.2009. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)

47.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs krimināllietas sagatavošanā iztiesāšanai

(1) Tiesnesis, sagatavojot lietu iztiesāšanai:

1) pārliecinās par lietas piekritību šai tiesai;

2) izlemj jautājumu par lietas iztiesāšanas iespējamību;

3) nosaka iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu;

4) uzdod tiesas kancelejai veikt sagatavojošās darbības.

(2) Sagatavošanas laikā tiesnesis nevērtē pierādījumus un nodarījuma juridisko kvalifikāciju un nepieņem lēmumus par krimināltiesisko attiecību noregulējumu

49.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas

Tiesnesis pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas līdz šā nolēmuma nodošanai izpildei vai nosūtīšanai nākamās instances tiesai:

1) nodrošina tiesas sēdes protokola un nolēmuma pieejamību noteiktajā dienā visām likumā paredzētajām personām;

2) uzdod nosūtīt krimināllietu kopā ar iesniegtajām sūdzībām nākamās instances tiesai;

3) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu tiesas sēdes protokolam pievienotos neapmierinātos iebildumus;

4) pieņem lēmumu par tiesas nolēmuma nodošanu izpildei un uzdod veikt nepieciešamās darbības šā lēmuma izpildei;

5) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu ar tiesas nolēmuma izpildi saistītos jautājumus.

53.pants. Eksperta un revidenta noraidījuma pamats

Eksperta un revidenta noraidījuma pamats papildus šā likuma 50. un 51.pantā minētajiem apstākļiem var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība attiecīgo pienākumu veikšanai.

54.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents — procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklētāja tiešais priekšnieks — uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, prokurors — procesa virzītājs un valsts apsūdzības uzturētājs — virsprokuroram;

3¹) virsprokurors — amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors — virsprokuroram;

5) izmeklēšanas tiesnesis — tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai vai pēc nolēmuma nodošanas izpildei — tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, — tiesas sastāvam;

8) tiesas priekšsēdētājs — vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)

55.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Persona, kura īsteno aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 54.panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu. Ja noraidījums valsts apsūdzības uzturētājam tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj tiesas sastāvs. Ja noraidījums izmeklēšanas tiesnesim tiek pieteikts tiesas sēdē, to izlemj izmeklēšanas tiesnesis.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē — mutvārdos, to ierakstot sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

56.pants. Lēmuma pieņemšana par pieteikto noraidījumu

(1) Noraidījuma motīvu pārbaude uzsākama nekavējoties. Lēmumu pieņem, ja ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums vai iegūta pārliecība, ka noraidīšanas pamats nepastāv.

(2) Visos gadījumos no personas, kurai pieteikts noraidījums, pieņem paskaidrojumu.

(3) Izņēmuma gadījumos personu var atstādināt no pienākumu veikšanas līdz lēmuma pieņemšanai.

57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt 10 dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu — uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora vai virsprokurora lēmumu — amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu — nākamajam amatā augstākam prokuroram;

4) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

6) Eiropas deleģētā prokurora lēmumu — Eiropas prokuroram.

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)

58.pants. Interešu konflikta nenovēršanas sekas

(1) Ja interešu konflikts apzināti netiek novērsts, it īpaši ja pastāv apstākļi, kas paši par sevi izslēdz personas piedalīšanos kriminālprocesā, persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu konstatēšana ir pamats attiecīgās personas pieņemto lēmumu atcelšanai un iegūto pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanai.

59.pants. Aizstāvības īstenošanas pamats

(1) Aizstāvības īstenošanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā kārtībā rakstveidā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram — procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors — procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Juridiskajai personai aizstāvības īstenošanas pamats ir šajā likumā noteiktajā kārtībā procesa virzītāja izteikts pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tieši šīs juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.

(5) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

60.pants. Personas, kuras īsteno aizstāvību

(1) Savu procesuālo aizstāvību īsteno persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona:

1) par kuru izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri izslēdz kriminālatbildību, ja šī persona apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(1¹) Tiesības uz aizstāvību ir arī personai, kura izdarījusi darbību, kas atbilst Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, bet savas mazgadības dēļ nav saucama pie kriminālatbildības. Šādai personai ir tādas pašas tiesības uz aizstāvību kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(2) Uz procesuālo aizstāvību tiesīgas personas tiesības uz aizstāvību īsteno arī:

1) aizstāvis;

2) pārstāvis;

3) persona, kura iestājas par mirušās personas reabilitāciju.

(3) Juridiskā persona, par kuras interesēs darbojušos fizisko personu izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību īsteno ar pārstāvja palīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

60.¹ pants. Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi

(1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.

(2) Ar šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu persona apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(3) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

(4) Personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses maiņu, norādot jauno adresi.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

61.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess

(1) Pastāvot reālai iespējai, ka konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, kriminālprocesu var uzsākt pret šo personu. Ja, uzsākot procesu, jau ir pamats minētā pieņēmuma izteikšanai, tad konkrēto personu norāda lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(3) No brīža, kad šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai procesa virzītājs atklātībai darījis zināmu informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, tā iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(4) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir šā likuma 60.²pantā noteiktās pamattiesības, kā arī 66. panta pirmās daļas 3., 9., 12., 13., 14. un 16.punktā noteiktās tiesības un 67.panta pirmās daļas 1., 1.¹, 2., 5. un 6.punktā noteiktie pienākumi. Šai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus.

(5) No šā panta trešajā daļā minētā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

(6) Personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, bez tās piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nolūkā publiskot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos.

(19.01.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 23.05.2013., 29.05.2014., 20.06.2018. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

63.pants. Aizturētā tiesības

(1) Aizturētajam ir šā likuma 60.² pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

1) iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt izrakstu no šā likuma par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

2) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību;

3) pieteikt noraidījumu;

4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

5) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai.

(2) Bez aizturētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai vai novēršanai.

(3) (Izslēgta ar 23.05.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 23.05.2013. un 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

64.pants. Aizturētā pienākumi

(1) Aizturētā pienākums ir sniegt patiesas identificējošas ziņas par sevi.

(1¹) Aizturētā pienākums ir sniegt patiesas liecības, ja viņš izmanto tiesības liecināt.

(2) Aizturētā pienākums ir ļaut, lai viņš tiek pakļauts eksperta izpētei, un izsniegt salīdzinošajai izpētei paraugus, kuru izveide nav atkarīga no personas gribas.

(3) Aizturētajam jāievēro noteiktā kārtība procesuālo darbību veikšanas laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

65. pants. Aizdomās turētais

Aizdomās turētais ir persona, par kuru pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona. Persona aizdomās turētā statusu iegūst no brīža, kad procesa virzītājs pieņem attiecīgo lēmumu.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

66.pants. Aizdomās turētā tiesības

(1) No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir šā likuma 60.² pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, vai paziņojumu par paātrinātā procesa kārtībā pieņemto lēmumu, kurā ietverts tā saturs, un izrakstu no šā likuma par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) (izslēgts ar 20.06.2018. likumu);

3) pieteikt noraidījumu;

4) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

5) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

6) saņemt motivētu lēmumu, ja aizdomās turētajam atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc viņa vai aizstāvja pieteikuma;

7) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei, ja ekspertīze attiecas uz šo personu, un lūgt, lai tiek uzdoti papildjautājumi, par kuriem ekspertam jādod atzinums, izņemot gadījumus, kad ekspertīze noteikta citas izmeklēšanas darbības laikā;

8) iepazīties ar ekspertīzes atzinumu pēc tā saņemšanas, ja ekspertīze veikta pēc šīs personas pieteikuma;

9) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

10) (izslēgts ar 29.05.2014. likumu);

11) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

12) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu;

13) izlīgt ar cietušo;

14) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu;

15) pie izmeklēšanas tiesneša piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību un pieteikumu izskatīšanā, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

16) izteikt vēlēšanos sadarboties ar amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu.

(2) Bez aizdomās turētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai vai novēršanai.

(3) (Izslēgta ar 23.05.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 21.10.2010., 23.05.2013., 29.05.2014., 20.06.2018. un 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

67.pants. Aizdomās turētā pienākumi

(1) No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums:

1) noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

1¹) sniegt patiesas liecības, ja tā izmanto tiesības liecināt;

2) nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi;

3) ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus;

4) atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei, un izsniegt salīdzinošajai izpētei paraugus, kuru izveide nav atkarīga no personas gribas;

5) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā;

6) norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (turpmāk — alibi), vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

(2) Drošības līdzekļa noteikumu vai amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, noteikto ierobežojumu pārkāpšana vai kārtības neievērošana ir pamats, lai tiktu lemts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu, papildu ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

68.pants. Aizdomās turētā statusa izbeigšanās

(1) Persona zaudē aizdomās turētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;

2) tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tika atzīta par aizdomās turēto;

3) tā tiek saukta pie kriminālatbildības un uzsākta tās kriminālvajāšana;

4) pret to uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja lēmums tiek atcelts, bet kriminālprocess pret attiecīgo personu netiek izbeigts, tā saglabā tādas personas statusu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(3) Personu, pret kuru bijusi uzsākta kriminālvajāšana, nevar atzīt par aizdomās turēto tajā pašā noziedzīgā nodarījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

69.pants. Apsūdzētais

(1) Apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(2) Viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar vienlaikus būt apsūdzētais un aizdomās turētais.

70.pants. Apsūdzētā tiesības pirms­tiesas procesā

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem;

2) iesniegt pieteikumus līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem tiesai nododamās krimināllietas materiāliem.

3) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) piekrist vai nepiekrist kriminālprocesa izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai prokurora priekšrakstam par sodu;

5) vienoties ar procesa virzītāju — prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā;

6) vienoties ar procesa virzītāju — prokuroru par iespēju krimināllietu apsūdzētajam inkriminētajā apsūdzībā tiesā izskatīt bez pierādījumu pārbaudes;

7) atsaukt aizstāvja sūdzības.

(2) Atkarībā no izraudzītā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

(3) (Izslēgta ar 23.05.2013. likumu)

(4) Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas un lēmuma par lietas nodošanu tiesai saņemšanas apsūdzētais var iesniegt tiesai tos lūgumus, kas radušies, iepazīstoties ar lietas materiāliem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 21.10.2010. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2013.)

73.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā ir apsūdzētajam:

1) kurš iesniedzis kasācijas sūdzību;

2) par kura apsūdzību kasācijas protestu vai sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) kura intereses tiek tieši aizskartas ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) ja tiesnesis — procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Kasācijas instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir šā likuma 60.² pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku un kārtību;

3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par kasācijas sūdzību vai protestu;

4) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja lieta tiek iztiesāta mutvārdu procesā tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kuras bijušas par pamatu apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instances tiesā, kā arī pieteikt noraidījumu.

(4) Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) pieteikt noraidījumu;

3) iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2013.)

74.pants. Apsūdzētā pienākumi

Apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi paši pienākumi kā aizdomās turētajam.

74.¹ pants. Notiesātais

No notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas apsūdzētais iegūst notiesātā statusu.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

74.² pants. Notiesātā tiesības

(1) Nolēmuma izpildes laikā notiesātajam ir tiesības uz savu ar nolēmuma nodošanu izpildei saistīto likumisko interešu aizsardzību tiesā, proti, tiesības:

1) uzaicināt aizstāvi;

2) piedalīties tiesas sēdēs un sniegt liecības;

3) iesniegt materiālus, kas sagatavoti, lai izskatītu jautājumu par nolēmuma izpildi;

4) iesniegt sūdzības par tiesneša lēmumiem.

(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar nolēmuma izpildi, šajā likumā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(3) Prokurora priekšraksta par sodu izpildes laikā notiesātajam ir tiesības uz likumisko interešu aizsardzību prokuratūrā, ja tās saistītas ar priekšrakstā noteiktā soda izpildi, bet jautājumos par priekšrakstā noteiktā soda aizstāšanu vai atbrīvošanu no soda likumos paredzētajā kārtībā — tiesā.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

74.³ pants. Notiesātā pienākumi

Notiesātajam ir pienākums:

1) noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) nekavēt un netraucēt nolēmuma izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšanas norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

75.pants. Personas tiesības, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai

(1) Personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un tiesības uzstāties tiesas debatēs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas šīs personas tiesības uz aizstāvību īsteno tās aizstāvis un pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

76.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata

(1) Ja persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilgumu vai amnestijas aktu, neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

77.pants. Personas tiesības, kura iestājas par mirušas personas reabilitāciju

(1) Ja ar procesa virzītāja lēmumu ir izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un persona pēc tam ir mirusi, šīs personas likumiskie pārstāvji, tuvinieki vai personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, var iestāties kriminālprocesā, lai panāktu mirušā reabilitāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa turpināšanu, uzdodot pieteikumā minēto prasību aizstāvēšanu advokātam un nosakot viņa pilnvarojuma ietvarus.

(3) Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, pirmstiesas procesā un tiesā ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu tiesā.

(4) Pirmstiesas procesā un tiesā advokātam, kas īsteno pieteikumā minēto prasību aizstāvību, ir tādas pašas tiesības kā aizstāvim procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, kad aizstāvamais nevar piedalīties procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

78.pants. Personas tiesības, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī, attaisnota profesionālā riska rezultātā vai izpildījusi noziedzīgu pavēli vai noziedzīgu rīkojumu, bet šī persona apstrīd faktiskos apstākļus, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

79.pants. Aizstāvis

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(2) Par aizstāvi kriminālprocesā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

(3) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās noslēgšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā. Aizstāvis nevar bez aizstāvamā piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Valsts nodrošināts aizstāvis piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai, izņemot gadījumus, kad viņš tiek uzaicināts nodrošināt aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā. Aizstāvības veikšana atsevišķā procesuālā darbībā neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību visā kriminālprocesā.

(5) Advokāta kā aizstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis, ko nekavējoties iesniedz procesa virzītājam.

(6) Aizstāvis nedrīkst uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt tai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, ar kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(7) Aizstāvis nedrīkst slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp šo personu aizstāvības interesēm pastāv pretrunas.

(8) Ja vienai personai ir vairāki aizstāvji un kāds no viņiem uz procesuālo darbību nav ieradies, tas nav šķērslis procesuālās darbības veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008., 12.03.2009. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

80.pants. Aizstāvja uzaicināšana

(1) Vienošanos ar advokātu par aizstāvību slēdz pati persona vai tās interesēs citas personas. Advokāts, uzņemoties juridiskās palīdzības sniegšanu, nekavē lietas vešanu saprātīgos termiņos.

(2) Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvību un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina ieinteresēto personu ar nepieciešamo informāciju un dod tai iespēju izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja uzaicināšanai.

(3) Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai cita persona tās interesēs nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa virzītājs paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

(4) Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

82.pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi, nodrošinot aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā

(1) Nodrošinot aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā, aizstāvim saistībā ar konkrēto procesuālo darbību ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi būtu aizstāvim, ja viņš piedalītos visā procesā.

(2) Aizstāvis gan pirms, gan pēc procesuālās darbības var tikties ar aizstāvamo personu, lai sagatavotos darbības veikšanai un apspriestu tās rezultātus.

(3) Aizstāvim ir tiesības arī pēc darbības pabeigšanas un neatkarīgi no aizstāvamās personas izmantot aizstāvim noteiktās tiesības sūdzību iesniegšanā par amatpersonu rīcību un lūgumu pieteikšanā, ja tas tieši izriet no veiktās darbības un atbilst ar aizstāvamo personu saskaņotajai aizstāvības pozīcijai.

(4) Aizstāvis aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, sniedz tiesisko informāciju un ieteikumus, kas nepieciešami, lai izraudzītos apstākļiem atbilstošu aizstāvības pozīciju un to īstenotu.

83.pants. Aizstāvja obligātā piedalīšanās

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai ierobežoti pieskaitāmai personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

(2) (Izslēgta ar 30.03.2017. likumu)

(3) Iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja lieta tiek skatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia) vai bez apsūdzētā piedalīšanās, kā arī tad, ja iztiesāšana notiek atsevišķā lietvedībā izdalītā procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai un iztiesāšanā nepiedalās juridiskās personas pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 21.10.2010., 14.03.2013., 23.05.2013. un 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

85.pants. Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību

(1) Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem, ir:

1) personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem;

2) personai, kurai aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā saskaņā ar šā likuma 83. panta pirmo daļu ir obligāta.

(2) Lēmumu par atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību pieņem procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2017. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

89. pants. Nepilngadīgā pārstāvis un uzticības persona

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas nepilngadīgās personas tiesības un intereses, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis.

(1¹) Lemjot par personas atzīšanu par pārstāvi, procesa virzītājs ņem vērā šīs personas iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses, kā arī vērtē tās atbilstību kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Par pārstāvi nevar būt persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem (māte, tēvs, aizbildnis);

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) (izslēgts ar 27.09.2018. likumu);

4) (izslēgts ar 27.09.2018. likumu).

(2¹) Ja šā panta otrajā daļā minētās personas nav, tā nav sasniedzama vai atsakās piedalīties, vai to nav atzinis procesa virzītājs saskaņā ar šā panta 1.¹ daļu, par pārstāvi var atzīt citu pilngadīgu personu, kuru norāda nepilngadīgais.

(2²) Ja par pārstāvi netiek atzīta šā panta otrajā daļā minētā persona vai cita persona, kuru norādījis nepilngadīgais, par pārstāvi atzīst bērnu tiesību aizsardzības institūcijas vai tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvi, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(4) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību un pieņemts lēmums par viņa pārstāvja piedalīšanos.

(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību.

(7) Nepilngadīgajam ir tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu, ja vien tā nav persona, kura iesaistīta kriminālprocesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

90.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā

(1) Ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai personai, tās pārstāvis ir tiesīgs:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības;

2) saņemt pārstāvamā statusu noteicošo lēmumu kopijas vai paziņojumu par paātrinātā procesa kārtībā pieņemtiem lēmumiem, kurā ietverts to saturs, un informāciju par savām tiesībām;

2¹) saņemt rakstveida informāciju ar izskaidrojumu par pārstāvamā tiesībām;

3) pieteikt noraidījumu amatpersonai, kura veic kriminālprocesu;

4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

5) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas, ja nepilngadīgajam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz pārstāvamajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem;

6) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

7) saņemt informāciju par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

8) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pašā kārtībā un apjomā kā pašam pārstāvamajam;

11) uzaicināt aizstāvi aizstāvības tiesību realizācijai.

(2) Ar procesa virzītāja piekrišanu pārstāvis var piedalīties tajās procesuālajās darbībās, kurās piedalās pārstāvamais.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 20.06.2018. un 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

91.pants. Pārstāvis kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas personas tiesības un intereses, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) aizgādnis;

2) laulātais;

3) māte, tēvs vai aizbildnis;

4) viens no vecvecākiem, pilngadīgie — brālis vai māsa, dēls vai meita vai cits tuvinieks;

5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic personu ar garīgiem traucējumiem tiesību aizsardzības funkcijas;

6) bāriņtiesas pārstāvis.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepieskaitāmās personas intereses, kā arī ņem vērā pārstāvamās personas viedokli, cik vien tas ir iespējams.

(4) Kriminālprocesā var piedalīties arī tādas personas pārstāvis, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet ir uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, jo persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

(5) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un pieņemts lēmums par pārstāvja piedalīšanos.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, ja process tiek turpināts vispārējā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 29.05.2014. un 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

92.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu

(1) Tādas personas pārstāvim, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, ir tiesības:

1) saņemt informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) pieteikt noraidījumu amatpersonai, kura veic kriminālprocesu;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

4) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz pārstāvamā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas pārstāvim, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009. un 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

93.pants. Juridiskās personas pārstāvis procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Lai nodrošinātu juridiskās personas tiesības un intereses procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai sakarā ar tās interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarītu fiziskās personas noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesā var piedalīties juridiskās personas pārstāvis.

(2) Par juridiskās personas pārstāvi var būt:

1) fiziskā persona saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

2) fiziskā persona uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata;

3) advokāts, kura kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis un īpaši šim nolūkam izdota pilnvara.

(3) Par juridiskās personas pārstāvi nevar būt persona, kura konkrētajā kriminālprocesā ir cietušais vai kuras pašas vai tās tuvinieku personiskās intereses ir pretrunā ar pārstāvamās juridiskās personas interesēm.

(4) Pārstāvim procesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(5) Pārstāvja nepiedalīšanās procesā nav šķērslis procesa turpināšanai.

(6) Ja persona šajā procesā iepriekš bijusi liecinieks, procesa virzītājs izvērtē šīs personas iespēju būt par pārstāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 14.03.2013., 06.10.2022. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

94.¹ pants. Juridiskās personas pārstāvja pienākumi procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

No brīža, kad personai ar procesa virzītāja lēmumu atļauj piedalīties procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu kā juridiskās personas pārstāvim, šai personai ir pienākums:

1) noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) nekavēt un netraucēt procesa norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

(14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

95.pants. Personas, kuras var būt par cietušo

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3) Ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt kāds no mirušā tuviniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

96.pants. Atzīšana par cietušo

(1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas personas vai tās pārstāvja piekrišanu. Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu. Ja persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj izteikt savu gribu būt par cietušo, personu atzīst par cietušo bez tās piekrišanas.

(4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams.

