Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2000. gada 7. septembra likumu: Valsts civildienesta likums.

 

Par valsts civildienestu

PIRMĀ NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbība

Šis likums regulē valsts un pašvaldību civiliestāžu ierēdņu un ierēdņu kandidātu (turpmāk - ierēdņi un ierēdņu kandidāti) valsts civildienesta attiecības. Valsts civildienesta attiecības, kuras nereglamentē šis likums, nosaka citi likumi.

Šis likums regulē ierēdņu (ierēdņu kandidātu) valsts civildienesta attiecības arī tajās valsts civiliestādēs, par kurām ir pieņemti īpaši likumi, ciktāl šīs attiecības nereglamentē šie īpašie likumi.

Valsts civiliestādēs šā likuma izpratnē ir Valsts Kanceleja, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību (pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes) lēmumiem nodibinātas valsts civiliestādēs, kuras pilda valsts vai pašvaldību funkcijas.

Valsts civiliestādēs vadītājs šā likuma izpratnē ir likumā noteiktajā kārtībā ieceltais jebkuras valsts civiliestādēs vadītājs vai institūcija, kas ir tiesīga šajā likumā noteiktajā kārtībā iecelt amatā un atbrīvot no amata, pārcelt citā amatā vai atstādināt no amata ierēdni (ierēdņa kandidātu).

2. pants. Ierēdnis un ierēdņa kandidāts

Ierēdnis ir persona, kas nokārtojusi valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un uz noteiktu vai nenoteiktu laiku iecelta kādā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā minētajiem ierēdņu amatiem. Ierēdņa kandidāts ir persona, kas nokārtojusi valsts civildienesta ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmenu un uz laiku - līdz valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmena nokārtošanai -Iecelta kādā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā minētajiem ierēdņu amatiem.

3. pants. Ierēdņu amati

Ierēdņu amati ir šādi:

1) valsts civiliestādes vadītājs;

2) valsts civiliestādes vadītāja vietnieks;

3) valsts civiliestādes struktūrvienības vadītājs, ja viņa pakļautībā ir citi ierēdņi vai ierēdņu kandidāti;

4) amati, kuri saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību lēmumiem attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot vai pieņemt lēmumus, kas ir saistoši vai obligāti izpildāmi noteiktam personu lokam.

Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru, pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieku un Augstākās tiesas tiesnešu amati, apgabaltiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieku un apgabaltiesas tiesnešu amati, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieku un rajona (pilsētas) tiesnešu amati, ģenerālprokurora, viņa vietnieku un prokurora amati, kā arī valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļu un Revīzijas departamentu kolēģiju locekļu amati nav uzskatāmi par ierēdņu amatiem.

Valsts civildienesta ierēdņu amatu saraksts, kas sastādīts atbilstoši šā panta pirmajai daļai, tiek apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem.

Ministru kabinetam ir tiesības noteikt tos ierēdņu amatus, kurus var ieņemt personas uz darba līguma pamata.

4. pants. Valsts civildienesta pārvalde

Ministru kabinets izveido Valsts civildienesta pārvaldi un apstiprina tās nolikumu, kā arī iecel amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieku.

Valsts civildienesta pārvalde pakļauta Ministru kabinetam un ir juridiskā persona.

Valsts civildienesta pārvaldes galvenie uzdevumi ir šādi:

1) izstrādāt valsts civildienesta organizēšanas vispārīgos noteikumus;

2) pārbaudīt ierēdņu amatu pretendentu atbilstību ierēdņa kandidāta statusam;

3) veikt kontroles un uzraudzības funkcijas attiecībā uz ierēdņu amatu pretendentu sniegto informāciju;

4) organizēt ierēdņu kandidātu kvalifikācijas pārbaudes;

5) kārtot ierēdņu amatos iecelto ierēdņu (ierēdņu kandidātu) uzskaiti, kā arī vakanto amatu vietu uzskaiti un publicēt šo informāciju Ministru kabineta noteiktajā oficiālajā preses izdevumā;

6) pieteikt pretendentus uz vakantajām ierēdņu amatu vietām;

7) izskatīt ierēdņu (ierēdņu kandidātu) sūdzības un disciplinārlietas.

Ministru kabinets var uzdot Valsts civildienesta pārvaldei veikt arī citus ar valsts civildienestu saistītus uzdevumus.

5. pants. Valsts administrācijas skola

Ministru kabinets izveido Valsts administrācijas skolu un apstiprina tās nolikumu, kā arī ieceļ amatā un atbrīvo no amata skolas direktoru.

Valsts administrācijas skolas galvenie uzdevumi ir šādi:

1) izstrādāt ierēdņu sagatavošanas, kvalifikācijas celšanas un kvalifikācijas eksāmenu saturu un noteikumus;

2) pieņemt valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmenus.

Prasības, kādas izvirzāmas atsevišķu valsts civildienesta kvalifikācijas kategoriju amatu pretendentiem attiecībā uz vispārīgo, speciālo un profesionālo sagatavotību, kā arī kārtību, kādā pārbaudāmas pretendentu spējas, dienesta specifikai atbilstošās zināšanas un sagatavotība attiecīgajam amatam vai kārtojami valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmeni, nosaka , Ministru kabineta noteikumi, ja tas nav reglamentēts šajā likumā un īpašos likumos.

OTRĀ NODAĻA

IECELŠANA IERĒDŅA AMATA

6. pants. Ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās obligātās prasības

Uz ierēdņa amatu var pretendēt personas:

1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) kurām ir vismaz vispārējā vidējā izglītība;

3) kuras pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu;

4) kuras nav jaunākas par 18 gadiem un kuras nav sasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kuras nav sodītas par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

6) kuras nav atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuru rīcībspēja nav ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

8) kuras nav vai nav bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts

Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

9) kuras nav vai nav bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

10) uz kurām neattiecas citi likumos noteiktie ierobežojumi ieņemt ierēdņa amatu.

Personai, kas pretendē uz ierēdņa amatu, ir jāatbilst visām šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām.

Uz ierēdņa amatu nevar pretendēt notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie.

7. pants. Ierēdņu amatu pretendentu konkurss

Attiecībā uz 12.-8. kvalifikācijas kategorijas ierēdņu amatiem tiek rīkots atklāts šo amatu pretendentu konkurss.

Attiecībā uz 7.-1. kvalifikācijas kategorijas ierēdņu amatiem var rīkot iekšēju vai atklātu šo amatu pretendentu konkursu. Iekšējā konkursā var piedalīties visi ierēdņi un ierēdņu kandidāti.

Ja rīko iekšēju vai atklātu konkursu, Ministru kabineta noteiktajā oficiālajā preses izdevumā publicējams vakanto valsts civildienesta ierēdņu amatu saraksts, norādot šo amatu pretendentu pieteikšanās termiņu un vietu. Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

8. pants. Pieteikšanās uz ierēdņa amatu

Personas, kuras pretendē uz šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem ierēdņu amatiem, iesniegumu iesniedz Valsts civildienesta pārvaldes priekšniekam. Personas, kuras pretendē uz pašvaldības civiliestādes vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu, iesniegumu iesniedz attiecīgās pašvaldības vadītājam. Personas, kuras pretendē uz pārējiem ierēdņu amatiem, iesniegumu var iesniegt arī tieši attiecīgās valsts civiliestādes vadītājam, kas trīs dienu laikā to nosūta izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei.

Ierēdņa amata pretendents savam iesniegumam pievieno:

1) autobiogrāfiju;

2) sīkas un konkrētas ziņas par iepriekšējo darbu;

3) izglītību apliecinošus dokumentus;

4) Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā veiktās medicīniskās pārbaudes atzinumu;

5) rakstveida apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi;

6) apliecību par latviešu valodas eksāmena nokārtošanu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei, ja viņš nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu.

Pretendents var iesniegt arī citus viņa personību un kvalifikāciju raksturojošus dokumentus.

9. pants. Iesniegto dokumentu pārbaude

Valsts civildienesta pārvalde reģistrē un pārbauda pretendentu iesniegtos dokumentus, kā arī to, vai pretendenti nav sodīti par tīšiem noziegumiem vai atbrīvoti no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā, vai viņiem nav likumā noteiktajā kārtībā ierobežota rīcībspēja, kā arī iepazīstina pretendentus ar valsts civildienesta ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību un nosaka šā eksāmena dienu, kas nedrīkst būt vēlāk kā pēc diviem mēnešiem no visu nepieciešamo dokumentu reģistrēšanas brīža.

Attiecībā uz šā likuma 3. panta piemās daļas l un 2. punktā minētajiem amatiem Valsts civildienesta pārvaldei jāpārbauda arī visu pretendentu sniegtās ziņas attiecībā uz šā likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā minēto prasību. Pārbaude attiecībā uz šā likuma 6. panta pirmās daļas 8. punktā minēto prasību tiek veikta kārtībā, kāda paredzēta likumā par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu.

Attiecībā uz šā likuma 3. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajiem amatiem Valsts civildienesta pārvalde var pārbaudīt pretendentu sniegtās ziņas attiecībā uz šā likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā minēto prasību.

10. pants. Pretendenta pārbaude un kvalifikācijas eksāmeni

Ja persona pirmo reizi pretendē uz ierēdņa amatu, pēc pārbaudes un valsts civildienesta ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas Valsts civildienesta pārvalde izsniedz šim pretendentam valsts civildienesta ierēdņa kandidāta apliecību, kas ir derīga sešus mēnešus un dod tiesības pretendēt uz vakantu ierēdņa amata un štata vietu. Pirmo reizi kvalifikācijas eksāmenu pretendents kārto bez maksas.

Ierēdņi (ierēdņu kandidāti) dienesta laikā kārto kvalifikācijas eksāmenus Valsts administrācijas skolā, lai iegūtu vēlamo valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas kategoriju.

11. pants. Iecelšana amatā

Jautājumu par konkursa kārtībā pieteikušos pretendentu piemērotību konkrētam ierēdņa amatam izšķir valsts civiliestādes vadītājs, ja likumos nav noteikts citādi.

Ierēdņa amatā nedrīkst iecelt personas, kuras ar valsts civiliestādes vadītāju vai savu tiešo priekšnieku ir laulībā vai radniecībā līdz trešajai un svainībā līdz otrajai pakāpei. Šā noteikuma izņēmumus var noteikt Ministru kabinets.

Persona uzskatama par ieceltu ierēdņa amata ar dienu, kas minēta rīkojumā vai lēmumā par tās iecelšanu; ja datums nav minēts, - ar rīkojuma vai lēmuma parakstīšanas dienu. Rīkojuma vai lēmuma noraksts izsniedzams amatā ieceltajai personai pret parakstu.

Iecelšana ierēdņa amatā ar atpakaļejošu datumu nav pieļaujama un nav spēkā.

12. pants. Rīkojums (lēmums) par iecelšanu ierēdņa amatā

Ierēdņa amatā ieceļ, izdodot attiecīgu rīkojumu vai pieņemot attiecīgu lēmumu, ja likumos nav noteikts citādi, un amatā iecelto personu iepazīstinot ar šo rīkojumu (lēmumu) un ar dienesta pienākumu aprakstā minētajiem noteikumiem.

Rīkojumā (lēmumā) par iecelšanu ierēdņa amatā ir jānorāda:

1) rīkojuma (lēmuma) izdevējs - valsts civiliestāde, rīkojuma (lēmuma) numurs, izdošanas datums;

2) amata nosaukums;

3) Valsts civildienesta pārvaldes norādītā kvalifikācijas kategorija un mēneša alga;

4) iecelšanas termiņš - uz noteiktu vai uz nenoteiktu laiku.

13. pants. Priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu

Priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu ir tam pretendentam, kurš visvairāk piemērots attiecīgajam amatam savu darba spēju, teorētiskās un praktiskās sagatavotības ziņā. Ja darba spējas, teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir vienāda vairākiem pretendentiem, priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu ir:

1) ierēdnim, kurš atbrīvots no dienesta sakarā ar valsts civiliestādes likvidēšanu, ierēdņu skaita samazināšanu un citos likumā paredzētajos gadījumos no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai kuram jānodrošina iespēja ieņemt līdzvērtīgu amatu valsts civildienestā pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās vēlētā amatā valsts vai pašvaldības institūcijā;

2) ierēdnim, kurš atbilst vislielākajam skaitam vēlamo nosacījumu, proti, viņam ir:

a) pozitīva atsauksme no iepriekšējās darbavietas;

b) vismaz divu svešvalodu prasme;

c) iemaņas darbā ar datoriem;

d) ierēdņa speciālā administratīvā izglītība vai viņš ir apguvis speciālās administratīvās izglītības kursu citas augstākās izglītības ietvaros;

e) Latvijas Republikā piešķirts vai nostrificēts zinātniskais grāds attiecīgajā zinātnes nozarē.

14. pants. Ierēdņa kandidāta solījums

Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa kandidāts dod un paraksta šādu solījumu:

«Apsolos vienmēr iestāties par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku, pildīt man uzticēto ierēdņa amatu pēc labākās sirdsapziņas, pārliecības un prasmes, ievērot Satversmi un likumus, izpildīt valdības noteikumus un rīkojumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus un neizpaust valsts un dienesta noslēpumus, kā ari apzināties, ka par savu darbību atbildu likuma priekšā.»

Solījumu pieņem valsts civiliestādes vadītājs, kas attiecīgo personu ieceļ amatā, ja likumos nav noteikts citādi.

15. pants. Ierēdņa kandidāta statuss

Persona var iegūt ierēdņa statusu tikai tad, ja tā pēc valsts civildienesta ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas ne mazāk kā divus, bet ne vairāk kā četrus gadus ir pildījusi ierēdņa amata pienākumus kā ierēdņa kandidāts un ir nokārtojusi valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu.

Uz ierēdņa kandidātu attiecas visi šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, ierobežojumi un tiesības, ja likumos nav noteikts citādi.

Ierēdņa kandidāta laiks ieskaitāms kopīgajā izdienas laikā, ko ierēdnis nokalpojis valsts civildienestā.

16. pants. Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) aizvietošana

Promesošu ierēdni (ierēdņa kandidātu) uz laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem, var aizvietot cits ierēdnis (ierēdņa kandidāts).

TREŠĀ NODAĻA

IERĒDŅA (IERĒDŅA KANDIDĀTA) PIENĀKUMI UN IEROBEŽOJUMI

17. pants. Pamatpienākumi

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) jāievēro Satversme, likumi un citi normatīvie akti, jāiestājas par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku.

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) ir jāpilda valsts civildienesta pienākumi, to izpildes laikā un ārpus tā jāizturas atbilstoši cieņai un uzticībai, kādu prasa amats.

Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) pienākums ir pildīt priekšniecības rīkojumus un ievērot vispārējās vadlīnijas, ciktāl tie nav pretrunā ar likumiem. Ja nepieciešams, ierēdnim (ierēdņa kandidātam) jākonsultējas ar savu tiešo priekšnieku.

18. pants. Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) pienākumu noteikšana

Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) tiešos dienesta pienākumus nosaka valsts civiliestādes vadītājs ar rīkojumu šādos gadījumos: ierēdnim (ierēdņa kandidātam) uzsākot valsts civildienestu, viņu pārceļot citā amatā un mainot viņam uzticēto valsts civildienesta pienākumu apjomu.

19. pants. Pienākums atbildēt par savas dienesta darbības likumīgumu

Ierēdnis (ierēdņa kandidāts) ir atbildīgs par savas dienesta darbības likumīgumu. Ja no tiešā priekšnieka tiek saņemts uzdevums vai rīkojums, kas neietilpst ierēdņa (ierēdņa kandidāta) tiešajos civildienesta pienākumos, viņam par to jāinformē valsts civiliestādes vadītājs un jāpilda vadītāja pieņemtais lēmums.

Ja ierēdnim (ierēdņa kandidātam) rodas šaubas par saņemtā uzdevuma vai rīkojuma likumīgumu, viņam par to nekavējoties jāziņo savam tiešajam priekšniekam. Ja uzdevums vai rīkojums netiek atcelts, bet ierēdnis (ierēdņa kandidāts) joprojām šaubās par tā likumīgumu, viņam nekavējoties jāgriežas pie nākamās augstākas pakāpes priekšnieka ar iesniegumu atcelt šo uzdevumu vai rīkojumu.

Ja nākamās augstākas pakāpes priekšnieks uzdevumu vai rīkojumu apstiprina, ierēdnim (ierēdņa kandidātam) tas jāpilda tiktāl, ciktāl attiecīgā darbība nav sodāma saskaņā ar kriminālās vai administratīvās likumdošanas aktiem vai nav pretrunā ar valsts civildienesta nolikumu, ciktāl viņš nesaskata šīs pretrunas un ciktāl tas neaizskar cilvēka cieņu.

Ja tiešais priekšnieks prasa uzdevuma vai rīkojuma tūlītēju izpildi, jo attiecīgā darbība varētu tikt nokavēta un tāpēc nav iespējams saņemt augstākas pakāpes priekšnieka atbildi, spēkā ir šā panta trešās daļas noteikumi. Ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) ir pārliecināts par uzdevuma vai rīkojuma nelikumīgumu, viņam jāatsakās no tā izpildīšanas.

Par gadījumiem, kad šajā pantā minētais uzdevums vai rīkojums netiek atcelts, ierēdnim (ierēdņa kandidātam) jāpaziņo Valsts civildienesta pārvaldei, kas 10 dienu laikā pieņem lēmumu šajā jautājumā.

Iesniegumi un apstiprinājumi šajā pantā minētajos gadījumos ir jādod rakstveidā.

20. pants. Darba laiks

Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā. Valsts civiliestādes, kur dienesta apstākļu dēļ nav iespējams ievērot noteikto darba nedēļas ilgumu, var ieviest summētu

darba laika uzskaiti, ievērojot prasību, ka uzskaites perioda tas nedrīkst pārsniegt šajā pantā noteikto darba stundu skaitu.

Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) pienākums ir pildīt valsts civildienesta pienākumus virs nedēļas normālā darba laika, ja to prasa valsts civildienesta intereses un ja šādam darba laikam ir gadījuma raksturs.

Ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam, un grūtniecēm nav atļauts bez viņu piekrišanas uzlikt par pienākumu pildīt valsts civildienestu naktī, brīvdienās un svētku dienās.

Ierēdņu (ierēdņu kandidātu) darbs brīvdienās un svētku dienās kompensējams, piešķirot citu atpūtas dienu vai samaksājot par to divkāršā apmērā pēc civiliestādes vadītāja rīkojuma.

21. pants. Konfidencialitāte

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) gan valsts civildienesta pildīšanas laikā, gan pēc tā izbeigšanās ir pienākums glabāt un neizpaust valsts un dienesta noslēpumus un dienesta laikā pieejamo informāciju saskaņā ar likumiem.

22. pants. Pienākums celt kvalifikāciju

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) ir pienākums regulāri papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas.

Valsts civiliestādes vadītājam jānodrošina iespēja ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) celt savu kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas trīs gadu laikā, saglabājot viņiem atalgojumu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā. Kārtību, kādā kvalifikācija ceļama ārvalstīs, nosaka Valsts administrācijas skola, bet ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību - Finansu ministrija. Kvalifikācijas celšanas gaita un tās rezultāti ir dokumentējami.

23. pants. Ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts piedalīties un iesaistīties apdrošināšanas sabiedrību, banku, biržu un citu uzņēmējsabiedrību pārvaldes un revīzijas struktūrās, izņemot gadījumus, kad viņš ar attiecīgas valsts institūcijas aktu ir pilnvarots pārstāvēt šajās struktūrās valsts īpašuma daļu vai aizstāvēt valsts ekonomiskās intereses.

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts pildīt nekādus pienākumus un nav atļauts sniegt nekādus apmaksātus pakalpojumus uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas ir materiāli atkarīgi no tās valsts civiliestādes, kurā šis ierēdnis ierēdņa kandidāts) pilda dienesta pienākumus, vai kas atrodas minētās civiliestādes padotībā.

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts personiski piedalīties vai iesaistīties peļņas uzņēmumos, kā ari darījumos, kuru dēļ viņa personiskās intereses varētu saskarties ar izpildāmā civildienesta interesēm vai ari kuru norisi viņš varētu ietekmēt, izmantojot dienesta stāvokli.

24. pants. Ierobežojumi veikt blakusdarbus

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) bez valsts civiliestādes vadītāja piekrišanas nav atļauts veikt atalgojamus blakusdarbus, turklāt šiem darbiem atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt divas piektdaļas no nedēļas normālā darba laika.

Pēc valsts civiliestādes vadītāja pieprasījuma ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) jāsniedz rakstveidā ziņas par blakusdarbu veidu un apjomu.

25. pants. Ierobežojumi piedalīties lietu izskatīšanā

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts piedalīties lietu izskatīšanā tiesas sastāvā, kā ari būt par trešo personu pilnvarnieku lietās, kurās kā puse iesaistīta tā valsts civiliestāde, kurā viņš ieņem amatu.

26. pants. Ierobežojumi piedalīties sabiedriskajā darbībā

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts ieņemt vēlētus amatus politiskajās organizācijās un to apvienībās, kā ari vēlēšanu apvienībās.

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts izmantot savu dienesta stāvokli, lai pildītu politisko organizāciju un to apvienību, kā arī vēlēšanu apvienību uzdevumus.

27. pants. Citi ierobežojumi

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts valsts civildienesta laikā izlemt jautājumus, kas saistīti ar viņa paša, viņa radinieku līdz trešajai pakāpei un svaiņu līdz otrajai pakāpei personiskajām interesēm.

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav tiesību streikot. Gadījumā, kad notiek citu valsts civiliestāžu darbinieku streiks, ierēdnim (ierēdņa kandidātam) ir pienākums aizstāt šādus darbiniekus to pienākumu izpildē, ciktāl tas nepieciešams attiecīgās iestādes darbības uzturēšanai.

Ierēdnim (ierēdņa kandidātiem) nav atļauts pieņemt no jebkurām personām naudas balvas, dāvinājumus vai citus materiālus labumus saistībā ar ieņemamo amatu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

Ārvalstu titulus, goda zīmes un ordeņus ierēdnis (ierēdņa kandidāts) drīkst pieņemt tikai ar Ministru prezidenta atļauju.

28. pants. Attiecības ar presi

Ierēdnis (ierēdņa kandidāts) valsts civiliestādes oficiālo viedokli drīkst izteikt masu informācijas līdzekļiem tikai ar valsts civiliestādes vadītāja pilnvarojumu.

29. pants. Disciplinārie pārkāpumi

Par likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu, pildot dienesta pienākumus, kā arī par nolikumos, instrukcijās un konkrētos dienesta pienākumu aprakstos noteiktās valsts civildienesta kārtības pārkāpumiem vai arī par acīm redzamu nelietderīgu rīcību pret ierēdni (ierēdņa kandidātu) var ierosināt disciplinārlietu.

Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) nelikumīga rīcība un nepiedienīga izturēšanās ārpus valsts civildienesta uzskatāma par valsts civildienesta pārkāpumu, ja tā būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai pret valsts civildienestu.

