Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 31. oktobra likumu: Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums.

Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

PAR VALSTS UN PAŠVALDĪBU MANTAS ATSAVINĀŠANAS KĀRTĪBU

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsavināšana - valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana un nodošana bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam;

2) civiliestāde - šā likuma izpratnē: Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldību institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldību budžeta;

3) nosacītā cena - Privatizācijas aģentūras, pašvaldības privatizācijas komisijas vai mantas novērtēšanas komisijas noteiktā valsts (pašvaldību) mantas sākotnējā realizācijas cena vai sākotnējā izsoles cena;

4) pašvaldības manta - šā likuma izpratnē: pašvaldības īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta (uz kuru pašvaldībai nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā), kas atrodas attiecīgās pašvaldības civiliestāžu valdījumā;

5) pārdošana izsolē - priekšlikums fiziskajai vai juridiskajai personai, kas par atklāti pārdodamo valsts (pašvaldību) mantu sola visaugstāko cenu, noslēgt pirkuma līgumu par minēto mantu;

6) pārdošana par brīvu cenu - valsts (pašvaldību) mantas pārdošana par vienošanās cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu;

7) valsts manta - šā likuma izpratnē: valsts īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta (uz kuru valstij nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā), kas atrodas valsts civiliestāžu valdījumā.

2.pants. (1) Šis likums nosaka valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību, ciktāl to neregulē likums " Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", un piemērojams, atsavinot civiliestāžu valdījumā esošo valsts vai pašvaldību mantu.

(2) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz:

1) valsts vai pašvaldību uzņēmumiem, kā arī valsts vai pašvaldību statūtsabiedrību valdījumā esošo kustamo un nekustamo mantu;

2) atsevišķu veidu valsts vai pašvaldību kustamo mantu, kuras atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

3) daudzdzīvokļu namiem vai to daļām.

(3) Kārtību, kādā piešķirama lietošanā vai privatizējama zeme, uz kuras atrodas atsavināšanai paredzētais valsts nekustamais īpašums, regulē citi likumdošanas akti.

3.pants. (1) Kustamo un nekustamo mantu var atsavināt:

1) pārdodot izsolē;

2) pārdodot par brīvu cenu šā likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā vai slēdzot maiņas līgumu;

3) nododot bez atlīdzības šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var lietot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.

4.pants. (1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai civiliestādei vai citām valsts civiliestādēm savu funkciju izpildes nodrošināšanai, bet pašvaldību mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgās pašvaldības civiliestādēm savu funkciju izpildes nodrošināšanai.

(2) Valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās civiliestādes vadītājs, kā arī institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šo likumu ir tiesīga dot valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanas atļauju.

(3) Kārtību, kādā tiek noskaidrotas civiliestāžu vajadzības pēc citām civiliestādēm nevajadzīgās mantas, attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldību mantu - attiecīgā dome (padome).

5. pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo mantu dod Ministru kabinets, bet pašvaldību nekustamo mantu - attiecīgā dome ( padome).

(2) Lēmumā par nekustamās mantas atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un maksāšanas līdzeklis - lati vai privatizācijas sertifikāti, kā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmērs. Zemes piešķiršanu, pirkšanu un pārdošanu zemes reformas gaitā regulē citi likumi.

6.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kura atrodas ministrijas, tās pakļautībā vai pārraudzībā esošas iestādes valdījumā, dod attiecīgais ministrs, bet pārējos gadījumos - finansu ministrs.

(2) Atļauju atsavināt pašvaldību kustamo mantu dod attiecīgā dome (padome), ja tā nav noteikusi citādus kustamās mantas atsavināšanas noteikumus.

(3) Lēmumu par valsts kustamās mantas atsavināšanu bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets.

7.pants. Ja lēmumā par valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids ir izrādījies nepiemērots, attiecīgā institūcija (amatpersona) var noteikt citu atsavināšanas veidu.

8.pants. (1) Atsavināšanai paredzētās valsts nekustamās mantas novērtēšanu organizē Privatizācijas aģentūra. Atsavināšanai paredzētās pašvaldību nekustamās mantas novērtēšanu organizē attiecīgās pašvaldības privatizācijas komisija.

(2) Atsavināšanai paredzētās kustamās mantas novērtēšanu organizē civiliestāde, kuras valdījumā attiecīgā kustamā manta atrodas. Mantas novērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā likuma 6. panta noteikumiem ir tiesīga dot attiecīgās mantas atsavināšanas atļauju. Kustamās mantas novērtēšanā var pieaicināt un iesaistīt ekspertus (arī no Privatizācijas aģentūras vai pašvaldības privatizācijas komisijas).