(5) Ja cietušais miris pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas pirmās instances tiesā vai laikā, kad lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā, un tiesai ir pieteikts šā likuma 95.panta trešajā daļā minētās personas lūgums, tiesa var atzīt šo personu par cietušo. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams. Šādā gadījumā iztiesāšanu nesāk no jauna, bet cietušajam pēc viņa pieteikuma ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem un tiesas sēdes protokolu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 14.01.2010. un 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

96.¹ pants. Īpaši aizsargājams cietušais

(1) Īpaši aizsargājams ir šāds cietušais:

1) nepilngadīgais;

2) persona, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj izmantot savas procesuālās tiesības;

3) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai no cilvēku tirdzniecības;

4) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās;

5) persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā, iespējams, radīti smagi miesas bojājumi vai psihiski traucējumi;

6) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas, iespējams, veikts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ.

(2) Ar procesa virzītāja lēmumu par īpaši aizsargājamu atzīst arī cietušo, kas nav minēts šā panta pirmajā daļā, bet kas noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nav pasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības.

(3) Informāciju par īpaši aizsargājama cietušā statusu norāda lēmumā par personas atzīšanu par cietušo. Par pieņemto lēmumu paziņo cietušajam un viņa pārstāvim, ja tāds ir. Tiesa cietušo par īpaši aizsargājamu atzīst šā likuma 96.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētie apstākļi kļuvuši zināmi pēc tam, kad pieņemts lēmums atzīt personu par cietušo, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par īpaši aizsargājama cietušā statusa noteikšanu, tiklīdz viņam šie apstākļi kļuvuši zināmi. Par pieņemto lēmumu paziņo cietušajam un viņa pārstāvim, ja tāds ir.

(5) Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu, ja vien tā nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais.

(6) Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt un saņemt informāciju par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, ja pastāv apdraudējums cietušajam un nepastāv kaitējuma risks apcietinātajai vai notiesātajai personai. Šādu lūgumu var pieteikt līdz gala nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.

(18.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2023.)

97.¹ pants. Cietušā pamattiesības kriminālprocesā

(1) Cietušajam ir šādas tiesības:

1) saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju;

2) piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

3) neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;

4) izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām;

5) uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai;

6) iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā;

7) šajā likumā noteiktajos gadījumos iesniegt pieteikumu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies kriminālprocesā;

8) šajā likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā iesniegt sūdzību par procesuālo nolēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

9) saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;

10) saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību;

11) pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu.

(1¹) Liecības sniegšanas laikā cietušajam ir tādas pašas tiesības kā lieciniekam.

(2) Cietušajam, viņa aizgādnim vai aizbildnim visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos ir tiesības lūgt, lai tiek pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums, ja pastāv šajā likumā noteiktais Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanas pamats.

(3) Tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai nekavējoties rakstveidā izsniedz un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par cietušā pamattiesībām. To, ka informācija izsniegta un, ja nepieciešams, tiesības izskaidrotas, cietušais apliecina ar savu parakstu.

(18.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2017., 20.06.2018. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

98.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā

(1) Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir šā likuma 97.¹ pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

1) pieteikt noraidījumu amatpersonai, kura veic kriminālprocesu;

2) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

3) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu;

4) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;

5) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

6) (izslēgts ar 18.02.2016. likumu);

7) (izslēgts ar 18.02.2016. likumu);

8) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;

9) (izslēgts ar 19.01.2006. likumu);

10) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

11) saņemt rakstveida tulkojumu likumā paredzētajos gadījumos.

(1¹) Cietušajam kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, ir tiesības pieteikt procesa virzītājam lūgumu informēt viņu par kriminālprocesa virzību daļā par to noziedzīgo nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(2) (Izslēgta ar 11.06.2020. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 29.05.2014., 18.02.2016., 20.06.2018. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

99.pants. Cietušā tiesības pirmās instances tiesā

(1) Pirmās instances tiesā cietušajam ir šā likuma 97.¹ pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

6) iesniegt pieteikumus;

7) uzstāties tiesas debatēs;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;

9) (izslēgts ar 18.02.2016. likumu).

(2) Papildus tiesībām, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. un 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

100.pants. Cietušā tiesības apelācijas instances tiesā

(1) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.

(2¹) Ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

(3) Cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

101.pants. Cietušā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim;

2) iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;

3) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

(3) Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņa dalībai kasācijas instances tiesā.

102.pants. Cietušais privātās apsūdzības lietā

(Izslēgts ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

103.pants. Cietušā pienākumi

(1) Cietušajam ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā. Liecības sniegšanas laikā cietušajam ir tādi paši pienākumi kā lieciniekam.

(2) Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

(3) Cietušajam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

105.pants. Cietušā — juridiskās personas pārstāvība kriminālprocesā

(1) Juridisko personu, kura atzīta par cietušo, var pārstāvēt fiziskās personas:

1) saskaņā ar likumā noteiktajām pilnvarām;

2) saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

3) uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(2) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties pēc viņa pilnvarojuma iesniegšanas un pārbaudīšanas ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(3) Advokāta kā juridiskās personas pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis un īpaši šim nolūkam izdota pilnvara.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

106.pants. Personas, kuras nevar būt cietušā pārstāvis

(1) Cietušā pārstāvis nevar būt amatpersona, kura veic vai veikusi konkrēto kriminālprocesu.

(2) Cietušā pārstāvis nevar būt persona, kura tieši vai netieši ieinteresēta lietas izlemšanā par labu kaitējumu radījušajai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

109.pants. Liecinieks

(1) Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Iztiesāšanā liecinieks ziņas sniedz tikai nopratināšanā.

(3) Kā liecinieku procesa virzītājs var aicināt arī amatpersonu, kura pirmstiesas procesā ir vai bija pilnvarota veikt procesu, izņemot izmeklēšanas tiesnesi un prokuroru, ja tas uztur valsts apsūdzību konkrētajā kriminālprocesā.

114.pants. Personas — procesa virzītāja palīgi

(1) Procesuālās darbības, kuras nav izmeklēšanas darbības un ir saistītas nevis ar lēmumu pieņemšanu, bet gan to izpildi, procesa virzītāja uzdevumā var veikt izmeklētāja palīgs, tiesneša palīgs, prokurora palīgs, tiesas sēdes sekretārs, ieslodzījuma vietas darbinieks vai amatpersona vai attiecīgās iestādes kancelejas darbinieks.

(2) Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, tiesas un brīvības atņemšanas iestāžu tulki nodrošina personu tiesības lietot valodu, kuru tās prot. Procesa virzītājs var uzdot tulka pienākuma veikšanu citai personai, kura prot attiecīgo valodu.

(3) Amatpersona, kura uzaicina tulku, informē viņu par tulka tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par nepatiesu tulkošanu vai atteikšanos tulkot. Par tiesībām un pienākumiem nav jāinformē tulks, kuram tulkošana ir profesionāls amata pienākums un kurš, uzsākot amata pildīšanu, savu atbildību ir apliecinājis ar parakstu.

(4) Ieslodzījuma vietas amatpersona procesa virzītāja uzdevumā izsniedz ieslodzītajam paredzētu dokumentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

115.pants. Apstākļi, kas ierobežo personu piedalīšanos kriminālprocesā

(1) Speciālistam, tiesas sēdes sekretāram un tulkam jāinformē procesa virzītājs par apstākļiem, kuri var dot pamatu viņu veiktās procesuālās darbības objektivitātes apšaubīšanai. Procesa virzītājs lemj par viņu uzaicināšanu piedalīties kriminālprocesā vai atstādināšanu no kriminālprocesa.

(2) Speciālista un tulka atstādināšanas pamats var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība savu pienākumu veikšanai.

117.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes veidi

(1) Kriminālprocesuālā imunitāte dod personai dažāda līmeņa priekšrocības kriminālprocesuālā pienākuma pildīšanā, proti:

1) pilnīgi atbrīvo personu no pienākuma piedalīties kriminālprocesā;

2) nosaka īpašu kārtību personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) aizliedz vai ierobežo piespiedu līdzekļu piemērošanu personai vai nosaka īpašu kārtību attiecībā uz to;

4) aizliedz vai ierobežo personas sakaru līdzekļu un korespondences kontroli;

5) atbrīvo personu no liecību sniegšanas pilnībā vai kādā daļā;

6) nosaka īpašu kārtību dokumentu izņemšanai.

(2) Telpu īpašais tiesiskais statuss:

1) pilnīgi izslēdz iekļūšanu un izmeklēšanas darbību izdarīšanu šajās telpās;

2) nosaka īpašu kārtību, kādā saņemama atļauja iekļūšanai un izmeklēšanas darbību izdarīšanai šajās telpās;

3) ierobežo šajās telpās apskatāmos un izņemamos objektus.

118.pants. Diplomātiskā imunitāte

(1) Diplomātiskā imunitāte atbrīvo ārvalstu diplomātus, viņiem pielīdzinātās personas un to ģimenes locekļus no kriminālās atbildības saskaņā ar Krimināllikumu un no visiem kriminālprocesuāliem pienākumiem.

(2) Diplomātisko kurjeru nedrīkst aizturēt un apcietināt.

(3) Personas tiesības uz diplomātisko imunitāti apliecina Ārlietu ministrijas izsniegta apliecība, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem norādīts uz attiecīgās personas privilēģijām un imunitāti.

(4) Tādas personas statuss, kuras diplomātisko imunitāti apliecina ar ārvalsts izsniegtu diplomātisko pasi vai citu personu identificējošu dokumentu, noskaidrojams ar Ārlietu ministrijas starpniecību.

(5) Diplomātiskās pārstāvniecības telpas, pārstāvniecības vadītāja rezidence, diplomātiskās pārstāvniecības arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(6) Personu, kura bauda diplomātisko imunitāti, var saukt pie kriminālatbildības un tai drīkst uzlikt kriminālprocesuālos pienākumus vienīgi ar nosūtītājvalsts rakstveidā izteiktu piekrišanu.

(7) Lūgumu atļaut ārvalsts diplomāta saukšanu pie kriminālatbildības ģenerālprokurors vai Eiropas galvenais prokurors iesniedz Ārlietu ministrijai tālākai izlemšanai diplomātiskā ceļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2021.)

119.pants. Konsulārā imunitāte

(1) Konsulārā imunitāte ir starptautiskajos līgumos paredzētajām ārvalstu konsulārajām amatpersonām.

(2) Konsulāro kurjeru nedrīkst aizturēt un apcietināt.

(3) Personas tiesības uz konsulāro imunitāti apliecina Ārlietu ministrijas izsniegta apliecība, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem norādīts uz attiecīgās personas privilēģijām un imunitāti.

(4) Bez konsulārās iestādes vai nosūtītājvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja piekrišanas nedrīkst iekļūt tajā konsulāro telpu daļā, kura tiek izmantota tikai konsulārās iestādes darba vajadzībām.

(5) Konsulārās pārstāvniecības arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(6) Nosūtītājvalsts var atteikties no jebkādas kriminālprocesuālās imunitātes. Šādam atteikumam jābūt izteiktam rakstveidā.

120.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte

(1) Valsts prezidentam un Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte.

(1¹) Satversmes tiesas tiesnesim ir Satversmes tiesas likumā noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte.

(2) Kriminālprocesu pret tiesnesi un tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi vai tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša un tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis vai tiesībsargs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

(3) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(4) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(5) Valsts drošības iestādes, Iekšējās drošības biroja un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tās dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs.

(6) Lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai.

(7) Ierosinājumā norāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ciktāl tie kriminālprocesā noskaidroti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 22.11.2007., 12.03.2009., 16.06.2009., 08.07.2015. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

123.pants. Pierādīšana

Pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

134.pants. Lietiskais pierādījums

(1) Par lietisko pierādījumu kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets, vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā. Viena un tā pati lieta var būt lietiskais pierādījums vairākos kriminālprocesos.

(2) Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

136.pants. Elektroniskie pierādījumi

Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem elektroniskas informācijas formā, kas apstrādāta, uzglabāta vai pārraidīta ar automatizētas datu apstrādes ierīcēm vai sistēmām.

137.pants. Izmeklēšanas darbībās iegūtās ziņas

Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, kuras nostiprinātas izmeklēšanas darbību protokolos vai fiksētas citās šajā likumā noteiktajās formās.

138.pants. Izmeklēšanas darbības

(1) Izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā.

(2) Kriminālprocesa veikšanai pilnvarota amatpersona ir tiesīga izdarīt savu pilnvaru ietvaros tikai šajā likumā paredzētas izmeklēšanas darbības.

140.pants. Procesuālās darbības veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses.

(2) Procesuālās darbības gaitā, izmantojot tehniskos līdzekļus, jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, cits citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt — videokonferences laikā.

(2¹) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā procesa virzītājs pilnvaro vai uzdod otrā procesuālās darbības norises vietā esošās iestādes vadītājam pilnvarot personu, kura nodrošinās procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā (turpmāk — pilnvarota persona).

(3) Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs paziņo:

1) par procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku;

2) procesa virzītāja amatu, vārdu un uzvārdu;

3) otrā procesuālās darbības norises vietā esošās pilnvarotas personas amatu, vārdu un uzvārdu;

4) par procesuālās darbības saturu un tās veikšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(4) Pēc uzaicinājuma personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu un procesuālo statusu.

(5) To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina pilnvarota persona.

(6) Procesa virzītājs informē personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētajos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

(7) Pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku, savu amatu, vārdu un uzvārdu, katru šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošo personu identificējošos datus un adresi, kā arī izteikto brīdinājumu, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

(7¹) Šā panta 2.¹, piektajā un septītajā daļā noteikto var neievērot, ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti. Pirmstiesas procesā procesuālo darbību fiksē šā likuma 143. pantā noteiktajā kārtībā.

(7²) Šā panta 7.¹ daļa ir piemērojama arī gadījumos, kad persona, kura piedalās procesuālajā darbībā, ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis — likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekts — un piekrīt piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā neatkarīgi no savas atrašanās vietas, ja vien no kriminālprocesa apstākļiem neizriet nepieciešamība piemērot starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.

(8) Pirmstiesas procesā izmeklēšanas darbības, kas veiktas, izmantojot tehniskos līdzekļus, fiksē šā likuma 143.pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības — šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas, izmantojot tehniskos līdzekļus, fiksē tiesas sēdes protokolā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010., 11.06.2020., 07.10.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

141.pants. Izmeklēšanas darbības fiksēšana

(1) Izmeklēšanas darbību fiksē protokolā, skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā.

(2) (Izslēgta ar 20.06.2018. likumu)

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt tikai atzinumā, ziņojumā vai pārskatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

142.pants. Izmeklēšanas darbības protokols

(1) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas izmeklēšanas darbības veicējs vai viņa uzdevumā — cita klātesošā persona.

(2) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta atbilstoši šā likuma 326.panta prasībām.

(3) Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas adresi drošības apsvērumu dēļ nav lietderīgi izpaust, protokolā to aizstāj ar tās iestādes adresi un telefona numuru, ar kuras starpniecību ir iespējams sazināties ar attiecīgo personu.

(4) Izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās izmeklēšanas darbībā, ar protokolu, un visi to paraksta. Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot iemeslus un motīvus.

(5) Katra persona pirms parakstīšanas ir tiesīga pieprasīt, lai protokolā tiek izdarīti labojumi un papildinājumi, vai papildinājumus ierakstīt pati.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

144.pants. Zinātniski tehnisko līdzekļu izmantošana izmeklēšanas darbībās

(1) Izmeklēšanas darbībās var izmantot zinātniski tehniskos līdzekļus.

(2) Zinātniski tehnisko līdzekļu izmantošana izmeklēšanas darbībās ir aizliegta, ja tas apdraud to personu veselību un dzīvību, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

145.pants. Pratināšana

Pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir informācijas iegūšana no pratināmās personas.

146.pants. Aicināšana uz pratināšanu

(1) Personu uz pratināšanu aicina ar pavēsti vai citādā veidā, informējot, kas un kādā lietā aicina sniegt liecību, kā arī par neierašanās sekām.

(2) Apcietinātu personu uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kurā tā tiek turēta. Apcietināto var pratināt arī šajā iestādē.

(3) Nepilngadīgo uz pratināšanu paras­ti aicina ar viņa likumiskā pārstāvja, mācību iestādes vai bāriņtiesas starpniecību. Ja ir apstākļi, kas pamatoti liedz vai apgrūtina izmantot šādu aicināšanas kārtību, nepilngadīgo aicina, neizmantojot minēto starpniecību.

(4) Personu, kurai noteikta speciālā aizsardzība, uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kura nodrošina personas speciālo aizsardzību.

(5) Ja turpmākā kriminālprocesa gaitā liecinošo personu nebūs iespējams nopratināt, procesa virzītājs, izvērtējot kriminālprocesa intereses, var aicināt personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, piedalīties šīs personas pratināšanā. Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, neierodas, tas nav šķērslis pratināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 30.03.2017. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

148.pants. Pratināšanas ilgums

(1) Pilngadīgas personas pratināšanas ilgums bez šīs personas piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Nepilngadīgā pratināšanu izdara saskaņā ar šā likuma 152. un 153.panta noteikumiem.

149. pants. Pratināšanas fiksēšana

(1) Pratināšanā sniegto liecību fiksē protokolā, skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā.

(2) Ja liecību fiksē protokolā, to pieraksta pirmajā personā. Pēc pratināmās personas lūguma savu liecību protokolā tā var rakstīt pašrocīgi.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

151.pants. Liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam, cietušajam, šajā likumā paredzētajam pārstāvim un kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā. Ja liecinieka pratināšanas laikā konstatē, ka ir pamats mainīt liecinieka procesuālo statusu, nosakot, ka tas ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, šādas personas pratināšanu liecinieka statusā pārtrauc.

(2¹) Personas mutvārdos izteikto iesniegumu par noziedzīgu nodarījumu var fiksēt nopratināšanas protokolā.

(3) Pārstāvi un kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku pratina, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču šīs personas nezaudē pārstāvja vai kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statusu.

(4) Cietušā pratināšana tiek veikta, cik drīz vien iespējams. Pratināšanu skaits ir pēc iespējas mazāks. Cietušā pratināšanu pēc iespējas veic viena un tā pati persona.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. un 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

151.¹ pants. Īpaši aizsargājama cietušā pratināšanas īpatnības pirmstiesas kriminālprocesā

(1) Īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta atsevišķā tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes.

(2) Tādas personas pratināšanu, kas atzīta par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, no cilvēku tirdzniecības vai no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, veic tā paša dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs. Minēto nosacījumu var neievērot, ja tam piekrīt pats cietušais vai viņa pārstāvis. Ja noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību, cietušais un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir viena dzimuma un ja to lūdz cietušais vai viņa pārstāvis, pratināšanu veic pretēja dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs.

(18.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

153. pants. Īpaši aizsargājama nepilngadīgā cietušā pratināšanas īpatnības

(1) Nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, no cilvēku tirdzniecības vai no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, pratināšanu izdara ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Neatliekamos gadījumos, kad pratināšanu nav iespējams izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību un nepieciešams nekavējoties noskaidrot un aizturēt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai pratināšana ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību nav iespējama nepilngadīgā veselības stāvokļa dēļ, nepilngadīgo var nopratināt izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā.

(2) Pratināšanas norisi fiksē skaņu un attēlu ierakstā, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar nepilngadīgā labākajām interesēm vai traucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu.

(3) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minētā cietušā labākās intereses atkārtoti neliecināt tiesā, aizstāvībai ir tiesības pieteikt lūgumu triju darbdienu laikā no personas atzīšanas par aizdomās turēto iepazīties ar nopratināšanas skaņu un attēlu ierakstu vai nopratināšanas protokolu, ja nopratināšanas gaita nav fiksēta skaņu un attēlu ierakstā.

(4) Procesa virzītājs pēc iespējas ātrāk iepazīstina aizstāvību ar nopratināšanas skaņu un attēlu ierakstu vai nopratināšanas protokolu, ja nopratināšanas gaita nav fiksēta skaņu un attēlu ierakstā. Aizstāvība var 10 darbdienu laikā pēc iepazīšanās ar nopratināšanas skaņu un attēlu ierakstu vai nopratināšanas protokolu pieteikt procesa virzītājam motivētu lūgumu atkārtotai nepilngadīgā cietušā nopratināšanai. Lūgumā norāda nopratināšanas nepieciešamību, jautājumus nepilngadīgajam un to, kādus papildu apstākļus nepieciešams noskaidrot. Procesa virzītājs lūgumu kopā ar krimināllietas materiāliem nekavējoties nosūta izmeklēšanas tiesnesim. Izmeklēšanas tiesnesis izlemj, vai nepilngadīgā cietušā atkārtota pratināšana ir pamatota un nepieciešama. Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

154.pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums

(1) Tiesa var uzdot plašsaziņas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt publicētās informācijas avotu.

(2) Par izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu lemj izmeklēšanas tiesnesis, uzklausījis ierosinājuma iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem.

(3) Lēmumu par informācijas avota norādīšanu izmeklēšanas tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

(4) Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, plašsaziņas līdzekļa žurnālists vai redaktors, un to izskata 10 dienu laikā augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā, kura lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

155.pants. Aptauja

(1) Ja tas, ka liecība nav detalizēti fiksēta, neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt arī aptaujas kārtībā. Aptaujā var fiksēt tādu informāciju (arī precizējošu informāciju par nodarītā zaudējuma apmēru), kas neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

(2) Aptaujā izmeklēšanas darbības veicējs noskaidro aptaujājamās personas identitāti, izskaidro personas tiesības un pienākumus, noskaidro šai personai zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju vai arī šādas informācijas neesamību.

(3) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu.)

(4) Par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:

1) aptaujas vietu vai to, ka aptauja tiek veikta, izmantojot sakaru līdzekļus, datumu, tās uzsākšanas un pabeigšanas laiku;

2) aptaujas izdarītāja amatu, vārdu un uzvārdu;

3) aptaujāto personu vārdu, uzvārdu un adresi;

4) katras personas sniegto liecību; ja vairāku personu liecības ir vienādas, šo informāciju min vienu reizi;

5) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus.

(5) Vienā ziņojumā var atspoguļot vairākas liecības.

(6) Ziņojumu neraksta, ja aptauja veikta, izmantojot elektronisko pastu. Lietas materiāliem pievieno saraksti ar personu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

156.pants. Eksperta un revidenta pratināšana

(1) Procesa virzītājs var aicināt ekspertu vai revidentu sniegt liecību, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta vai revidenta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē vai revīzijā izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta vai revidenta piedalīšanos kriminālprocesā;

4) noskaidrotu eksperta vai revidenta kvalifikāciju.

(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus, taču šīs personas nezaudē savu eksperta vai revidenta statusu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

157.pants. Konfrontēšana

(1) Konfrontēšana ir divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana, ko izdara, ja ir būtiskas pretrunas šo personu iepriekšējās liecībās.

(2) (Izslēgta ar 20.06.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

158.pants. Konfrontēšanas kārtība

(1) Konfrontēšana notiek, ievērojot pratināšanas noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Konfrontēšanu sāk ar jautājumu par to, vai konfrontējamie pazīst viens otru un kādas ir viņu savstarpējās attiecības.

(3) Konfrontēšanas gaitā konfrontējamiem pēc kārtas uzdod jautājumus par tiem apstākļiem, kuros ir pretrunas viņu iepriekšējās liecībās, un šo pretrunu iemesliem.

(4) Konfrontējamie ar izmeklēšanas darbības veicēja atļauju var uzdot viens otram jautājumus. Izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs noraidīt jautājumus, kas nav būtiski vai neattiecas uz lietu. Visus uzdotos jautājumus un atbildes fiksē.

(5) Konfrontējamā iepriekšējās liecības var nolasīt tikai pēc tam, kad fiksēta liecība, kuru viņš sniedzis konfrontācijas laikā.

(6) Katrs konfrontējamais paraksta savu liecību, izņemot gadījumus, kad veikts tikai skaņu vai skaņu un attēlu ieraksts.

(7) Ja konfrontēšanā piedalās persona, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, konfrontēšanu izdara, ievērojot šā likuma ceturtajā sadaļā paredzētos noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

159.pants. Apskate

(1) Apskate ir izmeklēšanas darbība, kuras gaitā izmeklēšanas darbības veicējs tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, ja pastāv iespēja, ka šis objekts ir saistīts ar izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu.

(2) Lai atrastu noziedzīga nodarījuma pēdas un noskaidrotu citus nozīmīgus apstākļus, var izdarīt notikuma vietas, apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa, priekšmeta, dokumenta, līķa, dzīvnieka vai cita objekta vizuālo apskati.

160.pants. Apskates vispārīgie noteikumi

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs var uzaicināt apskatē piedalīties jebkuru konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu.

(2) Lai nodrošinātu apskates objekta saglabāšanu, var organizēt tā apsardzi.

(3) Ja apskates gaitā rodas nepieciešamība izdarīt kratīšanu, uzrādīšanu atpazīšanai vai citas izmeklēšanas darbības, tās veicamas, ievērojot attiecīgās izmeklēšanas darbības veikšanas noteikumus.

(4) Ja citas izmeklēšanas darbības gaitā tiek atrasts objekts, tā apskati var izdarīt tajā pašā izmeklēšanas darbībā, apskates rezultātus fiksējot izmeklēšanas darbības protokolā.

(5) Vairāku telpu vai apvidu teritoriju apskati vienlaikus var izdarīt vairākas amatpersonas, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu. Katra no tām apskates gaitu fiksē atsevišķi, norādot konkrēti apskatītā objekta robežas un apskates rezultātus.

(6) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas) apskati parasti uz vietas neveic, bet šo sistēmu (tās daļu) izņem, nodrošinot datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

162.pants. Notikuma vietas apskate

(1) Notikuma vietas apskate ir konkrētās vietas un tajā esošo objektu apskate, ja to veic pēc informācijas saņemšanas par izdarītu noziedzīgu nodarījumu un ja ir pietiekams pamats domāt, ka šajā vietā ir noticis vai turpinājies noziedzīgs nodarījums.

(2) Ja notikuma vietas apskate veikta nepilnīgi un ir radušās neskaidrības vai papildu jautājumi, var veikt notikuma vietas papildu apskati. Ja notikuma vietas apskatē pieļauti procesuālās kārtības būtiski pārkāpumi, var veikt notikuma vietas atkārtotu apskati. Notikuma vietas papildu vai atkārtotu apskati veic, ievērojot šā likuma 163.panta nosacījumus.

(3) Notikuma vietas apskates gaitā izmeklēšanas darbības veicējs var izņemt priekšmetus ar noziedzīga nodarījuma pēdām un dokumentus. Priekšmeti un dokumenti, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, izņemami neatkarīgi no to sakara ar konkrēto kriminālprocesu. Priekšmetu un dokumentu izņemšana ir notikuma vietas apskates sastāvdaļa.

164.pants. Līķa apskate

(1) Ja līķa ārējo apskati nav uzdots veikt tiesu medicīnas ekspertam, to veic, piedaloties medicīnas speciālistam.

(2) Līķa kremēšana ir atļauta tikai pēc tiesmedicīniskās ekspertīzes izdarīšanas, ja ir saņemta prokurora piekrišana — pirmstiesas procesa laikā vai tiesas lēmums — iztiesāšanas laikā.

165.pants. Līķa ekshumācija

Līķi izrakt no apbedījuma vietas, lai veiktu tā apskati, uzrādītu to atpazīšanai, izņemtu paraugus salīdzināšanai vai izdarītu ekspertīzi (līķa ekshumācija), drīkst ar mirušās personas tuvinieka piekrišanu vai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu — pirmstiesas procesa laikā, vai ar tiesas lēmumu — iztiesāšanas laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

166.pants. Ekshumācijas kārtība

(1) Līķa ekshumāciju iepriekš saskaņo ar kompetentu veselības aizsardzības institūciju, un to procesa virzītāja uzdevumā izdara tiesu medicīnas eksperts apbedīšanas vietas administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

(2) Ekshumāciju fiksē protokolā un fotografē vai izdara tās videoierakstu.

(3) Līķa atkārtota apbedīšana pēc ekshumācijas notiek ar tās amatpersonas atļauju, pēc kuras lēmuma ekshumācija izdarīta.

167.pants. Dzīvnieka apskate

Izdarot dzīvnieka apskati, ja nepieciešams, fiksē arī tā reakciju uz komandu vai uz sava vārda nosaukšanu.

168.pants. Aplūkošana

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka uz personas ķermeņa ir noziedzīga nodarījuma pēdas, sevišķas pazīmes, kurām ir nozīme lietā, vai pati persona atrodas kādā īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kā arī lai noskaidrotu tās fizisko attīstību, var izdarīt šīs personas aplūkošanu.

(2) Ja procesa virzītājs uzdod aplūkošanu izdarīt citai personai, viņš par to pieņem lēmumu, kurā norāda, kāda persona un kādā nolūkā aplūkojama un kam uzdots veikt šo darbību.

169.pants. Aplūkošanas kārtība

(1) Aplūkošanu izdara, ievērojot apskates noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas ķermeņa atkailināšanu, bet izmeklēšanas darbības izdarītājs ir pretēja dzimuma persona, šo darbību izmeklēšanas darbības veicējs uzdod izdarīt medicīnas speciālistam. Protokolu raksta izmeklēšanas darbības veicējs, piedaloties medicīnas speciālistam, kas izdarījis aplūkošanu.

170.pants. Piespiedu aplūkošana

(1) Ja persona nepiekrīt aplūkošanai, to izdara piespiedu kārtā.

(2) Tās personas piespiedu aplūkošanu, kura konkrētajā kriminālprocesā nav aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, var izdarīt, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Ja aplūkošanas izdarīšana ir neatliekama un vilcināšanās var novest pie pierādījumu zaudēšanas vai apdraudēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to var izdarīt ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc aplūkošanas paziņojot par to izmeklēšanas tiesnesim un uzrādot izmeklēšanas darbības protokolu un materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību. Tiesnesis pārbauda aplūkošanas tiesiskumu un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta prettiesiski, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību.

171.pants. Izmeklēšanas eksperiments

Izmeklēšanas eksperiments ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir speciālu mēģinājumu veikšana, lai noskaidrotu, vai zināmos apstākļos un zināmā veidā varēja norisināties kāds notikums vai darbība, kā arī lai iegūtu jaunas vai pārbaudītu agrāk iegūtās ziņas par apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā.

172.pants. Izmeklēšanas eksperimenta kārtība

(1) Izmeklēšanas eksperimentā, ja nepieciešams, pēc izmeklēšanas darbības veicēja uzaicinājuma piedalās personas, kuras izdara eksperimentā iekļautās darbības.

(2) Izmeklēšanas eksperimentu izdara apstākļos, kuriem pēc iespējas jāatbilst tiem, kādos norisinājies pārbaudāmais notikums vai darbība. Lai izslēgtu nejaušu rezultātu, eksperimentā iekļautās darbības var izdarīt vairākkārt.

173.pants. Liecību pārbaude uz vietas

Liecību pārbaude uz vietas ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir personas pratināšana par agrākajās liecībās sniegtu faktu un šā fakta pārbaude uz vietas, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana nolūkā iegūt jaunas vai pārbaudīt agrāk iegūtās ziņas par lietas apstākļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

174.pants. Kārtība, kādā notiek liecību pārbaude uz vietas

(1) Liecību pārbaude uz vietas tiek veikta ar agrāk liecību sniegušas personas līdzdalību.

(2) Liecību pārbaudē uz vietas persona secīgi liecina par kādu tās agrākajā liecībā raksturotu faktu, un tam seko šā fakta pārbaude un vietas apskate.

(3) Ja tiek konstatētas pretrunas starp liecību un konkrēto faktu, izmeklēšanas darbības veicējs aicina pratināmo personu izskaidrot to iemeslu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

175.pants. Uzrādīšana atpazīšanai

(1) Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir kāda objekta demonstrēšana cietušajam, lieciniekam, personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, kuru šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu.

(2) Uzrādīt atpazīšanai var dzīvu personu (pēc tās ārējā izskata, dinamiskajām pazīmēm vai balss), līķi, priekšmetu, dokumentu, dzīvnieku vai citu objektu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

176.pants. Nopratināšana pirms uzrādīšanas atpazīšanai

Pirms objekta uzrādīšanas atpazīšanai personu nopratina par apstākļiem, kādos tā uztvērusi atpazīstamo objektu, un par objekta īpašībām un pazīmēm, pēc kurām šī persona varētu to atpazīt. Pratināmā nespēja detalizēti aprakstīt objekta īpašības un pazīmes nevar būt par iemeslu tam, lai atteiktos izdarīt uzrādīšanu atpazīšanai.

177.pants. Kārtība, kādā notiek uzrādīšana atpazīšanai

(1) Atpazīstamo objektu uzrāda kopā ar vēl vismaz diviem objektiem. Visiem objektiem jābūt savstarpēji viendabīgiem, bez krasām atšķirībām.

(2) Apstākļiem, kādos notiek uzrādīšana atpazīšanai, jābūt pēc iespējas līdzīgiem tiem, kādos atpazinējs uztvēris atpazīstamo objektu sakarā ar izmeklējamo notikumu, bet atpazīstamajam objektam jāatrodas pēc iespējas tādā stāvoklī un veidolā kā pirmreizējās uztveres laikā.

(3) Uzrādāmajiem objektiem, to izvietojumam vai to uzrādīšanas secībai jābūt tādai, lai atpazinējs nevarētu iepriekš zināt atpazīstamā objekta atrašanās vietu un lai viņš varētu pilnībā uztvert tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt. Atpazīšanai uzrādāmā persona pati izvēlas vietu starp pārējām uzrādāmajām personām.

(4) Uzrādāmos objektus pēc iespējas nofotografē vai veic skaņu un attēla ierakstu.

(5) Ja nav iespējams uzrādīt pašu atpazīstamo objektu, var uzrādīt tā atveidu, kurš iegūts ar foto, video vai citu zinātniski tehnisko līdzekļu palīdzību un kurā fiksētas tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto noteikumu ievēro arī gadījumos, kad atpazīstamais objekts ir reti sastopams un ir grūti atrast vēl divus savstarpēji viendabīgus objektus.

(7) Ja atpazinējs norāda uz kādu no uzrādītajiem objektiem kā uz atpazīstamo, atpazinēju uzaicina iespējami sīkāk paskaidrot, pēc kādām īpašībām un pazīmēm viņš to atpazinis. Atpazīto personu uzaicina nosaukt savu vārdu un uzvārdu.

(8) Gadījumos, kad atpazinējam noteikta speciālā procesuālā aizsardzība un tas nepieciešams viņa drošībai, atpazīšanu izdara, ievērojot šā likuma ceturtās sadaļas noteikumus.

(9) Šā panta astotajā daļā noteikto kārtību piemēro arī gadījumos, kad ētisku vai psiholoģisku apsvērumu dēļ nepieciešams, lai atpazīstamā persona atpazinēju neredzētu.

178.pants. Līķa uzrādīšana atpazīšanai

(1) Atpazīšanai uzrāda vienu līķi, ja nepieciešams, — pēc tā attiecīgas apkopšanas.

(2) Līķa apģērbu uzrāda atpazīšanai atsevišķi šā likuma 177.pantā noteiktajā kārtībā.

179.pants. Kratīšana

(1) Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.

(2) Kratīšanu izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas.

181.pants. Kratīšanā klātesošās personas

(1) Kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras kratīšana notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja attiecīgās personas klātbūtne nav iespējama vai šī persona izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļautā objekta valdītāja, apsaim­niekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(2) Juridisko personu telpās kratīšanu izdara attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē un tās personas klātbūtnē, saistībā ar kuras darbību vai bezdarbību kratīšanu juridiskās personas telpās izdara, ja nepastāv objektīvi šķēršļi šo personu nogādāt juridiskās personas telpās. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(3) Kratīšanu izdara, klātesot aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, ja tā tiek veikta minētās personas deklarētajā dzīvesvietā un darba vietā, izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ.

(4) Lai atpazītu meklējamos objektus, kratīšanā var pieaicināt arī cietušo vai liecinieku.

(5) Personām, kuras atrodas kratīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu izmeklēšanas darbības veicēja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2006.)

183.pants. Personas kratīšana

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti vai dokumenti atrodas kāda cilvēka apģērbā, viņam klātesošajās mantās, uz viņa ķermeņa vai ķermeņa atvērtajos dobumos, var izdarīt personas kratīšanu.

(2) Personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma amatpersona, ja nepieciešams, pieaicinot ārstniecības personu neatkarīgi no dzimuma.

184.pants. Kratīšana diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās

(1) Kratīšanu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības telpās un telpās, ko lieto ārvalstu parlamentu un valdību oficiālās delegācijas un misijas, var izdarīt tikai pēc šīs pārstāvniecības, delegācijas vai misijas vadītāja lūguma vai ar viņa piekrišanu.

(2) Kratīšanu telpās, kurās dzīvo ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību un citu iestāžu darbinieki, kā arī ārvalstu parlamentu un valdību oficiālo delegāciju un misiju dalībnieki, kuri saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem bauda diplomātisko imunitāti, un viņu ģimenes locekļi, kā arī šo darbinieku, dalībnieku un viņu ģimenes locekļu kratīšanu var izdarīt tikai pēc viņu lūguma vai ar viņu piekrišanu.

(3) Šajā pantā minēto piekrišanu procesa virzītājs prasa ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

(4) Izdarot kratīšanu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās, Ārlietu ministrijas pārstāvja klātbūtne ir obligāta.

184.¹ pants. Kratīšana advokāta darba vietā, dzīvesvietā vai transportlīdzeklī

(1) Veicot kratīšanu advokāta darba vietā, dzīvesvietā vai transportlīdzeklī, advokāts procesuālās darbības veicējam norāda uz tādiem priekšmetiem un dokumentiem, kuri satur informāciju par likumā aizsargāto profesionālo noslēpumu, un ne vēlāk kā 24 stundas pēc kratīšanas pabeigšanas var iesniegt procesa virzītājam papildu informāciju vai iebildumus. Ja advokāts nenorāda uz tādiem priekšmetiem un dokumentiem, kas satur informāciju par likumā aizsargāto profesionālo noslēpumu, kratīšanā izņemtā informācija nav atzīstama par aizsargātu profesionālo noslēpumu.

(2) Kratīšanu izdara Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvja klātbūtnē.

(3) Ja advokāts vai pārstāvis norāda, ka priekšmeti un dokumenti satur informāciju par likumā aizsargāto profesionālo noslēpumu, procesa virzītājs, neiepazīstoties ar šo priekšmetu vai dokumentu saturu un nodrošinot informācijas aizsardzību, var tos izņemt. Lai saņemtu atļauju apskates veikšanai, procesa virzītājs iesniedz ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

185.pants. Kratīšanas protokola kopijas izsniegšana

Kratīšanas protokola kopiju izsniedz personai, pie kuras veikta šī izmeklēšanas darbība, vai citai šā likuma 181.panta pirmajā un otrajā daļā minētajai personai.

186.pants. Izņemšana

Izņemšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir lietai nozīmīgu priekšmetu vai dokumentu atņemšana, ja izmeklēšanas darbības veicējam ir zināms, kur vai pie kā atrodas konkrētais priekšmets vai dokuments un tos nav nepieciešams meklēt vai arī tie atrodas publiski pieejamās vietās.

187.pants. Lēmums par izņemšanu

(1) Izņemšanu izdara ar procesa virzītāja lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.

(2) Lēmumā par izņemšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus vai dokumentus izņems.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

191.pants. Elektroniskās informācijas sistēmā esošo datu saglabāšana

(1) Procesa virzītājs ar savu lēmumu var uzdot elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam, valdītājam vai turētājam (tas ir, fiziskajai vai juridiskajai personai, kura ar elektroniskās informācijas sistēmām apstrādā, uzglabā vai pārraida datus, tai skaitā elektronisko sakaru komersantam) nekavējoties nodrošināt tā rīcībā esošo noteiktu, izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamu datu (kuru saglabāšana nav noteikta ar likumu) veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī un to nepieejamību citiem informācijas sistēmas lietotājiem.

(2) Datu saglabāšanas pienākumu var noteikt uz laiku līdz 30 dienām, bet šo termiņu, ja nepieciešams, vēl uz laiku līdz 30 dienām var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 14.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2010.)

192.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā saglabāto datu atklāšana un izsniegšana

(1) Izmeklētājs pirmstiesas kriminālprocesā ar prokurora vai ar datu subjekta piekrišanu un prokurors ar amatā augstāka prokurora vai ar datu subjekta piekrišanu var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā saglabājamos datus.

(2) Procesa virzītājs pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai ar datu subjekta piekrišanu var rakstveidā pieprasīt, lai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks, valdītājs vai turētājs atklāj un izsniedz šā likuma 191.pantā paredzētajā kārtībā saglabātos datus.

(3) Iztiesājot krimināllietu, tiesnesis vai tiesas sastāvs var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā saglabājamos datus vai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks, valdītājs vai turētājs atklāj un izsniedz šā likuma 191.pantā paredzētajā kārtībā saglabātos datus.

(14.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2010.)

193.pants. Ekspertīze

Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā un kuras saturs ir ekspertīzei iesniegto objektu pētīšana nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.

194.pants. Pamats ekspertīzes noteikšanai

(1) Ekspertīzi nosaka gadījumos, kad kriminālprocesam nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.

(2) Ekspertīzi nosaka pēc iespējas ātrāk, ja lietā izņemtās pēdas ir ātri gaistošas vai nenoturīgas vai izpētāmais objekts var iet bojā vai sabojāties.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

196.pants. Papildu ekspertīze

(1) Papildu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs piekrīt eksperta atzinumam, taču ir neskaidrības vai nepilnības vai radušies papildu jautājumi.

(2) Papildu ekspertīzi var uzdot izdarīt tam pašam ekspertam.

197.pants. Atkārtota ekspertīze

(1) Atkārtotu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs apšauba eksperta atzinumu pēc būtības tā nepamatotības, būtisku nepilnību vai pieļautu metodiska rakstura kļūdu dēļ, kā arī tad, ja konstatēta eksperta nepietiekama kvalifikācija vai nekompetence vai ja pieļauti ekspertīzes izdarīšanas procesuālās kārtības būtiski pārkāpumi.

(2) Atkārtotu ekspertīzi uzdod izdarīt citam ekspertam vai ekspertu komisijai, nododot eksperta vai komisijas rīcībā tos pašus izpētes objektus un sākotnējās ekspertīzes atzinumu. Eksperts, kas izdarījis sākotnējo ekspertīzi, var būt klāt atkārtotas ekspertīzes izdarīšanā, nepiedaloties pētījumos.

198.pants. Ekspertu komisijas ekspertīze

(1) Ekspertu komisijas ekspertīzi parasti nosaka, lai izdarītu:

1) ekspertīzi, ja tās rezultātā paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) personu identificējošo ekspertīzi;

3) ekspertīzi par ārstniecības personas kļūdu, veicot ārstniecību.

(2) Ekspertīzes iestādes vadītājs var uzdot jebkuru ekspertīzi izdarīt ekspertu komisijai.

(3) Komisiju no ekspertiem, kuri nestrādā vienā ekspertīžu iestādē, izveido procesa virzītājs ar savu lēmumu vai ekspertīžu iestādes vadītājs, informējot par to procesa virzītāju.

(4) Komisijas ekspertīzes atzinumu paraksta visi tās locekļi, bet, ja viņi nav vienisprātis, katrs no ekspertiem dod savu atzinumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

199.pants. Kompleksā ekspertīze

(1) Komplekso ekspertīzi nosaka, ja kriminālprocesam nozīmīga jautājuma noskaidrošanai viens objekts vai vairāki objekti izpētāmi dažādu nozaru ekspertiem.

(2) Eksperti, kuri izdara komplekso ekspertīzi, sniedz kopīgu atzinumu.

(3) Atsevišķu atzinumu var sniegt eksperts, kurš nepiekrīt kopīgajam atzinumam.

200.pants. Lēmums par ekspertīzes noteikšanu

(1) Lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pieņem procesa virzītājs. Lēmums nav pārsūdzams.

(2) Lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda:

1) ekspertīzes noteikšanas iemeslus un pamatu;

2) apstākļus, kuri attiecas uz izpētāmo objektu;

3) ekspertīžu iestādi vai tā eksperta vārdu un uzvārdu, kuram uzdots izdarīt ekspertīzi, ja eksperts nestrādā tiesu ekspertīžu iestādē;

4) ekspertam izvirzīto uzdevumu un risināmos jautājumus;

5) ekspertam nodotos materiālus.

(3) Pakļaujot ekspertīzei dzīvu cilvēku, lēmumā norāda viņa personas datus.

(4) Ja izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic vai tajā piedalās ekspertīžu iestādes eksperts, kurš izņem turpmākajiem pētījumiem pakļautos objektus, procesa virzītājs var uzdot šo objektu ekspertīzi veikt šim pašam ekspertam vai šai pašai ekspertīžu iestādei, fiksējot šo uzdevumu un risināmos jautājumus izmeklēšanas darbības protokolā. Ja nepieciešams, procesa virzītājs ekspertīzei var uzdot papildu jautājumus un iesniegt papildu materiālus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2016., 11.06.2020. un 19.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

201.pants. Ekspertīzes izdarīšana ekspertīžu iestādē

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu ekspertīžu iestādei, lēmumu par tās noteikšanu, izpētāmos objektus un nepieciešamos lietas materiālus iesniedz šīs iestādes vadītājam.

(2) Ekspertīžu iestādes vadītājs nosaka ekspertu, kurš veiks ekspertīzi, un paziņo par to procesa virzītājam.

(3) Ekspertīžu iestādes vadītājs nav tiesīgs dot ekspertam saistošus norādījumus, kuri var ietekmēt izpētes rezultātus un atzinuma būtību, kā arī bez saskaņošanas ar procesa virzītāju patstāvīgi izprasīt izpētei nepieciešamos papildu materiālus, izņemot medicīniskos dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

202.pants. Ekspertīzes izdarītājs — pieaicinātais eksperts

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu ekspertam, kurš nestrādā ekspertīžu iestādē, procesa virzītājs izraugās lietpratēju un:

1) pārliecinās par viņa personību un kompetenci;

2) noskaidro, vai nav šķēršļu, kuru dēļ viņš nevar izdarīt ekspertīzi;

3) izsniedz ekspertam lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izpētāmo objektu un visus nepieciešamos materiālus;

4) izskaidro viņam eksperta tiesības un pienākumus;

5) brīdina viņu par atbildību par atteikšanos izdarīt ekspertīzi un apzināti nepatiesa atzinuma došanu;

6) ja nepieciešams, izskaidro ekspertīzes atzinuma noformēšanas kārtību.

(2) To, ka eksperts ir iepazīstināts ar lēmumu, viņš apliecina ar savu parakstu. Turpat tiek atzīmēti eksperta paziņojumi un pieteikumi, kurus procesa virzītājs var noraidīt ar savu lēmumu.

(3) Procesa virzītājs nodrošina visu ekspertīzes objektu nodošanu ekspertam, ja nepieciešams, nodrošinot ekspertīzei pakļautās personas klātbūtni.

(4) Ekspertam dotais procesa virzītāja uzdevums vienlaikus uzliek pienākumu eksperta darba devējam nelikt šķēršļus ekspertīzes izdarīšanai.

203.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperts dod rakstveida atzinumu, ko apliecina ar savu parakstu.

(2) Eksperts atzinumā norāda:

1) savu vārdu un uzvārdu;

2) ieņemamo amatu;

3) ziņas par savu kvalifikāciju;

4) lēmumu vai uzdevumu, ar kuru noteikta ekspertīze;

5) ekspertīzes izdarīšanas datumu;

6) klātesošās personas;

7) izmantotos lietas materiālus un izpētāmo objektu sākumdatus;

8) izpētē izmantotās metodikas un iegūtos rezultātus;

9) argumentētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem vai iemeslus, kuru dēļ atbildēt nav iespējams;

10) citus kriminālprocesam nozīmīgus apstākļus, kurus eksperts noskaidrojis pēc savas iniciatīvas.

(3) Ja uz kādu no jautājumiem eksperts nevar dot noteiktu un stingru atbildi, pieļaujams atzinums par noskaidrojamā fakta iespējamību. Ja to var zinātniski pamatot, eksperts norāda šādas iespējamības ticamības pakāpi.

(4) Eksperta atzinumam pievieno attēlus un citus objektus vai materiālus.

204.pants. Piespiedu līdzekļu lietošana, izdarot ekspertīzi

(1) Lai nodrošinātu aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesu psihiatriskās vai psiholoģiskās ekspertīzes vai ar viņa ķermeņa izpēti saistītas ekspertīzes izdarīšanu, ja nepieciešams, var pielietot piespiedu līdzekļus.

(2) Piespiedu kārtā liecinieka, cietušā vai personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, tiesu psihiatrisko vai psiholoģisko ekspertīzi vai ar viņa ķermeņa izpēti saistītu ekspertīzi var izdarīt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu un tikai tādā gadījumā, ja kriminālprocesā pierādāmie apstākļi bez šādas ekspertīzes nav noskaidrojami.

206.pants. Salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi

Lai nodrošinātu ekspertam iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, procesa virzītājs var ņemt vai uzdot ekspertam ņemt tādus salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus, kuri atspoguļo ekspertīzes izpētes objekta īpašības un pazīmes.

207.pants. Personas, no kurām ņem paraugus salīdzinošajai izpētei

(1) Paraugus salīdzinošajai izpētei var ņemt no personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

(2) Lai noskaidrotu, vai pēdas uz priekšmetiem (objektiem) vai arī kādi kriminālprocesam nozīmīgi apstākļi radušies citu personu darbības rezultātā, paraugus var ņemt arī no šīm personām, nopratinot tās attiecīgi kā cietušos vai lieciniekus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

208.pants. Kārtība, kādā ņemami salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi

(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus var ņemt procesa virzītājs vai eksperts viņa uzdevumā.

(2) Uzsākot salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšanu no personas, izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to labprātīgi izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti, un izskaidro personai, ka paraugi var tikt iegūti arī piespiedu kārtā. Ja salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus ņem no personas ar tās piekrišanu, to fiksē, ievērojot šā likuma 142. panta noteikumus.

(3) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšanu, ja tos neiegūst no personas, veic kā atsevišķu izmeklēšanas darbību. To var izdarīt arī citas izmeklēšanas darbības gaitā, obligāti fiksējot attiecīgās darbības protokolā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

209.pants. Salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšana piespiedu kārtā

(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus piespiedu kārtā drīkst ņemt no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(2) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus no liecinieka vai cietušā piespiedu kārtā drīkst ņemt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi var tikt iznīcināti vai sabojāti, procesa virzītājs var tos ņemt piespiedu kārtā ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc izmeklēšanas darbības veikšanas procesa virzītājs par to paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda izmeklēšanas darbības tiesiskumu un pamatotību.

(27.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

210.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumi

(1) Šajā nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

(2) Speciālās izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja šādas darbības realizācijai nepieciešams izmantot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm (turpmāk šajā nodaļā — specializētā valsts iestāde).

(3) Speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, vienīgi izmeklējot mazāk smagus, smagus vai sevišķi smagus noziegumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

211.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtā informācija

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai saistībā ar mazāk smagiem, smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem iegūto informāciju, kura:

1) nepieciešama kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2) norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3) nepieciešama tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

(2) Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

212.pants. Atļauja speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, izņemot šajā nodaļā paredzētos gadījumus.

(2) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja speciālās izmeklēšanas darbības veikšanai piekrīt visas publiski nepieejamā vietā šīs darbības veikšanas laikā strādājošās vai dzīvojošās personas.

(3) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas.

(4) Neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, pieņemot lēmumu un saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā — izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

213.pants. Lēmums par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu

(1) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu pieņem pēc tam, kad ir izskatīts procesa virzītāja motivēts ierosinājums un krimināllietas materiāli.

(2) Lēmumā norāda speciālo izmeklēšanas darbību, iestādes vai personas, kurām uzdota šīs darbības veikšana, tās veikšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem ir nozīme veicamās darbības nodrošināšanā, tai skaitā par atļauju imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā.

(3) Publiski nepieejamā vietā veicamās speciālās izmeklēšanas darbības ilgums nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt, ja tam ir pamats.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

214.pants. Atļaujas saņemšanas kārtības pārkāpšanas sekas

(1) Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, speciālās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtie pierādījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

(2) Ja speciālā izmeklēšanas darbība uzsākta šā likuma 212.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā, izmeklēšanas tiesnesis lemj par šīs izmeklēšanas darbības uzsākšanas pamatotību, kā arī par tās turpināšanas nepieciešamību, ja tā nav pabeigta. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tika veikta prettiesiski, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

215.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību veidi

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas speciālās izmeklēšanas darbības:

1) legālās korespondences kontrole;

2) sakaru līdzekļu kontrole;

3) automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontrole;

4) pārraidīto datu satura kontrole;

5) vietas vai personas audiokontrole;

6) vietas videokontrole;

7) personas novērošana un izsekošana;

8) objekta novērošana;

9) speciālais izmeklēšanas eksperiments;

10) salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšana speciālā veidā;

11) noziedzīgās darbības kontrole.

(2) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības vai izvietotu to nodrošināšanai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja to atļāvis izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

216.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību fiksēšana

(1) Procesa virzītājs, pats veicot speciālo izmeklēšanas darbību, raksta protokolu.

(2) Ja speciālo izmeklēšanas darbību veic specializēta valsts iestāde, tās pārstāvis raksta pārskatu un to kopā ar šīs darbības rezultātā iegūtajiem materiāliem iesniedz procesa virzītājam.

(3) Ja speciālo izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā rakstveidā sniedz pārskatu procesa virzītājam un iesniedz viņam šīs darbības rezultātā iegūtos materiālus.

(4) Speciālās izmeklēšanas darbības veicējs dara visu iespējamo, lai izmeklēšanu interesējošie fakti tiktu fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem.

(5) Par ziņām, kas norāda uz citu noziedzīgu nodarījumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kurai ir piekritīga attiecīgā nodarījuma izmeklēšana.

(6) Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

217.pants. Korespondences kontrole

(1) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, to atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

(2) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā minēto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā no informācijas saņemšanas brīža iepazīstas ar sūtījuma saturu un lemj par šā sūtījuma izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona raksta sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē.

(3) Sūtījumu izņem tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā tā oriģinālam būs būtiski lielāka nozīme nekā kopijai vai vizuālajai fiksācijai.

(4) Ja sūtījumu izņem vai izņemtu sūtījumu nodod adresātam vai nosūtītājam ar būtisku nokavēšanos, viņu informē par sūtījuma aizkavēšanās iemesliem un kontroles pamatu, ciktāl tas ir iespējams, nekaitējot kriminālprocesa interesēm.

(5) (Izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

218.pants. Sakaru līdzekļu kontrole

(1) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana nav iespējama.

(2) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli ar sarunas dalībnieka, informācijas nosūtītāja vai saņēmēja rakstveida piekrišanu veic, ja ir pamats uzskatīt, ka pret šo personu vai tās tuviniekiem var tikt vērsts noziedzīgs nodarījums vai arī šī persona ir vai var tikt iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

219.pants. Automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontrole

(1) Automatizētās datu apstrādes sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides pārmeklēšanu un piekļuvi tai, kā arī izņemšanu bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati (informācija) tiek uzglabāti citā Latvijas teritorijā esošā sistēmā, kurai var piekļūt autorizēti, izmantojot izmeklēšanas tiesneša lēmumā minēto sistēmu, jauns lēmums nav nepieciešams.

(2¹) Ja dati tiek uzglabāti informācijas sistēmā, kura atrodas ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas, un tai var piekļūt autorizēti, izmantojot izmeklēšanas tiesneša lēmumā minēto sistēmu, jauns lēmums nav nepieciešams. Ja kriminālprocesa laikā tiek noskaidrota informācijas sistēmas atrašanās kādas valsts jurisdikcijā, procesa virzītājs sazinās ar šo valsti šā likuma 83. un 83.¹ nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraidi saistītus pienākumus, sniedz nepieciešamo informāciju, nodrošina sistēmā esošo informācijas un tehnisko resursu veselumu un padara kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem. Procesa virzītājs var aizliegt šai personai citu darbību veikšanu ar kontrolei pakļautajiem datiem, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.

(4) Lēmumā par automatizētās datu apstrādes sistēmā esošo datu kontroli izmeklēšanas tiesnesis var atļaut procesa virzītājam izņemt vai citādi saglabāt automatizētās datu apstrādes sistēmas resursus, kā arī izgatavot šo resursu kopijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

220.pants. Pārraidīto datu satura kontrole

Tādu datu pārtveršanu, vākšanu un ierakstīšanu, kuri pārraidīti ar automatizētās datu apstrādes sistēmas palīdzību, izmantojot Latvijas teritorijā esošās sakaru ierīces (turpmāk — pārraidīto datu kontrole), bez šīs sistēmas īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka no datu pārraides iegūtā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

221.pants. Vietas audiokontrole vai videokontrole

Publiski nepieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli bez šīs vietas īpašnieka, valdītāja un apmeklētāju ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem. Publiski nepieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana nav iespējama.

222.pants. Personas audiokontrole

(1) Personas audiokontroli bez šīs personas ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana nav iespējama.

(2) Personas audiokontroli ar šīs personas rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, veic, ja ir pamats uzskatīt, ka pret šo personu vai tās tuviniekiem var tikt vērsts noziedzīgs nodarījums vai arī šī persona ir vai var tikt iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

223.pants. Personas novērošana un izsekošana

(1) Personas novērošanu un izsekošanu bez tās ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem uz laiku līdz trim mēnešiem, kuru izmeklēšanas tiesnesis, ja nepieciešams, var pagarināt.

(2) Lēmumā izmeklēšanas tiesnesis norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

224.pants. Priekšmeta vai vietas novērošana

Priekšmeta vai vietas novērošanu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

226.pants. Salīdzināmo paraugu iegūšana speciālā veidā

(1) Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par tās saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, paraugus salīdzinošajai izpētei, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, var iegūt, par to neinformējot attiecīgo personu.

(2) Paraugus, kurus var iegūt atkārtoti un kuriem ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

(3) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja salīdzināmie paraugi, kuru izveide nav atkarīga no personas gribas, tiek iegūti speciālā veidā no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

227.pants. Noziedzīgas darbības kontrole

(1) Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziedzīgu nodarījumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, it īpaši tā organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgas darbības mērķus, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, var veikt noziedzīgas darbības kontroli.

(2) Noziedzīga nodarījuma pārtraukšanas atlikšana kontroles nolūkā nav pieļaujama, ja nav iespējams pilnīgi novērst:

1) cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumus;

2) daudzu cilvēku dzīvībai bīstamu vielu izplatīšanos;

3) bīstamu noziedznieku bēgšanu;

4) ekoloģisku katastrofu vai neatgriezenisku mantisku zaudējumu.

(3) Ja noziedzīgās darbības kontroles nolūkā jāveic citas speciālās izmeklēšanas darbības, atļauja to veikšanai jāsaņem vispārējā kārtībā.

(4) Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītājam pārskatus atbilstoši speciālās izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk, kā noteikts lēmumā.

228.pants. Pasākumi speciālo izmeklēšanas darbību nodrošināšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības nodrošināšanai tajā iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā.

(2) Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt jebkādus zaudējumus, ja tas nav absolūti nepieciešams smagāka un bīstamāka nozieguma atklāšanai.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus speciālās izmeklēšanas darbības veikšanai nepieciešamajiem ietvariem persona atbild vispārējā kārtībā.

229.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana pierādīšanā

(1) Speciālo izmeklēšanas darbību protokolus, pārskatus, skaņu un attēlu ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

(2) Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona par to ir obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti, tai nezinot, šo personu informē par veikto slepeno darbību tiktāl, ciktāl tas skar tieši attiecīgo personu.

(3) Ja speciālā izmeklēšanas darbība veikta, neievērojot atļaujas saņemšanas noteikumus, iegūtās ziņas pierādīšanā nedrīkst izmantot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)

230.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana citiem mērķiem

(1) Pierādījumus, kas iegūti speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā, izmanto vienīgi tajā kriminālprocesā, kurā attiecīgās darbības veiktas. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā kriminālprocesā, tās var izmantot attiecīgajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai izmeklēšanas tiesneša piekrišanu, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, kurā attiecīgā darbība veikta. Šis ierobežojums nav attiecināms uz attaisnojošu pierādījumu izmantošanu cita kriminālprocesa ietvaros.

(2) Izmeklēšanas tiesneša vai prokurora lēmums nav nepieciešams, ja speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtās ziņas izmanto sabiedrības drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai.

231.pants. Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai

(1) Pārskatus par speciālajām izmeklēšanas darbībām, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos materiālus, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, nepievieno krimināllietai un glabā iestādē, kas pabeidz pirmstiesas procesu.

(2) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kurai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas procesa pabeigšanas, var iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt to ar nepievienotajiem materiāliem.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis izvērtē pieteikumu, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi kriminālprocesā un pieļautos cilvēka tiesību ierobežojumus, un var liegt iespēju iepazīties ar nepievienotajiem materiāliem, ja tas var būtiski apdraudēt kādas kriminālprocesā iesaistītās personas dzīvību, veselību vai ar likumu aizsargātās intereses vai ja tas aizskar tikai trešās personas privātās dzīves noslēpumu.

(4) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kura iepazinusies ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par šo materiālu pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pašā kārtībā kā citus pēc pirms­tiesas procesa pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

(5) Par iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu iepazīties ar krimināllietai nepievienotajiem speciālās izmeklēšanas darbības materiāliem lemj tas pats tiesas sastāvs, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, ja nepieciešams, pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

232.pants. Rīcība ar tiem speciālās izmeklēšanas darbības rezultātiem, kuriem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā

(1) Par rīcību ar pārskatiem, audioierakstiem un videoierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem materiāliem, kuri fiksēti, izmantojot tehniskos līdzekļus, ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, ja procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors lemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēka tiesību aizskāruma sekas.

(2) Izņemtos dokumentus un priekšmetus, ja vien iespējams, atdod to īpašniekiem, informējot viņus par speciālo izmeklēšanas darbību tiktāl, ciktāl tā skar šīs personas.

(3) Pārskatus, kopijas, materiālus, kuri fiksēti, izmantojot tehniskos līdzekļus, iznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā.

(4) Kriminālprocesos, kuros nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, par rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var lemt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc speciālās izmeklēšanas darbības pabeigšanas.

(5) Izbeigtos kriminālprocesos par rīcību ar šādiem materiāliem var lemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa izbeigšanās.

(6) Kriminālprocesos, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai, par rīcību ar minētajiem materiāliem prokurors lemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

233.pants. Pasākumi informācijas aizsardzībai kriminālprocesā

(1) Ziņas par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas faktu līdz tās pabeigšanai ir neizpaužami izmeklēšanas dati, par kuru izpaušanu amatpersonas vai personas, kuras iesaistītas tās veikšanā, atbild saskaņā ar likumu. Aizstāvi, kuram ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas brīža, ar tiem dokumentiem, kuri attiecas uz speciālo izmeklēšanas darbību, neiepazīstina līdz šīs izmeklēšanas darbības pabeigšanai.

(2) Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu speciālās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto tādu ziņu izplatīšanu, kurām ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai skar citu ar likumu aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto materiālu kopiju izgatavošana pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, izdarot par to atzīmi attiecīgās darbības protokolā.

234.pants. Krimināllietai nepievienotajos materiālos ietvertās informācijas aizsardzības pasākumi

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas metodes, paņēmieni un līdzekļi, kā arī tās rezultātā iegūtās ziņas, kurām nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, kurā šī darbība veikta, vai kuru izmantošana citā kriminālprocesā nav atļauta, vai kuras nav nepieciešamas sabiedrības drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai, ir valsts vai izmeklēšanas noslēpums, un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Procesa virzītājs brīdina personas, kuras iesaistītas speciālo izmeklēšanas darbību veikšanā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja speciālo izmeklēšanas darbību veikšana ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darba devējs.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis brīdina par atbildību personas, kuras tiek iepazīstinātas ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

(4) Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un izmeklēšanas tiesnesis pārbauda, vai ir brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.

