Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumus Nr. 207 "Vienkāršu spiedtvertņu noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.242
Rīgā 2000.gada 18.jūlijā (prot. Nr.32 14.§) Noteikumi par vienkāršām spiedtvertnēm
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu
1. Šie noteikumi nosaka būtiskās drošības prasības, kādas jāievēro, projektējot un izgatavojot vienkāršās spiedtvertnes, un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu, kā arī vienkāršo spiedtvertņu atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 2. Šie noteikumi attiecas uz vienkāršām spiedtvertnēm - metinātām neleģētā tērauda, alumīnija vai nenovecojoša alumīnija sakausējumu tvertnēm, kuras ir pakļautas iekšējam spiedienam, kas ir lielāks par 0,5 bāriem, un kuras ir paredzētas gaisa vai slāpekļa uzglabāšanai, bet nav paredzētas karsēšanai ar atklātu liesmu vai karstām dūmgāzēm (turpmāk — tvertne). Tvertnes raksturo šādi parametri: 2.1. maksimālais pieļaujamais spiediens (PS) nepārsniedz 30 bāru (bar), un spiediena reizinājums ar tvertnes tilpumu (V) litros (l) (PS x V) nepārsniedz 10000 bar x l; 2.2. zemākā darba temperatūra (Tmin) nav zemāka par -50 °C, un augstākā darba temperatūra (Tmax) nav augstāka par +300 °C tērauda tvertnēm un par +100 °C — alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertnēm; 2.3. sastāvdaļas, kas nodrošina spiedienam pakļauto tvertnes daļu stiprību, ir izgatavotas no neleģētā tērauda, alumīnija vai nenovecojoša alumīnija sakausējumiem; 2.4. tvertne izgatavota no cilindriskām daļām, ko noslēdz puslodes veida un plakani gali, kuru rotācijas asis sakrīt, vai arī tvertnei ir tikai divi puslodes veida gali, kuru rotācijas asis sakrīt. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 3. Šie noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 2.punktā minētajām tvertnēm, ja tās tiek lietotas šādiem mērķiem: 3.1. speciāli projektētas lietošanai atomelektrostacijās un no tām negadījuma dēļ var rasties radioaktīvo vielu noplūde; 3.2. tvertnes paredzēts uzstādīt uz kuģiem un lidaparātiem vai to piedziņas avotos; 3.3. tvertnes izmanto par ugunsdzēšamajiem aparātiem. 4. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojam Eiropas Savienības adaptējamo standartu sarakstu. (MK 19.01.2010. noteikumu Nr.46 redakcijā) 5. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojs iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālā standarta statusā adaptēto Eiropas Savienības standartu sarakstu, kuru piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). (MK 19.01.2010. noteikumu Nr.46 redakcijā) 6. Piedāvāt iekšējā tirgū — pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās — atļauts tikai tādas tvertnes, kas atbilst šo noteikumu otrajā nodaļā minētajām būtiskajām drošības prasībām un ir marķētas ar šo noteikumu astotajā nodaļā noteikto CE marķējumu (pielikums), kas apliecina tvertnes atbilstību šo noteikumu prasībām. Piedāvājot tvertnes iekšējā tirgū, tām pievieno ražotāja instrukcijas atbilstoši šo noteikumu 37.punktā noteiktajām prasībām. 7. Ja tvertņu izgatavošanā ir izmantoti atbilstoši piemērojamie standarti un visu šo standartu prasību izpilde ir apliecināta ar šo noteikumu piektajā un sestajā nodaļā noteiktajām atbilstības apliecināšanas procedūrām, uzskatāms, ka šo noteikumu otrajā nodaļā minētās būtiskās drošības prasības ir izpildītas. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 8. Tirgus uzraudzības funkcijas tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī uzraudzību un kontroli par to, vai komersantu darba vietās tiek izmantotas atbilstošas tvertnes, veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, autotransporta līdzekļos uzstādīto bremžu sistēmu gaisa kompensācijas kameru (resīveru) uzraudzību un kontroli veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk – tirgus uzraudzības iestādes). Tirgus uzraudzības iestādes veic visus nepieciešamos uzraudzības pasākumus, lai iekšējā tirgū un lietošanā nonāktu tikai tādas tvertnes, kas atbilst šo noteikumu prasībām. (MK 19.01.2010. noteikumu Nr.46 redakcijā) 9. Tvertņu atbilstību novērtē akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas, par kuru akreditāciju publicēti paziņojumi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk — paziņotās institūcijas). Paziņotā institūcija atbilst šādām minimālajām prasībām: 9.1. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par tvertņu atbilstības novērtēšanas un apliecināšanas procedūrām, nav šo tvertņu projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai lietotājs, vai minēto personu pilnvarots pārstāvis. Tehniskās informācijas apmaiņa starp ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju un paziņoto institūciju ir atļauta; 9.2. novērtēšanas un apliecināšanas procedūras tiek veiktas augstā profesionālā līmenī, godprātīgi un tehniski kompetenti. Institūcija ir brīva no jebkādas ietekmes (īpaši finansiālās), kas var ietekmēt lēmumu vai pārbaužu rezultātus. Īpaši tas attiecas uz personām, kuras ir ieinteresētas novērtēšanas rezultātos; 9.3. institūcijas rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums, lai varētu pienācīgi veikt tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām; 9.4. personālam, kas atbild par pārbaudēm, ir: 9.4.1. atbilstoša tehniskā un profesionālā sagatavotība; 9.4.2. pietiekamas zināšanas par pārbaužu procedūrām un pieredze pārbaužu veikšanā; 9.4.3. iemaņas pārskatu, ziņojumu un sertifikātu noformēšanā; 9.5. personāla atalgojums nav atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem; 9.6. institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību attiecībā uz tā darba rezultātiem, ko tā ir tiesīga veikt; 9.7. institūcijas personāls ievēro konfidencialitāti un neizpauž informāciju, ko tas ieguvis, pildot darba uzdevumus, izņemot to informāciju, kuru oficiāli pieprasa iestādes, kas saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga vai kontrolē tvertnes. (Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.345) 10. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas novērtējis paziņotās institūcijas kompetenci, sistemātiski pārbauda šo noteikumu 9.2. un 9.3.apakšpunktā noteikto prasību izpildi. (Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.46) 12. Tvertņu materiālus izvēlas atbilstoši paredzētajiem tvertnes lietošanas apstākļiem, ievērojot šo noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20.punktā noteiktās prasības. 13. Materiāli, no kuriem izgatavotas šo noteikumu 2.2. un 2.3.apakšpunktā minēto tvertņu un to sastāvdaļu spiedienam pakļautās virsmas, atbilst šādām prasībām: 13.1. materiāli ir metināmi, elastīgi un izturīgi, lai zemākajā darba temperatūrā nerastos tvertnes plīsumi vai plaisas; 13.2. materiālus neietekmē novecošanās; 13.3. tērauda tvertņu materiāli papildus šo noteikumu 13.1. un 13.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām atbilst šo noteikumu 14. un 15.punktā noteiktajām prasībām; 13.4. alumīnija tvertņu materiāli papildus šo noteikumu 13.1. un 13.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām atbilst šo noteikumu 16.punktā noteiktajām prasībām; 13.5. par attiecīgajiem materiāliem ir izsniegts šo noteikumu 17.punktā minētais dokuments. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 14. Neleģētajam tēraudam jābūt: 14.1. elastīgam un plastiskam pēc normalizācijas (vai ekvivalentas apstrādes); 14.2. ar oglekļa daudzumu, mazāku par 0,25 %, bet sēra un fosfora daudzumu — mazāku par 0,05 %; 14.3. ar šādām mehāniskajām īpašībām: 14.3.1. maksimālā stiepes izturība (Rm/max) — mazāka par 580 N/mm2; 14.3.2. pagarinājums pēc pārrāvuma (A), ja pārbaudes paraugs ņemts paralēli velmēšanas virzienam: 14.3.2.1. ja materiāla biezums ir 3 mm un vairāk, pagarinājums pēc pārrāvuma (A) ir 22 % un vairāk, kur parauga garums (Lo) ir 5,65 x kvadrātsakne no parauga šķērsgriezuma laukuma (So) milimetros; 14.3.2.2. ja materiāla biezums ir mazāks nekā 3 mm, pagarinājums pēc pārrāvuma (A80 mm) ir 17 % un vairāk, kur parauga garums (Lo) ir 80 milimetru; 14.3.3. pagarinājums pēc pārrāvuma (A), ja pārbaudes paraugs ņemts perpendikulāri velmēšanas virzienam: 14.3.3.1. ja materiāla biezums ir 3 mm un vairāk, pagarinājums pēc pārrāvuma (A) ir 20 % un vairāk; 14.3.3.2. ja materiāla biezums ir mazāks nekā 3 mm, pagarinājums pēc pārrāvuma (A80 mm) ir 15 % un vairāk; 14.3.4. vidējā pārrāvuma enerģija (KCV) J/cm2, kas noteikta trim gareniskiem paraugiem zemākajā darba temperatūrā, nedrīkst būt mazāka par 35 J/cm2 ar nosacījumu, ka tikai vienam paraugam tā var būt mazāka par 35 J/cm2, bet ne mazāka par 25 J/cm2. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 15. Ja tvertnes lietošanas zemākā darba temperatūra ir zemāka par -10 °C un tās sieniņu biezums ir lielāks par 5 mm, šo noteikumu 14.3.apakšpunktā noteiktās mehāniskās īpašības pārbauda paziņotā institūcija. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 16. Alumīnijam vai alumīnija sakausējumiem jāatbilst šādām prasībām: 16.1. neleģētajā alumīnijā ir vismaz 99,5 % alumīnija; 16.2. alumīnija sakausējumus piegādā atdzesētā stāvoklī, un tie nodrošina pietiekamu pretestību starpgraudu korozijai maksimālajā darba temperatūrā. Alumīnija sakausējumiem ir šādas mehāniskās īpašības: 16.2.1. maksimālā stiepes izturība (Rm/max) nav lielāka par 350 N/mm2; 16.2.2. pagarinājums pēc pārrāvuma (A) ir: 16.2.2.1. ja pārbaudes paraugs ņemts paralēli velmēšanas virzienam, — 16 % un vairāk; 16.2.2.2. ja pārbaudes paraugs ņemts perpendikulāri velmēšanas virzienam, — 14 % un vairāk. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 17. Šo noteikumu 14. un 16.punktā minētos materiālus apgādā ar ražotāja sastādītu materiāla sertifikātu — dokumentu, ar kuru tvertnes ražotājs vai sertifikācijas institūcija, kura veikusi materiāla atbilstības novērtēšanu, apstiprina, ka materiāls atbilst tam noteiktajām prasībām. Sertifikātā iekļauj testu rezultātus, īpaši ķīmiskā sastāva un mehānisko īpašību pārbaudes rezultātus, kas iegūti, izgatavojot materiālu. Ja materiālam izsniegts materiāla atbilstības sertifikāts, atkārtotas materiāla pārbaudes nav nepieciešamas. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 18. Metinot tvertni, materiāliem, no kuriem tā izgatavota, jābūt savietojamiem ar metināmo materiālu. 19. Sastāvdaļas, kas nodrošina tvertņu stiprību (piemēram, tapskrūves, uzgriežņus), izgatavo no materiāliem, kas atbilst šo noteikumu 14. un 16.punktā noteiktajām prasībām, vai no leģētā tērauda, alumīnija vai alumīnija sakausējumiem, kas ir savstarpēji savietojami. 20. Alumīnijam un alumīnija sakausējumiem minimālajā darba temperatūrā pārbauda pagarinājumu un plastiskumu. 21. Visas tās metināto tvertņu daļas, kuras netiek pakļautas spiedienam, izgatavo no materiāla, kuru var savietot ar tām tvertņu daļām, ar kurām tās jāsametina. 22. Ražotājs, projektējot tvertni, nosaka tvertnes lietošanas mērķi un: 22.1. zemāko darba temperatūru Tmin (zemākā pastāvīgā temperatūra tvertnes iekšpusē normālos lietošanas apstākļos); 22.2. augstāko darba temperatūru Tmax (maksimālā pastāvīgā temperatūra tvertnes iekšpusē, ko drīkst sasniegt normālos lietošanas apstākļos); 22.3. maksimālo pieļaujamo spiedienu (maksimālais manometriskais spiediens, ko drīkst sasniegt normālos lietošanas apstākļos). (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 23. Ja izvēlētā zemākā darba temperatūra ir zemāka par -10 °C, attiecīgajām tvertnes materiālu īpašībām jāsaglabājas arī -10 °C temperatūrā. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 24. Ražotājs ievēro šādus nosacījumus: 24.1. paredz iespēju tvertni pārbaudīt no iekšpuses; 24.2. paredz iespēju tvertni iztukšot; 24.3. tvertnes mehāniskās īpašības saglabājas visā paredzētajā tvertnes lietošanas laikā, ja tā tiek lietota atbilstoši paredzētajam lietošanas mērķim; 24.4. atbilstoši paredzētajam tvertnes lietošanas mērķim tā ir pietiekami aizsargāta pret koroziju, ko var novērtēt faktiskajos lietošanas apstākļos; 24.5. ievērojot tehnoloģisko procesu un tvertnes konstrukcijas īpatnības, nerodas slodzes, kas varētu mazināt tvertnes lietošanas drošību; 24.6. iekšējais spiediens nepārsniedz maksimālo pieļaujamo spiedienu (PS) (pieļaujams, ka uz īsu brīdi iekšējais spiediens var pārsniegt maksimālo pieļaujamo spiedienu par 10 %). (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 25. Metinot apļveida un garenšuves, lieto caurmetināšanas metodi vai metodi ar līdzvērtīgu efektivitāti. Izliektajiem galiem atšķirībā no puslodes veida galiem jābūt izgatavotiem ar cilindrveida malu. 26. Tvertnes sieniņas minimālā biezuma noteikšanas metodi ražotājs izvēlas, ņemot vērā šādus nosacījumus: 26.1. ja PS x V nav lielāks par 3000 bar x l, izvēlas aprēķina metodi vai eksperimentālo metodi; 26.2. ja PS x V ir lielāks par 3000 bar x l vai ja maksimālā darba temperatūra pārsniedz +100 °C, izvēlas aprēķina metodi. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 27. Tvertnes cilindriskās daļas un galu sieniņu biezums tērauda tvertnēm nedrīkst būt mazāks par 2 mm un alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertnēm — mazāks par 3 mm. 28. Izmantojot aprēķina metodi, spiedienam pakļauto daļu minimālo biezumu aprēķina, ievērojot spriegumu intensitāti un šādus nosacījumus: 28.1. aprēķina spiediens nedrīkst būt mazāks par izvēlēto maksimālo pieļaujamo spiedienu; 28.2. pieļaujamais apvalka spriegums nedrīkst pārsniegt zemāko no šādām vērtībām: 0,6 no tecēšanas robežas maksimālajā darba temperatūrā (0,6 Re/t) [N/mm2] Re/t vai 0,3 no maksimālās stiepes izturības (0,3 Rm) [N/mm2]; 28.3. nosakot pieļaujamo apvalka spriegumu, lieto Re/t un Rm minimālās vērtības, kādas materiālam garantē tā ražotājs; 28.4. ja cilindriskajai tvertnes daļai ir viena vai vairākas garenšuves, kuru metināšanai nav izmantota automātiskā metināšana, aprēķināto spiedienam pakļauto daļu minimālo biezumu reizina ar koeficientu 1,15. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 29. Izmantojot eksperimentālo metodi, izvēlas tādu sieniņu biezumu, lai apkārtējās vides temperatūrā nodrošinātu tvertnes pretestību spiedienam, kas līdzvērtīgs vismaz pieckārtīgam maksimālajam pieļaujamam spiedienam ar paliekošu riņķa līnijas deformācijas koeficientu, kas nav lielāks par 1 %. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 30. Tvertnes izgatavo un pārbauda atbilstoši šo noteikumu 38.punktā noteiktajai izgatavošanas tehniskajai dokumentācijai. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 31. Tvertnes sastāvdaļu sagatavošana (piemēram, veidošana un fāzēšana) nedrīkst radīt virsmas defektus un plaisas vai mainīt mehāniskās īpašības, kas varētu mazināt tvertnes drošību. 32. Spiedienam pakļauto tvertnes daļu metināto šuvju, blakus esošo zonu un metināmā materiāla īpašībām jābūt līdzvērtīgām. Šuvēm nedrīkst būt virsmas vai iekšējo defektu, kas varētu mazināt tvertnes drošību. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 33. Tvertnes metina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificēti metinātāji, kuriem ir atbilstošā metināšanas veida kvalifikācija. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 33.1 Tvertnes metina saskaņā ar paziņotās institūcijas vai akreditētas trešās puses atbilstības novērtēšanas institūcijas apstiprinātu tvertņu metināšanas tehnoloģiju. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 34. Ražotājs tvertnes izgatavošanas laikā nodrošina nemainīgu metināšanas kvalitāti, veicot attiecīgas pārbaudes un lietojot atbilstošas procedūras. Minētās pārbaudes atspoguļo attiecīgos pārskatos. 35. Uz tvertnes vai uz tvertnes informācijas plāksnītes ražotājs norāda šādu informāciju: 35.1. maksimālais pieļaujamais spiediens (PS) bāros (bar); 35.2. maksimālā darba temperatūra (Tmax); 35.3. minimālā darba temperatūra (Tmin) grādos pēc Celsija(°C); 35.4. tvertnes tilpums (V) litros (l); 35.5. ražotāja nosaukums un/vai logotips; 35.6. tvertnes tipa un sērijas vai partijas identifikācija; 35.7. gads (divi pēdējie gada skaitļi), kad ticis piestiprināts CE marķējums. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 36. Ja tiek lietota informācijas plāksnīte, tai jābūt izgatavotai tā, lai to nevarētu izmantot atkārtoti. Informācijas plāksnītei jābūt pietiekami lielai, lai varētu izvietot papildu informāciju. 37. Ražotājs tvertnei pievieno lietošanas instrukciju valsts valodā. Instrukcijā norāda šādu informāciju: 37.1. šo noteikumu 35.punktā minēto informāciju, izņemot tvertnes sērijas identifikāciju; 37.2. paredzēto tvertnes lietošanas mērķi; 37.3. prasības tvertnes drošai apkalpošanai un uzstādīšanai (montāžai). (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 38. Tvertnes tehniskajā dokumentācijā ietver visus nepieciešamos projektēšanas un izgatavošanas aprakstus, kas apliecina tvertnes atbilstību šo noteikumu otrajā nodaļā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām vai piemērojamo standartu prasībām, to skaitā: 38.1. detalizētus tvertnes rasējumus; 38.2. ražotāja instrukcijas; 38.3. dokumentus, kuros ir informācija par: 38.3.1. izvēlētajiem materiāliem; 38.3.2. izvēlētajām metināšanas metodēm; 38.3.3. izvēlētajām pārbaudēm; 38.3.4. tvertnes sastāvdaļām, kas minētas tvertnes projektā. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 39. Ja tiek veikta tvertnes verifikācija vai atbilstības deklarēšana saskaņā ar šo noteikumu sestajā vai septītajā nodaļā noteiktajām prasībām, tehniskajā dokumentācijā iekļauj arī šādus dokumentus: 39.1. piemērotās metināšanas metodes un metinātāju vai metināšanas operatoru kvalifikācijas sertifikātus; 39.2. tvertnes stiprību ietekmējošo sastāvdaļu un agregātu izgatavošanā lietoto materiālu pārbaudes ziņojumus; 39.3. veikto pārbaužu un kontroltestu pārskatus vai paredzēto pārbaužu aprakstus. 40. Tvertņu tehniskajā dokumentācijā izmanto šādas definīcijas un simbolus: 40.1. aprēķina spiediens P ir ražotāja izvēlēts manometriskais spiediens, kuru izmanto, lai noteiktu spiedienam pakļauto virsmu biezumu; 40.2. materiāla tecēšanas robeža Re/t ir vērtība, kura maksimālajā darba temperatūrā Tmax ir tāda pati kā: 40.2.1. augstākā tecēšanas robeža ReH materiālam, kam ir gan zemākā, gan augstākā tecēšanas robeža, vai; 40.2.2. stiepes spriegums Rp 0,2 (Rp 0,2 ir stiepes spriegums 0,2 % pagarinājumā [N/mm2]), vai; 40.2.3. neleģētajam alumīnijam stiepes spriegums Rp 1,0 (Rp 1,0 ir stiepes spriegums 1,0 % pagarinājumā [N/mm2]); 40.3. tvertnes ir viena tipa, ja tās no parauga atšķiras tikai ar diametru un tiek nodrošināta šo noteikumu 28. vai 29.punktā minēto prasību izpilde vai ja attiecībā uz to cilindriskajām daļām ir ievēroti šādi nosacījumi: 40.3.1. ja paraugam papildus galiem ir viens vai vairāki aptveroši gredzeni, tipa ietvaros tvertnēm ir vismaz viens aptverošs gredzens; 40.3.2. ja paraugam ir tikai divi puslodes veida vai izliekti gali, tipa ietvaros tvertnēm nav apvalka; 40.3.3. iespējamās tvertnes garuma maiņas, kas var izraisīt plaisas vai blīvuma zudumu, norāda katru atsevišķi; 40.4. tvertņu partija ir 3000 un vairāk viena tipa tvertņu, kas tiek izgatavotas viena gada laikā; 40.5. tvertņu sērijveida ražošana ir viena tipa tvertņu izgatavošana vienā un tajā pašā nepārtrauktā ražošanas procesā noteiktā laikposmā un pēc viena projekta. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 41. Iekšējā tirgū tvertnes var piedāvāt: 41.1. tvertnes ražotājs, kā arī persona, kura šādas tvertnes projektē un izgatavo personīgai lietošanai; 41.2. tvertnes ražotāja pilnvarots izplatītājs; 41.3. tvertnes importētājs. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 42. Tvertne netiek uzskatītā par piedāvātu iekšējā tirgū, ja tā: 42.1. nosūtīta ražotāja pilnvarotajam pārstāvim Latvijā, kurš veic tvertnes pilnveidošanu, lai tā atbilstu šo noteikumu prasībām, vai nodrošina tvertnes atbilstības apliecināšanu; 42.2. ievesta apstrādei vai pilnveidošanai un pēc šo darbību veikšanas tiek izvesta no Latvijas; 42.3. izgatavota Latvijā realizācijai ārējā tirgū. 43. Tvertnes, kuras neatbilst šo noteikumu prasībām, atļauts demonstrēt gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos un līdzīgos pasākumos, ja uz tām ir skaidri saskatāma norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un par tirdzniecības ierobežojumiem. Minēto pasākumu laikā tvertņu darbināšana pieļaujama tikai ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi drošības pasākumi. Brīdī, kad minētās tvertnes tiek piedāvātas iekšējā tirgū, tām jāatbilst šo noteikumu prasībām. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 44. Tvertnes, kuru maksimāli pieļaujamā spiediena un tilpuma reizinājums (PS x V) ir 50 bar x l vai mazāks, izgatavo saskaņā ar šo noteikumu prasībām un labas tehnoloģijas praksi. Minētās tvertnes nemarķē ar CE marķējumu, bet uz tām norāda šo noteikumu 35.punktā (izņemot 35.7.apakšpunktu) minēto informāciju. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 45. Pirms tādu tvertņu izgatavošanas, kuru maksimāli pieļaujamā spiediena un tilpuma reizinājums ir lielāks par 50 bar x 1, ražotājs: 45.1. ja tvertnes paredzēts izgatavot saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, pēc savas izvēles iesniedz paziņotajā institūcijā: 45.1.1. šo noteikumu 38.punktā minēto tehnisko dokumentāciju, kuru paziņotā institūcija izvērtē un, ja tehniskā dokumentācija atbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu; 45.1.2. tvertnes paraugu, kuram paziņotā institūcija veic tipa pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu piektajā nodaļā noteiktajām prasībām un apliecina, ka iesniegtais tvertnes paraugs atbilst šo noteikumu prasībām; 45.2. ja tvertnes nav paredzēts izgatavot saskaņā ar piemērojamajiem standartiem vai paredzēts tikai daļēji izgatavot saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, nodrošina tvertnes parauga tipa pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu piektās nodaļas prasībām. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 47. Pirms tvertņu piedāvāšanas iekšējā tirgū ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs izvērtē tvertnes spiediena un tilpuma parametrus un attiecīgi: 47.1. pēc izvēles veic tvertnes verifikāciju saskaņā ar šo noteikumu sesto nodaļu vai tvertnes atbilstības deklarēšanu saskaņā ar šo noteikumu septīto nodaļu, ja tvertnes maksimāli pieļaujamā spiediena un tilpuma reizinājums ir lielāks par 50 bar x l, bet nepārsniedz 3000 bar x l; 47.2. veic tvertnes verifikāciju saskaņā ar šo noteikumu sesto nodaļu, ja tvertnes maksimāli pieļaujamā spiediena un tilpuma reizinājums ir lielāks par 3000 bar x l. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 48. Visi dokumenti, kas nepieciešami sertifikācijas procedūru veikšanai, noformējami valsts valodā vai, ja paziņotā institūcija atrodas ārvalstīs, — tai pieņemamā valodā. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 49. Tvertnes tipa pārbaude ir procedūra, ar kuru paziņotā institūcija izvērtē un apliecina (sertificē), ka tvertnes paraugs atbilst šo noteikumu prasībām. Lai veiktu tvertnes tipa pārbaudi, ražotājs iesniedz paziņotajā institūcijā pieteikumu, kurā norāda ražotāja nosaukumu, adresi un tvertnes izgatavošanas vietas adresi. Pieteikumam pievieno tehnisko dokumentāciju. 50. Tipa pārbaude ietver: 50.1. tehniskās dokumentācijas un tvertnes parauga pārbaudi; 50.2. salīdzināšanu, vai tvertne ir izgatavota saskaņā ar tehnisko dokumentāciju un vai to var droši lietot paredzētajos darba apstākļos; 50.3. nepieciešamās pārbaudes un testus, lai novērtētu tvertnes atbilstību šo noteikumu otrajā nodaļā noteiktajām prasībām. 51. Ja pārbaudītais tvertnes paraugs atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija izsniedz tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu, kurā tā apliecina, ka pārbaudītais tvertnes tips atbilst noteiktajām prasībām, nosaka sertifikāta derīguma termiņu un sniedz norādījumus par sertifikāta lietošanas apstākļiem, kā arī, ja nepieciešams, pievieno rasējumus un aprakstus, lai varētu identificēt sertificēto paraugu. 51.1 Citas paziņotās institūcijas var pieprasīt un saņemt informāciju par izsniegtajiem un anulētajiem tvertnes tipa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 52. Paziņotā institūcija pamatotu iemeslu dēļ var: 52.1. neizsniegt tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai nepagarināt sertifikāta derīguma termiņu, par ko tā paziņo citām paziņotajām institūcijām; 52.2. atsaukt izsniegto sertifikātu, par ko tā nekavējoties paziņo citām paziņotajām institūcijām, kā arī tirgus uzraudzības iestādēm. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 53. Tvertnes verifikācija ir darbība, kurā ražotājs tvertnes izgatavošanas laikā veic nepieciešamos pasākumus, lai tvertne atbilstu sertificētajam tipam vai sertificētajai tehniskajai dokumentācijai, un deklarē šo atbilstību. 54. Ražotājs nodrošina katras atbilstošās tvertnes marķēšanu ar CE marķējumu un tās atbilstības deklarācijas sastādīšanu. 55. Ražotājs uzrāda paziņotajai institūcijai viendabīgas sērijas tvertnes un veic nepieciešamās darbības, lai pierādītu, ka izgatavošanas process nodrošina tvertņu viendabīgumu noteiktā laikposmā. Katrai tvertņu sērijai pievieno tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai, ja šīs tvertnes netiek izgatavotas saskaņā ar sertificēto paraugu, tvertnes tehnisko dokumentāciju. Paziņotā institūcija pirms tvertņu verifikācijas pārbauda tvertnes tehniskās dokumentācijas atbilstību šo noteikumu prasībām. 56. Paziņotā institūcija pēc tvertņu sērijas viendabīguma pārbaudes katrai tvertnei veic hidraulisko pārbaudi vai ekvivalentas iedarbības pneimatisko pārbaudi ar spiedienu (Ph), kas 1,5 reizes pārsniedz tvertnes aprēķina spiedienu. Pneimatiskajā pārbaudē ievēro nepieciešamos drošības pasākumus. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 57. Paziņotā institūcija veic nepieciešamos metināto šuvju testus pēc ražotāja izvēles atsevišķam metinājuma paraugam no attiecīgās tvertņu sērijas vai konkrētai tvertnei no attiecīgās tvertņu sērijas. Testus veic metinātajām garenšuvēm. Ja metinātajās šķērsšuvēs lietota atšķirīga metināšanas tehnoloģija nekā garenšuvēs, testē arī šķērsšuves. Tvertnēm, kuru projektēšanā izmantota eksperimentālā metode atbilstoši šo noteikumu 29.punktam, minētos testus aizstāj ar hidraulisko pārbaudi piecām tvertnēm, kuras atlasītas no tvertņu sērijas, izmantojot statistiskās metodes, lai pārliecinātos par to atbilstību šo noteikumu 29.punktā noteiktajām prasībām. 58. Ja tvertņu sērija tiek atzīta par atbilstošu šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija nodrošina katras šīs sērijas tvertnes marķēšanu ar paziņotās institūcijas identifikācijas numuru. Paziņotā institūcija izsniedz verifikācijas sertifikātu par pārbaudēm, kuras veiktas šīm tvertnēm. Visas attiecīgās sērijas tvertnes (izņemot hidrauliskās vai pneimatiskās pārbaudes laikā bojātās) var piedāvāt iekšējā tirgū. 59. Pēc saskaņošanas ar paziņoto institūciju tvertnes izgatavošanas laikā ražotājs drīkst marķēt tvertnes ar paziņotās institūcijas identifikācijas numuru un CE marķējumu. 60. Ja paziņotā institūcija konstatē, ka tvertņu sērija neatbilst šo noteikumu prasībām, tā sniedz informāciju tirgus uzraudzības iestādēm, kas veic attiecīgas darbības, lai nepieļautu minēto tvertņu piedāvāšanu iekšējā tirgū. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 61. Ja ražotājs deklarē tvertņu atbilstību, tas katru tvertni marķē ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju par tvertnes atbilstību tehniskajai dokumentācijai, kas sertificēta saskaņā ar šo noteikumu prasībām, vai tvertnes tipam, kas sertificēts saskaņā ar šo noteikumu prasībām. 62. Lai deklarētu tvertņu atbilstību, ražotājs pirms tvertņu izgatavošanas turpināšanas iesniedz paziņotajā institūcijā, kura izsniegusi tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu, aprakstu, kurā iekļauta šāda informācija: 62.1. ražotnes apraksts un tvertnes konstrukcijas pārbaudes apraksts; 62.2. pārbaužu protokoli, kuros norādīti tvertnes izgatavošanas laikā veikto testu un pārbaužu rezultāti, kā arī pārbaužu procedūras un datumi, kuros tās veiktas; 62.3. tvertņu izgatavošanas laikā veikto pārbaužu apraksti un to rezultāti; 62.4. informācija par personālu, kas veic šo noteikumu 62.3.apakšpunktā minētās pārbaudes. Personālam jābūt kvalificētam un neatkarīgam no ražošanas procesā iesaistītā personāla, tā kvalifikācijai un neatkarībai jābūt apliecinātai rakstiski; 62.5. to hidraulisko vai pneimatisko pārbaužu rezultāti, kuras veiktas pēc tvertņu izgatavošanas; 62.6. ražotnes un noliktavas adrese, kā arī termiņš, kad plānots turpināt tvertņu izgatavošanu. 63. Ja izgatavoto tvertņu maksimāli pieļaujamā spiediena un tilpuma reizinājums ir lielāks par 200 bar x 1, paziņotā institūcija, kas izsniegusi tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu: 63.1. uzrauga tvertņu izgatavošanas procesu, kura laikā veic atsevišķu tvertņu pārbaudes, pievēršot īpašu uzmanību: 63.1.1. tehniskajai dokumentācijai; 63.1.2. tvertnes tipa pārbaudes sertifikātiem vai tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātiem; 63.1.3. veikto pārbaužu un testu rezultātiem; 63.2. pārliecinās, vai tiek veiktas šo noteikumu 62.punktā minētajā aprakstā noteiktās pārbaudes; 63.3. izgatavošanas vietā vai noliktavā ar statistikas metodēm atlasa paraugus, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 63.1 Paziņotā institūcija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no ražotāja informāciju par izsniegtajām un anulētajām atbilstības deklarācijām un to papildinājumiem. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 66. Abiem CE marķējuma komponentiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem. 67. CE marķējumam pievieno tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veikusi šo noteikumu sestajā vai septītajā nodaļā noteiktās pārbaudes. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 68. CE marķējumu novieto (piestiprina) uz katras tvertnes redzamā vietā, tam jābūt viegli salasāmam un neizdzēšamam. 69. Atļauts marķēt tvertnes ar citām zīmēm un simboliem, ja vien tie nemaldina par CE marķējuma nozīmi vai formu un nesamazinās CE marķējuma saskatāmība un nepārprotamība. 70. Ja tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka CE marķējums uz tvertnes ir uzlikts nepamatoti, tās informē par to ražotāju, ražotāja pilnvaroto pārstāvi vai importētāju, kura pienākums ir nodrošināt, lai tvertne atbilstu normatīvo aktu prasībām un turpmāk neatkārtotos šādi pārkāpumi. (Grozīts ar MK 02.07.2002. noteikumiem Nr.280) 71. Ja nepamatota tvertņu marķēšana ar CE marķējumu tomēr tiek turpināta, tirgus uzraudzības iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu minēto tvertņu piedāvāšanu iekšējā tirgū vai nodrošinātu to izņemšanu no tirgus. (MK 02.07.2002. noteikumu Nr.280 redakcijā) 72. Lai nodrošinātu būtiskajām prasībām atbilstošu vienkāršo spiedtvertņu nonākšanu tirgū, tirgus uzraudzības iestādes drīkst ierobežot vai aizliegt ar CE zīmi marķētas atbilstoši paredzētajam mērķim lietotas vienkāršās spiedtvertnes laišanu apgrozībā, ja tā rada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai vai citām sabiedrības likumīgajām interesēm. Tirgus uzraudzības iestādes veic šādus pasākumus: 72.1. ja rodas šaubas par vienkāršās spiedtvertnes atbilstību būtiskajām prasībām vai piemērojamo standartu prasībām, par standarta lietošanas pareizību vai standartu pietiekamību, organizē vienkāršās spiedtvertnes pārbaudi un sagatavo atzinumu par vienkāršās spiedtvertnes atbilstību būtiskajām prasībām. Atzinumam pievieno pārbaudes rezultātus; 72.2. ziņo Ekonomikas ministrijai par neatbilstošu vienkāršo spiedtvertņu konstatēšanu un veiktajiem administrēšanas pasākumiem, ja, veicot pārbaudi, ir konstatēti gadījumi, kurus var uzskatīt par sistemātiski novērotu kļūdu vienkāršās spiedtvertnes uzbūvē, konstrukcijā vai izgatavošanā. Ziņojumam pievieno šo noteikumu 72.1.apakšpunktā minētos dokumentus un neatbilstības radīto seku izvērtējumu. (MK 20.04.2004. noteikumu Nr.345 redakcijā) 73. Ekonomikas ministrija ziņo Eiropas Komisijai par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem un veiktajiem pasākumiem. (MK 20.04.2004. noteikumu Nr.345 redakcijā) 74. Latvijā atzīst vienkāršās spiedtvertnes, kuras saskaņā ar noslēgtiem starpvalstu līgumiem un tajos noteikto kārtību atzīst Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. (MK 20.04.2004. noteikumu Nr.345 redakcijā) Ministru prezidents A.Bērziņš
Labklājības ministrs A.Požarnovs CE marķējumu veido lielie burti CE. Marķējuma paraugs ir šāds: Labklājības ministrs A.Požarnovs
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par vienkāršām spiedtvertnēm
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|