Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LV  EN
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā
Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju

Šis likums nosaka valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību, ja tā nav noteikta ar citiem likumiem.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

I daļa
ŠAJĀ LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI UN JĒDZIENI

(Daļas nosaukums 11.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1997.)

Privatizācija — vienveidīgu darbību kopums, kuru rezultātā mainās privatizējamā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieks. Privatizācijas metodes minētas šā likuma 2. pantā.

Valsts vai pašvaldības īpašuma objekts — nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā.

Privatizācijas subjekts — šā likuma izpratnē: noteikta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā.

Kapitāls — šā likuma izpratnē: mantisku un nemantisku lietu kopums, kuram var noteikt cenu un kuru izmanto komercdarbībā.

Privātais kapitāls — kapitāls, kas pieder fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības.

Kapitāla daļa — kapitālsabiedrības akcija vai kapitāla daļa.

Privatizācijas metode — juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu.

Privatizācijas paņēmiens — veids, kādā tiek realizēta privatizācijas metode.

Valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikums — saskaņā ar šā likuma 21. pantu privatizācijas subjekta sagatavots priekšlikums par valsts īpašuma objekta privatizāciju.

Valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi — saskaņā ar šā likuma 23. pantu valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas sagatavots un apstiprināts ziņu un privatizācijas subjektam izvirzāmo nosacījumu kopums, kā arī valsts īpašuma objekta privatizācijas pasākumu secība.

Pretendents — privatizācijas subjekts, kas iesniedzis valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai apliecinājumu, ka tas vēlas privatizēt valsts īpašuma objektu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem.

Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts — saskaņā ar šā likuma 40. pantu privatizācijas subjekta sagatavots ziņu kopums un pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pasākumu secība.

Īpašuma objekta pārdošana izsolē — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu (izsoles dalībnieku), kura par pārdodamo objektu sola visaugstāko cenu un apņemas pildīt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības izvirzītos noteikumus.

Atklāta izsole — izsole, kurā izsoles dalībnieku loks netiek ierobežots.

Izsole ar pretendentu atlasi — izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem.

Īpašuma objekta pārdošana piedāvājumu konkursā — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu (piedāvājumu konkursa dalībnieku), kura apņemas vislabākajā veidā pildīt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības izvirzītos noteikumus.

Īpašuma objekta pārdošana ar tūlītēju samaksu — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu, kura apņemas samaksāt visu pirkuma cenu līgumā paredzētajā termiņā un pildīt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības izvirzītos noteikumus.

Īpašuma objekta pārdošana uz nomaksu — šā likuma izpratnē: privatizācijas paņēmiens, kas paredz pirkuma līgumu slēgt ar personu, kura apņemas maksāt pirkuma cenu pa daļām un vislabākajā veidā pildīt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības izvirzītos noteikumus.

Kapitāla daļu pārdošana — privatizācijas paņēmiens, kura rezultātā tiek pārdota valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļa vai kapitāla daļa, kas pieder valstij vai pašvaldībai kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls.

Īpašuma objekts — privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un būves.

Bijušais valsts īpašuma objekts — īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis valsts īpašums.

Bijušais pašvaldības īpašuma objekts — īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis pašvaldības īpašums.

Privatizāciju veicošā institūcija — valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kas veic valsts vai pašvaldību īpašuma objektu vai zemesgabalu privatizāciju saskaņā ar šo likumu, kā arī Zemkopības ministrija, kas veic agroservisa uzņēmumu privatizāciju saskaņā ar likumu "Par agroservisa uzņēmumu privatizāciju".

Privatizējamais zemesgabals — apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai.

Apbūvēts zemesgabals — zemesgabals, uz kura atrodas ēkas vai būves.

Neapbūvēts zemesgabals — zemesgabals, uz kura neatrodas virszemes ēkas vai būves.

Pašvaldībai piekrītošs zemesgabals — likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3.panta trešajā daļā minētais zemesgabals.

Valstij piekrītošs zemesgabals — likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta trešajā daļā minētais zemesgabals.

Privatizācijas paziņojums — saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu privatizāciju veicošās institūcijas sagatavots rakstveida piedāvājums ar nosacījumiem personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, iegādāties apbūvētu zemesgabalu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 31.01.2002., 23.10.2003., 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

II daļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbības joma

1. Šis likums piemērojams:

1) valsts īpašuma objektiem;

2) pašvaldību īpašuma objektiem.

2. (Izslēgta ar 24.10.1996. likumu.)

3. Valsts un pašvaldību īpašumā esošā dzīvojamā fonda privatizāciju nosaka citi likumi.

4. Kārtību, kādā piešķirams lietošanā vai privatizējams zemesgabals, uz kura atrodas privatizējamais valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, regulē šā likuma VII daļas noteikumi un citi likumi.

5. Šā likuma normas piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 11.06.1997., 22.06.2005. un 27.11.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

2. pants. Privatizācijas mērķis un metodes

1. Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti.

2. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā tiek izmantotas šādas privatizācijas metodes:

1) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta (arī kapitāla daļas) pārdošana privatizācijas subjektiem. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par pārdošanas metodi;

2) valsts vai pašvaldības īpašuma objekta ieguldīšana mantiskā ieguldījuma veidā kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par ieguldīšanas metodi;

3) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana, piesaistot privāto kapitālu. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par privātā kapitāla piesaistīšanas metodi;

4) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību kreditoru parādu aizstāšana ar akcijām vai kapitāla daļām. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par parādu kapitalizācijas metodi;

5) kapitālsabiedrības ar privātu kapitālu pievienošana valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības apvienošana ar kapitālsabiedrību ar privātu kapitālu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pievienošana kapitālsabiedrībai ar privātu kapitālu. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par reorganizācijas metodi;

6) kapitālsabiedrības kapitāla daļu pārdošana šīs sabiedrības izpildinstitūcijas locekļiem, ja izpildinstitūcijas darbības rezultātā kapitālsabiedrībai privatizācijas noteikumu (privatizācijas projekta) apstiprināšanas brīdī nav valsts vai pašvaldības noteikto nodokļu un nodevu parādu, kapitālsabiedrības darbiniekiem izmaksājamās darba algas parādu, kā arī ja kapitālsabiedrības manta nav apgrūtināta ar parādiem un citām saistībām vairāk par 10 procentiem no sabiedrības pašas kapitāla un kapitālsabiedrība nodarbojas ar tiem komercdarbības veidiem, kuri ir minēti tās statūtos. Kapitāla daļu pārdošanas apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla. Šī privatizācijas metode turpmāk likumā tiks saukta par vadības privatizācijas metodi.

3. Ar ieguldīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

4. Ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

5. Ar parādu kapitalizācijas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

6. Ar reorganizācijas metodi veicamā privatizācija notiek Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 27.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā.

7. Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu var privatizēt:

1) kopumā;

2) sadalot to daļās un privatizējot katru daļu atsevišķi;

3) nodalot no tā atsevišķas daļas un privatizējot katru daļu atsevišķi;

4) apvienojot vairākus privatizējamos objektus vai to daļas vienā objektā.

8. Vienu un to pašu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu var privatizēt, izmantojot vienu vai vairākas šajā pantā norādītās privatizācijas metodes.

9. Ja valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizē, izmantojot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto metodi, šā punkta tekstā ar vārdiem "parādi un citas saistības" ir jāsaprot tādi parādi un saistības, kuriem ir iestājies izpildes termiņš un kuri nav izpildīti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 23.10.2003. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

3. pants. Ar pārdošanas metodi veicamās valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtība un paņēmieni

1. Valsts un pašvaldību īpašuma objektus, kuru privatizācija tiek veikta ar pārdošanas metodi, var privatizēt, pārdodot visu objektu kopumā, to sadalot pa daļām vai nodalot no tā atsevišķas daļas un pārdodot tās atsevišķi, kā arī pārdodot atsevišķi kustamo un nekustamo mantu.

2. Vienu īpašuma objektu var pārdot ar vienu vai vairākiem šajā pantā paredzētajiem privatizācijas paņēmieniem.

3. Īpašuma objektu, kura privatizācija tiek veikta ar pārdošanas metodi, var privatizēt ar šādiem privatizācijas paņēmieniem:

1) pārdodot izsolē;

2) pārdodot piedāvājumu konkursā;

3) pārdodot ar tūlītēju samaksu;

4) pārdodot uz nomaksu;

5) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu);

6) pārdodot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļas;

7) pārdodot kapitāla daļas, kas pieder valstij vai pašvaldībai kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls;

8) likvidējot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību.

4. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

5. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

6. Kārtību, kādā pārdodamas kapitāla daļas, kas pieder valstij vai pašvaldībām kapitālsabiedrībās, kurās ir privātais kapitāls, regulē šā likuma V daļas noteikumi.

7. (Izslēgta ar 31.01.2002. likumu.)

8. Kopīpašumā esošas valsts vai pašvaldību mantas privatizācijas īpatnības nosaka šā likuma V daļas noteikumi.

9. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības likvidācija notiek likumos noteiktajā kārtībā.

10. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

11. Ja ir pieņemts lēmums par privatizējamās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības bankrota procedūras uzsākšanu, tad, likvidācijas procesā pārdodot šīs kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu, minimālais izsoles izsludināšanas termiņš ir viens mēnesis.

12. Ja privatizējamais valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība tiek pasludināta par maksātnespējīgu, šīs kapitālsabiedrības maksātnespējas process notiek saskaņā ar Maksātnespējas likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 18.03.1999., 31.01.2002., 22.06.2005. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4. pants. Privatizācijas subjekts

1. Par privatizācijas subjektu var būt fiziskā vai juridiskā persona, kam ir tiesības iegūt Latvijā kustamo vai nekustamo īpašumu. Privatizējot valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, privatizācijas subjekts nevar būt valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kā arī kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus.

2. Likvidējot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un pārdodot šīs kapitālsabiedrības kustamo un nekustamo mantu, mantas pircējs var būt arī valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kā arī kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus.

3. Ja privatizācijā tiek izmantota reorganizācijas metode, privatizācijas subjekts var būt arī tāda kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus.

4. Ja privatizējamais objekts ir atsevišķa manta, šā objekta pircējs var būt valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus, kā arī citas valsts vai pašvaldības juridiskās personas.

5. Ja privatizāciju veicošā institūcija šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nolemj privatizēt valsts vai pašvaldības īpašuma objektu kā vienotu objektu kopā ar zemesgabalu, uz kura tas atrodas, tad par šā objekta privatizācijas subjektu var būt šā likuma 62.pantā minētie subjekti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 31.01.2002. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

5. pants. Īpašuma objekta privatizācijas organizētājs

1. Valsts īpašuma objekta privatizāciju valsts vārdā organizē un veic institūcija, kurai Ministru kabinets noteicis vai deleģējis pildīt šo valsts pārvaldes uzdevumu (turpmāk — valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija).

2. Pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju veic pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija (turpmāk — privatizācijas komisija), kas izveidota un darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

6. pants. Maksāšanas līdzekļi un to izmantošana

1. Maksājumi par īpašuma objektiem izdarāmi:

1) euro;

2) privatizācijas sertifikātos.

2. Ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties par jebkuru privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmēru nosaka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai attiecīgās pašvaldības dome. Ja tiek izmantotas šā likuma 17. panta pirmās daļas 1. punktā vai 35. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētās pirmpirkuma tiesības, privatizācijas subjektam ir tiesības izvēlēties vienu vai abus no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem maksāšanas līdzekļiem. Ja, privatizējot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tiek izmantots šā likuma 3.panta trešās daļas 8.punktā minētais privatizācijas paņēmiens un attiecīgais kapitālsabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu, par maksāšanas līdzekli nedrīkst izmantot privatizācijas sertifikātus.

3. Ienākumi no valsts īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi valsts budžetā. Pirms ienākumu ieskaitīšanas valsts budžetā no tiem atskaita Ministru kabineta noteiktos privatizācijas izdevumus, kā arī ieskaitījumu 10 procentu apmērā rezerves fonda veidošanai. Ieņēmumi, kas gūti, kapitalizējot valsts budžetā maksājamo nodokļu pamatparādus, ieskaitāmi attiecīgajā budžetā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

3.1 Ieņēmumi, kas gūti, kapitalizējot valsts budžeta maksājumu pamatparādus, ieskaitāmi attiecīgajā budžetā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

3.2 Ienākumi no pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā.

3.3 Pašvaldības budžetā ieskaitītos pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas rezultātā gūtos ienākumus drīkst izlietot:

1) komercdarbības atbalstam;

2) komercdarbību apkalpojošās infrastruktūras izveidei, darbībai un attīstības veicināšanai;

3) pašvaldības īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam;

4) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai.

3.4 Pašvaldības dome nosaka līdzekļu apjomu, kā arī kārtību, kādā tiek finansēti šā panta 3.3 daļā minētie pasākumi.

4. Darījumus, kurus veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība, vai — to vārdā — pilnvarotas personas, arī līgumus, kurus tās slēdz ar privatizācijas subjektiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju un objekta īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.

5. (Izslēgta ar 27.11.2014. likumu)

6. Privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli izmanto, ja tas paredzēts privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) vai privatizācijas paziņojumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 18.03.1999., 11.11.1999., 23.10.2003., 22.06.2005., 15.01.2009., 12.06.2009., 19.09.2013., 27.11.2014., 06.06.2019. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)

III daļa
VALSTS ĪPAŠUMA PRIVATIZĀCIJA
1. nodaļa
Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija

(Nodaļas nosaukums grozīts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

7. pants. Privatizācijas aģentūras juridiskais statuss

(Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

8. pants. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumi

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija likumā noteiktajā kārtībā un ievērojot šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumus veic šādas funkcijas:

1) apkopo ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai;

2) pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar šā likuma 13. panta kārtībā tai nodotajiem valsts īpašuma objektiem līdz pilnīgai to privatizācijas pabeigšanai;

3) sagatavo valsts īpašuma objektus privatizācijai;

4) organizē un veic privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, arī gadījumos, kad valsts īpašums tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā;

5) saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" sagatavo un iesniedz priekšlikumus Ekonomikas ministrijai lēmuma pieņemšanai par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem uz īpašuma objektiem, kuri atrodas valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā, vai to daļām, kā arī veic citas darbības saskaņā ar minēto likumu;

6) nosaka jaunajam īpašniekam nododamo privatizējamā valsts īpašuma objekta tiesību un saistību kopumu;

7) izstrādā un apstiprina valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, kā arī izdara grozījumus apstiprinātajos privatizācijas noteikumos pēc objekta pirkuma līguma noslēgšanas;

8) organizē privatizējamo valsts īpašuma objektu piedāvājumus, valsts īpašuma objektu pārdošanu, ieguldīšanu un privātā kapitāla piesaistīšanu, kā arī reorganizē vai likvidē valsts kapitālsabiedrības to privatizācijas gaitā un kapitalizē privatizēto un privatizējamo valsts kapitālsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus;

9) izvērtē potenciālo valsts īpašuma objektu pircēju piedāvājumus, ved pārrunas ar viņiem un pieņem lēmumu par to, ka objektu privatizē noteikts pretendents vai pretendentu grupa;

10) valsts vārdā slēdz līgumus par valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai nodoto valsts īpašuma objektu pārdošanu un citus ar valsts īpašuma objektu privatizāciju saistītos juridiskos aktus;

11) kontrolē noslēgto līgumu izpildi, veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var izbeigt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus;

12) nodrošina valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu saņemšanu un attiecīgu norēķinu veikšanu ar valsts budžetu;

13) organizē kontroli pār maksājumiem ar privatizācijas sertifikātiem valsts īpašuma privatizācijā un iegūto privatizācijas sertifikātu uzskaiti;

14) kontrolē valsts īpašuma objektu privatizācijas projektu, privatizācijas konkursa noteikumu, pirkuma līgumu un citu ar tiem saistīto dokumentu izpildi un pieņem lēmumus par konkrētu valsts īpašuma objektu privatizācijas pabeigšanu;

15) izdara grozījumus valsts īpašuma objektu privatizācijas projektos, privatizācijas konkursa noteikumos, pirkuma līgumos un citos ar tiem saistītajos dokumentos;

16) veic zemesgabalu privatizāciju un citas ar to saistītas darbības saskaņā ar šā likuma VII daļā paredzētajiem noteikumiem;

17) pārvalda privatizācijai nodotās valsts kapitāla daļas un valsts kapitālsabiedrības.

2. Pildot savas funkcijas, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic šādas darbības:

1) organizē valsts īpašuma objektu izsoles un objektu piedāvājumu konkursus;

2) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu);

3) (izslēgts ar 06.06.2019. likumu);

4) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);

5) veic citas ar valsts īpašuma privatizāciju saistītās darbības;

6) organizē un veic pasākumus, kas nodrošina valsts kapitāla efektīvu izmantošanu.

3. (Izslēgta ar 06.06.2019. likumu)

4. Valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību institūcijām (Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra u.c.) jebkuru tai nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizācijas procesu (īpašuma objektiem, privatizācijas subjektiem u.c.);

2) dot privatizējamo valsts īpašuma objektu pārvaldes institūcijām obligāti izpildāmus uzdevumus attiecībā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju;

3) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu);

4) izbeigt jebkurus privatizējamā valsts īpašuma objekta nomas līgumus, ja tie nav noslēgti un reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā;

5) slēgt līgumus ar ekspertiem, kapitālsabiedrībām par valsts īpašuma objektu novērtēšanu un citu ar privatizāciju saistītu darbību veikšanu;

6) pārņemt un nodot vai pārdot privatizējamo valsts kapitālsabiedrību debitoru un kreditoru parādus vai kapitalizēt kreditoru parādus;

7) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu).

5. Valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir arī citas likumos paredzētās tiesības.

6. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākums ir:

1) nodrošināt privatizācijas procesa un savas darbības atklātumu un publiskumu;

2) nodrošināt privatizācijas subjekta iesniegto dokumentu konfidencialitāti likumā noteiktajā apjomā;

3) ievērojot šā likuma noteikumus, savlaicīgi ieskaitīt tās rīcībā esošos privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus valsts budžetā;

4) piedāvāt privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu.

7. Attiecībā uz dokumentiem, kurus saskaņā ar šo likumu un valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem valsts īpašuma objekta privatizācijas procesa laikā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajā institūcijā, netiek piemērotas Iesniegumu likuma normas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 11.11.1999., 23.10.2003., 22.06.2005., 15.01.2009., 12.06.2009., 21.06.2012., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

9. pants. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas darbības pārraudzība

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālajā pārraudzībā.

2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas faktisko rīcību un pieņemtos administratīvos aktus privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

10. pants. Privatizācijas aģentūras darbinieku tiesību ierobežojumi un atbildība

(Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

11. pants. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas līdzekļi un darbības finansēšana

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas izdevumi, kas saistīti ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, tiek segti no valsts īpašuma un zemesgabalu privatizācijas ieņēmumiem. Kārtību, kādā izdara valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai pienākošos atskaitījumus, un atskaitījumu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi.

2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir šā likuma 6. panta trešajā daļā minētā rezerves fonda turētāja. Rezerves fonda līdzekļi izmantojami valsts īpašuma privatizācijas procesa (pirkuma līgumu atcelšana, atpakaļpirkuma veikšana, nodokļu parādu kapitalizācija, denacionalizācija un citi izdevumi), privatizācijas sertifikātu piešķiršanas, dzēšanas un apgrozības procesa, valsts kapitāla daļu atsavināšanas un valsts dzīvojamo māju privatizācijas, atsavināšanas un apsaimniekošanas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

1.1 nodaļa
Privatizācijas aģentūras darbības izbeigšana un likvidācija

(Nodaļa izslēgta ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

11.1 pants. Privatizācijas aģentūras likvidatoriem noteiktie ierobežojumi

(Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

11.2 pants. Privatizācijas aģentūras likvidācijas izdevumu finansēšanas tāme

(Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

11.3 pants. Likvidācijas komisijas darbība

(Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

2. nodaļa
Valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana

12. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana par īpašuma objekta nodošanu privatizācijai

1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda valsts īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums.

2. Ierosinājumi par valsts īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai.

3. Vienīgi valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija apkopo ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai.

4. Lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt atsevišķām īpašuma objektu grupām kopīgus privatizācijas principus, kā arī noteikt atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizācijas nosacījumus.

5. Tautsaimniecībai svarīgu infrastruktūras objektu — dabīgo monopolu vai valsts kapitāla daļu — privatizācijas nosacījumos formulējamas šo nosacījumu prasības.

6. Ministru kabinets valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumus var noteikt vai mainīt, kamēr nav apstiprināti konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi.

7. Ja Ministru kabineta noteiktās valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumu prasības nav izpildāmas, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija sagatavo un ministrs, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, iesniedz Ministru kabinetam tiesību akta projektu par privatizācijas nosacījumu prasību grozīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 02.04.1998. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

13. pants. Privatizējamā valsts īpašuma objekta pārņemšana

1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai valsts institūcija, kuras pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts, nodod un valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pārņem to savā valdījumā līdz objekta privatizācijas pabeigšanai. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija piekrīt, objekta pārņemšanas termiņu var pagarināt. Par valsts īpašuma objekta nodošanu valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir atbildīgs tās valsts institūcijas vadītājs, kuras pārziņā ir privatizējamais valsts īpašuma objekts.

2. Valsts īpašuma objekta nodošana un pieņemšana tiek veikta saskaņā ar nodošanas un pieņemšanas aktu, kurā jāiekļauj:

1) objekta noslēgta iepriekšējā gada un kārtējā gada iepriekšējā ceturkšņa bilance;

2) objekta mantas inventarizācijas saraksts;

3) objekta saistību un apgrūtinājumu saraksts;

4) ziņas par lietojumā esošās zemes platību un zemes lietošanas tiesību dokumenti;

5) citas ziņas un dokumenti, ko pieprasa valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 11.06.1997., 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

14. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana

1. Pēc valsts īpašuma objekta nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu.

2. Par valsts kapitālsabiedrības privatizācijas uzsākšanu jāpaziņo tiem kapitālsabiedrības kreditoriem, kuru atrašanās vieta valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir zināma, kā arī banku iestādēm, kurās atvērti privatizējamās valsts kapitālsabiedrības norēķinu konti.

3. Valsts kapitālsabiedrības privatizācijas uzsākšanu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija piesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno Ministru kabineta rīkojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.

4. Par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu informējama pašvaldība, kuras teritorijā atrodas īpašuma objekts.

5. Privatizācijas laikā valsts kapitālsabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet šīs kapitālsabiedrības nosaukumam jāpievieno vārds "privatizējamais".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

15. pants. Privatizējamā valsts īpašuma objekta pārvaldīšana

1. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir privatizējamo valsts kapitāla daļu turētājs saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu.

3. No brīža, kad izdots Ministru kabineta rīkojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, privatizējamā objekta pārvaldes institūcija likumā noteiktajos gadījumos var nodot lietošanā vai pārdot tā bilancē esošo kustamo un nekustamo mantu, izņemot zemi, ieguldīt to kapitālsabiedrībās, kā arī slēgt līgumus par mantas apgrūtināšanu ar parādiem, slēgt cesijas līgumus, uzņemties citas saistības un slēgt citus darījumus tikai ar valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas atļauju vai tās noteiktajā kārtībā.

4. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

5. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija nenes civiltiesisku atbildību par tās pārziņā vai valdījumā nodoto valsts īpašuma objektu parādiem un citām saistībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 11.06.1997., 23.10.2003., 22.06.2005., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

16. pants. Paziņojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai un valsts kapitālsabiedrības privatizācijā lietojamo reorganizācijas metodi

1. Divu nedēļu laikā no dienas, kad izdots Ministru kabineta rīkojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta nodošanu privatizācijai. Paziņojumā norāda:

1) objekta nosaukumu;

2) objekta adresi (ja objekta struktūrvienības vai nekustamā manta atrodas vairākās vietās, — visu struktūrvienību adreses);

3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas, kas attiecas uz privatizējamo kapitālsabiedrību;

4) vietu, kur iesniedzami 3.punktā minētās prasības un citas pretenzijas apliecinošie dokumenti un saņemama informācija par privatizējamo objektu.

2. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par valsts kapitālsabiedrības privatizāciju ar reorganizācijas metodi, aģentūra publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas kapitālsabiedrība ar privāto kapitālu, kuru pievieno valsts kapitālsabiedrībai vai kuru apvieno ar valsts kapitālsabiedrību, vai kurai pievieno valsts kapitālsabiedrību, paziņojumu par reorganizācijas metodes lietošanu valsts kapitālsabiedrības privatizācijā. Paziņojumā norāda:

1) tās valsts kapitālsabiedrības nosaukumu, kura tiek privatizēta ar reorganizācijas metodi;

2) kapitālsabiedrības ar privāto kapitālu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;

3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas, kas attiecas uz kapitālsabiedrību ar privāto kapitālu;

4) vietu, kur iesniedzami 3.punktā minētās prasības un citas pretenzijas apliecinošie dokumenti un saņemama informācija par privatizējamo objektu.

3. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par valsts kapitālsabiedrības privatizāciju ar reorganizācijas metodi, aģentūra var publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas kapitālsabiedrība ar privāto kapitālu, kuru pievieno valsts kapitālsabiedrībai vai kuru apvieno ar valsts kapitālsabiedrību, vai kurai pievieno valsts kapitālsabiedrību, paziņojumu par reorganizācijas metodes lietošanu valsts kapitālsabiedrības privatizācijā. Paziņojumā norāda:

1) tās valsts kapitālsabiedrības nosaukumu, kura tiek privatizēta ar reorganizācijas metodi;

2) kapitālsabiedrības ar privāto kapitālu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;

3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas, kas attiecas uz kapitālsabiedrību ar privāto kapitālu, kura izveidojusies, lietojot reorganizācijas metodi valsts kapitālsabiedrības privatizācijā;

4) vietu, kur iesniedzami 3.punktā minētās prasības un citas pretenzijas apliecinošie dokumenti un saņemama informācija par privatizējamo objektu.

4. Šā panta pirmās daļas 3.punktā, otrās daļas 3.punktā un trešās daļas 3.punktā minētais termiņš ir divi mēneši.

5. Šajā pantā minēto termiņu sākums skaitāms no dienas, kad šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(24.10.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 22.06.2005., 15.01.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

17. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības

1. Tiesības uz privatizējamā valsts īpašuma objekta (izņemot valsts kapitālsabiedrības vai valsts kapitāla daļas) pirmpirkumu ir:

1) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas objekts, arī šā zemesgabala bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas, izņemot ražošanas ēkas un būves, kas saistītas ar dzīvojamo māju, piemēram, kūtis, klētis, garāžas, pagrabi un tamlīdzīgas ēkas un būves, uz kurām pirmpirkuma tiesības ir to pašreizējiem īrniekiem;

2) privatizējamā valsts īpašuma objekta nomniekam, ja viņš nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu un šis nomas līgums ir reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā, ja nomniekam nav nomas maksas parādu un ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības;

3) aptiekas privatizācijas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo aptieku ir:

a) individuālajam uzņēmumam, kura dibinātājs ir farmaceits, kas privatizējamā aptiekā ir vienīgais darbinieks,

b) kapitālsabiedrībām, kurās ne mazāk kā 51 procents pamatkapitāla pieder personām ar farmaceitisko izglītību, kuras strādā privatizējamā aptiekā.

2. Šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts vai nosūtīts paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, iegūst pirmpirkuma tiesības. Ja privatizācijai nodotais valsts īpašuma objekts tiek reorganizēts, sadalot to vairākos privatizējamos objektos, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija atkārtoti izsludina pieteikšanās termiņu (tas nevar būt īsāks par divām nedēļām), kurā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu var pieteikties šā panta pirmajā daļā minētās personas.

3. Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, tās realizē šā likuma 25. pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 22.06.2005., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

18. pants. Privatizējamā valsts īpašuma objekta novērtēšana un kreditoru saistību ievērošana

1. Privatizējamais valsts īpašuma objekts novērtējams saskaņā ar likumu "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību".

2. Privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu organizē valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.

3. Pēc šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētā termiņa izbeigšanās savas pretenzijas nepieteikušie kreditori, to skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kas ir atbildīgas par valsts un pašvaldību noteikto nodokļu un nodevu samaksas uzskaiti un kontroli, nevar prasīt, lai tiktu grozīta valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos paredzētā privatizējamā objekta nosacītā cena un jaunajam objekta īpašniekam nododamo tiesību un saistību kopums.

4. Valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai, veicot privatizējamā objekta novērtēšanu un nosakot tā nosacīto cenu, kā arī nosakot jaunajam objekta īpašniekam nododamo tiesību un saistību kopumu, jāņem vērā privatizējamā valsts kapitālsabiedrības grāmatvedības reģistros fiksētie parādi neatkarīgi no tā, vai kreditori savas pretenzijas ir vai nav pieteikuši.

5. Pēc šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētā termiņa izbeigšanās savas pretenzijas nepieteikušie kreditori, to skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kas ir atbildīgas par valsts un pašvaldību noteikto nodokļu un nodevu samaksas uzskaiti un kontroli, nevar vērst savas kreditoru prasības un citas pretenzijas pret kapitālsabiedrību ar privāto kapitālu, kura izveidota, privatizējot valsts kapitālsabiedrību ar reorganizācijas metodi.

(24.10.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

19. pants. Ierobežojumi valsts īpašuma objektu privatizācijā

1. Ja privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta sastāvā ir manta, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tās atgūšanu un turklāt viņš nav izvēlējies kompensāciju saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem", valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pirms valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas veic minētajā likumā noteiktās darbības.

2. Ja privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta sastāvā ir namīpašums, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tā atgūšanu saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pirms valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas veic darbības, lai nodalītu minēto namīpašumu no privatizējamā objekta un saglabātu to valsts valdījumā līdz lēmuma pieņemšanai par tā atdošanu likumīgajam īpašniekam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

20. pants. Informācija par privatizējamo valsts īpašuma objektu

Jebkurš privatizācijas subjekts ir tiesīgs valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas noteiktajā kārtībā un apjomā iepazīties ar informāciju, kas raksturo privatizācijai nodotā objekta aktīvu un pasīvu struktūru, saimniecisko darbību, kā arī nekustamā īpašuma statusu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

3. nodaļa
Valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumi un noteikumi

21. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana un privatizācijas priekšlikumi

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta privatizācijas uzsākšanu. Paziņojumā norāda:

1) šā likuma 16.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās ziņas;

2) termiņu, līdz kuram privatizācijas subjekti var iesniegt valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumus;

3) termiņu, līdz kuram šā likuma 17.pantā minētās personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu.

2. Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atjaunot.

3. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais termiņš ir viens mēnesis.

4. Jebkurš privatizācijas subjekts var iesniegt jebkura privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumu (turpmāk — privatizācijas priekšlikums) termiņā, kāds norādīts valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas publicētajā paziņojumā.

5. Privatizācijas priekšlikumā ietveramas šādas ziņas:

1) objekta nosaukums;

2) objekta adrese;

3) objekta struktūrvienības, kuras privatizācijas subjekts vēlas privatizēt;

4) vai privatizācijas subjekts vēlas privatizēt objekta aizņemto zemi;

5) piedāvājamā privatizācijas metode, paņēmiens un iespējamā privatizācijas norise;

6) maksāšanas līdzekļi, veidi un kārtība;

7) objekta darbība vai tā izmantošana pēc privatizācijas;

8) privatizācijas subjekta — fiziskās personas — vārds, uzvārds, pilsonība, pases dati, adrese, tālruņa numurs, telefaksa numurs vai elektroniskā pasta adrese vai privatizācijas subjekta — juridiskās personas — nosaukums, vienotais reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, telefaksa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

9) ziņas, kuras savā paziņojumā lūdz uzrādīt valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.

6. Valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir tiesības valsts īpašuma objektu privatizācijai rīkot starptautiskus piedāvājumu konkursus, to noteikumos paredzot šā likuma 24.panta trešajā daļā minēto apliecinājumu iesniegšanas ierobežojumus.

(24.10.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2009., 01.07.2011., 21.06.2012., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

22. pants. Privatizācijas priekšlikumu apkopošana un valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu izstrāde

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija reģistrē iesniegtos privatizācijas priekšlikumus un izsūta to iesniedzējiem apstiprinājumu par priekšlikumu saņemšanu.

2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija izstrādā konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, ievērojot Ministru kabineta šā likuma 12.panta kārtībā noteiktos valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumus, valsts īpašuma objekta stāvokļa vērtējumu un ekspertu atzinumus par tā turpmāko izmantošanu. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var ņemt vērā iesniegtos privatizācijas priekšlikumus vai paredzēt šajos priekšlikumos neminētas privatizācijas metodes un paņēmienus, ja tie nav pretrunā ar Ministru kabineta noteiktajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

23. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi

1. Valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos ietverama šāda informācija:

1) objekta nosaukums;

2) ziņas par objekta atrašanās vietu;

3) objekta īss raksturojums;

4) ziņas par objekta īpašuma tiesību stāvokli;

5) ziņas par personām, kas nomā objektu vai tā daļu, un šo nomas līgumu termiņiem;

6) objekta nosacītā cena;

7) objekta privatizācijas paņēmiens;

8) akciju sabiedrības pamatkapitāla sadale pa akciju veidiem un kategorijām un pa pircēju grupām;

9) objekta privatizācijas pasākumu veikšanas kārtība;

10) privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesību realizācijas nosacījumi un kārtība;

11) kapitāla daļu realizācijas kārtība un Ministru kabineta noteiktā valsts pensiju speciālajam budžetam nododamā kapitāla daļa, kas nav mazāka par 10 procentiem;

12) paredzētā pretendentu atlases kārtība un kritēriji;

13) paredzētā maksāšanas kārtība;

14) jaunajam objekta īpašniekam nododamo tiesību un saistību kopums;

15) zemes lietošanas (īpašuma) tiesību nosacījumi;

16) darbaspēka izmantošanas nosacījumi;

17) investīciju nosacījumi;

18) vides aizsardzības nosacījumi;

19) citi noteikumi un garantijas, kas nepieciešamas objekta privatizācijai.

2. Privatizācijas noteikumiem jāpievieno objekta īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu noraksti.

3. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija par privatizācijas paņēmienu izvēlējusies izsoli ar pretendentu atlasi, valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi vienlaikus ir arī izsoles pretendentu atlases noteikumi.

4. Ja valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija par privatizācijas paņēmienu izvēlējusies piedāvājumu konkursu, valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi vienlaikus ir arī privatizējamā objekta piedāvājumu konkursa noteikumi.

5. Apstiprinot valsts kapitālsabiedrības privatizācijas noteikumus, valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai jāuzaicina privatizējamā kapitālsabiedrības darbinieku arodu organizācijas pārstāvis, bet, ja privatizējamā kapitālsabiedrībā nav arodu organizācijas, — privatizējamā kapitālsabiedrības darbinieku pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 02.04.1998., 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

24. pants. Informācija par apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem

1. Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija:

1) publicē paziņojumu par šo noteikumu apstiprināšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts;

2) ierakstītā vēstulē izsūta apstiprinātos valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus privatizācijas subjektiem, kuri valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas noteiktajā termiņā iesnieguši privatizācijas priekšlikumus, kā arī privatizējamā valsts īpašuma objekta darbinieku arodu organizācijai, bet, ja privatizējamā valsts īpašuma objektā nav darbinieku arodu organizācijas, — privatizējamā objekta darbiniekiem.

2. Paziņojumā par valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanu un vēstulē valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija norāda termiņu, kurā privatizācijas subjektam jāiesniedz apliecinājums, ka tas vēlas privatizēt objektu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem.

3. Privatizācijas subjektam ir tiesības iepazīties ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem un valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas noteiktajā kārtībā iesniegt apliecinājumu privatizēt objektu saskaņā ar šiem noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 15.01.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

4. nodaļa
Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšana

25. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesību realizācija

1. Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija piedāvā personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības (17. pants), noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem, ierakstītā vēstulē izsūtot tām šos noteikumus.

2. Personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības, jādod atbilde mēneša laikā no ierakstītās vēstules saņemšanas brīža. Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nedod atbildi noteiktajā termiņā, tās pirmpirkuma tiesības izbeidzas un valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic šā likuma 26. pantā noteiktās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

26. pants. Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšana

1. Atkarībā no pretendentu skaita valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic vienu no šādām darbībām:

1) valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanai izsludina izsoli vai piedāvājumu konkursu, ja uz objekta privatizāciju ir pieteikušies vairāki pretendenti;

2) slēdz pirkuma līgumu vai citu juridisku aktu par objekta privatizāciju saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem ar vienīgo pretendentu, ja pieteicies tikai viens pretendents, izņemot gadījumu, ja par valsts īpašuma objekta privatizācijas paņēmienu ir noteikta izsole.

