(Noteikumu nosaukums MK 26.06.2007. noteikumu Nr.435 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka recepšu (izņemot veterinārās receptes) veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas kārtību.

2. Ir šādi recepšu veidi:

2.1. parastā recepte, kurā izraksta par pilnu samaksu izsniedzamās zāles un medicīniskās ierīces, izņemot šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētās zāles. Parasto recepti izraksta elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – veselības informācijas sistēma) atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu vai uz parastās receptes veidlapas (1. pielikums);

2.2. īpašā recepte, kurā izraksta narkotiskās un psihotropās zāles, arī zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, zāles, kuras satur šo noteikumu 7. pielikumā minētās vielas, kā arī zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību (turpmāk – kompensācijas kārtība). Īpašo recepti izraksta elektroniski veselības informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu vai uz īpašās receptes veidlapas (2. pielikums).

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.11.2020. noteikumiem Nr. 669)

3. Reklāma uz receptes (arī receptes veidlapas otrā pusē) ir aizliegta.

4. Recepšu veidlapas iespiež tipogrāfiski atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam. Tipogrāfiski iespiež arī receptes sēriju un kārtas numuru, ievērojot, ka recepšu veidlapu sērijas, kā arī kārtas numuri sērijas ietvaros neatkārtojas.

5. Receptes veidlapas izmērs ir 12 × 18 cm. Receptes veidlapa ir iespiesta uz baltas krāsas papīra ar ūdenszīmēm. Iespiedteksts ir melnā krāsā.

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.435)

6. Parastās receptes veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota gaiši zilā krāsā. Īpašās receptes veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota gaiši sārtā krāsā.

(MK 02.06.2008. noteikumu Nr.392 redakcijā)

7. Recepšu veidlapas ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām izplata Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests). Dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkumiem valsts vajadzībām organizē pasūtījumu recepšu veidlapu izgatavošanai, kā arī recepšu veidlapu tipogrāfisko iespiešanu, paredzot šo noteikumu 5. un 6.punktā minēto aizsargmehānismu iestrādi, lai nepieļautu recepšu veidlapu viltošanas iespējas.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1135 redakcijā)

8. Komersants, kurš atbilstoši ar dienestu noslēgtajam līgumam tipogrāfiski iespiež recepšu veidlapas, nodrošina recepšu veidlapu un recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālu glabāšanu tā, lai tiem nepiekļūtu nepiederošas personas. Tipogrāfiski iespiestās recepšu veidlapas kopā ar pavadzīmi, kā arī recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus komersants nodod dienestam. Brāķētās recepšu veidlapas komersants nodod dienestam, sastādot nodošanas aktu.

(Grozīts ar MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1135)

9. Dienesta direktors norīko amatpersonu, kas ir atbildīga (turpmāk — atbildīgā amatpersona) par:

9.1. recepšu veidlapu saņemšanu no komersanta, kurš iespiež recepšu veidlapas, to uzskaiti, glabāšanu un izsniegšanu ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām;

9.2. recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālu saņemšanu un uzglabāšanu, ņemot vērā, ka parasto recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus glabā vienu gadu, bet īpašo recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus — trīs gadus;

9.3. brāķēto un no aprites izņemto recepšu veidlapu uzskaiti un iznīcināšanu.

(Grozīts ar MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1135)

10. Ārstniecības iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par recepšu veidlapu glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu ārstniecības personām, kas strādā attiecīgajā ārstniecības iestādē, kā arī par to neizlietoto īpašo recepšu uzskaiti, uzglabāšanu un iznīcināšanu, kas izrakstītas uz receptes veidlapas un saskaņā ar šo noteikumu 25. punktu saņemtas atpakaļ no pacientiem (turpmāk – neizlietota recepte), un no aprites izņemto recepšu veidlapu uzskaiti un nodošanu dienestam, sastādot par to nodošanas aktu.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

11. Lai nodrošinātu recepšu veidlapu uzskaiti un aprites kontroli iestādē, īpašo recepšu veidlapas dienestā un ārstniecības iestādē reģistrē īpašo recepšu veidlapu reģistrācijas žurnālā. Īpašo recepšu veidlapu reģistrācijas žurnāla paraugu nosaka attiecīgi dienesta direktors un ārstniecības iestādes vadītājs. Īpašo recepšu veidlapu reģistrācijas žurnālu aizpilda ne retāk kā reizi nedēļā.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

12. Dienestā īpašo recepšu veidlapas un to fotomateriālu oriģinālus glabā ar signalizāciju aprīkotā seifā, kas novietots pret nepiederošu personu iekļūšanu nodrošinātā un ar signalizāciju aprīkotā telpā. Parasto recepšu veidlapas un to fotomateriālu oriģinālus, kā arī brāķētās un no aprites izņemtās recepšu veidlapas glabā telpā, kas ir nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu, ievērojot, ka brāķētās un no aprites izņemtās recepšu veidlapas līdz to iznīcināšanai glabā nodalīti, lai nepieļautu to sajaukšanu ar derīgajām recepšu veidlapām.

(Grozīts ar MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1135)

13. Atbildīgā amatpersona nodrošina recepšu veidlapu izsniegšanu pēc ārstniecības iestādes vadītāja apstiprināta (ārstniecības iestādes vadītāja paraksts un ārstniecības iestādes zīmogs) pieprasījuma. Pieprasījumā norāda ārstniecības iestādes rekvizītus, pieprasījuma datumu, numuru, recepšu veidlapu veidu un skaitu. Parastās recepšu veidlapas izsniedz arī pēc šo noteikumu ​29.2.4. apakšpunktā un ​32. punktā minēto personu rakstiska pieprasījuma. Šajā pieprasījumā norāda attiecīgā iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, reģistrāciju ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, piešķirto identifikācijas numuru, adresi, tālruņa numuru, recepšu veidlapu skaitu, pieprasījuma datumu, kā arī apliecina norādīto informāciju ar parakstu. Īpašo recepšu veidlapu pieprasījums ir derīgs septiņas dienas. Īpašo recepšu veidlapu pieprasījumu dienestā glabā trīs gadus, parasto recepšu veidlapu pieprasījumu – vienu gadu.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

14. Atbildīgā amatpersona nodrošina, lai uz parasto recepšu veidlapu pieprasījuma tiktu norādīts izsniegto recepšu veidlapu skaits, izsniegto recepšu sērija un numuri, recepšu veidlapu izsniegšanas datums, kā arī izsniedzējs (vārds, uzvārds). Minēto informāciju izsniedzējs un saņēmējs apliecina ar parakstu.

15. Dienests recepšu veidlapas izsniedz personai, kura rīkojas ārstniecības iestādes vadītāja uzdevumā ar ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu pilnvaru. Pilnvarā norāda amatpersonu, kas ir tiesīga saņemt īpašo recepšu veidlapas, pilnvaras izsniegšanas datumu un numuru, kā arī derīguma termiņu, kas nav ilgāks par septiņām dienām. Amatpersona, saņemot recepšu veidlapas, iesniedz pilnvaru un uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz garantijas vēstuli, ja maksājums tiek veikts ar pārskaitījumu. Dienests, izsniedzot parastās recepšu veidlapas zāļu izrakstīšanai personīgajai lietošanai šo noteikumu 29.2.4. apakšpunktā minētajām personām, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pārbauda informāciju par šo personu tiesībām praktizēt profesijā. Šo noteikumu 29.2.4. apakšpunktā minētā persona, saņemot parastās recepšu veidlapas, uzrāda personu apliecinošu dokumentu. 

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

16. Ārstniecības iestādē no dienesta saņemtās recepšu veidlapas, kā arī no aprites izņemtās recepšu veidlapas līdz to nodošanai dienestam un neizlietotās receptes līdz to iznīcināšanai glabā ar signalizāciju aprīkotā seifā, kas novietots pret nepiederošu personu iekļūšanu nodrošinātā vietā, ievērojot, ka no aprites izņemtās recepšu veidlapas un neizlietotās receptes glabā nodalīti, lai nepieļautu to sajaukšanu ar derīgajām recepšu veidlapām. Ārstniecības persona nodrošina saņemto recepšu veidlapu glabāšanu, lai tām nepiekļūtu nepiederošas personas. Seifs var netikt aprīkots ar signalizāciju, ja tas atrodas ar signalizāciju aprīkotā telpā, kurā ir nodrošināts pastāvīgs signalizācijas pieslēgums.

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.435; MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1135)

17. Brāķētās, bojātās, no aprites izņemtās recepšu veidlapas un neizlietotās receptes reģistrē nederīgo recepšu veidlapu un recepšu reģistrācijas žurnālā, lai nodrošinātu recepšu veidlapu uzskaiti un aprites kontroli, tai skaitā izdarot atzīmi par recepšu veidlapu vai recepšu iznīcināšanu un no aprites izņemto recepšu veidlapu nodošanu dienestam (akta numurs un datums). Nederīgo recepšu veidlapu un recepšu reģistrācijas žurnāla paraugu nosaka attiecīgi dienesta direktors un ārstniecības iestādes vadītājs.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.435 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1135)

18. Šo noteikumu 11. un 17.punktā minēto reģistrācijas žurnālu (turpmāk— reģistrācijas žurnāls) lapas numurē un cauršuj. Reģistrācijas žurnālus attiecīgās iestādes vadītājs pirms pirmā ieraksta izdarīšanas apstiprina ar parakstu un iestādes zīmogu.

19. Ierakstus reģistrācijas žurnālos numurē, un tos izdara, neatstājot brīvu vietu un nedzēšot ierakstus. Labojumus apliecina ar vārdiem "Labotam ticēt", atbildīgās amatpersonas vai ārstniecības iestādes vadītāja parakstu un attiecīgās iestādes zīmogu.

20. Ārstniecības iestādes un dienesta vadītājs izveido komisiju (iekļaujot tajā attiecīgās iestādes darbiniekus), kura reizi mēnesī pārbauda, kā iestādē tiek ievērota recepšu veidlapu glabāšanas kārtība, kā arī ne retāk kā reizi ceturksnī veic recepšu veidlapu inventarizāciju. Par pārbaudes rezultātiem komisija sastāda inventarizācijas aktu. Inventarizācijas aktu iestāde glabā trīs gadus.

(Grozīts ar MK 12.04.2011. noteikumiem Nr. 283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr. 1135; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 16)

21. Ja konstatē īpašo recepšu veidlapu iztrūkumu vai pārpalikumu, ir notikusi zādzība, laupīšana vai zaudējumi radušies stihiskas nelaimes dēļ, attiecīgo seifu aizzīmogo un par notikušo faktu nekavējoties ziņo Veselības inspekcijai, kā arī Valsts policijai (ja ir notikusi zādzība vai laupīšana).

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.435 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.77)

22. Šo noteikumu 21.punktā minētajā gadījumā iestādes vadītājs izveido komisiju. Komisijas sastāvā ir:

22.1. iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

22.2. atbildīgā amatpersona (ja atgadījums noticis dienestā);

22.3. Veselības inspekcijas pārstāvis.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr. 77; MK 12.04.2011. noteikumiem Nr. 283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1135)

23. Šo noteikumu 22.punktā minētā komisija sastāda aktu. Aktā norāda atgadījuma veidu, recepšu veidlapu sēriju, numurus, daudzumu, akta sastādīšanas datumu un komisijas locekļus (vārdu, uzvārdu un amatu). Aktu sastāda divos eksemplāros, un to paraksta visi komisijas locekļi. Pirmais akta eksemplārs paliek ārstniecības iestādē vai dienestā (ja atgadījums noticis dienestā), otro nodod Veselības inspekcijai. Ja konstatēts recepšu veidlapu iztrūkums (arī zādzība vai izlaupīšana), Veselības inspekcija informē aptiekas par attiecīgo recepšu veidlapu sēriju un numuriem.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.77 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1135)

24. Brāķētās un no aprites izņemtās recepšu veidlapas dienestā, bojātās recepšu veidlapas un neizlietotās receptes ārstniecības iestādē iznīcina attiecīgi dienesta vai ārstniecības iestādes vadītāja izveidotas komisijas (vismaz divu personu sastāvā) klātbūtnē. Par recepšu veidlapu vai recepšu iznīcināšanu sastāda aktu, norādot iznīcināto recepšu veidlapu vai recepšu veidu, sēriju, numuru, daudzumu, iznīcināšanas vietu, datumu, iznīcināšanas veidu, citus ar iznīcināšanu saistītus apstākļus, kā arī komisijas locekļus (vārds, uzvārds un amats). Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Aktu attiecīgi dienestā vai ārstniecības iestādē glabā trīs gadus.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

25. Ārstniecības persona, izrakstot īpašo recepti narkotisko vai tām pielīdzināto psihotropo zāļu iegādei, informē pacientu, ka neizlietotās īpašās receptes, kas izrakstītas uz īpašās receptes veidlapas, nododamas ārstniecības iestādē, kurā tās ir izrakstītas.

(Grozīts ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 16)

26. Īpašās receptes, uz kurām ir izrakstītas narkotiskās vai tām pielīdzinātās psiho­tropās zāles, aptiekā glabā piecus gadus, bet pārējās īpašās receptes glabā trīs gadus. Parastās receptes aptiekā glabā vienu gadu. Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā izrakstītas receptes aptiekā glabā trīs gadus.

(Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1135)

27. Šo noteikumu 35.punktā minēto vairākkārt izmantojamo recepti, kas izrakstīta uz parastās receptes veidlapas, līdz visa izrakstītā zāļu daudzuma saņemšanai glabā pacients vai, ar pacienta piekrišanu, aptieka, kurā pacients turpmāk saņems uz receptes izrakstītās zāles. Ja recepti glabā aptieka, tā nekavējoties informē pacientu par aptiekas atrašanās vietas maiņu vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izrakstīto zāļu pieejamību pacientam. Ja pacients nenoslēgto recepti neatstāj aptiekā, aptieka nodrošina receptes datu un informācijas par izsniegtajām zālēm reģistrēšanu tā, lai nodrošinātu Veselības inspekcijai iespēju pārbaudīt zāļu izsniegšanas pamatotību. Pēc visa izrakstītā zāļu daudzuma izsniegšanas recepti patur aptiekā, kurā izdarīts pēdējais pirkums.

(MK 02.06.2008. noteikumu Nr. 392 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 16)

28. (Zaudējis spēku ar 01.07.2009.; skat. 55.³ punktu)

29. Recepti izraksta:

29.1. elektroniski veselības informācijas sistēmā, izņemot šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētos gadījumus, atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Izrakstot recepti elektroniski, ievēro šajā nodaļā noteikto recepšu izrakstīšanas kārtību, šo noteikumu 3. pielikumā minētās recepšu aizpildīšanas prasības un šo noteikumu III¹ nodaļā noteikto recepšu izrakstīšanas kārtību veselības informācijas sistēmā;

29.2. uz noteikta parauga veidlapas (1. un 2. pielikums), ievērojot šajā nodaļā noteikto recepšu izrakstīšanas kārtību un šo noteikumu 3. pielikumā minētās recepšu aizpildīšanas prasības, ja:

29.2.1. tiek izrakstītas individuāli kompensējamās zāles atbilstoši noteiktajai kompensācijas kārtībai;

29.2.2. pacients ir informējis, ka recepti izmantos Eiropas Savienības dalībvalstī, kādā Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, ar kuru nav nodrošināta Latvijā izsniegto e-recepšu pārrobežu apmaiņa;

29.2.3. recepte tiek izrakstīta personai, kura nav reģistrēta Fizisko personu reģistrā;

29.2.4. ārsts vai ārsta palīgs (feldšeris), kas nestrādā ārstniecības iestādē, izraksta zāles personīgai lietošanai;

29.2.5. zāles vai medicīniskās ierīces pacientam nepieciešamas nekavējoties un receptes izrakstīšana veselības informācijas sistēmā nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

30. Recepti uz noteikta parauga veidlapām izraksta skaidri salasāmā rokrakstā vai izmantojot datoru vai citus tehniskos līdzekļus, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu datu uztveri. Ārstniecības personai aizliegts saņemt un uzglabāt recepšu veidlapas, kurās ir norādīts zāļu nosaukums. Receptes rekvizīti un teksts ir skaidri salasāms un neizdzēšams. Izrakstot recepti, nav pieļaujamas kļūdas un labojumi.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

30.¹ Recepti, kas izrakstīta uz noteikta parauga veidlapas šo noteikumu 29.2.4. un 29.2.5. apakšpunktā minētajā kārtībā, pacients var atprečot (izmantot) vienu reizi.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

31. Uz receptēm izraksta zāles un medicīniskās ierīces pacientu primārai un sekundārai ambulatorai ārstēšanai. Uz receptēm aizliegts izrakstīt zāles un medicīniskās ierīces ārsta prakses nodrošināšanai.

32. Tiesības izrakstīt parasto recepti ir ārstam, ārsta palīgam (feldšerim), māsai (vispārējās aprūpes māsai) un vecmātei, kas strādā ārstniecības iestādē. Ārstam, kurš nestrādā ārstniecības iestādē, atļauts izrakstīt zāles uz parastās receptes tikai personīgai lietošanai, bet ne vairāk kā 50 receptes gadā. Ārsta palīgam (feldšerim), kurš nestrādā ārstniecības iestādē, atļauts izrakstīt zāles uz parastās receptes tikai personīgai lietošanai, bet ne vairāk kā 30 receptes gadā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

33. Tiesības izrakstīt īpašo recepti ir ārstam, kas strādā ārstniecības iestādē. Vecmātei, kas strādā ārstniecības iestādē, kompetences ietvaros ir tiesības izrakstīt īpašo elektronisko recepti kontracepcijas līdzekļu iegādei.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

33.¹ Tiesības izrakstīt zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā sedz no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem atbilstoši kompensācijas kārtībai, ir ārstam un vecmātei, kas strādā ārstniecības iestādē, kurai ir līgumattiecības ar dienestu. Ārstniecības iestādē nodarbināts ārsta palīgs (feldšeris) un māsa (vispārējās aprūpes māsa), kā arī māsa (vispārējās aprūpes māsa) un ārsta palīgs (feldšeris), kurš strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstniecības iestādē, ir tiesīgs izrakstīt minētās zāles un medicīniskās ierīces, ievērojot šādus nosacījumus:

33.¹1. elektroniskā recepte tiek izrakstīta sadarbībā ar ārstu vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstu;

33.¹2. ārsts vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārsts ir pārliecināts un atbildīgs par zāļu un medicīnisko ierīču nepieciešamību un zāļu terapijas pamatotību;

33.¹3. māsa (vispārējās aprūpes māsa) un ārsta palīgs (feldšeris) ir atbildīgs par elektroniskās receptes noformēšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām un šo noteikumu 33.¹1. apakšpunktā minētās prasības izpildi.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

34. Zāles, kas satur buprenorfīnu, drīkst izrakstīt tikai narkologs pacientam, kuram valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselibas centrs" ir izsniegusi buprenorfīnu aizvietojošās terapijas programmas karti. Narkologs ziņas par izrakstīto zāļu nosaukumu, devu, daudzumu, izrakstīšanas datumu un receptes numuru norāda arī minētajā programmas kartē. Recepti to zāļu iegādei, kas satur buprenorfīnu, pacientam izraksta ne biežāk kā reizi divās nedēļās.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

34.¹ Zāles, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu klasifikācijas kārtību ir paredzētas ambulatorai ārstēšanai, bet var izraisīt nopietnas blakusparādības, kuru dēļ to lietošanai nepieciešami attiecīgas ārstniecības nozares speciālista norādījumi un uzraudzība visā ārstēšanas laikā, un kurām tiek piemērots apzīmējums "Pr. II" ar ārsta specialitātes norādi, drīkst izrakstīt tikai norādītās specialitātes ārsts.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.435 redakcijā)

34.² Izrakstot zāles, kuru lietošana var radīt paaugstinātu risku veselībai vai kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, 9.panta 4.punkta "c" apakšpunktu noteikti papildu riska mazināšanas pasākumi (nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz drošu un efektīvu šo zāļu lietošanu), ievēro zāļu reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) izstrādātos un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņotos riska mazināšanas pasākumus konkrēto zāļu drošai un efektīvai lietošanai.

(MK 12.04.2011. noteikumu Nr.283 redakcijā)

34.³ Zāles, kuras satur šo noteikumu 7. pielikumā minētās vielas, izraksta, ievērojot zāļu reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) izstrādāto un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņoto grūtniecības nepieļaušanas programmu un šādus nosacījumus:

34.³ 1. pirms ārstēšanas sākšanas ārsts pārliecinās, ka pacients ir iepazinies ar grūtniecības nepieļaušanas programmu (atbilstoši dzimumam un vecuma reproduktīvajam potenciālam) un ir parakstījis informētās piekrišanas dokumentu;

34.³ 2. minētās zāles drīkst izrakstīt ārstēšanas kursam, kura ilgums nepārsniedz šo noteikumu 7. pielikumā norādīto.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 745; MK 10.11.2020. noteikumiem Nr. 669)

34.⁴ Zāļu valsts aģentūra interneta vietnē (http://www.zva.gov.lv) ievieto to zāļu sarakstu, kurām zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) ir izstrādājis un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņojis riska mazināšanas pasākumus. Zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) nodrošina izstrādāto un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņoto riska mazināšanas pasākumu materiālu pieejamību ārstiem, kuriem ir tiesības izrakstīt attiecīgās zāles.

(MK 12.04.2011. noteikumu Nr.283 redakcijā)

35. Ja šo noteikumu 32. punktā minētās personas, izrakstot parasto recepti, paredz iespēju pacientam zāles iegādāties regulāri, izrakstīto zāļu daudzumu saņemot aptiekā pa daļām ne biežāk kā reizi mēnesī, receptē norāda atzīmi "Ārstēšanas kursam", un šī recepte tiek uzskatīta par vairākkārt izmantojamu recepti. Vairākkārt izmantojamo recepti izraksta elektroniski. Šī prasība neattiecas uz šo noteikumu 29.2.4. apakšpunktā minētajām personām.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

36. Uz vienas parastās receptes zāles un medicīniskās ierīces izraksta ne vairāk kā trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam, izņemot šo noteikumu 4.pielikumā minētās zāles, kuras ārsts šo noteikumu 35.punktā minētajā vairākkārt izmantojamajā receptē var izrakstīt ārstēšanas kursam līdz vienam gadam.

(Grozīts ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 16)

37. Uz vienas īpašās receptes atļauts izrakstīt tikai vienas zāles vai medicīnisko ierīci, sekundāro iepakojumu (turpmāk — iepakojums) skaitu paredzot ne vairāk kā trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam.

(Grozīts ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 16)

38. Izrakstot recepti narkotisko un tām pielīdzināto psihotropo zāļu iegādei, ārsts nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteikto narkotisko un tām pielīdzināto psihotropo vielu maksimālo daudzumu, ko atļauts izrakstīt uz vienas receptes.

39. Izrakstot recepti psihotropo zāļu (izņemot šo noteikumu 38.punktā minēto gadījumu) un narkotisko analgētisko līdzekļu iegādei, ārsts izraksta zāles ārstēšanas kursam līdz vienam mēnesim. Psihiatrs, narkologs, neirologs un ģimenes ārsts kompensācijas kārtības ietvaros minētās zāles var izrakstīt ārstēšanas kursam līdz trim mēnešiem.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.435 redakcijā)

40. Ja ārstniecības persona pacientam izraksta narkotiskās vai psihotropās zāles vai zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, tā izdara ierakstu pacienta ambulatorajā kartē un norāda attiecīgo zāļu nosaukumu, devu, daudzumu un izrakstīšanas datumu. Ārstniecības iestādes vadītājs ne retāk kā reizi mēnesī nodrošina minēto zāļu izrakstīšanas terapeitiskās pamatotības un pareizības pārbaudi.

41. Spirta vai spirta ūdens šķīduma izsniegšanai ārstniecības persona izraksta parasto recepti. Uz receptes izraksta līdz 150g 96% spirta vai spirta ūdens šķīdumu, vai aptiekā izgatavotās zāles, kas satur līdz 150g 96% spirta.

(Grozīts ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 16)

42. Uz receptēm aizliegts izrakstīt:

42.1. gamma hidroksibutirskābi (GHB) vai tās sāļus (nātrija oksibutirāts/nātrija oksibāts un litija oksibutirāts) jebkurā zāļu formā, izņemot nātrija oksibutirātu/nātrija oksibātu perorālā ievadīšanas formā narkolepsijas un idiopātiskas hipersomnijas ārstēšanai, kas izrakstīti saskaņā ar klīniskās universitātes ārstu speciālistu konsīlija lēmumu;

42.2. šādus narkozes līdzekļus:

42.2.1. fentanila injekciju šķīdums;

42.2.2. dietilēteris;

42.2.3. etomidāta emulsija injekcijām;

42.2.4. izoflurāna inhalācijas tvaiki, šķidrums;

42.2.5. medicīniskais slāpekļa oksiduls, inhalācijas gāze;

42.2.6. propofola emulsija injekcijām;

42.2.7. sevoflurāna inhalācijas tvaiki, šķidrums;

42.2.8. tiopentāla pulveris injekcijas šķīduma pagatavošanai.

(MK 10.11.2020. noteikumu Nr. 669 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.11.2022. noteikumem Nr. 698)

43. Izrakstot recepti, atļauts lietot tikai šo noteikumu 6.pielikumā minētos receptūras saīsinājumus latīņu valodā.

44. Recepti, kas izrakstīta veselības informācijas sistēmā, apstiprina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Recepti, kas izrakstīta uz parastās receptes veidlapas, ārstniecības persona apstiprina ar parakstu un personīgo spiedogu. Receptei, kas izrakstīta uz īpašās receptes veidlapas, papildus ir nepieciešams ārstniecības iestādes zīmogs (prakses ārsti var izmantot personīgo spiedogu, kurā iekļauti ārsta prakses rekvizīti).

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

45. Ārstniecības persona uz elektroniskas receptes var izrakstīt (nozīmēt) nereģistrētas zāles (nav iekļautas Latvijas Republikas reģistrēto zāļu sarakstā), ja Latvijas zāļu reģistrā iekļautās zāles medicīnisku indikāciju dēļ pacienta ārstēšanai nevar izmantot vai tās nav pieejamas un nereģistrētās zāles ir nepieciešamas ārstniecības procesa nodrošināšanai, tai skaitā paredzētas reti sastopamu slimību ārstēšanai. Ārstniecības persona uzņemas atbildību par izvēlēto ārstēšanu un informē pacientu par šo zāļu iegādes kārtību.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

46. Pēc pacienta lūguma ārstniecības persona, kas izraksta recepti, izsniedz receptes norakstu vai kopiju. Aptiekā aizliegts izsniegt zāles vai medicīniskās ierīces pret receptes norakstu vai kopiju.

(MK 02.06.2008. noteikumu Nr.392 redakcijā)

47. Ārstniecības personai aizliegts izsniegt pacientam neaizpildītas vai daļēji aizpildītas recepšu veidlapas, izņemot šo noteikumu 3.pielikumā minētos gadījumus, kad atsevišķi receptes rekvizīti var netikt norādīti.

48. Īpašās receptes derīguma termiņš ir 90 dienas, izņemot recepti, uz kuras izrakstītas zāles, kas satur šo noteikumu 7. pielikuma 1. punktā minētās vielas, un kuras derīguma termiņš ir septiņas dienas. Parastās receptes derīguma termiņš ir trīs mēneši, izņemot šo noteikumu 36. punktā minēto vairākkārt izmantojamo recepti, kuras derīguma termiņu (kas nepārsniedz vienu gadu) nosaka ārsts.

(MK 10.11.2020. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

(Nodaļa MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

48.¹ Veselības informācijas sistēmā recepti izraksta saskaņā ar šo noteikumu III nodaļā un 3. pielikumā noteiktajām recepšu aizpildīšanas prasībām, ciktāl tās attiecas uz elektroniskajām receptēm. Izrakstot elektronisko recepti, zāļu nosaukums jāizvēlas no veselības informācijas sistēmā piedāvātajiem zāļu klasifikatoriem, bet pēc individuālās receptes izgatavojamo zāļu sastāvs vai nosaukums un Latvijā nereģistrēto zāļu nosaukums jānorāda veselības informācijas sistēmas brīvā teksta laukā.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

48.² Izrakstot elektronisko recepti, ārsts, vecmāte, ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa (vispārējās aprūpes māsa) pēc pacienta lūguma izsniedz pacientam receptes identifikācijas numuru.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

48.³ Lai iegādātos elektroniskajā receptē izrakstītās zāles, persona farmaceitam vai farmaceita asistentam uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja zāles iegādājas persona, kurai recepte nav izrakstīta, bet kura ir pilnvarota apstrādāt tās personas datus veselības informācijas sistēmā, kurai recepte izrakstīta, persona farmaceitam vai farmaceita asistentam uzrāda savu personu apliecinošu dokumentu un nosauc tās personas vārdu un uzvārdu, kurai recepte izrakstīta. Pārējos gadījumos, kad zāles iegādājas persona, kurai recepte nav izrakstīta, tā farmaceitam vai farmaceita asistentam uzrāda receptes identifikācijas numuru un nosauc tās personas vārdu un uzvārdu, kurai recepte izrakstīta. Ja nosauktās personas vārds, uzvārds nesakrīt ar veselības informācijas sistēmā pieejamo informāciju, farmaceits vai farmaceita asistents zāles neizsniedz. Farmaceits vai farmaceita asistents veselības informācijas sistēmā norāda tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura iegādājusies elektroniskajā receptē izrakstītās zāles.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 502)

48.⁴ Parastajā elektroniskajā receptē izrakstītās zāles pacientam ir tiesības iegādāties pa daļām gan vienā, gan vairākās aptiekās.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

48.⁵ Īpašās elektroniskās receptes, uz kurām izrakstītas Latvijā kontrolējamās narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, veselības informācijas sistēmā glabā piecus gadus, bet pārējās īpašās receptes veselības informācijas sistēmā glabā trīs gadus. Parastās receptes veselības informācijas sistēmā glabā vienu gadu.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

48.⁶ Aptieka neizsniedz receptē izrakstītās zāles, ja veselības informācijas sistēmā ir ziņas, kas apliecina, ka persona, kurai recepte izrakstīta, ir mirusi.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

48.⁷ Ja mājas vizītes laikā veselības informācijas sistēmai piekļūt nav iespējams, ārstam, vecmātei, ārsta palīgam (feldšerim) vai māsai (vispārējās aprūpes māsai) ir tiesības izrakstīt elektronisko recepti ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, par to informējot pacientu vizītes laikā.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

48.⁸ (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 873)

49. Ja medicīniskās ierīces un M saraksta zāles izrakstītas uz īpašo recepšu veidlapām, aptieka saskaņā ar līgumu par recepšu datu apstrādi elektroniski sniedz dienestam šādu īpašās receptes veidlapā un maksājumu apliecinošā dokumentā (kases čekā, kvītī) norādīto informāciju:

49.1. receptes sērija un numurs;

49.2. Eveidlapas veids (ja recepte ir izrakstīta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas vai Šveices pilsonim saskaņā ar starptautisko līgumu, kas paredz savstarpējus norēķinus par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem);

49.3. receptes izrakstīšanas datums;

49.4. pacienta vārds, uzvārds un personas kods (E vai S veidlapas uzrādītājam — identifikācijas numurs);

49.5. ārstniecības iestādes nosaukums;

49.6. ārsta vārds, uzvārds, personas kods un specialitāte;

49.7. diagnozes kods;

49.8. atbilstoši noteiktajai kompensācijas kārtībai piemērojamais kompensācijas procents;

49.9. (svītrots ar MK 10.11.2020. noteikumiem Nr. 669);

49.10. izrakstīto zāļu nosaukums;

49.11. izsniegto zāļu kods un daudzums (iepakojumu skaits). Kompensācijas kārtības ietvaros izplatītajām zālēm papildus norāda viena iepakojuma cenu, apmaksai paredzēto summu (ņemot vērā iepakojumu skaitu) un tās sadalījumu starp pacientu un citu maksātāju;

49.12. zāļu izsniegšanas datums;

49.13. zāles atļauts vai aizliegts aizvietot;

49.14. pašvaldības sociālā dienesta izsniegtās izziņas esība, kas apliecina atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam vai atbilstību atsevišķi dzīvojošas personas vai ģimenes statusam, kas tiesīga saņemt atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājuma par zālēm un medicīniskajām precēm atbilstoši noteiktajai kompensācijas kārtībai.

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr. 435; MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 392; MK 12.04.2011. noteikumiem Nr. 283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr. 1135; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 16; MK 10.11.2020. noteikumiem Nr. 669)

49.¹ Ja zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē no valsts budžeta līdzekļiem, izrakstītas uz īpašās receptes veidlapas, izņemot šo noteikumu 29.2.1. apakšpunktā ​ minētos gadījumus, aptieka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu tiešsaistē sniedz informāciju par izrakstītajām un izsniegtajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm. Ja zāles izrakstītas uz parastās receptes veidlapas, izņemot šo noteikumu 29.2.3. un ​29.2.4. apakšpunktā minētos gadījumus, aptieka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu ir tiesīga pēc pacienta lūguma tiešsaistē sniegt informāciju par izrakstītajām un izsniegtajām zālēm.

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā)

49.² Ja recepte izrakstīta elektroniski veselības informācijas sistēmā, aptieka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu tiešsaistē sniedz datus par izsniegtajām zālēm.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.12.2016., sk 59. punktu)

50. Dienests:

50.1. uzkrāj un apstrādā šo noteikumu 49.punktā minēto recepšu datus;

50.2. pēc Veselības ministrijas, Zāļu valsts aģentūras, Veselības inspekcijas un tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma sniedz informāciju par receptēs izrakstīto vai izsniegto zāļu un medicīnisko ierīču patēriņu;

50.3. pēc Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas un tiesībaizsardzī­bas institūciju pieprasījuma sniedz informāciju par īpašo recepšu izrakstīšanu.

(MK 02.06.2008. noteikumu Nr. 392 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.04.2011. noteikumiem Nr. 283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr. 1135; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 16)

51. Veselības inspekcija kontrolē recepšu veidlapu aprites kārtības ievērošanu dienestā un ārstniecības iestādēs, kā arī recepšu aprites kārtības ievērošanu aptiekās.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.77 redakcijā, kas grozīta ar 12.04.2011. noteikumiem Nr.283; MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1135)

52. (Svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr. 77)

53. Īpašo recepšu veidlapas un recepšu veidlapas, uz kurām izraksta zāles par diferencētu samaksu, kas iespiestas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atļauts izmantot līdz 2005.gada 15.jūnijam.

54. Parasto recepšu veidlapas, kas iespiestas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atļauts izmantot līdz 2005.gada 30.jūnijam.

55. Atzīt par spēku zaudējušiem Minis­tru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumus Nr.250 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas un recepšu izrakstīšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 212./213.nr.; 2001, 7.nr.; 2003, 167.nr.).

55.¹ (Svītrots ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 16)

55.² Izrakstīt zāles un medicīniskās ierīces uz recepšu veidlapām, kas iespiestas līdz 2007.gada 30.septembrim, atļauts līdz 2008.gada 1.maijam.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.435 redakcijā)

55.³ Šo noteikumu 28.punkts zaudē spēku ar 2009.gada 1.jūliju.

(MK 02.06.2008. noteikumu Nr.392 redakcijā)

55.⁴ Izrakstīt zāles, nenorādot izrakstāmo zāļu kodu, un medicīniskās ierīces uz īpašo recepšu veidlapām, kas iespiestas līdz 2008.gada 31.decembrim, atļauts līdz 2009.gada 30.jūnijam.

(MK 02.06.2008. noteikumu Nr.392 redakcijā)

56. Šo noteikumu 49. un 50.punkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.

57. Recepšu veidlapas, kas iespiestas līdz 2013.gada 25.oktobrim, atļauts izplatīt līdz 2014.gada 1.jūlijam.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1135 redakcijā)

58. Izrakstīt zāles un medicīniskās ierīces uz recepšu veidlapām, kas iespiestas līdz 2013.gada 25.oktobrim, atļauts līdz 2014.gada 31.decembrim. No 2014.gada 1.janvāra, izrakstot zāles un medicīniskās ierīces, minētajās veidlapās svītro vārdu "(latos)".

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1135 redakcijā)

59. Noteikumu 49.² punkts stājas spēkā 2016. gada 1. decembrī.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 745)

60. Noteikumu 49.¹ punkts stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī. Līdz 2017. gada 31. augustam aptieka informāciju par zālēm, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē no valsts budžeta līdzekļiem un kas izrakstītas uz īpašo recepšu veidlapām, saskaņā ar līgumu par recepšu datu apstrādi elektroniski sniedz dienestam saskaņā ar šo noteikumu 49. punktu.

(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 745 redakcijā)

61. Līdz 2016. gada 30. novembrim recepti elektroniski veselības informācijas sistēmā izraksta šādā kārtībā: aizpilda visas elektroniskajā receptē paredzētās ailes, kuras attiecas uz konkrēto gadījumu, pēc aizpildīšanas izdrukā to uz parastās receptes veidlapas, ja izrakstīta parastā recepte, vai uz īpašās receptes veidlapas, ja izrakstīta īpašā recepte, apstiprina ar parakstu un personīgo spiedogu, bet īpašo recepti arī ar ārstniecības iestādes zīmogu (prakses ārsti var izmantot personīgo spiedogu, kurā iekļauti ārsta prakses rekvizīti) un izsniedz pacientam.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

62. Receptēm, kas izrakstītas saskaņā ar šo noteikumu 61. punktu, piemēro šo noteikumu II nodaļā noteikto recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas kārtību.

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

63. Īpašās recepšu veidlapas, kas iespiestas līdz 2019. gada 1. maijam, dienests izplata līdz 2020. gada 1. aprīlim.

(MK 07.05.2019. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

64. Zāles un medicīniskās ierīces uz īpašām recepšu veidlapām, kas iespiestas līdz 2019. gada 1. maijam, drīkst izrakstīt līdz 2022. gada 31. decembrim.

(MK 07.05.2019. noteikumu Nr. 193 redakcijā)

65. Īpašo recepšu veidlapas, kas iespiestas līdz 2020. gada 12. novembrim, dienests izplata līdz 2022. gada 1. novembrim.

(MK 10.11.2020. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

66. Uz īpašo recepšu veidlapām, kas iespiestas līdz 2020. gada 12. novembrim, zāles un medicīniskās ierīces drīkst izrakstīt, nenorādot receptē informāciju par apdrošināšanas sabiedrību.

(MK 10.11.2020. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

67. Līdz 2022. gada 31. decembrim medicīniskās ierīces atbilstoši noteiktajai kompensācijas kārtībai atļauts izrakstīt uz noteikta parauga veidlapām, neievērojot šo noteikumu 29.5. apakšpunktu.

(MK 08.11.2022. noteikumu Nr. 698 redakcijā)

68. Grozījums šo noteikumu 29.2. apakšpunktā attiecībā uz receptes izrakstīšanu uz noteikta parauga veidlapas, ja pacients ir informējis, ka recepti izmantos Eiropas Savienības dalībvalstī, kādā Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, ar kuru nav nodrošināta Latvijā izsniegto e-recepšu pārrobežu apmaiņa, stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

(MK 08.11.2022. noteikumu Nr. 698 redakcijā)

69. Šo noteikumu 5. pielikuma 19. punkts stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. 

(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 873 redakcijā. 5. pielikuma 19. punkts iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2025.)

(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 16 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 2012. gada 20. decembra Īstenošanas direktīvas 2012/52/EU, ar kuru paredz pasākumus, kas atvieglotu citā dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Direktīvas 2010/84/ES, ar kuru attiecībā uz farmakovigilanci groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm.