Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 24. oktobra likumu: Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par ugunsdrošību

Šis likums nosaka ugunsdrošības tiesiskos un organizatoriskos pamatus, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju uzdevumus un kompetenci ugunsgrēku novēršanā un dzēšanā, kā arī iedzīvotāju pienākumus ugunsdrošības jomā.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas ugunsdrošības sistēma

Latvijas Republikas ugunsdrošības sistēma ir tiesisku, organizatorisku, ekonomisku, zinātniski tehnisku, sociālu un audzinoša rakstura pasākumu kopums, un tās uzdevums ir pasargāt cilvēku dzīvību un veselību no ugunsgrēku bīstamo faktoru iedarbības, bet materiālās vērtības - no bojāejas ugunī.

2. pants. Ugunsdrošības tiesiskais pamats

Ugunsdrošības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums un citi Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un tās Prezidija lēmumi un dekrēti, Latvijas Republikas Ministru Padomes un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas izdotie normatīvie akti, kā arī pašvaldību lēmumi, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

3. pants. Ugunsdrošības sistēmas vadība

Ugunsdrošības sistēmas vadību savas kompetences ietvaros realizē Republikas Ministru Padome, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un tās Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, pašvaldību institūcijas, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītāji.

4. pants. Ugunsdrošības dienesti

Latvijas Republikā ir šādi ugunsdrošības dienesti:

1) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments (turpmāk - Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments);

2) iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienesti;

3) brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi.

5. pants. Ugunsdrošības dienestu uzdevumi

Ugunsdrošības dienestu uzdevumi ir:

1) veikt ugunsgrēku profilaksi;

2) gādāt par cilvēku drošību ugunsgrēka gadījumā;

3) gādāt, lai ugunsgrēki nodarītu pēc iespējas mazākus materiālos zaudējumus; pēc ugunsgrēka nodzēšanas līdz atbildīgu personu ierašanās brīdim veikt pasākumus izglābto vērtību saglabāšanai;

4) dzēst ugunsgrēkus;

5) atbilstoši savām tehniskajām iespējām veikt neatliekamos glābšanas darbus avāriju, stihisku nelaimju un katastrofu gadījumos līdz brīdim, kad šo darbu vadību pārņem attiecīgie valsts vai pašvaldību dienesti un, ja nepieciešams, piedalīties turpmākajos glābšanas darbos;

6) apmācīt ugunsdrošības dienestu darbiniekus;

7) veikt ugunsdrošības propagandu.

6. pants. Pašvaldību pienākumi ugunsdrošības jomā

Pašvaldību pienākumi ugunsdrošības jomā ir:

1) veikt pašvaldībām pakļauto ugunsdrošības dienestu materiālo apgādi;

2) veicināt pašvaldību teritorijā esošo iestāžu, uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju piedalīšanos ugunsgrēku novēršanā un dzēšanā;

3) veicināt brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu veidošanos.

7. pants. Darba devēju pienākumi ugunsdrošības jomā

Darba devēju pienākumi ugunsdrošības jomā ir:

1) veikt ugunsdrošības profilaksi;

2) izpildīt normatīvo aktu un valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonu likumīgās prasības attiecībā uz ugunsdrošību jebkura objekta projektēšanas, celtniecības, rekonstrukcijas un ekspluatācijas darbos;

3) apmācīt darbiniekus ugunsdrošības jomā;

4) uzlabot ražojamās produkcijas ugunsdrošību;

5) iegādāties nepieciešamo ugunsdzēsības inventāru;

6) ugunsgrēka izcelšanās gadījumā veikt pasākumus ugunsgrēka dzēšanai; izpildīt ugunsdrošības dienestu amatpersonu norādījumus;

7) savlaicīgi informēt ugunsdrošības dienestus par ugunsgrēku dzēšanas automātisko līdzekļu, ugunsdzēsībai paredzētās ūdensapgādes sistēmas un ugunsdzēsības tehnikas defektiem, kā arī par ielu, ceļu un brauktuvju slēgšanu savā teritorijā.

8. pants. Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības jomā

Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības jomā ir:

1) ievērot ugunsdrošības noteikumus;

2) ja izcēlies ugunsgrēks, izsaukt ugunsdzēsējus;

3) ieaudzināt bērnos pareizu izpratni par ugunsgrēkiem un postu, kādu tie nodara.

Par namīpašuma un cita nekustamā īpašuma ugunsdrošību ir atbildīgi to īpašnieki vai īrnieki, ja tas noteikts īres līgumā.

9. pants. Ugunsdrošības dienestu finansēšana

Ugunsdrošības dienestus finansē:

1) Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu - no valsts budžeta līdzekļiem;

2) iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienestus - no šo iestāžu, uzņēmumu un organizāciju līdzekļiem;

3) brīvprātīgos ugunsdrošības formējumus - no brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju līdzekļiem.

Republikas visu veidu ugunsdrošības dienestus var finansēt no pašvaldību budžeta līdzekļiem un ārpusbudžeta līdzekļiem, kā arī no labprātīgiem ziedojumiem un citiem līdzekļiem.

10. pants. Ugunsgrēku uzskaite

Ugunsgrēku un to seku uzskaiti veic valsts statistikas iestādes saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātiem noteikumiem.

II NODAĻA

UGUNSGRĒKU DZĒŠANAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

11. pants. Ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītājs

Ugunsgrēka dzēšanas darbus vada ugunsdrošības dienesta vecākais priekšnieks, kas ieradies ugunsgrēka vietā. Ja ugunsgrēka vietā ieradusies Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta struktūrvienība, ugunsgrēka dzēšanas darbu vadību uzņemas tās augstākais priekšnieks.

Ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītājam ir pakļauti visi ugunsdrošības dienesti, jebkuri citi formējumi un cilvēki, kas ieradušies ugunsgrēka vietā..

Nevienam nav tiesību iejaukties ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītajā darbībā, atcelt vai dot citas komandas un rīkojumus ugunsgrēku dzēšanai.

12. pants. Ugunsdrošības dienestu amatpersonu tiesības ugunsgrēku dzēšanas laikā

Lai glābtu cilvēkus, ierobežotu ugunsgrēka izplatīšanos, nepieļautu sprādzienus un citas smagas sekas, ugunsdrošības dienestu darbiniekiem saskaņā ar ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītāja rīkojumu ir tiesības:

1) iekļūt visās dzīvojamās, ražošanas un citās telpās un objektos, uz kuriem izplatās vai var izplatīties uguns un degšanas produkti;

2) uzlauzt ēku un būvju slēgtos, norobežojošos un konstruktīvos elementus;

3) pārvietot priekšmetus, kas apgrūtina ugunsgrēka dzēšanu;

4) dot rīkojumus cilvēku evakuēšanai no telpām, kuras apdraud uguns un degšanas produkti;

5) pieprasīt no iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītajiem viņu pārziņā esošos materiāltehniskos resursus un cilvēkus un izmantot tos ugunsgrēka dzēšanā.

Ugunsgrēku dzēšanas organizācijas pamatprincipus nosaka ugunsgrēku dzēšanas reglaments, ko apstiprina Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

13. pants. Ugunsdrošības dienestu un citu avārijas dienestu sadarbība ugunsgrēku dzēšanā

Visus Latvijas Republikas ugunsdrošības dienestus un citus avārijas dienestus neatkarīgi no to pakļautības Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments pēc savstarpēji saskaņotiem plāniem iesaista ugunsgrēku dzēšanā.

14. pants. Ugunsgrēka dzēšana īpašos gadījumos

Ugunsgrēka dzēšanas kārtību īpašos gadījumos (ugunsgrēks mežā, transportlīdzeklī, pazemes būvēs, Aizsardzības ministrijas objektos diplomātisko pārstāvniecību ēkās un objektos, kā arī citos objektos) nosaka attiecīgo ministriju un iestāžu vadītāji pēc saskaņošanas ar Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

III NODAĻA

UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTA DEPARTAMENTS UN TĀ FUNKCIJAS

15. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments ir militarizēts valsts dienests. Republikas pilsētās un rajonu pilsētās saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātu sarakstu tiek izveidotas šā departamenta struktūrvienības.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments tiek izveidots saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu. Šā departamenta nolikumu apstiprina un darbinieku skaitu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Starptautiskajās ugunsdrošības organizācijās Latvijas Republikas intereses ugunsdrošības jautājumos pārstāv Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments.

16. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta pienākumi

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta pienākumi ir:

1) analizēt ugunsdrošības stāvokli Latvijas Republikā un, pamatojoties uz šo analīzi, iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei, pašvaldībām, kā arī iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām priekšlikumus par ugunsdrošības uzlabošanu;

2) izstrādāt valsts ugunsdrošības noteikumus, dot atzinumus ugunsdrošības jautājumos par standartu, normu un noteikumu projektiem, kurus izstrādā citas organizācijas;

3) uzraudzīt, kā iestādes, uzņēmumi, organizācijas un iedzīvotāji pilda normatīvo aktu prasības ugunsgrēku novēršanai;

4) piedalīties ekspluatācijā nododamo objektu pieņemšanas komisiju darbā;

5) kontrolēt, kā projektēšanas un celtniecības organizācijas, uzņēmēji un iedzīvotāji pilda projektēšanas un celtniecības standartos, normās un noteikumos paredzētās ugunsdrošības prasības jebkura veida celtniecības, rekonstrukcijas un kapitālā remonta, kā arī tehnikas modernizācijas darbos;

6) kopīgi ar apdrošināšanas iestādēm noteikt apdrošināšanas maksājumu atvieglojumus un apdrošināšanas atlīdzību atkarībā no apdrošinātā īpašuma ugunsdrošības stāvokļa;

7) organizēt ugunsdrošības propagandu valstī;

8) dzēst ugunsgrēkus un piedalīties neatliekamajos glābšanas darbos;

9) organizēt ugunsdrošības dienestu darbinieku apmācību.

17. pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonas un to tiesības

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieks ir galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, bet viņa vietnieki -- galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki. Minētajām amatpersonām ir tiesības:

1) apturēt darbu uzņēmumos, kuros ir ugunsbīstams stāvoklis; aizliegt ražot produkciju, kas neatbilst standartos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;

2) saskaņot standartos un tehniskajos noteikumos iekļautās ugunsdrošības prasības;

3) dot atzinumus par ugunsdrošību:

par atkāpēm no spēkā esošajām celtniecības normām un noteikumiem;

par tādu objektu celtniecības projektu risinājumiem, attiecībā uz kuriem nav izstrādātas normas un noteikumi.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta nodaļu priekšnieki un viņiem pakļautie ugunsdzēsības un glābšanas dienestu vadītāji pilsētās un rajonos vienlaikus ir valsts ugunsdrošības uzraudzības vecākie inspektori, kuriem ir tiesības:

1) daļēji apturēt darbu uzņēmumos, ja tas neizraisa visas attiecīgā uzņēmuma darbības pārtraukšanu;

2) dot atzinumus par ugunsdrošību, ja ir atkāpes no spēkā esošajām celtniecības normām un noteikumiem.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta amatpersonas pilsētās un rajonos ir valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori, kuri ir tiesīgi apturēt atsevišķu telpu ekspluatāciju un ražošanas iecirkņa vai iekārtas darbu, ja tas neizraisa visas attiecīgā uzņēmuma darbības pārtraukšanu.

Visām valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonām ir tiesības:

1) jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību uzraugāmajos objektos, iesniegt ziņojumus pārbaudīto objektu vadītājiem un dot viņiem priekšrakstus par ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu;

2) pārbaudīt iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienestu un brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu darbību, sastādīt aktus par konstatētajiem pārkāpumiem un dot priekšrakstus par to novēršanu;

3) pieprasīt no iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un iedzīvotājiem ziņas par ugunsdrošības stāvokli, pieaicināt speciālistus ugunsdrošības normatīvo aktu, ugunsdrošības pasākumu un tehnisko atzinumu izstrādei;

4) likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonu likumīgās prasības ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām.

IV NODAĻA

UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTA DEPARTAMENTA DARBINIEKI UN VIŅU SOCIĀLĀS GARANTIJAS

18. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieki

Darbā Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā pieņem Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, ne jaunākus par 18 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi uzņemas pildīt šim dienestam uzliktos pienākumus. Darbā Ugunsdrošības un glābšanas dienesta departamentā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziegumiem.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieki ir pakļauti atestācijai atbilstoši ieņemamajam amatam un speciālajai dienesta pakāpei, kuru nosaka Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.

19. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieku zvērests

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieks «stājoties amatā, dod zvērestu: «Es, ..., stājoties amatā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā zvēru godīgi pildīt Latvijas Republikas likumus, nesaudzējot savus spēkus, bet, ja tas būs vajadzīgs - arī dzīvību glābt cilvēkus un cīnīties ar ugunsgrēkiem.»

20. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieku iecelšana amatā

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta ierindas un komandējošā sastāva amatos parasti ieceļ personas, kas ieguvušas arodizglītību, profesionālo vai akadēmisko izglītību Latvijas Republikas vai ārvalstu mācību iestādē.

Personas, kas ieceltas amatā Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā, un Iekšlietu ministrijas mācību iestāžu kursantus atbrīvo no obligātā valsts dienesta un ņem Iekšlietu ministrijas kadru uzskaitē tik ilgi, kamēr tās strādā šajā departamentā.

21. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieka atbrīvošana no amata

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieku var atbrīvot no amata sakarā ar noteiktā vecuma vai izdienas laika sasniegšanu, veselības stāvokli, zvēresta laušanu, disciplīnas neievērošanu, notiesāšanu par nozieguma izdarīšanu, štatu samazināšanu, sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts varas vai pārvaldes institūcijā un pēc paša vēlēšanās.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieks parasti var atrasties šajā dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Šā dienesta vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva darbiniekiem pēc to vēlēšanās, ņemot vērā viņu fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku var pagarināt ar iekšlietu ministra lēmumu, bet ierindas un jaunākā komandējošā sastāva darbiniekiem - ar Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieka atļauju.

Dienesta pildīšanas kārtību un noteikumus apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

22. pants. Darba laiks un darba samaksa

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbiniekiem noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja nepieciešams, darbiniekus ar departamenta struktūrvienības priekšnieka lēmumu var iesaistīt darba virs noteiktās darba laika normas.

Ierindas un komandējošā sastāva darbinieki saņem darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un uzturnauda. Nosakot darba samaksu, tiek ņemts vērā darbs nakts laikā, brīvdienās un valsts svētku dienās, kā arī kaitīgos un smagos apstākļos.

Darba samaksas noteikumus un apmēru Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbiniekiem nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

23. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieka atvaļinājums

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbiniekam, kurš šajā dienestā nostrādājis mazāk par 10 gadiem, piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - četras kalendāra nedēļas, pēc 10 dienesta gadiem - piecas, pēc 20 dienesta gadiem - sešas, bet pēc 25 dienesta gadiem - septiņas kalendāra nedēļas.

24. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieka darbības garantijas

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieks, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir pakļauts savam tiešajam priekšniekam un augstākam priekšniekam. Ja Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieks saņēmis priekšnieka pavēli, rīkojumu vai norādījumu, kas ir pretrunā ar likumu, viņš ievēro likuma prasības.

Par likumpārkāpumu netiek atzīta Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieka rīcība attaisnota profesionāla riska stāvoklī kaut arī šajā rīcībā būtu tāda nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieks tiek pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

25. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieka nodrošināšana ar dzīvokli un telefonu

Pašvaldības iestādes ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta struktūrvienības priekšnieka un viņa vietnieka stāšanās amatā, ja nepieciešams, nodrošina viņus ar dienesta dzīvojamo platību apkalpojamā teritorijā vai tās tuvumā. Viņu dzīvokļos ierīko dienesta telefonu.

Ja dienesta dzīvojamā platība netiek piešķirta, faktiskos izdevumus par dzīvojamas platības īri un komunālajiem pakalpojumiem viņiem sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Ja nepieciešams, dienesta dzīvojamo platību piešķir un dienesta telefonu ierīko arī citām Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta amatpersonām Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

Ja Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbinieks, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimene tiek apgādāta ar dzīvokli saskaņā ar iepriekšminētajiem atvieglotajiem noteikumiem un ne vēlāk kā gada laikā no darbinieka bojāejas dienas.

26. pants. Citu garantiju piešķiršana Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbiniekiem

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbiniekiem ir tiesības iekārtot ārpus kārtas savus bērnus valsts un pašvaldību pirmsskolas bērnu iestādēs sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem, kuri dienesta vajadzībām izmanto personiskos transportlīdzekļus, to ekspluatācijas izdevumus kompensē no valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts vecākajiem ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem un valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem, ja viņi ir formas tērpos, ir tiesības dienesta vajadzībām visā Latvijas Republikas teritorijā bez maksas izmantot pilsētas, piepilsētas un vietējās satiksmes valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta līdzekļus (izņemot taksometrus), bet lauku apvidū - arī garāmbraucošos transportlīdzekļus.

Pašvaldības var noteikt arī citus atvieglojumus un garantijas ugunsdrošības dienesta darbiniekiem.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbiniekiem bez maksas tiek izsniegts Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija apstiprināts vienota parauga formas tērps.

V NODAĻA

IESTĀŽU, UZŅĒMUMU UN ORGANIZĀCIJU UGUNSDROŠĪBAS DIENESTI

27. pants. Atbildība par ugunsdrošības stāvokli iestādēs, uzņēmumos un organizācijās

Par iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības stāvokli likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgi to vadītāji un viņu norīkotās personas.

28. pants. Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienesti

Iestādes, uzņēmumi un organizācijas var organizēt savus ugunsdrošības dienestus, kuru uzdevums ir attiecīgajā iestādē, uzņēmumā vai organizācijā veikt ugunsdrošības profilaksi un ugunsgrēku dzēšanas darbus.

Šo dienestu amatpersonām ir tiesības sastādīt administratīvos protokolus par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu savā iestādē, uzņēmumā vai organizācijā un līdz Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta amatpersonas ierašanās brīdim apturēt ražošanu vai citu darba procesu apkalpojamā iecirknī, ja rodas reāli ugunsgrēka izcelšanās draudi un ar to saistītas briesmas cilvēku dzīvībai un veselībai.

Līdztekus ugunsdrošības dienestiem uzņēmumos, iestādēs un organizācijās var organizēt brīvprātīgos ugunsdrošības formējumus.

Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienestu tipveida nolikumu, kā arī brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu tipveida nolikumu apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

VI NODAĻA

UGUNSDROŠĪBAS SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS :

29. pants. Brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu organizēšanas kārtība

Lēmumus par brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu organizēšanu pieņem pašvaldības vai darba devēji.

30. pants. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir organizācija, kuras uzdevums ir iesaistīt iedzīvotājus ugunsgrēku novēršanā un dzēšanā, kā arī ugunsdrošības propagandā.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība darbojas saskaņā ar statūtiem, kas pieņemti un reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā.

VII NODAĻA

UZRAUDZĪBA PĀR UGUNSDROŠĪBAS DIENESTU DARBINIEKU RĪCĪBAS LIKUMĪGUMU

31. pants. Ugunsdrošības dienestu darbinieku darbības pārsūdzēšana

Sūdzības un iesniegumus par ugunsdrošības dienestu darbinieku rīcību izskata un izlemj viņu priekšnieki. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš var griezties augstākā ugunsdrošības dienesta iestādē, prokuratūrā vai tiesā.

32. pants. Ugunsdrošības dienestu darbības uzraudzība un kontrole Latvijas Republikā

Uzraudzību pār likumu ievērošanu ugunsdrošības dienestu darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Ugunsdrošības dienestu darbību kontrolē Latvijas Republikas iekšlietu ministrs un pašvaldību iestādes savas kompetences ietvaros.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 24. martā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 24.03.1992.Stājas spēkā: 09.04.1992.Zaudē spēku: 01.01.2003.Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Ziņotājs", 15/16, 16.04.1992., "Diena", 62, 03.04.1992.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
65479
09.04.1992
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva