1. Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — administrācija) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas nodrošina valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses to darba devēju maksātnespējas gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos

(MK 19.11.2003. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

2. Administrācija ir valsts institūcija, un tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un administrācijas pilnu nosaukumu. Administrācija atver norēķinu kontu Valsts kasē un — ar finansu ministra atļauju — kredītiestādēs.

3. Administrācijai ir šādas funkcijas:

3.1. sagatavot administratorus;

3.2. sertificēt administratorus;

3.3. ieteikt administratorus tiesai;

3.4. uzraudzīt administratoru darbību maksātnespējas procesā (tai skaitā mierizlīguma, sanācijas un bankrota procesā);

3.5. atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” turēt un rīkoties ar darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;

3.6. atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” apmierināt darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;

3.7. pārstāvēt valsts intereses maksātnespējas procesos;

3.8. veikt citas funkcijas, kuras administrācijai uzticētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un pārvaldes līgumu.

4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, administrācija:

4.1. izstrādā administratora kvalifikācijas prasības un administratoru apmācības programmas un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniedz tās apstiprināšanai Ministru kabinetā;

4.2. organizē to personu apmācību, kuras vēlas iegūt administratora kvalifikāciju;

4.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē pārbaudījumu kārtošanu administratora kvalifikācijas saņemšanai;

4.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz un anulē administratora sertifikātu, kā arī aptur vai pagarina tā darbību;

4.5. iesaka tiesai sertificētu administratora kandidātu katram konkrētam maksātnespējas procesam;

4.6. uzrauga, vai administratora darbība maksātnespējas procesā (tai skaitā mierizlīguma, sanācijas un bankrota procesā) atbilst likuma prasībām;

4.7. izskata sūdzības par administratoru lēmumiem un rīcību;

4.8. pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un izmaksā no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apstiprinātās summas;

4.9. likumā noteiktajos gadījumos nodrošina maksātnespējas procesu administrēšanas izdevumu segšanu;

4.10. apmierināto darbinieku prasījumu un segto maksātnespējas procesa administrēšanas izdevumu apmērā īsteno kreditora prasījuma tiesības pret maksātnespējīgiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām;

4.11. sniedz pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī publiskus pakalpojumus fiziskajām un juridiskajām personām maksātnespējas procesa jautājumos;

4.12. sadarbībā ar citām kompetentajām valsts institūcijām veic pasākumus faktiski maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību atzīšanai par maksātnespējīgiem tiesā;

4.13. apkopo un sniedz priekšlikumus ar maksātnespējas procesu saistīto tiesību aktu pilnveidošanai;

4.14. organizē metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu maksātnespējas procesa jautājumos;

4.15. organizē personu apmācību par maksātnespējas procesu un citiem tiesību jautājumiem;

4.16. sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošina savstarpējas informācijas apmaiņu administrācijas darbības jomā;

4.17. veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības, kas nepieciešamas administrācijas funkciju izpildei.

5. (Svītrots ar MK 19.11.2003. noteikumiem Nr. 649)

6. Administrācijai ir tiesības:

6.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un juridiskajām personām administrācijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar maksātnespējas procesiem;

6.2. pieprasīt no administratoriem pārskatus par pienākumu veikšanu un maksātnespējas procesa gaitu;

6.3. ja tiek anulēts sertifikāts vai apturēta tā darbība, iesniegt tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu;

6.4. atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātajiem publisko pakalpojumu izcenojumiem iekasēt maksu par administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem. 

7. Administrāciju vada direktors, kuru pieņem darbā un atlaiž no darba tieslietu ministrs.

8. Administrācijas direktora pienākumus nosaka Publisko aģentūru likums, darba līgums un pārvaldes līgums.

9. Administrācijas direktors ir atbildīgs par administrācijas darbu kopumā un par pārvaldes līguma izpildi, kā arī nodrošina valsts budžeta ietvaros piešķirtā asignējuma mērķtiecīgu un efektīvu izlietošanu.

10. Administrācijas amatpersonu lēmumus un administrācijas darbinieku faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu administrācijas direktoram. Administrācijas direktora lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijā.

(MK 19.11.2003. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

11. Direktoru kolēģija (turpmāk — kolēģija) ir koleģiāla administrācijas institūcija, kas darbojas, lai nodrošinātu administrācijas darbības tiesiskumu un koleģiālu lēmumu pieņemšanu administrācijas darbības jautājumos.

12. (Svītrots ar MK 19.11.2003. noteikumiem Nr. 649)

13. Kolēģijas sēdes sasauc un darba kārtību nosaka administrācijas direktors. Administrācijas direktors kolēģijas sēžu laikā pilda kolēģijas priekšsēdētāja funkcijas.

14. Kolēģija:

14.1. lemj par maksātnespējas procesa administratora kandidātu apstiprināšanu ieteikšanai konkrētai maksātnespējas lietai;

14.2. izskata sūdzības par maksātnespējas procesa administratoru rīcību un lēmumiem;

14.3. izskata maksātnespējas procesa administratoru sertifikācijas jautājumus;

14.4. izskata maksātnespējas procesa administrēšanas izdevumu segšanas jautājumus;

14.5. izskata maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumus un lemj par to apmierināšanu;

14.6. izskata citus jautājumus saskaņā ar administrācijas direktora priekšlikumu.

15. Kolēģija darbojas saskaņā ar administrācijas direktora apstiprinātu nolikumu.

16. (Svītrots ar MK 19.11.2003. noteikumiem Nr. 649)

17. Lai veicinātu valsts politikas īstenošanu, analizētu problēmas un izstrādātu priekšlikumus maksātnespējas procesa jautājumos, tieslietu ministrs izveido administrācijas konsultatīvo padomi (turpmāk — konsultatīvā padome), kurai ir padomdevēja tiesības administrācijas darbības jautājumos.

18. Konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar tieslietu ministra apstiprinātu nolikumu.

19. Konsultatīvajai padomei ir šādi uzdevumi:

19.1. analizēt administrācijas darbības rezultātus un sniegt tieslietu ministram atzinumus un priekšlikumus par administrācijas vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas (turpmāk — stratēģija) īstenošanu un administrācijas darba pilnveidošanu;

19.2. veicināt stratēģijas īstenošanu;

19.3. veicināt administrācijas sadarbību ar stratēģijas īstenošanā iesaistītajām institūcijām;

19.4. apkopot un sniegt administrācijas direktoram priekšlikumus par maksātnespējas procesu reglamentējošo normatīvo aktu nepilnībām, kā arī analizēt maksātnespējas procesu praksi;

19.5. pēc administrācijas direktora pieprasījuma sniegt administrācijai konsultācijas un ieteikumus administrācijas uzdevumu īstenošanas jomā.

20. Konsultatīvās padomes skaitlisko sastāvu nosaka un konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina tieslietu ministrs.

21. Konsultatīvās padomes sastāvā tieslietu ministrs iekļauj nozaru speciālistus, kā arī valsts institūciju un nevalstisko organizāciju (to skaitā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas) pilnvarotos pārstāvjus.

22. Konsultatīvās padomes locekļi vienlaikus var būt maksātnespējas procesa administratoru sertifikācijas komisijas locekļi.

23. Konsultatīvās padomes darbu materiāltehniski nodrošina administrācija.

24. Administrācijas manta ir valsts manta, kas atrodas administrācijas valdījumā.

25. Administrācijai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties savai darbībai nepieciešamo mantu un segt citus izdevumus tās finansēšanas plāna ietvaros.

26. Administrācijai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā atsavināt tās valdījumā esošo valsts kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti valsts kustamās mantas atsavināšanas rezultātā, ieskaita administrācijas budžetā.

27. Administrācijas finansu līdzekļus veido:

27.1. uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;

27.2. ieņēmumi no sniegtajiem publiskajiem un maksas pakalpojumiem;

27.3. ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi;

27.4. ziedojumi un dāvinājumi.

(Grozīts ar MK 19.11.2003. noteikumiem Nr. 649)

28. Gada beigās administrācijas kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no administrācijas visu veidu ieņēmumiem (izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem), ja tas nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek administrācijas rīcībā un tiek izmantots nākamajā gadā.

(Nodaļas nosaukums MK 19.11.2003. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

29. Administrācija fiziskajām un juridiskajām personām sniedz publiskos un maksas pakalpojumus ar uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju saistītajās jomās, kā arī juridiskos, apmācības, sertifikācijas un informatīvos pakalpojumus.

(Grozīts ar MK 19.11.2003. noteikumiem Nr. 649)

30. Administrācija publiskos pakalpojumus sniedz atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātiem un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētiem publisko pakalpojumu izcenojumiem.

(Grozīts ar MK 19.11.2003. noteikumiem Nr. 649)

31. Pakalpojumus maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbiniekiem jautājumos, kas saistīti ar šo darbinieku prasījumu apmierināšanu, administrācija sniedz bez maksas.

32. Administrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var uzņemties saistības un garantijas un ņemt aizņēmumus atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētajam apmēram.

33. Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām administrācija ir atbildīga par savām saistībām ar tās valdījumā esošo valsts mantu.

34. Ja administrācijas saistību izpildei ar administrācijas mantu nepietiek vai administrācijas saistību izpilde var traucēt administrācijas funkciju veikšanu, par administrācijas saistībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbild valsts.

35. Lai nodrošinātu administrācijas darbības pārraudzību, tieslietu ministrs ieceļ par administrācijas darbības uzraudzību atbildīgo amatpersonu, kura īsteno uzraudzību un informē ministru atbilstoši Publisko aģentūru likuma 14.pantā noteiktajai atbildīgās amatpersonas kompetencei.

36. Pārskatus par administrācijas funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu administrācija sniedz pārvaldes līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā, ievērojot Publisko aģentūru likumā ietvertos principus.

37. Par administrācijas reorganizāciju vai likvidāciju lemj Ministru kabinets.

38. Ja administrācija tiek reorganizēta vai likvidēta, sastāda administrācijas slēguma bilanci, nosaka mantas vērtību un saistību apjomu, kā arī paredz mantas un saistību nodošanu citai institūcijai.

39. Ja administrācija tiek reorganizēta vai likvidēta, administrācijas direktors ir atbildīgs par arhīva saglabāšanu un tā nodošanu saistību pārņēmējam vai Valsts arhīvā atbilstoši likumam “Par arhīviem”. 

40. Noteikumu 3.3., 3.5., 3.6., 4.5., 4.7., 4.8., 4.9. un 4.10.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.