1. Noteikumi nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošu specializētā valsts civildienesta ierēdņu, robežsargu, policijas darbinieku (turpmāk - darbinieks) - speciālo dienesta pakāpju veidus, kārtību, kādā piešķir, pazemina vai atņem speciālo dienesta pakāpi, kārtību, kādā darbiniekus pieņem dienestā un atvaļina no tā, ieceļ amatā, atstādina un atbrīvo no amata, atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, profesionālās sagatavošanas kārtību, kā arī dienesta laika pagarināšanas kārtību.

2. Darbinieki atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - dienesta pakāpe) tiek iedalīti šādās kategorijās:

2.1. ierindas sastāva darbinieki. Minētajiem darbiniekiem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.1.1. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks;

2.1.2. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kadets;

2.2. jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva darbinieki. Minētajiem darbiniekiem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.2.1. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis;

2.2.2. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants;

2.2.3. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants;

2.2.4. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks;

2.3. vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbinieki. Minētajiem darbiniekiem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.3.1. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants;

2.3.2. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants;

2.3.3. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis;

2.4. vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) sastāva darbinieki. Minētajiem darbiniekiem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.4.1. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors;

2.4.2. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants;

2.4.3. policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis;

2.5. augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva darbinieki. Minētajiem darbiniekiem piešķir policijas, robežsardzes vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa dienesta pakāpi.

3. Dienestā pieņem personas:

3.1. kuras atbilst attiecīgi likuma "Par policiju", Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma vai Robežsardzes likuma prasībām;

3.2. kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3.3. kuru personiskās īpašības, fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis atbilst dienesta pildīšanai noteiktajām prasībām;

3.4. kuras agrāk nav atvaļinātas no dienesta vai atbrīvotas no amata disciplīnas pārkāpuma dēļ.

4. Persona, kura vēlas iestāties dienestā, attiecīgās Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes (turpmāk - iestāde) personālnodaļā uzrāda pasi un iesniedz šādus dokumentus:

4.1. iesniegumu;

4.2. izglītību apliecinošus dokumentus;

4.3. autobiogāfiju;

4.4. Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu par personas veselības stāvokli un derīgumu dienestam.

5. Personu, kurai nav attiecīgajam dienestam nepieciešamās pamata profesionālās sagatavotības, vispirms pieņem darbā par stažieri uz noteiktu laiku (līdz trijiem mēnešiem). Stažēšanās laikā personai jāiegūst pamata profesionālā sagatavotība.

6. Ja stažieris, beidzoties darba līguma termiņam, ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt darbiniekus darbā, lemj par stažiera pieņemšanu dienestā un dienesta pakāpes piešķiršanu vai par stažiera atbrīvošanu no darba sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos. Ja stažieris nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, viņu dienestā nepieņem un atbrīvo no darba sakarā ar darba līguma termiņa beigšanos.

7. Personu, kura ir ieguvusi atbilstošu profesionālo izglītību, pieņem dienestā, nenosakot stažēšanās laiku.

8. Dienesta pakāpes piešķir attiecīgi saskaņā ar likumu "Par policiju", Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu vai Robežsardzes likumu, ievērojot dienesta pakāpju secību, atbilstoši amatam un izdienai iepriekšējā dienesta pakāpē.

9. Dienesta pakāpi piešķir:

9.1. ierindas un jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva darbiniekiem - amatpersona, kurai ir tiesības iecelt darbiniekus ierindas un jaunākā komandējošā sastāva darbinieka amatā, vai Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes vadītājs;

9.2. vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbiniekiem, izņemot robežsardzes leitnantus, - attiecīgās iestādes priekšnieks;

9.3. vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) sastāva darbiniekiem un robežsardzes leitnantiem - iekšlietu ministrs;

9.4. pulkveža dienesta pakāpi, izņemot robežsardzes pulkvežus, - iekšlietu ministrs;

9.5. policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa un robežsardzes pulkveža dienesta pakāpi - Ministru kabinets saskaņā ar iekšlietu ministra priekšlikumu.

10. Pieņemot dienestā, darbiniekam piešķir šādu dienesta pakāpi:

10.1. ierindnieks -, ieceļot ierindas vai jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva darbinieka amatā;

10.2. seržants -, ieceļot vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā, ja ir nokārtots attiecīgā dienesta pamata profesionālās sagatavošanas kvalifikācijas eksāmens;

10.3. ieceļot vidējā komandējošā vai vecākā komandējošā (jaunāko vai vecāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā:

10.3.1. leitnants -, ja ir augstākajai izglītībai atbilstoša profesionālā koledžas izglītība;

10.3.2. virsleitnants -, ja ir atbilstoša augstākā profesionālā izglītība vai atbilstošas zinātnes nozares maģistra akadēmiskais grāds;

10.4. pulkvežleitnants -, ieceļot augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā.

11. Dienestā pieņemtajam bijušajam Nacionālo bruņoto spēku karavīram, bijušajam citu valstu bruņoto spēku, robežapsardzības karaspēka vai iekšlietu iestāžu dienesta darbiniekam, kurš stājies uzskaitē Valsts militārā dienesta pārvaldē, dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā, saskaņā ar atzinumu, kuru sniedz:

11.1. iestādes atestācijas komisija - par ierindas, jaunākā komandējošā (instruktoru) un vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbiniekiem;

11.2. Iekšlietu ministrijas atestācijas komisija - par vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) un augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva darbiniekiem.

12. Ja darbiniekam ir spēkā esošs disciplinārais sods, kārtējo dienesta pakāpi viņam nepiešķir.

13. Kārtējo dienesta pakāpi darbiniekam piešķir atbilstoši šo noteikumu pielikumam, kā arī saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināro reglamentu.

14. Dienesta pakāpi darbiniekam var pazemināt par vienu pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 13.punktā minēto reglamentu. Laiku no dienesta pakāpes pazemināšanas līdz tās atjaunošanai neieskaita izdienā, kas nepieciešama kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai.

15. Darbiniekam atņem dienesta pakāpi, ja viņu atvaļina no dienesta sakarā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

16. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošos specializētā valsts civildienesta ierēdņus un robežsardzes darbiniekus amatā ieceļ attiecīgi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un Robežsardzes likumā minētās amatpersonas.

17. Darbiniekus, kas nav minēti šo noteikumu 16.punktā, amatā ieceļ šādā kārtībā:

17.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka un Iekšlietu ministrijas Sakaru centra priekšnieka amatā darbinieku ieceļ iekšlietu ministrs;

17.2. vidējā un vecākā komandējošā sastāva darbinieka amatā darbinieku ieceļ iestādes priekšnieks;

17.3. ierindas un jaunākā komandējošā sastāva darbinieka amatā darbinieku ieceļ iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarotā persona;

17.4. ierindas un komandējošā (jaunāko, vecāko un augstāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā Latvijas Policijas akadēmijā darbinieku ieceļ (ievēlē) saskaņā ar Augstskolu likumā un Latvijas Policijas akadēmijas Satversmē noteikto kārtību.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 752)

18. Iestādes priekšnieks vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā var iecelt arī pozitīvi atestētu ierindas un jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva darbinieku.

19. Tiešā priekšnieka padotībā esošā amatā nedrīkst iecelt viņa radinieku (laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei).

20. Ja pieņemšana dienestā vai pārcelšana (pārvietošana) amatā dienesta laikā ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, iestāde, kura darbinieku pieņem dienestā vai uz kuru viņš ir pārcelts (pārvietots) amatā dienesta turpināšanai, darbiniekam izmaksā vienreizēju pabalstu jaunajā amatā noteiktās mēneša amatalgas apmērā un 50 % apmērā no jaunajā amatā noteiktās mēneša amatalgas par laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar darbinieku maina dzīvesvietu.

21. Iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā darbinieks var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas. Šajā gadījumā darbiniekam saglabā iepriekšējā amatā noteikto amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

22. Darbiniekam ir tiesības iegūt attiecīgu profesionālo izglītību un pienākums paaugstināt profesionālās izglītības līmeni.

23. Darbinieks, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi par maksu mācās Latvijas augstākajā izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā pēc attiecīgu dokumentu iesniegšanas.

24. Iestāde darbiniekam nodrošina iespēju paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot viņam darba samaksu un uzturdevas kompensāciju un sedzot mācību izdevumus.

25. Mācību izdevumus sedz attiecīgā iestāde valsts budžetā iedalīto līdzekļu ietvaros.

26. Darbinieks, kuram mācību izdevumus sedz iestāde, slēdz līgumu par saistībām šos izdevumus atmaksāt, ja pēc izglītības iestādes vai mācību kursu beigšanas viņš nenostrādā līgumā noteikto laiku.

27. Ja darbinieks tiek nosūtīts mācīties izglītības iestādē Latvijā vai ārvalstīs, mācību laiku ieskaita viņa izdienā.

28. Darbiniekam piešķir šādus atvaļinājumus:

28.1. ikgadējo atvaļinājumu;

28.2. papildatvaļinājumu;

28.3. mācību atvaļinājumu, ja darbinieks apgūst dienestam nepieciešamo profesionālo izglītību augstākajā mācību iestādē;

28.4. sievietēm - grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

28.5. atvaļinājumu bērna kopšanai.

29. Ikgadējā atvaļinājuma un papildatvaļinājuma laikā darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 752)

30. (Svītrots ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 752)

31. Mācību atvaļinājuma laikā darbiniekam saglabā amatam noteikto mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju.

32. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā darbiniecēm iestāde izmaksā uzturdevas kompensāciju.

33. Ikgadējo atvaļinājumu darbiniekam piešķir saskaņā ar atvaļinājumu grafiku, kuru katram kalendāra gadam sastāda ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15.janvārim un apstiprina iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

34. Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, ja darbinieku atvaļina no dienesta.

35. Ja darbiniekam, kurš pārcelts (pārvietots) amatā dienesta turpināšanai citā iestādē, par iepriekšējo izdienu noteiktais ikgadējā atvaļinājuma ilgums pārsniedz šajā iestādē noteikto ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, viņam saglabā ikgadējā atvaļinājuma kalendāra dienu skaita starpību.

36. Ja darbinieks atvaļinājuma laikā ir saslimis, pēc izveseļošanās atvaļinājumu pagarina par slimības dienu skaitu, pamatojoties uz darbnespējas lapu.

37. Sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nepārsniedz pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita izdienā, bet neieskaita izdienā paaugstināšanai kārtējā dienesta pakāpē.

38. Atvaļinot darbinieku no dienesta sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, noteiktā vecuma sasniegšanu, izdienas laika sasniegšanu vai veselības stāvokļa dēļ, darbiniekam ikgadējo atvaļinājumu piešķir par pilnu gadu.

39. Atvaļinot darbinieku no dienesta, no darbinieka ietur avansā izmaksāto atvaļinājuma samaksu, izņemot gadījumus, ja viņš tiek atvaļināts no dienesta sakarā ar:

39.1. noteiktā vecuma sasniegšanu, kas liedz pildīt dienesta pienākumus;

39.2. izdienas laika sasniegšanu;

39.3. veselības stāvokli;

39.4. darbinieku skaita samazināšanu;

39.5. ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē.

40. Darbiniekam, izņemot robežsargus un Latvijas Policijas akadēmijas akadēmisko personālu, ikgadējo atvaļinājumu piešķir šādā apmērā:

40.1. par izdienu līdz 10 gadiem - četras kalendāra nedēļas;

40.2. par izdienu no 10 līdz 20 gadiem - piecas kalendāra nedēļas;

40.3. par izdienu no 20 līdz 25 gadiem - sešas kalendāra nedēļas;

40.4. par izdienu vairāk par 25 gadiem - septiņas kalendāra nedēļas.

41. Robežsargam ikgadējo atvaļinājumu piešķir saskaņā ar Robežsardzes likumu. Ja gada laikā robežsargu pārvieto amatos, kuros noteikts dažāds atvaļinājuma ilgums, atvaļinājuma ilgumu aprēķina proporcionāli katrā amatā nodienētajam laikam.

42. Atvaļinājuma ilgumu aprēķina kalendāra nedēļās un dienās, neieskaitot ikgadējā atvaļinājumā un papildatvaļinājumā valsts svētku dienas.

43. Veselības uzlabošanai pēc smagas slimības vai nelaimes gadījuma, kā arī pēc ievainojuma vai traumas, kas gūta, pildot dienesta pienākumus, darbiniekam iestādes priekšnieks var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pēc minētā papildatvaļinājuma Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija izlemj jautājumu par darbinieka derīgumu turpmākajam dienestam.

44. Izdienā ieskaita atvaļinājumu, kuru darbiniekam līdz 30 dienām gadā bez darba samaksas saglabāšanas un uzturdevas kompensācijas var piešķirt amatpersona, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā.

45. Izdienā neieskaita atvaļinājumu, kuru iestādes priekšnieks izņēmuma gadījumā var piešķirt darbiniekam uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas.

46. Darbinieku no atvaļinājuma var atsaukt ar iestādes priekšnieka pavēli (rīkojumu) tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ. Iestādes priekšnieku no atvaļinājuma var atsaukt iekšlietu ministrs.

47. Darbinieku atstādina no amata pienākumu pildīšanas:

47.1. sakarā ar dienesta pārbaudi (izmeklēšanu);

47.2. ja pret viņu ir ierosināta krimināllieta.

48. Darbinieks atstādināms no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 155.pantu, pamatojoties uz prokurora lēmumu.

49. Darbinieku ar rakstisku pavēli (rīkojumu) atstādina no amata pienākumu pildīšanas amatpersona, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā.

50. Darbinieku (izņemot robežsargu, kurš atstādināts no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šo noteikumu 47.2.apakšpunktu) var pārcelt uz noteiktu laiku citā amatā, izmaksājot šim amatam paredzēto darba samaksu. Ja darbinieku nav iespējams pārcelt citā amatā, viņam izmaksā uzturdevas kompensāciju.

51. Ja krimināllieta ir izbeigta vai stājies spēkā attaisnojošs spriedums, darbinieku atjauno iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā un darbiniekam (izņemot robežsargu) izmaksā darba samaksu (atrēķinot jau izmaksāto summu) par visu atstādināšanas laiku.

52. Robežsargu atstādina no amata saskaņā ar Robežsardzes likumu.

53. Darbinieku atbrīvo no amata attiecīgi saskaņā ar likumu "Par policiju", Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu vai Robežsardzes likumu.

54. Darbinieks ir tiesīgs lēmumu par viņa atvaļināšanu no dienesta apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu augstākam priekšniekam, vai pārsūdzēt tiesā, izņemot gadījumu, ja spēkā stājies tiesas spriedums par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

55. Darbinieks, kurš vēlas atvaļināties no dienesta pēc paša vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstiski brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā.

56. Tiesības atvaļināt darbinieku no dienesta un atbrīvot no amata ir amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā.

57. Ja darbinieku atvaļina no dienesta sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, viņu par to rakstiski brīdina 30 dienas iepriekš.

58. Atvaļinot no dienesta darbinieku (izņemot robežsargu), viņam izmaksā atvaļināšanas pabalstu, kuru aprēķina no:

58.1. darbiniekam pēdējā amatā noteiktās mēneša amatalgas, piemaksas par speciālo dienesta pakāpi un piemaksas par izdienu;

58.2. citu noteiktā kārtībā piešķirto piemaksu vidējā apmēra par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem.

59. Atvaļināšanas pabalstu darbiniekam izmaksā šādā apmērā:

59.1. šo noteikumu 58.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopsummas trīskāršā apmērā -, ja darbinieku atvaļina no dienesta sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, noteikta vecuma sasniegšanu, izdienas laika sasniegšanu vai sakarā ar slimību (invaliditāti), kas iegūta, pildot dienesta pienākumus;

59.2. šo noteikumu 58.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopsummas divkāršā apmērā, - ja darbinieku, kurš nodienējis ne mazāk kā 10 gadu, atvaļina no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minēto gadījumu), sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē vai pēc paša vēlēšanās.

60. Atvaļināšanas pabalstu izmaksā tikai šo noteikumu 59.punktā minētajos gadījumos.

61. Šo noteikumu 59.punkts neattiecas uz:

61.1. robežsargiem;

61.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošiem specializētā valsts civildienesta ierēdņiem.

62. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem, kuri atvaļināti no dienesta sakarā ar iecelšanu amatā valsts drošības iestādē, atvaļināšanas pabalstu neizmaksā.

63. Atvaļinot no dienesta robežsargu, viņam izmaksā kompensāciju Robežsardzes likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

64. Ja darbinieks, kuram izmaksāts atvaļināšanas pabalsts, pēc atjaunošanās dienestā atkārtoti atvaļinās no dienesta, viņam izmaksā atvaļināšanas pabalsta daļu, ko aprēķina kā starpību starp atkārtoti aprēķināto atvaļināšanas pabalstu un jau izmaksāto atvaļināšanas pabalstu.

65. Darbiniekam, kurš tiek atvaļināts no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu izmaksā naudas kompensāciju.

66. Ja darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem.

67. Darbinieks ir tiesīgs saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, smagu nelaimes gadījumu vai bērna piedzimšanu un pabalstu veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās ir saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu.

68. Darbinieka izdienu ņem vērā:

68.1. nosakot piemaksu par izdienu;

68.2. piešķirot ikgadējo atvaļinājumu;

68.3. atvaļinot no dienesta.

69. Robežsargiem dienesta laiku pagarina saskaņā ar Robežsardzes likumu.

70. Pamatojums dienesta laika pagarināšanai ir darbinieka iesniegums un viņa tiešā priekšnieka rakstiska piekrišana.

71. Darbiniekiem dienesta laiku pagarina ar iestādes priekšnieka pavēli (rīkojumu), pamatojoties uz iestādes atestācijas komisijas lēmumu.

72. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumus Nr.317 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 297./299.nr.; 2000, 145./147., 250./251.nr.; 2001, 117.nr.).

73. Noteikumu 61.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

74. Noteikumi īstenojami Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.