1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis 2002. gada 14. augustā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra") saņemto iesniegumu – zemesgabala "Bulduri 1607" Jūrmalā (kadastra Nr. 1300 007 1607, zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 007 1607) (turpmāk – zemesgabals) privatizācijas ierosinājumu (privatizācijas ierosinājumu reģistra Nr. 1.33/4266-52255).

2. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. uz zemesgabala atrodas ēku (būvju) īpašums "Bulduri 1607" Jūrmalā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 507 1002), kas sastāv no divām būvēm – sūkņu mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1607 002), kurā atrodas nātrija hlorīda ūdeņu aka (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1607 050) (turpmāk – būves);

2.2. būves sākotnēji bija privatizētā valsts uzņēmuma "Zinātnes un ražošanas uzņēmums "Kūrortoloģija"" (nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1996. gada 21. februāra rīkojumu Nr. 58 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai") nekustamā manta;

2.3. ​​​​​​2002. gada 7. augustā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0007 0755 īpašuma tiesības uz būvēm nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – persona);

2.4. zemesgabals 0,6961 ha platībā atdalīts no nekustamā īpašuma "Bulduri 1001" Jūrmalā un 2002. gada 16. oktobrī ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0007 9527 uz Latvijas valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra") personā;

2.5. 2007. gada 2. aprīlī valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nodeva zemesgabalu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā;

2.6. 2014. gada 17. jūnijā īpašuma tiesības uz zemesgabalu nostiprinātas zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" personā;

2.7. persona lieto zemesgabalu saskaņā ar 2000. gada 12. septembrī ar valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" noslēgto nomas līgumu. Grozījumi līgumā izdarīti 2003. gada 14. maijā, 2006. gada 3. februārī, 2007. gada 12. martā (2007. gada 12. martā izdarītie grozījumi paredz, ka nostiprinātas nomas tiesības uz zemesgabalu līdz iznomātā zemesgabala pirkuma līguma noslēgšanai vai līdz lēmuma pieņemšanai par zemesgabala privatizācijas izbeigšanu), 2007. gada 23. augustā, 2008. gada 22. augustā, 2010. gada 15. jūnijā, 2011. gada 6. jūnijā un 2014. gada 22. oktobrī. Nomas tiesības uz zemesgabalu personai nostiprinātas zemesgrāmatā;

2.8. atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 64. panta pirmajai daļai personai ir pirmpirkuma tiesības uz zemesgabalu;

2.9. saskaņā ar 2018. gada 7. maija meža inventarizācijas datiem zemesgabalā ietilpst valsts meža zeme 0,2300 ha platībā ar kadastrālo vērtību uz 2023. gada 1. janvāri 3954 euro;

2.10. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība – 0,2300 ha, zemes zem ēkām platība – 0,2700 ha, zemes zem ceļiem platība – 0,0600 ha un pārējās zemes platība – 0,1361 ha;

2.11. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēti šādi zemesgabala apgrūtinājumi: 061001 – zemesgabals atrodas "dabas pamatnes" teritorijā, 7311010100 – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija 0,6961 ha, 7312030100 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija 0,0910 ha; 

2.12. Meža likuma 44. panta trešajā daļā noteikts, ka valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus. 2021. gada 19. maijā stājās spēkā Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunkta redakcija, atbilstoši kurai zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot ēku (būvju) īpašniekiem zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai;

2.13. Jūrmalas pilsētas domes 2021. gada 5. jūlija izziņā Nr. 14-1/1164 norādīts, ka zemesgabals saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2004. gada 1. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par detālplānojuma projekta "Bulduri 1001" saistošās daļas apstiprināšanu" apstiprināto detālplānojumu (turpmāk – detālplānojums) atrodas Dabas pamatnes teritorijā ar Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas statusu (PK) (apzīmēta ar PK-1) un zemesgabals nav dalāms; 

2.14. atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 2. punktam ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas (būves) iegūtas, privatizējot valsts vai pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai atsevišķus valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus. Saskaņā ar šā panta otrās daļas otro teikumu ēkas (būves) īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības, ja atsavina zemes gabalu (uz kura tā atrodas);

2.15. ievērojot apbūvētā zemesgabala kopējo platību un tā sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem, kā arī samērojot to ar ēku (būvju) kopējo platību un to izvietojuma vietu zemesgabalā (vienā tā malā), ir redzams, ka ēku (būvju) uzturēšanai viss apbūvētais zemesgabals, kura sastāvā ir mežā zeme, funkcionāli nav nepieciešams. Vienlaikus jākonstatē, ka valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (detālplānojumam), tādējādi nav iespējams izveidot atsevišķu zemesgabalu, kas ir tieši saistīts ar apbūvi un funkcionāli nepieciešams ēku (būvju) uzturēšanai.

3. Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunktu atsavināt valstij piederošu meža zemi ir pieļaujams vienīgi ar nolūku novērst ēkas un tai piesaistītās zemes atrašanos dažādu personu īpašumā (tā saucamo dalīto īpašumu). Ar to nepietiek, ka valsts meža zeme ir ēkas (būvju) īpašnieka likumīgā lietošanā, – konkrētajai valsts meža zemei ir jābūt tieši saistītai ar apbūvi, lai pastāvētu tiesības tās atsavināšanai (privatizācijai). Likumdevējs apzināti ir uzsvēris, ka konkrētais izņēmums attiecas uz tādu meža zemi, kas ēkas (būves) īpašnieka lietošanā ir tieši saistīta ar apbūvi, līdz ar to likumdevēja mērķis nav nodot atsavināšanai pilsētās jebkuru zemesgabalā esošu valsts meža zemi, kas nav tieši saistīta ar apbūvi. Tādējādi likumdevējs noteiktos gadījumos jau ir noteicis nepieciešamību saglabāt valsts īpašumtiesības uz meža zemi valsts pārvaldes funkciju īstenošanai.

4. Atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtajai daļai Ministru kabinetam ir likumdevēja dotas tiesības izvērtēt, vai konkrētā zemes privatizācija ir atļaujama vai nav atļaujama. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu un 66. panta pirmās daļas 4. punktu ir jāvērtē, vai labums, ko sabiedrība iegūst, ja tiek atteikts nodot privatizācijai apbūvētajā zemesgabalā esošo meža zemi, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums. Svarīgs apstāklis, kāpēc apbūvētais zemesgabals netiek nodots privatizācijai, ir tā sastāvā esošā krasta kāpu aizsargjosla, kuras atsavināšanas aizliegumu paredz Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkts.

6. Ministru kabinets konstatē, ka valsts meža zemes nodalīšana, lai izveidotu būvju uzturēšanai funkcionāli nepieciešamu zemesgabalu, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (detālplānojumam). Nodot privatizācijai valsts meža zemi, kas nav funkcionāli saistīta un nav nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai, nav pieļaujams, jo tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. Ir secināms, ka, neatsavinot zemesgabalu, sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums un valsts meža zeme, kas atrodas apbūvētā zemesgabalā, ir saglabājama valsts īpašumā.

7. Attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ietilpstošo objektu uzturēšanu likumdevējs ir noteicis aprobežojumus, kuri izriet no nepieciešamības aizsargāt vidi attiecīgajā teritorijā, kā arī nodrošināt, lai tajās esošās vides vērtības būtu pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam un kalpotu visas sabiedrības interesēm. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā noteikti papildu aprobežojumi, tai skaitā Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā noteikts zemes atsavināšanas aizliegums, pieļaujot tās atsavināšanu tikai izņēmuma gadījumā. Saskaņā ar Meža likuma 1. panta 13. punktu un 2. panta pirmo daļu minētā likuma mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē.
Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā, tādējādi likumdevējs jau ir noteicis nepieciešamību saglabāt valsts īpašumtiesības uz zemi noteiktās teritorijās valsts pārvaldes funkciju īstenošanai. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai saimnieciskā darbība, kas tiktu veikta, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm. Saskaņā ar 1998. gada 28. aprīlī Ministru kabinetā apstiprināto Meža politiku (prot. Nr. 22 44. §) valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu īstenošanai. Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķu privātpersonu (privatizācijas subjektu) interesēm.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7. panta otro daļu, Meža likuma 44. panta trešo daļu, Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6., 9. pantu, 10. panta trešo un ceturto daļu un Administratīvā procesa likuma 13. pantu un 66. panta pirmās daļas 4. punktu, kā arī ievērojot šajā rīkojumā konstatēto par sabiedrības interesēm, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot zemesgabalu privatizācijai un saglabāt to valsts īpašumā Meža likumā un Aizsargjoslu likumā noteikto mērķu sasniegšanai.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".