(Nodaļas nosaukums 07.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2021.)

236. pants. Lietu un dokumentu saraksts

Lietu un dokumentu sarakstā procesa virzītājs norāda:

1) lietas vai dokumenta nosaukumu, kā arī lietas statusu un tā maiņu kriminālprocesā;

2) datumu un izmeklēšanas darbību, kurā lieta vai dokuments iegūts;

3) glabāšanas vietu;

4) datumu un galīgo rīcību ar lietu vai dokumentu.

(07.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2021.)

238.pants. Dokumentu glabāšana

(Izslēgts ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

242.pants. Procesuālie piespiedu līdzekļi

(1) Kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot ar šādiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem:

1) aizturēšanu;

2) ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;

3) piespiedu atvešanu.

(2) Arī drošības līdzekļi ir procesuālie piespiedu līdzekļi. Tos var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam.

(3) Nodrošinājuma līdzekļi juridiskajai personai ir procesuālie piespiedu līdzekļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

243.pants. Drošības līdzekļi

(1) Ir šādi drošības līdzekļi:

1) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu);

1¹) dzīvesvietas maiņas paziņošana;

1²) pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē;

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) noteiktas nodarbošanās aizliegums;

4) aizliegums izbraukt no valsts;

5) uzturēšanās noteiktā vietā;

6) personiskais galvojums;

7) drošības nauda;

8) nodošana policijas uzraudzībā;

9) mājas arests;

10) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:

1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) (izslēgts ar 19.09.2024. likumu).

(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 1.¹—4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus jebkuram citam drošības līdzeklim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 24.05.2012. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

243.¹ pants. Nodrošinājuma līdzekļi juridiskajai personai

(1) Ir šādi nodrošinājuma līdzekļi:

1) noteiktu darbību aizliegums;

2) aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros;

3) aizliegums veikt uzņēmuma pāreju.

(2) Juridiskajai personai var piemērot vienu vai vairākus šā panta pirmajā daļā minētos nodrošinājuma līdzekļus.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

244.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa izvēle

(1) Procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.

(2) Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus.

(2¹) Nepilngadīgajam apcietinājumu piemēro tikai kā galējas nepieciešamības līdzekli, izvērtējot citu drošības līdzekļu piemērošanu. Izvēloties nepilngadīgajam drošības līdzekli, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem ņem vērā nepilngadīgā vecumu un iespējamos riskus attiecībā uz nepilngadīgā fizisko, garīgo un sociālo attīstību, kā arī spēju iekļauties sabiedrībā.

(3) Procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgai cietušajai personai, kas cietusi no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietusī persona ir materiāli vai citādi atkarīga, vai seksuālas izmantošanas, kā arī mazgadīgai cietušajai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

246.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana

(1) Uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, kurai piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļa būtību, saturu, pārsūdzības kārtību un piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas. Šie nosacījumi neattiecas uz piespiedu atvešanu.

(2) Pirms pieņemt lēmumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kurš saistīts ar brīvības atņemšanu, procesa virzītājs izsniedz personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tā ierosinājuma kopiju, kurā norādīts konkrētā drošības līdzekļa izvēles pamatojums ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2013.)

247.pants. Citu personu informēšana par procesuālo piespiedu līdzekli

(1) Ja procesuālais piespiedu līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, par tā piemērošanu un attiecīgās personas atrašanās vietu procesa virzītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, ievērojot personas gribu un norādījumus, informē tās ģimeni vai citu tuvinieku un darbavietu vai mācību vietu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam procesa virzītājs nekavējoties informē viņa vecākus vai citu pilngadīgu tuvu radinieku, vai aizbildni, ja attiecīgā persona ir aizbildnībā. Procesa virzītājs var neinformēt minētās personas, ja tas ir pretrunā ar nepilngadīgā interesēm. Šādā gadījumā par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam procesa virzītājs informē citu pilngadīgo personu, kuru nepilngadīgais ir norādījis, vai bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvi, vai tās nevalstiskās organizācijas pārstāvi, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu ārvalstniekam procesa virzītājs, ievērojot attiecīgās personas gribu, informē šīs valsts pārstāvniecību ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

(4) Ja saņemts īpaši aizsargājama cietušā pieteikums, kurā lūgts sniegt informāciju par tās apcietinātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, procesa virzītājs nosūta attiecīgo informāciju cietušajam, tiklīdz viņam ir kļuvis zināms par atbrīvošanu vai izbēgšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

249.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana

(1) Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

(2) Ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus vai nepilda savus procesuālos pienākumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.

(3) Lēmuma par piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu kopiju nekavējoties nogādā iestādei vai amatpersonai, kura nodrošina tā izpildi, un personai, kurai šis piespiedu līdzeklis piemērots, bet, ja bijis piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, arī izmeklēšanas tiesnesim.

(4) Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā agrāk piemērotais drošības līdzeklis ir atcelts, vairāk ierobežojošu drošības līdzekli drīkst piemērot tikai tad, ja pastāv jauni apstākļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 14.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2010.)

250.pants. Piespiedu atvešana

(1) Lai nodrošinātu personas piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja tā bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma, var piemērot piespiedu atvešanu.

(2) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizdomās turētajam un apsūdzētajam piespiedu atvešanu var piemērot arī bez iepriekšēja aicinājuma, ja viņa dzīvesvieta nav zināma vai ja viņš slēpjas no pirmstiesas kriminālprocesa vai tiesas.

(3) Grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja šo faktu apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu var piemērot tikai tad, ja procesuālo darbību nav iespējams veikt personas atrašanās vietā, un tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

251.pants. Piespiedu atvešanas kārtība

(1) Piespiedu atvešanu piemēro ar procesa virzītāja lēmumu, kurā norāda, kas, pie kuras amatpersonas, kad un kādā nolūkā jāatved, kurai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana.

(2) Atradis personu, kurai jāpiemēro piespiedu atvešana, policijas darbinieks pret parakstu iepazīstina to ar lēmumu, nogādā attiecīgo personu pie lēmumā minētās amatpersonas un atzīmē lēmumā laiku, kad tas izdarīts.

(3) Ja piespiedu atvešanu nevar piemērot vai ja atvedamais nav atrasts, policijas darbinieks to atzīmē lēmumā, kuru nodod procesa virzītājam.

252.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana

(Izslēgts ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

252.¹ pants. Dzīvesvietas maiņas paziņošana

Dzīvesvietas maiņas paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi.

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

252.² pants. Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē

Pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē ir ar procesa virzītāja lēmumu uzlikts pienākums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam lēmumā noteiktajā laikā pieteikties policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas.

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

253.pants. Aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai

(1) Aizliegums tuvoties noteiktai personai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atrasties attiecīgajai personai tuvāk par lēmumā minēto attālumu, izvairīties no fiziska vai vizuāla kontakta ar to un neizmantot nekādus sakaru līdzekļus vai informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar šo personu.

(2) Aizliegums tuvoties noteiktai vietai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam apmeklēt attiecīgo vietu vai atrasties tai tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aizliegumu pārkāpumu nav uzskatāma tuvošanās noteiktai personai vai vietai, ja tas notiek kriminālprocesa ietvaros, pildot procesa virzītāja norādījumus.

255.pants. Aizliegums izbraukt no valsts

Aizliegums izbraukt no valsts ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

256.pants. Uzturēšanās noteiktā vietā

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

257.pants. Drošības nauda

(1) Drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota procesa virzītāja noteiktās kredīt­iestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.

(2) Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru. Ja procesa virzītāja lēmums par drošības līdzekli pārsūdzēts, drošības naudas apmēru var noteikt izmeklēšanas tiesnesis.

(3) Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(4) Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru. Iesniegtos dokumentus pievieno krimināllietai.

(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā, bet citos drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumos atdodama tās devējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

258.pants. Personisks galvojums

(1) Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Par personisku galvinieku var būt fiziskā persona, kura ir izteikusi tādu vēlēšanos un par kuru procesa virzītājam ir radusies pārliecība, ka tā varēs nodrošināt saistību izpildi. Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.

(3) Pieņemot galvojumu, procesa virzītājs informē galviniekus par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzekļa noteikumi netiks ievēroti.

(4) Ja šā drošības līdzekļa noteikumi tiek pārkāpti, ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu galviniekam uzliek piespiedu naudu 10 līdz 30 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

259.pants. Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā

(1) Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā ir vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida saistība saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nodrošināt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais karavīrs ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā piemērojama tikai ar vienības komandiera (priekšnieka) piekrišanu, un viņš var jebkurā laikā atteikties no karavīra pārraudzības.

(3) Saņemot no vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida saistību par karavīra ņemšanu pārraudzībā, procesa virzītājs informē viņu par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī viņa atbildību.

(4) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, vienības komandierim (priekšniekam), kura pārraudzībā viņš atrodas, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

260.pants. Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā

(1) Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā ir vienas personas vai vairāku šo personu rakstveida saistība saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nodrošināt, ka nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā piemērojama tikai ar šo personu un paša nepilngadīgā piekrišanu.

(3) Nododot nepilngadīgo vecāku vai aizbildņu pārraudzībā, procesa virzītājs informē viņus par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzekļa noteikumi netiks ievēroti.

(4) Vecāki vai aizbildņi var jebkurā laikā atteikties no nepilngadīgā pārraudzības, ja viņi nespēj nodrošināt nepilngadīgā piedienīgu uzvedību.

(5) Ja nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savus procesuālos pienākumus, personām, kuru pārraudzībā viņš atrodas, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

261.pants. Nodošana policijas uzraudzībā

(1) Nodošana policijas uzraudzībā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežošana ar noteikumu, ka attiecīgā persona bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst mainīt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, apmeklēt lēmumā minētās vietas vai iestādes, tikties ar lēmumā minētajām personām un ka tai noteiktās diennakts stundās ir jāatrodas savā dzīvesvietā, kā arī ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas. Ierobežojumi nosakāmi, ņemot vērā aizdomās turētā vai apsūdzētā darba vai mācību apstākļus.

(2) Lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildei policijas iestādei, kuras darbības teritorijā attiecīgā persona dzīvo.

(3) Policijas iestādei uzraugāmais nekavējoties jāreģistrē un jāinformē procesa virzītājs par viņa ņemšanu uzraudzībā.

(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekiem ir tiesības apmeklēt personu lēmumā norādītajā dzīvesvietā pie tās ārdurvīm. Personai ir pienākums pārbaudes laikā atvērt dzīvesvietas ārdurvis un atrasties pie tām policijas darbinieka redzeslokā līdz pārbaudes beigām.

(5) Lai pārbaudītu personas rīcības brīvības ierobežojuma — aizliegums tikties ar lēmumā minētajām personām — ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet un personai ir pienākums atļaut policijas darbiniekam ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

261.¹ pants. Noteiktu darbību aizliegums

Noteiktu darbību aizliegums ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai uz laiku veikt noteikta veida uzņēmējdarbību vai cita veida darbību, ja noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar minētās darbības veikšanu.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

261.² pants. Aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros

(1) Aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta aizlieguma atzīmes ierakstīšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros juridiskās personas reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu, dalībnieku un akcionāru maiņai vai komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu arī par citas aizlieguma atzīmes ierakstīšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, norādot konkrētu aizlieguma veidu.

(2) Procesa virzītājs var noteikt vienu vai vairākus šā panta pirmajā daļā minētos aizliegumus.

(3) Lēmumu nosūta izpildei Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

261.³ pants. Aizliegums veikt uzņēmuma pāreju

Aizliegums veikt uzņēmuma pāreju ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai veikt uzņēmuma pāreju atbilstoši Komerclikumā noteiktajai kārtībai bez procesa virzītāja atļaujas.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

264.pants. Aizturēšanas nosacījumi

(1) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas;

2) uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju;

3) pie personas pašas vai tās lietošanā esošajās telpās vai citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas;

5) (izslēgts ar 17.05.2007. likumu).

(2) Ja pastāv aizturēšanas nosacījumi, bet par izdarīto noziedzīgu nodarījumu nevar piemērot brīvības atņemšanas sodu, personu var aizturēt, ja ir ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt tās ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, jo:

1) persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota;

2) personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas;

3) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā un tā var mēģināt izbraukt no valsts.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt arī personu, kura klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas vietā vai tās apkārtnē un kurai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, ja vien ir pamats pieņēmumam par tās saistību ar izdarīto noziegumu.

(4) Ievērojot šā panta nosacījumus, vienā kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

265.pants. Aizturēšanas kārtība

(1) Aizturot personu pēc savas iniciatīvas vai procesa virzītāja uzdevumā, valsts policijas darbinieks vai izmeklēšanas iestādes darbinieks, vai arī prokurors nekavējoties šai personai paziņo, par ko tā tiek aizturēta, un brīdina, ka tai ir tiesības klusēt, ka visu, ko šī persona teiks, var izmantot pret to.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka aizturamajam ir ierocis vai ka viņš var iznīcināt, izmest vai noslēpt pie viņa esošu pierādījumu, amatpersona, kura izdara aizturēšanu, ievērojot šā likuma 183.panta otrās daļas noteikumus, var veikt aizturamā kratīšanu, to norādot personas aizturēšanas protokolā.

(3) Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un šī persona atrodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās vai ja izsludināta personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policijas darbiniekam.

(4) Aizturot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonu, procesa virzītājs nekavējoties informē attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

267.pants. Aizturēšanas izpilde

(1) Aizturēšana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj turēt personu speciāli aprīkotās policijas telpās, nosakot tikšanās un sazināšanās ierobežojumus, izņemot tikšanos ar aizstāvi ar kuru ir noslēgta vienošanās konkrētajā kriminālprocesā vai kurš sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību konkrētajā kriminālprocesā, vai advokātu, lai noslēgtu vienošanos pēc aizturētā lūguma, bet ārvalstniekam — arī ar savas valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Personas tiesību ierobežojumiem nav nepieciešams izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmums.

(2) Aizturēto turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2016. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

268.pants. Aizturēšanas termiņš

(1) Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā jāizlemj par aizturētā atzīšanu par aizdomās turēto vai apsūdzēto un par drošības līdzekļa piemērošanu.

(2) Pēc aizturētā atzīšanas par aizdomās turēto vai apsūdzēto un nopratināšanas, ja tā ir nepieciešama, procesa virzītājs nekavējoties lemj par šīs personas atbrīvošanu no īslaicīgās aizturēšanas vietas, ja tai piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

(3) Ja aizturētais tiek atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto un nepieciešamības gadījumā nopratināts, bet procesa virzītāja izraudzītais drošības līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, persona var atrasties īslaicīgās aizturēšanas vietā līdz tās nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša, ievērojot 48 stundu noteikto ierobežojumu no faktiskās aizturēšanas brīža.

(4) Ja aizturētais tiek atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto, tad, lai nodrošinātu viņa nogādāšanu pie prokurora vai uz tiesu kriminālprocesa pabeigšanai, persona var atrasties īslaicīgās aizturēšanas vietā, ievērojot noteikto 48 stundu ierobežojumu no faktiskās aizturēšanas brīža.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

269.pants. Aizturētā atbrīvošana

(1) Aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja:

1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;

2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu;

3) nav nepieciešams aizturētajam piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli;

4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš;

5) izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

(2) Par aizturētā atbrīvošanu sagatavo protokolu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu, datumu un laiku. Atbrīvojot aizturēto, viņam izsniedz aizturēšanas un atbrīvošanas protokola kopiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2021.)

270.pants. Aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, aizturēšana

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto var aizturēt, lai nogādātu pie procesa virzītāja, ja ir izsludināta viņa meklēšana saistībā ar tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods, un šai personai nav piemērots brīvības atņemšanas drošības līdzeklis.

(2) Lai nodrošinātu, ka aizdomās turētais, apsūdzētais vai persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, tiek nogādāta pie izmeklēšanas tiesneša, izmeklētājs vai prokurors var aizturēt šīs personas, ja:

1) ir sagatavots ierosinājums par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu;

2) ir pieņemts lēmums par ekspertīzes noteikšanu un sagatavots ierosinājums par personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;

3) ir sagatavots ierosinājums ievietot psihiatriskajā slimnīcā personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par aizdomās turētā vai apsūdzētā aizturēšanas faktu nekavējoties paziņo procesa virzītāja iestādei un tā ne vēlāk kā 12 stundu laikā nodrošina aizturētās personas nogādāšanu pie procesa virzītāja. Ja procesa virzītājs sagatavo ierosinājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, personu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no faktiskās aizturēšanas brīža nogādā pie izmeklēšanas tiesneša.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos aizturētā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša. Ar personu, kura aizturēta šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, aizturēšanas laikā nedrīkst veikt nekādas izmeklēšanas darbības, izņemot nopratināšanu par apstākļiem, kas ir svarīgi, lai izlemtu jautājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu.

(5) Aizturēšanu, kas veikta šajā pantā noteiktajos gadījumos, noformē atbilstoši šā likuma 266.panta prasībām. Ja aizturēšana veikta šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, aizturēšanas protokolā norāda arī to, kas izsludinājis personas meklēšanu.

(6) Aizturēšana šajā pantā minētajā kārtībā nav atkārtota aizturēšana vienā kriminālprocesā.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. un 07.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2021.)

271.pants. Apcietinājums

(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu likumā paredzētos gadījumos var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja apcietināšanai ir pamats.

(2) Apcietinājuma piemērošana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj turēt personu izmeklēšanas cietumā vai speciāli aprīkotās policijas telpās.

(3) Apcietinātajam ir tiesības tikties un sazināties ar citām personām ar procesa virzītāja atļauju, ko paziņo apcietinātajam un ieslodzījuma vietai, kurā ir ievietots apcietinātais. Pirmstiesas procesā procesa virzītāja lēmums par atteikumu apcietinātajam tikties un sazināties ar citām personām ir pārsūdzams izmeklēšanas tiesnesim. Procesa virzītāja atļauja nav nepieciešama, lai tiktos ar aizstāvi, ar kuru ir noslēgta vienošanās konkrētajā kriminālprocesā vai kurš sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību konkrētajā kriminālprocesā, ārvalstnieka valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi vai īpašajā likumā, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, noteiktajām personām. Procesa virzītājs, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, var pieņemt lēmumu par tikšanās un saziņas ierobežojumiem ar īpašajā likumā, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, noteiktajām personām. Procesa virzītāja lēmums par tikšanās un saziņas ierobežojumiem ir pārsūdzams izmeklēšanas tiesnesim. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(4) Apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 18.02.2016., 11.06.2020. un 07.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2021.)

272.pants. Apcietināšanas pamats

(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret personas dzīvību vai pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;

3) konstatēts viens no šā likuma 264.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minētajiem nosacījumiem;

4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.

(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.

(4) Pamats apcietinājumam var būt tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

273.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā attiecas šā likuma 272.panta noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā, kas izdarīts aiz neuzmanības, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot vienīgi tad, ja ir viens no šādiem apstākļiem:

1) persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa noteikumus;

2) persona noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

(20.12.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja, bet līdz iztiesāšanas uzsākšanai — prokurora ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Ierosinājuma izskatīšanā piedalās tā iesniedzējs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, šīs personas aizstāvis un pārstāvis. Ierosinājuma izskatīšanā var piedalīties uzraugošais prokurors. Ierosinājumu drīkst izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(3) Ja ierosinājuma iesniedzējs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās vai slēpjas no izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, vai ja persona ir aizturēta vai apcietināta ārvalstī, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atteikt apcietinājuma piemērošanu;

2) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot mājas arestu;

3) (izslēgts ar 19.09.2024. likumu);

4) piemērot apcietinājumu;

5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.

(4¹) Ja izmeklēšanas tiesnesis šā likuma 41.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos atceļ agrāk piemēroto apcietinājumu vai atsaka piemērot apcietinājumu, viņš pats lemj par cita drošības līdzekļa piemērošanu.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumā pamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošanu ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(6) Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka apcietinājuma piemērošanu, viņš lēmumā norāda arī atteikuma motīvus.

(7) Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošajām personām nekavējoties izsniedz pilna lēmuma kopiju vai lēmuma ievaddaļas un rezolutīvās daļas kopiju un 24 stundu laikā — pilna lēmuma kopiju. Aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kas neprot valodu, kurā uzrakstīts lēmums, tiesa bez novilcināšanas nodrošina pilna lēmuma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā. Piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, tiesa personai nekavējoties sniedz informāciju par maksimālo mēnešu skaitu, uz kādu personai var tikt ierobežota brīvība pirmstiesas procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 14.01.2010., 23.05.2013. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
 

275.pants. Apcietinājuma aizstāšana ar drošības naudu

(1) Ja izmeklēšanas tiesnesis vai augstāka līmeņa tiesas tiesnesis konstatē, ka ir šā likuma 272.pantā norādītais pamats apcietinājuma piemērošanai, taču pastāv arī apstākļi, kas liecina par iespēju piemērot drošības naudu, un ja to lūdz persona, kura īsteno aizstāvību, tiesnesis var noteikt apcietinājuma termiņu uz vienu mēnesi, vienlaikus nosakot, ka apcietinājumu var atcelt, ja persona šajā laikā samaksās tiesneša noteikto drošības naudu. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis ir tiesīgs aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu tikai tad, ja aizstāvība to izmeklēšanas tiesnesim lūgusi.

