1. pants. Likuma uzdevumi

(1) Šā likuma uzdevums ir reglamentēt autoceļu lietošanu, pārvaldi, aizsardzību un attīstību.

(2) Pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, un to uzturēšanas un lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

6.¹ pants. Ceļa servitūts

(1) Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.

(2) Servitūtu nodibina Civillikumā noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.

(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

6.² pants. Ceļa servitūta blakus tiesības

(1) Ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nevar liegt servitūta lietotājam izmantot ceļa aizsargjoslas apakšzemes un virszemes komunikāciju ierīkošanai likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nenosaka ceļa aizsargjoslu vai nenosaka to pietiekami lielu, strīdu izšķir tiesa.

(3) Servitūta lietotājs sedz zaudējumus, kas ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašniekam rodas ceļa servitūta blakus tiesību izmantošanas rezultātā.

(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

9. pants. Autoceļu nosaukumi, numerācija un garuma atskaites punkti

(1) Autoceļa nosaukumā jānorāda ceļa sākumpunkta un galapunkta apdzīvotās vietas nosaukums, bet, ja nepieciešams, — arī ceļa starpposmu galveno apdzīvoto vietu nosaukumi. Autoceļa nosaukumā var arī norādīt tikai galapunkta apdzīvotas vietas vai ģeogrāfiskā objekta nosaukumu.

(2) Valsts autoceļiem piešķir maršruta indeksus.

(3) Autoceļa maršruta garumu nosaka no tā sākumpunkta līdz galapunktam.

(4) Par autoceļa maršruta garuma atskaites punktiem atzīst:

— autoceļiem, kas savieno apdzīvotās vietas, — pasta ēku vai, kur tādas nav, citu ēku, kas atrodas apdzīvotās vietas centrā;

— autoceļiem, kas savieno citus autoceļus vai pievienojas tiem, — savienojamo ceļu asu krustpunktus;

— autoceļiem, kas savieno ģeogrāfiskos objektus, — šo objektu robežas.

10. pants. Informācija par Latvijas Republikas autoceļiem

Oficiālo Latvijas ceļu karšu izdošana un ar autoceļiem saistītās informācijas izmantošana komercnolūkiem jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju.

11. pants. Autoceļu attīstības plānošana

(1) Autoceļu attīstību plāno Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, ievērojot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās attīstības tendences, valsts un pašvaldību intereses un par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu.

(2) Projektus izstrādā un saskaņo būvnoteikumos un būvnormatīvos paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

15. pants. Autoceļu saglabāšana

(1) Lai nodrošinātu autoceļu saglabāšanu, ir aizliegts:

— veikt darbības, kuru rezultātā var tikt bojāti vai iznīcināti ceļa elementi;

— piegružot, piesārņot vai aizsprostot ceļa braucamo daļu, nomales, sadales joslas, ceļu inženierbūves un ceļu zemes nodalījuma joslu;

— rīkot uz autoceļiem sporta sacensības un treniņus, kā arī masu pasākumus bez valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" vai ceļa īpašnieka atļaujas;

— veikt uz autoceļiem mašīnu vai mehānismu izmēģinājumus bez valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" vai ceļa īpašnieka atļaujas;

— izmantot autoceļus tādu transportlīdzekļu un mehānismu pārvietošanai un kravu pārvadāšanai, kas aizliegti ceļu satiksmes noteikumos un Ministru kabineta noteikumos par autoceļu valsts aizsardzību.

(2) Transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras konstatējušas uz ceļiem vai ceļa inženierbūvēs apstākļus, kas apdraud satiksmes drošību vai ceļa saglabāšanu, nekavējoties par to jāziņo valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi", pašvaldību vai ceļu policijas iestādēm, kā arī jāveic pasākumi, lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus un, ja iespējams, novērstu konstatētos apstākļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. un 10.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2005.)

16. pants. Autoceļu aizsargjoslas

(1) Aizsargjoslas gar valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem nosaka, izmanto un uztur saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

(2) Autoceļu aizsargjoslas zemes paliek zemju lietotāju rīcībā un tiek izmantotas, ievērojot Aizsargjoslu likuma noteikumus.

(3) (Trešā daļa izslēgta ar 10.05.2007. likumu.)

(4) Par autoceļu aizsargjoslu noteikšanu un to režīmu valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" paziņo zemju lietotājiem.

(5) Autoceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbi nedrīkst pasliktināt hidroloģisko režīmu autoceļu aizsargjoslā, kā arī traucēt ceļam blakus esošo un ceļu šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.11.2005. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

18. pants. Komunikāciju izvietošana ceļu zemes nodalījuma joslā

(1) Šķērsot autoceļus ar kanāliem, sakaru un elektropārvades līnijām, cauruļvadiem, dzelzceļiem un citām komunikācijām, ierīkot tās gar ceļiem to zemes nodalījuma joslās, ierīkot aizsprostus, padziļināt upju gultnes pie tiltiem un caurtekām, paaugstināt vai pazemināt uzbērumu dzelzceļa līnijām, kas šķērso valsts autoceļus, var tikai ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" atļauju, bet pašvaldību vai komersantu ceļus — ar attiecīgā īpašnieka atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības.

(2) Ja minēto būvju dēļ rodas nepieciešamība izdarīt ceļa pārbūvi, šie darbi jāveic būvētājiem, bet, ja viņi tos neveic, to izdara valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" uz būvētāju rēķina.

(3) Visāda veida komunikāciju izvietošana, pārvietošana vai rekonstrukcija ceļu zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt autoceļa, kā arī ceļa elementu ekspluatācijas īpašības un satiksmes drošību.

(4) Komunikācijas, kuras atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā un nav saistītas ar ceļu lietošanu, jāuztur kārtībā un ceļu rekonstrukcijas vai rekonstrukcijas gadījumā jāpārbūvē to īpašniekiem par saviem līdzekļiem pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" pieprasījuma.

(5) Būvējot ceļus, izdevumus, kas sais­tīti ar meliorācijas sistēmu pārbūvi, sedz būvniecības ierosinātājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.11.2005., 10.05.2007. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.)

21.pants. Darbu veikšana uz autoceļiem

Juridiskās un fiziskās personas, kuras veic darbus uz autoceļiem un ceļu zemes nodalījuma joslā, nodrošina ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi" saskaņotas tehnoloģijas ievērošanu, darbu veikšanu noteiktos termiņos un pienācīgā kvalitātē un satiksmes drošību, kā arī aprīko darbu veikšanas vietas ar nepieciešamajiem norobežojumiem un ceļa zīmēm.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

22. pants. Autoceļa īpašnieka tiesības autoceļu lietošanas un aizsardzības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu autoceļa lietošanu un aizsardzību, autoceļa īpašniekam ir šādas tiesības:

1) aizvākt no autoceļa klātnes un ceļu zemes nodalījuma joslas izbirušus kravas priekšmetus, kokmateriālus, kā arī augošus un gāztus kokus vai krūmus un citas lietas, kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu, un pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām ar šo priekšmetu pārvietošanu un uzglabāšanu saistīto zaudējumu atlīdzināšanu;

2) pieaicināt kompetentās iestādes vai amatpersonas, lai apturētu transportlīdzekli, kas bojā vai piesārņo autoceļu vai pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos gabarītus, svaru vai ass slodzi, kā arī pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām, lai minētais transportlīdzeklis tiktu novietots ārpus autoceļa braucamās daļas;

3) atbilstoši normatīvajiem aktiem pārtraukt jebkuru neatļautu darbību, kas ir pretrunā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto autoceļu lietošanas, saglabāšanas un aizsardzības kārtību, un pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām ar neatļautās darbības seku likvidēšanu saistīto zaudējumu atlīdzināšanu;

4) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām autoceļa īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

24. pants. Apkārtējās vides aizsardzība

(1) Autoceļu aizsargjoslā izbūvējamas īpašas konstrukcijas, lai transportlīdzekļu izplūdes gāzu, trokšņu un citu kaitīgo faktoru ietekme uz apkārtējo vidi atbilstu sanitārajām normām.

(2) (Otrā daļa izslēgta ar 01.10.1997. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.1994. un 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

25. pants. Valsts autoceļu projektēšana un būvniecība

(1) Valsts autoceļu projektēšana un būvniecība notiek saskaņā ar ceļu tīkla attīstības shēmām, kuras izstrādā un apstiprina Satiksmes ministrija.

(2) Valsts autoceļu būvprojektu ekspertīzi veic Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

26. pants. Zemju piešķiršana autoceļu vajadzībām

(Izslēgts ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

27. pants. Ceļu zemes nodalījuma josla

(Izslēgts ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

27.¹ pants. Valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu ceļu zemes nodalījuma josla

(1) Valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un aizsardzībai tiek noteikta ceļu zemes nodalījuma josla.

(2) Valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir:

1) 25 metri — divu brauktuvju autoceļam ar sadalošo joslu līdz 10 metriem;

2) 15,5 metri — vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 12,5 metriem līdz 20 metriem;

3) 13,5 metri — vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 10,5 metriem līdz 12 metriem;

4) 11 metru — vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 8,5 metriem līdz 10 metriem;

5) 9,5 metri — vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu līdz 8 metriem.

(3) Ja saskaņā ar būvniecības projektu nepieciešams izvietot autoceļa konstrukcijas daļas, ceļu zemes nodalījuma joslas platums var būt lielāks par minimālo platumu.

(4) Par valsts vai pašvaldības zemi zem būvēm (ēkām), kas atrodas valsts vai pašvaldību ceļu zemes nodalījuma joslā, nomas maksa netiek ņemta.

(10.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.)

28. pants. Vispārizplatīto derīgo izrakteņu iegulu piešķiršana ceļu būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai

(1) Ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas vajadzībām nepieciešamos derīgos izrakteņus ceļa īpašnieks saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm" bez īpašas atļaujas un maksas drīkst iegūt ceļa zemes nodalījuma joslā.

(2) Valsts, pašvaldību un meža ceļu būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai nepieciešamos derīgos izrakteņus valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi", valsts mežu dienests un pašvaldības var iegūt saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. un 10.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2005.)

29. pants. Autoceļu un ceļu inženierbūvju aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par Ministru kabineta noteikumu par autoceļu valsts aizsardzību pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

30. pants. Autoceļiem un ceļu inženierbūvēm nodarītā kaitējuma atlīdzināšana

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas nodarījušas kaitējumu autoceļam, ceļu inženierbūvēm vai satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, tos bojājot vai iznīcinot, atlīdzina autoceļa īpašniekam nodarītos zaudējumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Juridiskās un fiziskās personas, kas veikušas patvaļīgu būvniecību ceļu zemes nodalījuma joslā vai citus prettiesiskus darbus tajā, pēc autoceļa īpašnieka vai tā pilnvarotas personas pieprasījuma nodrošina uzcelto būvju nojaukšanu un ceļu zemes nodalījuma joslas sakārtošanu, attiecīgos izdevumus sedzot no saviem līdzekļiem.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

31. pants. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" un amatpersonu atbildība par autoceļu un ceļu inženierbūvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu

(1) Par šā likuma 23. pantā paredzēto pienākumu neizpildīšanu, kā rezultātā autoceļu lietotājiem ir nodarīts kaitējums, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" atlīdzina tiem radīto kaitējumu saskaņā ar likumu.

(2) Amatpersonas par autoceļu un ceļu inženierbūvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu vai par pasākumu neveikšanu, lai savlaicīgi aizliegtu vai ierobežotu satiksmi atsevišķos ceļa posmos, kuru lietošana var apdraudēt satiksmes drošību, sauc pie disciplinārās, administratīvās vai citas atbildības saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. un 10.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2005.)

32. pants. Likuma spēkā stāšanās kārtība

Likums stājas spēkā ar 1992. gada 2. aprīli.

1. Grozījums šā likuma 12.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

2. Laika posmā no 2007.gada 1.janvāra līdz dienai, kad stājas spēkā grozījums šā likuma 12.panta ceturtajā daļā, Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par šādu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem:

1) 2007.gadā — 65 procenti;

2) 2008.gadā — 70 procenti;

3) 2009.gadā — 75 procenti.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

3. (Izslēgts ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

4. (Izslēgts ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

5. (Izslēgts ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.)

6. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.februārim izdod šā likuma 13.¹ pantā minētos noteikumus.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

7. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 12.panta septītajā daļā minētos noteikumus par mērķdotācijas daļas lielumu, kārtību, kādā tā sadalāma starp pašvaldībām, mērķdotācijas izlietošanas kārtību, tās izlietošanas likumības un pareizības kontroles kārtību un kārtību, kādā pašvaldības sniedz pārskatu par mērķdotācijas izlietošanu. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumi Nr.217 "Noteikumi par pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai piešķirto mērķdotāciju", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

8. Šā likuma grozījumi attiecībā uz 17. un 20.panta izslēgšanu un 19.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2007.gada 1.oktobrī. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 17., 19. un 20.pantā ar terminu "uzņēmumu ceļš" saprotams komersantu ceļš šā likuma 3.panta pirmās un 1.¹ daļas izpratnē.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

9. Līdz šo pārejas noteikumu 8.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus šā likuma 19.panta trešajā daļā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

10. Šā likuma 27.¹ pantā minētais ceļu zemes nodalījuma joslas platums ir attiecināms tikai uz tiem pašvaldību un komersantu ceļiem, kuru būvniecība uzsākta pēc šā panta spēkā stāšanās dienas. Līdz šā likuma 27.¹ panta spēkā stāšanās dienai uz izbūvētiem pašvaldību un komersantu ceļiem attiecināms tas pašvaldību, komersantu un māju ceļu zemes nodalījuma joslas platums, kas noteikts līdz šā panta spēkā stāšanās dienai. Ja līdz šā likuma 27.¹ panta spēkā stāšanās dienai izbūvēta pašvaldības un komersanta ceļa platums ir mazāks par šajā pantā noteikto, to var palielināt, ja autoceļa īpašnieks un autoceļam piegulošo zemju īpašnieks par to savstarpēji ir vienojušies.

(10.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.)

11. Šā likuma grozījumi par 3.panta ceturtās daļas izslēgšanu un 8.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2009.)

12. Šā likuma 6.panta astotā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2009.)

13. Līdz šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus šā likuma 8.panta pirmajā un otrajā daļā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2009.)

14. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta septītajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi Nr.48 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2009.)

15. Ar citos normatīvajos aktos lietoto terminu “1.šķiras autoceļi” saprot šajā likumā lietoto terminu “reģionālie autoceļi”, bet ar terminu “2.šķiras autoceļi” — terminu “vietējie autoceļi”.

(05.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

(19.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem.