Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.867

Rīgā 2012.gada 11.decembrī (prot. Nr.70 61.§)
Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu
un finanšu vadību
16.2 panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm (turpmāk – ministrija) vidējam termiņam.

2. Šo noteikumu izpratnē n gads ir kārtējais saimnieciskais gads, kurā plāno vidēja termiņa budžeta ietvara likumu nākamajiem trim gadiem – n+1, n+2 un n+3 gadam.

3. Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu, un to veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopējie izdevumi saimnieciskajā gadā, no kuriem tiek izslēgti savstarpējie pārskaitījumi starp šiem budžetiem.

4. Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijai) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un maksimāli pieļaujamais valsts speciālā budžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu katrai ministrijai. Finanšu ministrija maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām saskaņā ar šajos noteikumos minētajām prasībām aprēķina katru gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā noteiktajā termiņā.

(Grozīts ar MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

5. Maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu Finanšu ministrija aprēķina, pamatojoties uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, prognozēm par makroekonomisko attīstību, kā arī ievērojot valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, ja tādi tiek pieņemti normatīvajos aktos vidēja termiņa budžeta plānošanas vai fiskālās disciplīnas jomā.

6. Finanšu ministrija, sagatavojot maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai:

6.1. n+1 un n+2 gadam, aprēķinos ievēro pārmantojamības principu – piemēro vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam, ko precizē atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai;

6.2. n+3 gadam, veic šajos noteikumos paredzētās korekcijas, aprēķinos pamatojoties uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā iepriekšējam gadam ministrijai apstiprināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu.

(Grozīts ar MK 22.04.2014. noteikumiem Nr.207)

7. Maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu Saeimai sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu norāda Saeimas noteiktajā apjomā.

II. Maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjoma noteikšana

8. Maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta daļām valsts pamatfunkciju īstenošanai un Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai ietver:

8.1. valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumus, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī;

8.2. valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta attīstības izdevumus, ja Ministru kabinetā ir pieņemts lēmums par prioritārajiem pasākumiem.

(Grozīts ar MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

9. (Svītrots ar MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

III. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes noteikšana

10. Finanšu ministrija aprēķina valsts pamatbudžeta bāzi (izdevumus un resursus izdevumu segšanai) ministrijai n + 1, n + 2 un n + 3 gadam, ievērojot Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts pamatbudžeta bāzi un šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus un ņemot vērā izmaiņas:

10.1. valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

10.2. ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos;

10.3. šādās prognozēs:

10.3.1. valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaits;

10.3.2. izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām vidējais apmērs un saņēmēju skaits;

10.3.3. bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, pabalstu saņēmēju skaits;

10.3.4. personas ar invaliditāti (skaits), kuras saņem asistenta pakalpojumu;

10.3.5. to personu skaits, kas saņem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

10.3.6. to cietušo skaits, kas saņem kompensācijas saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem";

10.3.7. brīvpusdienu saņēmēju skaits;

10.3.8. transferta pārskaitījumi no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu saistībā ar atsevišķās dzīves situācijās noteiktam personu lokam valsts sniegtā atbalsta vidējo apmēru un saņēmēju skaitu;

10.4. uzturēšanas izdevumos, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem pabeigtos projektos, kas ir nodoti ekspluatācijā un par kuriem tiks veikts galīgā norēķina maksājums (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām), un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem (par valsts informācijas sistēmām nepieciešamajiem uzturēšanas izdevumiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem un aprēķiniem jāpievieno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums);

10.5. n+3 gadam – izdevumu samazinājumā, kuri n+2 gadā paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai, par kuru īstenošanu vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums;

10.6. n+3 gadam – izdevumu palielinājumā, kuriem n+2 gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu;

10.7. n+3 gadam – izdevumu palielinājumā, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 6. un 101. pantā, Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 71. panta pirmās daļas 11. punktā paredzēto pasākumu finansēšanu, ievērojot šo noteikumu 8.1. apakšpunktu.

(MK 22.04.2014. noteikumu Nr. 207 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

11. Finanšu ministrija pamatbudžeta bāzes aprēķinus sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu ministrijai nosūta saskaņošanai līdz n gada 31.janvārim.

