Kārtība, kādā tiek maksāts par zemes reformas un zemes privatizācijas gaitā veicamajiem valsts zemes ierīcības darbiem, noteikta, pamatojoties uz Latvijas Republikas 1990. gada 21. novembra likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» (Ziņotājs, 1990, 49), 1990. gada 10. jūlija likumu «Par zemes komisijām» (Ziņotājs, 1990, 31), 1991. gada 21. jūnija likumu «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» (Ziņotājs, 1991, 31/32), 1991. gada 20. novembra likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» (Ziņotājs, 1991, 49/50) un 1993. gada 27. aprīļa likumu «Par grozījumiem un papildinājumiem atsevišķos Latvijas Republikas likumdošanas aktos sakarā ar Valsts zemes dienesta izveidošanu» (Ziņotājs, 1993. 18/19).

1. Noteikt, ka zemes reformas un zemes privatizācijas vajadzībām izpildāmie valsts zemes ierīcības darbi ir finansējami no šādiem avotiem:

1.1. no valsts budžeta līdzekļiem:

1.1.1. pagastu un pilsētu zemes ierīcības projektu izstrādāšana un papildināšana;

1.1.2. zemes robežu ierādīšana, zemes robežu noteikšanas (ierādīšanas) akta un zemes robežu (zemes lietojuma) plāna izgatavošana un reģistrācija kadastra reģistrā bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu pirmās šķiras likumīgajiem mantiniekiem, politiski represētajiem, kā arī 1. grupas invalīdiem;

1.1.3. zemes robežu ierādīšanai nepieciešamā valsts ģeodēziska atbalsta tīkla ierīkošana un uzturēšana: lauku apvidos — visiem tīkliem, pilsētās — 1. 2. un 3. klases tīkliem;

1.1.4. kompensācijas aprēķināšana par bijušajiem zemes īpašumiem;

1.1.5. izdevumi zemes ierīcības darbiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, ja piespiedu atsavināšanu ierosina valsts pārvaldes institūcijas. Minētie izdevumi jāparedz attiecīgās ministrijas budžetā;

1.2. no pašvaldību budžetiem:

1.2.1. izdevumi zemes komisiju uzturēšanai pagastos, pilsētās un rajonos, paredzot attiecīgajiem pašvaldību budžetiem šos izdevumus no republikas budžeta;

1.2.2. izdevumi zemes pieprasījumu izskatīšanai, lēmumu pieņemšanai un dokumentu sagatavošanai;

1.2.3. izdevumi valsts ģeodēziskā atbalsta tīkla sabiezināšanai pilsētās kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām;

1.2.4. izdevumi zemes ierīcības darbiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, ja piespiedu atsavināšanu ierosina pašvaldības;

1.3. no zemes lietotāju un īpašnieku (fizisko un juridisko personu) līdzekļiem:

1.3.1. zemes robežu ierādīšana, zemes robežu noteikšanas (ierādīšanas) akta un zemes robežu (zemes lietojuma) plāna izgatavošana un reģistrācija kadastra reģistrā, ja šos darbus nav paredzēts finansēt no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu 1.1.2. apakšpunktu;

1.3.2. zemes robežu ierādīšana, attiecīgo dokumentu izgatavošana un reģistrācija kadastra reģistrā, ja zemes reformas gaitā pēc īpašnieka (lietotāja) iniciatīvas šie darbi veicami atkārtoti;

1.3.3. nekustamo īpašumu sagatavošana (formēšana) reģistrācijai šo īpašumu atsavināšanas gadījumos civiltiesisko darījumu kārtībā;

1.3.4. izdevumi, kas saistīti ar zemes īpašuma vai lietojuma iznomāšana nepieciešamajiem zemes ierīcības darbiem un dokumentu noformēšanu;

1.3.5. izdevumi par zemes izpirkšanas maksas aprēķināšanu (arī gadījumos, kad tiek paplašināts mantotais zemes īpašums);

1.3.6. izdevumi par Valsts zemes dienesta arhīva izziņu un plāna materiālu kopiju izgatavošanu, apliecināšanu un izsniegšanu;

1.3.7. juridiskās un tehniskās konsultācijas, kuras sniedz Valsts zemes dienesta uzņēmumi.

2. Ar zemes reformu saistīto zemes ierīcības darbu cenas un tarifus nosaka Valsts zemes dienests pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju, un tos apstiprina Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors. Domstarpību gadījumā cenas un tarifus izskata Ministru kabinets.

3. Zemes robežu ierādīšanas, zemes robežu noteikšanas (ierādīšanas) akta un zemes robežu (zemes lietojuma) plāna izgatavošanas un kadastra reģistrācijas darbus un zemes izpirkšanas maksas aprēķinus, kurus saskaņā ar šo noteikumu 1.3. apakšpunktu ir paredzēts finansēt no juridisko un fizisko personu līdzekļiem, organizē Valsts zemes dienests, samaksājot darbu izpildītājiem no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši izcenojumiem, kuri apstiprināti šo noteikumu 2. punktā noteiktajā kārtībā. Izgatavotos zemes robežu ierādīšanas un zemes vērtēšanas dokumentus Valsts zemes dienesta nodalās izsniedz fiziskām un juridiskām personām par samaksu, kura aprēķināta šo noteikumu 2. punktā noteiktajā kārtībā. Minētā samaksa izlietojama valsts budžeta līdzekļu atjaunošanai Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.

4. Citus zemes ierīcības darbus, kuri nav minēti šajos noteikumos, pašvaldības un zemes īpašnieki un lietotāji (fiziskās un juridiskās personas) pasūta Valsts zemes dienesta nodaļām un uzņēmumiem par šo noteikumu 2. punktā noteiktajā kārtībā apstiprinātajām cenām vai pasūta licencētiem zvērinātiem mērniekiem par savstarpēji saskaņotām cenām.

Valsts zemes dienesta nodaļas par šiem darbiem saņemtos ienākumus ieskaita ārpusbudžeta kontos un izlieto atbilstoši Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora apstiprinātai tāmei.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības līdz 10% no šiem Valsts zemes dienesta nodaļu ienākumiem koncentrēt Valsts centrālā zemes dienesta ārpusbudžeta kontos un izlietot zemes ierīcības darbiem, Valsts zemes dienesta attīstības finansēšanai un citam vajadzībām atbilstoši Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora apstiprinātai tāmei.