Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.21

Rīgā 2004.gada 6.janvārī (prot. Nr.1 36.§)
Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 6.panta trešo daļu,
7.panta otro, ceturto un astoto daļu, 11.panta ceturto daļu un 15.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka vienotu valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk — NATO), Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības režīmu valsts un pašvaldību institūcijās un sevišķās lietvedības kārtību, speciālo apzīmējumu un kodu lietošanas kārtību, kā arī slepenības režīma uzraudzības un dienesta izmeklēšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

2. Noteikumu prasības attiecas arī uz komersantiem (komercsabiedrībām), kas, pildot valsts vai pašvaldības pasūtījumu, kļūst par valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas subjektiem. Valsts vai pašvaldības pasūtītājs, piešķirot valsts vai pašvaldību pasūtījumu, kurš saistīts ar valsts noslēpumu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līgumā par pasūtījuma izpildi paredz, ka izpildītājs ir atbildīgs par šo noteikumu ievērošanu.

3. Ministru kabinets nosaka īpašu kārtību, kādā Ministru kabinetā iesniedzams un izskatāms politikas plānošanas dokumenta projekts, tiesību akta projekts vai informatīvais ziņojums, kas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" ir valsts noslēpuma objekts.

II. Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam un sertifikātu uzskaite, izsniegšana, anulēšana un kategoriju nomaiņa

4. Speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam (turpmāk — speciālā atļauja) (1.pielikums) apliecina to personu tiesības pieejai valsts noslēpumam, kuras ieņem attiecīgus amatus (turpmāk — persona). Speciālo atļauju personām pirms darba uzsākšanas ar valsts noslēpuma objektiem izsniedz valsts drošības iestādes.

(Grozīts ar MK 13.02.2007. noteikumiem Nr.126; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432)

5. Personai ir tiesības iepazīties ar NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ja personas amats ir iekļauts to amatu sarakstā, kurus pildot saistībā ar veicamā darba raksturu ir nepieciešama pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai, un ja persona ir saņēmusi sertifikātu darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju (turpmāk — sertifikāts). Amatu sarakstu, kurus pildot saistībā ar veicamā darba raksturu ir nepieciešama pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai (izņemot pieeju informācijai, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiskā organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā RESTRICTED), apstiprina institūcijas vadītājs. Amatu sarakstu saskaņo ar Satversmes aizsardzības biroja apakšstruktūru — Nacionālās drošības iestādi.

6. Nacionālās drošības iestāde veic personu pārbaudi attiecībā uz pieejas tiesībām NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai, izsniedz sertifikātus un apkopo informāciju par personām, kas saņēmušas sertifikātus. Sertifikāta oriģinālu glabā Nacionālās drošības iestādē. Sertifikāta kopiju nosūta glabāšanai personas darba (dienesta) vietā.

7. Sertifikātu izsniedz tikai personām, kuras ir saņēmušas atbilstošas kategorijas speciālo atļauju.

8. (Svītrots ar MK 15.09.2008. noteikumiem Nr.744.)

8.1 Latvijas Republikas pilsonis, kam saistībā ar darbu NATO vai Eiropas Savienības institūcijās ir nepieciešama pieeja NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai, pirms darba uzsākšanas personīgi iesniedz Nacionālās drošības iestādē attiecīgās NATO vai Eiropas Savienības institūcijas vadītāja parakstītu iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu minētajai personai, kā arī šo noteikumu 11.punktā minēto informāciju (pārbaudes veikšanai). Iesniegumā norāda sertifikāta izsniegšanas pamatojumu, termiņu, uz kādu izsniedzams sertifikāts, un informācijas klasifikācijas pakāpi.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

9. Persona, kas ir saņēmusi sertifikātu, iepazīstas ar NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams darba vai dienesta pienākumu pildīšanai vai konkrētu uzdevumu veikšanai.

10. Speciālās atļaujas izsniedz:

10.1. Satversmes aizsardzības birojs — pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem (violetā krāsā);

10.2. valsts drošības iestāde, kas veikusi personas pārbaudi, — otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem (sarkanā krāsā) un trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem (zilā krāsā);

10.3. (svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432).

(Grozīts ar MK 13.02.2007. noteikumiem Nr.126)

11. Lai saņemtu speciālo atļauju, persona darbavietā:

11.1. pašrocīgi aizpilda aptaujas lapu (2.pielikums). Aptaujas lapu aizpilda reizi piecos gados, ja vien kompetenta valsts drošības iestāde nav pieprasījusi iesniegt jaunu aptaujas lapu;

11.2. ar parakstu aptaujas lapā apliecina, ka ir brīdināta par aptaujas lapā norādīto ziņu pārbaudi un ir iepazinusies ar valsts noslēpumu reglamentējo­šajiem normatīvajiem aktiem;

11.3. iesniedz autobiogrāfiju, ja persona sākotnēji pretendē pieejai valsts noslēpuma objektiem, un divas fotogrāfijas (3 x 4 cm).

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.432 redakcijā)

11.1 Valsts drošības iestāde pārbaudes ietvaros veic pārrunas ar personām, kas pretendē uz pieeju sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem, Eiropas Savienības sevišķi slepenai klasificētajai informācijai, NATO konfiden­ciālai, slepenai un sevišķi slepenai klasificētajai informācijai. Ar personām, kas pretendē uz pieeju slepeniem un konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem, Eiropas Savienības slepenai un konfidenciālai informācijai, pārrunas var tikt veiktas, ja jāprecizē atbildes uz aptaujas lapā minētajiem jautājumiem vai jāizvērtē pārbaudes laikā atklāta svarīga informācija. Pārrunu gaitu dokumentē rakstiski vai audioierakstā, vai videoierakstā.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

11.2 (Svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432.)

12. Persona pirms speciālās atļaujas saņemšanas paraksta saistību rakstu (3.pielikums) par valsts noslēpuma neiz­pau­šanu. Saistību rakstu iesniedz:

12.1. valsts drošības iestādē, kura pieņēmusi lēmumu izsniegt speciālo atļauju (turpmāk - attiecīgā valsts drošības iestāde), ja tā personai izsniedz speciālo atļauju;

12.2. slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībā, ja attiecīgā valsts drošības iestāde ir speciālo atļauju nosūtījusi institūcijai vai institūcijas vadītāja pilnvarotai teritoriālai struktūrvienībai.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.432 redakcijā)

13. Personas pārbaudes materiālus, aptaujas lapu un saistību rakstu glabā attiecīgā valsts drošības iestāde.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.432 redakcijā)

14. Attiecīgā valsts drošības iestāde veic izsniegto speciālo atļauju uzskaiti un nosūta Satversmes aizsardzības birojam informāciju par izsniegtajām speciālajām atļaujām.

(Grozīts ar MK 13.02.2007. noteikumiem Nr.126; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432)

15. Ja personai nepieciešams mainīt speciālās atļaujas kategoriju, pārformēt vai anulēt speciālo atļauju, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarotais attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs iesniedz rakstisku iesniegumu attiecīgajā valsts drošības iestādē. Persona nodod speciālo atļauju pret parakstu slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībā. Valsts drošības iestāde anulē saņemto speciālo atļauju un, ja nepieciešams, izsniedz jaunu. Trīs mēnešus pirms speciālās atļaujas termiņa beigām persona, kurai izsniegta speciālā atļauja, informē par to slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību.

(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.56; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432)

15.1 (Svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432.)

16. Ja speciālā atļauja ir nozaudēta:

16.1. tās turētājs par nozaudēšanas faktu nekavējoties informē slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību un iesniedz tajā rakstisku paskaidrojumu par nozaudēšanas apstākļiem;

16.2. pēc personas iesnieguma saņemšanas par speciālās atļaujas nozaudēšanu institūcijā veic dienesta pārbaudi un pārbaudes materiālus nosūta attiecīgajai valsts drošības iestādei. Attiecīgā valsts drošības iestāde lemj par jaunas speciālās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt. Dienesta pārbaudes materiālus pievieno personas valsts noslēpuma pārbaudes lietai;

16.3. (svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432).

(Grozīts ar MK 13.02.2007. noteikumiem Nr.126)

17. Ja atklājas likuma "Par valsts noslēpumu" 9.panta trešajā daļā minētie apstākļi vai tiek konstatēts, ka persona apzināti par sevi sniegusi nepatiesas ziņas, Nacionālās drošības iestāde anulē sertifikātu un informē par to institūcijas vadītāju.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

III. Valsts noslēpuma un NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi

18. Par valsts noslēpuma un NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu nodrošināšanu kopumā katrā konkrētajā institūcijā ir atbildīgs institūcijas vadītājs. Institūcijas vadītājs:

18.1. izveido slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā un ir atbildīga par to, un, ja nepieciešams, pilnvaro institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāju organizēt slepenības režīma nodrošināšanu attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā;

18.2. institūcijās, kurās ir neliels sevišķās lietvedības apjoms (līdz 250 valsts noslēpuma objektiem gadā), institūcijas vadītājs pats organizē slepenības režīma nodrošināšanu vai norīko darbinieku, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā un ir atbildīgs par to;

18.3. izveido nodaļu vai ar rakstisku rīkojumu norīko atsevišķu darbinieku, kas ir atbildīgs par sevišķās lietvedības kārtošanu institūcijā, un, ja nepieciešams, pilnvaro institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāju izveidot nodaļu vai ar rakstisku rīkojumu norīkot darbinieku, kas ir atbildīgs par sevišķās lietvedības kārtošanu šajā teritoriālajā struktūrvienībā;

18.4. izveido struktūrvienību vai ar rakstisku rīkojumu norīko atsevišķu darbinieku, kas ir atbildīgs par NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti;

18.5. apstiprina kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā;

18.6. apstiprina valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumus institūcijā;

18.7. nosaka vai deleģē tiesības struktūrvienības vadītājam saskaņā ar Valsts noslēpuma objektu sarakstu (turpmāk — objektu saraksts) noteikt pakļautībā esošu darbinieku pieeju konkrētam valsts noslēpuma objektam;

18.8. nosaka valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētāju (turētājus), kas atbild par konkrēto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu izpildi;

18.9. atbild par valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētāju apmācību un nodrošināšanu ar attiecīgu telpu, darba vietu, nepieciešamajiem piederumiem un inventāru;

18.10. pēc attiecīga rakstiska iesnieguma saņemšanas izlemj jautājumu par citu institūciju darbinieku pieeju valsts noslēpuma objektam, NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai savā institūcijā vai izsniegšanu citu institūciju darbiniekiem. Ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka citas institūcijas darbinieka iesniegums nav saistīts ar viņa amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu, institūcijas vadītājs pirms valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izsniegšanas pieprasa attiecīgā darbinieka institūcijas vadītājam papildu informāciju un apstiprinājumu iesnieguma pamatotībai. Pieprasītājs institūcijas vadītāja lēmumu par atteikumu izsniegt valsts noslēpuma objektu var apstrīdēt attiecīgajā valsts drošības iestādē vai, ja ir atteikts izsniegt NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, Nacionālās drošības iestādē;

18.11. apstiprina valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas evakuācijas plānu ārkārtas situācijā vai izņēmuma stāvoklī. Plānā norāda:

18.11.1. valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, kura jānogādā evakuācijas vietā vai jāiznīcina;

18.11.2. darbiniekus, kas atbildīgi par evakuējamo valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas uzskaiti un glabāšanu, sagatavošanu transportēšanai, transportēšanu, apsardzi vai iznīcināšanu;

18.11.3. kārtību, kādā veicama valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apsardze evakuācijas vietā;

18.12. nodrošina, ka darbinieki ne retāk kā reizi gadā tiek informēti par drošības prasībām valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības jomā, atbildību par drošības prasību neievērošanu, informācijas nesankcionētu izpaušanu vai nozaudēšanu. Sadarbībā ar valsts drošības iestādi institūcijas vadītājs ne retāk kā reizi gadā informē darbiniekus par iespējamiem izlūkošanas un pretizlūkošanas pasākumiem, kas var būt vērsti pret tiem. Informācijas saņemšanu darbinieki apliecina ar savu parakstu;

18.13. saskaņo ar Nacionālās drošības iestādi un apstiprina šo noteikumu 5.punktā minēto amatu sarakstu;

18.14. izdod instrukciju par valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību, ja valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas atrašanās vieta, izmērs, izmantojuma veids vai citi apstākļi neļauj izpildīt šajos noteikumos minētās prasības. Instrukciju saskaņo ar kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālās drošības iestādi.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105; MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.56; MK 10.07.2012. noteikumiem Nr.492)

18.1 Institūcijas vadītāja pilnvarotais institūcijas teritoriālās struktūr­vienības vadītājs:

18.11. pats organizē slepenības režīma nodrošināšanu vai ar rakstisku rīkojumu norīko darbinieku, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu attiecīgajā struktūrvienībā;

18.12. nosaka valsts noslēpuma objektu turētāju (turētājus) attiecīgajā struktūrvienībā, kas atbild par konkrēto valsts noslēpuma objektu aizsardzības pasākumu izpildi;

18.13. ir atbildīgs par valsts noslēpuma objektu turētāju apmācību un nodrošināšanu ar attiecīgu telpu, darba vietu, nepieciešamajiem piederumiem un inventāru;

18.14. pēc attiecīga rakstiska iesnieguma saņemšanas izlemj jautājumu par citu institūciju darbinieku pieeju valsts noslēpuma objektam savā teritoriālajā struktūrvienībā vai izsniegšanu citu institūciju darbiniekiem. Ja institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājam ir pamats uzskatīt, ka citas institūcijas darbinieka iesniegums nav saistīts ar viņa amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu, institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs pirms valsts noslēpuma objekta izsniegšanas pieprasa attiecīgā darbinieka institūcijas vadītājam papildu informāciju un apstiprinājumu iesnieguma pamatotībai. Pieprasītājs institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja lēmumu par atteikumu izsniegt valsts noslēpuma objektu var apstrīdēt attiecīgajā institūcijā. Pieprasītājs institūcijas vadītāja lēmumu par atteikumu izsniegt valsts noslēpuma objektu var apstrīdēt attiecīgajā valsts drošības iestādē.

(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.56 redakcijā)

19. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība vai darbinieks, kas atbild par slepenības režīma nodrošināšanu, ir tieši pakļauts institūcijas vadītājam vai - attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā - institūcijas vadītāja pilnvarotajam attiecīgās struktūrvienības vadītājam. Ja slepenības režīmu institūcijā nodrošina viens darbinieks, uz viņu attiecas visas šajos noteikumos noteiktās slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības tiesības un pienākumi.

(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.56 redakcijā)

20. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai ir šādi pienākumi:

20.1. kontrolēt, kā amatpersonas un darbinieki, kas veic darbu ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informāciju (turpmāk — darbinieks), ievēro un pilda valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pienākumus;

20.2. pieprasīt no darbiniekiem paskaidrojumus par valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumu neievērošanu un ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem institūcijas vadītājam;

20.3. speciālās atļaujas nozaudēšanas gadījumā nodrošināt dienesta pārbaudes veikšanu par nozaudēšanas faktu un pārbaudes rezultātu nosūtīšanu attiecīgajai valsts drošības iestādei;

20.4. pieņemt no personām, kas pretendē uz pieeju valsts noslēpuma objektiem, šo noteikumu 11.punktā minēto dokumentu kopumu un pārbaudīt, vai persona ir sniegusi atbildes uz visiem aptaujas lapā norādītajiem jautājumiem un ir parakstījusi aptaujas lapu;

20.5. kopā ar Personāla daļas darbinieku pārbaudīt personas autobiogrāfijā un aptaujas lapā norādīto ziņu atbilstību institūcijas rīcībā esošajiem personas dokumentiem (piemēram, izglītības un citiem dokumentiem) un izdarīt aptaujas lapā rakstisku atzīmi par pārbaudi;

20.6. nosūtīt institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota teritoriālās struktūrvienības vadītāja parakstītu pavadvēstuli attiecīgajai valsts drošības iestādei personas pārbaudes veikšanai, pievienojot šo noteikumu 11.punktā minēto dokumentu kopumu;

20.7. nosūtīt attiecīgajai valsts drošības iestādei personas iesniegtos papildinājumus aptaujas lapā norādītajiem datiem;

20.8. nosūtīt attiecīgajai valsts drošības iestādei personas parakstīto saistību rakstu.

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432)

21. Darbiniekam, kurš veic darbu ar valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ir šādi pienākumi:

21.1. pārtraukt citu personu rīcību, kuras dēļ var notikt valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana nepiederošām personām, un nekavējoties ziņot par to slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai un institūcijas vadītājam;

21.2. ievērot valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas lietošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumus;

21.3. izsniedzot valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, pārliecināties, vai personai ir attiecīgās kategorijas speciālā atļauja vai sertifikāts darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju;

21.4. pirms darba attiecību pārtraukšanas laikus nodot struktūrvienībā, kas atbild par sevišķās lietvedības kārtošanu, valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju vai pirms došanās atvaļinājumā sniegt pārskatu par valsts noslēpumu objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas esamību;

21.5. pēc slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības darbinieku pieprasījuma nekavējoties uzrādīt pārbaudei visus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, reģistrācijas un uzskaites dokumentus;

21.6. mēneša laikā rakstiski ziņot slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai vai kompetentai valsts drošības iestādei par izmaiņām aptaujas lapā norādītajos datos.

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432)

22. Valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju elektroniski var radīt, apkopot, uzkrāt, apstrādāt, izmantot, pārsūtīt, saņemt un iznīcināt, ja tiek izmantots slēgts elektronisko sakaru tīkls vai atsevišķi stāvoša elektroniska ierīce (turpmāk - informācijas sistēma). Informācijas sistēma ir jāaizsargā pret nepiederošu personu piekļūšanu. Telpai, kurā uzstādīta informācijas sistēma, jāatbilst drošības prasībām, kādas tiek izvirzītas telpām, kurās glabā valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Informācijas sistēmu nedrīkst savienot ar publiskiem tīkliem, ieskaitot internetu. Pirms darba uzsākšanas informācijas sistēmas jāreģistrē Nacionālās drošības iestādē un jāsaņem tajā akreditācijas sertifikāts par informācijas sistēmas atbilstību drošības prasībām.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432)

23. Informācijas sistēmas, kurās tiek apstrādāti un glabāti valsts noslē­puma objekti, NATO un Eiropas Savienības klasificētā informācija, var savstar­pēji savienot, izmantojot Nacionālās drošības iestādes atzītas šifrēšanas sistēmas, ja Nacionālās drošības iestādē ir saņemta atsevišķa akreditācija. Nacionālās drošības iestāde nosaka šifrēšanas sistēmas, kuras drīkst izmantot valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzībai, kā arī veic visu šifrēšanas materiālu uzskaiti, iepirkumu un adminis­trāciju. Visiem šifrēšanas materiāliem norāda speciālo marķējumu "KRIPTO". Pieeju šifrēšanas materiāliem var iegūt tikai pēc šifrēšanas atļaujas saņemšanas.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.432)

23.1 Ministru kabinets izdod instrukciju par kārtību, kādā veicama informācijas sistēmu drošības pārbaude, reģistrācija un akreditācija, šifrēšanas atļauju izsniegšana, šifrēšanas materiālu izplatīšana, glabāšana un uzskaite, kā arī par drošības prasībām, kādas tiek izvirzītas informācijas sistēmām, lai nodro­šinātu valsts noslēpuma, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apstrādi, glabāšanu un pārsūtīšanu.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

24. Par informācijas sistēmas darbību, kurā tiek apstrādāti un glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO un Eiropas Savienības klasificētā informācija, ir atbildīgs ar institūcijas vadītāja vai attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja rakstisku rīkojumu (pavēli) norīkots informāci­jas sistēmas drošības pārzinis. Informācijas sistēmu apkalpojošiem darbiniekiem ir nepieciešama attiecīgas pakāpes speciālā atļauja, kas atbilst informācijas sistēmā apstrādātā un uzkrātā valsts noslēpuma slepenības pakāpei. Ja informā­cijas sistēmā apstrādā un glabā NATO un Eiropas Savienības konfi­denciālo vai slepeno klasificēto informāciju, informācijas sistēmu apkalpojošiem darbinie­kiem ir nepieciešams arī sertifikāts, kas ir par vienu slepenības pakāpi augstāks par informācijas sistēmā apstrādātās un uzkrātās NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas slepenības pakāpi. Ja informācijas sistēmā apstrādā un glabā NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepeno klasificēto informāciju, informācijas sistēmu apkalpojošiem darbiniekiem ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina to pieejas tiesības NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenai klasificētajai informācijai.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.56)

25. Telpas, kurās veic darbus ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, ir kontrolējamas un nodrošinātas pret nepiederošu personu neatļautu iekļūšanu. Institūcijas apsardzes postenis, pamatojoties uz darbinieka pieprasījumu, izsniedz vienreizēju caurlaidi institūcijas apmeklējumam un rakstiski atzīmē (vārds, uzvārds, amats, institūcija, laiks) apmeklētāju ierašanos un aiziešanu no institūcijas vai no tās daļas, kurā veic darbus ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Telpas, kurās tiek veikti darbi ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, apmeklētāji var apmeklēt tikai institūcijas darbinieka pavadībā. Ja nepieciešams, izvieto apsardzi to telpu ārpusē, kurās tiek apspriesti jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Ar sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības sevišķi slepeno klasificēto informāciju var iepazīties tikai telpās, kurās tiek veikta sevišķā lietvedība. Sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem, NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenai klasificētajai informācijai pievieno to amatpersonu sarakstu, kuras iepazinušās ar minēto informāciju un apliecinājušas iepazīšanās faktu ar parakstu, kā arī norādījušas iepazīšanās laiku un datumu.

26. Telpas, kurās tiek uzkrāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, atbilst šādām prasībām:

26.1. sienas ir veidotas no:

26.1.1. sertificētiem, nedegošiem materiāliem vai izstrādājumiem (piemēram, dzelzsbetons, fibrobetons, betons, vieglbetons, dzelzsbetona plātnes, akmens, ķieģeļi, keramiskie bloki, keramzītbetona bloki, silikātbloki), kuru tilpummasa (blīvums) nav mazāka par 650 kg/m3. Ja sienas izbūvē izmanto monolītās betonēšanas tehnoloģiju, tās spiedes stiprība nedrīkst būt zemāka par 10 MPa. Ja mūri veido no atsevišķiem materiāliem, šo materiālu spiedes stiprība nedrīkst būt zemāka par 5 MPa un to savienošanai izmanto cementa javu un cementkaļķu javu, kuras spiedes stiprība nav zemāka par 10 MPa, vai izmanto citus ražotāja noteiktos materiālu noturīgas savienošanas paņēmienus. Ja sienu izveidei izmanto materiālus ar dobumiem, tie mūra izbūves laikā ir jāaizpilda ar betonu vai cementa javu, kuras spiedes stiprība nav zemāka par 10 MPa (prasība neattiecas uz caurumotajiem ķieģeļiem un keramiskajiem blokiem). Lai nodrošinātu mūra bīdes stiprību un iespējamo noturību pret ielaušanos, sienas konstruktīvajam minimālajam platumam bez skaņas izolācijas jābūt:

26.1.1.1. 150 mm, ja siena ir stiegrota un tās tilpummasa ir lielāka par 2400 kg/m3;

26.1.1.2. 200 mm, ja sienas tilpummasa ir lielāka par 2000 kg/m3 (izņemot šo noteikumu 26.1.1.1.apakšpunktā minēto gadījumu);

26.1.1.3. 250 mm, ja sienas tilpummasa ir no 1200 līdz 1999 kg/m3;

26.1.1.4. 300 mm, ja sienas tilpummasa ir no 650 līdz 1199 kg/m3;

26.1.2. sertificētām savstarpēji pa visu perimetru sametinātām plakanām, gludām vai rievotām auksti vai karsti velmētām tērauda vai nerūsējošā tērauda plāksnēm, kuru minimālais biezums nav mazāks par 8 mm, ja plāksnes visā saskarsmes garumā ir sametinātas ar tērauda vai nerūsējošā tērauda statiem (piemēram, T, U, I profili, leņķi, taisnstūrveida vai kvadrāta caurules), kuri droši piestiprināti pie pārseguma un griestu konstrukcijas;

26.1.3. sertificētiem nedegošiem materiāliem vai izstrādājumiem (piemēram, gāzbetona bloki, keramzītbetona bloki, ģipša bloki, dubultā karkasa starpsienas ar divām ģipškartona plātņu kārtām un akmens vates skaņas izolāciju), kuru tilpummasa ir mazāka par 650 kg/m3 vai materiālu spiedes stiprība ir zemāka par 5 MPa, ja konstrukcijas iekšienē visā sienas augstumā ir ievietota tērauda konstrukcija (siets), kas veidota no krustpunktos sametinātiem stieņiem (atstarpes starp stieņiem nav lielākas par 200 mm, un stieņu izveidei izmantota armatūra vai apaļtērauds, kura diametrs nav mazāks par 18 mm, vai kvadrāts, kura mala nav mazāka par 16 mm). Katras sienas tērauda konstrukcija jāsametina ar blakus esošās sienas konstrukciju vai citā veidā jānodrošina tās nekustīgums (piemēram, iebetonējot vai iemūrējot blakus esošajā sienā, ja tā izbūvēta saskaņā ar šo noteikumu 26.1.1.apakšpunkta nosacījumiem);

26.2. ja sienas platums ir mazāks par šo noteikumu 26.1.1.1., 26.1.1.2., 26.1.1.3. un 26.1.1.4.apakšpunktā minēto platumu, sienā ir jāiebūvē šo noteikumu 26.1.3.apakš­punktā minētā tērauda konstrukcija;

26.3. sienām nodrošina skaņas izolāciju atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām. Šo noteikumu 26.1.1., 26.1.2. un 26.1.3.apakš­punktā minētajām sienas konstrukcijām ēkas iekšējo norobežojošo konstrukciju skaņas gaisā izolācijas indekss R’w nedrīkst būt zemāks par 56 dB;

26.4. sienās neizbūvē vertikālas nišas, šahtas un cauruļvadus;

26.5. pārsegums ir veidots no sertificētiem nedegošiem materiāliem vai izstrādājumiem (piemēram, dzelzsbetons, dzelzsbetona plātnes, betons, tērauda konstrukcijas, akmens, pilnie ķieģeļi), kuru tilpummasa nav zemāka par 1700 kg/m3. Pārseguma konstrukcijas reducētais triecientrokšņa līmeņa indekss L’n,w atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām nedrīkst būt lielāks par 56 dB;

26.6. ieejas durvis (izņemot šo noteikumu 26.7.apakšpunktā minētos gadījumus) veido no:

26.6.1. tērauda konstrukcijām;

26.6.2. I–III cietības klases gaissausa (mitrums mazāks par 18 %) masīvkoka (piemēram, skābardis, dižskābardis, osis, ozols, kļava), ja durvju vērtnes biezums nav mazāks par 25 mm. Ja durvju vērtnes biezums ir 25–37 mm, tās no ārpuses noklāj ar vismaz 2 mm biezu tērauda plāksnes apšuvumu;

26.6.3. IV–V cietības klases gaissausa (mitrums mazāks par 18 %) masīvkoka (piemēram, bērzs, priede, egle, alksnis), ja durvju plāksnes biezums nav mazāks par 37 mm. Ja durvju vērtnes biezums ir 37–50 mm, tās no ārpuses noklāj ar vismaz 2 mm biezu tērauda plāksnes apšuvumu;

26.7. ieejas durvis uz telpām, kur kārto sevišķo lietvedību, kā arī uz apakšreģistra biroja un kontrolpunktu biroju telpām veido no tērauda konstrukcijām;

26.8. šo noteikumu 26.6.2. un 26.6.3.apakš­punktā minēto durvju vai durvju virsgaismas stiklojuma (piemēram, armētais stikls, bruņustikls) mehāniskie stiprības un skaņas izolācijas rādītāji nav zemāki par attiecīgo durvju pamatmateriāla rādītājiem;

26.9. ja durvis veidotas no tērauda konstrukcijām, durvju aplodu labi nostiprina sienā, piemetinot pie metāla tapām, kuras vismaz 80 mm dziļumā iestrādātas sienas mūrī (attālums starp tapām nepārsniedz 700 mm), vai durvju aplodu piemetina pie tērauda statiem, kas droši nostiprināti sienā. Šo noteikumu 26.6.2. un 26.6.3.apakš­punktā minēto durvju aplodai un tās konstruktīvajam stiprinājumam sienā stiprība nav zemāka par attiecīgo durvju pamatmateriāla stiprību;

26.10. sprauga starp divvērtņu durvju vērtnēm no abām pusēm ir nosegta ar saduras seglīstēm. Aizliegts izmantot abpusēji veramās durvis un bīdāmās durvis;

26.11. durvju viras var:

26.11.1. izvietot durvju iekšpusē;

26.11.2. iebūvēt durvju vērtnē un rāmī (neredzamās viras);

26.11.3. izvietot durvju ārpusē, ja virs virām un zem tām sienā ir iemūrētas vai durvju rāmī iekaltas pretizcelšanas tapas, kas neļauj durvis noņemt;

26.12. masīvkoka durvis aprīko ar vismaz vienu durvju vērtnē iebūvētu paaugstinātas pretuzlaušanas izturības slēdzeni. Slēdzenes bultai jābūt aizsargātai pret izzāģēšanu. Attālums no slēdzenes priekšplāksnes līdz pretplāksnei nav lielāks par 5 mm. Slēdzeni komplektē ar slēdzenes izturībai atbilstošas kvalitātes profilcilindru, kas ir nodrošināts pret vardarbīgu atslēgšanu, izurbšanu un izvilkšanu. Lai profilcilindru nevarētu satvert ar knaiblēm un izvilkt, to neizvirza ārpus uzlikas vairāk par 2 mm. Ja tas ir tehniski iespējams, durvis var aprīkot ar šo noteikumu 26.13.apakšpunktā minēto slēdzeni;

26.13. durvis, kas veidotas no tērauda konstrukcijām, aprīko ar vairākpunktu slēdzeni, kura 3 vai 5 punktos noslēdz durvis ar stabiliem tērauda aizbīdņiem vai svārsta bultām, kas ieāķējas slēdzenes pretplāksnē. Durvis var papildus aprīkot ar šo noteikumu 26.12.apakšpunktā minētajām slēdzenēm;

26.14. ja uz slēdzenes ir manāmas vardarbīgas atvēršanas pēdas, to nekavējoties nomaina;

26.15. logi ir aprīkoti:

26.15.1. no ārpuses vai iekšpuses – ar tērauda režģiem vai metāla (alumīnija, tērauda) žalūzijām. Tērauda režģi ir veidoti no armatūras vai apaļtērauda, kura diametrs nav mazāks par 18 mm, vai tērauda kvadrāta, kura mala nav mazāka par 16 mm (atstarpes starp stieņiem nav lielākas par 150 mm). Krustpunktos režģi ir sametināti. Vismaz katram otrajam režģa stienim jābūt iebūvētam sienā ne mazāk kā 80 mm dziļumā;

26.15.2. no iekšpuses – ar žalūzijām vai ir veikti citi pasākumi, kas liedz no ārpuses novērot telpu (izņemot gadījumu, ja pastāvīgi izmanto šo noteikumu 26.15.1.apakš­punktā minētās metāla žalūzijas);

26.16. ir nodrošināta vēdināšanas sistēmu un dūmkanālu aizsardzība, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu tiem;

26.17. telpas aprīko ar apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas iekārtu, kas var darboties arī tad, ja tiek atvienota no elektrotīkla, un to kontrolē no telpas, kur uzturas apsardzes darbinieki. Signalizācijas iekārtas darbspējas pārbaudi veic nepārtraukti no apsardzes telpas pults. Nacionālās drošības iestāde nosaka prasības signalizācijas iekārtām. Apsardzes pienākumus pastāvīgi veic ne mazāk kā trīs apsardzes darbinieki. Apsardzes darbiniekiem nepieciešama vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja. Ja saistībā ar darba pienākumu pildīšanu apsardzes darbiniekam ir kļuvis zināms augstākas pakāpes valsts noslēpuma objekta saturs, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, attiecīgās valsts drošības iestādes vai Nacionālā drošības iestāde viņu rakstiski brīdina par šīs informācijas neizpaušanu un atbildību.

(MK 15.09.2008. noteikumu Nr.744 redakcijā)

27. Telpu piemērotību noteiktas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektu glabāšanai atbilstoši kompetencei pārbauda un rakstisku atzinumu sniedz attiecīgā valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde, ja telpā tiek glabāta NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija. Valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde var iepazīties ar segto darbu pieņemšanas aktiem, lai izvērtētu telpu izbūves atbilstību šo noteikumu 26.punktā minētajām prasībām. Valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde var pieļaut atkāpes no šajos noteikumos minētajām prasībām, ja atzīst, ka kopumā veiktie pasākumi nodrošina valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību konkrētajā telpā.

(MK 15.09.2008. noteikumu Nr.744 redakcijā)

27.1 Šo noteikumu 27.punktā minētajā atzinumā norāda:

27.11. tās iestādes nosaukumu, kas veica pārbaudi;

27.12. pārbaudāmās institūcijas vai institūcijas teritoriālās struktūr­vienības nosaukumu;

27.13. pārbaudāmās institūcijas vai institūcijas teritoriālās struktūr­vienības pārstāvjus;

27.14. pārbaudāmo telpu nosaukumus un numurus;

27.15. konstatētos trūkumus;

27.16. norādi par atļauju konkrētajās telpās glabāt valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.432 redakcijā)

28. Valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju glabā seifos atbilstoši šādām prasībām:

28.1. NATO sevišķi slepeno (COSMIC TOP SECRET) klasificēto informāciju glabā atsevišķā seifā atsevišķi no valsts noslēpuma objektiem un citas NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas;

28.2. Eiropas Savienības sevišķi slepeno (TOP SECRET) klasificēto informāciju glabā atsevišķā seifā atsevišķi no valsts noslēpuma un citas NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas;

28.3. valsts noslēpuma objektus, kā arī NATO un Eiropas Savienības konfidenciālo (CONFIDENTIAL) un slepeno (SECRET) klasificēto informāciju var glabāt vienā seifā atdalīti, katru klasificētās informācijas veidu novietojot seifa atsevišķos nodalījumos;

28.4. drošības prasības seifiem un piemērotību attiecīgās pakāpes valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšanai nosaka Nacionālā drošības iestāde;

28.5. uz katra seifa, kurā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO un Eiropas Savienības klasificētā informācija, nepieciešama uzlīme ar šādu informāciju:

28.5.1. par seifu atbildīgā darbinieka vārds, uzvārds un tālruņa numuri, lai nodrošinātu iespēju sazināties ar viņu ārkārtas situācijā vai gadījumā, ja seifs atrasts atvērts;

28.5.2. seifa uzskaites numurs;

28.6. evakuācijas plānā norāda informāciju par pasākumiem, kas veicami ar seifā glabājamiem valsts noslēpuma objektiem, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju ārkārtas situācijā vai izņēmuma stāvoklī.

29. Valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšanas seifa kodu kombinācijas, seifa un telpu atslēgu viens eksemplārs kopā ar informāciju par seifa uzskaites numuru, atrašanās vietu un darbinieku (uzvārds un amats), kas ir atbildīgs par seifu, glabājas slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības vai institūcijas vadītāja vai attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja, vai viņa norīkotā darbinieka, kas atbild par slepenības režīma nodrošināšanu attiecīgajā struktūrvienībā, seifā ievietotā penālī vai aploksnē. Uz penāļa vai aploksnes aizdares vietas ir par seifu atbildīgā darbinieka zīmoga (spiedoga) nospiedums vai paraksts. Zīmogojumu vai parak­stu nosedz ar caurspīdīgu līmlenti vai citu iepakojumam piemērotu materiālu.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.56)

30. Seifa koda kombināciju maina:

30.1. ne retāk kā reizi sešos mēnešos;

30.2. ja tiek pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku, kas ir atbildīgs par seifu;

30.3. ja ir aizdomas, ka seifa koda kombinācija ir kļuvusi zināma nepiederošām personām.

31. Pēc darba laika beigām darbinieks, izejot no telpas, kurā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, veic šādas darbības:

31.1. pārbauda, vai valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija ir ievietota seifos, aizslēdz seifus, kā arī aizver logus;

31.2. izdara atzīmi kontroles lapā par šo noteikumu 31.1.apakšpunktā noteiktās pārbaudes veikšanu, norādot datumu un laiku. Kontroles lapā izdarīto atzīmi apliecina ar savu parakstu. Kontroles lapu piestiprina uz ieejas durvīm telpas iekšpusē vai pie sienas tiešā durvju tuvumā telpas iekšpusē. Kontroles lapu glabā 60 dienas pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas. Pēc minētā termiņa beigām kontroles lapu var iznīcināt;

31.3. aizslēdz ieejas durvis;

31.4. pievieno telpu signalizācijai;

31.5. nodod telpu apsardzei.

32. Ja telpā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, telpas uzkopšana un citi saimniecības darbi minētajā telpā veicami valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētāja klātbūtnē.

33. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība vai speciāli norīkots darbinieks ne retāk kā reizi ceturksnī, bet ar institūcijas vadītāja vai attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu (pavēli) izveidota komisija reizi gadā pārbauda valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas esību institūcijā vai attiecīgajā institūcijas struktūrvienībā. Par pārbaudes rezultātiem komisija sastāda aktu. Aktu glabā trīs gadus. Nacionālās drošības iestādei ir tiesības bez brīdinājuma veikt pārbaudes par NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas esamību institūcijā un aizsardzības prasību ievērošanu. Attiecīgajai valsts drošības iestādei ir tiesības bez brīdinājuma veikt pārbaudes par valsts noslēpuma objektu esību institūcijā un aizsardzības prasību ievērošanu.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105; MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.56)

34. Ja tiek pārtrauktas darba attiecības ar institūcijas darbinieku, kam ir speciālā atļauja vai sertifikāts, vai viņam uzdod pildīt citus pienākumus institūcijā, darbinieks nodod visus viņa rīcībā esošos valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju struktūrvienībā, kas kārto sevišķo lietvedību, vai (ar nodošanas un pieņemšanas aktu) darba pienākumu pārņēmējam un par to izdara ierakstus sevišķās lietvedības reģistrācijas un uzskaites žurnālos un/vai elektroniskajā informatīvajā sistēmā (turpmāk — sistēma).

35. Avārijas dienesta darbinieki, ugunsdzēsēji, ātrās medicīniskās palīdzības brigādes, kā arī operatīvās grupas (ja ir noticis noziegums) teritorijā un telpās, kurās tiek veikts darbs ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificētu informāciju, tiek ielaistas un uzturas tajās apsardzes darbinieku vai par slepenības režīma nodrošināšanu atbildīgā darbinieka klātbūtnē.

36. Nogādājot valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju adresātiem Latvijā, ievēro šādus nosacījumus:

36.1. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju var nogādāt:

36.1.1. institūcijas kurjers (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu klasificēto informāciju);

36.1.2. institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkots darbinieks (konfidenciālus un slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju);

36.1.3. valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasts (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus);

36.2. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju nogādā, izmantojot dienesta autotransportu, gaisa transportu vai pārnēsājot (atļauts pārnēsāt konfidenciālus un slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju, ja institūcija vai institūcijas teritoriālā struktūrvienība to nav aizliegusi). Valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas nogādāšanai aizliegts izmantot sabiedrisko transportu. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasts valsts noslēpuma objektus var nogādāt ar vilcienu;

36.3. institūcijas kurjeram, institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkotam darbiniekam vai valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kurjerpasta darbiniekam ir nepieciešama atbilstošas pakāpes speciālā atļauja un, nogādājot NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, arī atbilstošas pakāpes sertifikāts.

(MK 15.09.2008. noteikumu Nr.744 redakcijā)

37. Nogādājot valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju adresātiem ārvalstīs un no ārvalstīm, ievēro šādus nosacījumus:

37.1. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju var nogādāt:

37.1.1. ar diplomātisko pastu (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu klasificēto informāciju);

37.1.2. institūcijas kurjers (konfidenciālus, slepenus un sevišķi slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu klasificēto informāciju);

37.1.3. institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkots darbinieks (konfidenciālus un slepenus valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju);

37.2. valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju nogādā, izmantojot dienesta autotransportu vai gaisa transportu;

37.3. institūciju kurjeram, institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkotam darbiniekam ir nepieciešama atbilstošas pakāpes speciālā atļauja un, nogādājot NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, arī atbilstošas pakāpes sertifikāts;

37.4. NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju var nogādāt institūcijas kurjers, kuram Nacionālās drošības iestāde iepriekš ir izsniegusi rakstisku atļauju. Rakstisko atļauju izsniedz uz vienu gadu;

37.5. ja NATO un Eiropas Savienības konfidenciālu vai slepenu klasificēto informāciju nogādā institūcijas vadītāja vai institūcijas vadītāja pilnvarota institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja norīkots darbinieks, tam katru reizi iepriekš ir jāsaņem Nacionālās drošības iestādes rakstiska atļauja;

37.6. NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenas klasificētās informācijas nosūtīšanas veidu un maršrutu iepriekš rakstiski saskaņo ar Nacionālās drošības iestādi.

(MK 15.09.2008. noteikumu Nr.744 redakcijā)

38. Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" kurjerpastam nodoto valsts noslēpuma objektu saglabāšanu to pārvadāšanas un piegādes gaitā ir atbildīgs minētās sabiedrības ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors nosaka sūtījumu pieņemšanas, pārvadāšanas, piegādes un nodošanas kārtību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

39. Kurjeram vai darbiniekam, kurš nogādā valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju:

39.1. aizliegts atstāt uzticēto informāciju bez personiskas uzraudzības (piemēram, viesnīcās, viesnīcu seifos vai bagāžas glabātavās, automašīnās);

39.2. aizliegts iepazīties ar uzticētās nosūtāmās informācijas saturu;

39.3. informācija jāpārvadā tā, lai nepiederošas personas nevarētu konstatēt, ka tiek pārvadāts valsts noslēpuma objekts, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, un iepazīties ar tās saturu.

40. Institūcijas vadītājs var atļaut darbiniekam ņemt līdzi komandējumā (arī uz ārvalstīm) darbam nepieciešamos slepenus un konfidenciālus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības konfidenciālu klasificēto informāciju dubultiepakojumā, ja darbinieks izmanto dienesta autotransportu vai gaisa transportu. Pirms valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas ņemšanas līdzi komandējumā darbiniekam nepieciešams:

40.1. saņemt no attiecīgās Latvijas institūcijas vai ārvalsts organizācijas apliecinājumu, ka tiks nodrošināta valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšana un iespēja pārvadāšanai komandējuma vietā izmantot dienesta transportu;

40.2. pārvadāšanas laikā ievērot šo noteikumu 39.1. un 39.2.apakšpunktā noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

40.1 (Svītrots ar MK 15.09.2008. noteikumiem Nr.744.)

41. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju ārvalstīs var glabāt:

41.1. Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības telpās, ievērojot valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības nodrošināšanas pasākumus;

41.2. to ārvalstu kontrolētās telpās, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti līgumi par klasificētās informācijas aizsardzību.

42. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju nosūta dubultiepakojumā. Iekšējo un ārējo iepakojumu noformē atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā noteiktajām prasībām.

43. Ja personai, kurai nav attiecīgās speciālās atļaujas un sertifikāta, kļuvis zināms valsts noslēpums, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, tās pienākums ir neizpaust to. Attiecīgajai valsts drošības iestādei vai Nacionālās drošības iestādei (attiecībā uz NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju), kurai šis fakts kļuvis zināms, par to rakstiski jābrīdina šī persona. Ja personai, kurai nav attiecīgās speciālās atļaujas un sertifikāta, valsts noslēpums, NATO vai Eiropas savienības klasificētā informācija ir kļuvusi zināma civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros, procesa virzītāja pienākums ir informēt par to attiecīgo valsts drošības iestādi vai Nacionālās drošības iestādi, kura rakstiski brīdina minēto personu par pienākumu to neizpaust.

IV. Valsts noslēpuma objektu klasificēšana, slepenības pakāpes grozīšana un deklasificēšana

44. Valsts noslēpuma objektu klasificēšanas, slepenības pakāpes grozīšanas un deklasificēšanas nosacījumi neattiecas uz NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju.

45. Valsts noslēpuma objektu klasificēšana ir slepenības pakāpes (sevišķi slepeni, slepeni, konfidenciāli) piešķiršana objektam saskaņā ar objektu sarakstu. Ja informācija saskaņā ar objektu sarakstu atbilst valsts noslēpuma objekta statusam, bet tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana nevar nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm, informācijas statuss tiek noteikts, ievērojot Informācijas atklātības likumu.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

46. Valsts noslēpuma objektu deklasificēšana ir slepenības pakāpes atcelšana objektam.

47. Valsts noslēpuma objektu klasificē darbinieks, kas to paraksta vai apstiprina. Klasificējot valsts noslēpuma objektu, norāda termiņu, pēc kura beigām jālemj par attiecīgā objekta slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu. Slepenības pakāpi pārskata darbinieks, kas parakstījis vai apstiprinājis valsts noslēpuma objektu, ja viņa amata pienākums ir būt par šī valsts noslēpuma turētāju, vai darbinieks, kura amata pienākums ir būt par valsts noslēpuma objekta klasificētāju slepenības pakāpes pārskatīšanas brīdī.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.437 redakcijā)

48. Ja ir pieņemts lēmums saglabāt valsts noslēpuma objektam sākotnēji noteikto slepenības pakāpi vai valsts noslēpuma objektam tiek mainīta slepenības pakāpe, vai tas deklasificēts pirms sākotnēji noteiktā termiņa beigām, lēmuma pieņēmējs par to rakstiski informē visus attiecīgā valsts noslēpuma objekta turētājus. Attiecīgā valsts noslēpuma objekta turētājs 10 dienu laikā izdara grozījumus attiecīgā objekta apzīmējumos par slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai deklasifikāciju.

49. Valsts noslēpuma objekta turētājs deklasificē no citas institūcijas saņemtu valsts noslēpuma objektu, iepriekš to rakstiski saskaņojot ar institūciju, kas izgatavojusi šo valsts noslēpuma objektu, vai saņemot minētās institūcijas paziņojumu par valsts noslēpuma objekta deklasificēšanu.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.437 redakcijā)

50. Klasificējot valsts noslēpuma objektu, par tā kopējo slepenības pakāpi nosaka augstāko no atsevišķajās attiecīgā objekta sastāvdaļās norādītajām slepenības pakāpēm.

51. Ja vairākus valsts noslēpuma objektus ar dažādām slepenības pakāpēm apvieno vienā objektā, tam piešķir augstāko no bijušajiem atsevišķajiem objektiem noteiktajām slepenības pakāpēm un nosaka ilgāko no slepenības pakāpes saglabāšanas termiņiem.

52. Valsts noslēpuma objekta daļas var izmantot katru atsevišķi, tās apzīmējot kā patstāvīgus valsts noslēpuma objektus.

53. Atteikumu izsniegt informāciju, pamatojot to ar pieprasīto ziņu piederību valsts noslēpumam, informācijas pieprasītājs, ja tas nepiekrīt atteikuma pamatojumam, var apstrīdēt institūcijas vadītajam. Institūcijas vadītāja atteikumu izsniegt informāciju, kurai piešķirts valsts noslēpuma statuss, informācijas pieprasītājs var apstrīdēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu var apstrīdēt likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā kārtībā.

54. Ja objekts atbilst valsts noslēpuma objekta kritērijiem, bet nav iekļauts objektu sarakstā, attiecīgās institūcijas vadītājs:

54.1. piešķir minētajam objektam pagaidu slepenības pakāpi uz laiku līdz sešiem mēnešiem;

54.2. noteiktā kārtībā sagatavo un iesniedz priekšlikumus par grozījumiem objektu sarakstā;

54.3. nodrošina attiecīgā objekta aizsardzību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

54.4. atceļ objekta pagaidu slepenības pakāpi, ja sešu mēnešu laikā objektu saraksts nav attiecīgi grozīts.

55. Valsts noslēpuma objekta atsevišķās neklasificētās daļas, atdalot no klasificētā valsts noslēpuma objekta, var izmantot atklāti.

56. Mācību nolūkam izmantotā informācija, kas imitē valsts noslēpuma objektus, uzskatāma par atklātu.

56.1 No privāto tiesību subjektiem saņemtai neklasificētai informācijai valsts noslēpuma statuss tiek piešķirts, ja saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpu­mu" 2.panta pirmo daļu tā satur valsts noslēpumu. Valsts noslēpuma statusu informācijai piešķir darbinieks, kam privāto tiesību subjekts to ir adresējis, ja tam ir attiecīgas kategorijas speciālā atļauja. Darbinieks uz saņemtā objekta izdara norādi par noteiktas slepenības pakāpes piešķiršanu, lieto citus speciālos apzīmējumus, kā arī informē privāto tiesību subjektu par saņemtajam objektam piešķirto valsts noslēpuma statusu.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

57. NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētājam neatkarīgi no klasifikācijas termiņa esamības aizliegts patvarīgi mainīt klasifikācijas pakāpi, ja nav saņemts rakstisks informācijas izgatavotāja pieprasījums vai piekrišana, izņemot gadījumu, ja informācijai ir beidzies noteiktais klasifikācijas termiņš.

V. Speciālo apzīmējumu lietošana

58. Valsts noslēpuma objektus apzīmē, noteiktā kārtībā izvietojot attiecīgus apzīmējumus (4.pielikums) un pievienojot īpašas norādes lapas par to, ka objekts ir attiecīgi klasificēts: sevišķi slepeniem — violetā krāsā, slepeniem — sarkanā krāsa, konfidenciāliem — zilā krāsā. Ja norādes lapas nav iespējams izmantot, lieto norādes uzlīmes.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

58.1 Norādes lapas un norādes uzlīmes pievieno arī NATO un Eiropas Savienības klasificētajai informācijai.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

59. Norādes lapā sniedz tikai šādas ziņas:

59.1. lapas augšējās malas un apakšējās malas vidū norāda valsts noslēpu­ma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas kopējo slepenības pakāpi ("SEVIŠĶI SLEPENI", "SLEPENI", "KONFIDENCIĀLI");

59.2. lapas vidū norāda, ka attiecīgā informācija tiek aizsargāta saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

60. Attiecīgas krāsas norādes uzlīmes līmē uz elektroniskajiem informā­cijas nesējiem (piemēram, disketēm, kompaktdiskiem (CD-R)), tabulām, kartēm, zīmējumiem un fotogrāfijām. Norādes uzlīmē ietver:

60.1. valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas slepenības pakāpi;

60.2. institūcijas nosaukumu;

60.3. valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas numuru un datumu.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

60.1 Valsts noslēpuma objekta pirmās lappuses pirmsteksta zonas labajā pusē norāda valsts noslēpuma objekta kopējo slepenības pakāpi ("SEVIŠĶI SLEPENI", "SLEPENI", "KONFIDENCIĀLI") un eksemplāra numuru.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

61. Valsts noslēpuma objekta lappuses numurē, katras lappuses apakšējās malas labajā stūrī ar arābu cipariem norāda lappuses kārtas numuru un aiz domuzīmes — dokumenta kopējo lappušu skaitu. Atzīmi par klasifikācijas pamatojumu un termiņu norāda dokumenta pirmās lappuses apakšējā labajā pusē. Lappuses, uz kurām nav informācijas, nenumurē. To vidū izdara norādi: "Šī lappuse nav izmantota". Ja rakstiska informācija izvietota tikai uz lapu vienas puses, šādai norādei jābūt uz visām neizmantotajām lapu otrajām pusēm.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.437)

62. Katras valsts noslēpuma objekta lappuses augšējās malas un apakšējās malas vidū izdara atzīmi par attiecīgā objekta konkrētajā lapā ietvertās informācijas slepenības pakāpi ("SEVIŠĶI SLEPENI", "SLEPENI", "KONFIDENCIĀLI"). Ja valsts noslēpuma objekta konkrētajā lappusē nav informācijas, kura satur valsts noslēpumu, šīs lappuses augšējās malas un apakšējās malas vidū izdara atzīmi "NAV KLASIFICĒTS", "DIENESTA VAJADZĪBĀM" vai "IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA".

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

63. Ja groza valsts noslēpuma objekta slepenības pakāpi vai minēto objektu deklasificē, attiecīgi izdara grozījumus apzīmējumos un norādēs uz valsts noslēpuma objekta, kā arī pamato grozījumu izdarīšanu. Uz deklasificētajiem valsts noslēpuma objektiem izdara atzīmi "NAV KLASIFICĒTS", "DIENESTA VAJADZĪBĀM" vai "IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA".

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

64. Valsts noslēpuma objekta atsevišķajām sastāvdaļām, teksta rindkopām, punktiem vai apakšpunktiem atbilstoši ietvertajai informācijai var būt dažādas slepenības pakāpes vai arī nebūt slepenības. Tādā gadījumā valsts noslēpuma objekta tekstā pirms šīm daļām tajās ietvertās informācijas slepenības pakāpes apzīmēšanai lieto speciālus saīsinātus apzīmējumus: "Sevišķi slepeni" — (SS), "Slepeni"— (S), "Konfidenciāli"— (K), bet valsts noslēpuma sastāvdaļās, kuras nesatur valsts noslēpumu, — (N), "Dienesta vajadzībām"— (DV) vai "Ierobežota pieejamība"— (IP). Valsts noslēpuma objekta nosaukumam var piešķirt slepenības pakāpi "Konfidenciāli".

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105; MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.816)

64.1 (Svītrots ar MK 15.09.2008. noteikumiem Nr.744.)

65. Ārvalstu klasificētās informācijas tulkojumam pirmās lappuses augšējā kreisajā stūrī raksta vārdu "Tulkojums" un norāda valsti vai starptautisko organizāciju, no kuras šī informācija saņemta, kā arī lieto izstrādātāja izmantotos apzīmējumus (5.pielikums) un attiecīgos apzīmējumus latviešu valodā.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

66. Sagatavojot klasificētus dokumentus NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu starptautisko organizāciju un institūciju vajadzībām, tos izstrādā atbilstoši minēto starptautisko organizāciju prasībām.

VI. Sevišķā lietvedība

67. Institūcijā vai attiecīgajā institūcijas teritoriālajā struktūrvienībā saņemto un sagatavoto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites, saņemšanas, glabāšanas, izsniegšanas, izmantošanas, nosūtīšanas un iznīcināšanas dokumentāro noformējumu veic struktūrvienība, kas atbild par sevišķās lietvedības kārtošanu (turpmāk — nodaļa), vai institūcijā, kurā ir neliels sevišķās lietvedības apjoms (līdz 250 valsts noslēpuma objektiem gadā), — ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) norīkots sevišķās lietvedības darbinieks.

(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.56)

68. Sevišķo lietvedību kārto atsevišķi no institūcijas pārējās lietvedības nodaļa vai attiecīgais sevišķās lietvedības darbinieks, kas ir tieši pakļauts institūcijas vadītājam. Valsts noslēpuma objektus institūcijā saņem un nosūta tikai ar nodaļas starpniecību.

68.1 Sevišķo lietvedību institūcijas attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā kārto atsevišķi no pārējās lietvedības. Nodaļa vai attiecīgais sevišķās lietvedības darbinieks ir tieši pakļauts institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājam. Valsts noslēpuma objektus attiecīgā institūcijas teritoriālā struktūrvienība saņem un nosūta tikai ar nodaļas vai attiecīgā sevišķās lietvedības darbinieka starpniecību.

(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.56 redakcijā)

69. NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aprite institū­cijā notiek atsevišķi no valsts noslēpuma objektu aprites, un tās sevišķo lietvedī­bu kārto apakšreģistra birojs vai kontrolpunkta birojs (turpmāk — apakšreģistrs) — speciāla institūcijā vai institūcijai pakļautā struktūrvienībā izveidotā daļa vai ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) norīkots darbinieks, vai sevišķās lietvedī­bas apakšstruktūra, kas organizē un kontrolē NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību. Apakšreģistrs ir tieši pakļauts institūcijas vadītājam.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

70. Latvijai nodotās NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību kopumā nodrošina Centrālais reģistra birojs, kas uzrauga un koordinē apakšreģistru darbu. Centrālais reģistra birojs ir Nacionālās drošības iestādes apakšstruktūra.

71. Satversmes aizsardzības birojs izstrādā un Satversmes aizsardzības biroja direktors apstiprina instrukcijas par NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti. Instrukcijās detalizēti nosaka NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības un aprites kārtību Latvijas Republikā.

72. Ja institūcija saņem NATO sevišķi slepeno (COSMIC TOP SECRET) vai Eiropas Savienības sevišķi slepeno (TOP SECRET) klasificēto informāciju, institūcijas vadītājs norīko apakšreģistra darbinieku, kas atbild par šīs kategorijas klasificētās informācijas glabāšanu, reģistrāciju un apriti institūcijā.

73. Apakšreģistri nodrošina šādu prasību izpildi:

73.1. NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācija un aprite tiek veikta savstarpēji atdalīti;

73.2. NATO sevišķi slepeno klasificēto informāciju ("COSMIC TOP SECRET") reģistrē, glabā (atsevišķs seifs) un tās apriti veic atsevišķi no pārējās NATO klasificētās informācijas;

73.3. Eiropas Savienības sevišķi slepeno klasificēto informāciju ("TOP SECRET") reģistrē, glabā (atsevišķs seifs) un tās apriti veic atsevišķi no pārējās Eiropas Savienības klasificētās informācijas.

74. Nodaļas (apakšreģistra) darbinieks saņem institūcijai adresētos valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas sūtījumus, pārbauda sūtījumu adreses atbilstību, pārliecinās par sūtījuma iepakojuma stāvokli, atver ārējo iepakojumu, salīdzina sūtījuma reģistrācijas numurus ar kurjera pavadrakstā norādītajiem numuriem un parakstās par sūtījuma saņemšanu.

75. Ja nodaļas (apakšreģistra) darbinieks konstatē sūtījuma ārējā un iekšējā iepakojuma vai iekšējā iepakojuma zīmogojuma bojājumu, kas liecina par to, ka varētu būt atklāts sūtījuma saturs, viņš veic šādas darbības:

75.1. izdara atzīmi par to kurjera pavadrakstā;

75.2. sastāda aktu trijos eksemplāros. Aktā norāda bojājuma raksturu. Aktu paraksta saņēmējs un kurjers;

75.3. izdara attiecīgu atzīmi saņemto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā;

75.4. šo noteikumu 75.2.apakšpunktā minētā akta otro eksemplāru nosūta nosūtītājam;

75.5. šo noteikumu 75.2.apakšpunktā minētā akta trešo eksemplāru nosūta attiecīgajai valsts drošības iestādei (Nacionālās drošības iestādei).

76. Pēc sūtījuma iekšējā iepakojuma atvēršanas nodaļas (apakšreģistra) darbinieks:

76.1. pārliecinās par valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas un attiecīgo numuru atbilstību pavadrakstā (ja tāds ir) vai uz sūtījuma norādītajiem numuriem;

76.2. sastāda aktu divos eksemplāros un nosūta akta otro eksemplāru sūtītājam, ja konstatē, ka sūtījumā trūkst norādīto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas vai ir tādi valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija, kas nav norādīta pavadrakstā vai uz sūtījuma;

76.3. sadala valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju grupās atbilstoši to slepenības pakāpei;

76.4. pievieno katram valsts noslēpuma objektam, NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai atbilstošu norādes lapu;

76.5. reģistrē valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju attiecīgi slepenības pakāpei atbilstošā saņemto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites sistēmā vai slepenības pakāpei atbilstošā (sevišķi slepeni, slepeni vai konfidenciāli) saņemtās NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā (6.pielikums). Institūcijās, kurās ir neliels saņemamo un nosūtāmo valsts noslēpuma objektu skaits (līdz 250 objektiem gadā), visus saņemtos valsts noslēpuma objektus var reģistrēt vienā saņemto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites sistēmā (šis nosacījums neattiecas uz NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju).

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

77. Ja valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju saņēmējam tieši nogādā nosūtītāja darbinieks, saņēmējs parakstās nosūtītāja nosūtāmo valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā (7.pielikums) vai dokumentā, kas apliecina sūtījuma saņemšanu. Dokumentus, kas apliecina saņemšanu, pēc attiecīgā kalendāra gada beigām glabā trīs gadus.

78. Uz katra saņemtā valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas pavadraksta pirmās lappuses apakšējās malas labajā pusē izdara atzīmi par minētā objekta saņemšanu un reģistrāciju, norāda saņēmējas institūcijas nosaukumu, saņemšanas datumu un reģistrācijas numuru.

79. Saņemtos reģistrētos valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju pret parakstu attiecīgajā reģistrācijas sistēmā nodod izskatīšanai adresātam vai institūcijas vadītājam, kas savus norādījumus un uzdevumus izpildei var noteikt rezolūcijā.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

80. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju pēc tās parakstīšanas un attiecīgās klasifikācijas pakāpes piešķiršanas nodod nodaļā (apakšreģistrā), kur to reģistrē atbilstošās slepenības pakāpes nosūtāmo valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā. Institūcijās, kurām ir neliels saņemamo un nosūtāmo valsts noslēpuma objektu skaits (līdz 250 objektiem gadā), visus izstrādātos valsts noslēpuma objektus var reģistrēt vienā nosūtāmo klasificēto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites sistēmā (šis nosacījums neattiecas uz NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju).

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

81. (Svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.816)

82. Konfidenciālus valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības konfidenciālo klasificēto informāciju pavairo:

82.1. attiecīgā valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas turētājs, ja to veic, nodrošinot darba vai dienesta intereses, un kopijas atrodas iekšējā apritē institūcijā. Institūcijas vadītājs, apstiprinot valsts noslēpuma, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības pasākumus institūcijā, nosaka vietu un kārtību, kādā turētāji izgatavo konfidenciālo valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas kopijas. Izgatavotās darba kopijas nereģistrē. Pavairotājs var nodot izgatavoto kopiju cita darbinieka rīcībā pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka viņam ir atbilstošas pakāpes speciālā atļauja vai sertifikāts un iespējas nodrošināt kopijas glabāšanu atbilstoši noteiktajām prasībām;

82.2. nodaļa (apakšreģistrs), ja nepieciešams valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas kopiju nosūtīt citai institūcijai, to numurē.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

83. Slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības slepenu klasificētu informāciju pavairo institūcijas nodaļa (apakšreģistrs) saskaņā ar institūcijas vadītāja atļauju. Slepenu valsts noslēpuma objektu institūcijas teritoriālajā struktūrvienībā pavairo nodaļa vai attiecīgais sevišķās lietvedības darbinieks saskaņā ar attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāja atļauju. Kopijas numurē. Par NATO vai Eiropas Savienības slepenas klasificētās informācijas pavairošanu piecu darbdienu laikā informē Nacionālās drošības iestādi.

(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.56 redakcijā)

84. Sevišķi slepena valsts noslēpuma objekta kopijas var izgatavot institūcija, kura sagatavojusi valsts noslēpuma objektu (dokumentu), vai (ar attiecīgās institūcijas vadītāja atļauju) informācijas saņēmējs. Atsevišķās ārkārtas situācijās (piemēram, nepieciešamība veikt steidzamus operatīvās darbības pasākumus), kad nav iespējams laikus iegūt izgatavotāja atļauju sevišķi slepena valsts noslēpuma objekta pavairošanai vai saņemt kopijas, tās var izgatavot informācijas saņēmējs. Par veikto sevišķi slepena valsts noslēpuma objekta pavairošanu, izgatavoto kopiju skaitu un to saņēmēju nekavējoties paziņo valsts noslēpuma objekta izgatavotājam. Bez tās institūcijas atļaujas, kura sagatavojusi sevišķi slepenu valsts noslēpuma objektu, aizliegts to pārsūtīt citai institūcijai.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

85. NATO un Eiropas Savienības sevišķi slepenas klasificētās informācijas kopijas pēc institūcijas vadītāja iesnieguma var izgatavot tikai NATO vai Eiropas Savienības drošības birojs vai informācijas autors. Ārkārtas situācijā sevišķi slepenu informāciju drīkst pavairot Nacionālās drošības iestāde, kas par to triju darbdienu laikā informē informācijas autoru vai NATO vai Eiropas Savienības drošības biroju.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

86. Informāciju par izgatavotajām un numurētajām kopijām (datums, kopijas numurs, nodošanas apliecinājums) nodaļas (apakšreģistra) darbinieks norāda slepenības pakāpei atbilstošā saņemto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā vai nosūtīto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā.

87. No konfidenciāla un slepena valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības konfidenciālas un slepenas klasificētās informācijas, kas saņemta no citām institūcijām, var izdarīt izrakstus un iekļaut citos valsts noslēpuma objektos, saglabājot oriģinālā valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas slepenības pakāpi un piešķirot tiem reģistrācijas numurus. No sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem (izņemot sevišķi slepenu NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju) var izdarīt izrakstus, ja ir saņemta izgatavotāja atļauja.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

87.1 Ārvalstu klasificētās informācijas tulkojumiem saglabā attiecīgās oriģināliem noteiktās slepenības pakāpes un piešķir reģistrācijas numurus.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

88. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju nosūta dubultiepakojumā. Uz ārējā iepakojuma norāda tikai saņēmēju institūciju (bez amatpersonas uzvārda un amata) un tās adresi. Uz ārējā iepakojuma var norādīt sūtījuma numuru. Uz ārējā iepakojuma nenorāda sūtījuma satura slepenības pakāpi.

89. Uz valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iekšējā iepakojuma norāda attiecīgos slepenības apzīmējumus (piemēram, slepenības pakāpe, eksemplāra numurs), saņēmējas institūcijas precīzu adresi un attiecīgo amatpersonu, nosūtītāju un tā adresi, kā arī sūtījuma iesaiņotāja vārdu, uzvārdu un nosūtāmā dokumenta reģistrācijas numuru. Iekšējo iepakojumu apzīmogo un iepakojuma aizdares vietas nosedz ar caurspīdīgu līmlenti vai citu iepakojuma veidam piemērotu materiālu.

90. Liela izmēra valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nosūtīšanai izmanto bandroles, ruļļveida pakas, maisus, kastes vai konteinerus, kurus apzīmogo ar zīmoglakas spiedogu vai plombu, ņemot vērā šo noteikumu 88. un 89.punktā noteiktās prasības.

91. Ja vienā iepakojumā nosūta valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, kam ir dažāda slepenības pakāpe, uz iekšējā iepakojuma norāda tajā ievietoto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas augstāko slepenības pakāpi.

92. Nosūtīšanai sagatavotos valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju uzskaita un izdara atzīmi korespondences pavadrakstā, kura nosūtīta ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" kurjerpastu (8.pielikums) vai institūcijas kurjeru. Pavadrakstu divos eksemplāros sastāda nodaļas (apakšreģistra) darbinieks. Sūtījumu ievieto ārējā iepakojumā kurjera klātbūtnē. Sūtījumus kopā ar pavadraksta pirmo eksemplāru nodod valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" kurjerpastam vai institūcijas kurjeram. Pavadraksta otrajā eksemplārā, kas paliek nodaļā (apakšreģistrā), kurjers norāda nogādei pieņemto sūtījumu skaitu (vārdiem), datumu un laiku un apliecina ierakstu ar savu parakstu un zīmoga vai spiedoga nospiedumu. Kurjers pēc sūtījumu nodošanas adresātam pavadraksta pirmo eksemplāru, kurā saņēmējs norādījis pieņemto sūtījumu skaitu (vārdiem), datumu, laiku un apliecinājis ierakstu ar savu parakstu un zīmoga vai spiedoga nospiedumu, atdod nodaļai (apakšreģistram). Pavadrakstus glabā trīs gadus.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

93. Tehniskos informācijas nesējus (piemēram, disketes, optiskos diskus, magnētiskās kasetes), kas satur valsts noslēpumu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, reģistrē nodaļā (apakšreģistrā).

94. Reģistrācijas un uzskaites sistēmā nedrīkst būt ierakstu dzēsumu vai aizkrāsojumu. Katrs izdarītais labojums jāatrunā, jānorāda attiecīgā darbinieka uzvārds, un izdarītais labojums viņam jāapliecina ar parakstu.

94.1 Nodaļa (apakšreģistrs) veic arī to valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrāciju, apriti un glabāšanu, kas saņemta, izmantojot Nacionālās drošības iestādes akreditētu informācijas sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 22. un 23.punktu. Šo valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas sevišķo lietvedību kārto atbilstoši šo noteikumu VI nodaļas prasībām, ievērojot konkrētās izmantotās informācijas sistēmas drošības procedūru instrukcijas nosacījumus.

(MK 15.09.2008. noteikumu Nr.744 redakcijā)

95. Ja likvidē vai reorganizē institūciju, kurā kārto sevišķo lietvedību, valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju nodod institūcijai, kas ir likvidējamās vai reorganizējamās institūcijas tiesību un saistību pārņēmēja, vai augstākstāvošai institūcijai. Ja tiesību un saistību pārņēmējs nav noteikts, valsts noslēpuma objektus pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju ar aktu nodod Latvijas Valsts arhīvam, bet NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju — Nacionālās drošības iestādei.

VII. Valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšana

96. No citām institūcijām saņemtos valsts noslēpuma objektus, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju (arī to kopijas) iznīcina, ja tie nav nepieciešami darbam vai ja to pieprasa institūcija, kas ir izgatavojusi attiecīgo valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Institūcijā sagatavotos un reģistrētos valsts noslēpuma objektus var iznīcināt, ja tie nav nepieciešami darbam, izņemot vienu eksemplāru, kura glabāšanu pēc tā deklasificēšanas saskaņo ar valsts arhīviem. Lēmumu par valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšanu pieņem institūcijas vadītājs vai attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.437 redakcijā)

97. Pēc institūcijas vadītāja vai attiecīgās institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja rakstiska rīkojuma saņemšanas par valsts noslēpuma objektu iznīcināšanu to veic nodaļas darbinieks, kurš atbild par attiecīgo valsts noslēpuma objektu glabāšanu, reģistrāciju un apriti institūcijā. Sevišķi slepenu un slepenu valsts noslēpuma objektu iznīcināšanas procesā piedalās liecinieks - attiecīgās valsts drošības iestādes darbinieks. Iznīcināšanas aktā abas amatpersonas ar parakstu apliecina iznīcināšanu. Iznīcināšanas aktu sastāda divos eksemplāros. Iznīcinot nodaļā reģistrētos konfidenciālos valsts noslēpuma objektus un to kopijas, iznīcināšanas aktu nesastāda, bet iznīcināšanas procesā piedalās liecinieks - institūcijas vadītājs vai tā norīkots darbinieks, institūcijas attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājs vai tā norīkots darbinieks. Konfidenciālu valsts noslēpuma objektu nereģistrētās kopijas pēc institūcijas darba vajadzību nodrošināšanas iznīcina dokumenta turētāji. Šo kopiju iznīcināšanu nedokumentē.

(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.56 redakcijā)

98. Pēc institūcijas vadītāja rakstiska rīkojuma saņemšanas par NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšanu to veic apakšreģistra darbinieks, kurš atbild par attiecīgās NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšanu, reģistrāciju un apriti institūcijā. NATO un Eiropas Savienības slepenās un sevišķi slepenās klasificētās informācijas iznīcināšanas procesā piedalās Nacionālās drošības iestādes darbinieks. Par NATO un Eiropas Savienības slepenās un sevišķi slepenās klasificētās informācijas iznīcināšanu sastāda iznīcināšanas aktu divos eksemplāros. Iznīcināšanas aktā abas amatper­sonas ar parakstiem apliecina iznīcināšanu. Vienu iznīcināšanas akta eksemplāru nosūta Nacionālās drošības iestādei, bet otrs paliek glabāšanā apakšreģistrā. Iznīcinot NATO un Eiropas Savienības reģistrētu konfidenciālu klasificēto informāciju, iznīcināšanas aktu nesastāda, bet iznīcināšanā piedalās iestādes vadītājs vai tā norīkots darbinieks. Darbam pavairotās kopijas, ja tās nav reģistrētas, iznīcina dokumentu turētāji. Šo kopiju iznīcināšanu nedokumentē.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

99. Nodaļas (apakšreģistra) darbinieks pēc valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšanas izdara atzīmes par veikto iznīcināšanu attiecīgajā slepenības pakāpei atbilstošā saņemto vai nosūtīto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā. Konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības konfidenciālai klasificē­tajai informācijai sistēmā norāda iznīcināša­nas pamatojumu, datumu un personu, kas pie­dalījās iznīcināšanā (šo ierakstu attiecīgā persona apliecina ar parakstu), bet sevišķi slepeniem un slepeniem valsts noslēpuma objektiem un slepenai vai NATO vai Eiropas Savienības sevišķi slepenai klasificētajai informācijai — iznīcināšanas akta numuru un datumu. Nodaļas (apakšreģistra) darbinieks ierakstus apliecina ar parakstu.

(Grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

100. Valsts noslēpuma objektus, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju iznīcina sadedzinot, izkausējot, ķīmiski sadalot vai sasmalcinot, lai zustu iespēja gūt informāciju no tās nesēja vai atjaunot to. Ja valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju iznīcina ar smalcinātāju, sasmalcinātās papīra strēmeles laukums nedrīkst būt lielāks par 30 mm2.

(Grozīts ar MK 15.09.2008. noteikumiem Nr.744)

101. Slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšanas aktus glabā piecus gadus, sevišķi slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas iznīcināšanas aktus glabā 10 gadus, pēc tam tos var iznīcināt.

VIII. No ārvalstīm sūtītās klasificētās informācijas saņemšana, nodošana, izmantošana, deklasificēšana un iznīcināšana

102. Klasificēto informāciju no ārvalstīm saņem, nodod, izmanto, deklasificē un iznīcina saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem.

IX. Valsts noslēpuma objektu nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros

103. Valsts noslēpuma objektus nodod ārvalstu institūcijām Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem.

X. Valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušanas un nozaudēšanas dienesta izmeklēšana

104. Ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš:

104.1. nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un attiecīgajai valsts drošības iestādei (Nacionālās drošības iestādei);

104.2. ne vēlāk kā nākamajā dienā izveido dienesta izmeklēšanas komisiju vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes (Nacionālās drošības iestādes) pārstāvji;

104.3. sadarbībā ar attiecīgo valsts drošības iestādi (Nacionālās drošības iestādi) organizē nozaudēto valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas meklēšanu.

105. Dienesta izmeklēšanas komisijai ir šādi pienākumi:

105.1. noskaidrot valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušanas vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšanas apstākļus (piemēram, laiks, vieta);

105.2. noskaidrot vainīgās personas;

105.3. noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicinājuši pārkāpumu izdarīšanu, un veikt pasākumus to novēršanai;

105.4. noteikt kaitējumu, kas radies vai varēja rasties valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušanas un valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšanas gadījumā.

106. Dienesta izmeklēšanas komisijas locekļiem ir šādas tiesības:

106.1. veikt attiecīgās institūcijas telpu, teritorijas, seifu, galdu un skapju apskati;

106.2. pārbaudīt valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmas un citus dokumentus;

106.3. pieprasīt paskaidrojumus no attiecīgajiem institūcijas darbiniekiem.

107. Dienesta izmeklēšanu veic un atzinumu sagatavo 15 darbdienu laikā. Atzinumā norāda, vai ir izdarīts pārkāpums un kurš ir par to atbildīgs.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.432 redakcijā)

108. Dienesta izmeklēšanas komisija iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam dienesta izmeklēšanas materiālus un atzinumu. Dienesta izmeklēšanas materiālus nekavējoties nosūta Satversmes aizsardzības birojam (Nacionālās drošības iestādei).

109. Dienesta izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar konfidenciālu un slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības konfidenciālas un slepenas klasificētās informācijas izpaušanu vai nozaudēšanu, glabā piecus gadus, bet dienesta izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar sevišķi slepenu valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības sevišķi slepenas klasificētās informācijas izpaušanu vai nozaudēšanu, — 10 gadus.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

110. Nacionālās drošības iestāde nekavējoties informē NATO drošības biroju vai Eiropas Savienības drošības biroju par NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nesankcionētu izpaušanu un dienesta izmeklēšanas rezultātiem.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

111. Ja nozaudētie valsts noslēpuma objekti, NATO vai Eiropas Savienības klasificētā informācija nav atrasta, meklēšanu var pārtraukt, ja visi iespējamie meklēšanas pasākumi ir veikti un nozaudēšanas apstākļi, kā arī vainīgās personas ir noskaidrotas.

112. Materiālus par valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas meklēšanas pārtraukšanu attiecīgās institūcijas vadītājs nosūta Satversmes aizsardzības birojam (Nacionālās drošības iestādei).

XI. Noslēguma jautājumi

113. Slepenības nodrošināšanas un sevišķās lietvedības struktūrvienības (arī apakšreģistri) tiek izveidotas un to darbība nodrošināta atbilstoši budžetā paredzētajam štata vienību skaitam un darba samaksas fondam.

114. Attiecīgā valsts drošības iestāde (Nacionālās drošības iestāde) izvērtē institūcijas atbilstību darba uzsākšanai ar valsts noslēpuma objektiem, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju un sniedz attiecīgu atzinumu. Institūcija var uzsākt darbu ar valsts noslēpuma objektiem (NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju), ja saņemts pozitīvs atzinums.

115. Līdz šo noteikumu 23.1 punktā minētās Ministru kabineta instrukci­jas izdošanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Nacionālās drošības iestādes akceptētā instrukcija.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.105 redakcijā)

116. Valsts noslēpuma objektu nosaukumiem, sevišķās lietvedības žurnāliem, valsts noslēpuma objektu pieņemšanas un nodošanas un iznīcināšanas aktiem, kas radīti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, līdz noteiktā klasifikācijas termiņa beigām tiek saglabāta piešķirtā slepenības pakāpe.

117. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumus Nr.225 "Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 167./168.nr.; 2000, 88./89.nr.; 2002, 159.nr.; 2003, 5.nr.).

118. Telpas, kuras attiecīgā valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde līdz 2008.gada 1.oktobrim ir atzinusi par piemērotām valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas glabāšanai, var nepārveidot atbilstoši šo noteikumu 26.punkta prasībām.

(MK 15.09.2008. noteikumu Nr.744 redakcijā)

Ministru prezidents E.Repše

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21
Speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam (paraugs)

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21
Aptaujas lapa

(Pielikums MK 26.06.2007. noteikumu Nr.432 redakcijā)

Pēc aptaujas lapas aizpildīšanas tajā norādītā informācija ir valsts noslēpums pakāpē "konfidenciāli". Visas aptaujas lapas ailes aizpilda rokrakstā. Ja nepieciešams, atbildes turpina pielikumā. Aptaujas lapā sniedz zināmu un noskaidrojamu informāciju.

3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21
Saistību raksts

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21
Valsts noslēpuma objekta (dokumenta) pirmās lapas noformējuma paraugs

(Pielikums MK 30.07.2013. noteikumu Nr.437 redakcijā)

Lapas slepenības pakāpe

Dokumenta autora veidlapas rekvizīti

 Tulkojums     Dokumenta slepenības pakāpe
        
 (atzīme par valsti vai starptautisko organizāciju)     Eksemplāra numurs   

Dokumenta izdošanas vieta

 Kods               
 Datums     Numurs         
 Uz     Numurs     Adresāts   
    (datums)            
               
 Satura izklāsts   
    

Dokumenta teksts

Amata nosaukums

Amatpersonas paraksts

Vārds un uzvārds

     
  

Norādes par
slepenības pakāpes maiņu
vai par deklasificēšanu
   
Klasifikācijas pamatojums
 
   
Slepenības statusa termiņš  
       
      Slepenības statusa pārskatīšanas laiks  
       
     
       Atzīme par dokumenta saņemšanu:
       datums un laiks   
       reģistrācijas numurs   
     
       Lapas numurs un
  

 Lapas slepenības pakāpe

 kopējais lapu skaits
5.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21
Atsevišķu ārvalstu vai starptautisku organizāciju klasificēto dokumentu apzīmējumi

(Pielikums grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
6.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21
Sevišķās lietvedības reģistrācijas un uzskaites žurnālos un/vai elektroniskajās informatīvajās sistēmās iekļaujamā informācija par saņemto valsts noslēpuma objektu, par saņemto NATO klasificēto informāciju un par saņemto Eiropas Savienības klasificēto informāciju

1. Dokumenta saņemšanas datums.

2. Dokumenta saņemšanas reģistrācijas numurs.

3. Nacionālās drošības iestādes vai nosūtītāja piešķirtais dokumenta reģistrācijas numurs un datums.

4. Dokumenta nosūtītājs.

5. Dokumenta adresāts.

6. Dokumenta autors un dokumenta nosaukums (īss saturs).

7. Eksemplāra numurs.

8. Lapu skaits dokumentā un pielikumā.

9. Informācija par dokumenta nodošanu vai iepazīstināšanu ar tā saturu:

9.1. dokumenta saņēmēja amats, vārds, uzvārds, paraksts par saņemšanu un saņemšanas laiks;

9.2. darbinieka vārds, uzvārds un paraksts par dokumenta nodošanu atpakaļ.

10. Informācija par dokumenta nosūtīšanu:

10.1. institūcija, saņēmēja amats, vārds un uzvārds;

10.2. dokumenta saņemšanas laiks un datums, saņēmēja paraksts;

10.3. piezīmes par nosūtīšanu.

11. Informācija par dokumenta pavairošanu:

11.1. dokumenta pavairošanas laiks un datums, kopijas numurs;

11.2. persona, kam nodota vai nosūtīta kopija (amats, vārds un uzvārds);

11.3. dokumenta saņemšanas laiks, saņēmēja vārds, uzvārds un paraksts;

11.4. kopijas iznīcināšanas pamatojums, persona, kura iznīcinājusi kopiju (amats, vārds, uzvārds un paraksts);

11.5. piezīmes par kopijas iznīcināšanu.

12. Informācija par dokumenta iznīcināšanu:

12.1. dokumenta iznīcināšanas pamatojums, laiks, persona, kura iznīcinājusi dokumentu (amats, vārds, uzvārds un paraksts);

12.2. iznīcināšanas akta numurs un datums.

13. Vispārīgas piezīmes.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
7.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21
Sevišķās lietvedības reģistrācijas un uzskaites žurnālos un/vai elektroniskajās informatīvajās sistēmās iekļaujamā informācija par nosūtīto valsts noslēpuma objektu, par nosūtīto NATO klasificēto informāciju un par nosūtīto Eiropas Savienības klasificēto informāciju

1. Dokumenta reģistrācijas datums.

2. Dokumenta reģistrācijas numurs.

3. Dokumenta autors un dokumenta nosaukums (īss saturs).

4. Dokumenta izstrādātāja struktūrvienība, atbildīgā darbinieka vārds un uzvārds.

5. Lapu skaits dokumentā un pielikumā.

6. Adresāts.

7. Eksemplāra numurs.

8. Informācija par dokumenta nosūtīšanu vai nodošanu:

8.1. dokumenta saņēmēja amats, vārds, uzvārds un paraksts par saņemšanu, dokumenta saņemšanas laiks;

8.2. dokumenta saņemšanu apliecinoša dokumenta numurs un datums.

9. Darbinieka vārds, uzvārds un paraksts par dokumenta atdošanu atpakaļ, dokumenta atdošanas datums un laiks.

10. Informācija par dokumenta pavairošanu:

10.1. dokumenta pavairošanas laiks un datums, kopijas numurs;

10.2. persona, kurai kopija nodota vai nosūtīta (amats, vārds un uzvārds);

10.3. dokumenta saņemšanas laiks, persona, kura saņēmusi kopiju (vārds, uzvārds un paraksts);

10.4. kopijas iznīcināšanas pamatojums, personas, kura iznīcināja kopiju, amats, vārds, uzvārds un paraksts;

10.5. piezīmes par kopijas iznīcināšanu.

11. Informācija par dokumenta iznīcināšanu:

11.1. dokumenta iznīcināšanas pamatojums, iznīcināšanas laiks, persona, kura iznīcināja dokumentu (amats, vārds, uzvārds un paraksts);

11.2. dokumenta iznīcināšanas akta numurs un datums.

12. Vispārīgas piezīmes.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
8.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21
Kurjera pavadraksta paraugs

(Pielikums grozīts ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.105)

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 21Pieņemts: 06.01.2004.Stājas spēkā: 04.02.2004. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 17 (2965), 03.02.2004.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
83810
{"selected":{"value":"02.08.2013","content":"<font class='s-1'>02.08.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.08.2013","iso_value":"2013\/08\/02","content":"<font class='s-1'>02.08.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"12.12.2012","iso_value":"2012\/12\/12","content":"<font class='s-1'>12.12.2012.-01.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.07.2012","iso_value":"2012\/07\/18","content":"<font class='s-1'>18.07.2012.-11.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2008","iso_value":"2008\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2008.-17.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.06.2007","iso_value":"2007\/06\/29","content":"<font class='s-1'>29.06.2007.-30.09.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.02.2007","iso_value":"2007\/02\/23","content":"<font class='s-1'>23.02.2007.-28.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.01.2007","iso_value":"2007\/01\/19","content":"<font class='s-1'>19.01.2007.-22.02.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.02.2005","iso_value":"2005\/02\/12","content":"<font class='s-1'>12.02.2005.-18.01.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.02.2004","iso_value":"2004\/02\/04","content":"<font class='s-1'>04.02.2004.-11.02.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
02.08.2013
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)