(3) Valsts un pašvaldību mantas novērtēšana veicama saskaņā ar likumu "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību".

II nodaļa. Pārdošana izsolē

9.pants. (1) Sludinājumi par nekustamās mantas izsoli publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā vietējā laikrakstā. Paziņojumi par izsoli izliekami arī pie attiecīgā nekustamā īpašuma.

(2) Sludinājumi par valsts kustamās mantas izsoli publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet par pašvaldību kustamās mantas izsoli - kārtībā, kādā tiek publicēti domju (padomju) saistošie noteikumi.

(3) Paziņojums par izsoli nosūtāms personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja tās noteikti piesaka pirms izsoles.

10.pants. Paziņojumos un sludinājumos jānorāda:

1) izsolāmās mantas nosaukums un tās atrašanās vieta;

2) kur un kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem;

3) izsolāmās mantas apskates vieta un laiks;

4) izsoles vieta un laiks;

5) izsolāmās mantas nosacītā cena un nodrošinājuma apmērs.

11.pants. (1) Izsoli organizē un veic izsoles komisija, kuras sastāvu apstiprina institūcija (amatpersona), kas devusi attiecīgās mantas atsavināšanas atļauju.

(2) Valsts nekustamās mantas izsoles komisijas darbā jāpieaicina Valsts kontroles un Privatizācijas aģentūras pārstāvji, bet valsts kustamās mantas izsoles komisijā, ja minētās kustamās mantas nosacītā cena pārsniedz 2500 latu, - Valsts kontroles pārstāvis.

(3) Pašvaldību nekustamās mantas izsoles komisiju darbā un pašvaldību kustamās mantas izsoles komisijās, ja minētās kustamās mantas nosacītā cena pārsniedz 1000 latu, jāpieaicina attiecīgās pašvaldības revīzijas komisijas pārstāvis.

12.pants. Izsoles termiņu nosaka izsoles komisijas priekšsēdētājs. Nekustamās mantas izsolei termiņu nevar noteikt īsāku par vienu mēnesi, bet kustamās mantas izsolei - īsāku par vienu nedēļu, skaitot no pirmā sludinājuma publicēšanas dienas.

13.pants. Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta (mutiska un rakstiska).

14.pants. (1) Izsoles dalībniekiem pirms izsoles jāiesniedz nodrošinājums 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas.

(2) Ja izveidojušies sevišķi apstākļi, valsts kustamās mantas izsoli ar Valsts kontroles piekrišanu, bet pašvaldību kustamās mantas izsoli - ar revīzijas komisijas piekrišanu var rīkot, neprasot no dalībniekiem nodrošinājumu. Tādā gadījumā nosolītājam tūlīt pēc nosolīšanas jāsamaksā visa nosolītā summa.

15.pants. Pirms izsoles sākšanas institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var noteikt slepeno cenu, par kuru lētāk mantu nevar pārdot. Slepenā cena glabājas slēgtā aploksnē. Slepenā cena nevar būt zemāka par nosacīto cenu.

16.pants. (1) Mantu nevar pārdot lētāk par tās nosacīto cenu vai slepeno cenu, ja tāda noteikta.

(2) Kustamajai mantai un nekustamajai mantai pēc pirmās nesekmīgās izsoles nosacīto cenu vai slepeno cenu, ja tāda noteikta, var pazemināt institūcija (amatpersona), kas apstiprina izsoles komisijas sastāvu (11.pants).

(3) Nekustamajai mantai nosacīto cenu vai slepeno cenu drīkst pazemināt ne vairāk kā par 20 procentiem.

17. pants. (1) Rīkojot mutisku izsoli, tās dalībniekiem pirms izsoles sākšanas jāparaksta izsoles noteikumi. Ja kāda persona izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles noteikumiem. Izsoles komisija, atklājot izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu.

(2) Solīšanu vienā un tajā pašā mutiskajā izsolē pēc izsoles vadītāja norādījuma var izdarīt noteiktu summu vai procentu veidā.

(3) Izsolē starp tās dalībniekiem aizliegta vienošanās, kas varētu iespaidot izsoles rezultātus un gaitu.

(4) Izsolē var piedalīties, ja izpildīti izsoles priekšnosacījumi.

(5) Izsoles dalībnieku sarakstā jāieraksta katra dalībnieka vārds un uzvārds, un izsoles komisijai jāatzīmē katra dalībnieka piedāvātā cena saraksta kārtībā, turklāt cenas atzīmēšana ir jāturpina, kamēr to paaugstina. Atsakoties no tālākas solīšanas, katram dalībniekam ar parakstu izsoles dalībnieku sarakstā jāapstiprina sava pēdējā solītā cena.