Disciplināros pārkāpumus, disciplinārsodus un to uzlikšanas kārtību nosaka ierēdņu disciplinārsodu likums.

CETURTĀ NODAĻA

IERĒDŅA (IERĒDŅA KANDIDĀTA) TIESĪBAS, KOMPENSĀCIJAS

UN SOCIĀLĀS GARANTIJAS

30. pants. Vispārīgās tiesības

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) ir tiesības:

1) noteiktās kompetences ietvaros rīkoties valsts vārdā;

2) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieprasīt un saņemt bez maksas no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas informāciju, kas nepieciešama valsts civildienesta pienākumu izpildei;

3) uz pastāvīgu valsts civildienestu neatkarīgi no Ministru kabineta, pašvaldības institūcijas vai valsts civiliestādes vadītāja maiņas;

4) uz valsts civildienesta izpildei piemērotiem apstākļiem. 31. pants. Atalgojums

Ierēdņa mēneša algu atkarībā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā attiecīgajam amatam paredzētās kvalifikācijas kategorijas diapazona, ierēdņa kvalifikācijas kategorijas un izdienas pakāpes nosaka Ministru .kabinets.

Ierēdņa kandidāts saņem 80 procentus no attiecīgās ierēdņa mēneša algas un 40 procentus no visām šajā likumā ierēdņiem noteiktajām piemaksām un pabalstiem.

32. pants. Dzīvokļa pabalsts

Ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) nedzīvo pastāvīgi tajā vietā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš var saņemt dzīvokļa pabalstu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

33. pants. Atvaļinājuma pabalsts

Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

34. pants. Pabalsts īpašos gadījumos

Ierēdnis (ierēdņa kandidāts) saņem pabalstu mēneša algas apmērā sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, kā arī sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

Ierēdnis (ierēdņa kandidāts) bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešu algu apmērā.

Gadījumā, kad abi bērna vecāki ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti), tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai, līdz bērns sasniedz gada vecumu, izmaksājot par šo laiku valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu. Bērna kopšanai piešķirtā atvaļinājuma laiku ieskaita kopējā un nepārtrauktajā izdienas laikā.

Šā panta piemērošanas noteikumus pieņem Ministru kabinets.

35. pants. Pabalsts sakarā ar pārcelšanu

Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvoto vietu, viņam tiek nodrošināta atlīdzība par ceļa izdevumiem sakarā ar šo pārcelšanu, kā ari pārvietošanās pabalsts mēneša algas apmērā.

36. pants. Ģimenes piemaksa

Ierēdnis saņem ģimenes piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša algas par nestrādājošu laulāto, ja tas nesaņem pensiju, bezdarbnieka pabalstu vai citus regulārus ienākumus.

37. pants. Piemaksa par svešvalodu prasmi

Ierēdnis par trešās un katras nākamās svešvalodas prasmi saņem piemaksu 10 procentu apmērā no mēneša algas, ja šo zināšanu nepieciešamību un attiecīgas valodas prasmi atbilstošā apjomā apstiprina Valsts civildienesta pārvaldes noteiktajā kārtībā izsniegta apliecība.

38. pants. Piemaksa par valsts civildienestu īpašos apstākļos

Ierēdnis saņem piemaksu par valsts civildienestu īpašos apstākļos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

39. pants. Vienreizēja gada piemaksa

Ierēdnim var izmaksāt vienreizēju gada piemaksu līdz divu mēneša algu apmēram. To nosaka valsts civiliestādes vadītājs.

40. pants. Kompensācija izglītībai un mācību līdzekļu iegādei

Ierēdnis (ierēdņa, kandidāts), kas, nepārtraucot valsts civildienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu valsts civildienesta izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kura sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensācija izmaksājama pēc attiecīgu dokumentu uzrādīšanas.

41. pants. Prēmijas un balvas

Par papilduzdevumu izcilu veikšanu vai paaugstinātu darba intensitāti, kā ari citos Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ierēdnim (ierēdņa kandidātam) var piešķirt prēmijas vai balvas.

42. pants. Ikgadējais atvaļinājums

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam), kas valsts civildienestā nokalpojis vismaz astoņus mēnešus, katrā kalendārajā gadā saskaņā ar grafiku jāpiešķir ikgadējais atvaļinājums, saglabājot mēneša algu.

Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendārās nedēļas, neieskaitot svētku dienas.

Ja ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu ierēdnis (ierēdņa kandidāts) nav izmantojis attiecīgajā kalendārajā gadā, to var izmantot turpmākajos gados, bet ne vairāk kā divas nedējas papildus pie ikgadējā atvaļinājuma. Ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) divu blakus esošo gadu laikā nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, tad trešajā gadā atvaļinājuma neizmantošana nav pieļaujama.

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ierēdnim (ierēdņa kandidātam) var piešķirt papildu atvaļinājumu par darbu virs nedēļas normālā darba laika, ja tam nav gadījuma raksturs.

43. pants. Mācību atvaļinājums

Ierēdnim (ierēdņa kandidātam), kas, nepārtraucot valsts civildienestu, sekmīgi mācās augstskolā, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomprojekta (diplomdarba) aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu - 20 kalendārās dienas, saglabājot mēneša algu.

44. pants. Bezalgas atvaļinājums

Ja ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, uz rakstveida lūguma pamata valsts civiliestādes vadītājs var piešķirt ierēdnim (ierēdņa kandidātam) bezalgas atvaļinājumu līdz diviem mēnešiem gadā.

Ja ierēdnis piekritis kandidēt . attiecīga līmeņa velēšanas, uz rakstveida lūguma pamata viņam līdz vēlēšanu dienai jāpiešķir šāds bezalgas atvaļinājums:

1) Saeimas vēlēšanām - divi mēneši;

2) republikas pilsētas domes un rajona padomes vēlēšanām - mēnesis;

3) rajona pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanām - divas nedējas.

45. pants. Medicīniskā aprūpe un obligātā sociālā apdrošināšana

Ierēdņu (ierēdņu kandidātu) medicīnisko pārbaužu un medicīniskās aprūpes kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ierēdņu (ierēdņu kandidātu) obligātā sociālā un medicīniskā apdrošināšana tiek veikta saskaņā ar īpašiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.

46. pants. Pensijas

Pensijas piešķiršanu ierēdņiem un tās izmaksas kārtību nosaka likums par valsts pensijām.

47. pants. Tiesības pretendēt uz vakantu ierēdņa amata vietu

Ierēdnim, kas aiziet no valsts civildienesta pēc paša vēlēšanās vai kas tiek atbrīvots no valsts civildienesta sakarā ar slimību, kuras dēļ viņš nevar pildīt dienesta pienākumus vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas, saglabājas tiesības pretendēt uz vakantu ierēdņa amata vietu atbilstoši savai valsts civildienesta kvalifikācijas kategorijai, ja pārtraukums nav ilgāks par trim gadiem, bet, ja šāds pārtraukums ilgst no trim līdz pieciem gadiem, - tikai pēc valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas Valsts administrācijas skolā.

48. pants. Garantijas sakarā ar valsts civildienesta priekšlaicīgu pārtraukšanu

Kārtību, kādā pārceļami ierēdņi, kuri atbrīvoti no dienesta sakarā ar valsts civiliestādes likvidēšanu, ierēdņu skaita samazināšanu un citos likumā paredzētajos gadījumos no ierēdņiem neatkarīgu iemeslu dēļ, nosaka Valsts civildienesta pārvalde. Šajos gadījumos ierēdnim saglabājama iepriekšējā mēneša alga uz laiku, kamēr ierēdnis pilda valsts civildienestu zemākā amatā, bet ne ilgāk par trim mēnešiem.

49. pants. Garantijas sakarā ar stāšanos vēlētā amatā

Ierēdnim, kas tiek atbrīvots no valsts civildienesta sakarā ar viņa ievēlēšanu algotā amatā valsts vai pašvaldības iestādē, pēc

viena viņa pilnvaru termiņa izbeigšanas Valsts civildienesta pārvalde garantē iespēju ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu amatu tajā pašā valsts civiliestādē vai citā valsts civiliestādē.

50. pants. Garantijas ierēdņa (ierēdņa kandidāta) ievainojuma vai bojāejas gadījumā

Ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts), pildot valsts civildienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai ja viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes noteiktās medicīnas iestādes izsniegto medicīnisko atzinumu viņš vairs nevar pildīt valsts civildienesta pienākumus, viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts 12-36 mēneša algu apmērā, ņemot vērā valsts civildienesta pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju.

Ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts), pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa ģimenei papildus likumos noteiktajām kompensācijām saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts 24 mēneša algu apmērā.

51. pants. Apģērbs

Likumos un Ministru kabineta noteikumos var paredzēt ierēdņu amatus, kurus pildot nepieciešams vai vēlams nēsāt noteikta parauga ierēdņa apģērbu.

PIEKTĀ NODAĻA

VALSTS CIVILDIENESTA GAITA

52. pants. Valsts civildienesta kvalifikācijas kategorijas un izdienas pakāpes

Ierēdņu amati Latvijas Republikā tiek iedalīti 12 kvalifikācijas kategorijās.

Ierēdnim valsts civildienesta gaitā atkarībā no izdienas var piešķirt 15 dažādas izdienas pakāpes.

Ierēdņa izdienas pakāpi un mēneša algu attiecīgi paaugstina pēc atestācijas, kura veicama ik pēc diviem gadiem, līdz sasniegta attiecīgās kvalifikācijas kategorijas augstākā izdienas pakāpe.

Izdienas pakāpju noteikšanas un grozīšanas kārtību, kā arī atestācijas kārtību nosaka Valsts civildienesta pārvaldes instrukcija.

53. pants. Komandējumi

Ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kuru dienesta uzdevumu izpildei komandē ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kartība saņem dienas naudu, ka ari naudu ceļa un naktsmītnes izdevumu segšanai.

Ierēdņus (ierēdņu kandidātus), kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts sūtīt komandējumos bez viņu piekrišanas.

54. pants. Pārcelšana

Civildienesta interesēs ierēdni (ierēdņa kandidātu) var pārcelt citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā tajā pašā valsts civiliestādē vai tajā pašā apdzīvotajā vietā bez ierobežojumiem.

Ierēdnis (ierēdņa kandidāts) var atteikties no pārcelšanas uz citu valsts civiliestādi vai uz citu apdzīvoto vietu, ja viņam ir svarīgi iemesli, kurus katrā atsevišķā gadījumā izvērtē un par kuriem atzinumu dod Valsts civildienesta pārvalde. Ja ierēdni tas neapmierina, strīdu izšķir tiesa.

Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvoto vietu bez viņu piekrišanas.

55. pants. Kvalifikācijas kategorijas maiņa

Ierēdņa amata ierindošana zemākas vai augstākas kvalifikācijas kategorijā nav uzskatāma par ierēdņa pārcelšanu citā amatā.

56. pants. Augstākas kvalifikācijas kategorijas amata pildīšana uz laiku

Ierēdnim ar zemāku kvalifikācijas kategoriju un ierēdņa kandidātam var reizi divos gados uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, uzticēt pārcelšanas kārtībā pildīt augstākas kvalifikācijas kategorijas amatu un izmaksāt attiecīgu atalgojumu.

57. pants. Ierēdņa paaugstināšana amatā

Amatā, kura ieņemšanai nepieciešama augstāka kvalifikācijas kategorija, ierēdni var paaugstināt tikai pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas un attiecīgas kvalifikācijas kategorijas iegūšanas. Pirms paaugstināšanas amatā ierēdni uz laiku no viena līdz trim mēnešiem var nosūtīt stažēties jaunajā augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā, saglabājot iepriekšējo atalgojumu.

58. pants. Atstādināšana no amata

Lai veiktu dienesta izmeklēšanu disciplinārā pārkāpuma gadījumā, valsts civiliestādes vadītājs var uz izmeklēšanas laiku, bet ne ilgāk par četrām nedēļām, atstādināt ierēdni (ierēdņa kandidātu) no dienesta pienākumu izpildes, nepārtraucot atalgojuma izmaksu.

Ja ierēdnim (ierēdņa kandidātam) ir izraudzīts drošības līdzeklis vai viņš ir atzīts par apsūdzēto, valsts civiliestādes vadītājs var atstādināt šo ierēdni (ierēdņa kandidātu) no valsts civildienesta pienākumu izpildes, izmaksājot atalgojumu par divām nedēļām uz

priekšu un apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku. Ja šādā veidā atstādināto ierēdnim (ierēdņa kandidātu) tiesa atzīst par vainīgu nozieguma izdarīšanā, ieturēto atalgojumu neizmaksā un viņš uzskatāms par atlaistu, skaitot no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā atstādinātajam ierēdnim (ierēdņa kandidātam) izmaksājams ieturētais atalgojums un viņš atstājams amatā, ja vien nav cita šajā likumā noteikta pamata atlaišanai.

59. pants. Valsts interešu pārstāvība

Valsts intereses sarunās ar ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un ar viņu izveidotajām apvienībām, ari arodbiedrībām, pārstāv Valsts civildienesta pārvalde.

60. pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) tiek atlaists no valsts civildienesta:

a) viņu atbrīvojot pēc paša vēlēšanās;

b) viņam sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir augstākas valsts civiliestādes vadītāja rīkojums;

c) atlaišanu piemērojot kā disciplinārsodu;

d) sakarā ar apstākļiem, kuru dēļ viņš atbilstoši šā likuma 6. panta prasībām nedrīkst būt valsts civildienestā;

e) sakarā ar viņa neatbilstību ieņemamajam amatam, ko apstiprina Valsts civildienesta pārvalde pēc atestācijas rezultātiem un ņemot vērā viņa paskaidrojumus;

f) tādēļ, ka viņš nav nokārtojis šā likuma 15. pantā noteikto valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu;

g) sakarā ar valsts civiliestādes likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu un ja Valsts civildienesta pārvaldes piedāvātie amati viņu neapmierina;

h) sakarā ar slimību, kuras dēļ viņš nevar pildīt dienesta pienākumus ilgāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas;

1) sakarā ar ievēlēšanu algotā amatā valsts vai pašvaldības iestādē;

j) sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu nolūkā ietekmēt valsts civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) kvalifikācijas eksāmena, atestācijas pārbaudes vai amata konkursa rezultātus;

2) ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) izstājas no valsts civildienesta (61. pants);

3) sakarā ar ierēdņa (ierēdņa kandidāta) nāvi. Ierēdnis (ierēdņa kandidāts) ir tiesīgs izbeigt valsts civildienestu pēc paša vēlēšanās, vienu kalendāro mēnesi iepriekš iesniedzot rakstveidā lūgumu valsts civiliestādes vadītajam. Uz savstarpējas vienošanās pamata valsts civildienests var tikt izbeigts arī pirms minētā termiņa.

Izbeidzot valsts civildienesta attiecības, ierēdnim (ierēdņa kandidātam) noteiktā kārtībā jānodod ar amatu saistītie lietvedības dokumenti un materiāli, kā arī attiecīgajos gadījumos jāiesniedz norēķins par viņam uzticēto valsts mantu.

61. pants. Izstāšanās no valsts civildienesta

Ja 3.-1. kvalifikācijas kategorijas ierēdnis principiālu domstarpību dēļ uzskata par neiespējamu turpmāk pildīt valsts civildienesta pienākumus un ja pret viņu nav ierosināta disciplinārlieta vai arī uz viņu neattiecas šā likuma 6. pantā noteiktie ierobežojumi, viņš var izstāties no valsts civildienesta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ja no valsts civildienesta izstājas 3.-1. kvalifikācijas kategorijas ierēdnis ar vairāk nekā 10 gadu valsts civildienesta izdienu, viņam tiek izmaksāts pabalsts sešu mēneša algu apmērā.

Gadījumos, kad 3.-1. kvalifikācijas kategorijas ierēdnis ar vairāk nekā 20 gadu valsts civildienesta izdienu izstājas no valsts civildienesta piecus gadus pirms valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas, kā ari citos likumā noteiktajos gadījumos viņam ir tiesības līdz pensijas vecuma sasniegšanai saņemt ikmēneša pabalstu 80 procentu apmērā no noteiktās valsts pensijas summas, ja šajā laikā viņš nestrādā citu algotu darbu. Kad ierēdnis sasniedz valsts noteikto pensijas vecumu, viņam valsts pensija tiek izmaksāta pilnā apmērā.

62. pants. Prasījumi par atalgojumu, piemaksām un papildatlīdzību

Prasījumi par atalgojumu, piemaksām un papildatlīdzību iesniedzami valsts civiliestādes vadītājam rakstveidā ne vēlāk kā gadu no dienas, kad ierēdnis attiecīgās tiesības ieguvis, izņemot gadījumus, kad prasījumiem ar likumu noteikti citi termiņi.

Ja prasījuma izpildīšana nav atkarīga no tās valsts civiliestādes vadītāja, kura tas pakļautības kārtībā iesniegts, prasījums pārsūtāms valsts civiliestādei pēc piekritības.

63. pants. Atzīmes par valsts civildienesta gaitu

Atzīmes par valsts civildienesta gaitu izdarāmas valsts civildienesta gaitas aprakstā, kas glabājas civiliestādē, kurā kalpo ierēdnis (ierēdņa kandidāts).

Ierēdnim ir tiesības iepazīties ar viņa valsts civildienesta gaitas aprakstu un saņemt tā norakstu.

Personas darba grāmatiņa (darba līguma grāmatiņa} jāieraksta arī ziņas par to laiku, ko šī persona kā ierēdnis (ierēdņa kandidāts) nokalpojusi valsts civildienestā.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

64. pants. Darba likumu kodeksa normu ievērošana

Ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) piemērojamas arī normas, kas ietvertas Latvijas Darba likumu kodeksa 1., 15., 40., 42., 61., 65., 68., 71., 80., 83., 101., 114., 125. un 126. pantā, 129. panta pirmajā daļā, 130. panta pirmajā daļā, 132., 134., 147. un 168. pantā, 173. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 177., 218., 219., 222. un 224. pantā, 229. panta pirmajā daļā, 246., 247., 248., 249., 252. un 257. pantā.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma īstenošanai Ministru kabinets, pašvaldības un valsts civiliestāžu vadītāji nodrošina valsts un pašvaldību iestāžu reformu šajos pārejas noteikumos paredzētajā kārtībā.

Pēc tam, kad Ministru kabinets apstiprinājis valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstu, šajā sarakstā minētos amatus var pildīt tikai ierēdņi vai ierēdņu kandidāti. Sarakstā minētajos amatos uz darba līguma pamata pieņemtie darbinieki var turpināt pildīt savus pienākumus līdz atestācijas rezultātu paziņošanai vai citos šajos pārejas noteikumos paredzētajos gadījumos.

2. Civiliestāžu darbinieku atestāciju veic atestācijas komisijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3. Realizējot reformu, valsts civiliestādes vadītājs (darba devējs) saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu ne vēlāk kā mēnesi iepriekš paziņo darbiniekiem pret parakstu par būtisku darba līguma noteikumu grozīšanu un paredzamo pārbaudi - atestāciju, kā arī par tās tiesiskajām sekām.

4. Darbinieki, kuri vēlas turpināt darbu valsts civiliestādē un stāties valsts civildienesta attiecībās, dod rakstveida piekrišanu par to valsts civiliestādes vadītājam (darba devējam) viņa noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi. Vienlaikus šie darbinieki iesniedz valsts civiliestādes vadītājam noteikta parauga rakstveida apliecinājumu par savu atbilstību šā likuma 6. pantā ierēdņa amata pretendentiem izvirzītajām prasībām.

Darbinieki, kuri nepiekrīt turpināt darbu un stāties valsts civildienesta attiecībās, vai darbinieki, kuri neatbilst šā likuma 6. pantā ierēdņa amata pretendentiem izvirzītajām prasībām, atbrīvojami no

ieņemama amata. Darba līgumu ar viņiem izbeidz saskaņa ar Latvijas Darba likumu kodeksa 30. panta 6. punktu.

Darbiniekus, kuri izpildījuši šā punkta pirmajā daļā minētās prasības un kuri atbilst šā Likuma 6. pantā ierēdņa amata pretendentiem izvirzītajām prasībām, valsts civiliestādes vadītājs iekļauj darbinieku atestācijas grafikā, kā arī paziņo viņiem pret parakstu atestācijas vietu un laiku.

5. Darbiniekiem, kuri atgriezušies darbā no komandējuma, pēc atvaļinājuma vai izveseļošanās, tiek saglabātas tiesības pretendēt uz ierēdņa amatu šajos pārejas noteikumos noteiktajā kārtībā.

Darbinieki, kuriem līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši trīs gadi, var saglabāt līdzšinējās darba attiecības ar civiliestādi vai pēc atestācijas nokārtošanas pildīt valsts civildienesta pienākumus ierēdņa kandidāta statusā, abos gadījumos - līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai.

Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri ir ierēdņa amatā šā likuma spēkā stāšanās dienā, pēc atestācijas nokārtošanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut pildīt valsts civildienesta pienākumus ierēdņa kandidāta statusā uz laiku, kas nevar būt ilgāks par diviem gadiem.

6. Darbinieki, kuri netiek atestēti grafikā paredzētajā termiņā un noteiktajā kārtībā vai kuri bez attaisnojoša iemesla neierodas uz atestāciju, atbrīvojami no ieņemamā amata saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa 33. panta 2. punktu.

Ar darbiniekiem, kuri atestēti grafikā paredzētajā termiņā, iepriekšējais darba līgums tiek izbeigts saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa 30. panta 1. punktu, un viņus ar valsts civiliestādes vadītāja rīkojumu ieceļ valsts civildienesta ierēdņa amatā kā ierēdņu kandidātus.

7. Laikā līdz 1997. gada 1. janvārim vienādu atestācijas rezultātu gadījumā priekšrocība ieņemt valsts civildienesta amatus saskaņā ar šā likuma 13. pantā noteikto kārtību ir pretendentiem, kuri nav bijuši PSKP CK, LKP CK, pilsētu, rajonu, pilsētu rajonu un citu partijas komiteju algotie darbinieki (izņemot tehnisko personālu), PSKP CK un LKP CK locekļi, VĻKJS CK un LĻKJS CK sekretāri.

8. Reforma notiek šādā secībā:

1) reformas pirmā kārta tiek veikta ministrijās (izņemot Iekšlietu ministriju un Zemkopības ministrijas Valsts meža dienestu) un to pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs līdz 1994. gada 31. decembrim;

2) reformas otrā kārta tiek veikta Iekšlietu ministrijā un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs, kā arī Zemkopības ministrijas Valsts meža dienestā un pašvaldību iestādēs līdz 1995. gada 31. decembrim.

9. Visi šā likuma noteikumi sāk darboties un ar valsts civildienestu saistītās tiesības un pienākumi šajā likumā noteiktajos termiņos rodas vai izbeidzas tikai pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 21. aprīlī.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 3. maijā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 21.04.1994.Stājas spēkā: 03.05.1994.Zaudē spēku: 01.01.2001.Tēma:  Valsts iestādes, civildienestsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 52 (183), 03.05.1994.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
57240
03.05.1994
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva