1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo (turpmāk — cietušais), tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu (turpmāk — kaitējums).

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

2. pants. Likuma darbība

(1) Likums reglamentē kārtību, kādā Tiesu administrācija izmaksā valsts kompensāciju cietušajam, un valsts kompensācijas apmēru.

(2) Valsts kompensācijas pieprasīšana un izmaksāšana, pamatojoties uz šo likumu, neierobežo cietušā tiesības pieprasīt kompensāciju saskaņā ar Kriminālprocesa likumu un Civilprocesa likumu.

(2¹) Šā likuma noteikumi par noziedzīga nodarījuma izdarītāju attiecināmi uz personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto, uz personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, un notiesāto.

(3) Cietušajam nav tiesību saņemt valsts kompensāciju, ja noziedzīgs nodarījums bijis vērsts pret satiksmes drošību un cietušajam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 15.11.2012. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

3. pants. Tiesības uz valsts kompensāciju

(1) Tiesības uz valsts kompensāciju ir cietušajam.

(2) Cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu nav saucams pie kriminālatbildības.

(3) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušais miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā.

(4) Tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā:

1) iestājusies personas nāve;

2) cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi;

3) aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība;

4) cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;

5) cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

3.¹ pants. Pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju

(1) Pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju ir:

1) cietušajam, ja viņš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju, vai līdz lēmuma par valsts kompensācijas izmaksāšanu izpildei nav paziņojis Tiesu administrācijai par izmaiņām valsts kompensācijas pieprasījumā minētajās ziņās, kas attiecas uz saņemto kompensāciju par nodarīto kaitējumu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa vietā no citas personas;

2) noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kurš atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ.

(2) Ja valsts kompensācija izmaksāta nepilngadīgam cietušajam, šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju ir cietušā pārstāvim, kas realizējis nepilngadīgā tiesības uz valsts kompensāciju, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums.

(3) Ja šā panta pirmās daļas 2. punktā minētā persona ir nepilngadīga, tā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju atmaksā subsidiāri ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums.

(06.09.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

4. pants. Tiesu administrācijas uzdevumi valsts kompensācijas nodrošināšanā cietušajiem

(1) Tiesu administrācija valsts kompensācijas nodrošināšanā cietušajiem:

1) izmaksā valsts kompensāciju atbilstoši šim likumam;

2) izveido un uztur valsts kompensācijas reģistru;

3) nodrošina izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no cietušā;

4) nodrošina cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja;

5) atbilstoši šim likumam sadarbojas ar Eiropas Komisiju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

6) pieprasa no procesa virzītāja vai zvērināta tiesu izpildītāja informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par valsts kompensāciju.

(2) Līdzekļus, kas piedzīti šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos, iemaksā valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 15.11.2012., 06.09.2018. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

5. pants. Valsts kompensācijas līdzekļi

Valsts kompensācija, kas paredzēta šā likuma 4.pantā minēto uzdevumu izpildei, tiek izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti Tiesu administrācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

7. pants. Valsts kompensācijas maksimālais apmērs

(1) Vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo.

(2) Kompensācija tiek izmaksāta:

1) 100 procentu apmērā, ja iestājusies personas nāve;

2) 90 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;

3) 70 procentu apmērā, ja nepilngadīgam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai nepilngadīgais cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu;

4) 50 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu, izņemot šīs daļas 2. un 3. punktā minētos gadījumus.

(3) Personai, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 120., 121., 122., 127., 128. vai 129.panta, valsts kompensācija tiek izmaksāta 50 procentu apmērā no šā panta otrajā daļā noteiktā valsts kompensācijas apmēra.

(4) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(5) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 15.11.2012., 05.06.2014. un 06.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

7.¹ pants. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēra noteikšana

(1) Ja cietušais ir saņēmis kompensāciju par nodarīto kaitējumu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa vietā no citas personas, valsts kompensācijas apmēru samazina atbilstoši jau saņemtajai kompensācijai.

(2) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā vienlaikus iestājušās šā likuma 7.panta otrās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās sekas, izmaksā vienu valsts kompensāciju atbilstoši noziedzīga nodarījuma smagākajām sekām. Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam vienlaikus iestājušās šā likuma 7.panta otrās daļas 2. vai 3.punktā minētās vairākas viena un tā paša smaguma sekas, izmaksā vienu valsts kompensāciju šā likuma 7.panta noteiktajā apmērā atbilstoši attiecīgajām noziedzīga nodarījuma sekām.

(3) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies vairāku personu nāve, cietušajam izmaksā valsts kompensāciju atbilstoši to personu skaitam, kuru nāve, sakarā ar ko persona atzīta par cietušo, ir iestājusies noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(4) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve un kriminālprocesā par cietušajiem atzītas vairākas personas, šīm personām izmaksā valsts kompensāciju, sadalot to proporcionāli cietušo skaitam.

(5) Ja pēc valsts kompensācijas izmaksāšanas sakarā ar noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos personas nāvi procesa virzītājs tajā pašā kriminālprocesā par cietušo atzīst citu personu, valsts kompensāciju tai izmaksā tādā pašā apmērā, kādā tā tika izmaksāta cietušajam vai cietušajiem.

(6) Ja valsts kompensācija par noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos personas nāvi izmaksāta vairākiem cietušajiem un šajā likumā noteiktajos gadījumos Tiesu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no cietušā, piedzenamo valsts kompensācijas daļu izmaksā citam cietušajam vai proporcionāli citiem cietušajiem tajā pašā kriminālprocesā. Šīs daļas pirmajā teikumā minētais nosacījums nav piemērojams, ja Tiesu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no cietušā sakarā ar to, ka cietušais ir saņēmis kompensāciju par nodarīto kaitējumu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa vietā no citas personas.

(7) Ja persona atzīta par cietušo kriminālprocesā un tajā pašā kriminālprocesā atzīta par cietušo arī sakarā ar noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos citas personas nāvi, cietušajam izmaksā valsts kompensāciju gan par sekām, kas viņam iestājušās noziedzīga nodarījuma rezultātā, gan kompensāciju sakarā ar noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos citas personas nāvi.

(8) Ja valsts kompensācija izmaksāta un galīgajā nolēmumā konstatēts, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam ir iestājušās smagākas sekas, viņam izmaksā starpību starp izmaksāto un izmaksājamo valsts kompensāciju.

(9) Ja cietušais miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā, izmaksā valsts kompensāciju tādā apmērā, kādā tā būtu izmaksājama cietušajam, kas ir miris.

(15.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

9. pants. Valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņš

Valsts kompensācijas pieprasījumu Tiesu administrācijai iesniedz triju gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012., 06.09.2018. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

10. pants. Kārtība, kādā izskata valsts kompensācijas pieprasījumus

(1) Tiesu administrācija mēneša laikā pēc valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja Tiesu administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, tā septiņu dienu laikā pēc valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas informē par to cietušo.

(3) Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu informācija, šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu aptur līdz visas Tiesu administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.

(4) Ja Tiesu administrācija 15 dienu laikā nesaņem pieprasīto informāciju, tā var lemt par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju. Lēmums par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju šajā gadījumā nav šķērslis, lai cietušais atkārtoti vērstos Tiesu administrācijā ar valsts kompensācijas pieprasījumu, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(5) Ja konstatē, ka valsts kompensācija pieprasīta par to pašu noziedzīgu nodarījumu,Tiesu administrācija valsts kompensācijas pieprasījumu neizskata un atdod atpakaļ personai, kura to iesniegusi.

(6) Atkārtots valsts kompensācijas pieprasījums par to pašu noziedzīgu nodarījumu ir pieļaujams, ja notikušas izmaiņas iepriekš iesniegtajā informācijā.

(7) Tiesu administrācija valsts kompensācijas pieprasījumu atstāj bez izskatīšanas, ja:

1) cietušais rakstveidā atsauc valsts kompensācijas pieprasījumu;

2) cietušais, kas iesniedzis valsts kompensācijas pieprasījumu, ir miris.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 15.11.2012., 06.09.2018. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

11. pants. Valsts kompensācijas izmaksāšana

(1) Valsts kompensāciju izmaksā par cietušo atzītajai personai vienā maksājumā.

(2) Valsts kompensāciju izmaksā mē­neša laikā pēc dienas, kad pieņemts lēmums par valsts kompensācijas izmaksāšanu.

(3) Tiesu administrācija valsts kompensācijas summu ieskaita valsts kompensācijas pieprasījumā norādītajā norēķinu kontā. 

(4) Tiesu administrācija valsts kompensāciju neizmaksā un nenodrošina pieņemtā lēmuma par valsts kompensācijas izmaksāšanu izpildi, ja:

1) cietušais rakstveidā atsakās no valsts kompensācijas saņemšanas;

2) cietušais, kas iesniedzis valsts kompensācijas pieprasījumu, ir miris.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 06.09.2018. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

12. pants. Atteikums izmaksāt valsts kompensāciju

Valsts kompensācija netiek izmaksāta, ja:

1) tā pieprasīta nepamatoti;

2) ir nokavēts šajā likumā noteiktais tās pieprasījuma iesniegšanas termiņš, izņemot gadījumus, kad termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ (piemēram, personas slimība);

3) konstatēts, ka cietušais, to pieprasot, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas;

4) cietušais ir saņēmis no noziedzīga nodarījuma izdarītāja atlīdzību, kuras apmērs pārsniedz šajā likumā paredzēto valsts kompensācijas apmēru vai ir vienāds ar to.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

13. pants. Izmaiņas sniegtajās ziņās

Ja notikušas izmaiņas valsts kompensācijas pieprasījumā minētajās ziņās, tostarp par saņemto kompensāciju no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa vietā no citas personas, cietušajam līdz lēmuma par valsts kompensācijas izmaksāšanu izpildei ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad viņš uzzinājis par izmaiņām, paziņot par to Tiesu administrācijai.

(06.09.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

14. pants. Lēmuma par valsts kompensāciju paziņošana

(1) Tiesu administrācijas lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju paziņo rakstveidā, nosūtot to uz valsts kompensācijas pieprasījumā norādīto adresi vai nododot adresātam vai viņa pārstāvim personiski.

(2) Lēmuma par valsts kompensāciju norakstu, kā arī maksājuma uzdevuma kopiju nosūta:

1) procesa virzītājam, ja kriminālprocesā nav pieņemts galīgais nolēmums;

2) iestādei, kura pieņēmusi galīgo nolēmumu, ja kriminālprocess ir pabeigts;

3) iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja kriminālprocess ir izbeigts.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

15. pants. Kārtība, kādā var apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par valsts kompensāciju

(1) Tiesu administrācijas lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tiesu administrācijai. Tiesu administrācija pārsūta iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto apstrīdēšanas iesniegumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

16. pants. Regresa tiesības

(Izslēgts ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

17. pants. Sadarbība, izmaksājot kompensāciju par kaitējumu, kas radies Latvijas teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā

(1) Tiesu administrācija pieņem lēmumu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvīgi dzīvojošas personas pieprasījumu izmaksāt kompensāciju par kaitējumu, kas radies Latvijas teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu iesniedz latviešu vai angļu valodā. Dokumentiem, kuri iesniedzami Tiesu administrācijai, nav jābūt legalizētiem, un tiem nav piemērojama līdzvērtīga formalitāte.

(3) Tiesu administrācija septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz cietušajam, bet, ja pieprasījums saņemts no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, — arī tai šādu informāciju:

1) valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas apstiprinājumu vai atteikumu pieņemt valsts kompensācijas pieprasījumu;

2) lēmuma pieņemšanas termiņu;

3) informāciju par prasības izskatīšanai papildus nepieciešamajiem dokumentiem vai citu informāciju, ja nav iesniegti visi dokumenti;

4) tās Tiesu administrācijas amatpersonas kontaktinformāciju, kura atbild par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz valsts kompensācijas izmaksāšanu.

(4) Lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt kompensāciju Tiesu administrācija nosūta cietušajam, kurš pastāvīgi dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja pieprasījums saņemts no tās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 15.11.2012. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

18. pants. Sadarbība, izmaksājot kompensāciju par kaitējumu, kas radies citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā

(1) Cietušajam, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā un kuram radies kaitējums citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir tiesības tieši vai ar Tiesu administrācijas starpniecību iesniegt valsts kompensācijas pieprasījumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(2) Valsts kompensācijas pieprasījumu iesniedz valodā, kuru attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi kā sev pieņemamu.

(3) Tiesu administrācija sniedz cietušajam informāciju par citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktajiem valsts kompensācijas izmaksāšanas nosacījumiem, kārtību un papildu prasībām.

(4) Pēc valsts kompensācijas pieprasījuma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas Tiesu administrācija tos pārtulko un septiņu dienu laikā noformē valsts kompensācijas pieprasījumu atbilstoši konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts noteiktajam kompensācijas pieprasījumam, un kopā ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(5) Tiesu administrācija pēc tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, kura izskata valsts kompensācijas pieprasījumu, nodrošina kriminālprocesā iesaistīto personu uzklausīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 06.09.2018. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

(Nodaļa 11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

19. pants. Tiesu administrācijas tiesības, nodrošinot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu

Tiesu administrācijai, nodrošinot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt no cietušā, viņa pārstāvja, noziedzīga nodarījuma izdarītāja, citām valsts un pašvaldību iestādēm izmaksātās valsts kompensācijas piedziņai nepieciešamo informāciju;

2) bez īpaša tiesas nolēmuma stāties cietušā (piedzinēja) vietā, lai atgūtu izmaksāto valsts kompensācijas summu;

3) uzlikt par pienākumu cietušajam atmaksāt valsts budžetā saņemto valsts kompensāciju;

4) uzlikt par pienākumu noziedzīga nodarījuma izdarītājam atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju;

5) sadalīt atmaksājamo valsts kompensācijas summu daļās, ja no cietušā vai noziedzīga nodarījuma izdarītāja saņemts motivēts rakstveida iesniegums. Ja atmaksājamā valsts kompensācijas summa tiek sadalīta daļās, visa summa atmaksājama piecu gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā Tiesu administrācijas lēmums par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu;

6) pieprasīt informāciju no zvērināta tiesu izpildītāja par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas procesu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012., 06.09.2018. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

20. pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa no cietušā, kurš saņēmis valsts kompensāciju

(1) Ja konstatēts, ka cietušais apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju, vai līdz lēmuma par valsts kompensācijas izmaksāšanu izpildei nav paziņojis Tiesu administrācijai par izmaiņām valsts kompensācijas pieprasījumā minētajās ziņās, kas attiecas uz saņemto kompensāciju par nodarīto kaitējumu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa vietā no citas personas, Tiesu administrācija pieņem lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu un paziņo to cietušajam.

(2) Cietušajam ir pienākums šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu izpildīt 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Ja cietušais neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu noteiktajā termiņā, Tiesu administrācija sagatavo brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi un paziņo to cietušajam.

(4) Ja cietušais šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu labprātīgi neizpilda 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmis brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi, un neatmaksā saņemto valsts kompensāciju, Tiesu administrācija lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu nodod piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja atmaksājamā valsts kompensācijas summa sadalīta daļās, par labprātīgas izpildes termiņu uzskatāms atmaksas beigu datums vai kārtējā maksājuma neizpildes datums atbilstoši atmaksas grafikam.

(5) Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpildes termiņš ir 10 gadi. Iestājoties minētajam termiņam, izpildu lietvedība, pamatojoties uz Civilprocesa likumu, tiek izbeigta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.09.2018. un 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

21. pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa no noziedzīga nodarījuma izdarītāja

(1) Ja cietušajam valsts kompensācija izmaksāta nepabeigtā kriminālprocesā un nav uzsākta tiesas izmeklēšana pirmās instances tiesā, pieteikuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu valsts interesēs uzturēšanu spēkā un apmierināšanu nodrošina Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja uz lēmuma par valsts kompensāciju pieņemšanas brīdi kriminālprocess ir pabeigts un tiesa apmierinājusi cietušā kompensācijas pieteikumu, Tiesu administrācija ar lēmumu par valsts kompensāciju stājas cietušā (piedzinēja) vietā izmaksātās valsts kompensācijas apmērā un informē par to cietušo vai viņa pārstāvi un zvērinātu tiesu izpildītāju. Tiesu administrācija noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kā arī tiesai, kas taisījusi notiesājošu spriedumu, nosūta paziņojumu, informējot par stāšanos cietušā (piedzinēja) vietā izmaksātās valsts kompensācijas apmērā.

(3) Ja kriminālprocess ir izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ vai pabeigts un tā ietvaros cietušajam izmaksātā valsts kompensācija par labu valstij ar spēkā stājušos gala nolēmumu nav piedzīta vai nav iespējams stāties cietušā (piedzinēja) vietā izmaksātās valsts kompensācijas apmērā, izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja nodrošina šā likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā.

(06.09.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

22. pants. Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpilde

(1) Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpildi veic zvērināts tiesu izpildītājs.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs 30 dienu laikā pēc Tiesu administrācijas pieprasījuma saņemšanas sniedz tai rakstveida informāciju par lēmuma piespiedu izpildes gaitu un rezultātiem.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ieskaita attiecīgajā valsts budžeta kontā naudas līdzekļus, kas piedzīti uz izpildrīkojuma vai izpildraksta pamata, un informē par to Tiesu administrāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

23. pants. Kārtība, kādā var apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu

(1) Lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tiesu administrācijai. Tiesu administrācija pārsūta iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto apstrīdēšanas iesniegumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

24. pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas neuzsākšana

Tiesu administrācija izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas administratīvo lietu neuzsāk pret:

1) noziedzīga nodarījuma izdarītāju, ja persona mirusi vai iestājies kāds no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību vai nepieļauj kriminālprocesu, izņemot gadījumus, kad kriminālprocess izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ;

2) cietušo, ja persona mirusi.

(06.09.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

25. pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas izbeigšana

Tiesu administrācija izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas administratīvo lietu izbeidz, ja:

1) persona mirusi;

2) iestājies lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpildes noilgums;

3) notecējis likumā noteiktais izpildu dokumentu iesniegšanas piespiedu izpildei termiņš.

(06.09.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

1. Tiesības vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā ar valsts kompensācijas pieprasījumu ir tām personām, kuras atzītas par cietušajiem noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti pēc 2005.gada 30.jūnija. Personas, kuras atzītas par cietušajiem noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti pēc 2005.gada 30.jūnija, līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgas iesniegt valsts kompensācijas pieprasījumu līdz 2006. gada 31.decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

2. Tiesības vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā ar valsts kompensācijas pieprasījumu, ja noziedzīgs nodarījums bijis vērsts pret personas veselību un cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, ir tām personām, kuras šāda noziedzīga nodarījuma rezultātā atzītas par cietušajiem pēc 2007.gada 1.jūlija.

3. Šā likuma 7.panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētais nosacījums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs tiek noteikts četru minimālo mēneša darba algu apmērā, un šā likuma 7.panta otrajā daļā noteiktās izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs tiek aprēķināts, par pamatu ņemot četras minimālās mēneša darba algas.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

4. Valsts kompensācijas pieprasījumus, kurus Juridiskās palīdzības administrācija saņēmusi līdz 2009.gada 1.augustam, tā izskata un valsts kompensāciju piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2009.gada 1.augustam.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

5. Valsts kompensācijas pieprasījumus, kurus Juridiskās palīdzības administrācija saņēmusi līdz 2012.gada 31.decembrim, tā izskata un valsts kompensāciju piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

6. Valsts kompensācijas pieprasījumus, kurus Juridiskās palīdzības administrācija saņēmusi līdz 2018. gada 31. decembrim, tā izskata un valsts kompensāciju piešķir atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

(06.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

7. Šā likuma 9. pantā noteikto valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņu piemēro personām, kuras noziedzīga nodarījuma rezultātā atzītas par cietušajiem, sākot ar 2019. gada 1. janvāri.

(06.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

8. Juridiskās palīdzības administrācijā līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegto un neizskatīto iesniegumu izskatīšanu nodrošina Tiesu administrācija kā Juridiskās palīdzības administrācijas saistību pārņēmēja.

(26.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

9. Juridiskās palīdzības administrācijas izdotu un spēkā esošu administratīvo aktu izpildi, nodrošinot pakalpojumu saņemšanu, kā arī to naudas līdzekļu piedziņu, kuri saistīti ar cietušajiem izmaksāto kompensāciju, ar 2024. gada 1. janvāri nodrošina Tiesu administrācija kā Juridiskās palīdzības administrācijas saistību pārņēmēja.

(26.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI.