1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsavināšana — valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam;

2) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

3) (izslēgts ar 08.06.2006. likumu);

4) izsole ar augšupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

5) izsole ar lejupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

6) nosacītā cena — nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;

7) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu;

8) slepenā cena — cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot;

9) valsts vai pašvaldības iestāde (turpmāk arī — iestāde) — Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes;

10) valsts vai pašvaldības manta — valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā;

11) zemes starpgabals — valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kura platība:

a) pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai,

b) lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam);

12) atsavināšanas ierosinājums — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 08.06.2006. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

2.¹ pants. Atsavinot apbūvētus zemesgabalus, šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.

(2) Zemesgabalus, kas nav atsavināmi saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma noteikumiem, atsavina un to cenu nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Atsavinot zemesgabalu likumā noteiktajā kārtībā, ievēro arī tās likuma normas, kurās noteikts to personu loks, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.

(30.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2008.)

3.pants. (1) Valsts vai pašvaldības nekustamo un kustamo mantu var atsavināt:

1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi;

2) pārdodot par brīvu cenu;

3) apmainot pret citu mantu;

4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā;

5) nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja iepirkta līdzīgi izmantojama manta);

6) nododot bez atlīdzības.

(2) Valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(3) Valsts vai pašvaldības mantu aizliegts ieguldīt personālsabiedrībā.

7.pants. Ja lēmumā par valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids nav bijis sekmīgs, institūcija (amatpersona), kura devusi atļauju atsavināšanai, var noteikt citu atsavināšanas veidu.

9.¹ pants. Ja valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" saņēmusi valstij piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu, tā nekavējoties pieprasa no valsts institūcijas, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, dokumentus, kas nepieciešami, lai sagatavotu lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai. Valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nodod valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" tās pieprasītos dokumentus. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, savstarpēji vienojoties, nekustamā īpašuma pārņemšanas termiņu var pagarināt.

(22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

10.pants. (1) Izsoles noteikumus apstiprina šā likuma 9.pantā minētā institūcija. Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos var iekļaut tikai likumā un Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) lēmumā paredzētos nosacījumus. Izsoles noteikumos norāda institūciju (amatpersonu), kura apstiprina izsoles rezultātus un kurai var iesniegt sūdzības par izsoles rīkotāja darbībām.

(2) Izsoli rīko tās institūcijas izveidota izsoles komisija (turpmāk — izsoles rīkotājs), kura organizē mantas atsavināšanu (9.pants), vai arī trešā persona, kurai šī institūcija atbilstoši likumam "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" uzticējusi izsoles rīkošanu un ar kuru noslēgusi rakstisku līgumu.

12.pants. Sludinājumā un paziņojumā norāda:

1) izsolāmās mantas nosaukumu un atrašanās vietu;

2) kur un kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem;

3) izsolāmās mantas apskates vietu un laiku;

4) pieteikumu reģistrācijas un izsoles vietu un laiku;

5) izsolāmās mantas nosacīto cenu, nodrošinājuma apmēru un iemaksas kārtību;

6) personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu atsavināšanas ierosinājumu esamību, kā arī termiņu, kādā minētās personas var iesniegt pieteikumu;

7) izsoles veidu;

8) samaksas kārtību;

9) pārdodamā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus, ja tādi ir paredzēti.

13.pants. Izsoles termiņu nedrīkst noteikt īsāku par sešām nedēļām, bet kustamās mantas izsolei — īsāku par divām nedēļām no pirmā sludinājuma publicēšanas dienas.

15.pants. (1) Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta (mutiska un rakstiska).

(2) Izsole var būt ar augšupejošu vai lejupejošu soli.

16.pants. (1) Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants). Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta izsoles noteikumos norādītajā bankas kontā.

(2) Juridiskā persona, arī personālsabiedrība, iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu, attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi un attiecīgā valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).

(3) Ja izsoles noteikumos ir paredzēts nekustamā īpašuma nomaksas pirkums vai īpaši izmantošanas nosacījumi, Latvijā reģistrēta juridiskā persona iesniedz dokumentu par to, ka tā ir samaksājusi likumā paredzētos nodokļus, nodevas un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus, bet ārvalstu juridiskā persona — to apkalpojošās Latvijas vai ārvalsts bankas izziņu par finanšu resursu pieejamību. Ja nepieciešams, no attiecīgā valsts reģistra iestādes var pieprasīt zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par šīs juridiskās personas gada pārskatu.

(4) Ārvalstīs izsniegti dokumenti tiek pieņemti, ja tie noformēti atbilstoši Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem.

(5) Ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, izsoles rīkotājs sastāda to personu sarakstu, kuras ir izpildījušas izsoles priekšnoteikumus.

17.pants. (1) Izsolē ar augšupejošu soli, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, mantu nedrīkst pārdot lētāk par nosacīto cenu (8.pants), bet izsolē ar lejupejošu soli — lētāk par slepeno cenu.

(2) Mantu vispirms piedāvā izsolē ar augšupejošu soli. Solīšana sākas no mantas nosacītās cenas (8.pants).

(3) Solīšana notiek tikai pa izsoles noteikumos noteikto soli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

18.pants. (1) Izsolē var piedalīties, ja pieteikums iesniegts sludinājumā noteiktajā termiņā un izpildīti izsoles priekšnoteikumi.

(2) Izsoles organizētāja un rīkotāja atbildīgās amatpersonas, kā arī citas personas, kuras saskaņā ar amata pienākumiem vai atsevišķu uzdevumu ir klāt mantas pārdošanā izsolē (tās organizēšanā, rīkošanā), nedrīkst paši būt pircēji, kā arī nedrīkst pirkt citu uzdevumā.

(3) Starp izsoles dalībniekiem aizliegta vienošanās, kas varētu ietekmēt izsoles rezultātus un gaitu.

19.pants. (1) Ja tiek rīkota mutiska izsole, tās dalībnieki pirms izsoles sākšanas paraksta izsoles noteikumus. Ja kāda persona izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles noteikumiem. Izsoles rīkotājs, atklājot kustamās mantas izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu, bet, ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, — pārliecinās par solītāju ierašanos pēc iepriekš sastādītā saraksta.

(2) Izsoles dalībnieku sarakstā ieraksta katra dalībnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kā arī solītāja pārstāvja vārdu un uzvārdu. Atsakoties no turpmākās solīšanas, katrs nekustamā īpašuma izsoles dalībnieks apstiprina ar parakstu izsoles dalībnieku sarakstā savu pēdējo solīto cenu.

(3) Pārsolīšanu vienā un tajā pašā mutiskajā izsolē var izdarīt par noteiktu summu, kas nedrīkst būt lielāka par 10 procentiem no nosacītās cenas un kas norādīta izsoles noteikumos.

20.pants. Ja tiek rīkota rakstiska izsole, piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs ar atzīmi, kurai izsolei tos iesniedz. Iesniegumā norāda iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi, norēķinu konta numuru kredītiestādē, piedāvājuma iesniegšanas laiku un piedāvāto summu, kā arī apliecina piekrišanu izsoles noteikumiem. Piedāvājumi, kas neatbilst šīm prasībām, uzskatāmi par nederīgiem.

21.pants. Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktai dienai un stundai:

1) nosūtot pa pastu izsoles rīkotājam;

2) nododot tieši izsoles rīkotājam līdz šā likuma 23.pantā noteiktajam laikam.

22.pants. Personiski iesniegtie vai pa pastu atsūtītie piedāvājumi rakstiskai izsolei glabājami slēgtās aploksnēs līdz izsolei.

23.pants. Norādītajā rakstiskas izsoles stundā izsoles rīkotājs pārbauda tās dienas pastu un noskaidro, vai reģistrētie dalībnieki ir iesnieguši piedāvājumus. Ja 15 minūšu laikā piedāvājumi netiek saņemti, klātesošajiem paziņo, ka piedāvājumu pieņemšana ir pabeigta. Pēc šā paziņojuma vairs netiek pieņemti ne personiski iesniegti, ne arī pa pastu atsūtīti piedāvājumi. Izsoles rīkotājs dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi). Mutiskie piedāvājumi rakstiskā izsolē ir aizliegti.

24.pants. Pēc aplokšņu atvēršanas izsoles rīkotājs no iesniegtajiem piedāvājumiem sastāda piedāvāto cenu sarakstu, atraida nederīgos piedāvājumus, atzīmējot to izsoles protokolā, un, ja nav nekādu šaubu, paziņo, ka izsole pabeigta, kā arī nosauc visaugstāko cenu un personu, kas to nosolījusi. Par to tiek sastādīts protokols. Pārējiem izsoles dalībniekiem nodrošinājumu atmaksā izsoles noteikumos paredzētajā termiņā.

25.pants. Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairāki izsoles dalībnieki piedāvājuši vienādu augstāko cenu, izsoles rīkotājs turpina izsoli, pieņemot rakstiskus piedāvājumus no personām, kuras piedāvājušas vienādu augstāko cenu.

26.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, rakstiskos piedāvājumus iesniedz pirms mutiskās izsoles sākuma. Izsoles dienā un stundā rakstiskos piedāvājumus slēgtās aploksnēs novieto izsoles telpā redzamā vietā uz galda, kur tie glabājas neatvērti līdz mutiskās izsoles beigām.

27.pants. (1) Pēc mutiskās izsoles pabeigšanas izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver iesniegtās aploksnes, visiem dzirdami nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi).

(2) Pēc rakstisko piedāvājumu izskatīšanas par nosolītāju izziņo personu, kas piedāvājusi visaugstāko cenu, ja šī cena ir pieņemama (17.pants). Ja augstākā rakstiski piedāvātā cena ir vienāda ar augstāko mutiski piedāvāto cenu, priekšroka ir rakstiskajam piedāvājumam.

28.pants. (1) Izsoles dalībnieks, kurš laikā iesniedzis rakstisku piedāvājumu slēgtā aploksnē, var piedalīties mutiskā solīšanā tikai tad, ja viņš līdz izsoles atklāšanai no rakstiskā piedāvājuma atsakās.

(2) Izsoles dalībnieks, kurš no rakstiskā piedāvājuma nav atteicies, bet piedalās arī mutiskā solīšanā, zaudē nodrošinājumu, un viņa piedāvājums netiek ņemts vērā.

29.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, piemēro šā likuma attiecīgos mutiskās un rakstiskās izsoles kārtību regulējošos noteikumus.

30.pants. (1) Piedāvātā augstākā summa, atrēķinot naudā iemaksāto nodrošinājumu (16.pants), jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu — nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu.

(2) Nokavējot noteikto samaksas termiņu, nosolītājs zaudē iesniegto nodrošinājumu (16.pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

31.pants. (1) Ja neviens pircējs nav pārsolījis izsoles sākumcenu vai arī nosolītājs nav samaksājis nosolīto cenu, izsole ar augšupejošu soli atzīstama par nenotikušu.

(2) Ja nosolītājs noteiktajā laikā nav samaksājis nosolīto cenu, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), par to informē pircēju, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.

(3) Pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu, ir tiesības divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas paziņot izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

32.pants. (1) Ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, rīko otro izsoli ar augšupejošu soli, kurā institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var pazemināt izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 20 procentiem.

(2) Pēc otrās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var noteikt trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 60 procentiem no nosacītās cenas, vai rīkot izsoli ar lejupejošu soli.

(3) Pēc trešās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var ierosināt izdarīt atkārtotu novērtēšanu vai citu šajā likumā noteikto mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(4) Ja kustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, institūcija, kas organizē mantas pārdošanu (9.pants), var ierosināt citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(5) Atkārtotu izsoļu gadījumā zemes atsavināšanas cena var būt zemāka par zemes kadastrālo vērtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2008.)

33.pants. (1) Rīkojot izsoli ar lejupejošu soli, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), nosaka slepeno cenu.

(2) Par to, ka noteikta slepenā cena, paziņo izsoles dalībniekiem.

(3) Slēgtā aploksne ar slepeno cenu izsoles laikā novietojama redzamā vietā uz galda.

(4) Pēc visaugstākās cenas nosolījuma izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu. Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par to paziņo klātesošajiem, pretējā gadījumā slepeno cenu nepaziņo.

34.pants. (1) Izsoles rīkotājs apstiprina izsoles protokolu septiņu dienu laikā pēc izsoles.

(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina septiņu dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.

35.pants. (1) Ja izsolē sasniegta pieņemama cena (17. un 32.pants), apstiprinājumu var liegt tikai tad, ja, rīkojot izsoli, pieļauta atkāpe no šajā likumā vai izsoles noteikumos paredzētās izsoles kārtības vai atklājas, ka nosolītājs ir tāda persona, kura nevar slēgt darījumus vai kurai nebija tiesību piedalīties izsolē (16. un 18.pants).

(2) Ja nav apstiprināti mantas izsoles rezultāti un izsolē nosolītā cena pārsniedz mantas nosacīto cenu kopā ar izsoles izdevumiem, rīko jaunu mantas izsoli ar tiem pašiem noteikumiem. Pretējā gadījumā var izvēlēties citu šajā likumā noteikto kustamās mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants), bet nekustamā īpašuma atsavināšanu turpina šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

36.pants. (1) Valsts vai pašvaldības mantas nosolītājs septiņu dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas paraksta pirkuma līgumu. Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, pašvaldības vārdā — attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma līgumu — tās iestādes vai kapitālsabiedrības vadītājs, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas.

(2) Ja valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu to izmantot noteiktam mērķim vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī nosaka sankcijas (līgumsods, atkāpšanās no līguma u.tml.) par to nepildīšanu.

(3) Pārdodot valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī likumiskos procentus un līgumsodu 0,1 procenta apmērā par katru nokavēto dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī līgumā nodibina ķīlas tiesības nesamaksātās summas apmērā vai paredz citu saistību nodrošinājumu. Institūcija, kas organizē valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

38.pants. (1) Valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai.

(2) Valsts vai pašvaldības maināmo nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamo īpašumu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tā nosacīto cenu (8.pants).

(3) Nosacītās cenas starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un to sedz naudā.

(4) Ja valsts vai pašvaldības funkciju izpildi var nodrošināt vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma maiņu izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pretendentus atlasa, piemērojot likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

39.pants. (1) Valsts vai pašvaldības kustamo mantu var atsavināt, nododot to piegādātāja īpašumā un izdarot ieskaitu, ja atbilstoši likumam "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" tiek iepirkta līdzīgi izmantojama kustamā manta.

(2) Nododamo mantu novērtē un tās nosacīto cenu nosaka atbilstoši šā likuma nosacījumiem. Ieskaitu izdara nododamās mantas nosacītās cenas apmērā.

(3) Nosacījumu par kustamās mantas nodošanu piegādātāja īpašumā un ieskaitu iekļauj konkursa nolikumā.

41.pants. (1) Nekustamā īpašuma pirkuma vai maiņas līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, pašvaldības vārdā — attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma vai maiņas līgumu — tās iestādes vai kapitālsabiedrības vadītājs, kuras valdījumā manta atrodas.

(2) Ja valsts vai pašvaldības manta pārdota uz nomaksu vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, tad, slēdzot līgumu, ņem vērā šā likuma 36.panta otrās un trešās daļas nosacījumus.

(3) Dokumentus par valsts vai pašvaldības mantas ieguldījumu kapitālsabiedrībā valsts vai pašvaldības vārdā paraksta kapitāla daļas turētāja pārstāvis.

46.pants.

(Izslēgts ar 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2006.)

48.pants. Atsavinot kustamo mantu vai lietu kopumu, kurā ietilpst kustamā manta, sastāda mantas nodošanas aktu.

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.nr.; 2001, 1.nr.).

4. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumi nr.325 "Likuma "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Šā likuma III nodaļa regulē arī valsts un pašvaldību mantas ieguldīšanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.

6. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

7. Šā likuma 2.panta otrās daļas 3.punkts, kas noteic, ka likums neattiecas uz valsts vai pašvaldību zemesgabalu maiņu, ja valsts vai pašvaldības zemesgabals tiek izmantots kā kompensācija, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2005.)

8. Ministru kabinets līdz līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem šajā likumā, lai reglamentētu nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolu — atvasinātu publisku personu — īpašumā, kā arī regulētu šāda īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus un rīcību ar to. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai arī citus ar reglamentējamo jautājumu saistītos likumprojektus.

(22.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2008.)

9. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par publiskas personas (arī valsts augstskolas — atvasinātas publiskas personas) mantas atsavināšanu, kā arī citus ar publiskas personas mantas atsavināšanu saistītos likumprojektus.

(22.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2008.)

10. Grozījumi, kas paredz vārdu “dome (padome)” aizstāšanu ar vārdu “dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(30.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2008. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.07.2009.)

11. Līdz brīdim, kad spēku zaudē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, atsavināmā apbūvētā zemesgabala nosacītā cena nedrīkst būt zemāka par attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību 2007.gada 31.decembrī.

(30.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2008.)

12. Līdz brīdim, kad spēku zaudē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, atsavināmā neapbūvētā zemesgabala nosacītā cena nedrīkst būt zemāka par zemes kadastrālo vērtību 2007.gada 31.decembrī.

(30.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2008.)