(Grozīts ar MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

12. Ministrija, kura ir budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un (vai) budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja, līdz n gada 31.janvārim iesniedz Finanšu ministrijā attiecīgo pamatbudžeta bāzes projektu (sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu) programmu (apakšprogrammu) līmenī sadalījumā pa izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

13. Ja ministrija nesaskaņo Finanšu ministrijas veiktos pamatbudžeta bāzes aprēķinus, tā 10 darbdienu laikā var iesniegt pamatotus iebildumus un priekšlikumus, tai skaitā priekšlikumus izmaiņām starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

13.1. nav pieļaujama pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, izdevumiem klimata pārmaiņu finanšu instrumentam un emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam, valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu un no valsts pamatbudžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem (izņemot gadījumus, ja mainās izdevumu kods atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, bet saglabājas darījuma būtība);

13.2. nav pieļaujama pārdale uz izdevumiem atlīdzībai valsts pamatbudžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja pirms valsts pamatbudžeta bāzes aprēķinu veikšanas ir ticis pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.

(Grozīts ar MK 22.04.2014. noteikumiem Nr. 207; MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

14. Finanšu ministrija izvērtē ministrijas iesniegtos iebildumus un priekšlikumus, ja nepieciešams, precizē valsts pamatbudžeta bāzes aprēķinus ministrijai programmu (apakšprogrammu) līmenī sadalījumā pa ieņēmumu un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī un atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts pamatbudžeta bāzes projektu, pievienojot nesaskaņoto bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.

(Grozīts ar MK 24.02.2015. noteikumiem Nr. 102; MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

15. Finanšu ministrija nosūta Labklājības ministrijai veidlapas valsts speciālā budžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2 un n+3 gadam, kā arī prognozes n+1, n+2 un n+3 gadam par:

15.1. valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām sadalījumā pa mēnešiem;

15.2. tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu euro, tās pieaugumu faktiskajās un salīdzināmajās cenās procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu;

15.3. darba tirgus rādītājiem (nodarbinātību, darba meklētāju īpatsvaru procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, reģistrēto bezdarba līmeni procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem);

15.4. patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, norādot patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un patēriņa cenu indeksu par gadu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1062; MK 22.04.2014. noteikumiem Nr. 207)

16. Labklājības ministrija, sagatavojot priekšlikumus par valsts speciālā budžeta bāzi (izdevumi un ieņēmumi to segšanai) n + 1, n + 2 un n + 3 gadam, ievēro Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts speciālā budžeta bāzi un šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus un ņem vērā:

16.1. šo noteikumu 15.punktā minētās prognozes;

16.2. aizņēmumus no valsts pamatbudžeta un to atmaksu;

16.3. speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu (uz n+1, n+2 un n+3 gada 1.janvāri);

16.4. izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

16.5. izmaiņas ieņēmumos no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos;

16.6. izmaiņas nenodokļu ieņēmumos un valsts speciālā budžeta saņemtajos transfertos no valsts pamatbudžeta un tiem atbilstošajos izdevumos;

16.7. izmaiņas izdevumos saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm;

16.8. izdevumu palielinājumu uzturēšanas izdevumiem, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

16.9. izmaiņas starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

16.9.1. nav pieļaujama pārdale no procentu izdevumiem, izdevumiem starptautiskajai sadarbībai un izdevumiem sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem;

16.9.2. nav pieļaujama pārdale uz izdevumiem atlīdzībai valsts speciālā budžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja pirms valsts speciālā budžeta bāzes aprēķinu veikšanas ir ticis pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;

16.10. n+3 gadam – to izdevumu samazinājumu, kuri n+2 gadā paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai, par kuru īstenošanu vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums;

16.11. n+3 gadam – izdevumu palielinājumu pasākumiem, kuriem n+2 gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu.

