1. pants. Likuma uzdevumi

(1) Šā likuma uzdevums ir reglamentēt autoceļu lietošanu, pārvaldi, aizsardzību un attīstību.

(2) Pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, un to uzturēšanas un lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

6.¹ pants. Ceļa servitūts

(1) Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.

(2) Servitūtu nodibina Civillikumā noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.

(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

6.² pants. Ceļa servitūta blakus tiesības

(1) Ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nevar liegt servitūta lietotājam izmantot ceļa aizsargjoslas apakšzemes un virszemes komunikāciju ierīkošanai likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nenosaka ceļa aizsargjoslu vai nenosaka to pietiekami lielu, strīdu izšķir tiesa.

(3) Servitūta lietotājs sedz zaudējumus, kas ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašniekam rodas ceļa servitūta blakus tiesību izmantošanas rezultātā.

(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

9. pants. Autoceļu nosaukumi, numerācija un garuma atskaites punkti

(1) Autoceļa nosaukumā jānorāda ceļa sākumpunkta un galapunkta apdzīvotās vietas nosaukums, bet, ja nepieciešams, — arī ceļa starpposmu galveno apdzīvoto vietu nosaukumi. Autoceļa nosaukumā var arī norādīt tikai galapunkta apdzīvotas vietas vai ģeogrāfiskā objekta nosaukumu.

(2) Valsts autoceļiem piešķir maršruta indeksus.

(3) Autoceļa maršruta garumu nosaka no tā sākumpunkta līdz galapunktam.

(4) Par autoceļa maršruta garuma atskaites punktiem atzīst:

— autoceļiem, kas savieno apdzīvotās vietas, — pasta ēku vai, kur tādas nav, citu ēku, kas atrodas apdzīvotās vietas centrā;

— autoceļiem, kas savieno citus autoceļus vai pievienojas tiem, — savienojamo ceļu asu krustpunktus;

— autoceļiem, kas savieno ģeogrāfiskos objektus, — šo objektu robežas.

10. pants. Informācija par Latvijas Republikas autoceļiem

Oficiālo Latvijas ceļu karšu izdošana un ar autoceļiem saistītās informācijas izmantošana komercnolūkiem jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju.

11. pants. Autoceļu attīstības plānošana

(1) Autoceļu attīstību plāno Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, ievērojot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās attīstības tendences, valsts un pašvaldību intereses.

(2) Projektus izstrādā un saskaņo būvnoteikumos un būvnormatīvos paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

15. pants. Autoceļu saglabāšana

(1) Lai nodrošinātu autoceļu saglabāšanu, ir aizliegts:

— veikt darbības, kuru rezultātā var tikt bojāti vai iznīcināti ceļa elementi;

— piegružot, piesārņot vai aizsprostot ceļa braucamo daļu, nomales, sadales joslas, ceļu inženierbūves un ceļu zemes nodalījuma joslu;

— rīkot uz autoceļiem sporta sacensības un treniņus, kā arī masu pasākumus bez valsts ceļu dienesta vai ceļa īpašnieka atļaujas;

— veikt uz autoceļiem mašīnu vai mehānismu izmēģinājumus bez valsts ceļu dienesta vai ceļa īpašnieka atļaujas;

— izmantot autoceļus tādu transportlīdzekļu un mehānismu pārvietošanai un kravu pārvadāšanai, kas aizliegti ceļu satiksmes noteikumos un Ministru kabineta noteikumos par autoceļu valsts aizsardzību.

(2) Transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras konstatējušas uz ceļiem vai ceļa inženierbūvēs apstākļus, kas apdraud satiksmes drošību vai ceļa saglabāšanu, nekavējoties par to jāziņo valsts ceļu dienestam, pašvaldību vai ceļu policijas iestādēm, kā arī jāveic pasākumi, lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus un, ja iespējams, novērstu konstatētos apstākļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

16. pants. Autoceļu aizsargjoslas

(1) Lai nodrošinātu autoceļu attīstību, lietošanu un aizsardzību, ir noteiktas šādas valsts autoceļu aizsargjoslas no ceļa ass uz abām pusēm:

II tehniskās kategorijas ceļiem — 100 metri;

III tehniskās kategorijas ceļiem — 60 metri;

IV un V tehniskās kategorijas ceļiem — 30 metri.

(2) Autoceļu aizsargjoslas zemes paliek zemju lietotāju rīcībā un tiek izmantotas, ievērojot Aizsargjoslu likuma noteikumus.

(3) Pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļu aizsargjoslas nosaka šo ceļu īpašnieki.

(4) Par autoceļu aizsargjoslu noteikšanu un to režīmu valsts ceļu dienests paziņo zemju lietotājiem.

(5) Autoceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbi nedrīkst pasliktināt hidroloģisko režīmu autoceļu aizsargjoslā, kā arī traucēt ceļam blakus esošo un ceļu šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

18. pants. Komunikāciju izvietošana ceļu zemes nodalījuma joslā

(1) Šķērsot autoceļus ar kanāliem, sakaru un elektropārvades līnijām, cauruļvadiem, dzelzceļiem un citām komunikācijām, ierīkot tās gar ceļiem to zemes nodalījuma joslās, ierīkot aizsprostus, padziļināt upju gultnes pie tiltiem un caurtekām, paaugstināt vai pazemināt uzbērumu dzelzceļa līnijām, kas šķērso valsts autoceļus, var tikai ar valsts ceļu dienesta atļauju, bet pašvaldību, uzņēmumu vai māju ceļus — ar attiecīgā īpašnieka atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības.

(2) Ja minēto būvju dēļ rodas nepieciešamība izdarīt ceļa pārbūvi, šie darbi jāveic būvētājiem, bet, ja viņi tos neveic, to izdara valsts ceļu dienests uz būvētāju rēķina.

(3) Visāda veida komunikāciju izvietošana, pārvietošana vai rekonstrukcija ceļu zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt autoceļa, kā arī ceļa elementu ekspluatācijas īpašības un satiksmes drošību.

(4) Komunikācijas, kuras atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā un nav saistītas ar ceļu lietošanu, jāuztur kārtībā un ceļu rekonstrukcijas vai rekonstrukcijas gadījumā jāpārbūvē to īpašniekiem par saviem līdzekļiem pēc valsts ceļu dienesta pieprasījuma.

(5) Meliorācijas sistēmas ceļu rekonstrukcijas vai rekonstrukcijas gadījumā pārbūvē par valsts ceļu fonda līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

21. pants. Darbu veikšana uz autoceļiem

Uzņēmumiem, organizācijām un fiziskām personām, kuras veic darbus uz autoceļiem un ceļu zemes nodalījuma joslā, jānodrošina ar valsts ceļu dienestu un Ceļu satiksmes drošības direkciju saskaņotas tehnoloģijas ievērošana, darbu veikšana noteiktos termiņos un pienācīgā kvalitātē, satiksmes drošība, jāaprīko darbu veikšanas vietas ar nepieciešamajiem norobežojumiem un ceļa zīmēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

22. pants. Valsts ceļu dienesta tiesības autoceļu lietošanas un aizsardzības nodrošināšanā

Autoceļu lietošanas un aizsardzības nodrošināšanai valsts ceļu dienesta darbiniekiem ir tiesības:

— apturēt un novietot ārpus ceļa braucamās daļas vai ceļa klātnes transportlīdzekļus, kuri bojā, piesārņo vai piegružo ceļu vai kuru svars un gabarīti neatbilst noteiktajām normām vai aizkavē kustību;

— kopā ar ceļu policijas darbiniekiem aizturēt transportlīdzekļu vadītājus vai citas fiziskās personas, kuras bojā, piesārņo vai piegružo ceļus;

— sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus gadījumos, kad pārkāpts šis likums un Ministru kabineta noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību;

— aizvākt no ceļa klātnes pamestos transportlīdzekļus un kravas priekšmetus, kas apdraud satiksmes drošību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

24. pants. Apkārtējās vides aizsardzība

(1) Autoceļu aizsargjoslā izbūvējamas īpašas konstrukcijas, lai transportlīdzekļu izplūdes gāzu, trokšņu un citu kaitīgo faktoru ietekme uz apkārtējo vidi atbilstu sanitārajām normām.

(2) (Otrā daļa izslēgta ar 01.10.1997. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.1994. un 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

25. pants. Autoceļu projektēšana un būvniecība

(1) Autoceļu projektēšana un būvniecība notiek saskaņā ar ceļu tīkla attīstības shēmām, kuras izstrādā un apstiprina Satiksmes ministrija.

(2) Autoceļu būvniecībai un rekonstrukcijai izgatavotā tehniskā dokumentācija tiek pakļauta valsts ekspertīzei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

26. pants. Zemju piešķiršana autoceļu vajadzībām

(Izslēgts ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

27. pants. Ceļu zemes nodalījuma josla

(1) Valsts autoceļu būvniecībai un uzturēšanai tiek noteikta ceļu zemes nodalījuma josla šādā minimālā platumā:

I tehniskās kategorijas ceļiem — 50 metri;

II tehniskās kategorijas ceļiem — 31 metrs;

III tehniskās kategorijas ceļiem — 27 metri;

IV tehniskās kategorijas ceļiem — 22 metri;

V tehniskās kategorijas ceļiem — 19 metri.

(2) Pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļiem zemes nodalījuma josla ir ceļa zemes klātnes platumā.

(3) Ceļu zemes nodalījuma joslas platumu saskaņā ar projektu var grozīt atkarībā no uzbēruma, ierakuma platuma vai pārējām būvēm.

(4) Valsts autoceļu zemes nodalījuma joslas zemes ir valsts ceļu dienesta lietojumā. Šajā ceļu zemes nodalījuma joslā ir aizliegts veikt jebkādus darbus bez valsts ceļu dienesta atļaujas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

28. pants. Vispārizplatīto derīgo izrakteņu iegulu piešķiršana ceļu būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai

(1) Ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas vajadzībām nepieciešamos derīgos izrakteņus ceļa īpašnieks saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm" bez īpašas atļaujas un maksas drīkst iegūt ceļa zemes nodalījuma joslā.

(2) Valsts, pašvaldību un meža ceļu būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai nepieciešamos derīgos izrakteņus valsts ceļu dienests, valsts mežu dienests un pašvaldības var iegūt saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

29. pants. Autoceļu un ceļu inženierbūvju aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par Ministru kabineta noteikumu par autoceļu valsts aizsardzību pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

30. pants. Autoceļiem un ceļu inženierbūvēm nodarīto kaitējumu atlīdzināšana

(1) Uzņēmumi, organizācijas un fiziskās personas, kas nodarījušas kaitējumu autoceļam vai ceļu inženierbūvēm, tos bojājot vai iznīcinot, atlīdzina valsts ceļu fondam, pašvaldībām, attiecīgajam uzņēmumam, organizācijai vai fiziskām personām nodarītos materiālos zaudējumus saskaņā ar likumu.

(2) Uzņēmumiem, organizācijām un fiziskām personām, kuras ir pieļāvušas patvaļīgu būvniecību ceļu zemes nodalījuma joslā vai arī šajā joslā veikuši citus darbus, ir pienākums pēc valsts ceļu dienesta vai ceļa īpašnieka pieprasījuma noteiktā laikā saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem nojaukt uzceltās būves un sakārtot ceļu zemes nodalījuma joslu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

31. pants. Valsts ceļu dienesta un amatpersonu atbildība par autoceļu un ceļu inženierbūvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu

(1) Par šā likuma 23. pantā paredzēto pienākumu neizpildīšanu, kā rezultātā autoceļu lietotājiem ir nodarīts kaitējums, valsts ceļu dienests atlīdzina tiem radīto kaitējumu saskaņā ar likumu.

(2) Amatpersonas par autoceļu un ceļu inženierbūvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu vai par pasākumu neveikšanu, lai savlaicīgi aizliegtu vai ierobežotu satiksmi atsevišķos ceļa posmos, kuru lietošana var apdraudēt satiksmes drošību, sauc pie disciplinārās, administratīvās vai citas atbildības saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

32. pants. Likuma spēkā stāšanās kārtība

Likums stājas spēkā ar 1992. gada 2. aprīli.