18. pants. Rakstiskas izsoles gadījumā piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs ar atzīmi, kurai izsolei tos iesniedz. Iesniegumos jānorāda iesniedzēja nosaukums (juridiskajai personai), vārds un uzvārds (fiziskajai personai), adrese, piedāvājuma iesniegšanas laiks un piedāvājamā summa, kā arī jāapliecina piekrišana izsoles noteikumiem. Reizē ar piedāvājumu jāiesniedz arī šā likuma 14.pantā minētais nodrošinājums. Piedāvājumi, kas neatbilst šīm prasībām, uzskatāmi par nederīgiem.

19. pants. Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktai dienai un stundai:

1) nosūtot pa pastu vai nododot tieši iestādei, kura rīko izsoli;

2) nododot tieši izsoles komisijai līdz šā likuma 21.pantā noteiktajam laikam.

20. pants. Personiski iesniegtie vai pa pastu atsūtītie piedāvājumi rakstiskai izsolei glabājami slēgtās aploksnēs līdz izsolei.

21. pants. Norādītajā izsoles stundā jāpārbauda tās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi piedāvājumi un vai kāda persona nevēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības. Ja 15 minūšu laikā tādi netiek saņemti, klātesošajiem paziņo, ka piedāvājumu pieņemšana ir pabeigta. Pēc šā paziņojuma vairs netiek pieņemti ne personiski iesniegti, ne arī pa pastu atsūtīti piedāvājumi. Izsoles komisija dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus, un uz tiem parakstās visi komisijas locekļi. Mutiskie piedāvājumi rakstiskā izsolē ir aizliegti.

22.pants. Pēc aplokšņu atvēršanas izsoles komisija no iesniegtajiem piedāvājumiem sastāda piedāvāto cenu sarakstu, pārbauda nodrošinājumus, atraida nederīgus piedāvājumus un, ja nav nekādu šaubu un piedāvājums atzīstams par izdevīgu, tūlīt paziņo, ka izsole pabeigta, kas nosolījis visaugstāko cenu un kādu; par to tiek sastādīts protokols. Pārējiem izsoles dalībniekiem izsniedz atpakaļ nodrošinājumu.

23. pants. (1) Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairāki izsoles dalībnieki piedāvājuši vienādu cenu un starp solītājiem ir persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, par nosolītāju ir atzīstama šī persona.

(2) Ja starp izsoles dalībniekiem, kas piedāvājuši vienādu cenu, nav personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un izsoles komisija atzīst par nepieciešamu apspriesties, tā klātesošajiem paziņo, lai viņi uz laiku atstāj izsoles telpu. Pēc apspriedes izsoles dalībniekus uzaicina atgriezties izsoles telpā un tiek paziņots lēmums.

24. pants. Rīkojot jauktu izsoli (13.pants), rakstiskie piedāvājumi iesniedzami pirms mutiskās izsoles sākuma. Izsoles dienā un stundā rakstiskie piedāvājumi slēgtās aploksnēs novietojami izsoles telpā redzamā vietā uz galda, kur tie glabājas neatvērti līdz mutiskās izsoles beigām.

25. pants. (1) Pēc mutiskās izsoles pabeigšanas komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē atver iesniegtās aploksnes, visiem dzirdot nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās.

(2) Pēc rakstisko piedāvājumu izskatīšanas par nosolītāju izziņo fizisko vai juridisko personu, kas piedāvājusi visaugstāko cenu, ja šī cena ir pieņemama (16.pants). Ja augstākā rakstiski piedāvātā cena ir vienāda ar augstāko mutiski piedāvāto cenu, priekšroka ir rakstiskajam piedāvājumam.

26. pants. (1) Izsoles dalībnieks, kurš laikā iesniedzis rakstisko piedāvājumu slēgtā aploksnē, var piedalīties mutiskā solīšanā tikai tad, ja viņš līdz izsoles atklāšanai no sava iepriekšējā rakstiskā piedāvājuma atsakās.

(2) Izsoles dalībnieks, kurš no sava rakstiskā piedāvājuma nav atteicies, bet piedalās arī mutiskā solīšanā, zaudē nodrošinājumu, un viņa piedāvājumi netiek ņemti vērā.

27.pants. (1) Jauktas izsoles gadījumā piemērojami šā likuma attiecīgie mutiskās un rakstiskās izsoles kārtību regulējošie noteikumi.

(2) Noteiktajā izsoles dienā un stundā klātesošie uzaicināmi ierasties izsoles telpā, un, ja izsolei noteikta slepenā cena, par to jāpaziņo izsoles dalībniekiem. Slēgtā aploksne ar slepeno cenu izsoles laikā novietojama redzamā vietā uz galda.

(3) Pēc visaugstākās cenas nosolījuma komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu un ar to iepazīstas; ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, to paziņo klātesošajiem, bet pretējā gadījumā slepeno cenu nepaziņo.

28.pants. (1) Ja izsole atzīta par nenotikušu, nekustamajai mantai jārīko otra izsole. Kustamajai mantai pēc pirmās nesekmīgās izsoles var izvēlēties citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7. pants).

(2) Ja nav apstiprināti izsoles rezultāti (30. un 31. pants):

1) nekustamajai mantai jārīko otra izsole; otrajā izsolē nekustamās mantas vai kustamās mantas nosacīto cenu vai slepeno cenu, ja tāda bija noteikta, institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var pazemināt. Nekustamajai mantai nosacīto vai slepeno cenu drīkst pazemināt ne vairāk kā par 20 procentiem;

2) kustamajai mantai jārīko cita izsole, ja pirmajā izsolē ir nosolīta summa, kas pārsniedz nosacīto cenu vai slepeno cenu kopā ar izsoles izdevumiem. Pretējā gadījumā kustamajai mantai var izvēlēties citu atsavināšanas veidu (3. un 7. pants).

29. pants. (1) Piedāvātā augstākā summa ar attiecīgajām nodevām, ieskaitot naudā iemaksāto nodrošinājumu (14.pants), jāsamaksā par nosolīto nekustamo mantu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu - vienas nedēļas laikā, skaitot no izsoles dienas, ja nav jāpiemēro šā likuma 14.panta otrā daļa vai izsoles noteikumi neparedz citādu termiņu.

(2) Nokavējot noteikto samaksas termiņu, nosolītājs zaudē iesniegto nodrošinājumu (14.pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā.

30.pants. Institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu (11.pants), izsoles rezultātus apstiprina septiņu dienu laikā pēc šā likuma 29.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.

31.pants. Ja izsolē sasniegta pieņemama cena (16.pants), apstiprinājumu var liegt tikai tad, ja izsoles rezultātu apstiprinātājs (30.pants) atzīst, ka, rīkojot izsoli, pieļauta atkāpe no šajā likumā vai izsoles noteikumos paredzētās izsoles kārtības, vai atklājas, ka nosolītājs ir tāda persona, kura nevar slēgt darījumus vai kurai nebija tiesību piedalīties izsolē (Civillikuma 2077.pants).

32.pants. Valsts (pašvaldību) mantas nosolītājam septiņu dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas jāparaksta pirkuma līgums. Valsts vārdā šo līgumu paraksta attiecīgais ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet pašvaldības vārdā - attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

III nodaļa. Pārdošana par brīvu cenu un maiņa

33. pants. (1) Pārdot valsts (pašvaldību) mantu par brīvu cenu var, ja:

1) sarīkotā izsole ir bijusi nesekmīga;

2) kustamās mantas atlikusī bilances vērtība ir mazāka par 500 latiem;

3) kopīpašumā esošu mantu iegūst kāds kopīpašnieks;

4) izsoles izmaksas ir lielākas par mantas vērtību;

5) nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības izmanto zemes īpašnieks.

(2) Valsts vārdā pirkuma (maiņas) līgumu paraksta attiecīgais ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet pašvaldības vārdā - attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

 

IV nodaļa. Valsts mantas nodošana bez atlīdzības

34.pants. (1) Valsts mantu var nodot bez atlīdzības tikai pašvaldību īpašumā.

(2) Pašvaldības mantu var nodot bez atlīdzības tikai citas pašvaldības vai valsts īpašumā.

(3) Valsts un pašvaldības mantas dāvināšanas (ziedošanas) noteikumus nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi.

35.pants. Lēmumu par valsts mantas nodošanu bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets, bet par pašvaldību mantas nodošanu bez atlīdzības - attiecīgās pašvaldības dome (padome).

V nodaļa. Nobeiguma noteikumi

36.pants. Šā likuma piemērošanai Ministru kabinets izdod noteikumus.

37.pants. (1) Valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc izsoles izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts (pašvaldību) budžetā.

(2) Darījumus, kurus veic valsts institūcijas vai pašvaldības, arī līgumus, kurus tās slēdz ar valsts un pašvaldību mantas ieguvējiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanu un mantas īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.

 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.133 "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 16.nr.).

 

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 12.aprīlī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 28.aprīlī

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 12.04.1995.Stājas spēkā: 12.05.1995.Zaudē spēku: 03.12.2002.Tēma:  PašvaldībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 66, 28.04.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 11, 08.06.1995.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
34870
12.05.1995
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva