1. Noteikumi nosaka metodiku, pēc kuras stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (turpmāk — dzelzceļa infrastruktūra) iedalāma kategorijās, lai garantētu vilcienu kustības drošību.

2. Ņemot vērā kravu un pasažieru pārvadājumu apjomu, nozīmi tautsaimniecībā un vilcienu kustības ātrumu, dzelzceļa infrastruktūru iedala šādās kategorijās:

2.1. I kategorijas dzelzceļa infrastruktūra — stratēģiskās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi, kuros kravas apgrozījums pārsniedz 15 miljonus bruto tonnu gadā un pasažieru vilcienu kustības ātrums pārsniedz 120 kilometru stundā;

2.2. II kategorijas dzelzceļa infrastruktūra — I kategorijai neatbilstoši stratēģiskās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi, kuros kravas apgrozījums ir no 5 līdz 15 miljoniem bruto tonnu gadā un pasažieru vilcienu kustības ātrums ir no 80 līdz 120 kilometriem stundā, kā arī dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi, kuros kursē piepilsētas elektriskie vilcieni;

2.3. III kategorijas dzelzceļa infrastruktūra — visi pārējie reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi.

3. Attiecīgās kategorijas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos ir noteikts tehnisko līdzekļu aprīkojums, kā arī noteiktas ekspluatācijas un remonta tehniskās prasības.

4. I kategorijas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos ir:

4.1. sliedes, kuru masa ir vismaz 60 kilogramu uz vienu metru, uz dzelzsbetona gulšņiem un ar lokano asmeņu pārmiju pārvedām ar krusteņa marku, kas nav mazāka par 1/11 galvenajos un caurbraucamajos ceļos. Visas inženiertehniskās būves nodrošina vilcienu caurlaidi bez kustības ātruma ierobežojuma;

4.2. signālu un pārmiju dispečercentralizācija vai automātiskā bloķēšana ar lokomotīvju automātisko signalizāciju un signālu un pārmiju elektrisko centralizāciju stacijās;

4.3. divpusējā elektropiegāde pa divām neatkarīgām savstarpēji rezervējamām elektrolīnijām no neatkarīgiem barošanas avotiem (ja nepieciešams, ierīko arī autonomu rezerves barošanas avotu);

4.4. sakaru un automātikas kabeļu līnijas;

4.5. automātiskas ierīces, ar kurām vilciena kustības laikā kontrolē bukšu sasilšanu.

5. II kategorijas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos ir:

5.1. sliedes, kuru masa ir vismaz 50 kilogramu uz vienu metru, uz dzelzsbetona vai koka gulšņiem un ar pārmiju pārvedām ar krusteņa marku, kas nav mazāka par 1/11 galvenajos un caurbraucamajos ceļos. Visas inženiertehniskās būves nodrošina vilcienu caurlaidi bez kustības ātruma ierobežojuma;

5.2. signālu un pārmiju dispečercentralizācija vai automātiskā bloķēšana ar lokomotīvju automātisko signalizāciju vai pusautomātiskā bloķēšana ar signālu un pārmiju elektrisko centralizāciju stacijās;

5.3. divpusēja elektropiegāde pa divām neatkarīgām savstarpēji rezervējamām elektrolīnijām no neatkarīgiem barošanas avotiem (ja nepieciešams, ierīko arī autonomu rezerves barošanas avotu);

5.4. sakaru un automātikas kabeļu līnijas;

5.5. ja nepieciešams, automātiskas ierīces, ar kurām vilciena kustības laikā kontrolē bukšu sasilšanu.

6. III kategorijas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos ir:

6.1. sliedes, kuru masa ir 50 kilogramu uz vienu metru (pieļaujams izmantot arī sliedes ar mazāku masu uz vienu metru), uz dzelzsbetona vai koka gulšņiem un ar pārmiju pārvedām ar krusteņa marku, kas nav mazāka par 1/9 galvenajos ceļos. Visas inženiertehniskās būves nodrošina vilcienu caurlaidi bez kustības ātruma ierobežojuma;

6.2. pusautomātiskā bloķēšana ar signālu un pārmiju elektrisko centralizāciju vai stacijas bloķēšanu ar rokas vadības pārmijām. Drīkst izmantot elektrozižļu sistēmu vai citu vienkāršotu vilcienu kustības organizēšanas veidu.

7. Ja III kategorijas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņus nepieciešams aprīkot ar elektroapgādes, sakaru un automātiskajām līnijām, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pieņem attiecīgu lēmumu.

8. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumus Nr.410 “Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 308.nr.).