2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija pagarina vai atjauno pretendentu pieteikšanās termiņu vai apstiprina jaunus privatizācijas noteikumus, ja pēc privatizācijas noteikumu paziņošanas uz īpašuma objektu noteiktajā termiņā nav pieteicies neviens pretendents.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

27. pants. Valsts īpašuma objekta pircēja izraudzīšanas kritēriji

Piedāvājumu konkursa uzvarētāju nosaka un izsolē ar pretendentu atlasi pretendentus izraugās, ievērojot šādus vērtēšanas kritērijus:

1) piedāvātie darbaspēka izmantošanas nosacījumi;

2) piedāvātie investīciju apmēri un nosacījumi;

3) vides aizsardzības nosacījumu ievērošana;

4) citu apstiprinātajos valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos iekļauto nosacījumu ievērošana.

28. pants. Valsts īpašuma objekta pārdošana izsolē

1. Valsts īpašuma objekta pircēja noteikšanai var organizēt izsoli ar pretendentu atlasi vai atklātu izsoli.

2. Izsolē ar pretendentu atlasi pretendentam jāiesniedz privatizējamā objekta turpmākās izmantošanas (biznesa) plāns, kuru izskata un apstiprina valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.

3. Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta, tas ir, mutiska un rakstiska.

4. Izsoles kārtību nosaka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

29. pants. Valsts īpašuma objekta pārdošana piedāvājumu konkursā

1. Piedāvājumu konkursā pretendentam jāiesniedz privatizējamā objekta turpmākās izmantošanas (biznesa) plāns un pirkuma līguma projekts atbilstoši piedāvājumu konkursa organizētāja prasībām.

2. Piedāvājumu konkursa organizēšanas kārtību nosaka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

3. Piedāvājumu konkursa komisijas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams un pārskatāms.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

30. pants. Paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu

1. Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc valsts īpašuma objekta pirkuma līguma stāšanās spēkā valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizētais objekts, informāciju par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts šis objekts.

2. Privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas noteikumiem un pirkuma līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 22.06.2005., 15.01.2009., 12.06.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

30.1 pants. Valsts īpašuma objekta nodošana pēc privatizācijas izbeigšanas

Valsts īpašuma objekts pēc privatizācijas izbeigšanas nododams valdījumā tai likumā noteiktajai institūcijai, kuru savā lēmumā par valsts īpašuma objekta privatizācijas izbeigšanu norādījis Ministru kabinets.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

IV daļa
PAŠVALDĪBU ĪPAŠUMA PRIVATIZĀCIJA
1. nodaļa
Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana

31. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosināšana un lēmuma pieņemšana par objekta nodošanu privatizācijai

1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums.

2. Ierosinājumi par pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami attiecīgajai pašvaldībai.

3. Pašvaldība apkopo ierosinājumus un pieņem lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. Lēmumu pieņem attiecīgās pašvaldības dome. Minētajā lēmumā var noteikt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pamatprincipus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 23.10.2003., 15.01.2009. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)

32. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana

1. Pēc tam, kad pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu.

2. Par pašvaldības kapitālsabiedrības privatizācijas uzsākšanu jāpaziņo tiem kapitālsabiedrības kreditoriem, kuru atrašanās vieta pašvaldībai ir zināma, kā arī banku iestādēm, kurās atvērti privatizējamās pašvaldības kapitālsabiedrības norēķinu konti.

3. Pašvaldības kapitālsabiedrības privatizācijas uzsākšanu pašvaldība piesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno lēmums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.

4. Privatizācijas laikā pašvaldības kapitālsabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet šīs kapitālsabiedrības nosaukumam jāpievieno vārds "privatizējamais".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 23.10.2003., 22.06.2005., 15.01.2009. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)

33. pants. Privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta pārvaldīšana

No brīža, kad pieņemts lēmums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, privatizējamā objekta pārvaldes institūcija likumā noteiktajos gadījumos var nodot lietošanā vai pārdot tā bilancē esošo kustamo un nekustamo mantu, ieguldīt to kapitālsabiedrībās, kā arī slēgt līgumus par mantas apgrūtināšanu ar parādiem, slēgt cesijas līgumus, uzņemties citas saistības un slēgt citus darījumus tikai ar pašvaldības atļauju vai tās noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

34. pants. Paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai

1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais pašvaldības īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta nodošanu privatizācijai, kurā tiek norādīts:

1) objekta nosaukums;

2) objekta adrese (ja objekta struktūrvienības vai nekustamā manta atrodas vairākās vietās — visu struktūrvienību adreses);

3) termiņš, līdz kuram privatizācijas subjekti var iesniegt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektus;

4) termiņš, līdz kuram šā likuma 35. pantā minētās personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu;

5) vieta, kur iesniedzami šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētie dokumenti un saņemama informācija par objektu;

6) termiņš, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas pret privatizējamo kapitālsabiedrību.

2. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām. Pašvaldības dome ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atjaunot.

3. Šā panta pirmās daļas 4. punktā minētais termiņš ir viens mēnesis.

4. Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētais termiņš ir divi mēneši.

5. Šajā pantā minēto termiņu sākums skaitāms no dienas, kad šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 24.10.1996., 23.10.2003., 22.06.2005., 15.01.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)

35. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības

1. Tiesības uz privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta (izņemot pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kapitāla daļas) pirmpirkumu ir:

1) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas objekts, arī šā zemesgabala bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamā objekta aizņemtās teritorijas, izņemot ražošanas ēkas un būves, kas saistītas ar dzīvojamo māju, piemēram, kūtis, klētis, garāžas, pagrabi un tamlīdzīgas ēkas un būves, uz kurām pirmpirkuma tiesības ir to pašreizējiem īrniekiem;

2) privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta nomniekam, ja viņš nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu un šis nomas līgums ir reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā, ja nomniekam nav nomas maksas parādu un ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības.

2. Šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, iegūst pirmpirkuma tiesības. Ja privatizācijai nodotais pašvaldības īpašuma objekts tiek reorganizēts, sadalot to vairākos privatizējamos objektos, pašvaldība atkārtoti izsludina pieteikšanās termiņu (tas nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām), kurā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu var pieteikties šā panta pirmajā daļā minētās personas.

3. Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, realizē tās šā likuma 42. pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 22.06.2005. un 27.11.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

36. pants. Privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta novērtēšana un kreditoru saistību ievērošana

1. Privatizējamais pašvaldības īpašuma objekts novērtējams saskaņā ar likumu "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību".

2. Pēc šā likuma 34.panta ceturtajā daļā minētā termiņa izbeigšanās savas pretenzijas nepieteikušie kreditori, to skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kas ir atbildīgas par valsts un pašvaldību noteikto nodokļu un nodevu samaksas uzskaiti un kontroli, nevar prasīt, lai tiktu grozīta pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā noteiktā privatizējamā objekta nosacītā cena un jaunajam objekta īpašniekam nododamo tiesību un saistību kopums.

3. Privatizācijas komisijai, veicot privatizējamā objekta novērtēšanu un nosakot tā nosacīto cenu, kā arī nosakot jaunajam objekta īpašniekam nododamo tiesību un saistību kopumu, jāņem vērā privatizējamās pašvaldības kapitālsabiedrības grāmatvedības reģistros fiksētie parādi neatkarīgi no tā, vai kreditori savas pretenzijas ir vai nav pieteikuši.

(24.10.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

37. pants. Ierobežojumi pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā

1. Ja privatizācijai nodotā pašvaldības īpašuma objekta sastāvā ir manta, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tās atgūšanu un turklāt viņš nav izvēlējies kompensāciju saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem", pašvaldība pirms pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanas veic minētajā likumā noteiktās darbības.

2. Ja privatizācijai nodotā pašvaldības īpašuma objekta sastāvā ir namīpašums, attiecībā uz kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir iesniedzis pieteikumu par tā atgūšanu saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", pašvaldība pirms pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanas veic darbības, lai nodalītu minēto namīpašumu no privatizējamā objekta un saglabātu to pašvaldības valdījumā līdz lēmuma pieņemšanai par tā atdošanu likumīgajam īpašniekam.

38. pants. Informācija par privatizējamo pašvaldības īpašuma objektu

Jebkurš privatizācijas subjekts ir tiesīgs pašvaldības noteiktajā kārtībā un apjomā iepazīties ar informāciju, kas raksturo privatizācijai nodotā īpašuma objekta aktīvu un pasīvu struktūru, saimniecisko darbību, kā arī nekustamā īpašuma statusu.

2. nodaļa
Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts

39. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta sagatavošana

1. Jebkurš privatizācijas subjekts var sagatavot un iesniegt jebkura privatizācijai nodotā pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu (turpmāk — privatizācijas projekts). Attiecīgā objekta privatizācijas komisijas locekļi nedrīkst būt privatizācijas projekta autori.

2. Privatizācijas projekts jāiesniedz pašvaldībai termiņā, kāds norādīts paziņojumā par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.

40. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta saturs

1. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā ietveramas šādas ziņas:

1) pašvaldības nosaukums;

2) objekta nosaukums;

3) objekta adrese;

4) ziņas par objekta bijušajiem īpašniekiem, viņu īpašumu pirms nacionalizācijas, šā īpašuma apjomu, kas fiksēts pēckara pamatlīdzekļu inventarizācijas aktos, izņemot ziņas par akciju, paju un daļu īpašniekiem;

5) ziņas par fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nomā objektu vai tā daļu;

6) privatizācijas metode vai metodes un paņēmieni;

7) ziņas par iespējamiem pircējiem (kapitālsabiedrības dalībniekiem vai nomniekiem);

8) nosacītā cena, paredzētie maksāšanas līdzekļi, to proporcijas, samaksas kārtība un noteikumi;

9) turpmākās saimnieciskās darbības plāns, arī paredzamās pārmaiņas darbinieku skaitā, un investīciju programma;

10) pārņemamo un papildu saistību (kredītu, bezdarbnieka pabalstu u. tml.) saraksts;

11) zemes lietošanas (īpašuma) tiesību nosacījumi;

12) privatizācijas pasākumu veikšanas kārtība.

2. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

3. Šā panta pirmās daļas 4., 5., 10. un 11. punktā un otrās daļas 1. punktā minētās ziņas sagatavo, kā arī objekta un zemes īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus privatizācijas projektam pievieno pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija.

4. Ja privatizācijas projektā kā privatizācijas paņēmiens ir paredzēta izsole vai piedāvājumu konkurss, privatizācijas komisija pievieno privatizācijas projektam izsoles vai piedāvājuma konkursa noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 02.04.1998. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

41. pants. Pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšana

1. Iesniegtie pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekti ne vēlāk kā mēneša laikā pēc projektu iesniegšanas termiņa izbeigšanās jāizskata pašvaldības domei, piedaloties privatizācijas subjektam un privatizējamā objekta pārstāvjiem, kā arī šā objekta darbinieku arodbiedrības pārstāvim vai darbinieku pilnvarotam pārstāvim, vai darbiniekiem, un jāpieņem lēmums par viena iesniegtā privatizācijas projekta apstiprināšanu vai jānosaka jauns privatizācijas projektu iesniegšanas termiņš, vai arī jāuzdod privatizācijas komisijai izstrādāt savu objekta privatizācijas projektu.

2. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc privatizācijas projekta apstiprināšanas lēmumu par šā privatizācijas projekta apstiprināšanu, privatizācijas projekta un to dokumentu norakstus (kopijas), kuri apliecina pašvaldības darbības likumību objekta privatizācijā un atspoguļo privatizācijas projektā minētos faktus, iesniedz Ekonomikas ministrijai.

3. Privatizācijas projektu var apstiprināt ar nosacījumiem. Ja šie nosacījumi noteiktā termiņā netiek izpildīti, projekta apstiprinājums zaudē spēku.

4. Paziņojumu par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanu pašvaldības institūcija publicē tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais objekts, divu nedēļu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un veic citas darbības, kas noteiktas likumos un Ministru kabineta noteikumos par atsevišķām privatizācijas metodēm un paņēmieniem.

5. Pašvaldības domes lēmumu par privatizācijas projekta apstiprināšanu var apturēt ekonomikas ministrs mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas, ja privatizācijas projekts neatbilst normatīvo aktu prasībām.

6. Pašvaldības domes lēmumus, kā arī ekonomikas ministra rīkojumus privatizācijas jautājumos var pārsūdzēt tiesā.

(15.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 23.10.2003., 15.01.2009., 01.07.2011. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)

3. nodaļa
Pašvaldības īpašuma objekta pircēja noteikšana

42. pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesību realizācija

1. Privatizācijas subjekti, kuriem ir pirmpirkuma tiesības (35. pants), var brīvi izvēlēties — iesniegt vai neiesniegt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu.

2. Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanas dienas pašvaldība piedāvā privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti apstiprinātajā pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā.

3. Privatizācijas subjektiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, jādod atbilde divu nedēļu laikā. Ja privatizācijas subjekti, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, nedod atbildi noteiktajā termiņā, viņu pirmpirkuma tiesības izbeidzas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996. likumu, kas stājas spēkā 27.11.1996.)

43. pants. Paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu

1. Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pašvaldības īpašuma objekta pirkuma līguma stāšanās spēkā pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizētais objekts, informāciju par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts šis objekts, un nosūta minēto informāciju Ekonomikas ministrijai.

2. Privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad privatizācijas subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas projektu un pirkuma līgumu, un pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par objekta privatizācijas pabeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 23.10.2003., 22.06.2005., 15.01.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)

V daļa
ATSEVIŠĶU VALSTS UN PAŠVALDĪBU
ĪPAŠUMA OBJEKTU PRIVATIZĀCIJAS ĪPATNĪBAS

44. pants. Valsts un pašvaldību kapitāla daļu privatizācija

1. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu)

2. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu)

3. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu)

4. (Izslēgta ar 21.06.2012. likumu)

5. Pārdodot valsts kapitāla daļas, netiek piemēroti šā likuma 47.panta noteikumi.

6. Valstij vai pašvaldībai piederošo akciju privatizācijā, izsakot sākotnējo publisko piedāvājumu, netiek piemēroti šā likuma 47.panta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 22.06.2005. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)

45. pants. Atsevišķas valsts nekustamās mantas privatizācija

(Izslēgts ar 24.10.1996. likumu, kas stājas spēkā 27.11.1996.)

46. pants. Kopīpašumā esošas valsts vai pašvaldības mantas privatizācija

Privatizējot kopīpašumā esošu valsts vai pašvaldības mantu, jāievēro Civillikuma noteikumi.

VI daļa
GARANTIJAS PRIVATIZĀCIJAS PROCESĀ,
ĪPAŠUMA OBJEKTA MANTA UN SAISTĪBAS
1. nodaļa
Garantijas un pārdošanas nosacījumu ievērošana

47. pants. Privatizācijas subjekta maksātspējas garantijas un darbības likumība

1. Privatizācijas subjekts nevar privatizēt īpašuma objektu, ja viņš saskaņā ar šo likumu valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībai nav iesniedzis šādus dokumentus:

1) komersants vai cita juridiskā persona:

a) (izslēgts ar 21.06.2012. likumu),

b) apliecinātu statūtu (līguma) norakstu (kopiju),

c) (izslēgts ar 21.06.2012. likumu),

d) ārvalstu persona — to apkalpojošās bankas izziņu;

2) (izslēgts ar 21.06.2012. likumu).

2. Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu par privatizācijas subjekta maksātspēju valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai privatizācijas komisija var pieprasīt iesniegt jebkurā privatizācijas posmā un, ja nepieciešams,— atkārtoti.

3. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumos vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā var paredzēt šā panta pirmajā daļā neminētu dokumentu iesniegšanu.

4. Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus var nepieprasīt, ja tiek pārdota atsevišķa kustamā manta.

5. Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu nevar privatizēt privatizācijas subjekts, kurš nav izpildījis visas saistības attiecībā uz privatizējamo objektu vai attiecībā uz citiem šā paša subjekta privatizējamiem valsts vai pašvaldību īpašuma objektiem, kā arī nav samaksājis likumā paredzētos nodokļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 22.06.2005., 21.06.2012. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

48. pants. Garantiju nodrošināšana

Šajā nodaļā minētās garantijas un nosacījumi, izņemot 47. pantā minētās garantijas, tiek nodrošināti, privatizējamā objekta pircējam un valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībai noslēdzot līgumu par garantijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

49. pants. Darbaspēka izmantošanas garantijas

1. Privatizētā objekta jaunais īpašnieks ir atbildīgs par to darbaspēka izmantošanas garantiju ievērošanu, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar līgumu.

2. Ja privatizētā objekta jaunais īpašnieks ar nolūku vai nolaidības dēļ nepilda saistības, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar šā panta pirmo daļu, viņam par katru atlaisto darbinieku jāiemaksā Nodarbinātības fondā naudas summa, kuras apmēru un samaksas kārtību noteicis Ministru kabinets.

50. pants. Investīciju garantijas

Privatizētā objekta jaunais īpašnieks ir atbildīgs par to investīciju saistību ievērošanu, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar līgumu.

51. pants. Pārdevēja atpakaļpirkuma un pirmpirkuma tiesības

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībai ir atpakaļpirkuma tiesības attiecībā uz privatizēto objektu, ja pircējs to neizmanto līgumā noteiktajiem mērķiem un noteiktajā kārtībā.

2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība līdz privatizācijas subjektam līgumā noteikto saistību izpildei saglabā pirmpirkuma tiesības attiecībā uz privatizēto objektu, ja privatizācijas subjekts attiecīgo objektu pārdod tālāk.

3. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība realizē savas atpakaļpirkuma un pirmpirkuma tiesības Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

52. pants. Citas garantijas privatizācijas procesā

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība, apstiprinot objekta privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu), var noteikt citus nosacījumus, kuri jāpilda privatizētā objekta jaunajam īpašniekam.

2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība gadījumā, ja privatizācijas subjekts pilda privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu) un ir samaksājis vairāk par pusi no objekta pirkuma līgumā noteiktās objekta pirkuma maksas, tai skaitā vairāk par pusi no euro maksājamās daļas vai ir veicis visus privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētos ieguldījumus, vai pusotru reizi ir palielinājis kapitālsabiedrībā strādājošo skaitu salīdzinājumā ar privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzēto skaitu, ir tiesīga noteikt, ka atlikušajai pirkuma maksas daļai kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantoti privatizācijas sertifikāti vai ka privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktais samaksas termiņš tiek pagarināts (ja tam savu piekrišanu devis privatizācijas subjekts).

3. Šā panta otrajā daļā minētā maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņa nav piemērojama, ja:

1) privatizācijas subjekts valsts vai pašvaldības īpašuma objektu ieguvis, izmantojot pirmpirkuma tiesības;

2) privatizētais valsts vai pašvaldības īpašuma objekts ir nekustamais īpašums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 22.06.2005., 19.09.2013. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

2. nodaļa
Privatizējamā objekta manta un saistības

53. pants. Privatizējamā objekta manta un saistības

1. Privatizējamā objekta manta tiek nodota objekta jaunajam īpašniekam ar nodošanas un pieņemšanas aktu.

2. Privatizējamā objekta mantas sastāvā esošo publisko dokumentu un arhīva dokumentu nodošana jaunajam īpašniekam saskaņojama ar Latvijas Nacionālo arhīvu Arhīvu likumā noteiktajā kārtībā. Privatizējamā objekta mantas sastāvā esošie pastāvīgi glabājamie arhīva dokumenti nododami glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Privatizāciju veicošā institūcija sedz izdevumus, kas radušies Latvijas Nacionālajam arhīvam, pārņemot glabāšanā privatizējamā objekta arhīva dokumentus.

3. Privatizējamā objekta saistības valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības noteiktajā apjomā saskaņā ar pirkuma līgumu un nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem objekta jaunais īpašnieks, un tās viņam ir jāpilda likumā un līgumā noteiktajā kārtībā.

4. Ja objektu privatizē, to sadalot, nodalot no tā atsevišķas daļas vai pārdodot atsevišķu nekustamo mantu, veicams objekta aktīvu, pasīvu un citu saistību sadalījums starp objekta pircējiem un/vai valsti vai pašvaldību. Tas noformējams īpašuma sadalīšanas aktā.

5. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

6. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var neprivatizētos sociālās sfēras objektus nodot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 22.06.2005., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

54. pants. Objekta nodošanas un pieņemšanas akts

Objekta nodošanas un pieņemšanas aktā tiek uzskaitīta visa pircējam nododamā manta un pārņemamās saistības akta parakstīšanas brīdī.

55. pants. Mantas nodošana bez atlīdzības

Manta, kura pēc valsts īpašuma objekta reorganizācijas vai likvidācijas palikusi nepārdota un kuras privatizēšanu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija atzīst par neiespējamu, tiek nodota valsts vai pašvaldību institūcijām izmantošanai valsts aizsardzības, kultūras, izglītības vai kādam citam mērķim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

56. pants. Valsts īpašuma pārvaldītājs pēc objekta privatizācijas

1. Ja valsts īpašuma objekta privatizācijas gaitā atsevišķs tā nekustamais īpašums tiek saglabāts valsts īpašumā, tā pārvaldītājs ir Ministru kabineta noteikta valsts institūcija, izņemot šā likuma 55. pantā minētos gadījumus.

2. Ja pēc valsts īpašuma objekta pārveidošanas kapitālsabiedrībā tā sastāvā ir palikusi valsts kapitāla daļa, tās turētāju nosaka Ministru kabinets. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir valsts kapitāla daļu turētājs atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam tajās kapitālsabiedrībās, kuras paredzēts privatizēt saskaņā ar valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.1996., 22.06.2005., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

57. pants. Zemesgabala lietošanas un pirmpirkuma tiesības

(Izslēgts ar 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)

VII daļa
ZEMESGABALA PRIVATIZĀCIJA

(Daļa 11.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1997.)

1. nodaļa
Zemes privatizācijas vispārīgie nosacījumi

58. pants. Zemes privatizācijas pamatnosacījumi

1. Pilsētu zemes privatizācijas kārtību, pirmpirkuma tiesības, privatizācijas subjektus un citus ar to saistītos jautājumus nosaka likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās".

2. Ar lauku apvidu zemi veicamo darījumu subjektus, darījumu izskatīšanas kārtību pašvaldībās un citus ar to saistītos jautājumus nosaka likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".

3. Privatizējot zemesgabalus pilsētās ar lauku teritoriju, attiecībā uz zemesgabaliem, kas atrodas pilsētas daļas teritorijā, tiek piemēroti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" nosacījumi, bet attiecībā uz zemesgabaliem, kas atrodas lauku daļas teritorijā, tiek piemēroti likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nosacījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

59. pants. Institūcijas, kas veic zemesgabalu privatizāciju

1. Visas darbības, kas saistītas ar valstij piederoša vai piekrītoša zemesgabala privatizāciju uz tā esošā īpašuma objekta jaunajam īpašniekam, ja šis īpašuma objekts sākotnēji ir bijis valsts īpašums, veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija, ja citos likumos nav noteikts citādi.

2. Visas darbības, kas saistītas ar pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zemesgabala privatizāciju uz tā esošā īpašuma objekta jaunajam īpašniekam, ja šis īpašuma objekts sākotnēji ir bijis pašvaldības īpašums, veic tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgais zemesgabals.

3. Visas darbības, kas saistītas ar zemesgabala privatizāciju kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, izpilda privatizāciju veicošā institūcija.

4. Valstij piederošas vai pēc zemes reformas pabeigšanas valstij piekrītošas neapbūvētas zemes privatizāciju pilsētās un lauku apvidos veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija, bet pašvaldībai piederošas vai piekrītošas neapbūvētas zemes privatizāciju pilsētās un lauku apvidos veic attiecīgā pašvaldība.

5. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic arī to valstij piederošo vai piekrītošo zemesgabalu privatizāciju, kuri nav minēti šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

60. pants. Zemesgabala privatizācijas veidi

1. Zemesgabalu var privatizēt:

1) kā apbūvētu zemesgabalu kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kas atrodas uz šā zemesgabala (turpmāk — zemesgabals kopā ar privatizējamo objektu);

2) kā apbūvētu zemesgabalu, ja īpašuma objekts, kas atrodas uz šā zemesgabala, iegūts šajā likumā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā (turpmāk — atsevišķs apbūvēts zemesgabals);

3) kā neapbūvētu zemesgabalu.

2. Ja zemesgabals tiek privatizēts kopā ar privatizējamo objektu, tie veido lietu kopību kā vienotu privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu.

3. Ja zemesgabals tiek privatizēts kā atsevišķs apbūvēts zemesgabals jau privatizēta valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašniekam, šis zemesgabals kopā ar privatizēto valsts vai pašvaldības īpašuma objektu veido lietu kopību.

61. pants. Zemesgabala privatizācijā izmantojamās privatizācijas metodes un paņēmieni

1. Privatizējot zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu, izmantojamas šā likuma 2. un 3.pantā minētās privatizācijas metodes un paņēmieni.

2. Privatizējot zemesgabalu kā atsevišķu apbūvētu zemesgabalu vai kā neapbūvētu zemesgabalu, izmantojama pārdošanas vai ieguldīšanas metode.

3. Privatizējot dažādus šā panta otrajā daļā minētos zemesgabalus, uz kuriem atrodas viens īpašuma objekts, var izmantot vienu no šā panta otrajā daļā norādītajām privatizācijas metodēm vai arī abas šīs metodes.

4. Atsevišķu apbūvētu zemesgabalu vai neapbūvētu zemesgabalu, kura privatizācija tiek veikta, izmantojot pārdošanas metodi, var privatizēt ar šādiem privatizācijas paņēmieniem:

1) pārdodot izsolē;

2) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu);

3) pārdodot ar tūlītēju samaksu;

4) pārdodot uz nomaksu.

5. Ja viens īpašuma objekts atrodas uz vairākiem zemesgabaliem, šos zemesgabalus var privatizēt kopā vai atsevišķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

62. pants. Zemesgabala privatizācijas subjekti

1. Atsevišķu apbūvētu zemesgabalu pilsētā var privatizēt subjekti, kas minēti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 20.pantā, ievērojot tā paša likuma 21.pantā minētos ierobežojumus.

2. Zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu vai neapbūvētu zemesgabalu pilsētā var privatizēt subjekti, kas minēti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 20.pantā, ievērojot tā paša likuma 21.pantā minētos ierobežojumus, ja minētie subjekti atbilst šā likuma 4.panta nosacījumiem un ir izpildījuši šā likuma 47.panta prasības.

3. Atsevišķu apbūvētu zemesgabalu lauku apvidū var privatizēt subjekti, kas minēti likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.pantā, ievērojot tā paša likuma 29.pantā minētos ierobežojumus.

4. Zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu vai neapbūvētu zemesgabalu lauku apvidū var privatizēt subjekti, kas minēti likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.pantā, ievērojot tā paša likuma 29.pantā minētos ierobežojumus, ja minētie subjekti atbilst šā likuma 4.panta nosacījumiem un ir izpildījuši šā likuma 47.panta prasības.

63. pants. Maksāšanas līdzekļi

1. Maksājumi par privatizējamo zemi veicami:

1) euro;

2) īpašuma kompensācijas sertifikātos.

2. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

3. Maksājumi par privatizēto zemesgabalu, kas veicami euro, atbilstoši šā likuma 6.panta trešajā, 3.1 un 3.2 daļā noteiktajai kārtībai ieskaitāmi valsts budžetā vai attiecīgās pašvaldības budžetā.

4. (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

5. (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

6. Personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, ir tiesīgas, norēķinoties par privatizēto zemi, izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto īpašumu.

7. Privatizējot zemi pilsētās, jāievēro arī likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 31.panta septītās daļas nosacījumi par maksāšanas līdzekļu izvēli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 12.06.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

64. pants. Pirmpirkuma tiesības

1. Tiesības uz privatizējama apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam.

2. Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, tās realizē šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā.

2. nodaļa
Zemesgabala privatizācijas uzsākšana

65. pants. Zemesgabala privatizācijas ierosināšana

1. Apbūvēta zemesgabala privatizāciju, kuru saskaņā ar šā likuma 59.pantu veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība, var ierosināt šā īpašuma objekta īpašnieks.

2. Valstij piederoša neapbūvēta zemesgabala privatizāciju ierosina šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā, bet pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala privatizāciju ierosina šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā.

3. Ierosinājumi par tā zemesgabala privatizāciju, kura privatizāciju veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija, iesniedzami valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai, bet ierosinājumi par tā zemesgabala privatizāciju, kura privatizāciju veic pašvaldība, iesniedzami attiecīgajai pašvaldībai.

4. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektā par zemesgabala nodošanu privatizācijai ir iekļauts valstij piekrītošs pašvaldības valdījumā esošs zemesgabals, privatizāciju veicošā institūcija, iesniedzot rīkojuma projektu Valsts kancelejai, par to informē attiecīgo pašvaldību.

5. Ja pašvaldības lēmuma projektā par zemesgabala nodošanu privatizācijai ir iekļauts pašvaldībai piekrītošs valsts institūcijas valdījumā esošs zemesgabals, pašvaldība par to ne vēlāk kā divas nedēļas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas informē attiecīgo valsts institūciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

66. pants. Zemesgabala nodošana privatizācijai

1. Lai varētu privatizēt valstij piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, Ministru kabinets par to izdod rīkojumu, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus. Ministru kabineta rīkojums nav jāizdod, ja konkrētais zemesgabals zemesgrāmatā nostiprināts uz valsts vārda, bet šis zemesgabals piekrīt pašvaldībai.

2. Lai varētu privatizēt pašvaldībai piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, attiecīgā pašvaldība par to pieņem lēmumu. Pašvaldības lēmums nav nepieciešams, ja konkrētais zemesgabals zemesgrāmatā nostiprināts uz pašvaldības vārda, bet šis zemesgabals piekrīt valstij.

3. Valstij piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, ja tas atrodas pilsētā, var privatizēt bez atsevišķa Ministru kabineta rīkojuma vai norādes par zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja valsts īpašuma objekts ir nodots privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra.

4. Valstij piederošu vai piekrītošu zemesgabalu, ja tas atrodas lauku apvidū, var privatizēt bez atsevišķa Ministru kabineta rīkojuma vai norādes par zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja valsts īpašuma objekts ir nodots privatizācijai pēc 1997.gada 1.jūlija.

5. Pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu privatizēt pašvaldībai piekrītošu valsts institūcijas valdījumā vai pārziņā esošu zemesgabalu, šo lēmumu nosūta valsts institūcijai, kuras valdījumā vai pārziņā ir šis zemesgabals.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

67. pants. Privatizējamā zemesgabala pārņemšana

1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad izdots Ministru kabineta rīkojums par valstij piederoša vai piekrītoša zemesgrāmatā reģistrēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, valsts institūcija vai pašvaldība, kuras valdījumā ir privatizējamais zemesgabals, to nodod un privatizāciju veicošā institūcija to pārņem savā valdījumā līdz zemesgabala privatizācijas pabeigšanai. Ja privatizāciju veicošā institūcija piekrīt, zemesgabala pārņemšanas termiņu var pagarināt.

2. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts šā likuma 66.panta piektajā daļā minētais pašvaldības lēmums par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zemesgabala privatizāciju, valsts institūcija, kuras valdījumā ir privatizējamais zemesgrāmatā reģistrētais zemesgabals, to nodod un attiecīgā pašvaldība to pārņem savā valdījumā līdz zemesgabala privatizācijas pabeigšanai. Ja pašvaldība tam piekrīt, zemesgabala pārņemšanas termiņu var pagarināt.

3. Zemesgabala pārņemšana tiek veikta saskaņā ar nodošanas un pieņemšanas aktu, kurā jāiekļauj:

1) zemesgrāmatu akts;

2) zemesgabala robežu plāns;

3) zemesgabala situācijas plāns (ja tāds ir);

4) dokumenti par zemesgabala lietošanas tiesībām un noteiktie servitūti (ja tādi ir);

5) Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņa par zemes piederību līdz 1940.gada 21.jūlijam (ja tāda ir);

6) zemes nomas līgumi (ja tādi ir);

7) zemesgabala ķīlas līgumi, citi zemesgabala apgrūtinājumi (ja tādi ir);

8) izziņa par zemes (īpašuma) nodokļa nomaksu;

9) apliecinājums, ka nomnieks (zemes lietotājs) līdz zemesgabala nodošanas brīdim ir nomaksājis nomas (zemes likumiskās lietošanas) maksu;

10) citi dokumenti, kas attiecas uz privatizējamo zemesgabalu.

4. Ja privatizācijai nodod zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu un attiecībā uz valsts īpašuma objektu un zemesgabalu tiek sastādīts viens nodošanas un pieņemšanas akts, papildus šā likuma 13.pantā minētajiem dokumentiem un ziņām aktā jāiekļauj šā panta trešajā daļā minētie dokumenti un ziņas.

5. Ja zemesgabals nav reģistrēts zemesgrāmatā, institūcija, kuras rīcībā ir dokumenti par attiecīgo zemesgabalu, nodod tos privatizāciju veicošajai institūcijai šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)

68. pants. Paziņojums par zemesgabala nodošanu privatizācijai

1. Pēc tam kad likumos noteiktajā kārtībā izdots rīkojums vai pieņemts lēmums par zemesgabala nodošanu privatizācijai, privatizāciju veicošā institūcija divu nedēļu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais zemesgabals, paziņojumu par šā zemesgabala nodošanu privatizācijai. Paziņojumā norāda:

1) zemesgabala adresi (ja īpašuma objekts atrodas vairākās vietās, — visu zemesgabalu adreses) un kadastra numuru;

2) termiņu, līdz kuram piesakāmi prasījumi, kas attiecas uz privatizējamo zemesgabalu;

3) vietu, kur iesniedzami 1.punktā minētie prasījumus apliecinošie dokumenti;

4) vietu, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar zemesgabala dokumentāciju, tai skaitā ar zemesgabala robežu plānu.

2. Ja privatizācijai nodod zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu, šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā norādītās ziņas iekļaujamas šā likuma 16.panta pirmajā daļā un 34.panta pirmajā daļā norādītajā paziņojumā.

3. Ja ar Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības lēmumu privatizācijai nodots neapbūvēts zemesgrāmatā nenostiprināts zemesgabals vai zemesgabals kopā ar privatizējamo objektu, šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētais paziņojums tiek publicēts divu nedēļu laikā pēc šā zemesgabala nostiprināšanas zemesgrāmatā.

4. Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais termiņš ir viens mēnesis, un šā termiņa sākums skaitāms no dienas, kad šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2009., 01.07.2011. un 27.11.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

69. pants. Privatizējamā zemesgabala pārvaldīšana

1. No dienas, kad likumos noteiktajā kārtībā izdots rīkojums vai pieņemts lēmums par zemesgabala nodošanu privatizācijai, tikai zemesgabala privatizāciju veicošā institūcija ir tiesīga slēgt nomas un cita veida līgumus, veikt jebkādus darījumus ar privatizējamo zemesgabalu vai jebkādā veidā apgrūtināt to. Ja šādas darbības šajā laika periodā ir veikušas citas personas, šādi līgumi un darījumi (arī apgrūtinājumi) nav spēkā no to noslēgšanas brīža.

2. Ja privatizācijai ir nodots zemesgabals kopā ar privatizējamo objektu vai atsevišķs apbūvēts zemesgabals un uz tā esošā īpašuma objekta īpašnieks nav noslēdzis zemesgabala nomas līgumu, tad šā objekta īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizāciju veicošo institūciju ar brīdi, kad šis zemesgabals ir nodots privatizāciju veicošajai institūcijai.

3. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija nav civiltiesiski atbildīga par apgrūtinājumiem un citām saistībām, kas attiecas uz tās valdījumā nodoto zemesgabalu, ja saistības radušās līdz zemesgabala nodošanai privatizācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

70. pants. Zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

1. Privatizēt var tikai to zemesgabalu, uz kuru īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

2. Ja zemesgabala īpašuma tiesības pirms nodošanas privatizācijai nav nostiprinātas zemesgrāmatā, privatizāciju veicošā institūcija pirms privatizācijas to ieraksta zemesgrāmatā attiecīgi uz valsts vai pašvaldības vārda.

3. Ja saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" zemesgabals piekrīt valstij, bet zemesgrāmatā ierakstīts uz pašvaldības vārda, privatizāciju veicošā institūcija pirms privatizācijas to nostiprina zemesgrāmatā uz valsts vārda privatizāciju veicošās institūcijas personā.

4. Ja saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" zemesgabals piekrīt pašvaldībai, bet zemesgrāmatā ierakstīts uz valsts vārda, pašvaldība pirms privatizācijas to nostiprina zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

5. Ja valstij piederošs zemesgabals pirms nodošanas privatizācijai ir nostiprināts zemesgrāmatā uz valsts vārda, bet ne privatizāciju veicošās institūcijas personā, tad ieraksts par zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšanu uz valsts vārda privatizāciju veicošās institūcijas personā nav jāizdara. Visas darbības, kas attiecas uz šāda zemesgabala privatizāciju, izpilda privatizāciju veicošā institūcija.

71. pants. Zemesgabala cena

1. Zemesgabalu pilsētas teritorijā privatizē par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību.

2. Konkrētā zemesgabala cenu, par kādu tas tiek privatizēts, nosaka privatizāciju veicošā institūcija.

3. Pārdodot valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, kura vērtībā ietilpst arī valsts vai pašvaldību zemes vērtība, minētā objekta pārdošanas cenā atsevišķi jānorāda zemes cena un maksāšanas līdzekļi par zemi (izņemot gadījumus, kad zemes cena ietilpst objekta kapitāla daļas cenā).

4. Pēc šā likuma 68.panta piektajā daļā minētā termiņa izbeigšanās savus prasījumus nepieteikušās personas nevar prasīt, lai tiktu grozīti zemesgabala privatizācijas noteikumi un jaunajam zemesgabala īpašniekam nododamo saistību kopums.

72. pants. Ierobežojumi zemesgabala privatizācijā

1. Šajā likumā noteiktajā kārtībā nevar privatizēt:

1) zemesgabalu, attiecībā uz kuru likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" vai likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" paredzētajos termiņos ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja pašvaldība, kuras teritorijā atrodas šis zemesgabals, nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai arī zemesgabalu, kas Latvijas Republikas pilsonim ir piešķirts pastāvīgā lietošanā;

2) zemesgabalu, attiecībā uz kuru šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja pašvaldības lēmums par atteikumu atjaunot īpašuma tiesības ir pārsūdzēts tiesā un tiesvedība vēl nav izbeigta;

3) zemesgabalu, uz kura atrodas nacionalizēts nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" paredzētajos termiņos ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja nav izlemts šā īpašuma denacionalizācijas jautājums;

4) neapbūvētus valsts meža fonda zemesgabalus, kuri bija Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā.

2. Zemesgabalu nevar privatizēt personas, kuras saskaņā ar šā likuma 62.pantu nevar būt par zemesgabala privatizācijas subjektu.

73. pants. Informācija par privatizējamo zemesgabalu

1. Īpašuma objekta īpašnieks ir tiesīgs valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā iepazīties ar informāciju par zemesgabalu, uz kura atrodas objekts, ko viņš ieguvis savā īpašumā.

2. Jebkurš privatizācijas subjekts ir tiesīgs valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā iepazīties ar informāciju par privatizējamu neapbūvētu zemesgabalu vai privatizējamu zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

3. nodaļa
Neapbūvēta zemesgabala privatizācijas priekšlikumi, noteikumi un pircēja noteikšana

74. pants. Neapbūvēta zemesgabala privatizācijas priekšlikumi

(Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

75. pants. Neapbūvēta zemesgabala izmantošanas mērķu saskaņošana ar pašvaldību

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija iesniedz tās pašvaldības domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais zemesgabals, iesniegumu, kurā norāda paredzamo zemes izmantošanas mērķi un lūdz norādīt, kādiem mērķiem šo zemesgabalu turpmāk drīkst izmantot.

2. Minētais iesniegums izskatāms likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 22.pantā vai likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30. pantā noteiktajā kārtībā un termiņos.

3. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pašvaldības domes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī privatizējamā zemesgabala izmantošanas mērķis vai mērķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003., 15.01.2009., 06.06.2019. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)

76. pants. Neapbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumu izstrāde

Ievērojot neapbūvēta zemesgabala atrašanās vietu un iespējamos turpmākās izmantošanas mērķus, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība izstrādā konkrētā zemesgabala privatizācijas noteikumus.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

77. pants. Neapbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumi

1. Neapbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumos ietverama šāda informācija:

1) zemesgabala adrese;

2) zemesgabala robežu plāns un kadastra numurs;

3) zemesgabala kopējā platība;

4) kādiem mērķiem zemesgabalu var izmantot;

5) zemesgabala piederība līdz 1940.gada 21.jūlijam;

6) zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā;

7) ziņas par personām, kuras nomā vai lieto zemesgabalu vai tā daļu, un šo nomas vai citu līgumu termiņiem;

8) iesniegtie prasījumi attiecībā uz privatizējamo zemesgabalu;

9) zemesgabala privatizācijā izmantojamā metode un paņēmiens;

10) zemesgabala kadastrālā vērtība;

11) zemesgabala cena;

12) maksāšanas līdzekļi un to proporcijas;

13) samaksas termiņi;

14) samaksas kārtība;

15) privatizācijas pasākumu veikšanas kārtība pēc privatizācijas noteikumu apstiprināšanas;

16) dokumenti, kas jāiesniedz privatizācijas subjektam, lai viņu varētu atzīt par zemesgabala privatizācijas pretendentu;

17) pirkuma līguma atcelšanas kārtība;

18) nododamās tiesības un saistības;

19) zemesgabala izmantošanas nosacījumi;

20) citi nosacījumi, kas jāpilda pircējam;

21) īpašuma tiesību iegūšana un pāreja;

22) valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesības.

2. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība ir tiesīga zemesgabala privatizācijas noteikumos ietvert arī citu informāciju.

3. Privatizācijas noteikumiem jāpievieno zemesgabala īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu noraksti.

4. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

78. pants. Informācija par apstiprinātajiem neapbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumiem

1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc neapbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanas valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība:

1) publicē paziņojumu par šo noteikumu apstiprināšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais zemesgabals;

2) (izslēgts ar 22.06.2005. likumu).

2. Paziņojumā par zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanu norāda termiņu, kurā privatizācijas subjektam jāiesniedz apliecinājums, ka tas vēlas privatizēt zemesgabalu saskaņā ar apstiprinātajiem zemesgabala privatizācijas noteikumiem.

3. Jebkuram privatizācijas subjektam ir tiesības iepazīties ar apstiprinātajiem zemesgabala privatizācijas noteikumiem un valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības noteiktajā kārtībā iesniegt apliecinājumu, ka tas piekrīt privatizēt zemesgabalu saskaņā ar šiem noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 15.01.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

79. pants. Neapbūvēta zemesgabala pircēja noteikšana

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība pārbauda privatizācijas subjektu iesniegtos dokumentus un, ja uz šīm personām neattiecas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 21.pantā vai likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā minētie ierobežojumi, pieņem lēmumu par personas atzīšanu vai neatzīšanu par privatizācijas pretendentu.

2. Atkarībā no pretendentu skaita un privatizācijas noteikumos paredzētās zemesgabala privatizācijas metodes vai privatizācijas paņēmiena valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība turpmāk veic vienu no šādām darbībām:

1) ja uz zemesgabala privatizāciju ir pieteikušies vairāki pretendenti — zemesgabala pircēja noteikšanai izsludina izsoli;

2) ja uz zemesgabala izsoli ir pieteicies viens privatizācijas subjekts vai viens privatizācijas subjekts ir atzīts par pretendentu, tad ar viņu slēdz līgumu par zemesgabala privatizāciju saskaņā ar apstiprinātajiem neapbūvētā zemesgabala privatizācijas noteikumiem.

3. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība pagarina vai atjauno pretendentu pieteikšanās termiņu vai apstiprina jaunus privatizācijas noteikumus, ja pēc privatizācijas noteikumu paziņošanas uz zemesgabalu noteiktajā termiņā nav pieteicies neviens privatizācijas subjekts vai neviens privatizācijas subjekts nav atzīts par pretendentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

80. pants. Neapbūvēta zemesgabala pārdošana izsolē

1. Neapbūvēta zemesgabala pircēja noteikšanai organizē atklātu izsoli.

2. (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu.)

3. Izsole var notikt mutvārdos, rakstveidā vai arī var būt jaukta tipa, tas ir, notikt mutvārdos un rakstveidā. Jebkura veida izsolei jābūt publiskai.

4. Izsoles kārtību nosaka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība, apstiprinot izsoles noteikumus vai nolikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

81. pants. Paziņojums par neapbūvēta zemesgabala privatizācijas pabeigšanu

1. Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc neapbūvēta zemesgabala pirkuma līguma stāšanās spēkā vai jaunizveidotās kapitālsabiedrības vai jau esošā sabiedrībā izdarītā ieguldījuma reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizētais objekts, informāciju par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts šis zemesgabals. Pašvaldība minēto informāciju nosūta Ekonomikas ministrijai.

2. Privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad subjekts, kas ieguvis privatizējamo neapbūvēto zemesgabalu, ir nokārtojis visas saistības, kādas tam bija jāpilda saskaņā ar zemesgabala privatizācijas noteikumiem un pirkuma līgumu. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas valde vai pašvaldība pieņem lēmumu par zemesgabala privatizācijas pabeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 15.01.2009., 12.06.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

81.1 pants. Neapbūvēta zemesgabala nodošana pēc privatizācijas izbeigšanas

Neapbūvēts zemesgabals pēc privatizācijas izbeigšanas nododams valdījumā tai likumā noteiktajai institūcijai, kuru savā lēmumā par neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu norādījis Ministru kabinets.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

4. nodaļa
Atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumi un pircēja noteikšana

82. pants. Atsevišķa apbūvēta zemesgabala izmantošanas mērķu saskaņošana ar pašvaldību

1. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija iesniedz tās pašvaldības domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais zemesgabals, iesniegumu, kurā norāda paredzamo zemes izmantošanas mērķi un lūdz norādīt, kādiem mērķiem šo zemesgabalu turpmāk drīkst izmantot, ja uz zemesgabala pirmpirkumu tiesīgā persona ir likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 20.panta otrajā daļā minētais subjekts vai likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta otrajā daļā minētais subjekts.

2. Minētais iesniegums izskatāms likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 22.pantā vai likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30. pantā noteiktajā kārtībā un termiņos.

3. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pašvaldības domes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī privatizējamā zemesgabala izmantošanas mērķis vai mērķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003., 15.01.2009., 06.06.2019. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)

83. pants. Atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumu izstrāde

Ievērojot atsevišķa apbūvēta zemesgabala atrašanās vietu, iespējamos turpmākās izmantošanas mērķus un uz pirmpirkumu tiesīgā īpašuma objekta īpašnieka rakstveidā izteiktos priekšlikumus, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība izstrādā konkrētā zemesgabala privatizācijas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

84. pants. Atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumi

1. Atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumos ietverama šāda informācija:

1) zemesgabala adrese;

2) zemesgabala robežu plāns un kadastra numurs;

3) zemesgabala kopējā platība;

4) kādiem mērķiem zemesgabalu var izmantot;

5) zemesgabala piederība līdz 1940.gada 21.jūlijam;

6) zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā;

7) ziņas par personām, kuras nomā vai lieto zemesgabalu vai tā daļu, un šo nomas vai citu līgumu termiņiem;

8) iesniegtie prasījumi attiecībā uz privatizējamo zemesgabalu;

9) ziņas par īpašuma objektu, kas atrodas uz zemesgabala;

10) ziņas par īpašuma objekta īpašnieku;

11) ziņas par īpašuma objekta ēku un būvju nostiprināšanu zemesgrāmatā;

12) zemesgabala privatizācijā izmantojamā metode un paņēmiens;

13) zemesgabala kadastrālā vērtība;

14) zemesgabala cena;

15) maksāšanas līdzekļi un to proporcijas;

16) samaksas termiņi;

17) samaksas kārtība;

18) zemesgabala pirmpirkuma tiesības un to izmantošanas kārtība;

19) privatizācijas pasākumu veikšanas kārtība pēc privatizācijas noteikumu apstiprināšanas;

20) pirkuma līguma atcelšanas kārtība;

21) nododamās tiesības un saistības;

22) zemesgabala izmantošanas nosacījumi;

23) citi nosacījumi, kas jāpilda pircējam;

24) īpašuma tiesību iegūšana un pāreja;

25) valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas vai pašvaldības pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesības.

2. Privatizācijas noteikumiem jāpievieno zemesgabala īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu noraksti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

85. pants. Pirmpirkuma tiesību realizācija

1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanas valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība piedāvā tā īpašuma objekta īpašniekam, kurš atrodas uz šā zemesgabala, noslēgt privatizējamā zemesgabala pirkuma līgumu saskaņā ar apstiprinātajiem zemesgabala privatizācijas noteikumiem, ierakstītā vēstulē nosūtot minētajai personai šos noteikumus vai nododot tos šai personai vai tās pilnvarotam pārstāvim pret parakstu.

2. Šā panta pirmajā daļā minētajam īpašuma objekta īpašniekam jādod atbilde mēneša laikā pēc zemesgabala privatizācijas noteikumu saņemšanas, iesniedzot valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībai zemesgabala privatizācijas noteikumos pieprasītos dokumentus un ziņas.

3. Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus un uz šo personu neattiecas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 21.pantā vai likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā minētie ierobežojumi, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība slēdz ar to privatizējamā zemesgabala pirkuma līgumu.

4. Ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās pirmpirkuma tiesības, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam maksu par zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

5. (Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)

86. pants. Paziņojums par atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas pabeigšanu

1. Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc atsevišķa apbūvēta zemesgabala pirkuma līguma stāšanās spēkā vai jaunizveidotās kapitālsabiedrības vai jau esošā sabiedrībā izdarītā ieguldījuma reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizētais objekts, informāciju par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts šis zemesgabals.

2. Privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad subjekts, kas ieguvis privatizējamo zemesgabalu, ir nokārtojis visas saistības, kādas tam bija jāpilda saskaņā ar zemesgabala privatizācijas noteikumiem un pirkuma līgumu attiecībā uz privatizēto zemesgabalu un valsts vai pašvaldības īpašuma objektu kā lietu kopību. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas valde vai pašvaldība pieņem lēmumu par zemesgabala privatizācijas pabeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 15.01.2009., 12.06.2009., 01.07.2011., 27.11.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

86.1 pants. Atsevišķi apbūvēta zemesgabala nodošana pēc privatizācijas izbeigšanas

Pēc tam kad valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir pieņēmusi lēmumu par atsevišķi apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu un tas netiek atsavināts Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, attiecīgais zemesgabals nododams Finanšu ministrijas valdījumā.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

5. nodaļa
Kopā ar privatizējamo objektu privatizējamā zemesgabala privatizācijas
uzsākšana, privatizācijas priekšlikumi, noteikumi un pircēja noteikšana

87. pants. Lēmuma pieņemšana par apbūvēta zemesgabala privatizāciju kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kas atrodas uz šā zemesgabala

1. Lēmumu par apbūvēta zemesgabala privatizāciju kopā ar privatizējamo valsts īpašuma objektu, kas atrodas uz šā zemesgabala, pieņem privatizāciju veicošā institūcija.

2. Lēmumu par apbūvēta zemesgabala privatizāciju kopā ar privatizējamo pašvaldības īpašuma objektu, kas atrodas uz šā zemesgabala, pašvaldība pieņem, ja ir pieņemts šā likuma 66.pantā minētais lēmums.

88. pants. Kopā ar privatizējamo objektu privatizējamā zemesgabala privatizācijas uzsākšana un privatizācijas priekšlikumi

1. Publicējot šā likuma 21.panta pirmajā daļā paredzēto paziņojumu par valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, paziņojumā papildus 21.panta pirmajā daļā minētajām ziņām jānorāda arī šā likuma 68.panta pirmajā daļā norādītās ziņas.

2. Papildus šā likuma 21.panta piektajā daļā norādītajām ziņām privatizācijas priekšlikumā jāietver arī šā likuma 74.panta otrās daļas 4.punktā, 5.punkta "c" apakšpunktā un 6.punkta "d" apakšpunktā minētās ziņas.

89. pants. Kopā ar privatizējamo objektu privatizējamā zemesgabala privatizācijas noteikumi un privatizācijas projekts

1. Papildus šā likuma 23.panta pirmajā daļā norādītajai informācijai kopā ar privatizējamo valsts īpašuma objektu privatizējamā zemesgabala privatizācijas noteikumos jāietver arī šā likuma 77.panta pirmajā daļā norādītā informācija.

2. Papildus šā likuma 40.panta pirmajā daļā norādītajai informācijai kopā ar privatizējamo pašvaldības īpašuma objektu privatizējamā zemesgabala privatizācijas projektā jāietver arī šā likuma 77.panta pirmās daļas 1.—15.punktā norādītās ziņas.

3. Papildus šā likuma 40.panta trešajā daļā norādītajām ziņām pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija sagatavo arī šā likuma 77.panta pirmās daļas 4., 7.— 8. un 10.— 12.punktā norādītās ziņas.

90. pants. Kopā ar privatizējamo objektu privatizējamā zemesgabala pirmpirkuma tiesību realizācija un pircēja noteikšana

1. Realizējot kopā ar privatizējamo valsts īpašuma objektu privatizējamā zemesgabala pirmpirkuma tiesības un nosakot tā pircēju, papildus šā likuma 25.— 29.panta nosacījumiem jāievēro arī šā likuma 62.panta otrajā un ceturtajā daļā minētie nosacījumi.

2. Realizējot kopā ar privatizējamo pašvaldības īpašuma objektu privatizējamā zemesgabala pirmpirkuma tiesības un nosakot tā pircēju, papildus šā likuma 35., 39. — 43.panta nosacījumiem jāievēro arī šā likuma 62.panta otrajā un ceturtajā daļā minētie nosacījumi.

Pārejas noteikumi

(24.10.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.1996.)

1. Līdz 1996.gada 18.aprīlim saskaņā ar likumu "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", likumu "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" un likumu "Par maizes ražošanas valsts (pašvaldību) uzņēmumu privatizāciju" izveidotās valsts īpašuma privatizācijas komisijas darbojas tik ilgi, līdz tiek likvidētas ar Zemkopības ministrijas rīkojumu un to privatizējamie valsts īpašuma objekti tiek privatizēti vai nodoti valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai. Valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības pārraudzību veic un darba līgumus ar privatizācijas komisijas locekļiem slēdz valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

2. Atzīt par spēku zaudējušiem ar 1997.gada 1.janvāri šādus likumus:

1) "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju";

2) "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju";

3) "Par maizes ražošanas valsts (pašvaldību) uzņēmumu privatizāciju".

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie:

1) Ministru kabineta noteikumi nr.7 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 4. nr.);

2) Ministru kabineta noteikumi nr.135 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.);

3) Ministru kabineta noteikumi nr.298 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.).

4. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

5. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

6. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

7. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

8. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

9. Šā likuma 52.panta trešajā daļā noteiktais ierobežojums (attiecībā uz gadījumiem, kad maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņa nav piemērojama) neattiecas uz tādu privatizācijas subjektu, kurš līdz 2005.gada 31.decembrim ir izpildījis šā likuma 52.panta otrajā daļā noteiktos maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņas nosacījumus un iesniegumu par maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņu iesniedzis privatizāciju veicošajai institūcijai Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajā privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņā.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

10. Šā likuma 52.panta otrās daļas noteikumi ir piemērojami, ja privatizācijas subjekts ir izpildījis paredzētos maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņas nosacījumus un iesniegumu par maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņu iesniedzis privatizāciju veicošajai institūcijai Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajā privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņā.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

11. Šajā likumā noteiktās valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas funkcijas, kas regulē privatizējamā valsts īpašuma objekta pārvaldīšanu, tiek piemērotas arī attiecībā uz tiem valsts uzņēmumiem un tām uzņēmējsabiedrībām, kuras nodotas privatizācijai, bet saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumiem nav pārveidotas par kapitālsabiedrībām. Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija attiecībā uz pārņemto valsts īpašuma objektu pilda tās funkcijas, kas likumā "Par valsts uzņēmumu" noteiktas ministrijām, kā arī darba devēja funkcijas attiecībā uz valsts uzņēmuma direktoru.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

12. Ja valsts kapitālsabiedrības maksātnespējas process uzsākts pirms 2003.gada 1.janvāra, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija veic valsts kapitālsabiedrības administratora pienākumus likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

13. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas padomes locekļi uzskatāmi par atsauktiem no amata ar 2009.gada 1.jūliju.

(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

14. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.augustam nodrošina grozījumu izdarīšanu valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas statūtos atbilstoši šā likuma 9.panta prasībām par to, ka valsts īpašumu privatizāciju veicošajā institūcijā netiek veidota padome.

(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

15. Ministru kabinetam ir tiesības ne vēlāk kā līdz 2010.gada 15.novembrim pieņemt lēmumu par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla palielināšanu piecu miljonu latu apmērā no tiem naudas līdzekļiem, kas atbilstoši šā likuma 6.panta trešās daļas noteikumiem ieskaitīti valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” rezerves fonda veidošanai.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.08.2010.)

16. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.decembrim izdod šā likuma 11.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra noteikumi Nr.1388 “Kārtība, kādā veicami atskaitījumi Privatizācijas aģentūrai par valsts īpašuma privatizāciju, valsts kapitāla daļu atsavināšanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, izveidojams un izlietojams rezerves fonds un veicami maksājumi valsts budžetā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

17. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas statūti, kurus apstiprinājis Ministru kabinets un kuri ir spēkā 2012.gada 31.jūlijā, paliek spēkā līdz brīdim, kad jauno statūtu redakciju apstiprina valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas kapitāla daļu turētājs.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

18. Valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas valdes priekšsēdētājs, kuru amatā iecēlis Ministru kabinets un kurš pilda valdes priekšsēdētāja amata pienākumus 2012.gada 31.jūlijā, saglabā savas pilnvaras līdz valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas statūtos noteiktajām pilnvaru termiņa beigām vai līdz valdes priekšsēdētāja atcelšanai.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

19. Ministru kabinets šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto lēmumu par valsts īpašumu privatizāciju veicošo institūciju pieņem ne vēlāk kā līdz 2019. gada 30. novembrim. Līdz Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienai valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas uzdevumus pilda valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra".

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

20. Līdz šā likuma 11. panta pirmajā un otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. oktobrim ir piemērojami Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumi Nr. 680 "Kārtība, kādā Privatizācijas aģentūrai veicami atskaitījumi par valsts īpašuma privatizāciju, valsts kapitāla daļu atsavināšanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, kā arī izveidojams un izlietojams rezerves fonds un veicami maksājumi valsts budžetā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 17. februārī
Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīgā 1994. gada 3. martā
  
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 17.02.1994.Stājas spēkā: 17.03.1994.Tēma: Pašvaldības; Nekustamais īpašums, būvniecība; PrivatizācijaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 27, 03.03.1994.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 6, 31.03.1994.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
57971
{"selected":{"value":"21.06.2024","content":"<font class='s-1'>21.06.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"21.06.2024","iso_value":"2024\/06\/21","content":"<font class='s-1'>21.06.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"09.07.2021","iso_value":"2021\/07\/09","content":"<font class='s-1'>09.07.2021.-20.06.2024.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2019","iso_value":"2019\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2019.-08.07.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-02.07.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2012","iso_value":"2012\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2012.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.08.2011","iso_value":"2011\/08\/03","content":"<font class='s-1'>03.08.2011.-31.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.08.2010","iso_value":"2010\/08\/20","content":"<font class='s-1'>20.08.2010.-02.08.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-19.08.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2005","iso_value":"2005\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.11.2003","iso_value":"2003\/11\/26","content":"<font class='s-1'>26.11.2003.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.09.2003","iso_value":"2003\/09\/11","content":"<font class='s-1'>11.09.2003.-25.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.08.2003","iso_value":"2003\/08\/21","content":"<font class='s-1'>21.08.2003.-10.09.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.03.2002","iso_value":"2002\/03\/05","content":"<font class='s-1'>05.03.2002.-20.08.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.12.1999","iso_value":"1999\/12\/14","content":"<font class='s-1'>14.12.1999.-04.03.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.1999","iso_value":"1999\/04\/13","content":"<font class='s-1'>13.04.1999.-13.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.01.1999","iso_value":"1999\/01\/14","content":"<font class='s-1'>14.01.1999.-12.04.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.04.1998","iso_value":"1998\/04\/30","content":"<font class='s-1'>30.04.1998.-13.01.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1997","iso_value":"1997\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.1997.-29.04.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.01.1997","iso_value":"1997\/01\/16","content":"<font class='s-1'>16.01.1997.-30.06.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.11.1996","iso_value":"1996\/11\/27","content":"<font class='s-1'>27.11.1996.-15.01.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.08.1996","iso_value":"1996\/08\/14","content":"<font class='s-1'>14.08.1996.-26.11.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.04.1996","iso_value":"1996\/04\/18","content":"<font class='s-1'>18.04.1996.-13.08.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.01.1996","iso_value":"1996\/01\/12","content":"<font class='s-1'>12.01.1996.-17.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.1994","iso_value":"1994\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.1994.-11.01.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.03.1994","iso_value":"1994\/03\/17","content":"<font class='s-1'>17.03.1994.-18.07.1994.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
21.06.2024
84
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. 		Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti 		Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
X logo facebook logo youtube logo instagram logo RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
 © Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"