(2) Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un izmeklēšanas tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru, tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

(3) Ja drošības naudu nesamaksā, jautājums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu tiek izlemts šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

276.pants. Apcietinājuma piemērošana pēc iztiesāšanas uzsākšanas

Pēc iztiesāšanas uzsākšanas apcietinājumu pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma piemēro tiesa, kas izskata lietu, ievērojot šā likuma 272. — 275.panta noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2006.)

277.pants. Apcietinājuma termiņi

(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk, kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj šis likums.

(2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu.

(3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā, bet iztiesāšanas laikā apcietinājuma termiņš skaitāms līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai. Ja apelācijas vai kasācijas instances tiesa atcēlusi notiesājošu spriedumu un nosūtījusi lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, apcietinājuma termiņā ieskaitāms arī laiks no apelācijas vai kasācijas instances tiesas nolēmuma pasludināšanas brīža līdz pirmās instances tiesas pilna nolēmuma sastādīšanai.

(4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas, no kurām pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 20 dienām.

(5) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(5¹) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, ja tas izdarīts pret nepilngadīgo, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par vienu mēnesi, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(6) Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(7) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.

(8) Jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu augstāka līmeņa tiesas tiesnesis izskata slēgtā tiesas sēdē, dodot iespēju paust savu viedokli personai, par kuras apcietinājumu tiek lemts, tās aizstāvim un pārstāvim, kā arī prokuroram. Lēmums nav pārsūdzams.

(9) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

(10) Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta, bet pēc notiesājoša sprieduma — ja beidzies tiesas piespriestais sods.

(11) Ja procesuālais lēmums ietekmē apcietinājumā turēšanas termiņu, procesa virzītājs par to informē iestādi, kurā persona tiek turēta apcietinājumā, un personu, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006., 12.03.2009., 24.05.2012., 20.12.2012. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2013.)

278.pants. Apcietinājuma termiņi nepilngadīgajiem

(1) Nepilngadīgajam, kuram apcietinājums piemērots, ievērojot šā likuma 273.panta ceturtās daļas noteikumus, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas, no kurām pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 20 dienām.

(2) Nepilngadīgajam, kuram apcietinājums piemērots, ievērojot šā likuma 273.panta trešās daļas noteikumus, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(3) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par trim mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par vienu mēnesi, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(4) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par astoņiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

279.pants. Apcietinājuma termiņi aizdomās turētajiem

(1) Aizdomās turēto līdz saukšanai pie kriminālatbildības drīkst turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautā apcietinājuma termiņa.

(2) Uzraugošais prokurors var atļaut izmeklēšanas iestādei pārsniegt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu, taču ne ilgāk kā par pusi no šā likuma 277. un 278.pantā noteiktā atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

280.pants. Atkārtots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu

Ja izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis apcietinājumu, procesa virzītājs var atkārtoti ierosināt šo jautājumu, ja:

1) personai celta un izsniegta jauna apsūdzība par smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) persona pārkāpusi piemērotā drošības līdzekļa noteikumus;

3) iegūti pierādījumi par mēģinājumiem nelikumīgi ietekmēt liecinošo personu;

4) persona ir iznīcinājusi vai mēģinājusi iznīcināt noziedzīga nodarījuma pēdas;

5) pirmstiesas kriminālprocesā iegūtie materiāli rada pamatotas aizdomas, ka persona izdarījusi citu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai grasās izvairīties no pirmstiesas kriminālprocesa vai tiesas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

282.pants. Mājas arests

(1) Mājas arests ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja pastāv pamats apcietinājuma piemērošanai, taču personu īpašu apstākļu dēļ nav vēlams vai nav iespējams turēt apcietinājumā.

(2) Mājas arestā personu var turēt tās pastāvīgajā dzīvesvietā, ja tam piekrīt ar attiecīgo personu kopā dzīvojošās pilngadīgās personas.

(3) Mājas arestu piemēro, sūdzības par tā piemērošanu izskata un kontroli pār tā piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu un uzklausot mājas arestā turamās personas viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, drošības līdzekļa piemērošanas iemeslus un īpašos apstākļus, kāpēc piemērots mājas arests, nosaka:

1) adresi, kurā personai jāuzturas mājas aresta laikā;

2) tikšanās, izņemot tikšanos ar aizstāvi un attiecīgajā adresē dzīvojošām personām, un sazināšanās ierobežojumus;

3) korespondences un sarunu kontroli;

4) apsardzes nepieciešamību noteiktajā adresē, kā arī pārvietojot personu uz procesuālās darbības norises vietu.

(5) Ja nepieciešams, mājas arestā turēto personu var apsargāt, kontroli pār tai noteikto ierobežojumu ievērošanu uzdot policijai, kā arī pakļaut kontrolei ar šo personu kopā dzīvojošo personu korespondenci un sakaru līdzekļus.

(6) Mājas arestam piemērojami apcietinājuma termiņi, un tajā pavadītais laiks uzskatāms par apcietinājumā pavadīto laiku atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

284.pants. Atrašanās laiks ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Piespiedu kārtā ievietotā persona var atrasties ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai nepieciešamo laiku, taču ne ilgāk par attiecīgajai noziedzīgu nodarījumu kategorijai noteikto maksimālo apcietinājuma termiņu pirmstiesas procesā.

(2) Atrašanās laiks ārstniecības iestādē piespiedu ekspertīzes izdarīšanai ieskaitāms apcietinājuma laikā arī tad, ja personai kā drošības līdzeklis nav bijis izraudzīts apcietinājums.

285.pants. Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē

(Izslēgts ar 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

286.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanas pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, izņemot aizturēšanu, tās pārstāvis vai aizstāvis, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta par šā piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos to piemērot pieņemtā lēmuma kopija, var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta apgabaltiesai.

(2) Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis atteicis tā piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis personai piemērots pēc iztiesāšanas uzsākšanas un nākamā tiesas sēde nav paredzēta tuvāko 14 dienu laikā, šī persona, tās pārstāvis vai aizstāvis triju darba dienu laikā šo lēmumu var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesai, sūdzību iesniedzot tiesai, kas pieņēmusi lēmumu.

(4) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai tās prombūtnē, šai personai ir tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuva zināms par piespiedu līdzekļa piemērošanu.

(5) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai, kura neprot valsts valodu, tai nolēmuma pārsūdzēšanai paredzēto termiņu sāk skaitīt no dienas, kad šai personai izsniegts lēmuma rakstveida tulkojums tai saprotamā valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2013.)

287.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību par tāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai par atteikšanos to piemērot izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē septiņu dienu laikā no attiecīgā lēmuma un sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Sūdzību izskata, dodot iespēju personai, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, paust savu viedokli, kā arī uzklausot tās pārstāvi vai aizstāvi. Tiesnesis var pieprasīt nepieciešamos lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.

(3) Tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) sūdzību noraidīt un atstāt spēkā pārsūdzēto lēmumu;

2) sūdzību apmierināt, atcelt pārsūdzēto lēmumu un attiecīgi piemērot procesa virzītāja ierosināto piespiedu līdzekli vai atteikt tā piemērošanu.

(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta personai, par kurai piemēroto drošības līdzekli lemts, personai, kura bija iesniegusi sūdzību, iestādei, kura izpilda lēmumu, kā arī izmeklēšanas tiesnesim, ja pārsūdzēts bija viņa pieņemtais lēmums. Lēmumu kopā ar sūdzību nosūta procesa virzītājam.

(5) Lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

288.pants. Procesuālās sankcijas jēdziens

Procesuālās sankcijas ir piespiedu līdzekļi, kurus procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis var piemērot personai, kura nepilda likumā paredzētos procesuālos pienākumus, traucē procesuālās darbības veikšanu vai izrāda necieņu tiesai.

289.pants. Procesuālās sankcijas piemērošanas pamats

(1) Kriminālprocesā iesaistītajai vai citai personai var piemērot procesuālo sankciju par:

1) likumā paredzēto un procesa virzītāja noteikto procesuālo pienākumu nepildīšanu;

2) procesuālās darbības norises traucēšanu;

3) atkārtotu neierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma bez attaisnojoša iemesla;

4) nepaziņošanu par nespēju ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, ja tāda iespēja bija;

5) kavēšanu kriminālprocesā iesaistītajai personai izpildīt savu procesuālo pienākumu.

(2) Procesuālās sankcijas piemērošana neatbrīvo personu no procesuālā pienākuma izpildīšanas, kā arī neizslēdz iespēju piemērot likumā paredzētos procesuālos piespiedu līdzekļus.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas rīcībā ir administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma sastāvs, šo personu var saukt pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

290.pants. Procesuālo sankciju veidi

(1) Personai, kura pārkāpusi likumā noteikto kārtību, var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) piespiedu naudu;

3) izraidīšanu no tiesas sēžu zāles.

(2) Advokātam un prokuroram nevar piemērot izraidīšanu no tiesas sēžu zāles. Par viņu pārkāpumu informē attiecīgi Zvērinātu advokātu padomi vai Ģenerālprokuratūru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

291.pants. Brīdinājums

(1) Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, procesa virzītājs var izteikt brīdinājumu.

(2) Brīdinājumu var izteikt mutvārdos vai rakstveidā.

292.pants. Piespiedu nauda

(1) Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, var uzlikt piespiedu naudu līdz triju Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Juridiskajai personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai nepilda piemēroto nodrošinājuma līdzekli, var uzlikt piespiedu naudu līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2020. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

293.pants. Piespiedu naudas piemērošana

(1) Izmeklētājs vai prokurors, kas konstatējis procesuālās kārtības traucēšanu vai procesuālā pienākuma pārkāpumu, vai nodrošinājuma līdzekļa neievērošanu, raksta par to protokolu un nekavējoties nosūta to izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanai par piespiedu naudas piemērošanu. Ja pārkāpuma faktu apstiprina dokumenti, tos pievieno protokolam.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis pēc protokola saņemšanas ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pieņem lēmumu un tā kopiju nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda piemērota, kā arī procesa virzītājam, ja piespiedu nauda netiek piemērota.

(3) Ja pārkāpumu konstatē tiesas sēdes laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs formulē pārkāpuma būtību, un tas tiek ierakstīts tiesas sēdes protokolā, paziņo lēmuma par procesuālās sankcijas piemērošanu rezolutīvo daļu un izskaidro sodītajai personai tās tiesības ne vēlāk kā nākamajā darba dienā tiesā saņemt visa lēmuma kopiju, kā arī tiesības 10 dienu laikā iesniegt lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu.

(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 24.05.2012., 27.09.2018. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

294.pants. Lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai tās apmēra samazināšanu izskatīšana

(1) Persona, kurai piemērota piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas piemērošanu kopijas saņemšanas var lūgt, lai to atbrīvo no piespiedu naudas samaksas vai samazina tās apmēru. Lūgumu par izmeklēšanas tiesneša lēmumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam, bet par tiesas lēmumu — tam pašam tiesas sastāvam, kas uzlika piespiedu naudu.

(2) Lūgumu izskata rakstveida procesā 10 dienu laikā. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

295.pants. Piespiedu naudas izpilde

(1) Ja persona, kurai piemērota piespiedu nauda, nav iesniegusi lūgumu atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru vai iesniegtais lūgums noraidīts, tās pienākums ir 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai lūguma noraidīšanas labprātīgi šo naudu samaksāt.

(2) Labprātīgas lēmuma neizpildīšanas gadījumā to nosūta piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3) Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda jāsamaksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

296.pants. Izraidīšana no tiesas sēžu zāles

(1) Personu, kura traucē kārtību tiesas sēdes laikā un neizpilda tiesneša rīkojumu, tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt no tiesas sēžu zāles. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas sēžu zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti būtiski traucē kārtību. Apsūdzētā izraidīšanas gadījumā tiesas sēdi var turpināt, ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav obligāti nepieciešama, turklāt tikai tik ilgi, kamēr ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu turpināt traucēt kārtību tiesas sēdē.

(3) Vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles personai, izņemot apsūdzēto, var piemērot piespiedu naudu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

297.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles sekas

(1) Ja no tiesas sēžu zāles izraidītajam apsūdzētajam vai cietušajam atļauj turpināt piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās izraidījuma laikā.

(2) Ja no tiesas sēžu zāles izraidīts apsūdzētais, kuram nav aizstāvja, viņam jānodrošina iespēja piedalīties tiesas debatēs. Visos gadījumos viņam jādod iespēja teikt pēdējo vārdu.

(3) Lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

298.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles pārsūdzēšana

(Izslēgts ar 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2006.)

299.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības saturs

Speciālā procesuālā aizsardzība ir cietušo, liecinieku un citu personu, kuras liecina vai liecinājušas kriminālprocesā par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, Krimināllikuma 132. vai 132.¹ pantā paredzētajiem noziegumiem, kā arī nepilngadīgo, kas liecina par Krimināllikuma 161., 162. un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem, un personu, kuru apdraudējums var ietekmēt minētās personas (turpmāk šajā nodaļā — apdraudētā persona), dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2023.)

300.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi vai arī ziņas, kas procesa virzītājam dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību, ir speciālās procesuālās aizsardzības iemesls.

(2) Apdraudētās personas, tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums, ja tam piekrīt apdraudētā persona, un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

301.pants. Kārtība, kādā tiek izskatīts iesniegums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

(1) Rakstveida iesniegumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību iesniedz procesa virzītājam.

(2) Procesa virzītājs:

1) noskaidro, vai pastāv personas speciālās procesuālās aizsardzības iemesls;

2) pārbauda iesniedzēja personas identitāti un citus apstākļus;

3) lemj par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanas nepieciešamību vai saņemtā iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja procesa virzītājs atzīst par nepieciešamu noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, viņš savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(4) Lietas iztiesāšanas laikā apdraudētā persona iesniegumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu iesniedz tiesai, kas šo iesniegumu pārbauda pati vai uzdod to izdarīt prokuroram.

302.pants. Procesa virzītāja ierosinājums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

Procesa virzītājs ierosinājumā par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu norāda:

1) apdraudēto personu identificējošos datus, pilsonību, dzīvesvietu un darbavietu, izglītību, ģimenes stāvokli, apgādājamos, ziņas par sodāmību;

2) iesnieguma saturu un saņemšanas datumu;

3) iesnieguma pārbaudes rezultātus un materiālus, kuri apstiprina nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību;

4) secinājumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 07.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2021.)

303.pants. Personas atzīšana par speciāli procesuāli aizsargājamu

(1) Ģenerālprokurors, iepazinies ar iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī, ja nepieciešams, uzklausījis apdraudēto personu, tās pārstāvi vai aizstāvi, pieņem lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai ar savu lēmumu atsaka noteikt personai speciālo procesuālo aizsardzību.

(2) Ja persona iesniegumu par nepieciešamību noteikt tai speciālo procesuālo aizsardzību iesniegusi tiesai, lēmumu par šādas aizsardzības noteikšanu pieņem tiesa. Šādu lēmumu tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība speciāli procesuāli aizsargāt personu un šī persona tam piekritusi.

(3) Ja nepieciešams slēpt personas identitāti, ģenerālprokurors lēmumā norāda, ka personas identitātes dati aizstājami ar pseidonīmu.

(4) Ja lēmums paredz personas identitātes slēpšanu, procesa virzītājs visus kriminālprocesā iepriekš uzrakstītos dokumentus, kuros ir fiksēti šīs personas identitātes dati, pārraksta, mainot tikai personas identitātes datus, kā to paredz lēmums. Dokumentu oriģinālus izņem no krimināllietas un glabā kopā ar lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, un ar tiem var iepazīties tikai procesa virzītāji šajā kriminālprocesā un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.

304.pants. Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai atteikumu to noteikt

(1) Lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu pieņem pēc iespējas nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

(2) Lēmumā norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos aizsardzības pasākumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu nepievieno krimināllietai, bet tai pievieno uzziņu par šāda lēmuma pieņemšanu.

(4) Pieņemot lēmumu par atteikšanos atzīt personu par speciāli procesuāli aizsargājamu, norāda atteikuma motivāciju.

305.pants. Lēmuma par speciālo procesuālo aizsardzību izpilde

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs:

1) iepazīstina aizsargājamo personu ar pieņemto lēmumu;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt šo lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) informē aizsargājamo personu, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, par tā lietošanu procesuālajos dokumentos un par to, ka atbildība, darbojoties ar pseidonīmu, ir tādi pati kā darbojoties ar saviem identitātes datiem. Persona par to parakstās un sniedz sava pseidonīma paraksta paraugu.

(2) Ja personas speciālo procesuālo aizsardzību nodrošina tikai ar šā likuma 308. un 309.pantā minētajiem kriminālprocesuālajiem līdzekļiem, lēmumu izpilda procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja personas speciālo procesuālo aizsardzību nodrošina arī ar īpašā likumā minētajiem pasākumiem, procesa virzītājs lēmumu nosūta izpildei speciālās aizsardzības iestādei un tā izpilde notiek īpašā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Nododot krimināllietu no viena procesa virzītāja otram, procesa virzītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, iepazīstina jauno procesa virzītāju ar lēmumu un materiāliem par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(5) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, personas iesniegums, tā pārbaudes materiāli, procesa virzītāja ierosinājums un citi materiāli, kas attiecas uz speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu un īstenošanu, netiek pievienoti krimināllietai, bet tiek glabāti saskaņā ar valsts noslēpumu saturošu dokumentu glabāšanas noteikumiem.

306.pants. Aizstāvja un citu personu tiesības un pienākumi

Aizstāvim un citām personām, kuras piedalās kriminālprocesā un kurām sakarā ar savu procesuālo pienākumu izpildi ir zināms par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, nav tiesību izpaust ziņas par speciāli procesuāli aizsargājamo personu un tās aizsardzības pasākumiem.

307.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

Personai, kura atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir īpašā likumā noteiktās aizsargājamās personas tiesības un pienākumi.

308.pants. Procesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas procesā

(1) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar speciālās aizsardzības iestādes starpniecību.

(2) Fiksējot dokumentos procesuālās darbības, kurās piedalās aizsargājamā persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, procesa virzītājs šīs personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda speciālās aizsardzības iestādes adresi.

(3) Veicot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskos līdzekļus, kuri neļauj identificēt šo personu. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(3¹) Amatpersonai, kura veic kriminālprocesā iesaistītās personas aizsardzības pasākumus, nepārkāpjot savas pilnvaras, ir tiesības būt klāt procesuālajās darbībās, kas tiek veiktas ar speciāli procesuāli aizsargājamo personu.

(4) Ar ģenerālprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā.

(5) To personu sarakstā, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, speciāli procesuāli aizsargājamās personas adreses vietā uzrāda speciālās aizsardzības iestādes adresi. Personai, kuras identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un speciālās aizsardzības iestādes adresi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

309.pants. Iztiesāšanas īpatnības

(1) Krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē.

(2) Ja nepieciešams, aizsargājamā persona var piedalīties tiesas sēdē, izmantojot tehniskos līdzekļus, pati atrazdamās ārpus tiesas sēžu zāles, ievērojot šā likuma 140.pantā noteikto kārtību.

(3) Personai, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ir tiesības tiesā neliecināt, ja pastāv pamats uzskatīt, ka apdraudēta tās drošība. Šī persona par atteikšanos liecināt tiesā nav saucama pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā liecības, ko persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniegusi pirmstiesas procesā, tiesas sēdē netiek nolasītas un tās nevar izmantot kā pierādījumu lietā.

(4) Ja persona, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniedz liecību tiesā, izmantojot tehniskos līdzekļus, lai nepieļautu tās identificēšanas iespēju, drīkst radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus, nodrošinot tiesai iespēju redzēt un dzirdēt šo personu bez minētajiem traucējumiem. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(5) Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt personu, kuras identitāte tiek slēpta, atsevišķā telpā, nodrošinot sniegtās liecības dzirdamību tiesas zālē, kā arī iespēju uzdot jautājumus šai personai un dzirdēt atbildes.

(6) Ja tiesas sēdē tiek atklāti tādas personas identitātes dati, kurai kriminālprocesā tie aizstāti ar pseidonīmu, ģenerālprokurors ar savu lēmumu uzdod speciālajai aizsardzības iestādei veikt īpašā likumā noteiktos šīs personas aizsardzības pasākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

310.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšana

(1) Personas speciālā procesuālā aizsardzība tiek izbeigta ar ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu jebkurā kriminālprocesa brīdī, ja:

1) zudis aizsardzības iemesls;

2) persona atteikusies no aizsardzības;

3) persona ar savu rīcību padarījusi aizsardzību neiespējamu.

(2) Ja aizsargājamā persona atsakās no aizsardzības, tā iesniedz par to rakstveida iesniegumu procesa virzītājam, kas šo iesniegumu nodod izlemšanai šā panta pirmajā daļā minētajām personām.

(3) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanu glabājas kopā ar citiem materiāliem, kas attiecas uz speciālo procesuālo aizsardzību.

311.pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana

Ja veicamie pasākumi nevar garantēt aizsargājamās personas drošību, pēc procesa virzītāja ierosinājuma ģenerālprokurors vai tiesa, kas noteica aizsardzību, pieņem lēmumu neizmantot šīs personas liecības kā pierādījumu krimināllietā.

312.pants. Procesuālais termiņš

Procesuālais termiņš ir šajā likumā paredzētajā kārtībā noteikts periods (vai brīdis), kura laikā (vai kuram iestājoties) kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas darbības vai atturēties no to veikšanas.

313.pants. Procesuālā termiņa sākums

(1) Ja procesuālais termiņš nosaka kādas procesuālās darbības veikšanu pirms vai pēc citas procesuālās darbības vai sakarā ar šajā likumā noteikta notikuma iestāšanos, vai vienlaikus ar citu procesuālo darbību, tad tas ir saistīts ar noteikto notikumu un uz to neattiecas šā likuma 314.pantā paredzētie termiņu aprēķināšanas noteikumi.

(2) Stundās, dienās vai mēnešos noteikta procesuālā termiņa sākums tiek norādīts šajā likumā, bet, ja tas nav norādīts, par termiņa sākumu uzskatāms brīdis, kad izveidojas tās kriminālprocesuālās attiecības, kuru dēļ termiņš tiek noteikts.

(3) Par kriminālprocesuālo attiecību izveidošanās brīdi uzskatāms brīdis, kad procesā iesaistītā persona ir uzzinājusi vai, ievērojot likumā noteiktu pienācīgā veidā izdarītu paziņojumu, tai bija jāuzzina par konkrētu procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos.

(4) Pieņemto nolēmumu pārsūdzēšanai paredzēto procesuālo termiņu sāk skaitīt no nolēmuma pieejamības dienas, bet gadījumos, kad pieejamības diena netiek noteikta, no dienas, kad procesā iesaistītā persona saņēmusi nolēmuma kopiju vai paziņojumu par nolēmuma pieņemšanu.

(5) Gadījumos, kad par procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos procesā iesais­tītajai personai tiek paziņots pa pastu vai ar ziņneša (kurjera) starpniecību, termiņa sākumu konstatē atbilstoši šā likuma 22.nodaļā noteiktajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

314.pants. Procesuālo termiņu aprēķināšana

(1) Aprēķinot stundās vai dienās noteikto termiņu, neņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņš. Par termiņa aprēķināšanas sākumu uzskata nākamo stundu vai dienu. Termiņš beidzas, iztekot attiecīgā perioda pēdējai pilnajai stundai, ja termiņš noteikts stundās, vai iztekot pēdējai diennaktij, ja termiņš noteikts dienās.

(2) Mēnešos noteiktais termiņš beidzas pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja mēnesī attiecīgā datuma nav, — attiecīgā mēneša pēdējā datumā.

(3) Ja termiņa beigas neiekrīt darbdienā, par pēdējo termiņa dienu uzskatāma pirmā nākamā darbdiena.

(4) Ja termiņš attiecas uz personas tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, par tā sākumu uzskatāms faktiskais tiesību atņemšanas vai ierobežošanas brīdis, bet par termiņa beigām — likumā vai lēmumā noteiktā termiņa faktiskais izbeigšanās brīdis (stunda vai diena).

315.pants. Procesuālo termiņu darbība laikā

(1) Termiņš ir ievērots, ja procesuālā darbība veikta līdz noteiktā termiņa beigām vai attiecīgais dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots personai, kurai ir tiesības vai kura ir pilnvarota to saņemt, vai arī dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots pastā un nodošanas fakts attiecīgi apliecināts.

(2) Termiņš ir ievērots, ja persona, kura atrodas apcietinājumā vai ārstniecības iestādē, attiecīgo dokumentu nodevusi apcietinājuma vietas vai ārstniecības iestādes administrācijai līdz noteiktā termiņa beigām.

(3) Tiesību realizāciju noteicošā termiņa nokavēšana bez dibināta iemesla rada šo tiesību izbeigšanos.

(4) Procesuālo pienākumu izpildi noteicošā termiņa nokavēšana neatbrīvo no pienākuma izpildes, un attiecīgais procesuālais pienākums izpildāms likumā noteiktajā kārtībā.

316.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

(1) Pagarināmi ir tikai tie procesuālie termiņi, attiecībā uz kuriem šajā likumā ir īpaša atruna par to pagarināšanas iespējamību.

(2) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, jautājums par termiņa pagarināšanu izlemjams rakstveida procesā ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgā termiņa beigām, pamatojoties uz procesa virzītāja vai ieinteresētās personas iesniegumu un uzrādītajiem materiāliem, kas iesniegti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms termiņa beigām.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa pagarināšanu, pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu.

(4) Lēmumā par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu norādāms pamatojums, kāpēc termiņš tiek vai netiek pagarināts. Šajā lēmumā norādāms laiks, uz kādu termiņš tiek pagarināts, vai laiks, līdz kuram tas tiek pagarināts.

(5) Pagarinot termiņus, ievēro šā likuma 314.pantā noteikto procesuālo termiņu aprēķināšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

317.pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana

(1) Ieinteresētajai personai, kura attaisnojoša iemesla dēļ nokavējusi tiesību realizācijai noteikto termiņu, ir tiesības iesniegt iesniegumu par šā termiņa atjaunošanu. Iesniegumā norādāmi iemesli, kāpēc termiņš nokavēts, un tam pievienojami dokumenti, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu.

(2) Ieinteresētās personas iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu, izņemot lūgumu par sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu, procesa virzītājs izskata nākamo triju darba dienu laikā. Ja jautājuma izlemšana nav iespējama bez papildu paskaidrojumu saņemšanas no iesniedzēja vai citām personām, kā arī ja to lūdzis iesniedzējs, iesniegumu par termiņa atjaunošanu izskata iesniedzēja un citu uzaicināto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa atjaunošanu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu.

(4) Lēmumam par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu jābūt motivētam, un tas nekavējoties jāpaziņo iesniedzējam.

(5) Procesa virzītājs, saņēmis iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu, saskaņā ar iesniedzēja lūgumu vai pats pēc savas iniciatīvas līdz jautājuma izlemšanai par nokavēta termiņa atjaunošanu var apturēt tāda nolēmuma izpildi, kura pārsūdzēšanas termiņu tiek lūgts atjaunot.

(6) Iesniegumus par nokavētu termiņu atjaunošanu sakarā ar izmeklēšanas tiesneša kompetencē esošu lēmumu pieņemšanu pirmstiesas procesa laikā izskata izmeklēšanas tiesnesis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

(Nodaļa 07.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2021. Nodaļa stājas spēkā 01.12.2021. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

317.¹ pants. Lietvedība elektroniskajā krimināllietā

(1) Kriminālprocesa lietvedību kārto un visus ar šo procesu saistītos dokumentus augšupielādē vai veido un glabā elektroniskajā krimināllietā (turpmāk — e-krimināllieta).

(2) E-krimināllieta sastāv no Kriminālprocesa informācijas sistēmas, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, no Prokuratūras informācijas sistēmas, kuras pārzinis un turētājs ir Latvijas Republikas Prokuratūra, no tiesu informatīvās sistēmas un e-lietas portāla, kuru pārzinis un turētājs ir Tiesu administrācija.

(3) Papīra formā iegūtos vai sagatavotos ar šo procesu saistītos dokumentus pārvērš elektroniskā formā, tos apliecinot ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk — regula Nr. 910/2014) 3. panta 10. punkta izpratnē, ievērojot šādus noteikumus:

1) ir nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība tam noteiktajā datu glabāšanas laikā;

2) ir nodrošināta satura lasīšana elektroniski un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā;

3) pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret papildinājumiem, izmaiņām vai neatļautu piekļūšanu vai iznīcināšanu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētos papīra formas dokumentus nodod procesa virzītājam un tos glabā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Dokumenta glabāšanas un iznīcināšanas process notiek iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā elektroniskā formā pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam.

(6) Dokumentus, kas veidoti vai augšupielādēti e-krimināllietā, drīkst dzēst vai izmaiņas tajos drīkst veikt tikai uz lēmuma pamata un saskaņā ar šā likuma normām.

(7) Šajā likumā noteiktās prasības par dokumenta parakstīšanu vai apliecinājuma veikšanu ir izpildītas, ja dokumenti vai apliecinājumi izveidoti e-krimināllietas sistēmā un parakstīti ar elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē vai papīra dokumenta formā veiktais paraksts vai apliecinājums ir pārvērsts atbilstoši šā panta trešās daļas noteikumiem.

(8) Valsts noslēpumu saturošus objektus apkopo atsevišķā sējumā, neievadot e-krimināllietā. E-krimināllietā par to izdara atzīmi.

(07.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2021. Pants stājas spēkā 01.12.2021. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

317.² pants. Procesuālo darbību apliecināšana

(1) Persona, kura piedalās procesuālajā darbībā, ja šo procesuālo darbību ir paredzēts apliecināt ar parakstu, atbilstoši procesa virzītāja rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem parakstās ar:

1) drošu elektronisko parakstu;

2) elektronisko parakstu;

3) pašrocīgu parakstu, elektronisko parakstu vai drošu elektronisko parakstu uz apliecinājuma.

(2) Persona, kura tiek brīdināta par kriminālatbildību vai informēta par tās tiesībām un pienākumiem, apliecina to ar parakstu pēc procesuālās darbības.

(3) Procesuālās darbības vai dokumenta apliecinājumu var fiksēt arī skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā.

(07.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2021. Pants stājas spēkā 01.12.2021. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

317.³ pants. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem e-krimināllietā

(1) Par procesuālā dokumenta nosūtīšanu vai izsniegšanu, kā arī par iepazīstināšanu ar krimināllietas materiāliem ir atzīstama arī paziņošana personai par dokumenta pieejamību e-lietas portālā.

(2) Pēc procesa virzītāja iniciatīvas vai personas motivēta pieteikuma personai var izsniegt e-krimināllietas materiālu kopijas.

(07.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2021. Pants stājas spēkā 01.12.2021. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

317.⁴ pants. Procesuālo dokumentu pieejamība e-krimināllietā

Par procesuālā dokumenta pieejamības dienu ir atzīstama diena, kad personai tiek paziņots par dokumenta pieejamību e-lietas portālā.

(07.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2021. Pants stājas spēkā 01.12.2021. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

318.pants. Lēmumi pirmstiesas procesā

(1) Pirmstiesas procesā procesa virzītājs pieņem un rakstveidā noformē motivētus lēmumus par:

1) kriminālprocesa turpmāko virzību;

2) personas atzīšanu par aizdomās turēto;

3) (izslēgts ar 18.02.2016. likumu);

4) personas saukšanu pie kriminālatbildības;

5) piespiedu līdzekļa piemērošanu;

6) pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(2) Procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu arī citos šajā likumā noteiktajos gadījumos, bet, ja nepieciešams, var pieņemt lēmumu par jebkuru procesā nozīmīgu jautājumu.

(3) Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāji, pieņem motivētus lēmumus savas kompetences jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

319.pants. Tiesas nolēmumi

(1) Tiesas nolēmumi ir tiesas spriedumi un lēmumi.

(2) Tiesas spriedums ir tiesas nolēmums par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu, soda piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī attaisnošanu vai atbrīvošanu no soda.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par jautājumiem, kas jāizlemj, sagatavojot krimināllietu izskatīšanai tiesas sēdē, lietas iztiesāšanas gaitā un nododot spriedumu izpildei.

(3¹) Ja šis likums paredz nolēmuma pieņemšanu rakstveida procesā, tiesnesis pēc savas iniciatīvas var noteikt mutvārdu procesu.

(4) Tiesas spriedumus, bet likumā noteiktajos gadījumos arī lēmumus noformē rakstveidā.

(5) Tiesa var taisīt saīsināto lēmumu. Pilnu lēmumu tiesa sagatavo 10 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu, ja vien likums nenosaka citu saīsinātā lēmuma sagatavošanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2020. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

320.pants. Nolēmuma struktūra

(1) Rakstveidā noformēts nolēmums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(1¹) Saīsinātais tiesas lēmums sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Saīsinātais tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(2) Nolēmuma ievadā norāda tā pieņemšanas vietu un laiku, iestādi un to amatpersonu, kura pieņem nolēmumu, un tiesisko jautājumu, par kuru nolēmums pieņemts.

(3) Aprakstošajā daļā norāda procesā noskaidroto apstākļu būtību, kas ir pamatā nolēmuma pieņemšanai.

(4) Motīvu daļā norāda atsauci uz likumu, saskaņā ar kuru nolēmums pieņemts, un pamato izdarīto secinājumu.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(5¹) Nolēmumā neietver informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts. Ja informācija, kas ir valsts noslēpuma objekts, ir pierādījums kriminālprocesā, nolēmumā norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.

(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs lēmumu var uzrakstīt rezolūcijas veidā. Šādos gadījumos norāda pieņemto nolēmumu, likuma pantu, saskaņā ar kuru tas pieņemts, amatpersonu, kas pieņēma lēmumu, un lēmuma pieņemšanas datumu.

(7) Amatpersona, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, savu lēmumu, ar kuru tā atļauj vai piekrīt veikt konkrētu procesuālo darbību vai apstiprina tās veikšanu, noformē rezolūcijas veidā.

(8) (Izslēgta ar 20.06.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 21.10.2010., 18.02.2016.,  20.06.2018. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

322.pants. Nolēmuma spēkā stāšanās kārtība

(1) Visi procesuālie lēmumi stājas spēkā tūlīt pēc to pieņemšanas, ja vien likumā nav noteikta cita spēkā stāšanās kārtība.

(2) Tiesas spriedumi stājas spēkā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Spēkā stājies nolēmums ir obligāts un izpildāms visiem.

323.pants. Ierosinājums

Procesa virzītājs raksta ierosinājumu, ja kriminālprocesa mērķa sasniegšanai ir jāveic darbības, kuras nav šā procesa virzītāja kompetencē vai kuru veikšanai ir nepieciešams kompetentas personas lēmums.

324.pants. Ierosinājuma izskatīšana

(1) Ierosinājumu izskata amatpersona, kurai kriminālprocesā ir piešķirtas pilnvaras pašai veikt vai ar lēmumu atļaut citam veikt ierosinājumā ieteiktās darbības pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas vai pēc tās izmeklēšanas vai prokuratūras iestādes atrašanās vietas, kuras lietvedībā ir konkrētais process.

(2) Ja likumā nav noteikts citādi, ierosinājums jāizskata septiņu dienu laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ierosinājuma iesniedzēju. Par pieņemto lēmumu vai uzsāktajām darbībām paziņo iesniedzējam ne vēlāk kā triju dienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2006.)

325.pants. Procesuālās darbības protokols

(1) Pirmstiesas procesā procesuālās darbības protokolā fiksē izmeklēšanas darbības norisi un likumā noteiktajos gadījumos citas procesuālās darbības norisi. Ja vienkopus tiek veiktas vairākas procesuālās darbības, tās var fiksēt vienā procesuālās darbības protokolā.

(1¹) Procesuālās darbības protokolā var ietvert ar šo darbību saistītu lēmumu.

(2) Tiesas procesā veiktās procesuālās darbības fiksē tiesas sēdes protokolā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

326.pants. Protokola saturs

(1) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

3) procesuālās darbības veicēja amatu, vārdu un uzvārdu;

4) personu — procesuālās darbības dalībniekus identificējošos datus, bet advokātam — vārdu, uzvārdu, praktizēšanas vietu un procesuālo statusu;

5) darbības norises gaitu un konstatētos faktus, ja tādi ir;

6) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus;

7) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu.

(1¹) Ja procesuālajā darbībā iesaistītās valsts drošības iestādes amatpersonas identificējošie dati drošības apsvērumu dēļ nav izpaužami, protokolā tos aizstāj ar šīs amatpersonas identifikācijas numuru, kā arī norāda attiecīgās valsts drošības iestādes nosaukumu.

(2) Protokolam pievieno priekšmetus un dokumentus, kas iegūti procesuālās darbības gaitā.

(3) Tiesas sēdes protokola saturu nosaka šā likuma 482. un 484. pants.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

327.pants. Iepazīstināšana ar procesuālās darbības protokolu

(1) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar šīs procesuālās darbības protokola saturu un tā pielikumiem, nolasot, uzrādot vai atskaņojot tos. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(2) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās darbībā. Ja persona atsakās vai fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā, norādot neparakstīšanās iemeslus un motīvus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

328.pants. Pavēste

Pavēste ir dokuments, ar kuru procesa virzītājs uzaicina personu uz izmeklēšanas iestādi, prokuratūru vai tiesu, lai tā piedalītos kriminālprocesā (turpmāk — aicināmā persona). Nepieciešamības gadījumā uzaicināšanai var izmantot citus saziņas veidus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2006.)

329.pants. Pavēstes saturs

Pavēstē norāda:

1) aicināmās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi;

2) aicināmās juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu tās pilnvarota pārstāvja adresi;

3) izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nosaukumu un adresi;

4) ierašanās vietu un laiku;

5) personas uzaicināšanas iemeslu;

6) pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to aicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā;

7) neierašanās sekas.

330.pants. Pavēstes nogādāšana

(1) Pirmstiesas kriminālprocesā pavēsti izsniedz ne vēlāk kā divas dienas pirms tajā norādītā ierašanās laika. Ja procesuālā darbība ir neplānota vai nav atliekama, pavēsti var izsniegt tieši pirms ierašanās.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz aicināmās personas norādīto adresi, bet personai, kuru aicina pirmo reizi, — uz dzīvesvietu vai juridisko adresi. Pavēsti var nosūtīt arī uz personas elektronisko adresi.

(3) Tiesa pavēsti nosūta vienkāršā pasta sūtījumā vai gadījumos, kad tas iespējams, izsniedz tiesā personiski pret parakstu. Pavēsti var nosūtīt arī uz personas elektronisko adresi. Aizstāvim, valsts un pašvaldību iestādēm tiesa pavēsti nosūta uz elektronisko adresi.

(4) Ja aicināmā persona norādījusi citu saziņas veidu vai gadījums ir steidzams, personu var uzaicināt, izmantojot arī citus saziņas veidus.

(5) Aicināmajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, pavēsti nosūta ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

(23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

331.pants. Pavēstes izsniegšanas kārtība pirmstiesas kriminālprocesā

(1) Pavēsti aicināmajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Pavēstes paraksta daļā norāda arī tās saņemšanas laiku.

(2) Ja pavēstes piegādātājs nesastop aicināmo personu tās norādītajā adresē, viņš pavēsti izsniedz citam pilngadīgam ģimenes loceklim, kas dzīvo kopā ar aicināmo personu. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs tās paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda, kādās attiecībās viņš ir ar aicināmo personu. Pavēstes saņēmēja pienākums ir nodot pavēsti aicināmajai personai.

(3) Aicināmās personas prombūtnes gadījumā pavēstes piegādātājs pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi aicināmā persona, un laiku, kad gaidāma tās atgriešanās.

(4) Juridiskajai personai adresētu pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(5) Pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ procesa virzītājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

332.pants. Aicināmās personas pienākums pieņemt pavēsti

(1) Aicināmās personas pienākums ir pieņemt pavēsti.

(2) Ja aicināmā persona atsakās pieņemt pavēsti, piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā un nogādā to atpakaļ procesa virzītājam.

333.pants. Aicināmās personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Personai, kura konkrētajā kriminālprocesā norādījusi procesuālās darbības veicējam savu adresi, ir pienākums būt sasniedzamai šajā adresē.

(2) Ja pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par kriminālprocesa norises laiku un vietu.

(3) Ja pavēste aicināmajai personai nogādāta šā likuma 330.pantā noteiktajā kārtībā pa pastu, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

(4) Ja pavēste aicināmajai personai nogādāta šā likuma 330.pantā noteiktajā kārtībā uz elektronisko adresi, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu otrajā darbdienā pēc pavēstes nosūtīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 14.01.2010. un 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

333.¹ pants. Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu iesniegšana

(1) Procesā iesaistītā persona savu vai citas personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai var iesniegt pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu procesa virzītājam vai likumā noteiktajos gadījumos citai amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesuālu darbību.

(1¹) Tiesai pieteikumi, iesniegumi vai lūgumi iesniedzami ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms lietas iztiesāšanas uzsākšanas.

(2) Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata neatkarīgi no šā dokumenta nosaukuma, ja vien tā saturā izteikts ar konkrēto kriminālprocesu saistīts priekšlikums, kas ir būtisks kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

334.pants. Pieteikumu, iesniegumu un lūgumu izskatīšanas termiņi

(1) Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumu par pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas.

(3) Tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lūgumus izskata un izlemj iztiesāšanā, ja vien tie nav jāizlemj iepriekš, lai lietu sagatavotu iztiesāšanai.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

335.pants. Pieteikumu, iesniegumu un lūgumu izlemšana

(1) Pieteikums, iesniegums vai lūgums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.

(2) Ja pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu apmierina, rakstveida lēmumu var nenoformēt, bet par to rakstveidā paziņo iesniedzējam un nodrošina tā izpildi.

(3) Par pieteikuma, iesnieguma vai lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu pieņem motivētu lēmumu, kuru triju darba dienu laikā paziņo iesniedzējam, nosūtot vai izsniedzot viņam tā kopiju.

(4) Lēmumu par pieteikuma, iesnieguma vai lūguma noraidīšanu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja pieteikuma, iesnieguma vai lūguma saturs attiecībā uz jau izskatītā pieteikumā, iesniegumā vai lūgumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, pieteikums, iesniegums vai lūgums netiek izskatīts un par to paziņo iesniedzējam.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2018.)

337.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību adresē un iesniedz amatpersonai vai institūcijai, kura ir tiesīga to izlemt. Sūdzību var iesniegt arī amatpersonai, kuras rīcība vai lēmums tiek pārsūdzēts.

(2) Sūdzību nodod izlemšanai:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību — procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem — uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem — amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša lēmumu — augstāka līmeņa tiesai;

5) par tiesneša rīcību — tiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesas vai tiesneša nolēmumu — augstāka līmeņa tiesai.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punktā minētā sūdzības izskatītāja — uzraugošā prokurora — lēmums pirmstiesas procesā nav pārsūdzams, izņemot lēmumu saistībā ar kriminālprocesa izbeigšanu. Šā panta otrās daļas 3. punktā minētā sūdzības izskatītāja — amatā augstāka prokurora — lēmums pirmstiesas procesā nav pārsūdzams, izņemot lēmumu saistībā ar kriminālprocesa izbeigšanu. Ja persona ir pārsūdzējusi šā panta otrās daļas 2. vai 3. punktā minēto personu rīcību vai lēmumu saistībā ar kriminālprocesa izbeigšanu un nepiekrīt sūdzības izskatītāja — uzraugošā prokurora vai amatā augstāka prokurora — pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu attiecīgi amatā augstākam vai nākamajam amatā augstākam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas kriminālprocesā nav pārsūdzams.

(4) Tiesas priekšsēdētājam, izskatot sūdzību, tā jāizlemj pēc būtības. Tiesas priekšsēdētāja pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(5) Personai, kura saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, tā vienlaikus pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem.

(6) Var būt rakstveida un mutvārdu sūdzības. Mutvārdos pieteiktu sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kurai sūdzība pieteikta mutvārdos. Mutvārdos pieteiktas sūdzības izlemj tādā pašā kārtībā, kāda noteikta rakstveida sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tās saturu.

(7) Personai, kura neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību tajā valodā, kuru tā prot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006., 12.03.2009., 18.02.2016., 19.11.2020. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

338.pants. Aizturēto vai apcietināto personu sūdzību nosūtīšana

Aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācijai pēc aizturētā vai apcietinātā sūdzības saņemšanas tā nekavējoties jānodod amatpersonai, kurai šī sūdzība adresēta.

339.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas procesā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā, ja šajā pantā nav paredzēts cits termiņš.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas. Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas.

(3) Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš. Sūdzību par tiesneša rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 21.10.2010., 24.05.2012. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

340.pants. Sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi sūdzību, ir tiesīga to atsaukt.

(2) Sūdzību, kas iesniegta tiesai, var atsaukt līdz brīdim, kad tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai.

(3) Sūdzību, kas iesniegta apsūdzētā vai cietušā interesēs, var atsaukt tikai ar viņu piekrišanu.

341.pants. Nolēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības iesniegšanu

Šajā likumā noteiktajos gadījumos sūdzības iesniegšana aptur pārsūdzētā nolēmuma izpildi. Pārējos gadījumos lēmuma izpildi var apturēt amatpersona, kura izskata sūdzību, ja šī amatpersona to uzskata par nepieciešamu.

342.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Saņēmis sūdzību, tās saņēmējs triju darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas lemj par šīs sūdzības izskatīšanu vai nosūta to pēc piekritības.

(2) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kura apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(3) Amatpersona, kura izskata sūdzību, var ņemt vērā ne tikai sūdzības motīvus. Ja nepieciešams, tā var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(4) Amatpersonai, kura izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu personām to pārkāptās tiesības un likumiskās intereses.

(5) Ja sūdzības termiņš nokavēts un nav atjaunots, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.

(5¹) Ja sūdzības saturs attiecībā uz jau izskatītā sūdzībā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.

(6) Ja likumā nav noteikts citādi, augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(6¹) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus. Lēmums nav pārsūdzams.

(7) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata šā likuma desmitajā sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005., 19.01.2006., 14.01.2010., 24.05.2012., 18.02.2016. un 19.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

343.pants. Sūdzības izskatīšanas termiņi

(1) Sūdzības, kurām šajā likumā nav paredzēti citi izskatīšanas termiņi, izskata 30 dienu laikā pēc to saņemšanas.

(2) (Izslēgta ar 19.09.2024. likumu)

(3) Ja sūdzība nav iesniegta valsts valodā, par tās izskatīšanas termiņa sākumu uzskatāma tulkojuma pieejamības diena, un par to paziņo sūdzības iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

344.pants. Sūdzības izlemšana

(1) Sūdzību var apmierināt vai noraidīt.

(2) Apmierinot sūdzību, var:

1) pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto nolēmumu;

2) pilnīgi vai daļēji izbeigt kriminālprocesu;

3) nosūtīt kriminālprocesu jaunai izmeklēšanai;

4) atzīt pārsūdzētās rīcības rezultātus par spēkā neesošiem.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis un tiesa, apmierinot sūdzību, pieņem šā panta otrās daļas 1. un 4.punktā paredzēto nolēmumu.

(4) Atteikumam apmierināt sūdzību jābūt motivētam.

(5) Amatpersona vai tiesa, kura izlemj sūdzību, nevar atcelt agrāk pieņemto nolēmumu, ja tas var radīt stāvokļa pasliktināšanos personai, kura iesniegusi sūdzību vai kuras interesēs tā iesniegta.

345.pants. Paziņojums par sūdzības izlemšanu

(1) Personai, kura iesniegusi sūdzību, paziņo par sūdzības izlemšanu un tālākas pārsūdzības iespēju un kārtību.

(2) Ja ar pārsūdzēto rīcību vai nolēmumu personai pretlikumīgi nodarīts kaitējums, tai izskaidro tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību vai novēršanu un šo tiesību īstenošanas kārtību.

(3) Sūdzību un uz to sniegtās atbildes kopiju, kā arī sūdzības pārbaudes materiālus pievieno krimināllietai.

346.pants. Ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzēšana

Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 303., 310. un 410.pantu, var iesniegt persona, kuras tiesības vai likumiskās intereses ar konkrēto lēmumu aizskartas, 10 dienu laikā no dienas, kad tai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu un tā saturs.

347.pants. Sūdzības iesniegšana un izskatīšanas noteikšana

(1) Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu iesniedz Augstākajā tiesā.

(2) Saņēmis sūdzību, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs nosaka tiesas sastāvu un uzdod vienam no tiesnešiem pārbaudīt sūdzību.

(3) Tiesnesis, kam uzdota sūdzības pārbaude, pieprasa no ģenerālprokurora krimināllietu vai citus materiālus, kas bijuši par pamatu lēmuma pieņemšanai, un nosaka sūdzības izskatīšanas laiku.

(4) Ja nepieciešams, tiesnesis var izprasīt dokumentus un citus materiālus, kā arī izsaukt attiecīgās personas paskaidrojumu sniegšanai.

(5) Tiesnesis paziņo ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam par sūdzības izskatīšanas laiku un par viņu pašu un viņu pārstāvju tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Sūdzības iesniedzējam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma ir jānodrošina piedalīšanās sūdzības izskatīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

348.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu izskata Augstākā tiesa triju tiesnešu sastāvā, piedaloties ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam vai viņu pārstāvjiem. Šo personu neierašanās bez attaisnojoša iemesla, ja tām savlaicīgi paziņots par izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(2) Tiesa, uzklausījusi sūdzības iesniedzēju un ģenerālprokuroru vai viņu pārstāvjus, aiziet apspriesties un pieņem lēmumu, ko nolasa tiesas sēdē.

(3) Tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt ģenerālprokurora lēmumu negrozītu;

2) grozīt ģenerālprokurora lēmumu;

3) atcelt ģenerālprokurora lēmumu.

(4) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

349.pants.Tiesas rīcība pēc sūdzības izskatīšanas

Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa krimināllietu un citus izprasītos materiālus triju darba dienu laikā kopā ar lēmumu nosūta ģenerālprokuroram.

354.pants. Nodeva cietušo kompensācijas fondam

(Izslēgts ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

355.pants. Noziedzīgi iegūta manta

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

358.¹ pants. Noziedzīgi iegūtas mantas aizstāšana pēc personas lūguma

(1) Ja personai piemērota noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija valsts labā, prokurors vai tiesnesis Krimināllikumā noteiktajā gadījumā var aizstāt konfiscēto mantu ar finanšu līdzekļiem šīs mantas vērtībā, ja persona, kurai piemērota konfiskācija, triju darba dienu laikā pēc nolēmuma spēkā stāšanās iesniegusi pamatotu lūgumu par mantas aizstāšanu un ja persona ir atlīdzinājusi cietušajam nodarīto kaitējumu. Jautājumu par mantas aizstāšanu izlemj rakstveida procesā, lēmumā nosakot 30 dienu termiņu finanšu līdzekļu labprātīgai samaksai.

(2) Lūgumu persona iesniedz tajā prokuratūrā, kurā pieņemts lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, vai pirmās instances tiesā.

(3) Sūdzību par lēmumu noraidīt lūgumu par mantas aizstāšanu izskata amatā augstāks prokurors vai augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(4) Noziedzīgi iegūtai mantai uzlikto arestu prokurors vai tiesnesis, kas pieņēmis lēmumu par mantas aizstāšanu, atceļ, kad persona samaksājusi finanšu līdzekļus aizstātās mantas vērtībā. Aizstātās mantas vērtību nosaka pēc vērtības, kāda tai bija aresta uzlikšanas brīdī.

(5) Ja finanšu līdzekļi 30 dienu laikā pēc lēmuma par mantas aizstāšanu spēkā stāšanās netiek pilnībā samaksāti, lēmums par mantas konfiskācijas aizstāšanu zaudē spēku. Nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju valsts labā nosūta izpildei šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā finanšu līdzekļi ir samaksāti daļēji, tiesnesis vai prokurors pēc tam, kad saņemts paziņojums par noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas izpildi, rakstveida procesā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par samaksāto finanšu līdzekļu atmaksu personai, kurai piemērota noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācija, ja noziedzīgi iegūtā manta konfiscēta;

2) par samaksāto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā, ja noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācija nav bijusi iespējama.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

359. pants. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošana

(1) Pēc tam kad stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos līdzekļus vispirms izmanto pieprasītās kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai un samaksai. Rīcība ar iegūtajiem līdzekļiem notiek Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc tam kad saņemts tiesu izpildītāja paziņojums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, tai skaitā par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu cietušajam un nekustamā īpašuma nodokļa parāda samaksu pašvaldībai, tiesnesis rakstveida procesā pieņem lēmumu par to līdzekļu piedziņu valsts labā no notiesātās personas, kuri izmantoti cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijai un nekustamā īpašuma nodokļa parāda segšanai. Lēmums nav pārsūdzams. Tiesa lēmumu ar pavadrakstu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam šajā likumā noteiktajā kārtībā. Zvērināts tiesu izpildītājs piedziņu veic Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

361.pants. Aresta uzlikšana mantai

(1) Lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu, kriminālprocesā uzliek arestu mantai. Arestu mantai var uzlikt, lai nodrošinātu iespējamo mantas īpašās konfiskācijas aizstāšanu Krimināllikumā noteiktajos gadījumos, kā arī lai nodrošinātu tādas mantas piedziņu, kuras izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantoti valsts līdzekļi.

(1¹) (Izslēgta ar 22.06.2017. likumu)

(2) Arestu mantai var uzlikt arī procesos par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja ir nepieciešams nodrošināt mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo likvidāciju, vai naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju.

(3) Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

(4) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību. Ja izmeklēšanas tiesnesis neapstiprina procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, arests mantai jānoņem.

(5) Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo mantisko jautājumu apmērs, — arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

(6) (Izslēgta ar 22.06.2017. likumu)

(7) Ja attiecībā uz mantu, pirms tai uzlikts arests, ir reģistrēta hipotekārā vai cita ar likumu noteikta reģistrējama ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu.

(7¹) Ja attiecībā uz mantu, kurai tiek uzlikts arests, ir reģistrēta hipotēka vai komercķīla, procesa virzītājs par pieņemto lēmumu informē hipotekāro kreditoru vai komercķīlas ņēmēju. Saņemot informāciju par aresta uzlikšanu mantai, hipotekārajam kreditoram vai komercķīlas ņēmējam ir tiesības iesniegt dokumentus par mantas izcelsmi.

(8) Nav atļauts uzlikt arestu pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ko lieto persona, kuras mantai tiek uzlikts arests, tās ģimenes locekļi un viņu apgādībā esošas personas. Šādu priekšmetu sarakstu nosaka šā likuma 1.pielikums. Šajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz noziedzīgi iegūtu mantu vai citu ar noziedzīgo nodarījumu saistītu mantu.

(9) Lēmuma kopiju nosūta vai izsniedz personai, kuras mantai tiek uzlikts arests.

(10) Arestēto mantu procesa virzītājs reģistrē krimināllietā esošajā lietu un dokumentu sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 14.01.2010., 14.03.2013., 18.02.2016., 22.06.2017., 27.09.2018., 07.10.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

361.¹ pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai nosūtīšana izpildei

(1) Aresta izpildi var uzdot veikt, nosūtot lēmuma izrakstu:

1) Valsts policijai;

2) publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz arestēto mantu, — lai tas ierakstītu aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām;

3) kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, — lai tā visus naudas līdzekļus, kas attiecīgajai personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitītu procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests), kā arī ievērotu aizliegumu šīs kapitāla daļas (akcijas) vai pajas atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām;

4) kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurā glabājas arestētie naudas noguldījumi, finanšu instrumenti un kapitāla daļas (akcijas), — lai ar tiem tiktu pārtrauktas izdevumu operācijas;

5) Latvijas Bankai, ja tajā tiek turēti likvidējamās (pašlikvidējamās) un maksātnespējīgās kredītiestādes arestētie naudas līdzekļi.

(2) Uzliekot arestu mantai, tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam paziņo par aizliegumu ar to rīkoties vai to lietot, kā arī par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesībām. Ja nepieciešams, ķermenisku lietu izņem un nodod glabāšanā.

(3) Uzliekot arestu kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, procesa virzītājs var uzlikt personai pienākumu paziņot, ja tai no šīm kapitāla daļām (akcijām) vai pajām pienākas kādi maksājumi vai naudas līdzekļi, tai skaitā no trešajām personām.

(4) Procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, var uzlikt pienākumu kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, visus naudas līdzekļus, kas personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitīt procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests).

(5) Procesa virzītājs, uzliekot arestu personālsabiedrības biedra naudas līdzekļiem, var uzlikt pienākumu personālsabiedrībai visus maksājumus, kas personai pienākas no personālsabiedrības, ieskaitīt procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests).

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

362.pants. Protokols par aresta uzlikšanu mantai

(1) Par aresta uzlikšanu mantai raksta protokolu. Protokols par aresta uzlikšanu mantai nav jāraksta, ja lēmumu par mantas arestu, nosūtot lēmuma izrakstu, uzdots izpildīt saskaņā ar šā likuma 361.¹ panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktu un nav nepieciešams aprakstīt mantas individuālās pazīmes vai ja arests tiek uzlikts virtuālajai valūtai.

(2) Protokolā fiksē:

1) katru lietu, kurai uzlikts arests, norādot tās nosaukumu, marku, svaru, nodiluma pakāpi, kā arī citas individuālās pazīmes;

2) ja arestu uzliek visai mantai, — arī lietas, kurām arests netiek uzlikts;

3) pieteikumu, ko par mantas piederību piesaka trešā persona.

(3) (Izslēgta ar 22.06.2017. likumu)

(3¹) Uzliekot arestu mantai, par arestētiem ir uzskatāmi arī visi civilie augļi, kas personai rodas vai pienākas no arestētās mantas.

(4) Ja mantu izņem, protokolā norāda, kas tieši tiek izņemts, kur un kam nodots glabāšanā.

(5) Ja aresta uzlikšanas laikā izdarīts mēģinājums slēpt mantu, to iznīcināt vai bojāt, par to ieraksta protokolā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 18.02.2016., 22.06.2017. un 07.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2021.)

363.pants. Protokola kopijas par aresta uzlikšanu mantai izsniegšana

(1) Protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai izsniedz pret parakstu personai, pie kuras izdarīta mantas aprakste, vai vienam no tās pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav klāt, — tās vietējās pašvaldības pārstāvim, kuras administratīvajā teritorijā mantai uzlikts arests.

(2) Ja arests uzlikts mantai, kas atrodas juridiskās personas teritorijā, protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai pret parakstu izsniedz šīs juridiskās personas pārstāvim.

364. pants. Arestam pakļautās mantas vērtības noteikšana

(1) Mantu, kurai tiek uzlikts arests, novērtē pēc apvidū esošajām cenām, ņemot vērā nolietojuma pakāpi. Nekustamo īpašumu, kuram tiek uzlikts arests, novērtē pēc tirgus vērtības. Ja nepieciešams, mantas vērtības noteikšanai pieaicina speciālistu.

(2) Mantas vērtību nosaka aresta uzlikšanas brīdī. Ja tas nav iespējams, mantas vērtību pirmstiesas procesā nosaka ne vēlāk kā līdz pirmstiesas procesa pabeigšanai, bet iztiesāšanā — līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu.

(3) Naudu, finanšu instrumentus, akcijas un pamatkapitāla daļas uzskaita pēc to nominālās vērtības.

(4) Ja arests jāuzliek tikai daļai mantas par noteiktu summu, mantas īpašniekam vai lietotājam ir tiesības norādīt to mantu, kura, pēc viņa ieskata, būtu pakļaujama arestam.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

364.¹ pants. Atļauja arestētās mantas realizēšanai

(1) Ja procesa virzītājs, uzliekot mantai arestu, konstatē, ka attiecībā uz to pašu mantu ir reģistrēta zvērināta tiesu izpildītāja atzīme par piedziņas vēršanu, procesa virzītājs informē zvērinātu tiesu izpildītāju par aresta uzlikšanu mantai.

(2) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, veicot nolēmuma izpildi, ir nepieciešams vērst piedziņu uz arestēto mantu, viņš ar pieteikumu vēršas pie procesa virzītāja. Procesa virzītājs, izvērtējot kriminālprocesa apstākļus un tā prasījuma būtību, kura apmierināšanai reģistrēta atzīme par piedziņas vēršanu, pieņem lēmumu par atļauju vai aizliegumu tiesu izpildītājam vērst piedziņu uz šo mantu. Ja procesa virzītājs ir tiesnesis vai tiesa, pieteikumu izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā. Lēmumā par atļauju vērst piedziņu uz arestēto mantu norāda summu, kas saglabājama mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā. Procesa virzītāja pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(2¹) Ja procesa virzītājs no institūcijas ir saņēmis informāciju par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, viņš paziņo institūcijai summu, kāda saglabājama mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā.

(3) Ja būtiski mainījušies kriminālprocesa apstākļi, kurus izvērtējot procesa virzītājs devis tiesu izpildītājam atļauju vērst piedziņu uz arestēto mantu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu vērst piedziņu uz arestēto mantu, paziņojot šo lēmumu tiesu izpildītājam līdz izsoles sludinājumā norādītajam izsoles noslēguma datumam vai līdz kustamās mantas pārdošanai bez izsoles.

(4) Pēc arestētās mantas realizācijas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām gadījumā, kad noslēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu vai stājies spēkā likums par konkrētā īpašuma atsavināšanu, bet pirms atlīdzības izmaksāšanas attiecīgi zvērināts tiesu izpildītājs vai institūcija par to paziņo procesa virzītājam, lūdzot atcelt arestu realizētajai mantai, un procesa virzītāja norādīto summu ieskaita viņa norādītajā deponēto līdzekļu kontā. Procesa virzītājs lemj par aresta uzlikšanu šiem finanšu līdzekļiem. Šim lēmumam izmeklēšanas tiesneša apstiprinājums nav nepieciešams.

(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2020.)

368.¹ pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesa virzītājs, pirmstiesas procesā konstatējis šā likuma 368.panta sestajā daļā minētos procesuālos izdevumus, var ierosināt izmeklēšanas tiesnesim lemt par to piedziņu no personām, kuru dēļ izmeklēšanas darbības tika atliktas. Procesa virzītājs ierosinājumam pievieno dokumentus, kas apstiprina izmeklēšanas darbību atlikšanu un procesuālo izdevumu apmēru.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis par pieņemto lēmumu, nosūtot tā kopiju, paziņo procesa virzītājam un personai, kuras dēļ izmeklēšanas darbība tika atlikta.

(3) Iztiesāšanas laikā lēmumu par to procesuālo izdevumu piedziņu, kuri ir saistīti ar tiesas sēžu atlikšanu, pieņem tiesa.

(4) Izmeklēšanas tiesneša un tiesas lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu persona var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesā. Sūdzībā var prasīt, lai atceļ lēmumu vispār, atbrīvo personu no procesuālo izdevumu samaksas vai samazina tās apmēru.

(5) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Jautājumu par procesuālo izdevumu piedziņu no šā likuma 368.panta pirmajā daļā minētajām personām izlemj šā likuma 368.pantā noteiktajā kārtībā ar tiesas vai prokurora gala nolēmumu kriminālprocesā.

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

368.² pants. Ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņas izpilde

(1) Ja persona nav pārsūdzējusi šā likuma 368.¹ panta kārtībā pieņemto lēmumu par procesuālo izdevumu piedziņu vai iesniegtā sūdzība noraidīta, tās pienākums ir 30 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šos izdevumus samaksāt.

(2) Ja lēmums netiek labprātīgi izpildīts, izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

370.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats

(1) Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

(2) Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

371.pants. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas kompetence kriminālprocesa uzsākšanā

(1) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam vai izmeklētājam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu.

(2) Prokurors var materiālus nosūtīt izskatīšanai izmeklēšanas iestādei vai uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu.

(3) Prokurors lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un ar to saistītos materiālus nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei, izņemot šā likuma 38.panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(4) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)

(5) Tiesnesis vai tiesa pieteikumu, materiālus vai ziņas, kas iegūtas iztiesāšanā, bez izlemšanas nosūta izmeklēšanas iestādei vai — likumā noteiktajos gadījumos — prokuratūrai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)