1.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi) pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

2.pants. Ugunsdrošības jēdziens

Ugunsdrošība ir atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu.

2.¹ pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzības jēdziens

Valsts ugunsdrošības uzraudzība ir preventīvo pasākumu kopums, kura mērķis ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

3.pants. Ugunsdzēsības jēdziens

(1) Ugunsdzēsība ir organizēta darbība, kuru veic, lai likvidētu ugunsgrēku, glābtu fiziskās personas un materiālās vērtības, kā arī aizsargātu vidi ugunsgrēka dzēšanas laikā.

(2) Meža ugunsdzēsība ir pasākumu komplekss, kas mežā un meža zemēs nodrošina meža ugunsgrēka vietas atklāšanu, ugunsgrēka ierobežošanu un likvidāciju un ugunsgrēka vietas uzraudzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

7.pants. Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā

Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:

1) nodrošināt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību;

2) atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā;

3) atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

8.pants. Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu galvenie uzdevumi

Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu galvenie uzdevumi ir veikt pasākumus, kas saistīti ar ugunsgrēku profilaksi un ugunsgrēku dzēšanu, kā arī veikt glābšanas darbus attiecīgajā iestādē, organizācijā vai komercsabiedrībā.

10.pants. Par ugunsdrošību objektā atbildīgo personu pienākumi

Ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašniekam (valdītājam), pārvaldniekam, nomniekam vai citam lietotājam, kas saskaņā ar līgumu ir atbildīgs par ugunsdrošību objektā, ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;

2) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;

3) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;

4) veikt ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaudi, ja amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;

5) ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

10.¹ pants. Meža īpašnieka (valdītāja) pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā

(1) Meža īpašnieka (valdītāja) pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā.

(2) Meža īpašnieks (valdītājs) pēc Valsts meža dienesta amatpersonas pieprasījuma veic meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.

(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11.pants. Fizisko personu pienākumi ugunsdrošības jomā

Fiziskajām personām ugunsdrošības jomā ir šādi pienākumi:

1) ievērot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;

2) ugunsgrēka gadījumā ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

14.pants. Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadīšana

(1) Ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus vada amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības ierašanās brīdim ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus veic iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti.

(1¹) Ugunsgrēka ierobežošanas un likvidācijas darbus mežā un meža zemēs vada Valsts meža dienesta atbildīgā amatpersona.

(1²) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(2) Visi ugunsgrēka vai avārijas vietā esošie ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, jebkuri citi dienesti, formējumi, kā arī fiziskās personas ir pakļautas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam.

(3) Nevienam nav tiesību iejaukties ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja darbībā un atcelt viņa likumīgos rīkojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 21.01.2010., 16.12.2010. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

15.pants. Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja tiesības

Lai apturētu un novērstu ugunsgrēka un ar to saistīto bīstamo faktoru izplatīšanos, kas apdraud fiziskās personas, materiālās vērtības un vidi, vai likvidētu šķēršļus, kas traucē ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbu veikšanu, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs:

1) dot rīkojumu:

a) iekļūt jebkurā teritorijā, ēkā un telpā,

b) pārvietot, nojaukt vai iznīcināt ēkas, būves un to daļas,

c) demontēt iekārtas,

d) pārvietot transportlīdzekļus;

2) ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu izmantot darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu;

3) iesaistīt speciālos dienestus (policiju, gāzes avārijas dienestu, elektrotīklu avārijas dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā notikuma vietā.

16.pants. Ugunsgrēka dzēšana un glābšanas darbi īpašos objektos

Īpašos objektos (diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkās, uz kuģiem, militārajos objektos, citos īpašos objektos) ugunsgrēku dzēš un glābšanas darbus veic, saskaņojot to ar attiecīgā objekta vadītāju vai citu atbildīgo amatpersonu.

18.pants. Izglītošana ugunsdrošības jautājumos

(1) Apmācību, kas saistīta ar ugunsdrošības pamatprincipiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā, veic izglītības iestādes. Apmācības saturu saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku.

(2) Kārtību, kādā izglītības iestādē veicama izglītojamo apmācība ugunsdrošības jomā, pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

22.pants. Iestādes darbības principi

(1) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā neatkarīgi no šo personu pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības, valodas, politiskās, reliģiskās un citas pārliecības.

(2) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī iedzīvotājiem.

(3) Iestāde nepiedalās politisko vai starpnacionālo konfliktu novēršanas un masu nekārtību likvidācijas pasākumos.

23.pants. Iestādes starptautiskie sakari

(1) Iestāde uztur profesionālos sakarus ar citu valstu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un civilās aizsardzības organizācijām, kā arī atbilstoši kompetencei ir tiesīga slēgt starptautiskās sadarbības līgumus ar citu valstu kompetentajām institūcijām.

(2) Iestāde piedalās starptautisko ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības organizāciju darbībā.

(3) Iestāde atbilstoši savai kompetencei, ievērojot starptautisko līgumu nosacījumus, sadarbojas ar citu valstu kompetentajām institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

23.² pants. Starptautiskās palīdzības sniegšana un lūgšana valstīm, ar kurām Latvijas Republikai ir sauszemes robeža

(1) Iestādei ir tiesības sniegt palīdzību ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā pēc to valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir sauszemes robeža, iesaistot savus resursus ne ilgāk kā 24 stundas pēc lūguma saņemšanas, ja iestāde vienlaikus saglabā spēju veikt savus pienākumus Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Iestādei ir tiesības pēc lietderības un pamatotības izvērtēšanas lūgt palīdzību ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā to valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, ar kurām Latvijas Republikai ir sauszemes robeža.

(3) Lēmumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās palīdzības sniegšanu vai lūgšanu pieņem iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

(4) Šajā pantā paredzētā palīdzības sniegšanas un lūgšanas kārtība neattiecas uz katastrofu gadījumiem.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

24.pants. Iestādes finansēšana

Iestādes finanšu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3) ziedojumi un dāvinājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

26.pants. Iestādes vadība

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

27.pants. Iestādes struktūra un personālsastāvs

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

28.pants. Ierēdņu pieņemšana dienestā

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

30.pants. Pretendentu konkurss uz vakantajiem amatiem

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

31.pants. Pretendentu atbilstības novērtēšana

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

32.pants. Ierēdņu iecelšana amatā

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

33.pants. Stažieri

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

34.pants. Ierēdņa zvērests

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

35.¹ pants. Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi

Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kura saskaņā ar amata pienākumiem veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētos ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas vai civilās aizsardzības pasākumus un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe.

(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2010.)

36.pants. Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesības

Amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības:

1) iekļūt visās teritorijās, ēkās, būvēs un telpās (turpmāk — objekti), kur izplatās vai var izplatīties uguns un degšanas produkti vai kur nepieciešams veikt glābšanas darbus;

2) evakuēt no objektiem cilvēkus, dzīvniekus un mantu;

3) ierobežot teritoriju, kur tiek veikti ugunsdzēsības vai glābšanas darbi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

37.pants. Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi pienākumi

Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi pienākumi ir šādi:

1) pildīt savas funkcijas saskaņā ar likumiem, reglamentiem, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku rīkojumiem;

2) bez iebildumiem izpildīt tiešo priekšnieku un augstāku priekšnieku likumīgos rīkojumus;

3) atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību;

4) regulāri papildināt zināšanas, pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kā arī uzturēt dienesta pienākumu veikšanai atbilstošu fizisko sagatavotību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

38.pants. Amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi noteiktie ierobežojumi

Amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

40.pants. Ierēdņa apbalvojumi

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

41.pants. Ierēdņa disciplinārsodi

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

42.pants. Ierēdņa atbrīvošana no amata

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

43.pants. Ierēdņa atvaļināšana no dienesta

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

44.pants. Ierēdņa darba laiks

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

47.pants. Ierēdņa atvaļinājumi

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

48.pants. Ierēdņa veselības aprūpe

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

50.pants. Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nodrošināšana ar dzīvokli

(1) Iestādei ir tiesības pirkt dzīvokļus un mājas, kā arī celt dzīvojamās mājas savām vajadzībām.

(2) Ja amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi dienesta interesēs pārceļ uz citu apdzīvotu vietu, pēc iestādes lūguma pašvaldība var nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu attiecīgajā teritorijā vai tās tuvumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

53.pants. Ierēdņa pensija

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

54.pants. Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesiskā aizsardzība

(1) Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi ir valsts amatpersona, kuras likumīgās prasības, kas izvirzītas, pildot dienesta pienākumus, ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām. Nepakļaušanās amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi likumīgajām prasībām ir sodāma.

(2) Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi atrodas valsts aizsardzībā. Viņas veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi goda aizskaršana, pretošanās amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai rīcība, kas viņai traucē pildīt dienesta pienākumus, kā arī amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dzīvības vai veselības apdraudēšana ir sodāma likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta pienākumus atbilstoši savām pilnvarām.

(5) Amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi nav saistoši politisko organizāciju (partiju), to apvienību un nevalstisko organizāciju vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

(Nodaļa 24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)

55. pants. Ugunsdrošības prasību neievērošana

(1) Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)

56. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 55. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 55. panta trešajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu līdz lietas izskatīšanai veic Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ugunsdrošību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 3.nr.; 1997, 4., 8.nr.; 1999, 12.nr.; 2001, 14.nr.; 2002, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 175./177.nr.).

2. Šā likuma 46.panta otrajā daļā noteiktais pabalsts līdz 2005.gada 1.janvārim amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi tiek izmaksāts iestādes priekšnieka noteiktajā apmērā no iestādei attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

3. Neizmaksātos atvaļinājumu pabalstus par 2003. un 2004.gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

3.¹ Šā likuma 52.panta otrā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

3.² Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2005.gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.novembrim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 7.septembra noteikumi nr.317 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments";

2) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi nr.440 "Ugunsdrošības noteikumi";

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.148 "Noteikumi par uzturdevas kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm";

4) Ministru kabineta 1998.gada 8.decembra noteikumi nr.447 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu ierindas un komandējošā sastāva formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un mantiskās apgādes normas";

5) Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumi nr.460 "Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments";

6) Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumi nr.283 "Noteikumi par darba samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2003.)

5. Likuma 28.panta pirmajā daļā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

6. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

7. Šā likuma 6.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 30.aprīlim.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

8. Šā likuma IV nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)