Latvijas Republikas likums "Par arhīviem" nosaka Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanas, saglabāšanas, izmantošanas un pārvaldīšanas pamatprincipus.

Latvijas nacionālais arhīva fonds sastāv no dokumentiem, kas radušies latviešu nācijas un to nacionālo grupu, kuras dzīvojušas un dzīvo Latvijā, valstiskās, ekonomiskās, sabiedriski politiskās, sociālās un kultūras attīstības procesā un kas satur sabiedrībai vērtīgu informāciju neatkarīgi no šo dokumentu sastādīšanas vietas un laika, kā arī informācijas fiksēšanas veida.

Likumā lietotie termini:

Arhīvniecība — valsts un sabiedrības darbības nozare, kas aptver arhīva dokumentu glabāšanas un izmantošanas organizāciju.

Arhīva fonds — iestādes vai personas darbības laikā izveidojies iestādes vai valsts arhīvā glabājamu dokumentu kopojums.

Legalizēta dokumentu kopija — valsts arhīva apliecināta dokumenta kopija.

Dokuments — objektīvās īstenības priekšmetu un cilvēka domas informācijas fiksējums ar rakstu zīmju, grafikas, fotogrāfijas, skaņu ierakstu un citu līdzekļu palīdzību uz jebkura informācijas nesēji (papīra, filmas, disketes utt.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1993.)

1. pants. Latvijas nacionālais arhīva fonds

Latvijas nacionālajā arhīva fondā ietilpst:

1) valsts arhīvu fonds. Šo fondu veido valsts arhīvos, citas valsts glabātavās, augstākajās un vietējās valsts varas un pārvaldes institūcijās, tiesās, arbitrāžā, prokuratūrā, citās valsts iestādēs, uzņēmumos un organizācijās (neatkarīgi no to pakļautības) uzkrātie dokumenti;

2) sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu arhīvu fonds. Šo fondu veido sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju, kā arī sabiedrisko kustību, radošo savienību un biedrību, saimniecisko uzņēmumu un citu juridisko personu darbībā uzkrātie informatīvi vērtīgie dokumenti;

3) fizisko personu arhīvu (dokumentu) fonds. Šo fondu veido fizisko personu, viņu ģimenes vai dzimtas dzīves un darbības laikā uzkrātie informatīvi vērtīgie dokumenti.

Latvijas nacionālais arhīva fonds ir Latvijas Republikas nacionālā bagātība un atrodas tās jurisdikcijā. Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošana un saglabāšana ir Latvijas Republikas valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju, kā arī katra pilsoņa pienākums.

2. pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda īpašums

Valsts arhīvu fonds ir Latvijas Republikas valsts īpašums. Valsts arhīvu fonda dokumenti nevar būt par objektu pirkšanā un pārdošanā, kā arī citos darījumos, kuru rezultātā tiek pārkāptas valsts īpašuma tiesības uz šiem dokumentiem.

Sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu arhīvu fondi ir šo juridisko personu īpašums. Vienas juridiskās personas arhīva īpašuma tiesību nodošana citai personai jāsaskaņo ar Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādēm.

Fizisko personu arhīvi (dokumenti) ir šo personu privātīpašums. Valsts arhīvi var tos iegūt savā īpašumā pēc vienošanās ar īpašnieku. Ja fiziskās personas arhīva dokumenti vai viss arhīvs tiek pārdots izsolē, valsts arhīvam ir pirmpirkuma tiesības par nosolīto cenu.

Ja arhīva īpašnieks nav zināms vai ja tas ir zaudējis tiesības uz īpašumu, vai arhīvs kļuvis par bezsaimnieka mantu, arhīvs likumā noteiktajā kārtībā kļūst par valsts īpašumu.

Ja sabiedriskās, kooperatīvās un konfesionālās organizācijas un citas juridiskās personas neuzskaita arhīvu fondus vai nenodrošina to saglabāšanu vai izmantošanu saskaņā ar noteikto kārtību, šos arhīvus var atsavināt likumdošanā noteiktajā kārtībā un nodot valsts īpašumā, izdevumus, kas saistīti ar dokumentu apstrādi, sedz bijušais arhīva īpašnieks.

3. pants. Ārvalstīs nokļuvušo Latvijas vēsturiskā mantojuma dokumentu atgūšana

Ministru kabinetam un valsts iestāžu amatpersonām ir pienākums veicināt, atbalstīt un finansēt ārpus Latvijas Republikas nokļuvušo Latvijas vēsturiskā mantojuma dokumentu atgūšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1993.)

4. pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzība

Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes ir Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un valsts arhīvi. To izdotie normatīvie akti, kas attiecas uz Latvijas nacionālā arhīva fondu, ir saistoši valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī visu veidu uzņēmumiem un organizācijām. Latvijas nacionālā arhīva valsts uzraudzības iestādes kontrolē, kā tiek nodrošināta arhīvu fonda veidošana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana.

(21.10.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1993.)

6. pants. Valsts arhīvu ģenerāldirektors

Latvijas Republikas valsts arhīvu sistēmu vada valsts arhīvu ģenerāldirektors, kuru pēc kultūras ministra ieteikuma apstiprina amatā Ministru kabinets. Valsts arhīvu ģenerāldirektors ir atbildīgs kultūras ministram par valsts arhīvu sistēmas darbu kopumā. Valsts arhīvu ģenerāldirektors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par valsts arhīvu sistēmas un Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas darbību.

Valsts arhīvu ģenerāldirektors ieceļ sev vietnieku.

Valsts arhīvu ģenerāldirektors savu funkciju realizācijai izveido valsts arhīvu ģenerāldirekciju, ieceļ valsts arhīvu direktorus un sev tieši pakļauto struktūrvienību vadītājus, apstiprina valsts arhīvu sistēmas struktūrvienību nolikumus.

Arhīvu darba organizācijas un Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības jautājumos valsts arhīvu ģenerāldirektors izdod instruktīvos un citus dokumentus, kuri ir saistoši valsts iestāžu, kā arī visa veida uzņēmumu un organizāciju amatpersonām.

(Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

7. pants. Valsts arhīvu padome

(Izslēgts ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1993.)

8. pants. Valsts arhīvi

Valsts arhīvi uzkrāj dokumentus, nodrošina to saglabāšanu, kā arī operatīvu izmantošanu valsts, sabiedrības un pilsoņu interesēs. Šajā nolūkā valsts arhīvi organizē un veic zinātnisko darbu, izdod informatīvus izdevumus un sagatavo dokumentu publikācijas, sniedz metodisko palīdzību juridiskajām un fiziskajām personām dokumentu uzskaitē, saglabāšanā un izmantošanā.

Valsts arhīvi var pārņemt juridisko un fizisko personu arhīvu fondus maksas vai bezmaksas glabāšanā uz līguma pamata.

Valsts arhīviem pēc vienošanās ar fiziskajām vai juridiskajām personām ir tiesības izprasīt vai izgatavot to īpašumā esošo svarīgo dokumentu kopijas.

9. pants. Valsts iestāžu, uzņēmumu un organizāciju arhīvi

Valsts varas un pārvaldes institūcijas, iestādes, uzņēmumi un organizācijas nodrošina informatīvi vērtīgo dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu atbilstoši Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu prasībām.

Valsts varas un pārvaldes institūciju, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītāji ir atbildīgi par dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu.

Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteiktajos termiņos arhīvi nododami valsts arhīviem glabāšanā.

Valsts arhīvi ir tiesīgi brīvi rīkoties ar to fondos nodotajiem dokumentiem, ja tas nav pretrunā ar šo likumu un citiem Latvijas Republikas likumiem.

10. pants. Citas valsts glabātavas

Pēc valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju priekšlikuma valsts arhīvu ģenerāldirektors var apstiprināt Valsts glabātavas tiesības arī tām iestādēm, kurās vēsturiski radušies un uzkrājušies Latvijas nacionālā arhīva fondu dokumenti. Šo glabātavu fondi netiek papildināti ar Valsts arhīvos nododamajiem lietvedības dokumentiem.

(21.10.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1993.)

11. pants. Sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu arhīvu fondi

Sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti un saglabāšanu nodrošina fonda turētājs, ievērojot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikumus.

Sabiedriskās, kooperatīvās un konfesionālās organizācijas un citas juridiskās personas var nodot savus arhīvu fondus valsts arhīvos pastāvīgā vai depozitārā glabāšanā.

13. pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda uzskaite

Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes Latvijas nacionālā arhīva fonda centrālajā katalogā uzskaita valsts iestāžu, uzņēmumu un organizāciju, kā arī sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu arhīvu fondus. Minētās organizācijas katru gadu iesniedz Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādēm noteikta parauga uzskaites dokumentus.

Centrālajā katalogā var uzskaitīt fizisko personu fondus un kolekcijas, kam ir sevišķa nozīme Latvijas vēsturē un kultūrā, ja tam piekrīt fonda turētājs.

14. pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda finansēšana

Ministru kabinets nodrošina un finansē valsts arhīvu darbību un to materiāltehniskās bāzes veidošanu. Valsts arhīvu līdzekļus var papildināt labprātīgie ziedojumi, kā arī citi ienākumi. Pašvaldības sekmē valsts arhīvu materiāltehniskās bāzes nodrošināšanu.

Citas valsts glabātavas, kā arī valsts iestādes, uzņēmumi un organizācijas savus arhīvu fondus uztur par pašu līdzekļiem.

Sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu arhīvu fondi tiek uzturēti par fondu turētāju līdzekļiem.

Valsts var palīdzēt ar saviem līdzekļiem juridisko un fizisko personu arhīvu (dokumentu) fondu turētājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1993.)

15. pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda dokumentu izmantošana

Latvijas un ārvalstu pilsoņi, iestādes, uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgi noteiktā kārtībā izmantot Latvijas valsts arhīvu fondu dokumentus.

Visi arhīvu materiāli lasītavās izmantojami bez maksas, izņemot sniegtos papildpakalpojumus.

Sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko un fizisko personu īpašumā esošos dokumentus var izmantot tikai ar to piekrišanu.

Pilsoņi var pieprasīt valsts arhīviem, valsts iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un citām juridiskajām personām arhīvu izziņas par sevi, par viņu aizgādībā esošām personām un mirušiem radiniekiem.

Valsts arhīviem jāizsniedz arhīvu izziņas pēc pilsoņu un iestāžu pieprasījuma uz visu to rīcībā esošo dokumentu pamata.

Valsts iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, kā arī sabiedriskajām, kooperatīvajām un konfesionālajām organizācijām un citām juridiskajām personām jāizsniedz arhīvu izziņas uz šo institūciju darbībā radušos dokumentu pamata. Personālsastāva dokumentus šie arhīvi glabā 75 gadus līdz nodošanai valsts arhīvā.

Dokumentus, kuros ir slepena informācija, var izmantot Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

16. pants. Aizliegums iznīcināt Latvijas nacionālā arhīva fonda dokumentus

Bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas aizliegts iznīcināt valsts arhīvu fondu dokumentus, sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu arhīvu (fondu) dokumentus. Dokumentu iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes.

18. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Amatpersonas un citas personas, kuras pārkāpušas Latvijas Republikas likumā «Par arhīviem» ietvertās prasības, saucamas pie atbildības Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.