(Grozīts ar MK 22.04.2014. noteikumiem Nr. 207; MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

17. Labklājības ministrija Finanšu ministrijas noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par trijām nedēļām no šo noteikumu 15. punktā minēto veidlapu un prognožu saņemšanas, iesniedz Finanšu ministrijā:

17.1. priekšlikumus valsts speciālā budžeta bāzes projektam sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu katrai budžeta apakšprogrammai;

17.2. priekšlikumus valsts speciālā budžeta bāzes projekta izmaiņām ministrijai kopā un sadalījumā pa budžeta programmām un apakšprogrammām;

17.3. valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aprēķinu n+1, n+2 un n+3 gadam;

17.4. informāciju par plānotajiem izdevumiem pensiju indeksācijām sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu.

(Grozīts ar MK 22.04.2014. noteikumiem Nr.207)

18. Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc priekšlikumu valsts speciālā budžeta bāzes projektam saņemšanas no Labklājības ministrijas izvērtē atbilstoši šo noteikumu 17.punktam iesniegtos priekšlikumus un aprēķinus valsts speciālā budžeta bāzes projektam, sagatavo valsts speciālā budžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un iesniedz to saskaņošanai Labklājības ministrijā. Ja Labklājības ministrija nesaskaņo ar Finanšu ministriju valsts speciālā budžeta bāzes projektu, tā piecu darbdienu laikā var iesniegt pamatotus iebildumus. Finanšu ministrija izvērtē Labklājības ministrijas iesniegtos iebildumus, ja nepieciešams, precizē valsts speciālā budžeta bāzes aprēķinus un atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts speciālā budžeta bāzes projektu, pievienojot nesaskaņoto bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.

(Grozīts ar MK 24.02.2015. noteikumiem Nr.102)

19. Ministru kabinets, izskatot budžeta bāzes projektu, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Datu valsts inspekcijas un Ģenerālprokuratūras viedokli.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 235)

19.1 Pēc valsts budžeta bāzes izdevumu apstiprināšanas Ministru kabinetā Finanšu ministrija sadarbībā ar ministrijām līdz budžeta pieprasījumu iesniegšanai precizē valsts budžeta bāzes izdevumus atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

IV. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes pārskatīšana

20. Ja atbilstoši šo noteikumu III nodaļai aprēķinātā un Ministru kabinetā apstiprinātā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāze nenodrošina valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, Ministru kabinets lemj par valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes optimizācijas pasākumiem.

21. Ministrija atbilstoši šo noteikumu 20.punktā minētajam lēmumam iesniedz Finanšu ministrijā precizēto valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu.

V. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta attīstības daļas noteikšana

(Nodaļa MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

22. Ministru kabinets, izskatot Latvijas Stabilitātes programmas projektu, definē prioritāro pasākumu iesniegšanas nosacījumus.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā; sk. 50. punktu)

23. Finanšu ministrija savā tīmekļvietnē publicē šo noteikumu 1. un 2. pielikumā norādītās veidlapas. Ministrijas, sagatavojot līdzekļu pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem, izmanto Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētās veidlapas MS Excel formātā, neveicot izmaiņas veidlapas struktūrā.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

24. Ministrija iesniedz Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā pieteikumus prioritārajiem pasākumiem (1. pielikums) un prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā (2. pielikums), nosūtot tos attiecīgi uz Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra oficiālo elektroniskā pasta adresi.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

25. Ministrija, kura plāno prioritāro pasākumu, kas saistīts ar operatīvo darbību, iesniedzot prioritārā pasākuma pieteikumu, vienlaikus sevišķajā lietvedībā iesniedz prioritārā pasākuma pieteikumu, kurā papildus ietverta slepenā informācija.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

26. Aizpildot pieteikumus prioritārajiem pasākumiem, ministrija katram prioritārajam pasākumam piešķir kodu xx_xx_x_x, kas sastāv no četrām daļām, un to veido, ievērojot šādus principus:

26.1. koda pirmā daļa (koda pirmā un otrā zīme) ir attiecīgā budžeta resora numurs atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam;

26.2. koda otrā daļa (koda trešā un ceturtā zīme) ir prioritārā pasākuma vieta ministrijas iesniegtajā prioritāro pasākumu sarakstā (pirmajiem deviņiem prioritārajiem pasākumiem koda trešā zīme ir 0);

26.3. koda trešā daļa (koda piektā zīme) norāda prioritārā pasākuma veidu (koda piektā zīme "P" – vienas ministrijas ietvaros īstenotais prioritārais pasākums; koda piektā zīme "H" – starpnozaru prioritārais pasākums;

26.4. koda ceturto daļu (koda sestā zīme "N") piemēro tikai Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Datu valsts inspekcijas un Ģenerālprokuratūras iesniedzamajiem prioritārajiem pasākumiem;

26.5. visas koda daļas savstarpēji atdala ar apakšsvītru "_".

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 235; sk. 51. punktu)

27. Prioritāro pasākumu pieteikumos (MS Excel formātā) lapu (sheet) nosaukumos ministrija norāda tikai atbilstošo prioritārajam pasākumam piešķirto kodu.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

28. Tieslietu ministrija nodrošina, ka rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Satversmes aizsardzības biroja un Datu valsts inspekcijas prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Tieslietu ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā failā MS Excel formātā.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 235; sk. 51. punktu)

29. Veidlapā "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) ministrija norāda:

29.1. prioritārā pasākuma nosaukumu un kodu;

29.2. prioritārā pasākuma mērķi (ne vairāk kā 250 zīmju) un aprakstu (ne vairāk kā 250 vārdu). Ja ministrija prioritārā pasākuma pieteikumu sagatavo, lai nodrošinātu likuma prasību izpildi, atbilstošo likumu norāda prioritārā pasākuma aprakstā;

29.3. Valdības rīcības plāna punktu, kura izpildi nodrošinās attiecīgais prioritārais pasākums;

29.4. atbilstību vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

29.5. informāciju par:

29.5.1. prioritārā pasākuma ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā nacionālo drošību, un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Norāda, vai ietekme ir tieša, pastarpināta vai nav attiecināms, un sniedz skaidrojošo aprakstu (ne vairāk kā 200 vārdu). Ja ietekme ir tieša vai pastarpināta, skaidrojošajā aprakstā ietver oficiālajā valsts statistikā vai starptautiskajā statistikā uzskaitītus makroekonomiskos vai tautsaimniecības sektoru attīstību raksturojošos rādītājus, uz kuru ietekmēšanu prioritārais pasākums ir vērsts. Minētos rādītājus neiekļauj, ja tie ir ietverti šo noteikumu 29.6. apakšpunktā minētajā informācijā;

29.5.2. prioritārā pasākuma ietvaros īstenojamām strukturālajām reformām. Sniedz minēto reformu īstenošanas aprakstu un informāciju par sagaidāmajiem sabiedrības ieguvumiem pēc reformas īstenošanas (ne vairāk kā 200 vārdu);

29.6. būtiskākos politikas rezultatīvos rādītājus, uz kuru sasniegšanu ir vērsts prioritārais pasākums, un attīstības plānošanas dokumentus vai normatīvos aktus, kuros ir minēti attiecīgie politikas rezultatīvie rādītāji. Ja politikas rezultatīvie rādītāji ir minēti Nacionālajā attīstības plānā, tos norāda obligāti. Prioritārā pasākuma pieteikumā norāda kopā ne vairāk kā trīs politikas rezultatīvos rādītājus;

29.7. prognozēto kopējo ieņēmumu izmaiņas, ja prioritārā pasākuma īstenošana ir attiecināma uz jauna veida nodokļu vai nenodokļu ieņēmumu veidu radīšanu vai ieņēmumu no esoša ieņēmumu veida apmēra izmaiņām. Pārējās ieņēmumu izmaiņas no prioritārā pasākuma īstenošanas nenosaka;

29.8. prioritārā pasākuma īstenošanas kopējos izdevumus (tai skaitā plānotos izdevumus atlīdzībai), kā arī no ministrijas budžeta novirzāmo finansējumu un papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu. Terminētiem prioritārajiem pasākumiem norāda to pabeigšanas gadu;

29.9. ar prioritārā pasākuma ieviešanu saistītās plānotās amata vietu skaita izmaiņas (+/–) pret n gadu;

29.10. pēc prioritārā pasākuma īstenošanas sagaidāmos raksturojošākos darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus (ne vairāk kā sešus);

29.11. objektu (ēka, būve, zeme, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvais transports), veicamo darbību (iegāde, būvniecība vai atjaunošana) un minētā objekta atrašanās vietu (vietējās pašvaldības nosaukums), ja kapitālie izdevumi ir saistīti ar ēkas, būves, zemes, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvā transporta iegādi, būvniecību vai to atjaunošanu. Sniedz informāciju, vai pēdējo triju gadu laikā ir bijis piešķirts finansējums šādam mērķim;

29.12. citu būtisku informāciju atbilstoši ministrijas ieskatiem;

29.13. informāciju par pieteikuma sagatavotāju.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

30. Ja ministrija veidlapas "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) kādā sadaļā nevar sniegt atbilstoša satura informāciju, liek zīmi "–".

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

31. Veidlapā "Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā" (2. pielikums) ministrija apkopo visus iesniedzamos prioritāros pasākumus to nozīmīguma secībā un norāda:

31.1. prioritārā pasākuma kārtas numuru sarakstā, norādot to secībā atbilstoši nozīmīgumam ministrijas nozarē;

31.2. prioritārā pasākuma kodu un nosaukumu;

31.3. tās budžeta programmas (apakšprogrammas) nosaukumu, kuras ietvaros prioritārais pasākums tiks īstenots. Starpnozaru prioritārajiem pasākumiem norāda arī budžeta resora numuru;

31.4. prioritārā pasākuma īstenošanai papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu;

31.5. prioritārā pasākuma pabeigšanas gadu;

31.6. kopējo prioritārajiem pasākumiem papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

32. Atsevišķs prioritārais pasākums nevar ietvert apakšpasākumus, kas nav saturiski vienoti.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

33. Ministrija vienu un to pašu līdzekļu pieprasījumu nedrīkst ietvert vienlaikus gan savas nozares pieteikumā par prioritāro pasākumu, gan starpnozaru pieteikumā par prioritāro pasākumu.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

34. Ministrija pirms priekšlikuma virzīšanas par prioritāro pasākumu izvērtē, vai tās sagatavotais prioritārais pasākums attiecas uz funkciju vai pasākumu kopumu, kura īstenošana ir arī citu ministriju kompetencē. Ja ministrija konstatē šādu attiecināmību, attiecīgais prioritārais pasākums ir virzāms kā starpnozaru prioritārais pasākums un tajā ir ietverama savstarpēji saskaņota informācija arī par pārējām ministrijām.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

35. Ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par starpnozaru prioritāro pasākumu, kas skar vairāku ministriju kompetenci, kopējo līdzekļu pieprasījumu (1. pielikums) sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā tā ministrija, kas ir noteikta par atbildīgo Ministru kabineta lēmumā, bet pārējās iesaistītās ministrijas līdzekļu pieprasījumu iesniedz ministrijai, kas atbildīga par prioritārā pasākuma sagatavošanu. Ja Ministru kabinets lēmumā nav noteicis atbildīgo ministriju starpnozaru prioritārā pasākuma sagatavošanai un starp ministrijām nav panākta cita savstarpēja vienošanās, par papildu finansējuma pieprasīšanu starpnozaru pasākumam (atbilstoši plānošanas dokumentā, normatīvā akta projekta anotācijā norādītajam) ir atbildīga tā institūcija, kas ir izstrādājusi un virzījusi apstiprināšanai attiecīgo plānošanas dokumentu vai normatīvā akta projektu.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

36. Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram prioritāro pasākumu izvērtēšanas un apkopošanas procesā ir tiesības ministrijām pieprasīt:

36.1. papildu un precizējošu informāciju, tai skaitā detalizētus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus par jebkuru šo noteikumu 1. un 2. pielikumā ietverto informāciju;

36.2. precizēt prioritāro pasākumu pieteikumus šajos noteikumos minētajos gadījumos.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

37. Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā, izvērtē, vai ministrija prioritārā pasākuma pieteikumu ir sagatavojusi, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

38. Pārresoru koordinācijas centrs divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā, izvērtē ministriju prioritāro pasākumu atbilstību Nacionālajam attīstības plānam, citiem politikas plānošanas dokumentiem un Valdības rīcības plānam un iesniedz savu vērtējumu Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

39. Finanšu ministrija, ja nepieciešams, nosūta ministrijai Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra savstarpēji saskaņotu viedokli par konstatētajām neatbilstībām un norādījumus informācijas precizēšanai. Ministrija pēc minētā viedokļa saņemšanas Finanšu ministrijas noteiktajā termiņā atkārtoti iesniedz precizēto un papildu informāciju atbilstoši saņemtajiem norādījumiem. Ja ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram ir atšķirīgs viedoklis par prioritāro pasākumu sasaisti ar politikas rezultatīvajiem rādītājiem un attiecīgajiem attīstības plānošanas dokumentiem, ministrija izvērtē Pārresoru koordinācijas centra viedokli un, ja nepieciešams, to precizē.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

40. Finanšu ministrija sagatavo kopsavilkuma informāciju par ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem un iesniedz to finanšu ministram. Finanšu ministrs, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas, nodrošina prioritāro pasākumu izvērtēšanu (izņemot šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minēto institūciju prioritāros pasākumus) un sagatavo priekšlikumus Ministru kabinetam par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

41. Prioritāro pasākumu izvērtēšanā ņem vērā īstenojamās strukturālās reformas, prioritāro pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā nacionālo drošību, un ekonomisko izaugsmi, atbilstību vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī no ministriju budžetiem novirzāmo finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

42. Lai nodrošinātu šo noteikumu 40. un 41. punktā minēto izvērtēšanu, Finanšu ministrija:

42.1. atbilstoši finanšu ministra pieprasījumam sagatavo analītiskus novērtējumus par ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem;

42.2. veic sekretariāta funkciju.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

43. Ja finanšu ministra organizētajā izvērtēšanas procesā konstatē, ka ministriju iesniegtos prioritāro pasākumu pieteikumus ir nepieciešams precizēt vai ir nepieciešama papildu informācija, ministrija finanšu ministra noteiktajā termiņā iesniedz Finanšu ministrijā atbilstoši precizētus un papildinātus prioritāro pasākumu pieteikumus (1. pielikums) un aktualizēto prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā (2. pielikums). Ja saistībā ar prioritāro pasākumu detalizēti aprēķini ir pieejami tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), attīstības plānošanas dokumentā vai tā anotācijā un tie atbilst prioritārā pasākuma pieteikumam, ministrija norāda atbilstošu atsauci pie citas būtiskas informācijas un detalizētus aprēķinus nepievieno.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

44. Finanšu ministrs saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā noteikto termiņu iesniedz Ministru kabinetā ministriju iesniegtos prioritāros pasākumus, tai skaitā priekšlikumus par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem, kā arī citu informāciju, kas attiecas uz prioritāro pasākumu izvērtēšanas procesu. Šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minēto institūciju prioritāros pasākumus Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetā bez izvērtēšanas.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

45. Ministru kabinets izskata šo noteikumu 44. punktā minēto informāciju, ņemot vērā apstiprinātos valsts budžeta bāzes izdevumus, prognozes par makroekonomisko attīstību un noteiktos fiskālos nosacījumus.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

46. Ministru kabinets, izskatot šo noteikumu 44. punktā minēto informāciju, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Datu valsts inspekcijas un Ģenerālprokuratūras viedokli.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 235)

47. Pēc šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas izskatīšanas Ministru kabinetā ministrija pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma iesniedz Finanšu ministrijā aktualizētu un papildinātu informāciju (tajā skaitā detalizētus izdevumu un citus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus) par atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Aktualizējot informāciju, nedrīkst mainīt Ministru kabineta atbalstītā prioritārā pasākuma mērķi, savukārt pārējās sadaļas ministrija precizē atbilstoši piešķirtajam finansējuma apjomam. Minēto informāciju iesniedz līdz budžeta pieprasījumu iesniegšanai.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

48. Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizētajiem budžeta bāzes izdevumiem nosaka maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām. Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju (tajā skaitā izdevumu sadalījumu pa kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī), kas nepieciešama maksimāli pieļaujamo izdevumu apjoma noteikšanai ministrijām.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

49. Ministrija līdz precizēto budžeta paskaidrojumu iesniegšanai Finanšu ministrijā iesniedz aktualizētu informāciju atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam par tiem šo noteikumu 45. punktā minētajiem Ministru kabineta atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kuros tika veiktas izmaiņas, kā arī par Saeimas atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kurus Ministru kabinets virzījis kā priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

VI. Noslēguma jautājumi

(Nodaļa MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā; nodaļas nosaukums MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 235 redakcijā)

50. Šo noteikumu 22. punktu piemēro, sākot ar 2018. gadu.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

51. Grozījumi šo noteikumu 26.4. apakšpunktā un 28. punktā attiecībā uz vārdu "zemesgrāmatu nodaļu" svītrošanu stājas spēkā 2019. gada 1. jūnijā.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 235 redakcijā)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministra vietā – zemkopības ministre L.Straujuma
1. pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 11.decembra
noteikumiem Nr.867

(Pielikums MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam
  Ministrija vai cita centrālā valsts iestāde: (nosaukums)
  Prioritārā pasākuma nosaukums: (nosaukums)
  Kods: xx_xx_x_x  

 

Nr.

p.k.

Prioritārā pasākuma rādītāji un pamatojums

1. Prioritārā pasākuma mērķis (ne vairāk kā 250 zīmju)
2. Prioritārā pasākuma apraksts (ne vairāk kā 250 vārdu)
3. Valdības rīcības plāns (norāda Valdības rīcības plāna punktu, kura izpildi nodrošinās attiecīgais prioritārais pasākums)
4. Atbilstība vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem (citē atbilstošo vidēja termiņa budžeta ietvara likuma pantu, punktu)
5. 5.1. Ietekme uz tautsaimniecību, tai skaitā nacionālo drošību, un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu Ietekme ir
tieša/pastarpināta/
nav attiecināms
(apraksts, ne vairāk kā 200 vārdu)
5.2. Strukturālo reformu īstenošana Reformas tiek
īstenotas/netiek īstenotas
(apraksts, ne vairāk kā 200 vārdu)
6. Prioritārā pasākuma būtiskākie politikas rezultatīvie rādītāji Attīstības plānošanas dokumenti un normatīvie akti
(norāda politikas rezultatīvos rādītājus (tai skaitā to mērvienību), uz kuru sasniegšanu ir vērsts prioritārais pasākums) (norāda attīstības plānošanas dokumentus vai normatīvos aktus, kuros ir minēti attiecīgie politikas rezultatīvie rādītāji)
   
   
7. Finanšu rādītāji, informācija par amata vietām
 

n + 1 gads

n + 2 gads

n + 3 gads

Turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja tas ir terminēts)

Turpmāk katru gadu (ja pasākums nav terminēts)

Pasākuma pabeigšanas gads (ja tas ir terminēts)

Ieņēmumi kopā, euro1            
Izdevumi kopā, euro

 

 

 

     
tai skaitā atlīdzība            
izdevumi kopā sadalījumā pa finansēšanas avotiem:
finansējums tiks rasts ministrijas budžeta ietvaros

 

 

 

     
papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums

 

 

 

     
Ar prioritārā pasākuma ieviešanu saistītās amata vietu skaita izmaiņas (+/-) pret n gadu

 

 

 

     
8. Prioritārā pasākuma raksturojošākie darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji
Darbības rezultāts Darbības rezultatīvais rādītājs

n + 1 gads

n + 2 gads

n + 3 gads

         
         
9. Ja kapitālie izdevumi ir saistīti ar ēkas, būves, zemes, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas vai operatīvā transporta iegādi, būvniecību vai atjaunošanu, norāda
objekta veidu

 

veicamo darbību (iegāde/būvniecība/atjaunošana)
ieguldījuma teritoriju

(vietējā pašvaldība)

 

Vai pēdējo 3 gadu laikā ir bijis piešķirts finansējums šādam mērķim?

Jā/Nē

Ministru kabineta vai Saeimas lēmums, gads, pasākuma kods
10. Cita būtiska informācija (piemēram, papildu skaidrojums par ministrijas iespējām līdzfinansēt pasākumu no ministrijas budžeta (pārskatot citas aktivitātes); ES prasību nodrošināšana; tiesvedības riski; iespējas līdzfinansēt no ES fondiem; informācija par apstiprinātiem normatīvajiem aktiem, kas jāfinansē no valsts budžeta, kā arī atbilstība Ministru kabineta rīkojumiem un protokollēmumiem attiecībā uz pieprasīto finansējumu; detalizēti aprēķini, tai skaitā par izdevumiem, vai atsauce uz atbilstošo pamatojošo dokumentu, kurā pieejami attiecīgie aprēķini; skaidrojums par amata vietu skaita izmaiņām)
Sagatavoja    
   

(amats)

 
       

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts2)

 
     

(datums2)

   
     

(tālrunis, elektroniskā pasta adrese)

   
Piezīmes.

1 Norāda tā prioritārā pasākuma kopējo ieņēmumu izmaiņas, kura īstenošana ir vērsta uz jauna veida nodokļu vai nenodokļu ieņēmumu veidu radīšanu vai ieņēmumu no esoša ieņēmumu veida apmēra izmaiņām. Pārējās ieņēmumu izmaiņas saistībā ar prioritārā pasākuma īstenošanu nenosaka.

2 Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 11.decembra
noteikumiem Nr.867

(Pielikums MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 246 redakcijā)

Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā
     
 

 

(ministrija vai cita centrālā valsts iestāde)

 

 

 

I. Prioritārie pasākumi (izņemot starpnozaru prioritāros pasākumus)

Nr.
p. k.

Prioritārā pasākuma kods

Prioritārā pasākuma nosaukums

Budžeta programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums

Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, euro

Pasākuma pabeigšanas gads
(ja tas ir terminēts)

n + 1
gadam

n + 2 gadam

n + 3
gadam

turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja tas ir terminēts)

turpmāk katru gadu
(ja pasākums nav terminēts)

1.      

 

 

 

 

 

 

Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1  

 

 

 

 

 

 

       

 

 

 

2.      

 

 

 

 

 

 

Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1  

 

 

 

 

 

 

       

 

 

 

utt.      

 

 

 

 

 

 

Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1  

 

 

 

 

 

 

       

 

 

 

Kopā, euro

     

II. Starpnozaru prioritārie pasākumi

             

Nr.
p. k.

Prioritārā pasākuma kods

Prioritārā pasākuma nosaukums

Budžeta resora numurs

Budžeta programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums

Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, euro

Pasākuma pabeigšanas gads
(ja tas ir terminēts)

n + 1 gadam

n + 2 gadam

n + 3 gadam

turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja tas ir terminēts)

turpmāk katru gadu
(ja pasākums nav terminēts)

1.    

 

 

 

 

 

 

 

 

Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

       

 

 

 

2.    

 

 

 

 

 

 

 

 

Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

       

 

 

 

utt.    

 

 

 

 

 

 

 

 

Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

       

 

 

 

Kopā, euro

     

 x

Sagatavoja    
   

(amats)

 
       

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts2)

 
     

(datums2)

   
     

(tālrunis, elektroniskā pasta adrese)

   
Piezīmes.

1 Rindu aizpilda, ja finansējums konkrētam prioritārajam pasākumam tiek paredzēts vairākās budžeta programmās/apakšprogrammās.

2 Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

3. pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 11.decembra
noteikumiem Nr.867
Jauno politikas iniciatīvu saraksts prioritārā secībā

(Pielikums svītrots ar MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

4. pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 11.decembra
noteikumiem Nr.867
Vērtēšanas kritēriji jaunajām politikas iniciatīvām, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, un atbilstošais punktu skaits

(Pielikums svītrots ar MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 246)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 867Pieņemts: 11.12.2012.Stājas spēkā: 28.12.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 202 (4805), 27.12.2012. OP numurs: 2012/202.4
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
253649
{"selected":{"value":"08.06.2019","content":"<font class='s-1'>08.06.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"08.06.2019","iso_value":"2019\/06\/08","content":"<font class='s-1'>08.06.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"13.05.2017","iso_value":"2017\/05\/13","content":"<font class='s-1'>13.05.2017.-07.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.02.2015","iso_value":"2015\/02\/28","content":"<font class='s-1'>28.02.2015.-12.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.05.2014","iso_value":"2014\/05\/08","content":"<font class='s-1'>08.05.2014.-27.02.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-07.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.12.2012","iso_value":"2012\/12\/28","content":"<font class='s-1'>28.12.2012.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
08.06.2019
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva